Bavarijas Latviesu vestnesis, October 10, 1947

              m mlii mi£[fiii i
i •LATVU A, 19«. g, 10. oktobri SS-dkiedätaja,
yaiodu prateja un audzinaiaja
laMtoÄ K A I M O N E - K U K Ä I N E - SPORTA JÄUNÄTNES PÄEAUGS
' V i ^ ir 4.^mflestibas — :^rts,
dziedaSana, väiodas un jatmatnes
dudsänaSana. X7n ari apdavinätiba
v i ^ ^ ^ ä s Sajas tlk }oti daiadäjas
nozares. Blfrida Karlsone-Kukaine
tikai 1945. gadä saka mäclties ang|u
valodu, bet tagad tai Grevene jau
daudz audzekijiu, kas torefzejo iesa-
^jU godina par skolotaju. Angju
valöda fr tikai ^^enjamlijS" citSm
s&SSm^ ko vi^a iemacijusies agräk,
galvenökart romai^u valodas, taCuari
demojolies poju npmetnes turifenes
iemitelekieto, pec runas sprieSot,
gröti pateikt, ka vleS^a \ nav vijjiu
/ tautfbas ciiveks:
, Tä bija Elfr. K.-K, — valodu
prateja.
0 9
a»
Vi3;^a ir ari dziedätaja. Tikko aiz-vadita*
kcmcertu turheja pa amerikä-joslu,
kur Vtrcburgä, Veidene,
. Baireitä; Memingena, Augsburgä un
Kleinkecä EKr. K.-K. kopä ar EmHu
Maurii^u un. Liju IZubiti-Kochu
dziedäja daudz jauku dziesmu. Tur-
.ii€ja$ sakuma. pavaditäjs bija kom-
.pcmiats AlfnSds Jerums, bet tieäi
koncerta laikä Veidenes. latvie§u np-metnes
kcnnandants K. Kruklitis
Iskatttäjiem paziii^oja, ka telegramma
:sauc komponistu atpak^l uz anglu
iodu, laV.yioävpec tam steigtos sa-krävat^
nxantiijas tälakafti celojumam
darbl, uz Angliju.Täd Elfr,
i^oskandinäja pa§a Jemma kompo-n
§tö ,„Miniatiir.u". un vii^.^yareja
braukl - . \
, „Na"visiOTi latvie§u Jkomponistiem
visväiräkmilu lielp meistaru Jäzepu
Vitplu^r-jsaka dziedont— „bet loti
patk vei ari Alfreda. Jeruma äzies-
;mas. Tas visas, ir mana köncertu
prograitoxä.*' '
.JElfr.-lt.-K vada ari diiedäsarias
jstudiju Grevene. Jau dzivojot Det-
; molda /»vii^a * ^ darbbjäs turienes
' UNRRAs noorganizetaja DP muzikas
, Ta bija EKr. K.-K. - dziedone.
tagad nespej to, ko toreiz vareja
Elfr.K-K.Bei2 LSB intemas sacik-stes
vi^a meta disku pat pari 38 m.
Latvijas rekordu S9.raksta atmii;^a'no
ieverojamäs atleteö slavas laikiem
vei tagad ir 1931. i g. realizetais un
neparspetajs sasniegums diska me§a-na
abrocigi -r- 62,02 m (ar labo roku
35,58 m, ar kreiso 26,44 m),
Tä bija mc. K-K. — sportiste.
: i : - ; - . ; i v V n i : , • -/.-
Musu| tagadejo dienu sportistes
Mirdza Timraa, pna Konce uc ir
Elfr.. Ki-K. tieSas skolnieces kä sko-lä,
ta an spörta la^ikumä. Apm^kle-jxisi
da^ädas fizisicäs audzinä§anas
mäciba^ idipdes, to vi<^u §äda veida
•augsttou feerime,! Elfr, K . - K . izvei-dojusies
par izcilu| latvieSu fiziskäs
audzinaSanas päidagogi.
Meitenes, ar! vairäkas slavetas lat-vieäu
Sportistes, tagad ar pateicibu
atceras savas skolotäjas kädreiz teik-tos
väriius: „Jus dzive nebusiet ne-kas,
ja paliksiet tikai sportistes!".
