Bavarijas Latviesu vestnesis, July 20, 1948

              PRIEDE
•i
aitiešu GK pirsļg
lingenā no latvie,,,,
kancelejas priekšn
Ja NOMETNĒ
a iet, citi nāk. Tā
burgas Centrālais L
ā no: latviešu lieāka^s'"''"^^
u mītnēm ^fācijā^^^^^^^^
30. jūnijam: uz Ai^^-r te f
>uži,39taullieši ī S ' ' ' ' « * 5 :p 8,^ngliju7,Ve£l&B,|
FrancMul. A i z S ^ ' ^ ' * *P
S41 Cilvēks, KanaSi^ fe-ēlā
46/MūžIbas g a i l i ! ""
!«>n?"ls Pēterpilr:'^^^^
imd_zai mptaesnaēu lepsa llkdazrpaia v iii^. noK?^
O00Ota.;tiešUfS.£f«
ts trimdas zemē
ut aizbraucēju samērā da,,fi
i 1xukums Centrālais „ *
ķi Sāpīgs tieši p g £ 3 | .
«ļu nometnē viena ēka tS'i'p
IHOVg^lvenās. X^
bam un 300 turienes iemtt,
nokārt ģimeņu cilvēki nL.,
iž.Centrālo nometni
valūtas reformas ievēroja™
zmatsnome nes komitejas to.
u skaits., Nav vēl ari garanti,
ar to, vai izdosies sagāā
ļus pat so cilvēku'atalgošana,
.ometoes caurbraucēju viesista.
tosanu,, atskaitot māksliniebņ
^tus un oficiālos viesus tim
ūs jāmaksā 1 Dlrt diennakti
ailes
ievu imigrainti
i
lv-ŗ
i - . '
ie krievu emigranti Parize,
i saviem priekšgājējiem ,pe^
tiecas atstāt Eiropu un iz-āri
okeānam, ziņo „New YOK
' Tribune" korespondenti
anti baidoties no strauja pa-
. iebrukuma Rietumeiropā, un
du .repatriācijas uz Padomju
ibu. Francijā; esot aptuveni
krievu, kas tur; nokļuvuši' kopi
eigām, pa lielākai daļai -a!
m dokumentierh, lai izvairi*
piespiedu, repatriācijas.. Vii
0, ka esot DP no Polijas,Jal-ai
Balkānu valstīm. Tie./kara
s no IRO iegūt DP; statjusuiiT
ējie, tiecoties izceļot visvairal;
meļ- :un Dienvidameriku.
ana no kornūnisma ^ gan esot
kopējā' iezīme, jaunajiem iL"
m krievu emigrantiem. p
asaules kara Francijā apme-ap
80.000 krievu emigranl^^^
ja īpaši krāsainu koloniju
daudziem grāfiem un
as vadīja restorānus, spee.2
ubos balaiaikas vai Y *
trus.. Turpretim tagadeF
airumā esot ar pral<si
čībā un rūpniecībā, un
a tos labprāt paturētu,
"emigranti dzīvi Franci
cu.: pietiekami
sku, viņi tomēr ba^^^^^^^^^^^^
Daļa atradusi darbu 2 J
uasu kaitebmal.s toFti, ^u^n^ ^P^a^ii?jef no^^'
aims krievu lalkrakste^^
i
• tādē
Bet
:.,,Divugadu darbs--^^.^
n o m e t n ē / t ā u ^ n o | n ,
a laikā notikusi
ikojumi: f
u piedalīšanos, ieeip^^^^^^^
et zāle patukša, ^^ļ^i^^^^^
pašu spēkierr.^^^^^^^^^^^
udas :reforļ;nas^F--^^^^
tietis norādīja,:
kļu."vajadzībām sa^^^^^^^
iedo/kāda arta^^ ;V
mietis ^ ^ ^ ' " ^ ^
kots līdzekļu, ^saf^^^^^^^^^^ }
i, kāds stāvo
e sarīkojunu
as maksu?
liš
LATVUA, 1948. g. 20. jūlijā
GAIDA ŠĶELŠANOS ITĀĻU ARODBIEDRĪBĀS
Sestdien Rietumeiropas prese un radiofoni ziņoja ka Itālijas nlunisl
tru prezidents De Gaspeŗi nepilnu trīs mēnešu laikā ieguvis divas no­zīmīgas
uzvaras pār komunistiem, pirmoreiz vēlēšanās un otrreiz tagad
kad atentāts pret Toļatl bija izraisījis nemierus un sadursmes visā val­sti.
