Bavarijas Latviesu vestnesis, October 10, 1947

              iii M i
-LATYUA. 1941. g, 10, okk*|^
^m. 76 (93) 1947. g. 10. oktobri
tikstitajds /rakstoi iztelktäs domad
i t v kätri jtfqi^ arf r^daköijas domai.
TPHmdS Jau pavaditi gadl * *.
Trts gadi gaidäs, kas tomer pallku-ias
tikai gaidas. Bet nomet^u dziye
ir dzive tlkal ; Södienai. Ritdiinas
trukums -r i^alu dzlvös uzdevumu
trö^ums pat darbam atijiemis tä Tsjio
nozimi. Darba jega zudusi un paiS-reizejais
näpröduktlvaiä darbs, Kiiru
lielais vairums stradä nometi:iu
jos, neretl ir tikai. laika äodäanJHS
Hdzeklls. - ^ i
Varböt, tieSi „dzive Sodienai" ix-skaidro
irimdas kopdzives triikumu
raSanos, kaut gan.izskaidi-ojums trCk-kumus
neattaisno,, i
, Sljdet,, visraksturigäkais 4rimd^&
dzivei .ir värdu pludi. Pietiek pa-ä^
difstit laikrakstu numurus, lai
redzetu, cik daudz lemts, spriest^,
ninäts, dlskutets, clk daudz piei;ieni-tu
r^zplticiju, kas Helako tiesu p^l|-
ku^as nefeäli2;etaä. /
.par- lzce|osanas^ jautäiuihu^ Slylet
epriests visväiräk, Sim parrunaan
.. raksturiga trimdas gäkumä pieijejnt^
negätlvä nostaja. Negätivä nostajdi,
kä liekas, ar! tagad nav radikd|i
malnijusies., Ar izceJoSanu paraikaip
apzImS vlenigi ^,brauk§anu pari jur
räm**, bfIciäH neuzskata par pärak
,aktualu;,un to arvien vei peta; l»pf
zitivu' so)u pilnlgi trfikst. Visma?,
par tadiem nav dzirdets. Ir tikai
ISmumi, ieteikumi, ötiikäana, nogai-r
diiana, vardi par täutas kopibu,
' trlmdinieku i.uzdevumiem ' utt^ Kä
\ trimdiniökl paSi ska^äs uz izcejoäanas
JautS|umii, tas neparprotaml atkli-jis,
käd vasara daias nometnes no-tlka,
speciälistu registre§ana uz. Ka*^
^ nädu, tio kuras gan nekas: nav IÄ-näcis.
Skaistie värdi.tad bija.aiz
mirsti. > ,lPat. neieteiktä. Be]äi.ia pie-vilkvisi
daud^us, it seviS^ izskrinS-iosi'
Protäms, iicejoäanas. jautajums
, atrisinäsies.Sä vai tä, mums par labti
vai par sliktu» ari bezmusu pasu
pozitiyiem so]ieih/ let^ikumi vai
nedetelkumi ir negativi so]i, kas lie­tä^
gaitu n^tietekme^ Pozitivi soU
5 dg a 1*8 B r ö Ve r 1 s,^
FUadelftjas latvieäu konferences un komitejs^ sekretars
ÄisjtJ»ÄS TÄumsi K;CE?.08ÄNM IETEIO EANADU UM mi UN
i: ORGANIZE ?ALIDZIBU —
I VSstule LatvUai no Filadelfijas
PfedSj? jtinija svetdiena Filadelfi-1 ir Churdi World Service, kas atbal-jas
baptistu draudze^ nämä no tu- sta protestantu konfesiju iecelotäjus
vienes im tälienes, pat no Kanädas, un savu darbibv näkotne vei papla^
bija. ieraduäies latvieäu organizäciju äinäs. Minetä organizäcijä sträda