Un.beidzot: tä bija Elfr. K . - K . —
audzinätäja. I
A r n o l 4 s Smits
Pirmä' sieviete Sljepa mesanä pär-*
sniegusi, $0 m ,tälumu-, krieviete
Klaudija Majuöaja ar 50,82 m rezul-tatu
kjuvusi jaimä pksaules rekor-^
.Aste. ^ . '
; :priek§ 22 gadiem pasaules rekor-distes
godä bija ari Elfr, K.-K. Musu
sportiste 1925. g.^Var§^vä sasniedza
pasaules rekordu Sppa me§ahä, pec
tam lodes gruSanä un veläk ari
piecci^ä. Starp trimdas mantii^äm,
vi^mijäkajäm lietäm, sportistei v§l
tagad glabäjas oficialie dokumenti
unJigrleziimi ho' ärzemjU' laikrak-stiöm
par toreizf jiem rekordiem.
, Elfr. ; K . - K . ir ^ena no Latvijas
yisu laiku, izciläkajäm a.tletem. Tieäi
priep 20 gaöiem ,vii;ia kjuva Lat­vijas
meistare, 60 m veicot 8,0^ sek.,
täluniä lecöt 4^98^ m utt. Rezultäti, ar
kujiem tä spetu pastävet vei §odien.
Vairäkas diöc^pllnäs musu sportistes
Musu lächistu
panäkumi
H. MÄTISONA PIEMIISfAS
TCRNIES HANAVÄ
Lielajä sacha' sarikojumä Hanavä
p§c 12. kärtas vadibä ir L. Endzelins
ar 9 pv,'täläk seko E..Zeftigalis (8 p.),
Tautvaisis un, K, Ozols (ik 7,5 p.),
lielmeistars Bogolfibovs (7 .p.) Hin-lingers
(7 p.), Dr. | Tregers, (6,5 p.),
Rautenbergs (6,5 p.), L. Dreibergs un
Selezheys (6 p.). Liekas, ka pedejäs
3 spel-U kärtäs meistara Endzelina
uzvaru i vairs gruiij' apdraudet, kaut
viijam f el gaidäniasgrufassacensibas
(pfet E^ - Zemgali, K. Ozplu un A.
Zirnij. t^imira lidzi^inejä norise lat-vieeSi
gtivu§i ^fceicamus panä^umus.
' I E. Zenv^galis
H. M^tispna piemi^as turnirä Sa^
chä Rig^ labäkäs sekmes guva ärpus
konkiir^nces spelejbsais |ei;iingradie-tis
%>l(Jbergs ar 10 p. Tumir§ 1. v.
iegijva iKoblencs (9,5 p.), 2, un 3. v
dalija Kruzkops uil Melngäilis (8,5),
4. Bralimanis (8), , 5. Zdanovs (7),
Meistara Solmanis palika pedejä
vietär
Latvie§u emlgräciilja^ sporta vadi-täjs
A Berzii^s;noraidIjis Darmstates
KUrsas [protestu par trimdas meistar-sacik
§uj finäla speles rezultäta anu-l
§§anu: I lespeja^nla
Katrs zviedrs
Vestale Latvij^ m Zviedrijas
Zviedrijas sporta savienibu pred-dehts
Bo Eklunds toikraksta
Idrotf' starp dtu raksta: „Zviedri-jas
sporta darbinieki vienmer vairäk
strädä ta, lal sporta nodarbesbuitu
pieejamas ikvienam cilvekam vi-rieSiem
un sievietem. jauniem im
vedem,"' Ko tad zviedrl sasnieguäi?
Izbuveti 700 HeU futbola un vieglat-letikas
laiöcumi, 1500 mazaM lauku-mii^
i, ^65 sporta zäles, 3000 vingroäia*^
nas zales, 50 peldbaseini un 2000 sle-pe
§anas lektuves. Sporta savienibu
apvienibä re^stretas 27 savienibas
ar 8300 biedribäm un 605.000 spor-tistiem.
Lieläkä ir slepeSanas savie-niba
ar 265.000 daltbniekiem. Viegl-atletikä
ir 220.000 un futbolä 213.000
sportistu. Citäs valstis pavisam ne-pazistamä
oriente§anäs skrejlena
savienibäre^streti 181.000 dalibnie-ku.
