Bavarijas Latviesu vestnesis, October 10, 1947

              -ti- U"
. . . . . . .. ^; ..... .
imu.signau celt. Pafirädu^^J?
ea^ju, ka Bleldjs nTÄ Ä
^MpmmetartolieSiSJ
"fVa. Kad trose satruka « S
täläk liekä neSju-'^''
i^s par kaki?" es iautä u
Paskatijps. Man pärskreja tlrm
8ls,^peleki svitrot$ kallis ar mehu
ismenesi uz pieres stäveja un bb
';U2 mums degoSäm dzeltenamacli
,,Tas pats ,ka]j[is,rteica Tonijs.
l^egnbSju ticet. Ätri gäju uz b
mdtiltu.
»Kaptein" es teicu, ,,kur jfls nj-it-
savu kay?^* . •
.,Man. nav kal^a," vix}^ atbildeji
;Bet to,,kas uz ku^a?" nepacletld ?
CU.
ftJ? mana fcu^a kal}:u nav,"
eica,
:iSd2U,.lai, vi^ä näk lidzl paskat!-
•s, bet kad nonäcäm tur, ka^s bija
vldus kläja pazudis Pännekle«;
n kuii. • Jautäjam apkalpei. Tli
cad nebija bijis kaljiu, apgalvojä
i viri.
Pqnijs, vi^ia viri un es vei nedS^
. gaidijäm, vai nereäzesim kaft
I nekad to vairs neredzejäm, pat ^
pigs vairs neparädijäs.
ustvärdu mikla
i l
i i i l i i i!
Hnenisklf 1, Muhameda -
10. Vienalga. "'S
>ils§ta Latvljä.
svirs. 18. Homera
t värds. 23. lerices gaisa
L 24. Trimdä
[otäjs. 25. Jaunsudrabi?a
lajja sastävdala. *•
ehu un to paäubi«^V*
epatikama sajuta. IZj »j stai-il
Raudas. 17; 21.
[20. Stadja Rigas JU"
Su ztaätniece. • ^
ftä"l7"aÄSa.\^S^
«i.29. Elektiolite.-^gBisa-,*
10. Amengo O^esp ^^^g ^
pobllshed twiitte weekly,
ABthorized by EUCOM HO,
Civil Affairs Division,. U-th
jUly, 1947, AG 383, 7 GEC-ACrO.
Editor: ELärlis Ba-bäcs.
Printer: „Schwäbi-gches
VolksbIatt*S Giinz-fturg/
Donan, BdrgCTmeister
^ tandmannplatz 7. Popn-
' latHm to be served: 20.000.
Stäjusies darbä pärveidota Anglijas
strädnieku valdiba
Ksralis Dzordis otrdien apstiprinäjis un ministru prezid^ EtliJs
tai pa§ä dienä pazi^ojis lidz iam laikam slepenibä turetäs pärkärtoga-oas
Anglijas strädnieku valdlbä. No valdibas aiziet pieci gados vecaki
mlnistri, galvenoMrt saimniedskajäs nozares, qn kabineta locekln skaits
samazinäs no 19 uz 18. Anglijas valdibas pärveidoSana Izdarita lal
gekpugäk atrisinatu Änfi?Iijas ak^^ saimnieciskäs problem^
tr^dienas prese kabineta pärveidoSanu visumä uz^emusi^^^^^ 1^^^^^
dal^i uzskatot to par pagrieriepu P^ labl Eabta^^^^
plnnö reizl sanäca vakar. ^ '
No valdibas afeäpies lidzSinejais
kara ministrs ^Bellendzers un apgä-
• des ministrs ^ Vilmots. Lidzäinejais
d ^ e l u miiiistrs Sinvels kjuvis par
kara ministru, nepaturot vietu kabi­neta.
Par jauno apgades jnijiistru
kluvis G. R. Strauss. Sinvela ^gräko
amatu pänjemis Gaitskels. Bez tam
'notiku^as vei citas pärmai\ias un
amatu pärkärtojumi, aizgäjuso mi­nistru
vietä näkot gados jaunäkiem.
fis ir lielikäs pärmaii;ias ang|u
strädiiieku' valdiba, kop§ ta pirms
vairSk nekä diviem gadlem istajäs
amata. Kabineta kodols paliek ne-mainits,
un tajä ietilpst mihistru
prezidents Etlijs, viijia vietnieks Mo-risops,
ärlietu ministrs Bevinis, fi-naniu
ministrs E)?iltons un jlun^is
.sainmiecibas ministrs Kripss.