pärstävjt, lai rastu ceju, kä palidzet arl latvietis Dr. Libeks. Ne mazäk
tiem nelöiniigajiem tautiesiem, kas syarigs ir konUtejas ieteikums lat-fiziskä
un garlgä depresijä velk savu vie§u organizaciju parstävjiem stä-dzivl
Väcijas liometnes. ties sakaros ar kongresa un senäta
Delegäti vi^inprätlgl aitzina, ka locekliem un norädit tiem uz jaunä
1944. gada rudens un 1945. gada emigräcijas likuma pieijemSanas ve-pavasari^
nav devis latvju tautai lamibu,
cereto brivlbu. Lai gan rietumu de- I Komiteja ener&ski stäsies ari pie
mokfatiJTii. sabiedriskä doma latvie- palidzibas därba; Organizäcijas pali-äiem
Ir labveliga, tomer konkrets dzibas darbu turpinäs tapat kä' lidz
problemas atrisiitäjimis v§l izpalicis, sim, bet komiteja aizräda uz neat-ceretäs
^igräcijas zemes pagas cl- liekamo nepiecieSamIbu sniegt mak-näs
ar lleläm saimnieciskäm gruti- simälo atbalstu slimiem ' bemiem
bäm. Bet jauniebraucejiem nepie- Väcijas un Austrijas nometnes. At-ciesams
plaSälcs sabiedrlbas atbalsts, seviskie prieksdarbi jau . veiktl un
jo visi latvieSi äeit ierodas bez ieb- visdrizäkä laikä organizäcijas stä-
/kädiemlJdzekUem.,Tas aribija viens sies pie darba. Jau tagad daudzas
no konfeirences merlpem — rast l i - organizäcijas atbalsta tautie§us Vä-dzekjus
tpi celus,'lai pfeHdzetu jaun- cijä, bet radi savus piederigos. Sis
iebraucejiem j^unas dzives uzsäkSa- Amerikas tautieSu atbalsts näkotne
nä, palidiuet tiem sameklet dzlvok- vgl palielinäsies.
lus un darbu. Minetä märlj:a sa- Daudziem Amerikas tautieäiem
sniegSanäi nepiecieSama visu iein- lidz Sim isti nebija saprotami ie-tereseto
ötganlzäciju sadarbiba, kas mesli, käpec latvieSi nedödas atpaka
dotu iesi|>eju valsts iestädgs repre- uz savu zemi, bet mekle pätverumu
zenteties kä Amerikas latvieäu pär- citur. Tagad Sis iemesls jau apgais-stävjiem.
1 Lai gan' merkis visäm or- mdts amerikä^u presä un Ame^
ganizäcijäm, viens, un konferences rikas latviesu vairäkums saprot sa-laikä
nevjens d^legäts netika apäaii- vas tautas lielo tra^ediju, Jäcer, ka
bijis, palldzibas nepiecieäamibu un ari pärejäs tautas sapratis latvju
emigrantu atbalstiäanu, konferencei 1 tautas netaisnäs cieSanas un skaj
tomer helzdeväs ^ienoSanäs proble- sludinäto brlvibas ideälu värdä at-niu
atrisinat visa pilnibä, bet to uz-1 dos brivTbu ari latvieäiem,
tic§ja spedälai* komitejai, kuirä ie-veleja
paJsJstamus darbiniekus: Dr.
Roosi; (priökSs§dls), Egli (Filadelfija),
Mumieku' (Cikagaj, Egliti, Pinkuli
(Bostöhä) !un Zlvertu (Bukskountija).
