1948-09-04-02 |
Previous | 2 of 4 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
1 ' I
ii
,1
iii
b
S3>
ko
be
pa
tip
ro;
Jie
pr/
Mi
Tn<
bQ
žā
ko
ni.
dā
šii
n]
nā
Qd
m:
pi:
sa
rrv
•vija
rn
m
biru
tr^
to
Cl
rn
. te
Īli
h\
ki
m
bi
Pl
ie
\i:
ir
e; b
1<
ci
d
k
It
c
n
P
a
n
P
r
i:
s
s
I
\
3
C
i
s.
¥
<
<
<
<
Nr. 71 (176) 1948. g.' 4. septembrī
Ar autora; parakstu vai iniciāļiem parakstītājos
rakstos izteiktās domas nav
liatrfi «ii^ā redākclJJM domas
„Gūstā biju gadu un 8 mēnešus un
kad^ domāiii tagad salīdzinu tos • l a i kus
ar ta?/adejQ, tad laikam būtu:bi-
VASINGTONAS UN LONDONAS PĀRSTĀVJI APMEKLĒ ESLINGENU
Ceļā uz IRO konferenci Zenpvā trešdien Eslingenas latviešu nometni
apmeklēja ASV kara ministrijas DP nozares šefs un amerikāņu
valdības padomnieks pie IRO R, L. Fišers (Robert L. Fisher) un Anglijas
ārUetu ministrijas bēgļu aizsardzības komitejas DP lietu kārtotājs
H. S. Smiss (Harold S. Smith M/C). Augstos viesus pa,vadīja amerikāņu
armijas galvenā štāba majors L. v. Lesperanss (L. v. Lesperance) un IRO
Nelingenas centra vadītāji darbinieki! Eslingenas latviešu kolonijas padomes
un administrācijas pārstāvji Vašingtonas un Londonas viesus
iepazīstināja ar musu dzīves un darba apstākļiem.
2
5
I
IZCEĻOŠANAS KUSTĪBA UN IESPĒJAS UZ ASV, IVLVROKU ļ
AUSTRĀI.IJU, ARGENTĪNU UN BRAZĪLIJU ' [
Augsburgas emigrācijas centrā ļ tajām ziņām un pie sevis aicināia ti!
jis; laimīgāks; Ja Vēlvatras^^ mūHs. u :Sp. .rSombliēssmvalasb.:iK pāa zAīsnt gLliajat vs i jāur luļcn-
Ilgl šādu dzīvi dzīvot nevaru;l\lan h^^ Lat-gan
piešķirtasdegādes zīmēs apģēr-L^^jj^g brīvvalsts laik| 'vairākkārt b i -
balm un:apaviem/ bet tāš iet zudu-1^ S. Smisa
mā, ]o nav naudaš^kd; izpirkt. Ko ierosmei, nesen ^^^^A^ parlamenta
es vani darīt, ja esmu zaudē ve- demonstrēta latviešu DP filma. H. S.,
selību un locekļus."; v Šmisš darbojās arī lorda Halifaksa
Šis Ir izraksts no kāda latviešu L^g^^j^^ bē^Iu aizsardzības komiteļā
invalida vēstules, kas iesaistīts ta U ^ ^ o n l un tag bē^lu'
sauktajā, vācu saimniecibā un no- U^^j^^^g^^ f ustrijā, paša
metnu; apgādi nesaņem. Paziņam; gļ^g^jj^j^ģ gūtā iespaidā dosie^ uz
kas tam aizsūtīj]^ dāvanu sainīti, jj^g konferenci. Zenevā. Sarunā ar
viņš pateikdamies raksta vel taiJT^glIj^^^^^ pr-dī
Kad. saņēmu pastā/ jūsu dāvanu,: R.L. Fišers izteicās, ks
biju.. t|: pārsteigts, ka nevarēju par - ^ g ^ ^ braucis tikai informācija?
ka
. , „. s
runāt." nolūkā, bet gan lai konkrētā darbā
Kāds: cits, tāpat vācu saimniecība p^j^^^^^^. Zenevā kārtot DP izvicj
iesaistītais irxvalids, raksta:^,,Noļ^^^^ , '
maniem draugiem,; kas M:. dzīvo, L; . Fišers un H. S. Smiss vis-divi
aizbrauca. Teica, ka nevarot p^ŗj^g Ēslingenā gribēja iepazīties
vairs izturēt šos Snitōs apstākļus; latviešu; D P :ikdienas dzīvi. Ap-labak
lai drīzāk gals."
.Vēl kādas vēstules izraksts: „Kadjgg^ ^^^^ guva priekšstatu par lat-ierados
amerikāņu joslā un nomet- -jg^^^^^^ pj.as^l tīri un
nē mani neuzņēma,; sameklēju gaunjigi iekārtoties nēdaudzaios ky.-
Darmštates .rajonā darbu pie vacie- metros. Izmantodams iespēju', K.
šiem. Pec naudas reformas tomēr ļ^^a^^^^ paj. nemitīgo
mani apstākļi kļuvuši tādi, ka gru- dēļ „cilvēcīgas dzīves telpas'
ti nopelnīt uzturu, dzīvokļa īri, apgaismošanu.
Esmu pieteicies izceļošanai
uz Kanādu un ja tur nokļū- ļ ^ ^^-^^{^1
misijas novietošanai. Komisijas rumu krievu. Marokal izvēlējās vie'
sastāvs paredzēts paprāvs. Telpas nīgi speciālistus, kas- strādājusi U
meklē komfortablas, darbības laiks būvētavās. Kandidāti--Marokqs
Daredzēts 2 gadi. Komisijas vadī- ļ braucienam Buchbachā ioradāi; ""24
tāji darbinieki vēl neesot izraudzīti, augusta rītā, bet jau nākamās dienas
un nav arī zināms, kas būs'tech- pēcpusdienā pārbaude bija veikta
nisko lietu kārtotāii — DP vai vā- " 1 :
emu
šu, gribu palikt tur. dzīvot: uz visiemj^ U>5 i^i. ālTStll
laikiem 'arī tad,. ja Latvija kļūs brīva.
Ēsmu jaii tik daudz izcietis, ka
vairāk nespēju."
ĻīdzīfTi raksta invalids no Lauin- ļ. IRO izvietošanas " lietu direktors
genas apkārtnes: ,,Mana • dzīve ir Vācijas amerikāņu joslā Korķerijs
sūra un grūta. No vācu iestādēm vairākas nedēļas uzturējās Vašiiig-vēl
nekādu palīdzību neesmu saņē- tonā, kur apspriedās par DP leceļo-mis.
Pēc naudas reformas ar! no šanas likuma realizēšanu. Par vienu
latviešiem ne, jo neesot līdzekļu. Tā no svarīgākām problēmām likuma ie-palieku
likteņa varā, un es visu dzīvināšanā uzskata jautājurnu, vai
jums nevaru pateikt, kā kuru dienu ASV normālais konsulārais aparāts
dzīvoju, varbūt sapratīsiet paši. Ne- Vācijā spēs tikt galā ar strauju
varu parakstīt, rokas trīc, kaut jel 205.000 ieceļotāju pieplūdumu un
zinātu, cik ilgi vēl šitā būs jāmo- vīzu izkārtošanu.