Koiiyinistu „Paily Worker" kabi­neta
pärmai^as apzime par pagrie-zienu
pa labi, tapat ari konservätivä
prese, kas gan pa dalai pärmaii;^as
tizskata par neriozin^iigäm. „Times"
apsveic; Etliju un izsakäs, ka par-kärtojumu
nozime vei neesot pilni-bä
novertejama. liberä^ apsveic
visvairäk degvielu ministra Sinvela
mzi^anu. Paäu lebaristu laikraksts
,4)äily Herald" npraida domu, ka
l»Ja strädhieku paftijä butunoti-kusi
käda SljceBanäs. Valdiba ne-paredzetajam
pecki^a grutibam esot
stSjusies pretim sekmigi. Ang}u
.saimniedskäs^ aprindas seviiSljd ap-xöierinätas
ax tb, ka Sinvels ar ama­tu
pärkarto§anu nobidits sameräa m^-
zak nozimigajä kara ministra pöste-ni.
Vii?i§ veikalnieku aprindäs kliiva
nepöpulärs: ar to, k visiir deva
priekSroku vienigi arodbiedribu
biedriem. Tapat viijudariiä atbildi-gu
par degvielu krizi, kaut gan, no
otras puses, kalnraöi vi^am stipri
uzticejusies.
Pärkärtojumi praktiski) skäruSi vi-sas
ministrijas, atskaitot kabineta
„lielos piecus". Ar otrdien izdaritiem
pärkärtojumiem, ieskaitot vei nese-no
ministra Grinvuda ft&äpoSano^i
Etlija valdiba no amatiem aizgaju§i
12 ministru, no kuriem seSi j^adija
pirma svariguma ministrijas. Visa
strädnieku valdiba ärlietu ministrs
Bevins pieder pie paSiem neatkari-gäkajiem
ininistriem, un vii;iam pie-der
Etlija uzticiba, kaut gan öpozi-cija
Bevinam daudz uzbruk dzivokju
krizes jautajumä. Jaimäs valdvbas
sastävsi salldzinot ar veco, klirvis
jiitami jaunäks gadu ziijiä.
BBC treSdien zii^oja, ka, pec val­j
a s pärstävja paskaidrojimiiem,
Szgäjuäe ^strädnieku valdibas
nistri hav izstajuSies kadu nesaska-rpx
del, vai tade}, ka neatzitu Etlija
politiku, bet gan yvienigi,^ läi sekrae-tu
cipu pret saimnieclskp krizi.
20. oktobri atjauhos darbu Angli­jas
parlaments. Lidz tam laikam
valdiba! jäizsträdä tä sauktais ru-dehs
budiets. Viens np pirmajiem
jautäjumiem, kp apspriedis jaunajä
parlamenta sesijä, Uus britU ka-raspeka
samazinääsuias projekts.
BBC, NYHT
Padomju armiJMloma
CETRU AMERIKÄl^U K0RESPÖNI)ENTIJ VEROJA
^AIZ BZELZS AiZKAItA'*-
,JIew York Hendd Tribune" öetri
arzemju^ korespondenti, kas Infor-mSqljas
nolukä apcelojuäi Somiju,
Poliju, Cecholsovakiju, Austriju, Un-gäriju,
Rumaniju, BuliJäriju un
iDienvidslaviju, publicejuSi saviis
verojumus kopigä rakstu sexijä „Aiz
dzelzs aizkara", kuras pirmie raksti
jau parädijuSies.
Amerikä^u korespondenti atzist,
ta vispäreSä aina valstis „aiz aiz-kara**
nav. vienveidiga. Pamatiejzime
visa äai Eiropas dajä ir komönistu
•partiju, pieaugoSä vara. Pilnigl tas
kbntlfle stävokli Rumänijä, Bulga-sWä
uÄ Dienvidslavijä. Otra rakstu-
Tigäkä iezime ir valsts kontroletu
saimniecibas sistemiÄ izveidcksana,
kas saistitas Äesi ar Padomju Savie-nibu
un atrodas ärpus Mar§aia plä-na.
loka, atskaitot Austriju.
