Bavarijas Latviesu vestnesis, August 9, 1947

              K D ^ i U e ja
aEMOS MERBEKAS LATVIESU TEÄTRl 1 ^^l^TTlTTl&SillQ
Klat p|aiijas laiks, m yäou 'dema
kur atrpdas ari XJNRRAs kädreizeja J w M » ™ » ^
feeneräldkektora Lagvardija, ^en, Pla^» «naizes rieciens bija ziem
Fen5(^va, citu augstu virsnieku, Reu- Vai nu vairs maizd nebiU i r o ^
tera .zii;iu a^enturas, ang}u un väcu I graudi sabirsl sveSos xnaisos,
zurnälistu ieraksti, ir tieSäm daudz beglim Jämiskaias vien.
atzinibas un slayinäjumu. Kontrol- Es varpas lasit atkaJtaisos, /
kpmisijas labkläjibas direktora viet- Kä lasit gäju Jäu d^dien.
nieks Andersons, piemeram; pec iz- Ar putniem lldzi sveSos laukos
rädes uzsteidzies uz skatiives un Tev grai»ds pie puuda Jasava^
mäksliniekiem teieis apmeram §adus M ^ i miltums tikfa^
värdus: „Es nevani ciest Sekspiru Kad izsalkums yisnota| mac
jau no skolas gadiem^ kad skolotäjs Ai ku)aiiima§ina, cik jauki
man uzdeva no vi2;ia iemäclties M c taya spole dziedoSä!
200—300 rindas, bet iovakar iSekspi- Kad noväkti ir mdzu latiki,
ru butu skatijies vei." Lidzigi vä- Jau tuda^ uzsäk tä;
retu turpinät lappusem, bet piemine-^^
sim vei i i k a i vienu ierakstu, par kii- Man^ n
ru teätfu Jaudis amiz§jas— käds Kad jauno maizi biezas rikasi
«aiziDiemts" nometnes vaditäjs par Sl^iet, galdä celis bij päts Dievs.
saviem iespaidiem uzrakstljis ta: Tevs kulejs bU» kas iet pa maja^
„Neredzeju^ bet dzirdeju nö ciljiem, Kad vi^ur valda talkas prieks.
ka esot_bijis ]oti skaisti. Piriecäjös Es lidzi skreju bema käjäm
01 feerts L l e p l i ; i§
Ja Mildai Zflavai, Osvaldam Ur-
Steinam vai Kärlim Lazdipam, vei
fljajas esot un uz Nacionäla teätjra
S^ v e s strädäjot, käds butu teicis,
ka pec-gadiem vii;dem bus jsispäe
jjrf^a^stama Vestf ales ciema larodzi-n
§ uz i^celtas skatuves, ziemli me-toajumos
jädrebinäs uh vasara ja-
1^ kutsaugSä, pa§iem jäzä^e. ja-naglo
tm jäkraso, nn no vecäm se-gam
un citäm savu laiku nokalpoju-*^
lietam jädaiina kostimi, — v i -
fii tam nebutu ticejuäi. B(*t tomer
Srtids ta, kä Merbekas latvidiu te-ätra
skatuve ir Merbekas ciema lie-
]U£§s viesnicas zäl^, me^näjunii tie-
§am notiek kädä kutsaugsa — tajä!
p^a, kur teätra dekorätors Evalds
Daj^skis bija sarikojis savu glez-nu
izstädi, bet. skatuve, dekoräcijas
un kostiini järada . un jäiraprovize,
ka tagad bie2i medts teikt, ,,no ne-
Pie visa ta tomer iznäci» lielisks
teätris, par kuya vertigajäm, pat
epoiajäm izrädem no sirds pirieqä-juSies
desmiti tukstoäi skatitäju. Tas
viss pahäkts tikai pasu spekiem, lie­kit
lietä darba prieku, enerälju un
entuziasmu. TädeJ but pie liatvie-
§iem angju joslä un ' neapmeklet
Merbekas ciemu un turienes I/atvie-ju
teätri, heredzet, kä kavaljlerU K a -
zanbva, kopä ar savu pavadoni Lara-beiju
Jelgavä iebraucis, lemHIiia se-vi
skaistäs, bet vizdegunfeäs turie-nes
muiznieces. un iznerro mtMgiie-kus,
butu taisni apgreclba.