ļ r ģ q «< I •"•I • ^
X- X * • 1 u 1 - j . Minchenē ieradies Amerikāņu me-
K-iV' l ''^-v^ V >'1 -"^ ^Ir diku apvienības žurnāla redaktors
bilduma rāda, cik traģiska stāvokli Moriss Fišbeins u n sācis a,nsDriesties atrodas :^e mūsu ta^^^^^^^ ^^-^ .^I^^^^^S
mmnas^_ārpus nometne^^^ NYHT, M
tad, ja tie i r darba nespējīgi. Ja ar^^ ^ , ^
līdz šim viņu stāvoklis bija smags',
tad tagad tas kļuvis daudz ļaunāks
un Tobežo;ar izmisumu.
Veltīgi būtu par jaunu uzskaitīt ^
j^as_mūsu: likstas u^ .
bez tādiem nav neviens. Veltīgi bu- •
tu arī meklēt iestādījumus, kam va- Kāds krievu „zinātnieks", vardf
jadzētu īpaši pūlēties, lai tiem, kuru Genadijs Fišs, - augusta beigās Mas-posts'Vislieliikais,;
to mēģinātu ņiā-ļkavā publicējis grāmatu „Padomp
zināt vispirms: tas viss i r arī n i ū s uh
katra pienākums. > - ziņo ,,New York Herald Tribune"
Vēstuļu citāti liek nodrebēt nelai- Maskavas^^^^^k Ņumens.
mes priekšā. Bet tiem būtu jaizrai- grāmatā, starp citu,: esot lasāmi ^ādi
•saan; cenšanās par: visām, reizēm zinātnieki
bez izpušķojumiem un ilūzijām ap- [noslēpuši publikai": visa ASV un
un nodeva Eslingenas kolonijas pēdējos
memorandus dzīvokļu, algas,
skolu un nodarbināto, jautājumos.
Kolonii'as pārvalde bija parūpējusies
par .informācijas -materiālu un literatūru
par latviešu dzīvi nometnēs
uņ a?rāk Latvijā.
Sākoties darbnīcu apskatei, H. L.
Fišers izteica izbrīnu par lielo strār
d'ātāju skaitu. Uzzinājis samērā lielo
latviešu nodarbināto skaitu Eslinge-ri^'
armijas. IRO. privātos pasākumos
un dažādās darbnīcās. R. L. Fišers
izsaucās: Pat pie mums Amerikā
nav tik liels strādājošo procents."
Viesi loti. atzinīgi • novērtēja* arī pār-skološanās
darbu. Apmeklējot māj-;
kalDotāiu skolu, H. S. Smiss apvaicājās,
čik audzēknes varētu sagatavot
darbam angļu ģimenēs.. A r lielu
interesi tika apskatīta šūšanas skola,
bet soli tālāk, armijas pasūtināiumu
darbnīcā; viesi-redzēja, ka gūtās z i nāšanas
tūlīt tiek liktas praktiskā
darbā. Mākslas salonā kolonijas pārvalde
R.L.Fišeram un H. S. Smisam
atmiņai: pasniedza intarsiju un metāli
Iplastikā darinātus šķīvjus. Pēc
apmeklējuma Vašingtonas: un Londonas
pārstāvju spriedums bija:
,;Mēs redzam, ka jūs protat un. g r i -
bat'strādāt, ^No savas puses darīsim
iespējamo, lai jums drīzumā, pavērtos
plašākas darba un labākas dzī--
Cik izdevās noskaidrot, tad komi-sija
meklējusi strādniekus tikai n-U
ves iespējas. « H. M.
kārtotāji
cieši.
Menungenas' latviešu komiteja ļ ris ku^u būvētavām Marok^"'Lie
turpina mūsu laikrakstā» jau agrāk ļ lāka mēroga akcija sel(ošot. ^
pieminēto sarakstīšanos ar brāļu
Edisonu apavu tirdzniecības uzņēmumu
St. Luisā. Edisonu t^vs Sa- ļ , Austrālijas konsuls jūlija Augs^
vienotajās Valstīs savā laikā iera- burgā paskaidroia. ka katrs aizbraul
dies no Latvijas. Memingeniešu in- cē^s, kas Austrāli^n nod-^īvoiis 3 mpl
dividuālais c^i.š tālāko emigrāci'ias nēšus, var nienrasīt ieceļošanas at-iespēju
meklēšanā' izrādīiies pa- haujas 5 tuviniekiem. Tnc^adAu^
reizs.^ Tikko saņemta vēstule no uz- burgā pienākusi nirmā ^ada Vthuift
ņēmuma ģenerāldirektora īr\dnga Mmenei, kufā ir 5 cilvēki. To^^tsūL
Hēla. kas arī kādreiz d^īvo^i'^ Rīf^"^. tījis'ģimenes J^alvas brālis, kas ižr
Fabrikas prezidenta H. Edisona ceļoja pavasarī.
vārdā Hēls sola ^^^^^ļ^^^j^^ šajās dienās Au^^sburgā atk.l .,1-
kada skaita DP iec<^ ošanai ASV ja^^^ Austrālijas komisiju. Tā pti
Dirms to atbraukšanas iekārtojot Piedarbu
un dzīvokļus šiem cilvēkiem. ^^^^^^ ģ i U e s ^ a l v a s ka^^^^
Da.bs būs a - v u nozar^^^^^^^ Sdā^^^^^^^^^
cialistiem jaizoīlda sevišķas an- ^.^^^^^ ^^.^^ e\
auias lanas. Memm^enieši cer, ka ^ varēs b3
AQV pavērsies ce s uz L ?adu, bet priek^mi
, ka tiem, kam lielāki bērni Oimon}
* * * var būt sieva un 3 bērni, bet citi
Pavasarī ievadītā akcija sne- | piederīgie nav paredzēti,
ciālistu nodarbināšanai franču Maro-kā
tagad kļuvusj par realitāti, taču
tie DP, kas šajās dienās Bucbachas Franlrfurte • iemīlies Argentīnas
izceļošanas nometnē stāiās Marokas konsuls, un ir cerības, ka pavairo-^
komisijas nriekšā. piedzīvota vilša- sies ari transoorti, jo vīzas izcplo-nos.
Ap gC^/o pārbaudāmo vajadzēja Manai ieguvuši samērā daudz DP:
braukt atpakaļ uz savām nometnēm. Argentīnas ^ vizu īnašniekiem li^z
Izrādījās, ka komisija strādāja in-pini nevajadzēja izturēt veselības
formējoties pēc iepriekš iesnieg- h^arbaudi, bet pietika ar anllecibii,
ka neslimo ar lipigām slimībām un
trachomu, kā izdarīti visi iRO;;pa|
redzētie fiziski
•trū&mu.-''C^^^'.
prāvu c
koni
im" un,
i'L nostājies pr«
p**"!'Laista un
.0^
Cilvēkam, kas 70 reizes lūdzis
darbu aizokeāna zemēs,
T T « » 0 mmm. vel vienmēr jadzivo vaciļa
tvert pašiem savu stāvokli .Un reālās
dzīves bardzības ēnā 'saņemties
pašaizliedzībā, iecietībā, izturībā un
darbPbā. Neviens mums nevarēs palīdzēt,
ja paši nespēsiŗn.
