Bavarijas Latviesu vestnesis, August 9, 1947

              m
- -"tl
•LATVtr A, lm
s
^9?
[aprakstitäi v f t ^on&ä
lnepaz?§änu. -"^'^^ras pietit
Martini ResensK
. tad es negribltu np?^'" »a-l
kä, tikai to, ka '*ti
:.JConntersreutäs aSl^
es, neesmu ts nstr^" te.
kidzlvolanu" l ^ ^ Ä %
|a)-: • - •nanaj.
|a,atsauksihe Romk! .u*«'
m Tereri
f;attwret}es n i t Ä T i ^
[rima mäcitäja M
per 9yste4e' 30 ip7
ppfcartne. Acis seko kädk
^Jhkp^t mundri. ^usvarata!
& abolu vi^a {o nejut. liok»
fas^un sejas mimika ir
I «fla dzivotu -m kädas cito
ri^eiksmes vaibsti, .dusim
m TOkas-tiecas pretim kädal
teapi#i ,butei,.seja^staro pMj.
[dsaldribä. '
|S\ai.euliecinieks juties gluiiia.
p Tereies' Kristus näves vMjaj
K «Te vij^.stiepi savas rokaa
i ,U2 i)rieklM, safijaudz täi
iotiä, te, stp5s cinoties, spid
rutlm. Driz viija paliec galva
pzienä, no-kuj-a skan knisU
raidi. Beidzöt vii?a sabruk #
sastingst kä mirusl. Näves k-fe
ie bälajS sejä. V
Kgi- gutam,' kä lidzi
jju.,starpbriios viija atrodas &•
[pti^e^ä. Vi^as atbildes Ir
|:tgas via.' drausmigä ftanku
lä; Vi^as präts lidzinäs 5 ga-psa
b^na prätam. Viija neprot
paltit, nepazist apustu}us. Ju-raai
ir, ,,Der Mo, der den lie-feaahd
|ern hat", jo viijs #
Ims skupstijis. Peteris ir; „Der
päielabscihneidef" utt: Nabes
latibä min Tbibeles värdus; Jt
pSäftkä bepi..."
ku pa britinam viija krit at-
Itazf. ' Tad riäk »pacilätä mie-
|vdk|I, kuri Kristus vii?u stlp-p'
p5tts runäjot ar viijas m* ^
(Turpinäjums sekös)
SM'
'M
IM:
J
1
mäte
pa{aiskalnei
Mämlacas pag. Radzli?u
bsalacas Uraud^es kapos.
LP. Br. Plaudes, Dr.
pUa un cand. iur. N.
iI
il
i
1 Kaoipe.no I^asRm^g:
fbMisO unnd iepna, zi,?D^P: Sgatnoartoinu"m»^
106.
Si^AS" ABON^MBNXS.
lot lalfcraksta P» » f J
tesempläriem (f^fL^t-
KijUektivi vairak par* ^
hem—EM 6.^ »«"S 3
bilsto$9 tel?"'. S pns-fet
ne mazäk k» K"*
PM»sPän^fduf'Stvi-fLandmann-
Pl»** 7.
•
Au:Sioi:2Srt by - Lizenz —
liÄapnas atlaaja: ICD-OAIQG
Atbildleais rcidak-lots
— Editor in-Cbief:
Kärll' Rsibäcs, vietnieks:
Aleksandra Llepa, redakcl-j3i
tekretftrs: Uaksis Call-tii;
reliUito:rl:^ AndtSjs Ra-iUi2
(Miacbenen Harijs Hin-dcnbfcs
(EsUnijienä). Ar-noids
Smits (sporf;). Zli^dg
Bärda 'teclmlskais leklrtO'
Ionisi
LATVIAN NEWSPAPER
Nr. 58 (65)
Sestdien, 1941. g. 9. angus^
Unin otrtUenäs OD plelLMie-
Q&8 !; isfieiriis: Bavirtjas
&psai»ala latvleSn tooiteias
usdevumi LatvliSii prms
cUrbloiekQ «adartl^ bopan
germ te? - Landmaim PL 1.
t n :: Piiatta b? 8€bwtb.
