Bavarijas Latviesu vestnesis, March 2, 1948

              skolu brīvlaika
Žanu
BRĪVLAIKA PAGARlNSSi,^
rbus domāts iesDie^t .^^1
ē^iem veltītā piemina
ALK savā Pēdējā sērls^'^'f^-
at tautiskās atmodas darv*^
grafētus attēlus novt"?'*
1as un nometņu sabiedrS'»f
. Piešķīra RM. 300- ^t^i"-
tu filologu kongresam N„
runāja skolu brīvlaika n
as ' nepieciešamību un h^^'
mā izstrādāja iesnipm,^^ *
ALK lūdz nora^'^^M
kantmes pirmās nepiecieš
ekšmetus tautiešiem ^ S ^ A ^ ^
izmaksas cenu. Te p r i S ' *
adījis Valkas nomS
s. Visas nometnes
gsburgas HocMeldi un'Badt-*
enu,-loti. apzinīgi kārSS"*
•pašapHkšanās nod.T^^®^,t
•Kfeaka pateicību. ' ^ '^
P ē t e r i s Ērmanis
I
ii
ii!
i
^ ļil^ļ gājām, siltai nāķtij. tuinstot; ' •.
Mēs zem zvaigznēm un; zem- ;
::;;./:v./: •"•kastaņiem;
Smejot ; J ū 5 , ^ : i ^ es ar smaidu
•:Sķumstot,:
- i - • TTXT •r^ V ,• .Runājām, par gadiem, smagajiem:
ASV pārstāvis UN Drošības padomē ierosinājis, lai 5 lielvalstis tūlīt
nzsāk vēlfeizejas sarunas ar žīdiem un arābiem par miermīlīffu Paies-1 'T^^u^'^sme kauca, bumbas
brazas -
aīzE{rimis/:v
ielās ^drāzās:
Žīdi Jeruzaleme cīnās arī savā starpā
ar •• it?;:: •
jāapspriežas.
' Anglijas koloniju ministrs vēlreiz
uzs-/,ēris, 'ka Angliia visas grūtības
paredzējusi un bridināļusi UN. Liel­britānija
nepiedalīšoties piespiestā
Palestīnas dalīšanas akcijā, ja bal­sošot
par starptautiskas armijas di­bināšanu,
Anglija atturēšoties. Pēc
15.' maija angļi. vairs neuzņemšoties
ari atbildību par Palestīnas apgādi
ar pārtiku. Padomju pārstāvis Gro-jniko
•paziņojis, ^ ka; savu viedokli
deklarēšot ; vēlāk. . Žīdu pārstāvis
pārmeta ASV,, ka tās nostāja sagrau­šot
UN lēmumu Palcstīnu;dalīt; Pēc
J lm debatēm Drošības padorries sē-iņati
no-novietoti
ārpus pUsētas barŽ '
dzīves apstākļi tropiskā m
"jz ļaunāki nekā Vācijā bp
īēs. Pēc 10 dienām tiem Ma.
,ļca.,titem^ pašiem jāskatās:^
iālam eiropiešu dzīves stan.
.am Venecuēlā nepieciešami m
Vāni naēnesī, bet izredzes nopel. P¥
kāv^^speciālistiem:: galdniekiem
ecībā, sievietēm mājsaimnieci. S'-
IT lOO—lSO bolivāru mēnesi r P *
iropietlfl nevar iztilct.Venecu^ P
kas . tādas algas saņem, bieii li,'
o-resp. naklispārgiaļ: uz- ielai i .