Nevaicāsim: „Ko t u esi darījis,
kā t u esi palīdzējis." Prasīsim sev:
„Ko es esmu darījis, kā es ešmoi
palīdzējis." K. Rs
Kanādas kviešu kultūra dibināta uz
krievU' .šķirnēm; krievu kvieši Ipa-glāba
Ameriku;: labākie un. izplatītākie
Amerikas āboli cēlušies no krievu
.ābelēm,, kas importētas : A SV
pirms simts gadiem;, godīgi- zin^tqie-ki
ASV un Anglijā nosodīti nabadzībai
un badam, kamēr Padonaju' Savienībā
tiem klājas labi. — N
s cvang azmca aiz
Latvijas luterānislvā baznīca aiz
dzelzs priekškara („The ^Lutheran
Church of Latvia behind the . iron
curtain") saucas 32 Ipp. bieza bro-šūi-
a, ko sarakstījis Zviedrijā dzīvojošais
mācītājs Leons Cuibe un angļu
valodā izdevis prāvests Sakārnis.
Sī brošūra .veltīta nupat notikušās
pasaules baznīcu sanāksmes dalībniekiem
Amsterdariiā. Pēc prāv. Sakārņa,
ievadvārdiem brošūrā Cuibe
sešos iedalījumos ziņo par Latvijas
baznīcu aiz dzelzs ;priekškara;,P
šākimiā.daži vārdi: par baznīcas' stā-
• vokli Latvijā līdz 1'940. g. 17. j^^i^^^^^
jam. .. Tad V par / Latvijas' luterāņu
. baznīcas/ likteni pirmā ' komunistu
;okupācijas laikā. Trešā nedala: v e l tīta
komunistu akcijai pret bamīcu
un baznīcas pretakcijai.. .Seko .apskats
par Vācu t:^^^^^
: par komunistu, otrās okupācijas/situāciju
• im visboid7.0t -par pašreizGjo
Latvijas; lutern?!u ^baznīcas situāciju
aiz- dzelzs priekškara. •
Liela daļa; .kas brošūrā'^ rakstīt.s.
niums, jau:visiem zinanis. Vairāk in-t-^
resētu tas. kas zināms oar; pašreizējo;
' stāvokli/ E v : : l u t X ; baznīcas
pfiel^sgalā dzimtenē tagad ir
Turss. Prāvesti ir šādi:. Rīgai Kauliņš,'
Rīgas apr. Klepers, Cēsīm Vītols,.
Grobiņai ; Z y i ņ ģ i s , Valkai
Janelsītis,' Valmierai Migla, Bauskai
Valters un Dobelei Luksis. daudz
mācītāju, kās 1944. g. rudenī palika
dzimtenē, vairs tur neesot. '
PG IRO S T A R P T A U T I S K A M E K L Ē ŠANAS
A P V I E N Ī B A AROLSENĀ
••::V.;/';^;MEKLE:'..'-^.^^^^^^^
Jānii Dombrovski, dz. 1917.;: Fridrichu Dzeni,
d2. I, -t. ^ 1C122..-: R ī ^ ā ; .Voldemar'u Eve-Jsonu,
dz.- . 3v S.. 1 0 2 ! p . z, no Jcl2-ļ\ ; SMvi'U
Dagmāru Freidenfelu, dz. 1. 4.- 1904., 'p. z. HļO
Štnoclīocas; .Man.u^^^F p. z. no Rī(::is;
.Houardii •Gn:banu, dz. 1913..- p. .z. no -RTi;ns;
Hoinričhu.. P.rnīlu; .A'leksandru O'..^,/?!, č/. \'\
5. ., 190S.,. '.p.- ••. I, no jaunp !? p;.-.; Mirdru
Gradovski, dz. 25. 10. 1025. Vnlkas apr.;
Pēteii -Grīnbergu, dz. 19.13.. p. z. no Kurzemes
; . L i l i ju .\Ham;ncrichu,.::, dz. • ;19i0. ,': Rīgā,;
•^^enitu Heideniani. 50 .vai. PO g. v.. d?;nAusi
R ī g ā , ' p . - z.. no ' Ķ ī l c s ; : Aunrenu Birutu Heliiu.
.4z...:1923., p. z.\ no' Talsiem ;• E;-nesnnu Moro-sirs.
ku,. dz. 1...5.; 1913.^ p. z. no' .M.^k'len;
burļ^as;..-Gunāru ;jsr.ke.vi.cu., . ' 7 . IS. e 192u.;
• Ooro;c.iu: iēp:: dz;' 3. S. 19r4'-.'p..' z.Vno ,X:rn.^
berc:as;-Tin!:^^e:u; Vcrki;'.!,.^ dz. jSOSr-g. -Lu^A
p.^.- z. no ]i:V.r:burcas;;..Ge,o--:u CiciCienu, dz.
23.. ;9.- l6S6...-p, : z ; ' . n p ' R ī g a s . • .: 1 ^
Vairāk nekā 20 gadus architekts
Ore Rīgā darbojās savā arodā. Tagad
viņš atrodas trimdā un nav "vairs
jauns. Viņš dzīvo kādā DP nometnē
Baļvārijā un tāpat ka tūkstošiem
citu, interesējas par aizjūras zemju
konsulātiem un, emigrācijas iestādēm,
cerībā vēlreiz uzsākt jaunu
dzīvi.' •
I Jau tūlīt pēc Vācijas sabrukuma
DŖ saimi aplidoja pirmās ziņas par
tālākās emigrācijas iespējām: lai
100 miljoni japāņu vairs otro reizi
neapdraudētu Austrālijas kontinentu,
tur paredzēts palielināt iedzīvotāju
skaitu līdz 25 miij. cilvēku. K a nāda
gatavojas uzņemt neierobežotu
daudzumu emigrantu Dienvidafrika
villas divkāršot balto cilvēku skaitu.
Tādu un vēl citādu ticamu pareģojumu
ietekmē, architekts jau 1946.
gadā uzsāka tiešu sarakstīšanos ar
dažādu valstu emigrācijas iestādēm.
„No saņerritaiām atbildēmi tomēr
sapratu, ka mana rīcība bijusi pārsteidzīga,"
saka 0, i,jo nekur vēl nebija
izstrādāti attiecīgi emigrācijas
likumi. Argentīna ieteica griezties
pie savām konsulārām pārstāvniecībām,
bet tādas Vācijā nevarēia
pameklēt. Austrālija un Dienvidaf-rikas
ūnija paziņoja, ka jānogaida
labvēlīgāki ieceļošanas noteikumi.
'No oficiālo iestāžu vēstulēm radās
iespaids, ka lielākā pretimnākšana
tomēr : varētu būt pēdējās divās zemēs.
'
, Nolēmu emigrēt vismazākās pretestības
virzienā — uz Dienvidafri-ku,
uzņemot sakarus•. ar tās: militāro:
pārstāvniecību Berlīnē un. lūdzu ie-brauksanas:
at]aujas..-..Man .atbildēja,
ka ..pret izceļošanu nav iebildumu, Ja
vien ļr līdzekļi ceļa izdevumiem un.