Komunistiem arī šoreiz neizdeva izsist no tā nekādu lielo
profitu.Ģenerālstreiks beidzās jau piektdien, dzelzceļi atjaunoja sa-tiksml
un.rupnicas darbu. Vairākās vietās Romā aģitatori gan mu-sināja
strādniekus streikus turpināt, bet policija yiņus Izkli'dināja
vai apcietināja. 36 stundu nemieru bilance ir 14 nonl-^ti (7 policista un
7 streikotāji) un vairāk heka
/Visilgāk nekārtības tuiT>inā jās ^^^Ķ^
lanā; • Vēl,sestdien tur vairākās, fab-nkās
strādnieki ; bija alzbarikadē-
' u5ics un dažās vietās pat ierīkojusi
ložmetēju lizdas, kas bija: •nocietinā­tas
smilšu.maisiem, Bet. arī ••te poli­cija
beidzot guva virsroku.:. Livornā
:un Turīnā policija: uzgājusi lielus
ieroču krājumus: .Vienīgi To^^^^^
apgabalā .cīņas. vel. turpinās; Ap-kārtējos
.kaInos nocietinājušies apm.
3000 komunistu, pret kuriem izsūtīti
: 4: bataljoni karavīru, ko atbalsta iz-ņu.
Iecēli, tanki un bruņu ma^ī-na;^.
-Visi pievedceļi nos^^^
: Ministru: prezidents. De Gasperi
paskaidrojis, ka ;:jau. tuvākā laikā-i.
valdība izstrādās jaunu .llkumpro-
';.j^ktu. l<asfierobežos streiku tiesības.
•/Sestdienas deputātu kameras sēdē
f.izcēlās., nopietns :ķautiņ.š: -komunistu
• un kristīgo demokrātu starpā. Tas
.sākās pēc, tam, kad kādu komunistu
• runātāju traucēja starpsaucieniem.
• Par kautiņu amizējās ;dāudzi simti
. romiešu,, kas aŗ interesi idausījās
'notikumos uz ielas, Kāds itālis, no­devis
i iekšlietu ministram. Scelbam
1 milj'. līru. Ministrs naudu sadalī­jis
tām ģimenēm^ kurās pēdējos ne­mieros
kritis Icāds. policijas ierēdnis.
Toļati veselības stāVokliS vairs
nerada bažas. Sestdienas" rītā ko-
'ļ|nūņist>u vadonim gan -sākās plaušu
karsonis, bet ar penicUīna palīdzību
tas drīz vien pārvarēts. Svētdien ve­selība
bija tik tālu atlabojusies, ka
ārsti pat nepublicēja parastos biļe­tenus,
kas līdz tam parādījās divi
reizes dien^. No Romas 7Jņo,,ka To-ļati
pagaidām nav informēts nedz
par ģenerālstreiku, nedz nekārtībām,
ko tas Izraisīja. Apcietinātā atentāta
rīkotāja Balantes somā atrastas 50
līras un Hitlera „Mein Kampf1
Cerēto panākumu vietā komunisti
laikam piedzīvos visai nepatīkamu
vilšanos, ziņo BBC pārstāvis nb Ro­mas..
Proti, gaidāma itāļu strādnieku
arodbiedrību. sašķelšanās ^ Minēto
organizāciju kristīgo demokrātu un
sociālistu pārstāvji paziņojuši, ka tie
izstāsies no apvienības, ja komunisti
nemainīs savu līdzšinējo taktiku.