VoUnbiat^ Qtasbsffg/Om;
BOrgerm. - Landmano^PL T::
Paredzeii darba luika pagarinijuins oglrakfyvei
vm valdibas konirole par darba speku
Anglijas apaiksnams kops treSdienas sivi debate par stradaieku vai-dibas
pieteikU^ „tris piinktu" taupibas grogrammu, kani k<ms«Tätiväs
opozidjas asi pretpjas. Nerauigoties uz to, ka debates, kam vajadzeja no-ilegties
jau ceturtdien, turpinäjäs vei piektdienä, tomer paredzams, ka
Etlija valdrba sa:9ems vajadzigo apaksnama balsu vairäkimiu savas
prcgrammas r«äl:lze§anai. Pjir pasu priekSlikumu vei nav balsots, bet ir
gaii nobalsot^ par koplgo konservätivo un liberäju priekslikumu atzit
valdfbas pläitiu par nepietiekamu krizes novi§r§ariai. S np-raidits
ar 318 pret 170 balslBo, lidz ar ko uzskatams, ka Etlija plänam jau
izteikta uzticiba.
Premjers Etlijs pec tstm, kad vii;i§
velreii bija apspriedies ar ministru
kabinetu un apmeklejis karalL Dzor-dki,
apaksnama s!(ki izklästija valdi-bas
pläilu. Vli;i§ rioraidija opozicijas
lidera Vinstona Ceröila pärmetumus,
teikdams, ka Ceröila apgalvojumi
nav patiesi. Vakllhas pläns paredz,
ka Anglijai ti]?, intensivi, cik vien
iespejams, järazo eksporla preces un
jäkoncehtrejas uz tädu paäiem vaja-dzigu
preöu razoSanu, kas samazinä-tu
ievedumus. Ari koloniju rupnie-clba
jäintensivize. Pa5as Anglijas
lauksaimniecibas razas japacel par
20 proc. Lal pavairotu ogju produk-
•ciju, oglraöiem jästrada ik dienu
pusstundu ilgäk. Daja strädnieku
vei neesot izpratiisi, ka Heläkas algas
un isaks darba laik$ jäatsvep ar ra-cionäläkii
darbu. Darba laiks' jäpa-garina
ari citäs svarigäs rupnieclbas
nozares. • Valdibgi jäpä;niem ierobe-iota
köntrole par darba ispekiem, kaut
ari täs nozimetu personigo brivrbu sa-
§aurinä§anu. Valdiba grib lidz näk.
gada martam samazinät Lielbritani-jas
bru^otos spekus par 420.000. Ar
to tomer nesaisti!§oties nekädi grozi-jumi
Anglijas äriijä vai aizsardzibas
politikä. SeviJki ierobezos filmu,
benzina un luksa priek-lmetu impor-tu,
ka ari devS!^ pieSljiirumus. Val­diba
stingräk kontroles privätus un
sabiedriskus' kapitälus.
Reutej^s zi;i:io, ka Etlija prieksliku-mi
kolonijäs un domiJiijäs uzi;iemti
samerä labviäligi. Kanadas pärstävji
izteikusies, ka Kanada droli vien
turpmäk bus ar mieru sai;iemt sa-maksu
par säviem sutiijumiem Ang­lijai
nevis dolaros, bet marcii?as.
Dolaru trukums vispär ir vislie-läkä
angju valdlbas rvipe. Täpec se-vi
§y svarigs ir paziriojums, ka ari
ASV ir ar mieru pärrunät maksaju-mu
atvieglinä§anas veidus. Tai paää
laikä gan esot zinäms, ka ASV pre-tosies
Anglijas nodomiem atteikties
no militäriem vai saimnieciskiem
pienäkumiem Väcijä.
Ärlietu ministrs Mar§als izteicies,
ka butu iespejams pärverst ASV-do­laru
aizdevumu par alzdevumu; kas
atmaksäjams angju märcii:iäs.
Zimigi ir lleläkäs amerikäi;iu zii?u
a^entiiras AP ärpolitiskä komentä-tora
värdi: „Ir dziU jänoielo, ka
Anglijai, kas ir demokratijas §Qpu-lis,
jämekle gläbii>§ kapa laikam II-dzlgos
darba pärvalzu noteikumos.
Tikpat bedlgs ir konstatejimis, ka
kädreizejä pasaules banlj^iepa riclbä
ir vairs tikai 4 xnilj. dolaru."
NZ, BBC
Generälis Klejs
noliedz/ka DP butu
spekulanti
Qenerälis Klejs pazii^ojis amerikä-i;
iu josJas väcu valstu padomei, ka
ASV militarä valdiba „necietis" väcu
pärmetumus, ka DP butuvainigi
plasajä melnajä tirgu, käds izveido-jies
Väcijä.