pie būves, pie.kuras viņi strāi p
stitūts piedāvā ieceļotājiem visai
ejas braukšanai (lidmašīnā) ze-iekšienē,
apsolot; tiem zemi i p •
s gadījumos arī financiālu at- ii
u kolonizācijas vajadzībām. Bfi i
kolonisti tur ierodas, tie atrod, p
eme nav apstrādāj.ama, jo tur
ūža meži un nav m^kādu daiba
li;-
nerunājot jau par ceļiem, ba*
m utt. Visa^iinanciālā palīdzība,
e eventuāli dabū darba rīku i
Īli iegādei, iziet jau pintis siiti' |
pienāk. Tad šie cilvēld redz, ka
nav iespēj ams tikt atpakaļ
un tie nevar atrast nekādu aiz
•Ibu vai aizstāvj us.. im nedaudz '
šos sasirgst ar tropiskām slimi- Ķ}
• . . . . . • . . pr-hecuelas
tropiskais ķlimais ir
i nepiemērots eiropiešiem un, |
zīvotupropas apstākļiem: pie- |.'
tu dzīvi, ir vajadzīgs ienākums
pāri par vidēju. Vienīgā cer^ |:.'
ropiešiem Venecuēlā.: -ir lielāk | i , '
ikas eļļas rūpniecības firmas,.p-
•pēc likuma nedrīkst nodarbivp
airākkā :25 proc. ārzemniekii,
^ kvotu aizpilda paši: ameri-1',, ' • ' :• : .• ^.; •••.^:, p:^^-
ā pašā laikā „Baltiēšu W1
ijā" sniedz inž.K. vēstuli, ka3 h
jis uz, Venecuēlu no Austriia||, _
ag. gada vasarā. Ķ. . stŗādŗ* "
nženieri,: sākumā pelnīļisj-
DP preses izdevumu pārlicencē-šana,
kas notiks vēl šī mēneša pir-
, majā pusē un, iespējams, saistīsies
ar izdevumu skaita samazināšanu
dažām nacionālām grupāmj bija
visvairāk pārrunātais: jautājums DP
preses apvienības kārtējā pilnsa­pulcē,
kas notika sestdien Augsbur-gā.
Apvienība, kurai ir jau ap 250
biedru no 45 igauņu, latviešu, lietu-
: viešu, polu, krievu, baltkrievu,
ukraiņu, dienvidslāvu un kalmiku
DP izdevumiem, vienprātīgi vie­nojas,.
,ka vēlētos uzturēt DP presē
. līdzšinējo izdevumu skaitu. Piln­sapulce
gandrīz visu . dienu Ilgušo
pārrunu beigās vienbalsīgi pieņēma
ari rezolūciju ieteikt visām nacio­nālām
. grupām' uzņemt sakarus ar
Starptautisko polītisko bēgļu komi­teju
(INKOPF) Minchenē. .
:: . Jaunā valde par priekšsēdētāju
ievēlēja'poļu laikraksta ,,Kronika"
•redaktoru J. Bjalaseviču, par vice-priekšsēdi
red. A. Liepu, par sekre-taru
jau trešo reizi pēc kārtas red.
K. Ļejasmeijēru, par mantzini J. V i -
tenas. •;:'::.•••:'••••:•:.,;::.•.•:: ::\'.:v:-
Hochfeldas nometnes telpās, kur
notika pilnsapulce, tās dalībnieki
redzēja interesantu igauņu trimdas
: izdevumu skati. Igauņu izdevēji, kā
to no jauna apliecināja šī nelielā
.: skate, vairāk vērības veltī kvalitā­tei
un mazāk kvantitātei, ko, diem­žēl,
ne vi(inmēr varam teikt arī par
latviešu izdevējiem. Arī cenas par
lielajiem igauņu > izdevumiem sa­mērā
zemas, it sevišķi ja ievēro to
ka igauņu lasītāju skaits trimdĒ
'mazāks nekā latviešu. i •
Redz mans rads: jož blakus .
tīģerim!"
Guko'at un dūdojat jūs jaijki.
Tikai jaun"bā var alkt un-saukt:
„Veras mežs pēc meža, lauks, pēc
lauka
Visu redzēt, just un visur braukt!
des atliktas uz 2. martu. Pirms tam
aijkraksti ziņoja, ka arābu valstis
draudē'ušas ASV atņemt amerikā­ņiem
visas naftas koncesijas, ja
ASV turpināšot atbalstīt Palestīnas
dalīšanas plānu.