KomitejjEis darbibas fimkcijäs ie-tilpstvieriotas
latvieSu pärstävnieci-bas
radiäana, kä ari palldzibas darba
atbalstlsarna im veicinääana. Komite­jai
nav aäminlsträtivu, funkciju un
F i l a d e l f i j a ,
septembra beigäs
Cik Anglijä bus jämaksä
pat viena ^imenes locekla apgädi
Sutnis K; Zari2;kS par Ang^ dar-1 un jädeklarii ka yijgi sivai^ |t
bos iesaistito tautieiu, i:imei^u pär-1 uztures.**
veSanu no Londonas infonne: 1; Pec Nedi^as apskata 3. oktöbra
„£smu pastavlgä kontaktä ar Dar- formädjas jd^mei^^u pärveiana uz
ba ministriju par feime^u pärveSanas 1 jliju prafctiski jau iesakta: 1
jautäjumu. Miriistrijas nodomsbljajrakstB tomer nemin tuväk kad,
§eit nodarbinäto baltieäu piederigos 1 kidos apmiros un kädä kärtlbl
säkt vest uz Uelbritaniju jau sep-1 notiek. Tas pats laikraksts sniedz
tembira menesi. Kä tagad pa-Jziiju, ka individuäliem izcejotäji
skaidro, tad feimenem *piemerotu jkasgatavojasbraukt pie radi
telpu iekärtoäana nokavejUsies, bet BrazlliJu, Angliju un citam aizj
jäuzsver, ka nodoms nav atmests un 1 zemem, bOs iespgjams to d^t
piederigo transporti iesäksies, tiklidz 2—3 meneSiem, kad bus pärveÄ
telpas bus gatavas. VeSana notikd kas pieteikuSies darbam «ajfia
ch/onolöÖflkä kärtibä atkaribä no
apgädnieka iebraukäanas laika Ang­lijä.
Tiem, kas var atrast privätus dzi-vokjus
savu piederigo novietoSanai,
nebus jägaida uz dironolo^kö kär*
tu. Kas savai ^enei atradis pri-vätu
dzivokli, pär to lai pazi;io Se-^
jienes Darba ministrijas noda^ai (lo-cal
Employment Exdiange), uzdodot
datus par dzivokli, kä ari to», vai
KG darit
tautieiiem, kas
ned^ivo nometnll
TautleStem, kas nedävo no:
viljam.'^rS^zijTdarbi paUekot, 'a^ 1 iesatetläanSs kopejä saimg ir aft.
paSam bOs lespgjams tur drfvot Par f ^«yJ^SL'\« paäu aktlvi'
privätos dzivokjos novietotajiem pie- f* P ™ f " paligs no irienes
derigiem apgädniekam paäarii jäuz- vienotajs te ir musu laikraksö,
uemas pllniga atbUdlba, kä flnan- P ^ ' f * H
däU par vilja uzturu, tä dtädi. Dar- R « yi ^ 5***^. l!*
ba ministrijas mitngs vai nometnis V^^^ latvie§u laikraksts. Parfflt
novietoto ^menes loceklu tizturam P^^P™ Informädjas tröku
no apgädnieka izpe^as atvliks 21 8i- f> P^®™- lönedu tam,
lipu nedejä par katm pieauguäo un «oajtiesa tautleäu^ nesujema ne 1
7 siliijus un 6 pensus par katru b§r- f**"'»?', /urpnleku plederum'
nu, kas Jaunäks par 16 gadiem. Izdalija irpus Mmetalm d?Ivo;
KäikSrtosies feimeDU pärveäanas Pj*™ " apgabala komiteju vld;
techniskä puse, vei nevar zinät Si-1J^^- „ - x_. ^
nis dienis 81 jautäjuma kSrtoSanai turpmäka trimdas dzivB
uz Väciju lÄrauks Darba ministrijas JSatrkina daudz ^arlgujautäj
pärstävis. - Britu transporta minls- «i^lSfaclJas un lidz ar to sala
trljas-clclbä pänjemto latvielu kufai h^^öHnga. Jautajums, darba Jau'
personäla timenem pärveSanas Jau- Junaa,^Invalidu un vecu oUvSku,,