Bo Ekelunds nav daudz pärspi-lejis,
ja vii?§ saka: „Katrs zviedrs —
spprtists"
TtJKSTOSi SPORTISTU,
MILJONI SKATETÄJU
a ar lielo
Yalsis, kifas budlets ibalstäs uz pastmarkäm
teli.. .^
m
tm amen cigaretem
1. FOP«-
San Marino republika izteilnisl ve-1 Italija « d r ^^
leSanos, lai to uzi^emtu par Apvie-ldos.}
noto Näciju locekli. Ja tas pieprasl-j Sto v to pilöcp
jumu ieverotu, tad tä butu vismazä- j saiismieciskä riijäir daudz izdevigt-kä
no visäm Apvienoto Näciju yal-Ikä stävokli par Italijas iedzivotä*
stim. Täs tenitorija tikai daSusljiem. Täbaka, kafijä un cukurs t im
kvadrätkilometrus lieläka par lie-jpieejami daudz lieläkä merä neiä
päju un tajä ir tik daudz iedzivotajUj pareja Italijas pussalä. 1^
dk' pirms ka^a bija VentsiMlL San prei^ ievedumus ierpbeio, Ä vien"
Marino republika atrodas Vidiisita* 1 iespejSm% lali ierobezo1»s^^^ §^
lijä, un tä ir vienigä valsts, ko no kreditus izmantotu nppietnäkäm va«
visäm pufem api^em citas valsts ter-| jadzibäm kvie§u, bg^u un citu iz»
ritorija im ku|:ai tätad ir tösai viens ejvielu iegädei. San Marino äis pre-kaimipS.
San Marino valstiijia ir ces ieved lieläkos vairumos,^ tä fel
ipatneja ne tikai savas niecigäs ter- italija me^äjusi pret to celt iebil*
ritorijas un ipatnejo ^eografisko ap-1 dinnus, jp republika yäretu kjut paup
stäkju d^l. „New York Herald Tri- j caurumu aizsprostä, pa kupi luksa,
bune" korespondents Barrets Mek 1 preces iepiustu ari Italijä, veicinot |
(jems to nosaucis par „mazo repub-1 melno tirgu. Täp^c Italija savu käd-"
likii ar lielo valodu", jo politiskä zi-1 reizejo faSisma laika draugu San
pä tä grib Joti aktivi runät lidzi lie-1 Marino tagad neuzluko vairs die2dn
lajäm valstim, 1 dk Ueläm simpatijäm. San Maiixio
San Marino pilsonis, lai kur tas pat draudejusi celt pret ItalijU| sJöT-savas
valsts robezäs liostätos un lai dzibu Apyienotäs Näcijäs, ja Itialtja
, Tä tas nu ir: ja zviedram prasa, 1 kiyä virzienä tas raudzitös, jebkufä nepiekritis Sam Marino importa pb-kas
vilja zem§ nodarbojas ar spottu^lbridi var pärskatit daudz lieläku är-jlitikai.
atbilde skan „Hela Sverige" — visa zemju, nekä savas valsts territoriju. Bez tam mazä republika atradusl
Zvi€Kirija! Jaunäkä statistika pierä- Visa 64 kv. km lielä valptiija atro- vei citus veidus, ka profitet no savas
da, ka no 6.774.980 iedzivotäjiem das kalnä, no kuira 150 km attälumä 1 neatkaribas. Klasisks piemers tain
katrs • piektais ir käda sporta »duba uz visäm pusem atkläjas skats Ita- ir San Marino pastmarkas- Tikai sa- £
biedrs, glufi tapat kä katram 5. lijas zeme, un tikai nieciga dala no merä nedaudzas no visäm republikas^^
zviedram mäjäs tälrunis. Laikraksti, visas pärskatämäs zemes platibas ir 1 izlaistajäm markäm pilda savu i^tb :J
kas papTra taupisanas d§l nedrikst I pa§u zeme. uzdeyumu, bet viss lielais. vairuxns f
pärsniegt 30 lappuses, caurmera to-1 San Marino republika ir viscaur ^^^iet kollekcionaru albumos. Vai-mer
8-10 lappusäs velta sportam. htaliska, atskaitot tikai paSu täs pa-K^^,-^®^^^^^^^ i *^xT/^.J!: ^
Populäritätes zipä visus päreios valstnieku domäSanu. Täs iedzivotä- Puolikas budzeta, ka^ §ogad 625.000 }^
sporta veidus pärspej futbols. Meis- ju skaits ir 15.000 jeb viena tristuk- dolaru, sagadä ar pastmarkam. Sogad |
tarsacikstes aizvaditajä sezonä bija Utogä dala no ItaHjas iedzivotäju izdevusi ipasas past-vairäk
nekä' 1,5 miljoni skatitäju.[skaita. Täs valuta ir tä pati i t a l u F ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ prezidenta Ruzvelta ^
Jau zviedru jaunietis ir sportlsts. Iira, San Marino pilsoiji runä itaju P ^ ^ ^ ^ ^ T^.^"??^^^^.^^* '
Loti populäras „tautskolu olimpis- valodu im ari pec izsbata pilnigi at- "^^^ 8^^^ jubilejai ASV, taver- '
käs speles", kuräs katru gadu St*, ggdina savus vienigos »kainous. Re- skatus vippirma karia uz amerl-holmä
pulcejas skoleni, 10 gadu pubUkas robe^as ir pilnigi neapsar-P^aiju koUeka^^^^
ved zeni mero talo ceju pari par gätas. Bet tas ari ir viss kopigais. senju republika ie^emusi 60.000 do-lÖOO
km no Lapzemes, lai valsts g-ai- SanmarinieSi iiemtu to stipri launä, ,l\ summa istenjba bus v^
vaspils§tä cinitos par savas^ skolas ja viijius vienkärSi.pielidzinätu ita-P^^^^^ lielaka, 30 Sai Manno^oh-gödu.