ļcļlunās dzīves uzsākšanai. Turpināju
sarakstī.^anos ar .dienvidafrikāņu iestādēm
Pretorijā. Lai varbūt tomēr-velti
nekavētu laiku, nolēmu izmantot
arī citas izceļošanas iespējas
Latviešu laikraksti ziņoja nar indi-v^'
duālām izcelo.šanas .. iespējām- uz
Kanādu. Nosūtīju 70 darba pienrasī-jurļius
dažādiem kanādiešu uzņēmu-miem.^-.:
Caumērā uz.katrām 4 vēstulēm
saņēmu 1 atbildi, bet no 4 atbildēm
3 raksta valsts icvādes. A t bildes
nienāca 2—5 mēnešus nēc darba
lū^iuma nosūtīšanas Palika iespaids,
ka lielais vairums darba de-vōiu
pārliecināti par šādas sarakstī-šanāļ^
vel'j^umu pat tad. ja darba
isnēks tiem nepieciešams. No katrām
5 vēstulēm tikai 1 dod cerības. Daudzi
darba d'-vēji neizprot D P dzīves ap-
F t ā k^us Vāciiā un nevarot iedomāti-^?,
ka ģimene soēj iztikt bez savas
mā-'aš un izmitināties pāris istabās-
Daži uzņēmēji savās^ noraidošās at-
Ceļa- uz Argentīnu /Parīzē ic^/!^dņ|
siesļ ģimene ar kroplu bērnu. Šī |iļ
m.ēne tālāk nav laista un tagad ir
Argentīnas konsula rīkojums, ka
turpmāk jāiesniedz IR 0 mēdi j
ciniskās aptaujas lapa. Tā nav
bildēs tomēr vēlas palīdzēt ar pado-1 ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ . viemgi cilvēkiem, .kam
miem. Valsts dienestā, piemēram, * ^^^^^ iegūtas,
drīkst pieņemt tikai britu pavalst-niekļis.
Darba spēks tomēr visur va- ļ jļ^o noslēgusi līgumu par 15.000
jadzīgs. Kāda kuģu būvētava pa- ^ P izceļošanu 1948. gadā uz Brazi-l
skaidro, ka spiesta sašaurināt darbī- iļju. 50' proc. no šī' skaita būD
bu, jo nevar konkurēt ar Eiropas r a - lauksaimnieki ar ģimenēm. Tuva-žojumiem.
Cits uzņēmunis ziņo, lai ^as informācijas pašreiz vēl'nav.
brauc uz Kanādu, jo būvniecībā darba
ļoti d.audz. Neviens darba devējs
tomēr nav ar mieru piedalīties ceļa
izdevumu segšanā pat tad, j a šos i z devumus
sola atmaksāitK Iespēju
strādāt Kanādā jau pašu par sevi
Baiļ^i skaitļi
Angļi un amerikāņi otra ņasaule^
uzsklta VaT laVēllSu^Tet Īle-^ ^^ikā nometuši 2.429.475 1 biim-sības
un priekšrocības uz atviegUnā- ^P^- P^^l virs Vācijas. Pec jau-, , ^
jumiem bauda vienīgi britu pavalst- ?ākām am.eri^kāņu aplēsēm,^ pagāju- :|
nieki." pais kaŗs maksājis 375 miljardi do- •
laru, kamēr pirmais ^ — tikai 100
„Architekta kungs, vai tad Jums Jardu dolāru. - i
arī pēc visdem šiemTO lūgtiimiem to- ^ ^ , , iv uio
mēr būs jāpaHek Vācijā?" Kāds Zenevas laikraksts publlejis
datus par otru pasaules karu, Kas,
„Nezinu. Manas pēdējās cerības ir pec pacifistu domām, varētu node-meita,
kas nupat aizbrauca uz K a - rēt par biedinājumu eventuālas H'
nādu par mājkalpotāju un to, ka es- resijas gatavotājiem. Sešu gadu asi-mu
viņas radinieks būs grūto apstrī- nainās cīnās prasījušas 32 miljonus
^""^" —I nonāvēto dažādās W t ē s . Koncen- : ^
trācijas nometnēs aizgājtiši bojā 2^^^^^
milj, ^cilvēku. Apmēram 18 mill. cl-1J
vīlpērsonu atrādiišas nāvi gaisa u^
brukumbs./ Gandrīz 30^iniljomi 'Vi-^
ievainoto un darba nespējīgo.
^ neatb
tēla i^srait]
tarās valdībās di
vadītājs Frīd
S droja, ka šadita
ļ,;, paturēšana mte.
Slepenais
ļtiirpinājumsiio-lv Ip
,^es projektu. Padom
{delegāti no trim josli
J'r'jidnovērotāji no Berli
'-ļ| iicAati un kristīgie de'
'firivelilicar 27 delegātie
ļļil; partijas ar 5, bet pār
to vidū kamūrtistļ
,!;i:'s!avilein. Pirmajā ^lēd
i;:-- ? balsim noraidīja ko
kšjainii, lai parlament
blila'idētos, savu darbu'
TreMieņ padome'^pā
fe'j2 8 dienām, lai parti
ļ!::ierādāt: savus priekšī
' b kārtībai; Padomes sesi.
iiii^,ilgsap 3 mēnešus.- •
M<tās politikas turpinās
mii'd, tā rietumu joslās,
i^ri'jz sevišķi labvēlīgu gāl
p M a v ā , Vašingtonā
}mm, ka •domstarpīb
'••^0 jauna pastiprināties,
locekp, kā zino
pat pielaiž iespēju, ^ka
p stāvokļa saasināšanai
ļ;«ļit vajadzību steidzar
fmn kongresa sesij
.r^il'o! stāvokli Berlīnē un'
3^*prese-ļoti atturīg.
optimisma. Laikrakst
^zpaužas^ drīzāk šaub
f «Īgu sarunu gālī
•My Telegraph" l
ST'^' Kremli
mm.
"1
li^ ceturtdien 'ameri
^teicās, ka
Nometņu
dzīve , Pēc starptautiskās bēgļu orgāni^-"||
iTTCTT^'K/r • * • • . . . i c i j a s informācijas, vā vien^ff;.^;
yiSI_EM ieteicu pavisam nopietni ļ i ^ s t anu a,pm. 12 milj. bez.ļ:
padomāt par emigrāciju uz Ausfrā- y>ts famāvL. Gaisa uzbrutasnu ^|
Iiju - teica Latvijas konsuls Beļģija 21 milj. cUvēku pazaudējuši I»' ^
J . Rācenis Lertes latviešu nometnes L ^ ^ ^ ^et 45 milj. evakuēti. Uela
iemītniekiem apmeklējumā finns ^gj, .ii^g^u vēl tagad ir šķirti •« tfZrr^T, ""^"^ Austrālija, sa^^iem- piederīgajiem.
ka dzird, izceļotāju vecuma robežu
paaugstināšot līdz 55 gadiem," tālāk
zināja vēstīt konsuls.
I padomju
«politikas
"Gājums
maiņj
no 1. Ipp.)