täjums no Vädjas principä Jau Iz- pP^s Jautäjums uc. To velM«
lemts labveligi un tä tediniskäs pu- ylfl^m ärpus nometnSm; BavariJ
ses kärtoäana jau uzsäkta.^. giem latvi^u apgabali dzIvoJoSlem tai
musu^ jQmieklem, kas v§las pärvest Slem, vai nu tie dzlvo pilhlgl sa;
savas Ömenes, ari Jiatrod dzlvokjl vai ari to piesalstltl kidal nometn<
komitejai, nepiedeSamsnqdib'"
Ikdiena därza nometne
\
VESTULE PAB LATVIESU NOMETNI DARMSTATE
Nometnes var ieiet visädi — pa
tä hebut ijienozinie kadu jaunu lat- kazarmju värtiem, kur sed sargs, pa
vie§u orgatilzäciju. Tä.darbosies lidz priekgpilsetas^^^ r^^^
näko§ai latvieSu organizaciju konfe- kur zem Mautas velas draiskojas
rencei, aizrädot draudzem un bied- be^i, vai pa smilSainu ce]u, kas,
btitu^^grieäanäs pi^Irvalstuiestädim; 1 i^ibäm, ku^ palldziba visvairäk ne- §ij:iet, ved uz paäu pasaules galu, kur
persdnäm, • organizäcijäm, ludzot Piecie§ama, ,tai pa§ä laikä radot bazi nav vairs nekä cita, ka zemas bara-
«izc^loäanas iespejas,, dodot zii;iu parP^^Sanizäcijps^^^^^ darba sa- kas. Bet, ja ieso^o augju därzä, tad
mQsu. sastävu. Tie varbut .varetuh^^^^^anal Sai laukä komitejas uz- tä ir Darmätates latviesu nometne
'ietekmet, izceloäanas. virzienu.. Bet L^®^^"^^ ^ sevläy Pla^i, Jo oazas Ludvigshoha, kas kä laimiga seta
tehdenci' izcelot paSreiz nekas nespej draudzes ^ un organizäcijas dazädu pakäpusies saulainä ^ nogäzS. Ap-lftttur
§t,, jo Sai tendencei pamalä iril ^^nieslu de| konference nepiedalijäs;' värsni viscaur apskrej zils kalnu vil-dzivotgribas
instinkti. Si fakta neIe-1 piesaistit kopejai lietai ir ko- nitis, un tie divi ragi nav Äekas cits,
veroäanagan ari pa§us notikumus P^^^^Jas svaiigäkais uzdeviims. kä slavenäs laupltäju pils Franken-negroza
un negpozis. Pedejä sfjde komiteja atzina, ka gteinas tor^i. Nezinu, varbut tä bija
, Ari.:jautäjums, kam^ tiesibas run> S ™ ^ ^ ^ Sltf bÄ^^^^^ S ^ka^ r^^Z^
^^^m^^^ käylenotu latvielu organizä- Letoes 'iemltniekiem vajadzelS' bS
vLiae ktaSs,T kpai Marii' S§euitf ävjeSliaam äaktag ribeuät^u ^^^^^^Ä L^ nor^g^aSn^iz.^ac^ij^u^ s^a^- Darm"st"ate" ik^ uz ^piec^i lat^vie§ilem^ ir l'^^'!?-; . . . .
•hilusi nozitivä Diee^a'L i nevi^ kam n^^^^^^* Noverojot organizaciju pa- Ujena äbele ar visiem äboliem. Sil-
S S a Ä bSlälÄÄS^^i^^^^^^^ naktis vasara daudzl izne^a gul-runätuunreli.
teiktukautl^pozitl- ^^'^^ ^^"^
Vti, tas tad daudz vairäk noderetu^'*"*^!*^ takai d vas organizäcijas - äbelem, tu juties kä demos pie Die-idäudiinätam
vispäribas laburoam, £ ^ n « ' S , , S J,!J' T Ä R^P^ T^- '^^^ ^ ^ ^ ^ liekas uzskats. ;ka
lielcä kompetenöu^stridl.: . 1 Äfl5^.|ö^^^!l?,„,,SJ t""^^^ ^i^^^^l- "^^^^^ 1""
. ir^norädits. ka mOsu lail^^os J^SÄar^^^^^^ h.^l^"^^'"!^^
Ml^titam maza nozime, Jo arvalst- prindpu apjomä, bet nav tieM dibi-njeki
tikpat Jatvieä^^ wizea, nelasa. ^^^^ palidzibas darbam.