Mazos uzvaretäjus laikraksti Uem, kurus vini nekad nedeve eitä- samaksu tabaka un cigarfetes.j
qildina tapat kä slavenibas. di, kä par ärzemniekiem. . Amerikäi?u agaretes Apenmu pus-o
i7 : - V 4. . i-i. TNX. sala maksa 75 centi paci^a. San Ma-
OLLE TANDBERGS - EIROPAS Marino arlietummistis DiinoLii^o par-pastmarkam iegutäs cigare-
CERlBA Dzakomim loh uzsvens, ka vai- pärdodpar 50 centiem paella un
' Zviedri sporta g^jy;^^^^ '
aemil atkjatu ^ ^unät lldzi kä Italiiai ASV vail vi^ns neatkaribas ieguvums ir
profesicmalisnm. S^^^ ^s^eicot Ita- J^^^^^^^- Arf ^ j ä ^ ^ p ^
gi piedzivojusi kalieveleSanas'gadijumä. San Marino Pl^ikts i r ^ p a d a r i t r »^
profesionalie L ^ j . ^ ministr^a prezidWam nosu- vT' I^M^^ ^ " " ^ i ^ '*
ciksto^i, kamsa-L-. orjHecinaiumn ka vin^ var rp-U^ ^ ^ a i tada lieta gruti sasmedzama.
ciksu arenas S ä S ^ ^ S S ä s Ä i J J ^ 5l Turpretim San Marino ta v^^^^^^ ^^^S^^MSS^SSÄOS^ ^hakaribärepublikas^^^^ä^^^^^^^^^
jauna sacensiba.
Pec sport» darbinieka V. Rauma­na
aizbraukSanas I;LO Väoijas LS un
PÄP prezidijs par; emigräcijas bas-ketbola,
vaditäju izraudzijis A. Aiz-xautu,
bet futbola vaditäju A. Pu-inski.
Par angju joslas sporta vad.
agaidu vietäs izpilditäju iecelts A.
Hermanovskis.
tm s. Kur atradusies Edene ?
Ir tomer viens simpatijäm".'
Dienvidafrikä patlaban darbojas
zlnätniska ekspedicija, kupas darba
rezultäti; kä zi^o UP, tädi, kas va-retu
likt grozit ziriätnieku lidzäine-,
jos uzskatus- pai\ cilvec.es supuja jeb
. Eci^ries. därza Jstb atraSanäs vietu.
Sinsinati ,uniyei?sitjates" profesors Dr.
Berbors, pec ^atgrieSanäs no valräku
mene§a ilga petniecibas ce^ojuma pa
Af riku, izteicies, ka atradumiem Af-rikä.
!5söt seviäki li^la nozime cilve-ces.
senvestures petijumos. Dr. Ro­berts
Bruns, viens no izrakumu, dar-bu
vaditäjiem Afrikä, nesen ziijoja.
trijä broäurä atsaiic zij^iu, it k| Sscd-iz^
emums: sma-1 7 - ' : - 1 Marina pirmajä pasatiles kai;ä butu,
gä svara boksa Sanmarinieli nebut nav ^ npkaune- pieteikusi ka|Ti Äustrijäi; tie 15 san- ..