Boloņā un Livornā izstāšanās 'ja
notikusi. Nepatīkamu pārsteigumu
sagādājis, arī kreiso sociālistu pazii-.
nojums, ka tie vēlas no jauna iestā­ties
otrā internacionālē. Tas publi­cēts
partijas . laikrakstā ,.AVanti".i
„Mēs nevēlamies apvienoties ar ko­munistiem",
deklarējuši kreisie so­ciālisti,
,,bet vienīgi sastrādāties".
Raksta beigās izteikta doma, ka Ita-i
lijā būtu jārada apvienota sociālistu
partija. Šādu pašu uzskatu pauž,arī
sociālistu ūnija.
• BBC," M, St, ^ B , -
Dienvidafrika
gatavojas pārtraukt
diplomātiskās
attieksmes ar PSRS
Reuters ziņOj ka Dienvidafrikas
ūnijas valdība, vairākās: slepenās
'sēdēs apspriedidsi pašreizējo, stā­vokli
pret Padomju Savienību.
Labi infonnētas- politiskās ap­rindas..
Johanisburgā Izsakās.. ka
ļSagaidāma diplomātisko "attiek­smju
.pārtraukšana starp Dien-vidafriku
un Padomju Savtenību.
Pēdējā laikā tautas noskaņojums.,
pret komunismu, ļoti pasliktinā­jies.
Bez tam tasiadēīais ministru
prezidents Maiāns savā vēlēšanu
programmā solījis padomju kon­sulātu
slēgšanu. Domā, ka agrāk
solīto' tagad viņš tiešām iedzī\d-nās.
St.
DAŽOS VĀRDOS
supsrcietokšņi ierodas
Eiropā '
(Turpinājums no -1. Ipp.)
āiākā no ^sankcijām varētu būt Pa-
. nāmas kaņāļa noslēgšana padomju
kuģiem. Daži . lietpra tēj i ' joproj ām
dpmā,. ka rietumvalstīni vajadzētu
mēģināt salauzt krievu blokādi ar
bW apgādes.. konvojiem uz
BWīniv ziņo ,,Daily^^ M
voji gan jau līdzinātos kara darbī­bai,
un ja; angļu valdība uz to 'ne­būtu
sagatavojusies, tad labāk būtu
to nemaz nesākt. Arī „News Chro-nicle"
atgādina, ka pirms. izšķirša­nās
par tālāko rīcību esot svarīgi
saglabāt skaidru galvu.
BBC, M, St, BB, NYHT, NZ, DM
VĀCU KARA GŪSTEKNIS STĀSTA PAR ,\I»STAKĻIEM LATVIJĀ
nobālēja
•'Angļu licencētais Berlīnes „Tele-
^raf" ziņoja, ka, pēc padomju joslas
/.cmju iekšlietu• miņistriju ziņojurna,
būšot .vajadzīga.policijas^ pastiprinā­tā,
apbruņošana visā josla, lai sekmī­gi
var otu 1 i k vi d ēt: V arb ū t ē j u s: n em i e -
nīs. SED aprindās : iielu nemieru
esot radījusi 'padomju garnizonu jū­tama
samazināšana vairākās pilsē-tc^
s, kur komandantiem; paliekot ti-
Icai ap 100 kareivju uz 30.000^50.000
iedzīvotāju. TurpretimTī ringi jā, ziņo
..Telegraf", varot novērot padomju
motorizētu vienību koncentrējumus.