MNew York Herald Tribune" si^e-ļ Pils vai baznīca, vēl nesarfrauta
piāļkoresnoņdents ziņo, ka grūtības Vāczemē kurknda — man tur būt
izraisījušas jaunu nol'tisku intrigu. Pasaule pirms jaunām^ briesmām
kas varētu arī citādi atrisināt Paies- ļauta.
problēmu. Transjordānijas Daudz vēl sirdij, daudz vēl skatam
karalis Abdula gatavojoties ieņemt gūt."
Palestīnu, nomierināt arābus, pievie­not
arābiem domāto Palestīnas dalup^^^ vasara. Jau ziema pāri.
savai zemei un atiaut žīdieni 'ie^ūt 7,emes vingalā Jums domas iet,
neatkarību tai daiā, kas pēc UN lē- Ķeh-^uri kur lēc, kur kazuāri,
muma pienāktos viņiem Par to Ab- SauFte kur aust, kad šeit tā riet.
dula gan vēloties kaut kāda veida L^,„, „ .. . , ,
lielvalstu^^^ un garantijas, ^f""' Austrālija ^sot ^
kā viņa::valsti: uzņems.UN, kur tā nnslenums.
līdz šim nav uzņemta padomju veto ^^"^f. ^^'^^ T'"^- V^''
dēļ... Viss plāns vēl esot. diezrran ne-P'^^^
skaidrs; bet tie UN diplomāti, kas Bet - Jūs nopietna un klusa kļūstat
zinot ta,;s^ trauslāka aizvien,
setj, ^::jo uzskata to par iespējamu gj.iet: tepat, ar gaismu kopā plūstot,
jrutibu atrisināj •:Abdulas ricī- sfairās izgaisīsiet kādu dien.
ba esot laba angļu apmācīta armija, ļ ^ ^.:
A ī d a N i e d ra
, (Beigas)
Māte turpināja:
Pa vaļējām durvīm ietecēja cāļi.
Maizes kambarī tie ņirbējļa dzel-
„Es tevi neiztaujāju. jo man ļ fēni un pūkaini, kā kaulaini : z ; i^
derdzās tava _slepenā gaita. Un tu līču pļavās. Tie pārtecēja saimn
mani nemeklēji un man nekā ne- ces pastala apautai kājai tik VIi l^ili,
stā.stīji. ļ ka viņa nemanīja. Uņ izbijfis. kad
Ja šai čieānu jauneklei ir skaists dēls ierunājās:
un glīts vai^s, vai tāds nav avī dažai „Māt," viņš teica, .,es iešu uz Sililu
latviešu meitenei? Apdomā to. ļ.pļavu. Savu noļcavēto vālu es pa-
Tu esi vēl jauns. Tev ir gana nākšu. Bet . . ." Viņš kavējās un
laika. Man vēl spēks kaulos un es viņa acis. pētīj^l mek•llēējjaa nl
ka ir
e-god
es
igi
jau
tilta
pa-
:;\ais
m.
kā
varu gaidīt jauno saimnieci. Tu esi skatu. „Vai, tu domā,
māju cilvēks un viņa ir sila sieviet*^. čiE^ānieti-pi^''-rāpt?"
Arī vilku neviens nebaro un neved, Vina atbildēja:
kūtī." • .,Nē. tu iesi un.visu viņai
Vina neraudāja. vēstīsi."