öempions c>lle Jusies par savas valsts mazajlem ap- marinieSi, kas toireiz kapbjuSi^ dari- I
l apgalyö- |
^ Tandbergs Stok-jout ir zmamas lieluma manijas ie-1 juma, San Marinp tagadpiederotne- i
holmas Razun- p^kme. Bet täs iedzivotäji näkuäi itraHtätes
das stadionä, klir Pie atzii:iäs, kaneatkariba ari tik si- lietojusi iefoöiis pret
savä laikä mus"u kai valsti];iai sagädäjnsi daudz dazär gadä, kad ilotikusi cina ar kadu ^ I
futböHsti ar : du ieguvunau.^^^^^^^
zviedriem valstu V italija patlaban piedzivo ' smagu f Ap\deii5>täs Näaja^^^
sacilpte speleja pärbudijumu periodu. Visu pusgalu visas San- Märin<^ prasibas par piliiu. '
3—3 neiz§kirti, sedz kaya postijumi, )irupas, no ku- Tomer daudz ita^u, poju un bezpa- •
pieveica amen- |-äm tagaA jäcel jauna dzive un tur- valstnieku — zidU iesriieguSi tugu
ka vi^§ atradis vairäku
ku atliekas slavenajäs Strefefontenas
i-.t
, 1 .
Läi^kraksta y^Latvija''
v\ \ _ ^
äbonements ärzemes
ANGLIJÄ:
2/6 Sh monesi par eksempläru, abo-nejot
kollektivi vairäk par 3 eksem-pläriem.
.
3/— Sh menesi par eksempläru, abo-nejot
indiyiduäli lidz 3 eks. ieskaitot.
AtseviSku eksempläru cena pie pär-
Stävjiem 4 d.
Pärstävis: A. Veinbergs,
West.Wrattirig R. A. F. Airfield
^ Wratting Common
Salloik Nr Cambridge.
• A S- V.:
1 -dolars par eksemplära menesi.
Pätstävis: Herberts Taurii^§,
156 EasI 28 ih Street
BroQklyn 26, N Y
o 2VIEDRIJA:
2 Kr. par ^empläru menesi.
Pärstävis: Nikolajs -Seglenieks,
Elöbbacken 39/1!, Stockholm.
m CITAM ZEMEM:
RM 10.— par eksempläru menesi
Pasutinäjumi un samaksa izdarämi
izdevniecibä, pärsutöt naudu pa pastu.
Verlag ,JLATVIJA",
(1314 Gfinzburg/Do.,
B&gem^ter Lradmann Plate 7.
\
plaiocina Iaikmets"feäcies pirms ap- -^m ir 10 000 dolaru Cinä na-aules . " '^"^ ""^'"^ utrucicu.. ^
meram 13 miljoni^m gadu un ildzis T^'^^^^^^ San Marino republika nekad nav Pateicoties pastmarkam un maksä-lidz
ledus laikmetam, apmeram S t n^^^ rlr^u P^^teikusi karu sabiedrotajiem, kaut jumiem no Italijas,, republika'ir zeins
pirms Viena miljona gadu. Dr. Bru- ^ iLirupas vienigo cenou. ^^^^^ republikas pilso^u briv-lnodoklu limenis un nav ari bezdar^
ma uzskatiem tag^d pievienoj STRANDSSKRIE^ PASAULES P^^^^^Sipieteicäskalpotzem^^^^^^^M darlJs
ari vairäki citi zinätnieki, kas säku- REKORDU? ' pi^i karogiem. ^T^ kä San Marino, sagädäts, organizejot sabiedriskos'
mä bija citos ieskatos, NYHT | i>audzo izcilo rezultätu vidu viegl P^^de tai laikä bija faSistiska, tadldarbus, kias izlieto tre§o da^u visa
atletikä, kas sogad sasniegti pasaules ^t^f"^} ^^^1^ P^^. P^^' ^^^'S
o A • I sporta ^adio^os, mazäk ^ v ^ t s i?a- P€ PateiClba ncis viens: 1500 m skrieti 3:43,0 mi- h^fP?^f' mamijugies. Mu- proc. letakas. *a ka San Marmo
T ^ X . -u r i ^ ^ . - .. nutpq To nesen soeia Len^rtsl^^^^^ ^^^^ "^^^ izspeleta, un uzvara heto itaju liru par naudas vienibu,.