Pēc „Neue Zūrcher Zeitung" infor­mācijas,
no Drēzdenes>' . Leipci>gas,
Frankfurtes; pie Oderas uc. padomju
joslas piisētārn uz Berlīnes krievu
sektoru esot pārceltas stipras „tautas
policijas" vienības, ko apmācot - īpa-
.šiem uzde vumiem, ja sa spīl ējuma
dēļ Berlīnē • izceltos miera traucē-
•Jimil.--
Par padomju draudiem „pārkār-tot"
satiksmi 'gaisa: koridoros angļu
laikraksts ,,Observer": norāda, ka .tā­dus
draudus nedrīkstot izteikt tāds,
kas nav sagatavojies visļaunākājāi
iespējai. Tādēļ • arī rietumiem • esot
jāsagatavojas katrai varbūtībai; „Da-ily
Mali'' domā, ka būtu jāsagatavojas
arī iespējai vajadzības gadījuma ar
varu panākt sauszemes im ūdensceļu
atvēršanu uz: Berlīni. Bruņoti kon-
Kominforms neatzīst
Dienvidslāvijas
komunistu kongresa
lēmumus
Rīt Belgradē sāksies dienvidslāvu
Icomūnistu partijas kongress, kas var
būt: visai nozīmīgs līdzšinējos noti­kumos.
Lai gan ielūgumus uz to no­raidījušas
visu pārējo valstu koniū-nistu
partijas un kominforms
deklarējIs. ka neatzīs kongresa . 1 ē-mumus,
Tito soļo' droši pasāktajā
virzienā. Vēl kongresa priekšvakarā
.,Borba" publicējusi rakstu, ka .Dien­vidslāvija
vienmēr vēlējusies labas
attieksmes ar Padomju Savienīb|j.
•Nevienas valsts komunistiskajā pre­sē
neesot bijis tik daudz informaci^
jas par padomju sasniegumiem kā
dienvidslāvu. Lai- iegūtu strādnieku
simpātijas, viņš sestdien izdevis rī­kojumu
pazemināt par 30 .līdz 50
proc. zemnieku ražojumus. .Daudzi
tirdzinieM šī iemesla dēļ aizgājuši
mājās ar visām precēm.
BBC. NYHT
No kara čechi nebaidīšoties tik i i*
gi,' izteicies nfinistru prezidenta viet­nieks
Fīrlingers, kamēr tiem drau­gos
būšot Padomju Savienība un
Rietumeiropas strādnieki, kas trīcot
tikko dzirdot vārdu karš.
I Bernē apcietināts rumāņu tirdznie­cības
atašejs Vitianu, kas' sistēma-
• :iski sūtījis savai vaļībai slepenu
' nformāciju nar Šveices saimniecību
.ļOkeana dibenā atrodas vēl vien
nesprāgusi atombumba, vakar pēc-ousdienā
ziņoja Baden-Badenes rai-c^
ītājs. Tas esot kļuvis zināms tikai
ta^ad. Boz divām atombumbām, kas
nomestas uz Hirošimu un Nagasaki.
uz Japānu, kuģī. vesta vēl trešā, bet
kui'ņ.s ar visu bumbu nogrimis.
Gderas-Neises līniju par vēstu­risku
Polijas .robežu sestdien nosau-ci.
«^ Ma.^kavas radio.
Kādu itāļu komunistu, kas vēlēša-nb
• propagandas runā nosaucis pā­vestu
par „kaŗa noziedznieku", tiesa
sodījusi ar 8 mēnešiem cietumā. >
Nacionalizēs visas katoļu skolas
Rumānijā. Tas darīts tāpēc, lai
•r,^glabātu ticības brīvību", deklarē­jusi,
valdība.
Andrejs Gromiko, kas divi ^gadus
pārstāvēja Padomju Savienību UN,
zviedru tvaikonī „Gripsholm"- at­stājis
Ņujorku, lai atgrieztos Mas­kavā.
Mukdenas 2 milj. iedzīvotāju gai­sa
ceļā apgr\dā Ķīna. Pilsētu jau
kopš ilgāka laika ielenkuši komū-niv^
ti. % ,
Veseri, sirpi im padomju zvaigzni
no spiedogiem un karogiem nolēmusi
izņenīt Bavārijas komunistu partija,
jo „tas vairs neatbilst partijas jau­najai
polītikai uu dabai".