VE51 UļEj
REDAKCIJAI
ŠLEZVIGAS-HOLSTEINAS latviešu
nometņu vadītāju kārtējā sa-nāk.'
jmē" Spākenbergā St. Jaimdze-ma
vadībā piedalījās arī L N P un
L C P priekšsēdis J. Celms, L C K loc. ļ J- K ļ a v i ņ š, Augsburgā
Trapāns un Niedra un L K P P pārst. • ^ PADOMES
Janums. Apgabalā turpmāk pa- ' PA»"™»»
redzēts atstāt tikai 2 latviešu ģim- Latvijas 3. septembra numuri la-nazijas
- Pmebergā un Neištatē. sīju par Latvijas Centrālās Padom»
m
tualo skolotāju skaitu. Starp ļautājumi, kas saistīti
daudzajiem jautājumiem bija pār- Utarptautisko stāvokli".
runas arī • par Lībekas latviešu
slimn'cu, kas varēs pastāvēt tikai ar I Kad dibināja
nāksme. tas visiem zināms, Tā tad p^^,
, mums jau ir trīs .lielās'' vf^^
JĀNOSKAIDRO ārpus nometnēm Latviešu Centrālā Padome (vei
dzīvojošo tautiešu biedrību dibina- Latviešu Nacionālā ir
šanas iespējas, technisko darbu uzticat
BA.LK. nolēma franku novada
latviešu nometņu apvienība pēdējā
sanāksmē 23. augustā" Erlangenā.
^^M'J^^ ^tātūru,
Pieaiu^
*,-^diiu,
Latviešu N a c i o ^ l ^ ^ i b f e c u
S & ^ 5 t S
^,5S^.-poiiti
!ada (•
Postu
vijas Centrālā Padome. Nometne ^i
ari vēl ,.mazākas" padomes, ŗ j^f|
sim, ka tad nu gan visi^ }^^^'
kārtosies enerģiski un veicīgi.
Ullic
ir šis
konst^
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, September 4, 1948 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1948-09-04 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari480904 |
Description
| Title | 1948-09-04-02 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text |
1 ' I
ii
,1
iii
b
S3>
ko
be
pa
tip
ro;
Jie
pr/
Mi
Tn<
bQ
žā
ko
ni.
dā
šii
n]
nā
Qd
m:
pi:
sa
rrv
•vija
rn
m
biru
tr^
to
Cl
rn
. te
Īli
h\
ki
m
bi
Pl
ie
\i:
ir
e; b
1<
ci
d
k
It
c
n
P
a
n
P
r
i:
s
s
I
\
3
C
i
s.
¥
<
<
<
<
Nr. 71 (176) 1948. g.' 4. septembrī
Ar autora; parakstu vai iniciāļiem parakstītājos
rakstos izteiktās domas nav
liatrfi «ii^ā redākclJJM domas
„Gūstā biju gadu un 8 mēnešus un
kad^ domāiii tagad salīdzinu tos • l a i kus
ar ta?/adejQ, tad laikam būtu:bi-
VASINGTONAS UN LONDONAS PĀRSTĀVJI APMEKLĒ ESLINGENU
Ceļā uz IRO konferenci Zenpvā trešdien Eslingenas latviešu nometni
apmeklēja ASV kara ministrijas DP nozares šefs un amerikāņu
valdības padomnieks pie IRO R, L. Fišers (Robert L. Fisher) un Anglijas
ārUetu ministrijas bēgļu aizsardzības komitejas DP lietu kārtotājs
H. S. Smiss (Harold S. Smith M/C). Augstos viesus pa,vadīja amerikāņu
armijas galvenā štāba majors L. v. Lesperanss (L. v. Lesperance) un IRO
Nelingenas centra vadītāji darbinieki! Eslingenas latviešu kolonijas padomes
un administrācijas pārstāvji Vašingtonas un Londonas viesus
iepazīstināja ar musu dzīves un darba apstākļiem.
2
5
I
IZCEĻOŠANAS KUSTĪBA UN IESPĒJAS UZ ASV, IVLVROKU ļ
AUSTRĀI.IJU, ARGENTĪNU UN BRAZĪLIJU ' [
Augsburgas emigrācijas centrā ļ tajām ziņām un pie sevis aicināia ti!
jis; laimīgāks; Ja Vēlvatras^^ mūHs. u :Sp. .rSombliēssmvalasb.:iK pāa zAīsnt gLliajat vs i jāur luļcn-
Ilgl šādu dzīvi dzīvot nevaru;l\lan h^^ Lat-gan
piešķirtasdegādes zīmēs apģēr-L^^jj^g brīvvalsts laik| 'vairākkārt b i -
balm un:apaviem/ bet tāš iet zudu-1^ S. Smisa
mā, ]o nav naudaš^kd; izpirkt. Ko ierosmei, nesen ^^^^A^ parlamenta
es vani darīt, ja esmu zaudē ve- demonstrēta latviešu DP filma. H. S.,
selību un locekļus."; v Šmisš darbojās arī lorda Halifaksa
Šis Ir izraksts no kāda latviešu L^g^^j^^ bē^Iu aizsardzības komiteļā
invalida vēstules, kas iesaistīts ta U ^ ^ o n l un tag bē^lu'
sauktajā, vācu saimniecibā un no- U^^j^^^g^^ f ustrijā, paša
metnu; apgādi nesaņem. Paziņam; gļ^g^jj^j^ģ gūtā iespaidā dosie^ uz
kas tam aizsūtīj]^ dāvanu sainīti, jj^g konferenci. Zenevā. Sarunā ar
viņš pateikdamies raksta vel taiJT^glIj^^^^^ pr-dī
Kad. saņēmu pastā/ jūsu dāvanu,: R.L. Fišers izteicās, ks
biju.. t|: pārsteigts, ka nevarēju par - ^ g ^ ^ braucis tikai informācija?
ka
. , „. s
runāt." nolūkā, bet gan lai konkrētā darbā
Kāds: cits, tāpat vācu saimniecība p^j^^^^^^. Zenevā kārtot DP izvicj
iesaistītais irxvalids, raksta:^,,Noļ^^^^ , '
maniem draugiem,; kas M:. dzīvo, L; . Fišers un H. S. Smiss vis-divi
aizbrauca. Teica, ka nevarot p^ŗj^g Ēslingenā gribēja iepazīties
vairs izturēt šos Snitōs apstākļus; latviešu; D P :ikdienas dzīvi. Ap-labak
lai drīzāk gals."
.Vēl kādas vēstules izraksts: „Kadjgg^ ^^^^ guva priekšstatu par lat-ierados
amerikāņu joslā un nomet- -jg^^^^^^ pj.as^l tīri un
nē mani neuzņēma,; sameklēju gaunjigi iekārtoties nēdaudzaios ky.-
Darmštates .rajonā darbu pie vacie- metros. Izmantodams iespēju', K.
šiem. Pec naudas reformas tomēr ļ^^a^^^^ paj. nemitīgo
mani apstākļi kļuvuši tādi, ka gru- dēļ „cilvēcīgas dzīves telpas'
ti nopelnīt uzturu, dzīvokļa īri, apgaismošanu.