Izsaku pateicibu I^^ ^^l^^fSan^^^ atkärtoTot Tava tautSa P^^J^ sabiedroto puse. San Marino tad to da^eji skärusi ari liras inflaf
glezvigas vadibai IRO un S SrSreizS DLSS P^^^^^^^^^ pärmainit savu valdibu djas ietekme. Täd§l pastäv doma
zu vietejiem darbimekiem, Slezvigas ^^dera ^ ^^^^^^^^ ^unSi ^^^^ antifaSistisku, un taf desmit ka- atjauriot sen!) San Marino naudas
Srson?ym^^^^ cietumä. vienibu un päriet uz savu papira
„Turiba", Slezvigas latviesu ev. lut i^sieaza no araaiie valotu
draudzeq komiteiai ^lP7vigaq latvie-U^ saimes^ Strands pahka vienigais Vecs San Marmo likums nosaka, r
Grin^^^ zviedru pasaules klasb pärstävis ka republikas pilso^i, kas kalpo^cä- Tomer ne visi sanmarinieäi apmie-danti^
m Grinpvp^^^^^ distan^u skrejienos. Un tie- das sve§as valsts armijä, sodämi arJrinäti ar dzivi savä zeme. Käds no;
t S ä u p ä r S S tapat nometnes .^^g^ rekordam vairs nav pare- 15-gadiem detumä. Uz §i likuma pa- repubH^as valstsviriem izteicies, ka
tautiegu pärstävim' noinetnes Ven- dzams. ilgs muzs, Interesanti, ka mata minetos desmit jaunekjus ap- noteikti apmainitu savu zemi pret
ta" tautie§u pärstävim, mäcltäjam ^tranda treneris-ir tiesi Hegs! Stran- cietinäja pie neapsargatäs republikas ASV, ja tam nebutu pimene ar se-
A Brieza kunpam ^lezvieas viru ko- dam aug ari konkurenti. Nupat vii:is robezas, sasledza tiem rokas un no- äiem bemiem. Lmdzi Caferam^ . ir
rim, brivmäkliniekiem Z Dumpa un veica 1500 m 3:44,8 min. Tulit seko-1 gädäja cietumä. ' Bet nepagäja ne | republikas valsts galvas vietn^eks un
A. Krumkoka kungiem un visiem Eriksons
kvists -^3
laiki, bet var
zviedru, kam, tie pa spekam!
tautiesiem, ku]i piedalijäs musu där-gä
aizgäjeja
LEONHARDA ^LARKA
izvadisanä pedejä. gaitä.
Paldies par ziediem un atvadu
värdiem.
Dels, brälis un tuvinieki
LIDMANA PANAKUMU
NOSLEPUMS I amnestiju, to attiecinäja ari uz San
Jau gadu no gada Eiröpas äträkais Marino, bet^ täs^tiesas noteica, ka
barjerskrejeis 110 m distance ir aimiestejamie^asto^i faSisti nosutä-zviedrs
Hakons Lidmans. Vins f l J»^^™^^ fPH^ .^vas zemes ro-
Kur esat'jus?Atsaucieties~nop,prec.|pats saka: .Es daudz trene.osX^ff^^- ^
noL sesiem bräjiem: Alnim, Alvim, MusS rekordists Arturs Graudins, ^^^^^^^.^^ l^^"; ^U^'^ P espnestais
Agrim, Agnim, Artim un Athn Ber- Uas ari dzivo Zviedrijä, domä, ka^? ^.^Jf^
gam: Cite N 6, Rue de Pieton Tra- barjerskrieäanas technika ir Icti I ?i ".^^^"^da nozime to, ka vi^iem
tä%astol;^em, republika piesprieda 5 kas atbilst 6 dolariem un 25 centiem
lidz 7 gadiiilgus cietuma sodus. Kad nedejä. ^ NYHT
Italija patäjuSä gadä izsludinaja'
Mes esam Belgijas og}raktuves.
zegniej; (Haiwant), Belgique. gruta. Kas reiz tajä guvis panäku- l^^^^^^E^^^^^ ^^^^^^^
, mus, savu sasniegumu kalngalos var Pessala, nevis San Marino valsts 64
Weclit*a burkas, labäkos amer. kra- böt ilgus gadus. Tä ir ari ar Lid- ^ilometros. Sie^ „trimdinieki
mi^us--^ ari gäzesLaiz^edzinätäjiem, mani. Pern vii>s solijäs aiziet no *™
cig. papiru, pildämspalvas, kumelites, sporta un nepiedalijäs pat Zviedri- Ja käds ko zinätu par Veroniku
metalla izvelkamos 2 mtr. merii^us, jas meistarsacikstes, jo bila ie^aukts Golnbovii dz. Mankevicu, dzim. 1902.