„No diversantiem un kaitīgiem
olomentiom" savas rindas vienbalsīgi
nolēmusi iztīrīt Polijas strādnieku
resp. komunistu partija
Saķert olimpiskās u^ms nesēju
saviem piekritējiem Peleponesā pa­vēlējis
«rrieķu nemiernieku vadonis
Daudzi vācu. kapa gūstekiii atgrie­žas
no Padomju Savienības.' Daudzi
viņi ilgāku vai īsāku kiiku bijuši, arī
Latvijā, at\^e2dami ziņas par turie­nes
apstākļiem. Nesen no padomju
gūsta atgriezies viens tāds bii. vācu
karavīrs nelielā Bavārijas pilsētiņā,
ur ir arī DP nometne, un kur. tā­pat
kā daudzās citās vietās, vācieši
uzskata DP par visu nelaimju cēlo­ni.
Ja pilsētiņā, kur šis gūsteknis
atgriezies, tagad vācieši uz latvie­šiem
sāk raudzīties citām acīm, tad
tas ir gūstekņa stāsta nopelns, ko
viņš pāris nedēļās pag'uvis izstāstīt
vai visiem pilsētiņas iedzīvotājiem.
Stāsts vēsta par latviešu. tautas iz-tvuību
un cilvēku mīlestību. ..Lat­vija
ir zeme, kņr cilvēku sirdīs vel
mājo Dievs!" apliecina vācu gūstek­nis.
Stāstītājs sagūstīts Kiu7.emes fron-.
tē, ilgu laiku mētāts no vienas no­metnes
uz otru. līdz beidzot kā mā­cīts
techniķis pārcelts U7. Rīgu un
1945. gada rudenī nosūtīts Daugavas
tilta būves darbos. Gūstekni biju.ši
novietoti trijās lielās ēkās Daugavas
malā. Blakus vācu nometnei atra-dīisies
ari latviešu karavīru sijā.^a-nas
nometne, kur otrreizējai pārbau­dei
bijuši savākti visi, kas pirmaj
pārbaudē pavasari atzīti par nekai-^
tigiem.
— Kurzemes frontē atrados no
1944. gada .rudens, tāpēc latvieši un
Latvijas ap.stākļi man nebija sve.^i.
žeiiieris paņēma vēstuli un
gen, Markoss.
Markoss apsoITiis Tik)
Maķedoniju
, Ankārā pagājušās nedēļas beigās
publicēta sensacionāla ziņā, ka grie-.
ķu nemiernieku vadonis ģenerālis
Marl^oss priekš 5- nedēļām parakstī­jis
slepenu līgumu ar Tito, kurā ap­solījis
Dienvidsla\njai trīs Maķedo­nijas
provinces.. Ko par to saņemtu
Grieķija, pagaidām nav zināms. Tik­līdz
par šo vienošanos uzzinājusi
Bulgārija, tās valdība tūdaļ „iztei-kusd
gatavību" atjaunot diplomātis­kas
attiek.smes ar Atēnām." Arī Mas­kavā
.'valdot bažas, vai maršals Tito
nekāro tikai pēc visas Maķedonijas.
BB
ina
pamiers
Svētdien pl. 17"-Palestīnā a:tkal ie-ās
pamiers, pēc tam kad ari
arābi bija pieņenīuši Drošības pado-
J"nes rezolūciju. Anamā šai sakarībā
notikiisi dramatiska arābu līgas
KOMINFORJĶA DEJA BAJLKĀNOS
'jgSd ballītes, J^g^ine-usiespavisam
ne ;
tad oponenta rez^
komiteja nav kūtt^ i -
noteikumiem. Drošīl>a^ padomei
adresētajā: telegrammā 'arābi: pazi-.