AtseviSljiu rakstu" konispondenti
^Kerrs, Rasels, Hills un Etvuds velti-
JuSi padomju bru^oto spelcu stipru-niam
un ietekmei valstis alz ai^.kara,
gan uzsverot, ka zi^ias par padomju
anaiju stiprumu }oti gruti iegusta-oAs
un tikai paticamas, Piecäs no
niinetäm astoijäm valstim esot ap-öieram
400.000 viru padomju kai:a-speka,
pärljäs.trijäs— Somijä, Ce-choslovakijä
un Dienvidslavi.^ä —
tadu neesot Klät pieskaitämi vei ap
W5,000' viru to valstu arrnijäs, kas
padpmju sabiedrotie, kä ari ap
250.000 viru lielä padomju amija
Väcijas padomju joslä. Kara beigäs
Austonaeiropä bijis tuvu pie 5 mil-jonu""
padomju karavirii. Padomju
fPeku stiprumu atsevis^äs valstis
«orespondenti verte §ädi: Polijä
120,000—200.000, Austrijä 30.000 lidz
41.000, IJngärijä 40.000, Rumänijä
1Q0.000, Bugärijä 60.000—70.000, Va-cijä
250.000. No vietejäm arnfiijäm
söprakä ir Dienvidslavijai -
350.000-400.000.
^No Bulgärijas padomju speKi jäiz-lidz
decembra vidum, saska^ä
5J mierliguma noteikumiem, bet
^ ä n i j ä un Uagaxijä- tiem at{auts
^ i k t sakaru nc>drosinäsanai ar
Austriju. Polijä ir vairäk padomju
nekä liktos vajadzigs tsikaru
J^sinäsanai ar Väciju. To Ueiäkä
^aja koncentreta strategisia svari-
§aia Silezijä. Qtas; zemes' padcjmju
^P^n stiprums. pec lietprateia ver-tejuma,
visumä atbilst to normäla-jiem
uzdevumiem.
Blakus militärajai nozimei, pa­domju
armiju klatienei §ais valstis
ir ärkärtiga politiska un saimnie-ciska
nozime. Lidz ar armijäm ierä-du
§ies daudz komunistu vaditäju,
kas tagad veie pärvaldes ozdevumus
sais zemes: ministru .prezidenta
vietnieks Ungärijä Rakoöi, Bulgä­rijas
ministru prezidents Dimitrovs,
Polijas yalsts prezidents Bieruts. mi­nistru
prezidents Gotyaids Cechoslo-vakijä,
Kusinens Somijä,; Paukers
Rumänijä un Dragoiöeva Bulgärijä.
, Täläk mineti padomju armiju po-litiskäs
iejaukäanäs piemeri — Be-las
Kovaöa gadijums Ungärijä un
.Nagija lietä. Ja iespejams, padomju
armijas tömer atturas no tieSas po-litisjcäs
iejaukäanäs. Toties jo
redzamäka ir ietfekme saimnieciskajä
laukä. Ungärijä un Rumänijä tädä
kärtä panäkta „jaukto saimniecisko
sabiedribu" nodibinäSana, kur par
SOVo piedaläs Pädon^u SaviemJ)a.
Saimnieciskajä laukä vei turpinäjas
lielas domstarpibas padomju on rie-tumvalstu
starpä austrijä. Tur
krievi pän;iemuäi pavisam 340
fabriku, uzskatot täs Visas par väcu
ipagumiem, preteji amerikäp.u un
anglii ieskatiem.
Bulgärijä izdarita pla5a bulgaru
paSu armijas tiriSana, izsledzot 2500
no visiem 4500 virsniekiem. Käds
tukstotis nosutits darba nometnes,
1200 ati:iemtas politiskäs tiesibas, kä-di
300 pazudusL Korespondenti nav
noverojusi padomju virsnieku dar-blbu
vietejäs armijas, atskaitot Bul-gäriju.