Uzrunädams väcu ministru prezi-dentus,-
amerikäi;;iu militäras valdl-bas
Jefs teica: „Käds augsts väcu
ierednis nesen publiski pärmeta DP,
ka tie atbildigi par melno tirgu. Säd:
apvainojumi pilnigi neloäiskl." Qe-nerälis
Klejs piebilda, ka 5ädi ap-vainojumi
ir ari negodlgi. AP zi2;io,
ka augstais väcu ierednis, ko ^ene-räiis
Klejs domäjis, ir- Bavärijas
saimniecibas ministrs Rudolf s Zoms
NYHT
Marsals Sokolovskis atsuta
atpakal baltas aptaujas lapas
0 AM1EIK£I^ ilEfiOJA
AmerikäQU annljas Eiropas virs-
ARCHIBISKAPS DR.T.GRlraERGS pavelnieks pärvietoto personu no-
ATGRIEZIES VÄCXTÄ §efs pulkveileitnants Dzerijs
Sedis runä ASV kongresa iztirzäjis
Pec vairäk nekä mene§a prombut-[Eiropas DP problemas, atzimedams
nes Zviedrijä iin Dänijä, JEslingenäöetras teoretiskäs iespejas;^§o prob-atgriezies
archibiskaps Dr. T. Orin- lemu atrisinäSanai: DP piespiedu
bergs un vii^a sekretärs inäc. E. Ro- repatriäciju; nomet^u slegSanu, lie-zitis.
Ikot DP iek]auties väcu saimniecibä;
„Skaistäkais notikums Vispasaules patureSanu nometnes ari turp-ev.
lut draudzu kongresä Stokholmä nometinääanu citäs zemes.
bija bridis, kad 36 valstu vairäk ne- , Pulkveileitnants Sedis norädija
kä 600 delegätu piecelu§ies käjäs go- *^0P^ ^^ra beigam no visiem 8
dinäja latvieäu un igaui:iu tautu, kas "^yfniem DP, ko amerikä^i atrada
atrodas zem smaga cieSanu krusta," P^f^t ^acija, repatnejuSies 7 mil-saka
mäc. E. Rozitis, J^^- No aUikuSajiem ap 600.000 vei
„Musu archibiskapa tevs kongresa ™ Ä ^ J ^ Ä^ dalibniekiem apliecinäja, ka, spitejot' ves problema prasa tsuterpidmzaamkaus adtzrii -
ATBALSnSIBO
sevis, dtas gatavojsö täm sekot Bet
lETEIC AMERIKÄIV^IEM SEGT ^
ANG^.U JOSLAS OKUPÄCIJAS
IZDIEVUMUS
Anglijas apak§namä pec gapäkäm
debatem par ang]u okupäcijas poli-tiku
Väcijä uh Austrijä, ar 298 bal-slm
pret 102 nobalsots, oar valdibas
lidzäinejo politiku Väcijas jautäju-mä.
Tai pa§a laikä amerikäi>u valsts-viru
apsprledes Parize nolemts ie-teikt
ASV valdibai nekavejoties pär-ijtemt
angju josl;as okupäcijas izdevu-mu
segäanu dolaros.
ASV ärlietu ministrijas valstssek-i^
tärs ICleitons ieteiks savai valdibai
piei;iernt Cetru augstäko ärlietu mi­nistrijas
pärstävju Parize pie^emtos
divus svarigos priek^ilikumus Väci­jas
jautäjumä: pirmlkärt, pänjemt
ang}u joslas okupäcijas izdevumu
seg§anu, otrkärt, pan äkt, lai fran^u
valdiba piekris1:u väcu rupnieclbas
lime^a paaugstinäSanai, lai tä iespe-jami
ätri varetu pacelt ogju prodjUk-ciju.
Va§ingtonä paskaidrots, ka'sa-nmas
par varbiiteju amerikäiju oku^
päcijas spl*ku samazlnäianu Väcijä
esot tikai isäkumä, un samazinäsana
laikam vare^ot notikt tikai pec tam,
kad ärlietu rninistrija bus pän;iemusi
amerikä2;iu joslas päi-valdi no kara
ministrijas..