Merbekas latvieäu teätra sivicums
KADA RAKSTNIEKA STASTS
Tä, nu es esmu Seit, pie Juras. j Es arvien bieiäk pagriezu galvu
C*ik talu ads sniedjz, gar krastu pret vuju un manlju an, ka vöta ^at-i7.
ple§as baltu smiläu lauks. Vivu j skatäs pretL Bet tad es iekarsu kä-virsma
ir miksta, gluda un silta kä Idä ^terärä stridu, ^ k u mest glisi
miltiem apcirkni. Tälu jurä kä stre- pec gläzes un atjedzos tikai tad, kad
le ilestiepjas Saurs, gar§ mols. Tas ir 1 bija laiks iet uz mäju,
mijrets no pel^iem kä grafits un] OtiTeiz iebraucu uz pavasara pv»3l
zayem kä bazalts akmei^iem, ktiru Laiks kjuva arvien nemierigäks, le-slapjie
säni iejienes karstajä saule vedu romäna turpmäkäs dalas ma-mijrdz
ka apzeltiti. Pret moli pasta-1 nuskriptu. Mäjäs strädädams, biju
vigi slal([st v i l ^ i : tumsi zaji kä pu-jbie2i ledomäjis Austru. Vienreiz at-deles,
bruni kä alus, peleki kä sa- rakstiju tai vestuliti, uz ko gan ne*-
jaukts aujlj:ains udens. Kad §Tjäcx)t J sai:iemu atbildes. No sava brälöia/
suip atskrien seviski barga sipa, ju- kas clzivoja Rigä, tapat pa pastu da»
ra aiz liiola palecas gaisä kä balta buju zinät. ka vi^ia esot patstaviga
svitra un öaukstot sabirst putäs un jaunlomdze, strädäjot Zemes banka
mitros putekjos. Reizem tälu duma-| un milotpavadit laiku rakstnieki^
kä var saredzet Femarnas salu. Isabiedribä* Noslauciju puteklus HQ
Divpadsmitai naktij cienigi lidzäs Un roka tukSu rogru^pluc
nostäjas Anslava EgliSa iaunäs kö- Top acis mikias, tikko valdos —
medijas Kazanovas metelis iestude-1 Teys, vai tev maSina Vei duc?
jums. Sajä lugä rakstnieks dod rai-tu
darbibu, veido veiklas situäcijas
un liek personäm mute asprätigus
un refte patiesus varaus. ReXisors
O. Ursteins sadarbibä ar dekoräto-
Baltika, yii^ia dun vienä dune§anä, 1 ma aizgäju uz vioas dzivokli.
milzdama velas un drebiria krastu kä 1 Kad atveru durvls, Austra stäveja
milzu teraudä spole kulamma§inas man preti sa^erbusies izie§anaL Vi'?
gridu. Jo §0 liöa sturi pastävigi tur ha bija terpusies eleganti, ar gaumL
savä yarä sivi veji, kas plosäs un LMebiais kostlma svärks izdevlgl at-kulei;
io ka nerätnu zenu bars. U-u! dalijiäs no gaiSajäm zekem, Pie i a -
Kä vii^i pu§, kad pagriezos tiem pre- Uietes piespräusta bäldzeltena roz?.
ti, atverdams mutl memai sarunaiarjLupa^^^
jurul Jo man patik §is nemierigals, karameju ievärijums labos laikos.
ru E. Dajevski panacis daudzkräsai- 18 iespiestas grämatas 49.000 |:ki.§co§aissmil§u^^^^u^ I^:lpnV smaidid^^^^^ atväno-nu
un dzivu inscenejumu, kur acij eksempläros, kop§ 1946. g. 16. aprlja^^^^ ^
ir ko redzet un ausij ko dzirdet. Jä- izdevis FiSbachas latvieäu k o ^ ^ 3et lul
picbilst an, ka Kazanovas metelis uz literäfuras apgäds. Izdoto grämatu yiegiu ki;iude§anu. 1 es plenäkot vakarä /
skatuves no viena gala lldz otram i r vidu visvairäk ir mäcibas grämatu ES te esmu elehiehtu apijemts, vie- Viiiai atkal buäot nelieias vlesa>a$.