Balss šai stiprai sievietei bija kļu- Saule bija uzlēkusi, kad
vusi sanēs lēna. Lācis pārgāja pāri Azandas
„Es tev uzticēju tēva atstāto zemi. .. Vina piere bija ^norasojusi
Kamdēļ tu man negribi ticēt, ja es viņš būtu skrējis vajāts un cļzīts;
esmu ticējusi tev?. Es tevi nelādu . Vinu dzina kauns.
sa-
'^ziņāja
esi n^ans dēls. Es arī negribu, lai ļ oinekļus. Rets čigāhs parādī ās
Ta'-idis mus ansmietu. starp elkšņiem un tūliA pazu'da. Yiŗ
Es neklausītos uz pasaules nic- ņi tunēia pie ugunskuriem un stiē-vām,
ja tavs. nodoms būtu taisns, ba rītiški.
bet ta?^ad tu grīļojies un klūpi." | Zemnieks gāja pa noras ceļu
un nerāju. Es. vienīgi lūdzos: klausi Pie avota no noras ŗļuses viņ'š^iB
man! Es negribu, lai tu ciestu, jo tu juta pārta dūmus; Zirgi žva'dziņāj
Viņa apklusa. raudzījās apkārt. Aiz kuplajāļm $ar-
Jaunais zemnieks bija pagriezies kanajām priedēm pav
pret logu, aiz ku^a auga kunlā sētps sūnainie jumti,
kļava. Viņš bija salīcis kā vecs vīrs. Meža ielokā šī bijs
Viņa gaidīja. | vienībā sēta, jo aiz tās
dfja^
pēdējā,
nāca
/Vplb
Un vini abi stāvēja, kā ienaidīp^i tās tikai mežs, sili uķi purvi,
s v eesšminiioeKkii uunn nn eeadrriīKksstiēejļaa ssoonli iļ pprriieežžuu ceļā pui.sis satika klibi
p a s p e r t , l a i n e i z j a u k t u šo k l u s u m u , gānu.
Māto aizturēja elpu.
un ple-
Un
klibu (L'l-nevarētu
nosaukt par
agresīvu, viņš vēloties, lai Jeruzale­mes
lielmuftijs organizē „spontāhu
arābu aicinājumu kaimiņu valdiiie-kam".
Oficiālas aprindas šo ziņu to­mēr
atsauc.
Palestīnā turpinājās terrora akti.
Jeruzalemes' . tuvumā žīdi ar elek-trisķ
1 mīnu uzspridzinājuši kāda
vilciena divus pēdējos va.gonus, ku­ros
braukuši angļi. 26 nogalināti un
40 smagi ievainoti. Jeruzalemes, ie-
"ās pirmoreiz notikusi kauja pašu
žīdu vidū — cīnījušies mērenākie
Haganah piekritēji. un Stem grupas
vīri, kas prasa nāvi visiem: angļiem.
Pirmoreiz notikusi sīva cīņa par
Skopusa kalnu, kas stratēģiski pār-i
valda Jeruzalemi. Zīdi apšaudījuši
arābus ar ložmetējiem un. mīnu me­tējiem,
kas atradušiefS uz slimnīcas
un universitātes jumtiem. Zīdu ter-roristi
nošāvuši arī divus poļus —
bijušo Polijas ģenerālkonsulu un bi­jušo
žurnālistu, kas abi palīkuši Pa-ļ Somijā formāli iestājies miera stā-lestīnā
tādēļ, ka neatzīst jauno Po-J voklis. Tas notika pagājušā gada 15,
lijas režīmu un bijuši pazīstami ko- septembrī, kad Maskavas Kremlī de-mūnistu
pretinieki. Zīdi viņus ap- ponēja starp Somiju un Padomju
vainojuši par spiegošanu un palīdzi- 'Savienību un Angliju noslēgtā mier-bu
arābiem, jo daudzi bijušie Ander-\ līguma dokumentus, pēc kam krievix
sa armijas vīri tagad cīnoties arābu ļ ļ,m angļu kontroles organizācijas
Somijā pārveidoja, par sūtniecībām.