Esmu pieteicies izceļošanai
uz Kanādu un ja tur nokļū- ļ ^ ^^-^^{^1
misijas novietošanai. Komisijas rumu krievu. Marokal izvēlējās vie'
sastāvs paredzēts paprāvs. Telpas nīgi speciālistus, kas- strādājusi U
meklē komfortablas, darbības laiks būvētavās. Kandidāti--Marokqs
Daredzēts 2 gadi. Komisijas vadī- ļ braucienam Buchbachā ioradāi; ""24
tāji darbinieki vēl neesot izraudzīti, augusta rītā, bet jau nākamās dienas
un nav arī zināms, kas būs'tech- pēcpusdienā pārbaude bija veikta
nisko lietu kārtotāii — DP vai vā- " 1 :
emu
šu, gribu palikt tur. dzīvot: uz visiemj^ U>5 i^i. ālTStll
laikiem 'arī tad,. ja Latvija kļūs brīva.
Ēsmu jaii tik daudz izcietis, ka
vairāk nespēju."
ĻīdzīfTi raksta invalids no Lauin- ļ. IRO izvietošanas " lietu direktors
genas apkārtnes: ,,Mana • dzīve ir Vācijas amerikāņu joslā Korķerijs
sūra un grūta. No vācu iestādēm vairākas nedēļas uzturējās Vašiiig-vēl
nekādu palīdzību neesmu saņē- tonā, kur apspriedās par DP leceļo-mis.
Pēc naudas reformas ar! no šanas likuma realizēšanu. Par vienu
latviešiem ne, jo neesot līdzekļu. Tā no svarīgākām problēmām likuma ie-palieku
likteņa varā, un es visu dzīvināšanā uzskata jautājurnu, vai
jums nevaru pateikt, kā kuru dienu ASV normālais konsulārais aparāts
dzīvoju, varbūt sapratīsiet paši. Ne- Vācijā spēs tikt galā ar strauju
varu parakstīt, rokas trīc, kaut jel 205.000 ieceļotāju pieplūdumu un
zinātu, cik ilgi vēl šitā būs jāmo- vīzu izkārtošanu.
ļ r ģ q «< I •"•I • ^
X- X * • 1 u 1 - j . Minchenē ieradies Amerikāņu me-
K-iV' l ''^-v^ V >'1 -"^ ^Ir diku apvienības žurnāla redaktors
bilduma rāda, cik traģiska stāvokli Moriss Fišbeins u n sācis a,nsDriesties atrodas :^e mūsu ta^^^^^^^ ^^-^ .^I^^^^^S
mmnas^_ārpus nometne^^^ NYHT, M
tad, ja tie i r darba nespējīgi. Ja ar^^ ^ , ^
līdz šim viņu stāvoklis bija smags',
tad tagad tas kļuvis daudz ļaunāks
un Tobežo;ar izmisumu.
Veltīgi būtu par jaunu uzskaitīt ^
j^as_mūsu: likstas u^ .
bez tādiem nav neviens. Veltīgi bu- •
tu arī meklēt iestādījumus, kam va- Kāds krievu „zinātnieks", vardf
jadzētu īpaši pūlēties, lai tiem, kuru Genadijs Fišs, - augusta beigās Mas-posts'Vislieliikais,;
to mēģinātu ņiā-ļkavā publicējis grāmatu „Padomp
zināt vispirms: tas viss i r arī n i ū s uh
katra pienākums. > - ziņo ,,New York Herald Tribune"
Vēstuļu citāti liek nodrebēt nelai- Maskavas^^^^^k Ņumens.
mes priekšā. Bet tiem būtu jaizrai- grāmatā, starp citu,: esot lasāmi ^ādi
•saan; cenšanās par: visām, reizēm zinātnieki
bez izpušķojumiem un ilūzijām ap- [noslēpuši publikai": visa ASV un
un nodeva Eslingenas kolonijas pēdējos
memorandus dzīvokļu, algas,
skolu un nodarbināto, jautājumos.
Kolonii'as pārvalde bija parūpējusies
par .informācijas -materiālu un literatūru
par latviešu dzīvi nometnēs
uņ a?rāk Latvijā.
Sākoties darbnīcu apskatei, H. L.
Fišers izteica izbrīnu par lielo strār
d'ātāju skaitu. Uzzinājis samērā lielo
latviešu nodarbināto skaitu Eslinge-ri^'
armijas. IRO. privātos pasākumos
un dažādās darbnīcās. R. L. Fišers
izsaucās: Pat pie mums Amerikā
nav tik liels strādājošo procents."
Viesi loti. atzinīgi • novērtēja* arī pār-skološanās
darbu. Apmeklējot māj-;
kalDotāiu skolu, H. S. Smiss apvaicājās,
čik audzēknes varētu sagatavot
darbam angļu ģimenēs.. A r lielu
interesi tika apskatīta šūšanas skola,
bet soli tālāk, armijas pasūtināiumu
darbnīcā; viesi-redzēja, ka gūtās z i nāšanas
tūlīt tiek liktas praktiskā
darbā. Mākslas salonā kolonijas pārvalde
R.L.Fišeram un H. S. Smisam
atmiņai: pasniedza intarsiju un metāli
Iplastikā darinātus šķīvjus. Pēc
apmeklējuma Vašingtonas: un Londonas
pārstāvju spriedums bija:
,;Mēs redzam, ka jūs protat un. g r i -
bat'strādāt, ^No savas puses darīsim
iespējamo, lai jums drīzumā, pavērtos
plašākas darba un labākas dzī--
Cik izdevās noskaidrot, tad komi-sija
meklējusi strādniekus tikai n-U
ves iespējas. « H. M.
kārtotāji
cieši.
Menungenas' latviešu komiteja ļ ris ku^u būvētavām Marok^"'Lie
turpina mūsu laikrakstā» jau agrāk ļ lāka mēroga akcija sel(ošot. ^
pieminēto sarakstīšanos ar brāļu
Edisonu apavu tirdzniecības uzņēmumu
St. Luisā. Edisonu t^vs Sa- ļ , Austrālijas konsuls jūlija Augs^
vienotajās Valstīs savā laikā iera- burgā paskaidroia. ka katrs aizbraul
dies no Latvijas. Memingeniešu in- cē^s, kas Austrāli^n nod-^īvoiis 3 mpl
dividuālais c^i.š tālāko emigrāci'ias nēšus, var nienrasīt ieceļošanas at-iespēju
meklēšanā' izrādīiies pa- haujas 5 tuviniekiem. Tnc^adAu^
reizs.^ Tikko saņemta vēstule no uz- burgā pienākusi nirmā ^ada Vthuift
ņēmuma ģenerāldirektora īr\dnga Mmenei, kufā ir 5 cilvēki. To^^tsūL
Hēla. kas arī kādreiz d^īvo^i'^ Rīf^"^. tījis'ģimenes J^alvas brālis, kas ižr
Fabrikas prezidenta H. Edisona ceļoja pavasarī.
vārdā Hēls sola ^^^^^ļ^^^j^^ šajās dienās Au^^sburgā atk.l .,1-
kada skaita DP iec<^ ošanai ASV ja^^^ Austrālijas komisiju. Tā pti
Dirms to atbraukšanas iekārtojot Piedarbu
un dzīvokļus šiem cilvēkiem. ^^^^^^ ģ i U e s ^ a l v a s ka^^^^
Da.bs būs a - v u nozar^^^^^^^ Sdā^^^^^^^^^
cialistiem jaizoīlda sevišķas an- ^.^^^^^ ^^.^^ e\
auias lanas. Memm^enieši cer, ka ^ varēs b3
AQV pavērsies ce s uz L ?adu, bet priek^mi
, ka tiem, kam lielāki bērni Oimon}
* * * var būt sieva un 3 bērni, bet citi
Pavasarī ievadītā akcija sne- | piederīgie nav paredzēti,
ciālistu nodarbināšanai franču Maro-kā
tagad kļuvusj par realitāti, taču
tie DP, kas šajās dienās Bucbachas Franlrfurte • iemīlies Argentīnas
izceļošanas nometnē stāiās Marokas konsuls, un ir cerības, ka pavairo-^
komisijas nriekšā. piedzīvota vilša- sies ari transoorti, jo vīzas izcplo-nos.