iTasJieäam ta hdz Sim bija. PaSreiz Ron^erence atzina, ka visieteica-
Jomer.^avoklis.mamijies, jo tagadUäk latvieSiem butu izcelot uz K a - , Q , „ -
R r a k Ä Ä ! s ÄTlSs''z?ml^t^aS:^^^^^ ^^^^
mst a^5|o latyieäu izcelotäju ro- s ^^"^""^ "^"^^ "^"^^^ ^as, kas dzivo jau , daudzus gadus valstis un Kanada pastäv latvieSu
prom no dzimtenes un kas, ja Y§1 organizäcijas, kas spSjigas uztvert A - ^^r^TAr^e. ^^«^#^4-
MV ieguvuSi citas valsts pavalstnie- jaSniebraucSlus lalvilcu orgahizäci-1 A f l HiaZakaS nomet-clbu,>
vismaz nostiprtaajuSi tur savus ju r^mjos, tädi dodot iespeju turpi-
^^^«'^''Inn^^ nacionä^o kulturu. Tä ir Uelal tieS neaiZHlirSlS ^ par mums r - jaunajiem emigrantiem priekSrociba, salidzlnot ar dazäm ci-
— mform^tij^ atkarajas no. mumsU^jj^ zemem, kas Sadas iespejas ie- Latvieäu preses b^edribas ameri-paSiem.
Kapee gan Amenkas^ h^^^ Savienotäs Valstis nepastäv kar.u joslas kopas valde mOs in-yieäi
izprot nesalidzinap^ labak savu ^ekädi ierobfezojumi naci-naläs kul- forme: ^
tautieSu nostaju trimda n^^ Amerikas lat- „Rakstnieku dienas, kas trimdä
kas latviesi? Liekas,^ ka lietuviesi j ^^^g^ organizaciju skaits ir stipri giivusas vei lieläku nozimi nekä tas T^^r^^ san Lietuvas briv- prävs ^ ^^^trs jauniebraucejs atra- bija dzimtene, pedejä laikä notiek it
yaisis laiKa, gan ari tagad trimaa piemärotu organi2iäciju ne bie2i, taCu pa laikam täs organize,
l , ^s^i!!!!?-^^^^^ reli^o, bet ari dabiedrisko tikai lieläkos latvieäu, centros. At-
• i ^ - J f ^ ! ^ .™^su izpr^^^ apjomä. Ari Amerikas zistot, ka dzivais rakstnieka värds
^atno apstödi, ka Amerikas lietu- latvieSu organizäcijäm tas butu ver- tomer vienädi nepiecie5ams kä ma-
I l S o m Ä o ^ l ^ ^ h m T ^ ^ ^ ^ ^ ^ ieguvums. y zäkäs, tä lieläkäs nometnes, Latvie-
^oT^i^^ nJi "^^P^* "^^rtim^ atzina, ka\epie- §u preses biedribas amerikäi^u joslas
S Ä Ä ^ ^ ^ ^ ^ ^ visplaSäkä sadarbiba ar kopas valde nolemusiorganizgtrakst-n
o ^ Ä o « emigräciju kärtojoääm iestädem un nieku un mäkslinieku grupas, , kas
. pasx, laiviesi,-pie xa UKSimr I orfianizaciiäm. ViR.«5varTffälc5 rin tSm llHorB+firoo liofnra+Sln vaHTha anpp.
Daudziem mums änemes dzivo
radi, pazistami tautieSL Butlsim tiem
savus laikrakstus, informesim §os| J^i^^ä^^^^a^ ^^zes, skaisti värdi, re-1 ^^^^
tiesi dze^ kafiju no dzeltenäm bake-lita
tasitem, bet, teiksim, kleinke-ciesi,
no; dazädiem skarda trauci-em.