Kāda ASV kara ministrijas koņii- ļ Starplaikā, kopš 1939. g,, Somija pār­sijā,
kas apmeklējusi Vidējos auktru- dzīvojusi astoņus liktenīgu notiku­mus,
brīdinājusi neatbalstīt Palestī- mu, ciešanu un grūtību pilnus ga­nās
dalīšanu, jo tad arābi nosliek- dus. Par tā jaunā posma sākuma
teļca:
nav mainias
ca
a.
imm paregoļumus par
^ komunistu plāniem
„DZELZS AIZKARA" NOSLĒDZAS PĒDĒJĀS* SPRAUGAS
„Kurp tu icsļ?" čigāns sau^a.^-
Viņš aizstāļās puisim ceļā^un rp
turēja pātagu. Zemnieks pārdomā
Un tad. viņš mierīgi at
„Ej no ceļa,* jo man
zirgu!" : •
Bet čigāns nealkāpāsl Pāta^u"pļi-cēlis,^
viņš iekliedzās:
„Sievu zaglis!" :
- Un Šinī mirklī puisis sita, Vina
prpt čigāna
Vēl nav pagājis ne pusgads, kopš
šdties padomju pusē.
NYHT, D M , i B BC
te,::/-
ēnesī, bet tagad lOGO bol. Viņa
ms, ka klimats Venecuēla lai
epierasts, bet nees^Dt nepane- p
, Sākumiā jāstrādājot -tads p
kāds pieejams, bet Eiropai
'eki viegli varot konkurēt ye- v
iesus. Inž. K. vērt;ē, ka Vene- | ;
ir bagāta, bet vēl primitīva z - ||
ur daudz iespēju p^itstāvigiem Mi
miem, tikai visam tam vaja-arī
zināšanas, darbs, i^tuiiDa
ekli. :^;,
UESI ULEi
Jaunsudrabiņš,
ene
VĀRDS NEVIETA
ā ar miiW tiltij Pie^^^^^
u, kas ar savu astraio <^
i ieiet Indijas dievos, ,
• izkaisīti pa .^ķiP^^
^t. vietās, gribu dažus .var" ,
ūsu valodas labā. Tā. bija^ļ,
āti iespiests ..La*^.^^pras
. _ Vārds feipsļ^: 5^
- dta novada. Tas CIP
usīku daļu, bet attiecas
kaut ko šķiedrainu, vai
u šķipsna, linu vai kaņep J
/ A r ī vilnai šķipsna, ^j^;
vairāk vietā sproga vai
eŗamu :vai_.ka^ārnu7^^
ialās šķieznas, bet gra^^.^,
Xm3l pa „žup^?ļ^^,ar
airumus beŗ ar ne
ASV ārlietu ministrs Maršals ofi­ciāli
pieprasījis kongresam, lai Grie­ķijai:
un Turcijai piešķir vēl 275
niilj. dolāru. Jaimais amerikāņu mi­litārās:
misijas vadītājs: Grieķijā van
Flīts paskaidrojis, ka, pēc viņa do-mam,
partizāni Gneķij ā būšot • sa­kauti
ļoti drīz., Arī Grieķijas minis-tru
prezidents , Sofuliss' publicējis
uzsaukumu, kurā vērtē stāvokli vi-sai^
optimistiski un pareģo, ka par­tizāni
tagad, kad esot saņemta va­jadzīgā
palīdzība, drīz būšot padzīti.
Padomju Savienība iecēlusi par
vēstnieku Turcijā Balkānu jautāju-i
i
i ;
bet tādu: mazumu, KP
••savem; kā^āli,ēd.en^^^
mēs, au^šzemnielu, ,sau
sniti, un tikai šis vard^
deras.