^ojuši, ka pamieru viņi pieņerti vie-
^^igi pēc U N i m lielvalstu spiediena,
"^^egrāņimas; beigās Drošīļ>as pado­me
liigta noteikt panoierami beigu
termiņu un rūpēties, M šai laikā
- I'^^iīnā neieceļotu ; žīdi. BBC
P^^rstāvis no Tuvajiem austrumiem
, ^'^^0. ka Aria^^ Kairo notikušas
•demonstrācijas, kurās prasīts' ciņu
; \ U i r p i n ā t . - - ^ : : , ' r : '^:\--:;\; , \
Kaut arī abas puses pievienojušās
pamieram, arābu artilērija ^pirmdie-
'^as rītā. atklājusi uguni,; pret žīdu
; pārvaldes, ēku Jeinuzalemē, vakar
pēcpusdienā- ziņoja :SW.-.Naktī uz
Pinndienu uzbrukumus ē^
ari arābu leģionsl
BBC, BB, M Viens ,rfczdeJo" ārous rindas , .Nati onaMderKk "
stāsta gūsteknis. Zināju, ka lat­viešos
pret vāciešiem mājo s-jadsimtu
vecs naids. Bez tam mēs bijāni s\'e-ši.
iekapotājl, kas ne vienmēr izturē-'
ās taisnīgi zemē. kas jau tā nesa
lielus upupus. Un tomēr man nekad
nebija jājūt, ka kāds pret mani per­sonīgi
parādītu naidu. ;Latvie.š,lem es
biju tāds pat cilvēks, kā viņi pa.^i.
Viņi palīdzēja vienmēr uu' visur. Un.
ne tikai man, bet visiem' gūstek­ņiem,
kam vien bija saskare ar lat-vie.
šu civilistiem.
Pie. Daugavas: tilta būves bez vācu
gūstekņiem bija nodarbināti ari» lat­vieši
— vīrieši un sievietes, pie tarn
sievietes strādāja visus vīriešu dar­bus..
Darbu virsvadība atradās kā­da
krievu inženiera rokās, bet atse­višķās
darba grunas vadīja arī lat­viešu
inženieri. Katrai lielajai dar­ba
grupai, 50—100 cilvēku, bija pio-komandēts
viens komunists... parti­jas
darbinieks, kas kontrolēja inžc-niepu
un techniķu rīkojumus un bie­ži
atcēla vienu vai otru pavēli, do­dams
pilnīgi pretēju rīkojumu. Tas
parasti notika tādos gadījumos, kad
dziļbūvju darbos inženieris biia de­vis
kādu pareizu, bet teclmi^ki nei^/^
glītotam cilvēkam nesaprotamu rī­kojumu.
Tāpat partijiis vīrs loti bie­ži
atcēla inženieru rīkojumus par
darba aizsardzības noteikumiem, ja
tie prasīja papildu darbiniekus. Par­tijas
vīrs to visu tizskatīja mv .«^ābo-āžu,
lai darba procesam atrautu
darba rokas. Sākumā inženieri mē­ģināja
. protestēt, bet, kad viens no
viņiem, kas bija asāk nostājies pret
partijas vīru. kādu dienu bez vēsts
)azuda, pārējie inženiepi ļāva noti-cumiem
risināties, kā tiem tīk. Vis-^
abākais piemērs mūsu darba ražī­bai
tm kvalitātei bija: tilta posmv
nostiprināšana: Uz izmūrētiem bal­stiem
vajadzēja novietot jau iepriekš
zgatavotus tilta posmus un tos no­stiprināt.
Pirmos divus posmus iz­devās
novietot ^ labi. Nelaime sākās
ar trešo.
Vispirms ceļamam krānam pārtrū-
Ka tērauda troses. Divas smagas
dzelzs sijas iegāzās Daugavā. s<'v
līdz aizi'aujot 5 strādniekus. Ierod;is
iekšējās drošības policiias \ienība
un vispirms apcietināja inženieri
apvainojat viņu nepietieklimas dro­šības
līdzekļu pielietošanā. Tika
pēc tam, kad visi strādnieki apstāj
čekistus im apliecināja, ka aizsar­dzības
rīkDļumus. ko inženieris bij<
devis, partijas pānstāvis atcēla, in
ženieri atstāja. Bet palika arī par-,
tijas pār.<^.āvis. Izmeklēšana turpi-hā1ās
vēl divas dienas un vēlāk dzir­dējām,
ka Liepājā kādā fabrikā esot
apcietināti divi inženieri, un direk­tors,
kas e.^ot atbildīgi par nelaimi..^
jo piegādājuši slikta materiāla kēdl
Trešo tilta posmu beidzot novieto­jām:
Bet tiklīdz l:o]laivas ar strād­niekiem
im celtiņicm bija atvilktas
nosrt. posms ar milzīgu trok.sni iegā­zās
Dauaavā. Darbu.s atjaunoja tikai
pēc nedēļas. Inženieris bija palicis-savā
postenī, bet partijas pārstāvis
bija nomainīts.