Marsala pläna konierences koor-dinäcijas
komisija tagad saijiemusi
visu 16 nöciju kpildltäs aptaujas la­pas
» Tädas iesniegusi ari ' Väcijas
francu joslas pärvalde, kä ari apvie-notä
vanglu-amerikäi:iu joslav turpre-tim
padomju iarspa\felnieks Väcijä
marsals Sokolovskis nosutijis aptau­jas
lapas atpakal neizpilditas, pa-skaidrodams,.
ka Padomju Savienlba
täs nedomäjot izpildit un^ prasitäs
ziijas par krievu joslu nevarot
sniegt. NYHT
lespejama latvieäu
piensaimnicku BO-darbinäs^
ana Holandi
Emigräcijas jautäjumä pedejä lai­kä
ie$2imlgäku jaunu notikumu nav.
Par iizbeJoSanu U2 Franciju tuvakus
norädljumus joprojäm nav izdevies
iegut. Sai;iemtas gan zii^as no Ho-landes,
ka tur varbut darbu vares
rast daja latvieSu piensaimnicku.
Tuväku ziipiu pagaidäm vei nav.
Starpvaldibu beglu birojs Eslinge-nä
latvie§u kolonijä säcis izbrauceju
re^stresanu uz Venecuelu, Tunisu
un Maroku. Pieteiku^ies ap 100 tau-tieiu.
Sajäs dienäs Eslingenä gaida
Venecuelas delegäcijas ieraSanos.
Stutgarte un Minchene refeistre iz-braucejus
uz Kanädu. Noteikumi ir
loti stingri.
^isäm griitrbä^^ AmerikäDU armija gan
SfTzvar^^^^ TeleSSal^^^^^^^ ^ veicina^repatriäciju. bet
Das uzvarai. Latvlesu clelegacija to nespiei, jo seviSl^i Austrumu
bijazviedru presesuzmani^^
ra un musu archibiskaps vei izpelm^ tiesai nevelas at-jas
lev^rlbu ka v ^ n p visve^^
jieni kongresa^dallbm^^^^
zviedru laikraksti lespieda archibis- ieklauäana väcu saimniecibä ~ pec
kap^teva^^
tas ti^fcsko^liktem m pärvietötäs personas nevelas atgriez-zep
dzivi trimda.^^ A ^^
daSus viTia^^vardus, ^as^^^^
angUi^valoda,iano^
un^dzirdeja ari zviedru kino apmek-1 tä nenormäli palielinäjuiSi no ci-tam
valstim Izraidltie väcleSi, \m
Archibiskaps Zviedrijä vadija 15 nipnieciba un dzivokji • lielä merä
dievkalpojumus^ kui^ P^c^if^ sapostlti.
daudz tautieSu. Latvie§u sanäksmes Tikpat neiespejami ir ^tstät DP
vii?§ stästija par musu dzlvi Väcijä. nometnes, kur viijiem jäi^Ivo bez
Kongresa laikä ieveribu izpelnijäs ^erlbäm ^z labäku dzlvi un, kur
skate, kur kätra valsts izstädija rak- dzlvodami, vii;ii ari nepärtraukti ap-sturlgäko
sava reli^skajä dzlve. grutinäs amerikäi?u nodokju maksä-
Latvie5i rädljfgrämatas. Apmekle- täjus. Izveloties ceturto izeju, daias
täji daudz xizmanibas veltija mäk- valstis jau pasaku§as uzijemt DP pie
slinieka S. Vidberga grämatai „Säp-ju
cel§*^•.;^,•^•; ^
Kongresa plaii pärrunäja begju
jautäjuniuse Visplrejais uitskats bija
täds, ka pienacis p§dejais laiks rea-lai
palldzibai un nedrikst vairs ap-mierinäties
ar skaistiem värdiem
par humänitäti. Visu valstu ev. lut.
baznicas vaditäji solljäs g].iezties pie
saväm valdlbäm, UN un IRO, lai
paätrinätu beg}u jautäjumä taisnlgu
iz§lj:ir§anu.
Ardiibiskapa tevam bija sarunasi Amerikäiju un angju militärie gu-ijiemt
un dot darbu visiem emigrä- protestus pret padomju
cijä esoäiem latvieäiem. Viss atka- clbu, pän^emot padomju ipa^uma
rlgs tikai no vienas lonnälitätes — Austrijas lieläko naftas rafinefiju
grozljumiem likumä par emigräciju. Ix>bauä pie Vines. Notäs uzsverts,
Archibiskaps Dr. t. Qiinbergs nö 1 " ^ ^ ^ ^ ^^
Zviedrijas deväs uz Däniju, kur at-kal
vadija vairäkus dievkalpojumus,
ari lielaja biskäpa katedrale Kopen-hagenä.