Ap gC^/o pārbaudāmo vajadzēja Manai ieguvuši samērā daudz DP:
braukt atpakaļ uz savām nometnēm. Argentīnas ^ vizu īnašniekiem li^z
Izrādījās, ka komisija strādāja in-pini nevajadzēja izturēt veselības
formējoties pēc iepriekš iesnieg- h^arbaudi, bet pietika ar anllecibii,
ka neslimo ar lipigām slimībām un
trachomu, kā izdarīti visi iRO;;pa|
redzētie fiziski
•trū&mu.-''C^^^'.
prāvu c
koni
im" un,
i'L nostājies pr«
p**"!'Laista un
.0^
Cilvēkam, kas 70 reizes lūdzis
darbu aizokeāna zemēs,
T T « » 0 mmm. vel vienmēr jadzivo vaciļa
tvert pašiem savu stāvokli .Un reālās
dzīves bardzības ēnā 'saņemties
pašaizliedzībā, iecietībā, izturībā un
darbPbā. Neviens mums nevarēs palīdzēt,
ja paši nespēsiŗn.
Nevaicāsim: „Ko t u esi darījis,
kā t u esi palīdzējis." Prasīsim sev:
„Ko es esmu darījis, kā es ešmoi
palīdzējis." K. Rs
Kanādas kviešu kultūra dibināta uz
krievU' .šķirnēm; krievu kvieši Ipa-glāba
Ameriku;: labākie un. izplatītākie
Amerikas āboli cēlušies no krievu
.ābelēm,, kas importētas : A SV
pirms simts gadiem;, godīgi- zin^tqie-ki
ASV un Anglijā nosodīti nabadzībai
un badam, kamēr Padonaju' Savienībā
tiem klājas labi. — N
s cvang azmca aiz
Latvijas luterānislvā baznīca aiz
dzelzs priekškara („The ^Lutheran
Church of Latvia behind the . iron
curtain") saucas 32 Ipp. bieza bro-šūi-
a, ko sarakstījis Zviedrijā dzīvojošais
mācītājs Leons Cuibe un angļu
valodā izdevis prāvests Sakārnis.
Sī brošūra .veltīta nupat notikušās
pasaules baznīcu sanāksmes dalībniekiem
Amsterdariiā. Pēc prāv. Sakārņa,
ievadvārdiem brošūrā Cuibe
sešos iedalījumos ziņo par Latvijas
baznīcu aiz dzelzs ;priekškara;,P
šākimiā.daži vārdi: par baznīcas' stā-
• vokli Latvijā līdz 1'940. g. 17. j^^i^^^^^
jam. .. Tad V par / Latvijas' luterāņu
. baznīcas/ likteni pirmā ' komunistu
;okupācijas laikā. Trešā nedala: v e l tīta
komunistu akcijai pret bamīcu
un baznīcas pretakcijai.. .Seko .apskats
par Vācu t:^^^^^
: par komunistu, otrās okupācijas/situāciju
• im visboid7.0t -par pašreizGjo
Latvijas; lutern?!u ^baznīcas situāciju
aiz- dzelzs priekškara. •
Liela daļa; .kas brošūrā'^ rakstīt.s.
niums, jau:visiem zinanis. Vairāk in-t-^
resētu tas. kas zināms oar; pašreizējo;
' stāvokli/ E v : : l u t X ; baznīcas
pfiel^sgalā dzimtenē tagad ir
Turss. Prāvesti ir šādi:. Rīgai Kauliņš,'
Rīgas apr. Klepers, Cēsīm Vītols,.
Grobiņai ; Z y i ņ ģ i s , Valkai
Janelsītis,' Valmierai Migla, Bauskai
Valters un Dobelei Luksis. daudz
mācītāju, kās 1944. g. rudenī palika
dzimtenē, vairs tur neesot. '
PG IRO S T A R P T A U T I S K A M E K L Ē ŠANAS
A P V I E N Ī B A AROLSENĀ
••::V.;/';^;MEKLE:'..'-^.^^^^^^^
Jānii Dombrovski, dz. 1917.;: Fridrichu Dzeni,
d2. I, -t. ^ 1C122..-: R ī ^ ā ; .Voldemar'u Eve-Jsonu,
dz.- . 3v S.. 1 0 2 ! p . z, no Jcl2-ļ\ ; SMvi'U
Dagmāru Freidenfelu, dz. 1. 4.- 1904., 'p. z. HļO
Štnoclīocas; .Man.u^^^F p. z. no Rī(::is;
.Houardii •Gn:banu, dz. 1913..- p. .z. no -RTi;ns;
Hoinričhu.. P.rnīlu; .A'leksandru O'..^,/?!, č/. \'\
5. ., 190S.,. '.p.- ••. I, no jaunp !? p;.-.; Mirdru
Gradovski, dz. 25. 10. 1025. Vnlkas apr.;
Pēteii -Grīnbergu, dz. 19.13.. p. z. no Kurzemes
; . L i l i ju .\Ham;ncrichu,.::, dz. • ;19i0. ,': Rīgā,;
•^^enitu Heideniani. 50 .vai. PO g. v.. d?;nAusi
R ī g ā , ' p . - z.. no ' Ķ ī l c s ; : Aunrenu Birutu Heliiu.
.4z...:1923., p. z.\ no' Talsiem ;• E;-nesnnu Moro-sirs.
ku,. dz. 1...5.; 1913.^ p. z. no' .M.^k'len;
burļ^as;..-Gunāru ;jsr.ke.vi.cu., . ' 7 . IS. e 192u.;
• Ooro;c.iu: iēp:: dz;' 3. S. 19r4'-.'p..' z.Vno ,X:rn.^
berc:as;-Tin!:^^e:u; Vcrki;'.!,.^ dz. jSOSr-g. -Lu^A
p.^.- z. no ]i:V.r:burcas;;..Ge,o--:u CiciCienu, dz.