alumin. kafotes, daksiijas, el. pretes- Hega un Andersona „aferä*\ bet iz- g. (dämu friziere) im delu Anatoliju
tibas, gludekjus, galda lampas, pu- kluva cauri sveikä. Sogad Lidmans (Franei) Golubovu, dz 1944 g Rigä
teklu uc lj:emmes, drebju kräsas utt skrien atkal. Skrien loti, toti ätri! ludzu zinot Nikolajam Goiubovam:
IKSEI.A tirgotava Eslingei», Stokholmä, oktobri. Korbach'Waldeck, Hagenstr. 5. PC
Liöotaju skola. -| ArvLis Mikelsons IRO
a^ATVIJAS** ÄBONEMENTS.
pasutinot laikrakstu pa atseviS-i^
iem eksempläriem (lidz 3 eks.
iesk.), maksa RM 7.— menesi; pa­sutinot
kollektivi vairäk par 3 ek-sempläriem
— RM 6.-^ menesi par
eks. Sladinäjmnu maksaV RM 3.r-par
vienslejigu iespiedrindu vai
tai atbilstosu telpu; piederiga
meklesanas sludinäjuml par pns^
cenii, bet ne mazäk kä RM ,6,—
par siudinäjumu.
Abonementu pieteikumi, sludi-
Qäjumi, naudas pärvedumi aii ko-respondenee
adresejama ,,Latvi-jai^*.
(ISb) Gunzburg/Do., Burger-meister-
Landmano-Platz 7.
se
morandi
iesm<
vienotko]
P i ^
P a ^ ° ^ D^ates
i i a i < M a n i t e j a . u n ^ \ Pec
kas savus prieks- jveseliti
no. savaJ**JS. gtj- r "'
xevjzijas ^KOira^as iny
bin var-tetädit iie liia- j j ^ ;
m ättieciga apgabala ^Js- j . Ve
^ Ä H Katrä väetäjti :sa- jg^itäji
Ä s t but vairäk ka div- siiiegi^
isäz kandidätu, cik ieve-^ 1 v i s ^ . i
lÄtersoriu.' Ja äpgabala ve- städfe,:
tefeÄjai izsludinätajä laika j'(äjas n
iiÄgb MVi&is k^ndidäta :ia- kumä;
is,täi&idina jaunai galigu ter- Birkhi
1^ se vääcu par diväm nede- j devUm
%:h iesniegtajiem - kandidätu I gt^dz
.vä^anu komisija izga-1 ^
kopgju satakstu. Vele-J gj^ejrti
isÄattos par pilntiesigäm,r^jQjjies
(pipiedalijuäies ne' mazäk- kä j ^QJJJ
ifi.^bala balsfi^igo veletäju. 1 j ^ ^ ,
ihMm uzskatämi tie kandi-l
Ä dabuJuSi Mäko bals^
tt^-tet ne mazäk par 15 proc. 1^
«otSmbalsiÄ Balsim lidzigi
^ fcySlets ir gadös veqakais, j ^.^5
lekandidäti, kas sai^eniuli nej^ci?^
k K15 proc. nb visäm iiödo- j Svei
ttbalsimjir apgabsla komitejas .
Wias komMJas locekju amata ^ ™
m, : papiid
i , Imedik
a ar LCI\9. sesijas lemu- j ^atn.
LCK vi^epriek§sedam. A.
l2stead§t motivetus :irie-
IfUl
Nol
p!
event,
izcelo
Sajä
bij.
S* Klejs Vaangtonä-.pa- , A-
2 ^was §oziem bus jlsa- ^äji
•*» m 1500 Moiijäm dienä. - P^i d
^ pagarinäs- am- SE
? Ä ?«°i«i«iekiem par,
^ ^ ^ ^ ^ ^
viSt^ ..Eizenhauera E- viS
a r ^ fPtro|ptaogaendraä Etpizasärkptar e .1 8 vS
JSÄ-7-,''° 5^ granuem- •
jj . vai ne. : j t
S^Soä'^^ aizveduii
& IflO^S?^' -kur piedali-mmim
täji
tur
par
par
YW
Ta[u ni
tau
sep