.Vienu dienu, ejot iiz. darbu, dzir­dēju
saucam no blakus sētas.: ..Ka-merad!"
Tur bija novietoti latviešu
karavīri, bet satikšanās ar tiem bija
noliegta. Tomēr piezagos pie sē'as
un paņēmu pasniegto vē'-jt'ilīM ar
lūgumu nodot nosūtīšanai pēc ^drn-ses.
Vairākas dienas nēsāju vēstuli
līdzi, .bet beidzot kādā darba • pār­traukumā
saņēmos un piei^āju oie
latviešu inženiera, kas vadī\a m~)"\
grupu. Pasniedzu viņam, vo^'^uli. t^^i-
,cu. ka atradu to uz ielas, un lūdzu,
vai nevar nosūtīt. .,Ja līdz taņa neti­cēju.
brīnumiem, tad tagad ticu . In-
Tikai nākamā dienā, kād^viņš aŗkal
pienāca pie manis, d:\buju zināt.' ka
vēstules nodevējs ir" mūsu inženiepa
brālis, par kupu ne viņam, ne mātei
nebijis nekādu ziņu. Biju spiests at­zīties,
kā vēstuli ie^\ai, un nāka-;
mā.s dienās vēl vairākkārt biju past­nieks,
piegādājot vēstules un sīkusļ
sainīšus. • ļ
Jaunajam inženierim tomēr ndai-ļ
mējās. Pēc tam, kad Daugavā otr­reiz
iegāzās tikko uzceltais ' posins,
viņš pazuda, bet strādniekiem' pazi­ņoja,
ka inženieris apcietināts i^ar
kaitniecību Viņa vietā nāca krievu
inženieris no Vladivostokas.-'bet arī'
tam. neklājās labāk. Trešais tilta .
po.sms neturējās un neturējās. Pa-'
stāvējis 4 dienas, tas no jauna iegā­zās
Daugavā. Mani vēlāk i)ārvieto- ;
ja darbā uz Vefu, bet ho bij. darba ļ
biedriem dzirdēju, ka ]X>sms (ijāzies ;
pavisam 14 reizes. Gandrīz • tikpat |
daudz reižu mainījās inženieri un ;
zemākie darbu vadītāji. Ja man ta- '
,i^ad bulu pa dzelzceļu jābrauc uz Rī­gu,
tad .can jau Torņakalnā kāptu.^
ārā un atr.kuc^o ceļa gabalu ietu kā­jām.'
Strādājot Vefā. dabūju lab:ik no­vērot
: pilsētu: Po.stījum; bļja, bet
k a i r ā zinā ne tik lieli, lai Avarētu sa­cīt,
k a RiL'a ir nopostlUī
Nedzii'dēju gan par ma^^u^tpci-eti-.'.
nā.šanām, toties nebija dienas, kad
no mū.su fabrikas ne!h>zustīi k;;ids.
strādnii'ks. Tā tas bija vis<:ir.~--Ap­cietināšanas
hi^a sistōmatiKlvas.
f'.as ielās n^d/cju
tipa civilistu un
!VŠU Rii.(ā
(i audz
strādnieki
])ēc pāris
munu'^hi
runāja,.
ka latvh
b ū b O t maz.