Rumänijä plaSä merogä pie-ska^
ojusies padomju armijas iel:ar-tai,
padomju palTdzibu sa-
^ennli polu armijä — dalu vfeglo
ieroöu, tankus un 2000—3000_^ pa­domju
virsnieku. Ari poju armijas
stäba priekänieks esot krievs. Par
vLslieläko, vislabäk apgädäto un rp-mäcito
nekrievu armiju Eiropä
katrä ziriä jäuzkatot dienvidslayu
armija, Kaut gan tajä ir väcu, itaja,
amerikäi^u, angju un krievu ierocu
sajaukums, täs papildinäsanäi vel-titi
230/0 no Dienvidslavijas budzeta,
Visumä padomju armijas ietekmei,
tiesi atbalstot vietejps komunlstus
Austrumeiropas zemes, esot izdla
nozime peckara Eiropa. NYHT.
NEWSPAreR
Vispasaules baznicas
apvienlbas
Baltijas komiteja
ImSk oträleBSs on p l ^ i^
dlenis. bdevejs: BALS
osdevmnl LatvieSu pmes
dartrinieto sadarUliQs Inn ^
pa. Albndlfais redaktors:
S. Eabfics, visöL A. UeiMU
reda&iori: Z. Bärda, M.
CttUtis, B. Mtat^denbergs»
A. Sniits. Adrese: C^Uos*
Irnrg/Donau, O^tvlja**. -
THra^t: aps. 81, red. S),
spltst n.
„nokrejo5anu
Divus memorandus — vienu Ang­lijas'
darba mlnistrijai un otru Vispa­saules
- baznicu apvienibas vadibäi
Zenevä treSdien Eslingenä izsträdäja
apvienibas Baltijas komiteja ardii-biskapa
T. Grinberga vadibä, pieds^-
ioties luteräiju, päreizticigo, baptistu
uc. konfesiju garidznieku pärstäv-jiem.
V
Memorandä Anglijas darb4 mi-nistrijai
komiteja ludz Anglijä ie-laist
baltieSu garidzniekus baltie§u
strädniieku garigäs aprupes darbam,
bet memorandä Vispasaules baznicu
apvienibai sniedz sTkus statistiskus
datus par stävokli nometnes, ipaSl
norädot uz pakäpeniski slido§o nz-tura
stävokli, kas visvairäk apdraud
bernus. Memorandä norädits ari uz
„nokrejo§anuV, käda notiek DP izvie-toSanas
gaitä, kuras rezultätä Väcija
paliek ^menes, vecie un darba
nespejigie cilv§ki. Sada riciba ne-saskan
ar humänisma principiem.
Komiteja Itidz apvieniUu griezties
pie attiecigäm valdibäm un iestäties
par palidzibu. H. M,
^tbrauc un fliizbtauc
Latvie§u kblonijä Eslingenä tre§-
dien bija pieteikta Kanädas imigräci-jas
komisija. Kolonijas vadiba bija
gädäjusi, lai komisiju vispusigi ie-pazistinätu
ar latvie§u trimdinieku
sastävu, kvälifIkäciju un lidz5lhejo
darbu, ffb pieteiktäs komisi jas iera-däs
tris dämas, kas interesejäs par
mäjkalpotäjäm, apskatija Eslingenas
mäkslas salonu un iemeta acis k^da
darbnicä, bet sikäk par komisijai sa-gatavotiem
materialiem neintercse-jäs.
Izdariju5as dazus iepirkumos
salona, vi^asaizbrauca.
No LQ>ekas ziijo^ ka tur Rigas
transitndnetne pa§reiz ir 110 bal-tieäu,
poju un ukraipiu drebnleku ar
piederigiem,. kas pieteikuäies brau-cienam
uz Kanädtt. Precetie viriesi
vaj: ^emt lidz ari sievas un bernus,
bet drebniecem uz Kanädu jädodas
bez viriem, lidzi pemot Hikai bernus.
Rigas hometne ieraduSies ari Aus*rär
lijas valdibas pärstävji, lai pirmaj am
transportäm uz Austräliju izraudzt-tu
100 strädnieku. H. M.