Dänijä ardiiblskaps tikäs ar
daudziem tautie§iem. Sarunä ar Ipär^emis naktl uz sestdienu. Pa-rakstnieku
V. Dambergu noskaidro- domju iestaiu pärstävji p^c tam sa­jäs,
ka pedejäis paSreiz daudz stradä saukuM^ uzi^emuma ^ strädnlekus xui
— = j««uR» * paziijiojuji, ka fabrikas pärgajuäas
Padomju Savienlbas Ipa§umä.
DP problemas atrisin§§ana ar plaSa
meroga nometinä&anas programmu
vares sekmeties tikai tad. noridlia
Sedis, ja ari ASV uzoems lieläoa
skaitu pärvietoto personu. Beidzot
Sedid uzsvera/ ka tagad kongresam
paSam Jaizäl^irot, kiu^ no visiem
iespejaniiem jautäjumä atrisinäju-miem
butu labäkais. V
Amerikäou virspavelnieciba Siro*
pä pasii^ojusi, ka IRO turpmak sa-oems
visu to pa^u financialo atbal*
stu no amerikäi>u armijas, kadu ag^
räk saoema UNRRA. Drizumä vi-sam
amerikäi^u armijas iesttdem
piesutis instrukdju. kas paredz, ka
visas amerikäQu, sabiedroto un nei-trälo
näciju personas, kas nodarbl-nätas
IRO, apgädäjamas ai* dzlvokli
un pärtiku un täm pie^iranii vlsl
tie atvieglojumi, kädus saijem ASV
kara ministrijas darbinieki un sa-biedroto
un neiträio näciju dvfUe
d£urbinieki amerikäou armijä. Vie-tejiem
komandantiem uzdots agräko
UNRRAs mantu pärrakstlt uz IRO.
tapat IRO kontrolel pakjaus UNR-RAs
ärpus Väcijas iepirktos agri-kos
amerikäpu armijas materifilua.
Armija ari aizdos tränspprta lidzek-lus
DP un apgädes transport
Dzelzcetu transportus armija
vajadzibäm veiks bez aaldzlbas.
Brivprätlgäs organlzäcijas, ^kas ag-räk
bija pievienojuSäs UNRRAi, tä-gad
pakjautas IRO. V
Amerikäpu virspavelniecibas
vilo lietu nodala paskaidroj usl, ka
IRO pagaidäm vei neuzsäks darbu
ar pilnu jaudu. Starplaikä tie pa§l
uzdevumi un täda paiti atbildlba ple-kritls
IRO sagatavoSanas kpmisijai.
:-6
rafinefijas
un amerikä^u Jcoplgu IpaSumu,
kop§ 1939. gadä tajä ieguldljuSi sa-vus
kapitälus.
Padomju käfaspeks rafineriju
savä literärajä darbä.
Ardiibiskapa teVs pec gara ce]oju-xna
Eslingenä atgriezäs mois un
spirgts. H. M.
Kritize komunistu
dominetäs valdifcas
Väcijas lietu ministrs lords Peken-hemas
augsnamä asi uzbruka komu­nistu
dominetajäm' valdlbäm Dien-vidaustrumu
Eiropä, pärmetot tam
iebaidiSanas politiku un sistematis^
kus centienus väjinät zemnieku par-tijas,
kuras Rumanijä, Bulgärijä un
Ungärijä atbalsta liels tautas vairä-kums.
Käds ärlietu ministrijas pärstävis
izteicies, ka jaunais Dienyidslavijas-
Bulgärijas saitnnieciskais un drau-dzibas
llgums anglu valdibas izprat-ne
nevarot tilct uzskatits par miera
veicinätäju Balkänos. Ligimis, lie-kas,
versts pret grieljiu valdiba un §i
llguma iemesli tadel nevar but Ang­lijai
simpatiski. DM
räki strädnieki atlaisti, domäjams,
politiku iemeslu de}, Uz^emuma
valdes locekU paskaidrojujil, ka vi-ijiiem
aizliegts staties sakaros ar sa­vu
iizpemumu. Apl^Ilääana notikusi
bez iepriek§eja bridinäjuma, pie kam
padomju iestädes lidz äim neblja iz-teikuSas
prasibas pec dl UiO^emuma.