Taöu vai täpec Kleinkecä he-ei*
kafiju un vai täpec 'Darm-
^vÄ rajonai kopti uri izvSlK
ju kandldätu^^^^^i^ kufiem ;ä
Tautös kopibas da^a lecej vienu,
pas pärstävi, Icas "tftä €^
sazinääahäs, Informäcijäs un di^
jautäjumus. Liolas, privSti dzlvojäj
Muri vien nepadara cilveku par cie-1 tautieSu vienTbas to Jau d^ra cal
tumnieku, bet plagums ne visiem ie- saväm komite]äm,.kas turpinis til
mäca tälu -skatities. 1 darboties täläk. Tas pats attiecaai
Darmätat^s nometnleki ir. izriclgi uz iÄskrlnetic^m tautieSiem, kufl<
individualisti. Uzi;iSmigäkie savrup- atkal ir dota' tieslba sktöiSties
nieki izbuveju§i ,sev lizdas bunkuru skrininga komlsijfi uniegttt DP
drupäs. Patlaban cirt^ji, kalti un labi tötu darbam UTb emigräcijaL —
nodomi tuvojas. pat lielajam bezlogu käku informldju priväti dzlvojoi
cietoksnim. Ifiegeju bQdä ar fasadi tautieäu lietäs sniedz BALK
tik zalu, ka garämejot jänovSrä acis, vaditäjs C. Serfcs katru treSdieÄti
mit gleznotäjs Niedre, blj. operas 10—12 Mindien§, Hercoga RQdol
dekorätors, vm gan jau tam biediga- ielä 49. Ari visa korespondence
jam zalumam ir savs ipaäs nodoms, | tämä uz mineto adresL C. S.?
jo Niedri skaita par sejienes visbohe-miskäko.
bohemieti. Pärejie. bohe-mieSi
— dziedätäja M. Langenfelde,
grafikis Kalnii;i§, gleznotäjs Gailiä —
dzivo tapat kopmitnes kä clti DP. Iz-rädes
§ad tad sarlko nometnes teätpa
trupa, kas devusi tris uzvedumus:, . , . v . - ™ , ^ , ^rTr^K
„Trines greki", „Nebednieki«, ,,Bis- Li^-^^"^'^^^ ^P^^
tamais vecums". Par spiti tam, ka P ^ ^ ^ franöu joslas s^e 16.
teätris nekad nav sai;iemis nekäda ?i- f Erlangenä.^ Taja paää dieni
oflciäla atbalsta, trupas locekji ik J^^a^es yadm^
vakarus pulcejas rezisores" Sandras Jif^^5^^? ^ JP, ^
SSjas istabii^ä, lai sagatavotu P§ter- I ^i^nieki piesakämi Erlangenas
sona »Norieta kvgli".
Kamer avizesv stridas par sportu,
DarmState izveidojusies slayenä bas-ketbola
vieniba Kursa ar tädäm
zvaigznem kä Mer&jevski, Stulpkiu, 1 ^^j» lZ2J^ow, novemoFa u^i«
Igenbergu. Vei DarmState lepojaTari ^al ^ecembra sakumä Par&dz{
100 studentiem, Jä!?kalnii;iä sarikota- f?stu apvienibas dibö
jiem bemu svetkieni, pazistamajiem ^ana. Dalibniekiem lapi^sakas J
Ratermai:ia franSu valodas kursiem, ^^•^l^l^^^^^^^^^ili •
lidzäs citiem kurMem, kädi ir visäs PFff^- 35, Latvian Assejnblyjieii
nometnes. Nometnel ir trIs mäcitäji Medical Department. ^
Nometiju
dzive
vieSu yMCAi. Rikotaji iesp§ju
be^s gädäs par uzturu un nt
mitnem,
Ärstu kongress Eslingenä nol
kä bija izzii>ots, novembpa beigl
organizäcijäm. Vissvarigäkä no täm | literätQras lietprateju vadibä apce-jotu
ari tädas nometnes, kam vienu
^ i vai otru iemeslu deV paääm grutäk
- \
tautleSus,jaizdevniecn^^^ T visa si areja i gj^^^^^g^g ^^^^ to cer, ka,
daitu nespäj ve&t. Tad runas par ^^^^^f^^^^^^^ ^iss tas dominejis ^^^^^^ rakstnieku komplekt€§anu