* Tedmiskajä skolä Eslingenä, kur,
arch. A, Birkhana un doc. A. Bangas
vadibä darbojas mechaniskäs un
buvtechnikas nodala, Sajäs dienäs
bija pirmais izlaidums uri skoMs
kursu beidza 18 audzek^i. Mäclbas
pirms gada sakot, bija 49 audzek^i,
bet intensivä darba slodze lieläkai
dalai bija Slptusi par grutu. Kursu
beigu§o vidu lieläka da)a bij. kara-viru,
kas pai-eizi izpratii5i, ka aroda
prasme näkotne mums visiem bus
droääkais eksistences balsts. Daudzi
viiji arodapmäcibas yel turpinäs
äutomechanikä, lai ari tagad iegutäs
zinäSanas lidzinäs Latvijas arodsko-läs
apjomam. Izlaidums bija saistits
ar absolyentu darbu skati. H. M.
Kä ievadrakstä par Eiropas DP
problemu raksta „The New York T i ­mes
Overseas Weekly", pec IRO sa-gatavoSanas
komisi jas ierieräkekre-tära
Viljema Taka zii?äm, ASV,
kä Viena no 21 IRO dalibniecem,
tikSot uzaicinäta lidz 1949. gada
beigäm vai 1950. gada säkumam uz-pemt
250.000 DP. Laikraksts pie §is
piebilst, ka ASV it labi varetu uz-riemt
pat vairäk, pie tam nevis kai-tejot
sev, bet gan yöi ar pozitiviem
sasniegumiem. Ja ASV velas cilve-kus
ar principiem: §ie cilveki ir cie-tu
§i prindpu deV — saka ievadniekr,
bet ja mes yelamies strädnieku* ar
daMdäm spejäm — vixuem tadas ir.
Secinäjums — Stretona. likumpro-jekts
butu jäpiepem, t3ck6 saiaäks
näkosä kärtejä vai ärkärtejä korigre-sa
sesija.
Tie 1,3 lidz 1,5 mUjoni DP, kas
hevelas a^iezties dzimtene, neve-las
pakjauties patvajigiem rezi-miem
Amerikänim, kas ari ir pret
rezimu patva^ibu, to vajadzetu spet
saprast NYT
riclbai pret «j^imas kommtemes'^
izaicinajumu
Jauna starptautiskä komunistiskä
inloomäcijas biroia hodibi^
Belgrade ir pasaules preses intereses
degpunktä. t ä radijusi lielu pre-testibu
he vien rietumu pretkomu-nistu,
bet ari sociälistu puse, kas
jauno iestädi apzime par jaunu kö-munistisku
intemacionäli. ASV tau-tas
pärstäyju nämä pretamer&ä-niskäs
aktivitätes komisi jas priekä-sedis
Tomass trendien vestule tau-tas
pärstävju nama prezidentam
ieteicä sasaxikt visu rietumu puslo-des
valstu konferencl, lai apspriestös
par kopigii likumdoSanu pret „jau-näs
komintemes manifesta izaicinä-
Preteji iepriekSejäm zijjämL, it kä
ASV, sakara ar Var§avas deklaräci-ju,
butu ar mieru apsvert separäta
miera sleg§anu ar Väciju, VaSlngto-nas
politiskäs aprindäs päskaidrots,
ka iäds separäts miers neesot ASV
valdibas interesgs, ASV turpinäSot
puleties panäkt normälvU mierligumu
ar Väciju, sadarbojoties ar Padomju
Savienibu. Cits atrisinäjums pa-redzets
tikai tädä gadijumä, ja izrä-ditos
neiespejami Sos centienus pie-pijdii
ASV ärlietu mlnistri ja otrdien
oflciäli pazii:ioja, ka droSibas ap-
0-
toi oppzicijai i)ret zFdiem
UN Palestinas komisijä Polijas de-legäts
izteicies par Palestinas dali-
§anu arabu un iidu valstj ar no-teikumu,
ka jäizbeidz britu mandäts
PalestTnä, jäizväc ang]u karaspeks un
j äieiaiS tur iidu DP. Abäm Palesti­nas
daläm tomer butu jäpaliek saim-nieciski
vienotäm. legiivums butu
ari dajeja DP problemas atrisinä5a-i
ha, jo to skaits tad par kädiem
250.000 samazinätos.