Angju, ämerikäpu un frän6u ie­städes
Vine izteikuäas izbrinu par
§ädu padomju ricibu. Turklät tä
notikxisl laikä, kad Cetru valstu kö-
Lielbritanijas lietvedis informejis 1 misijä vedusi sarunas par Austrijas
Grieljijas valdibu, ka anglu kara- naftas rupnieclbas ipa^uma tiesi-speku
no Griel^ijas paredz atsaukt bäm. Pec anglu ärlietu ministrijas
lidz ok^rim. Pailaik vei Griel^jä
Atenu valdiba paireizeja s^^<^a,L^^^^^*^
kad partizanu uzbrukumi valsts »e-1^^^^ ^^pj^j^^»^ kontrole ame-melos
nemitas, uzpemusi anglu pazi- L^gJ^^ un anglu naftas sabiedrlbas
pojmnu ar zinämäm baiäm. Pec uu kas raio 25 proc. np Visäm Aus^
„Daily Mali" zi3;iam, aagaida, ka trijas degvieläm. Krievi apl^fläJuSl
griel^d lugs ASV sutit kar? ^peku, lai ari naftas vadus uz Ostersdorfas
nodroänätu stabilitäti vaL<tI. Bez naftas laukiem pie Vfaes, aOta^r sta-tam
valdiba parruna pLänus jaunai [ciias un citas ierices.
mobilizäcijai, lai palieUnätu 155.000
viru griej^u armiju par 50.000 vi-rienL
^r:'-''-^-'/^
Ministru prezkients Maksimoss Iz-strädäjis
plänus, lai pärorganizetu | cLeillOllStraCliaS
Grielj:Ijas valdlba^^^
reälizet tiklidz no TJujoritas atgrie-zisies
ministru prezidenta vietni^cs
u n ^ u m i ^
Dro§Ibas padome turpma nesek- pretzidu deraonsträdiäs turpinä-raigi
debatet par Griel^pas jautäju- ^ vei §onedeJ. Nakti uz tre§-
mu, Francijas pärstävis ieteicis visu dienu vien apcietinäti 70 demon-jautäjurou
nodot UN pilnsa-^ulcei strantu. Pretildu demonsträdjas no-sqptembrl.
| tikuSas ne vien Londonä, Liverpule
un Manöesträ, bet ari Huili im
Remsgetä, kur izdauzlti sihagogas
iogi.';.:;:;;.::;;::\;:;v^
Pec iestäiu atzinuma §is demon-sträcijas
nav organizetas, bet ^ vie^
nigi atseviSl^u personu un grupiLie<^
atlaidlga riclba, kas nevar pärstä-vet
britu sabiedrisko doniUv^^ A ^
prese pretiidu ekscesus nosoda, jo
täda riciba darot negodu Llelbrita-nijai.
Liberalais »Manchester Guar­dian"
raksta, ka uz terrorismu Pa-lestlnä
atbildet ar tädu pa§u ricibu
Anglijä butu tlrais hitlerisms. Po-lidjai
dots rlkojums nesaudzigl ap-karot
5Is parädibas. flesas Liver­pule
un ManCesträ demonstrantiem
piesprieduSas bargus sodus. Di vi
anglu kareivji soditi ax 3 un 4 me-neSiem
detumä. /
zidu
mm . « Il
Iimerikäi^u
us
Ap 50 personu liels iidu DP tar»
pagaju&ä nedelä Ansbadias iela^ zio*
laupija divus amerikäi;iu kareivjus,
nogädäja uz Bleidomas barc^ no^
metöi un tur, i3(K) nometneii iemlt-niekiem
klätesot, piekäva. VBeidzot
nometnl ielauzäs daii amärlki]^
yiraiieki un kareivjus s^^gläba no
täiäkas yardarbibaa
i ^ i azn^
skolas audzeki^ un ap pom^sA
vienam nolaupiti dä2ä<iga viet^ uz
ielas nometnes tuvumä. ^
Brigades generalia Vatsons pic-prasi
jis nometnes admii^atradiai
izdot vatnigos, bet t& liegu^
sniegt jebkadas zi^as. Zidi ar
§0 aktu esot gribejuSi atrtebttea par
divu nepazistamu amerikai^u ka-relvju
uzbrukumu daiiem 4Idu pl
tani pat diena. Virspavelhidta/ vi»;^ -
hleks Eiropä feenerälleitnants (Jiuti -
ners io uzbrukumu, pat ja tak bul ;
provocets, uzskata par nopietnu n -
cienlbas gadijumu pret amerikäi;
armijas unif ormu un pieprasljifi tie -
§u un siku informaciju par §0 g
dijumu. ra
III
n-1
m
Mi
1 11 \