jkUegäanu" ta, la^ pasaide «ato J musu t^^^^ literäturas darbinie-
"^f^^J^ realizesies, kaut tjirp^^^^ dommet vei §odien, kad jau^j^ ^^^^^ nodroSinät latvi^u
ari literäturas trQkums angju valod^ gandriz udens smejas mute. . '
ar to vien netiks atsverts. Värdi vien, Pakapdibbäana notikumiem jau
seviSki. ja tos saka abit, Väcijas- daudzäm, daudz lieläkäm tautäm,
apstäk}os, tautas kopibu vei nerada. nemaz nerunäjot par grupäm, bijusi
M6s slikstam nost siklimos. Stri- likteniga. Vai „veco" krievu emi-damies
ap „oäiem", poHmizejam ap grantu liktenis, kur käda ki;iaziene
literätQras vestures problemäm, ap kalpojusi beidzamos trisdesmit gados
to, vai uzruna ,Actbigs'* liekama septi^äs armijäs par sekretäri un
prlekSä vai kur citur — bet tas nekä yel nav atradusi ne mäjas vietu^ ne
nedod ne trimdas kopibai, ne ari mieru, nav pietiekami skaidrs bridi-turpimäkää
eksistehces jautäjumiem. häjums? Si ziema varbut ir
Velti tiek* izäkiesta svarigäkä im beidzamä, kur mes varam ko»darit
vgrtlgäkS manta — laiks, un nepa- sava liktei>a virziena ietekmeäanai.
manits paliek tautas kopibas slide- Si ziema varbut ir musu beidzamä
iums lejup un tä pärvSräanäs ,Asop- lespeja säkt darit darbu. Ceresim,
katla" kopibä. [ka hav jau par velu. LR.
rakstnieclbas patiesi cienigu repre-zentesanu.
Lai nodomäto pasäkumu iedzivi-e
nätu, valde ' ludz visas nometnes,
kam butu interese par §äda veida
sarikojumiem, pec iespejas driz pa-zinot
par to sekretäram L. Svarcam,
Eslingenäj. Uhlandstr. 8, pazii;iojot
ari/» cik lielu skaitu rakstnieku — 11-
teräro vakara dalibnieku varetu uz-i?
emt, kä ari, vai nometnel butu ie-spejams
segt dalu vai visus dalib­nieku
cela izdevumus. Ja §is lidzek-lu
jautäjums mazäkäm nometnem
raditu grutibas, lidzeklus centisies
sagädät Preses biedriba."
un baznich;ia, kopi ar väcu katoju
draudzi.
DarmätatieSu speciällepnums ir 95
viri, kas. strädä lidlauka Izbuve
Frankfurte, gan inSenieii, gan sträd-niekl
Darm§tates „politika" ärpus saväm
robeJäm neiziet, un komiteja A.
Pedredzes vadibä 1300 nometnieku
gribu pärstäv ar diezgan labäm sek-mem.
Nometnes- komandants A.
Jaunaräjs apvcltits ar humora izjii-tu
un, kad'vio§ saka: „Nu, mes Jau
ari §ad tad papleäamieskä visi citi"
smalds liecina, ka komandants to ne­uzskata
par trat§diju, bet cilv§clgu
parädibu. Jaimaräja un vigia paliga
A. Graudii;ia pöpuläritäte runä pre-tim
tic§jumam, ka nometi;iu vadibal
jävalda ar bardzibu un svinfgumu.
Neizdeväs sastapt kulturas da|£U(
vaditäju Brieii un pajautät, vai var­but
nav gaidäms käds rakstnieku va-kars
p§c tam,: kad nometnes zäle
viesojuSies koricertanti, teätri, deju
orl^estri, gleznu izstäde un burvju
mäkslinieki. l4formäcijas da]as vadi­täjs
Jansons gan stästa, ka da!hn§ta-tie
§i dzeju nemilot. Jo labäka dzeju
grämata, jo mazäk pirceju/ Toties
lieli aviiu lasita ji — tas gan!