Tai pa§ä; laikf arabu 1 Igas konfe-rence
Sirijas galyaspilsctä Beiruta,
kura neoficiali esot piedalfjies ari
Jeruzalemes lielmuftijs, piehemts at-zinums,
ka arabiem jägatavojas bru-notai
pretestibai pret iidiem, «ia UN
piehemtu arabiem nevelamuPales-tlhas
jautajumä atrisinalumu. Sep-tinas
arabu valstis konierpnce par-stav
to ministru pre^identi un ärlie­tu
mlnistri, kas, pec „News Chro-nlcle"
ziT^ani. izveido§ot sava veida
„kombinetu Äenerälstäbu" §ai bru-hotäs
opozicijas akcijä. NYHT, BBC
as generp'^
Turcijas feenerälstäba prieldnieks
generälis Sälihs Omurtaks otrdien
ieradäs IjTujörkä un pec tam deväs
täläk uz Vaiingtonu, kur säcis ap-spriedes
ar ASV valdibas pärstäv-jiem
par Turcijas militäro sagatavo-tibu
un täs lomu Videjo Austrumu
strate^ijä. Kä Reuters ziho, runa
laikam bö§ot ari par aviacijas un
flbtes atbalsta punktu iekärto§anu
par ASV kbngresa atveletajam sum-mäm
un taläku Turcijas aizsardzibas
pastiprinäsanu.
Qeneräli Omurtaku pavada vei 14
citu turku ^enerälStäba virsnieku,
un pec apspriedem Vasingtonä turku
viesi iepazisies ar militäräm iericem
un rupnicäm ASV. Apspriedes, ka
INS papildus zihO, pärrunäSot ari
kara materialu piegädl Turcijai, sa-skaTiä
ar Trumena palidzibas nro-grammu.
NYHT
as
Saskapä ar prezidenta Trumena
un vii?a raditäs pärtikas taupiSanas
komisi jas aicinäjumu partikas pa-teripa
ierobe^oSanai, ASV otrdien
piedzivoja pirmo „bezgalas dienu"
kop5 kara beigäm. Tä tomer neesot
izdevusies pilnTbä, jo restoräniem
un viesnicäm pec Trumena uzsau-kuma
vei ncbljis laika pärkartot pil-higi
edienu kartes. TadeJ näko§a
otrdieria buSot vei pilnigäka „bezga-las
diena" amerikähu pateretäjam.
Alkohöla razotäjus aicinäs uz 60 die-näm
atteikties no labibas izsträdä-
§anas dzerienos. 6OV0 dzerienu
fabriku jau noiemuSäs samazinät la­bibas
paterihu uz pusi. Ceptuvju no-zare
taupibas akcija doSot ap lO^/o
ietaupijumu kvie§u paterilla jeb
3 nuljonus buseju menesl.
^^^^^^^^^ ^^^^^^^^^^^^^^^^ » N^
sveruma de} komiinistisku, nacistisku
vai faSistidcu pailiju biedru uzpem-
§ana amerikähu ärlietu ministrijas
dienestä nav iespejama. Tas pats
attiecpties iiz personäm, kas atrodas
„ieradunia väi cieSäs attiöcsm^ ar
aprindäm, kuras, domäjams, pärstäv
kädas ärzemju valdibas intereses".
Pec Stutgartes radio zihäm, ASV"
valdibas pärstävis paziijiojis, ka,y
ieverojot savstarpibas principus, val­diba
bus spiesta dajijl ierobeiot pa­domju
pilsoi;ai t i e s i t ASV, at-bil
§Jo§i tiem ierobetojumienv kädl
amerikähu pilso^iem pastäv Padom­ju
Savienibä. Jaunäs pärmai^ias
levadiSot kustibas brivibas ierobe-ioSana
padomju preses pärstäv jiem,
militärataJejiem un zemäkiem vSst-niecibu
darbiniekiem. Padomju 4ur-hälistu
d33W)jumi buäot pakjauti cöi-zurai.