, kur tauta -iek iz^ci-;- pie
s, drīz. valfou, U^^^^
, vairs vienīgi i^sp ,
āpēc mums^
iespējas tiri
jācenš^as ^
punktu, kas pārtrauca šīs ziemeļ­valsts
mierīgās attīstības gaitu pēc
patstāvības iegūšanas pirmā pasau­les
kara: noslēgumā, var uzskatīt
1939. g. 23. augustu, kad parakstīja
Vācijas-Padomju Savienības neuz­brukšanas
līgumu. :Tā slepenajā pa­pildus
protokolā, kas tagad kļuvis
zināms visā pasaulē, bija apzīmo­gots
arī Somijas liktenis, līdz ar
mu speciālistu TLa«v,r^icxe™vu; . Trpu„r^kvu, J I'gaļun^iju / un. ,L atv, iju- iemsk=a itot to rtprsaAr-,
dipļ,māt.:a^indās::E
ar helu gandarijumiu. Rēķinājās ar T nninr^rada^ drošības garan-i
e s p ē f , k a T ^ ^
vienības attiecības tagad uzlabošo-i ^^^^^ ^^^^^..^^ g^^^^-^
solot anmainai kādu apgabalu pie
Bulgārijas nacionālā sapulce pie- somijas austrumu robežas. Kad so-ņēmusi
likumu par visu zemes, ņa-L^^ pretojās šīm prasībām, saspīlē-mu
un dzīvokļu nacionālizēšanu, iz- jums beidzot 30. novembrī noveda
ņemot tps" īpašumus, kas pieder ļj^^: karam.
••trādniekiem.: Polijas : parlaipents sauktais „pirmais ziemas karš"
vienbalsīgi pieņēmis likumu, kā visiK^j^^^ģ^g ^r nelaimīgo 1940. g. 12.
jaunieši no 16 līdz 21 g. vecumarņ L^^^^^ mierlīgumu Maskavā, ar ko
pakļaujami priekšmilitārai izglītībai, gomiia zaudēja vērtīgus apgabalus,
NYHT, DM, BBC ļ 2,5 miljonu ha meža un ceturt­daļu
no savas cellulōzas produkci­jas.
Bez. tam samazinātajā territort-
:jā bija: j.āuzņena 450.000 bēgļu no Pa­domju
Savienībai atdotajiem ^.apga-baliem..
So apgabalu atgūšana arī
bija Somijas mērķos, kad,tā 1941. g.
pievienojās Vācijai karā pret Pa-domju
Savienību.: 1944. g. \4. sep­tembrī
tomēr Somija pārgāja Vāci­jas
pretimeku pusē, im šis apstāk­lis
labvēlīgi ietekmēja pamiera un
miera noteikumus, piemēram, So­mijai:
palika aiztaupīta tiešā padom­ju
okupācija. Mierlīgumu izstrādā^a
1946. g. Parīzes un Ņujorkas sarunās
un. ratificēja pagājušajā, gadā.' Līgu-
Chronikā
Gleznotāju Niklāvu Struņķi, atzī­mējot
vina Izcilos nopelnus latviešu
kultūras daudzināšanā Dienvidzvied-rijā,
Lundas latviešu biedrība ievē­lējusi
par savu pirmo goda biedri.
TvI <ZGS latvju rakstus nelielās burt-nīcr-:^.
arī ar paraugiem krāsās, sācis
izdot I. Rožlcja Vēdelē. Pinuā burt­nīca
iznālvusi, cena RM 15.—.
'Emīla Skuienieka stāstus un no­veles
Sudrablan^^a ar Niklāva Strun,-
kcs v.āku izdevis A. -Sclzemnieka ap­gāds.
a
n
'.a
spēcīgā • dūre triecās
galvu.
Un viņi abi saķērās un eīnījas.
Austrumeiropā līdz pēdējam laikam vēl bija atlikušas divas valstis, ļ čigāns bija stipns. Viņš neaļlaldf s.