pa5u aktiefu darbs, jo pec technisko un lalyieSu klasiku darbi skpläm. nalga, vai klistu gar jurmalu, elpö^^^^^^ tSda pa-darbinieku
aizbrauk§anas vii:iiem bi- Bez iespiestäm grämatäm'apgäds iz- dams säjö, mitrö un pec al^em smar- ti ka pi ioreiz es blju
saskatäms 1945. g. septembrl, kad javeic viss, kas vajadzigs uzve- deyis ari ar rotäto^
ansamblis, tikko no malu maläm, dumam. v grämatas. Apgads ir vienigäis Sada Qdeni butu bägätigik
kopä salasijies, säkä me^inät R. 5im teätris saglabäjis savu veidalatvMu pasäkums Väcijä
Blamna^a PaduduSo delu, Jäiiiia Za-1 ^ ^ ^ ^ ^ ™ an vieninieki nav vei de^ to vada T. Grinbergs. > muguru un aizbrienu täläk pjaväs, ka^^^^u^ runSJis
ri^a un M. Ziverta Iflnas väzi Os- P ^ ^ ^ s uz Angliju. Kamer vei §eit, Iznäkusi meii^^^^^^
valda UrSteina rezijä. Jau 1. no- ^ ^ " ^ ^ jau atkal padomä. Tas burtnlca. Satorä Fr. D/iiesmas^^ vnr
vembri notika PazuduSä dela pirm-t^^ lieldks mscengjums, kupa ie- Saiinas, Karc^as Dales. Alfreda Dzi-^^^e^
izrade ar E. Dajevska dekoräci- P^^^^^^"^ pa§reiz, varbut, jau säku-luma, Petejä Ennahä;Elzas^^^!^^
jam. Sim uzvedumam, kas piedzi- r^^^- menesiem trijiem latvie§i beres, ,H. BuduJäv Dr. H. Biezä,
VQjispavisam 43 izrädes, sekoja ^ l - anglu josla atkal vares skatit jaunU Iiepii?ia, Ix- Esto-nas
väze (42 izrädes), piic tam R - h ^ ^ " ^ aplaudet. Jansona, E. Briöa, A. Paluma, ^A. jä, ^iera man vajaga loU. reiz Izlikos milzigl gudrs, kaut gan,
= Blaumai^a.Nosaldenäs pudeles (45), Merbekas teätri vada pa§u aktie<- Freiberga, E. Buduja u^
R Briknera bernu higa Sarlsaifeal- ^alde, kupas priekSsedis paSreiz berza dzejas, beletristika u^ ^P- zets, izslimojis, viUes, karu, dzini^ nevarSJa
vite (8). Ilgi un rupigi gatavoja te- ^^^^^ Dzelde — Baltpurvii?§, lo- cere3: • ni, ligavu^ " * ^
' ätra greznäko un izciläko insceneju- r®^^ Jekabs Zakis, Rud. Muce- Aglonas Dievmäte sveSumä^^^ —
mu - V. Sekspira Divpadsmito nak- | ^^^^^^ Peteris Dumpis un Kärlis| hislava Räznas hoveles^^ i ^ mu dzirdejis, ka dazi biedri mani u z & ^ istä mila. tad
Gendels ar K.vMedi ti (69) un pastäriti — .f^§l Eglila | Q^rmanis ;iayäka zimejuma p Varbut, ka ari tä nvvarot ne b ^ ^
Kazanovas meteli, kas no pirmizrä-des
7. junijä lidz julija vidum ska-tuvi
pärstaigäjis jau 16. reizes. Ko-peja
bilance rada prävu skaitli —
223' izrädes^ kas nav. notikuSas tikai
Merbekä vien, bet merbekieSi sava
darba augjus vedu§i gäiditam ciema
kukulim tautieSiem yisäf angju jos­la*
. yii^u-jnilzigais autobussi, spe-
A r V. B o 1 § t e i n s un i ^^
TEODORA TOMSONA D2EJ0VI. DZIOTAI^
A:"j. X A -^^^ ^ , - ^. , Ja Uriskäs dzejas mäksla butu t l -
ciali teatra Yajadzibam . parbuvets j^^i metriskäs formas virtuozitäte,
im par Drednautu- nosaukts, var uz- ^^^^^ ^eodoru Tomsonu
gemt ne vien 35 aktierus un technis- Ladies jauns pirm§kirigs"^ dzejnieks.