• ,Par spīti nedrošībai, latvieši to-nēr
ir saglabājuši savu .spītību un
drosmi. Ik dienas varēja dzirdrl
)ret boļševikiem \'ērstus vārdus, un .
nan b;ja tāda sajuta, ka visa lat- •
'i(^:^u laul:i sasl(\!Uisies ciešā un : le-
XMiā brālībā, tik])at kā bri\anūnļie-.•
vu luzā. un viens otru uzskatīja par
sab:edroti(MU un kunulnisina ]v:c-i:-
nL'''.iem. Divus gadus biju ko!)ā ar
atviešu strādnic'Kiem un, liekas, ne-;
naldīša.s, teikdams, ka Latvijā nav •
neviena lal\*ieš:i komunista. Ai'i tie,
vaii's nav k()mun;>1i. kas kā(lr(Mz
senāk bija iesl;V;ušies partijji'.^ ^"-.^
Vēl'arvien mežos darb()jās ari lat-•
viešu partizāni. Tie ir v i / u latviešu
sirdīs. Un kaut gan prāts nirzinās
šis cīņas bezcerību, sirds lomer-tixv<<
īstenībā nevar runāt par cīņu starp
padom.ju ai'miju un partizāniem, jo
it ķā pastāv nerakstīta vieno.-^anās,
ka anrilja Un partizāni viens no
otra
nret
izvairās. Partizāni vēršas tikai
komunistu iekšējam D ā r v a l d es
lem un nū-.Lļina atbr:\'ot apcie­tinātos
no cietumiem un izsutitti
transportiem.
— Ks domāju, ka pazīstu latvie­šus,
"— nobeidz' stāstu Vricu uūstek-nis.
..un man ir kauns, kā mani tau­tieši
te izturas pret latvieši(MTi. kas
zaudējuši visu. Man Latvijā naba­dzīga
strādnieka sieva, riskējot ar
savu brīvību, nesa katru dienu ga­balu
maizes un desas, ko viņas virs
mans darba biedrs, lab]:)rātīgi atli­cināja
lao sava nabadzi.5:jā uztura. ,l<~
jums kā trūkst, nāciet un .'sakiet, ei
centīšos palīdzēt, cik vien varu." /
A. Kl.('
Vācu aviāciju esot
iznīcinājusi Padomju
SaviennīiDba ^
Svētdien Padomjuu SaaVviein ība svi­nēja
sav<LS aviācijas ^^icļa svētkus.
Paredzētā parāde virs Sarlraiiā lau-,
kuma Alaskavā nenolika .sliktā lai­ka
dēļ. Tā atlikta uz nākamo svēt­dienu.
Aizsardzības ministrs mar­šals
Bulgāņins publicētājā dienas pa­vēlē
pateij:as lidotājiem un strād­niekiem
par pieciiades veikumien;
un aicina būt modiiem pret „iinp(;-|
riālistiem un kapitālistiem". Aviāci-I
jas • spēku virspavēlnieks maršaL
Veršiņins ,.Pravdā" ap;ialvo. k;;
Hitlera aviāciju satriekusi ,,nevi'
ASV vai Lielbritānijas gaisa spēki ļ
bet gan ,.modrie Staļina ērgļi" ur:ī
pad';inju lidaparāti. Amerikāņi ur ļ
franči bombardējuši v*ieni;^i vacrļ
rū]^niecība.s pilsētu slrādnjeku kvar-i
tālus ..kapitīilistu un imperiālistu in­tereses".
ŖBC
KOMISUAS DP UZŅEMŠANAI
ASV. ,
,.Neuc Zeitung" ziņo, ka MJne.v>-
tas, VLskonsinas. Aijovas, Ziemeļu
un Dienvidu Dakol^i:-; štati ko!)ā vē­las
uzņemt 50.000 DP un; dot tiem
financiālu atbalstu. darbu\^ un dzī­vokļus.
Arī citos štatos nodJb:nāt;x8
komisijas DP uznem.-^anai. P-eeļoša-nas
likumā paredzētā trīs v:ru ko­misija'
ieceļošanas realizēšana' pa-pla-'
ināta !:dz 13 p'-r'^onām Izteiktas
cerības, ka prak.^-ē J»iku7uu - varēšot
piemērot liberālāk nekā tas uz-ralLstīts.
1