kas ģeogrāfiski gan atradās padomju ietekmes Joslā jeb aiz ^dzelzs aiz- Un nārmaiņus abi krita un cēlā.s, iļn
kara^* līnijas, bet faktiski tomēr vēl bija saglabājušas lielāku neatkāri- niīdīja viens otru kājām, un dauzī
bu un stiprākas saites ar rietumiem nekā pārējās valstis, ko. jau visu dūrēm. , \
Ipjiku skaitīja par Padomju Savienības satelītiem. Sīs divas valstis bija Viņu drēbes un sejas bija āsiņal-
Cechoslovakija un Somija. Pazīstot komunistu centienus un viņu tak- nas
tikās paņēmienus, jau varēja sagaidīt, ka ilgi tas tā nepaliks. Notika „Es tevi nositīšu!" Sīmaņa balbs
tikai zīlējumi par to, kurai no abām pirmai pienāks kārta iekļauties nŗa- skanēja kā rēciens. Bet viņš palik-līgi
austrumu sistēmā. Atbildi jau devuši notikumi Cechoslovakija. Bet guļam. Viņa kāja bija nespēcīga •
pēdējās ziņas no Somijas liecina, ka, saskaņā ar komunistu plāniem, arī kliba.
Somijai jāseko pa to pašu ceļu bez liekas vUclnāšanās. ļ Un puisis devās pie avota. Vii'iš
nomazgājās un : gar Vilku mc:
ma svarīgākais punkts bija reparā- [krauju meklēja Azandas krāces,
gijas precēs Padomju Savienībai 300 Viņš parbnda un atradās - šāvās
milj. dol. apmērā, skaitot pēc 1938. g. līča-pjavās. Kūlcoja dzeguze' un ska-cenām.
Lietpratēji vērtē, ka prak- neja gāna dziesma,
tiskitas tagad atbilst apm. 750 m i i - | : Viņš kāpa pret kalnu,
joniem dolāru. Šīs saistības nokār­tojamas
8 gados, pie kam viena at- ļ Kad čigānu bari devās prom sa\fā
sevišķa gada saistību nepildīšanas Kārzdabas braucienā parl Elkšņunī-gadījumā
Somijai jāmaksā sods.'Līdz t š s : dziedriem, vecā Marcinkeviča.
pag. gada 1. sentembrim Somija bi- prasīja meitai:
ja nolīdzinājusi jau 40Vo no visās „Vai viņš: atnāca un atnesa tc
reparāciju kopsummas • . \gredzenus un zelta naudu?'.*
Tā Somijai viou laiku bija izde- : „Nenāca un neatnesa.", v
vies saglabāt savu demokrātisko ie- Vecene nospļāvās,
kārtu. Bet pēdējos mēnešos tur sā-| Jaunā čigāniete pēkšņi nolēca r
_ uz svešu malu."
kās notikumu attīstība, kas jau tu- vezuma un gāja gar ceļa malu.
vāk • apskatīta j,Latviļas" 13. feb- Zilgmoja purva dūmaka. '
ruāŗa numiuā un kas lika sagaidīt viņas vaigs bija bāls un acis kvē-komūnistu
aktivitātes pieaugšanu un loja. Un pie sevis viņa'klusi čuk-paredzēt
saglabātā stāvokļa apdrau- stēja:
dējumu. _ Sie pareģojumi patlaban Lai negaida Sīmanis, Aizklidūm
sākusi piepildīties.
„Tautas demokrātu" partijas — tā
Somijā saucas komunisti — biedru
skaits, pēc pašu komunistu ziņām,
ir tikai 0,7«/o no iedzīvotāju kop­skaita,
kamēr pārējās valstīs padom­ju
ietekmes joslā tas nekur nav ma­zāks
par 3%, bet Cechoslovakija.
pēc • pretrunīgām ziņām, bija pat
7—1 OVo. Pēdējā gadā somu komu­nisti,
turklāt, bija cietuši arī vaii'ā-kus
nopietnus zaudējumus,: mazino­ties
to ietekmei arodbiedrībās, kop­darbības'
organizācijās un, pēc pē­dējām
vēlēšanām, arī pašvaldībās.