Citädi ikdiena Darmätates nometne
täda pati kä visur. Tekale bemi un
vistas. Sievietes 2auj ve}u ga;-äs
stripäs. Jaunkundzes stridas, kui^ä
esot nometnes glitäkais puisis. Ari
Seit ir direktori bez iestädem, fabri-kanti
bez fabrikäm, grämatvezi bez
grämatäm. Un stästi: ,Acad es biju
Rigä, tad man bija . . ."
R i t a L i e pä
Alberts Svikis, A. Rein^ons,
Ziemelis, Zelma Ozola, Marija A]
mane, Vera Brakmaai, Pricis Ti
bers, L Tormanis, Paulis Prai
Valters Hakenber^is, Alfreds VI
Cels un Tutmani» var sapemt viiji^
plesutitas vSstules Bavärijas api
bala latvieäu komitejas birojä
diene, Hercoga Rödolfa Idä 49,
ru dienu no pL iO—12.
M. A1 p 5, Augsburgä
KODOKUS VAI SODS?
Atkärtoti un ar gandarijumu
säm laikrakstoSi ka nomet^u k(
tejas, kad un kur vien tas iespSJi
kärto nometgiu iekSäjo dzivi sajft*
ar agräkaji^m Ljitvijas likumi<
Tomer praks§ tas tä ne vienmSf
Pedejä laikä da&s nometnes I
likuSas ar nodokli kaku un
ipa§niekus, pieprasotjpar katru
nieku 240.— marku gadä. Nodol
ir tik augsts, ka jäjautä, vai tas
jäsaprot kä sods par su^a Jeb k^
tureSanu?
Ja tas butu domäts kä sods,^
sodu varetu uzlikt tiem sui^u il
niekiem, kas laiX savus dzivniel
klejot pa nometni bez iizraudzfl
Tiem su^u ipaSniekiem, kas saj^
dzivniekus uzrauga un neapgruti
lidziedzivotäjus. nebutu uzliekj
soda nauda, bet tikai normälu ai
meru nodoklis, käds pastäveja Lat
vijä, ja öemaldos, Ls 20.— gadi.
., „.tors trimdä; bi^
jtliiö*'vfhSeki. teicama,
Sroiö^Siirst. studijas to
iM' Ä ä k . Pec tä, ka
vaio# klasltscll^
5 ^ '^f kaS «n sam noma
ka viss bam bi]usi
nesali-dnflftateiclgo
AnnaD_a
UmP^ . Neatlalzdi
Si-iV;pasaules kara,
Toreiz ari fefr^
liaien^episkidprbi
P'^Veselis„<firuiäia
m^älce ptozas ciKiu
ari
Saule kai
Ized ziec"'
Izdzer
Nenokrit
Vidu sta,
Dzlviba s
Pärskrien
Menesair
Akmei?k«
Neuzmins
_ Kalrigalä
Gaismas
Zelta däl<
Pati .no
L,Viss'vä varas, Seve
Ito, par Menu S , ^ k ä ^
fanipilmgi pre- S iSl
l#fedzamas; - laikme- » . r "^
^^ymm «Ms,,vau-akji
l:patpravieii.kaä ^ ^ j ^ .
litiskie iaa-- tik bägati
ne- nooa ar s
mu un Ip_.„.
. Tä ir ori^na
itir laisfigi iaikmeti, sonibas paziQ
m&y m ceji uz slepjäs käds s
mu ir Mdri, un redzets värdu
'i^^i^'^^^ §yeb)jms, pie
5?^- fonnasVotaJr
apajiasi.no, kajaätelu un
ftÄ^ dijä telisi,
* . m ^ s ^ jies tik iramai
iL^^Yinäti Jäbän <S
,-.W9s, Prancijas Mem itatT^,
k laa 4 s ^"^as un.
"*«isaÄ^ Rluduma. Tas
ittbote ntumu. ,
^Äkautgffi^S ^P^^edzis . ,
! W j t , i ^ ' : S OakarsVailds
IS^;' bet
Saseksu.
ai
Iii 1 - ~
* *» •» IIII . l . - i p i l IIIIMII».11II. III IBIL II II [. II -SB-B- jSsjifi