23.. ;9.- l6S6...-p, : z ; ' . n p ' R ī g a s . • .: 1 ^
Vairāk nekā 20 gadus architekts
Ore Rīgā darbojās savā arodā. Tagad
viņš atrodas trimdā un nav "vairs
jauns. Viņš dzīvo kādā DP nometnē
Baļvārijā un tāpat ka tūkstošiem
citu, interesējas par aizjūras zemju
konsulātiem un, emigrācijas iestādēm,
cerībā vēlreiz uzsākt jaunu
dzīvi.' •
I Jau tūlīt pēc Vācijas sabrukuma
DŖ saimi aplidoja pirmās ziņas par
tālākās emigrācijas iespējām: lai
100 miljoni japāņu vairs otro reizi
neapdraudētu Austrālijas kontinentu,
tur paredzēts palielināt iedzīvotāju
skaitu līdz 25 miij. cilvēku. K a nāda
gatavojas uzņemt neierobežotu
daudzumu emigrantu Dienvidafrika
villas divkāršot balto cilvēku skaitu.
Tādu un vēl citādu ticamu pareģojumu
ietekmē, architekts jau 1946.
gadā uzsāka tiešu sarakstīšanos ar
dažādu valstu emigrācijas iestādēm.
„No saņerritaiām atbildēmi tomēr
sapratu, ka mana rīcība bijusi pārsteidzīga,"
saka 0, i,jo nekur vēl nebija
izstrādāti attiecīgi emigrācijas
likumi. Argentīna ieteica griezties
pie savām konsulārām pārstāvniecībām,
bet tādas Vācijā nevarēia
pameklēt. Austrālija un Dienvidaf-rikas
ūnija paziņoja, ka jānogaida
labvēlīgāki ieceļošanas noteikumi.
'No oficiālo iestāžu vēstulēm radās
iespaids, ka lielākā pretimnākšana
tomēr : varētu būt pēdējās divās zemēs.
'
, Nolēmu emigrēt vismazākās pretestības
virzienā — uz Dienvidafri-ku,
uzņemot sakarus•. ar tās: militāro:
pārstāvniecību Berlīnē un. lūdzu ie-brauksanas:
at]aujas..-..Man .atbildēja,
ka ..pret izceļošanu nav iebildumu, Ja
vien ļr līdzekļi ceļa izdevumiem un.
ļcļlunās dzīves uzsākšanai. Turpināju
sarakstī.^anos ar .dienvidafrikāņu iestādēm
Pretorijā. Lai varbūt tomēr-velti
nekavētu laiku, nolēmu izmantot
arī citas izceļošanas iespējas
Latviešu laikraksti ziņoja nar indi-v^'
duālām izcelo.šanas .. iespējām- uz
Kanādu. Nosūtīju 70 darba pienrasī-jurļius
dažādiem kanādiešu uzņēmu-miem.^-.:
Caumērā uz.katrām 4 vēstulēm
saņēmu 1 atbildi, bet no 4 atbildēm
3 raksta valsts icvādes. A t bildes
nienāca 2—5 mēnešus nēc darba
lū^iuma nosūtīšanas Palika iespaids,
ka lielais vairums darba de-vōiu
pārliecināti par šādas sarakstī-šanāļ^
vel'j^umu pat tad. ja darba
isnēks tiem nepieciešams. No katrām
5 vēstulēm tikai 1 dod cerības. Daudzi
darba d'-vēji neizprot D P dzīves ap-
F t ā k^us Vāciiā un nevarot iedomāti-^?,
ka ģimene soēj iztikt bez savas
mā-'aš un izmitināties pāris istabās-
Daži uzņēmēji savās^ noraidošās at-
Ceļa- uz Argentīnu /Parīzē ic^/!^dņ|
siesļ ģimene ar kroplu bērnu. Šī |iļ
m.ēne tālāk nav laista un tagad ir
Argentīnas konsula rīkojums, ka
turpmāk jāiesniedz IR 0 mēdi j
ciniskās aptaujas lapa. Tā nav
bildēs tomēr vēlas palīdzēt ar pado-1 ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ . viemgi cilvēkiem, .kam
miem. Valsts dienestā, piemēram, * ^^^^^ iegūtas,
drīkst pieņemt tikai britu pavalst-niekļis.
Darba spēks tomēr visur va- ļ jļ^o noslēgusi līgumu par 15.000
jadzīgs. Kāda kuģu būvētava pa- ^ P izceļošanu 1948. gadā uz Brazi-l
skaidro, ka spiesta sašaurināt darbī- iļju. 50' proc. no šī' skaita būD
bu, jo nevar konkurēt ar Eiropas r a - lauksaimnieki ar ģimenēm. Tuva-žojumiem.
Cits uzņēmunis ziņo, lai ^as informācijas pašreiz vēl'nav.
brauc uz Kanādu, jo būvniecībā darba
ļoti d.audz. Neviens darba devējs
tomēr nav ar mieru piedalīties ceļa
izdevumu segšanā pat tad, j a šos i z devumus
sola atmaksāitK Iespēju
strādāt Kanādā jau pašu par sevi
Baiļ^i skaitļi
Angļi un amerikāņi otra ņasaule^
uzsklta VaT laVēllSu^Tet Īle-^ ^^ikā nometuši 2.429.475 1 biim-sības
un priekšrocības uz atviegUnā- ^P^- P^^l virs Vācijas. Pec jau-, , ^
jumiem bauda vienīgi britu pavalst- ?ākām am.eri^kāņu aplēsēm,^ pagāju- :|
nieki." pais kaŗs maksājis 375 miljardi do- •
laru, kamēr pirmais ^ — tikai 100
„Architekta kungs, vai tad Jums Jardu dolāru. - i
arī pēc visdem šiemTO lūgtiimiem to- ^ ^ , , iv uio
mēr būs jāpaHek Vācijā?" Kāds Zenevas laikraksts publlejis
datus par otru pasaules karu, Kas,
„Nezinu. Manas pēdējās cerības ir pec pacifistu domām, varētu node-meita,
kas nupat aizbrauca uz K a - rēt par biedinājumu eventuālas H'
nādu par mājkalpotāju un to, ka es- resijas gatavotājiem. Sešu gadu asi-mu
viņas radinieks būs grūto apstrī- nainās cīnās prasījušas 32 miljonus
^""^" —I nonāvēto dažādās W t ē s . Koncen- : ^
trācijas nometnēs aizgājtiši bojā 2^^^^^
milj, ^cilvēku. Apmēram 18 mill. cl-1J
vīlpērsonu atrādiišas nāvi gaisa u^
brukumbs./ Gandrīz 30^iniljomi 'Vi-^
ievainoto un darba nespējīgo.
^ neatb
tēla i^srait]
tarās valdībās di
vadītājs Frīd
S droja, ka šadita
ļ,;, paturēšana mte.
Slepenais
ļtiirpinājumsiio-lv Ip
,^es projektu. Padom
{delegāti no trim josli
J'r'jidnovērotāji no Berli
'-ļ| iicAati un kristīgie de'
'firivelilicar 27 delegātie
ļļil; partijas ar 5, bet pār
to vidū kamūrtistļ
,!;i:'s!avilein. Pirmajā ^lēd
i;:-- ? balsim noraidīja ko
kšjainii, lai parlament
blila'idētos, savu darbu'
TreMieņ padome'^pā
fe'j2 8 dienām, lai parti
ļ!::ierādāt: savus priekšī
' b kārtībai; Padomes sesi.
iiii^,ilgsap 3 mēnešus.- •
M |
Tags
Comments
Post a Comment for 1948-09-04-02