Somijas sociāldemokrātu partijas se­kretārs
Leskinens, viesojoties Zvied­rijā,
referātos norādījis, ka komū-nistTi
nesekmes iegūt noteikšanu
arodbiedrībās arī bijis galvenais ie­mesls,
kādēļ attī.siība Somijā vēl ne­bija
gājusi to ceļu kā Polijā^ Bulgā­rijā
vai pārējās Austrumeiropas val­stīs.
Leksinens arī minēja piemē­rus,
,kā komunisti nesaudzīgi apkaro
sociāldemokrātu, centra, zemnieku,
partijas un zviedru partijas opozīci­ju.
Par līdzekli spiediena ra^:i''anai
komunisti izmantoja arī streikus. •
Divi 'nozīmīgi fakti, kur tieši iz­paudās
Padomju - Savienībrs notei­cēja
ietekme, bija Somijas lū={u:iia
noraidīšana uzņemt to par UN lo­cekli.
Lūgumu noraidīja^ pēc Padom­ju
Savienības iebilduma, un somi
šo faktu uzņēma ar loti dalītām jū­tām.
'Arī būdama UN locekle, So­mija
gan tikpat būtu biiu^;i spiesta
pieslieties Padomju Savienības in­teresēm,
tāpat kā tā bija snicstā no­raidīt
piedalīšanos Mar.^ala plānā.,
kaut arī tas būtu b i \ 3 Somijai saim­nieciskajās
intereses.
Šķiet, komunisti ta^ad atzinijīši.
ka nevar nof^a''dīt T^D'^^'Ti^nta vē-b'-.
šanas, jo tādā cel:! v'ņu ietekme
varētu varbūt pat vēl mazināties.:
Tādēļ vini kēri'.šies n?rastajāmv
-T/-:sē pārbaud^lM/r.-;i i-notr-l'-m. ^im numuram pievienotas 2 lapas
Var dzīvot bez zelta zobiem, bez /
atsperu ratiem, bez sievasmātes vai
sinepēm,'bet bez naudas gan nekād'a
īsta dzīvošana neiznāk. Piemēram,
ar ēšanu. Kas šodien bez naudas
var paēst? Akurāt naudu uz rupj­maizes
neliek, bet naudu maina vai
mij'. Maina pret kaut ko apaļu, bal­tu,
sit uz pannas un saka — nu ir
cepta ola.
Līdz šim naudas mainīšanai bija
pa^plūs^mes un pašapgādes rak.sturs,
bet tagad sācies satraukums, ka nau­das
mainīšanā gribot piedalīties arī
naudas izgudrotāji paši. Apmainīšot
sitos papīrus pret citiem, daudz sli'-)-
rākiem papīriem. Un tad nu notiek
Viens vecs hipodroma spēlētājs sa^
vas papīru rezči'ves ie?,ulda .m'ak^-
šķej'u āķos, kD saka, uzķer n;iiidu uz
āķa. Cits pērk ealodas un vīlc-^
ko asināt izkaptis un prātu,
grāmatveži emigrācijā vinn'i-; o"
na saks farmās sienu pķj':t. ?.\\x'v
iepērk filca cepures un ķokmater
"Ji.s klikatām. Ļoti daudzi ar pēr"''!;"
jiem spēkiem nrioklē foto aparātus \)r.
vai bez objektīviem, gredzenus, por­celāna
pīpes galviņas, traukus ur
pastmarkas. Redzams, ka nauda -^ij
guvusi vērtību, un tiešām žēl, \ kai
taisni tagad to taisās apmainīt. _
Tie, kas neko nedomā, tic domā,';
ka* nav ko uztraukties par to, kāļ
nav — proti, par naudu. Kas būs
gudrākais, to redzēsim pēc saraudā­tām
acīm, ja avīzēs rakstīs — vecā
nauda vairs nav derīga. Bet. naudais
mijējiem tad .sāksies jauns lalknaets.
Mets Metums
•'•V
; f 3m nule F^'^āda;-.)-as uzv-i'^u Ce-
1 choslovakijā. M. D.
puses, kuras saņem ATPŪTAI
pasūtinātājl