ASV darba lietu pärvalde otrdien v
savukärt pazihojusi, ka atcelts l i ^
teikums par abu lielo amerikähu •
arodbiedribu savienibu AFL un CIO
amatpersonu nozverinääanu. Saska-hä
ar tä saukto Tafta-Hartleja l i -
kumu, äiem arodorganlzädju funkr
cipnäriem bija jäzvSr, ka vihi hav \
kömönistu partjjas biedri. Lemuma
grozi§anu panäöa \ amerikähu kaln-raöu
arodbiedribas vaditä js Dions
Ljuiss un yairäki citl arodbiedribu
vaditäji, kas attelcäs zverestUxnodoi
Koment§jot komunistiskä inför-mäcijas
biroja nodibinä5anu, Ce-chosiovakijas
ministrs sociäldemö-krats
Firllngers izteicäs, ka komu-nistl
me^inot propagandas celä väjl-nät
un iznicihät socläldemokratus. \
Austrijas socläldemokratl domi, ka
komunistu lemurhs varetu labveligl
ietekmet domu par socläldemokra*
ti?kas internacionäles / organizeSanu.
Ungäru socläldemokrati attura^ no
komentäriem, : bet piimin sociälde-mokratiskä
Informäcljas birpja nodl-binäSanu
Kieltona. DähuMsoclälde-mokrati
atzist, ka jaunäs örgänl-zacljas
cehtrs heapSaUbämi buäot
Maskavä, ari vihu zviedru kollegas
baiijas par iespejamu komuhistisku
intervenciju Zvledrij ä. Francijas so-ciälisti,
kuru valräkiem vaditäjlem
Var§avas deklaräcljä asi uzbrukts,;..
noraida jebkädu „komlnternes atdzi-vinaSanu",
ka&nozimejot pilmgu ko­munistu
partiju päklauSanos Pa­domju
Savienibal.
To valstu komunistu par ti jas, kas
pä§as VarSavas rezolucljä nepiedali-jäs,
pa5"u faktu gan apsveic, bet^^x
turas no plasäkiem kome^tärierai\
Padomju Savleniba tomeif vismaz
tagad vei nevelas, lai notiktu atklä-ta
sa§lj:el§ähäs ar rietumiem, raksta
„New York Times" tre5diehas nu-murä.
To apliecinot Padomju Sa-vienibas
piekriiäna piedalities 25.
novembri Londpnä säkamäs ärlietu
ministru apspriedes par Väcijas
mierligumu. • "'^^-Z^-
NYHT, BBC
II
' No franöu valdibai tuväm aprin­däm
otrdien zlhoja, ka neesot izsleg-ta
Francijas valdibas sastäva pär-veidoSana,
samazinot ministru skai-tu.
Ramadje tad laikam uzpemt^s
iekSlietu ministra pienäkumus, lal
uzsäktu pastiprinätu akciju pret spe-kuläciju.
:.- //-•'''"\''' ^
Lidz rudehs beigäm po Irakas iz-väks
visu anglu karaspeku, Izpemot
dlväs aviäcljas vienibasv otrdien ofi-ciäli
pazihoja London! .
Republikäiju paredzamais kandl-däts
ASV prezidenta veleSanäm Ha-rolds
Stasens kädä runä • DioväS §ta-tä
otrdienas vakarä präsija izdarit
valutas reformu Väcijä, jo tas esot
priekSnoteikums Eiropas saimniecis-kai
atjaunöSanai, tapat kä fran6u
frahka un italu liras stabilizeSana.
Griel^u armija patlaban izcinot
„totälu "karu" jpret nemiemiekiem,
pec 14 dienu inspekcij as rjaskaidrö-ja
Griekijas karalis Pauls/ TesäHjä
ielenkts ienerälis Markoa är 5000
viriem, • ; f
No- slimnicäs aizbegu5ais apcieti-nätais
Bavärijas biju5ais denadfl-käcijas
ministrs Lorics DENAs a|en-tOrai
piesutita vestule pazihojis, ka
vinS atrodoties Baväri jä un
viegii nepadoSöties savu ienaidhl^^
intrigäm, 'X'-'--''
I
• i5
« l i :
•«ii
: ; r sipsi jftöi