kos darbiniekus bet an katra azra- ^^^^ ^^^^^^ grämata feal-des
vietä uzstadamu ^atuvi, deko-L^ ^Ipa ir bez vainas. Debitants tie-radjas
un kostimus. Ta divi treS- §äm daudzinäms par panta teehni-dajas
izrazu sniegtas arpus Merbe- ^as virtuozu, kas nekädu grutumu
kas: latvieSiem no paSiem zieme- L^^^j^g nepazist. Iek|aujot valodu
iem lid? pat amerikai^u jojslas ro- Ljtmä un pantu strukturä, nekas vihu
' Ä . ]?^yisam j^^kave respektet valodas dabisko
10.000 skatitajii, tä ka katrs angju 1^-^^^^^ pareizumu. Pat vis-joslas
latyietis ^ caunriera redzejils kanonos (sonetä, franöu
yairak ka d m izrades Pedeja laii^ Kaläde)"^raitas, precizas un tekstäm
ka uz Angliju aizbraukuäo technis- piekjävigas atskai;ias. Neaizmirst
ko darbinieku trukuma im uztur a ^omsons ari tädus elementus kä al-sagades
grutibu dej nometnefs, teät- uteräciju un onomatopoetikas skaijiu
m vairs jzbraukumos nedodas, bet Uopas^ Beidzot — vii?§ ir lieläkais
apkärtejo un pät patälo nomet^u Ukrostidiu meistars latvieSu lirikä,
laudxs, iepriek§ par to pazii^ojot, ie-Jno rindu säkumskai^äm, veidodams
rodas uz izradem Merbeka. - pat pagarus teikumus (Atdod muhis
lielo izräzu skaitu minat,, ir zli- musu daju, musu tevu zemi LatvLju,
migi, ka visi musu ieverojamäkie visuvarenais Dievs!):^^^^^^K^ redzams,
mäkslinieku ansambji apmeram divu jaunajanj dzejniekam ir ipaSa patika
gadu darbibas laikä Väcijä isnieguiU rotajäties ar formu, im tädejädi, par
vairäk kä divi simti izräJu resp. vii;iu domäjot, gribas atcereties
koöcertu. Junija vidu 200. koncertu priekS daiiem gadiem debitejuSo un
nospeleja latvie§u stigu kvartets. pec tam nezinämäs gaitäs pazuduSo
Jau pirms tam 200. izrade bija Eshj Bruno Saiiliti ar dzejo^u kräjumu
lingenas l^tvieäu teätrim lm, ja at- [ Pret ritu. Jäteic, ka Tomsons vei
xnij^a nevij, ari Osvalda Li§mai>a va,- veikläks par Sauliti. .
ditais Latvie§u balets driz 200. reiid Lirikas vertibu tomer nenoteic t i -
stasies skatitäju prieksä. kai ntetriskäs formas virtuozitäte.
Merbekieäu ansambja koiäols ir pavisam veltiga niekoSanäs, pieme-
Nacioh^ä teätra re&ori*un. aktieri, ram, ar akrostidiiem, kam istajä
tated jau no mäjam Edzi sava „se- saksia nav nekädas nozimes. Bet
j a . Uk, Merbekas teätra sastavs: yirtuozitäte par dzejnieka spejäm
Janis Zarii?§,, Osvalds IMteins, Ju- uecina diezgan daudz, jo savs amats
ajs Roze (drämgiturgs), Milda Zilava, jäprot katram, — ari dzejniekam.
& ^^^^^^^ Tätad Teodors Tomsons ar savu
? Ä t c ^ - ^ i ^ ^1^? .^^-^^^^^ <izejoiai grämatu pierädijis
ISSä a np?^ ^^^ ' ' ^^ ^D^"^^^^ ' ^ l ' ^ ' ' ' n o s k a i d r b ^g avtaavi ijbauun. ajTamäl ädkz ejinniteekraesme
£ D n S ^ nlh^ ko teikt un vai via?5 spej sa-
NTIÄ-^^^^ ? M X ! ' M O vam saturam rast istus ^ atzista- ri^Äi'p^^' ^^^^ ^1' r w ; V ^ ^ ^ - Jäteic, ka uz äiem jau-
& n^f^^^-E^^^^^P^^N^"^^^^^^ nemaz nav tik viegli atbil-vS^
lH^M • ^fil^^f^^Uel un nav viegli täpec, ka kaut cik
T ^ M o i o i ^ ^ ' ? - ? ^ ^ h spilgtäkas pei^onibas pazimju Saltä
Ä « . ^-''f- ^^^^^ ^^^.»Tr. cT eipä neredT Butu pärsteidzigi ap- ™un fv;aJu^:a^ki^ ^ja^un aPkj^ie.^ t^etl-oiTt-a-j i.' galv^ot^, .k^a^ ^T^o mso^n am^^ S^a^d as pe^rsäömnis-
Merbekas teätrim ir ari otra pa^ats domät, ka Tomsons pagai-
Prieksi^ociba, proti, ansambla skait- ^el neapzinäs un neräda' savu
iiskais sastävs, kas ari katrai ma-Ug^Q ggj^^ ka=vii?^ kä dzejnielcs poze:
zajai lomaivar dot isto tilotäju.
Pats izciläkais Merbekas teätr
Uzyedums pec kritikas un slcatitäju
atsauksmem bijis Sekspira Divpad-smitä
nakts O. Ursteina rezijä ar E.
Sai sakara pieminesim tieksmi uz
Draugiem un labvejienir
visiem tautieäiem, ari Baltäs juras
Ssv^ .skatuves ieteilDU. Visatzi-. ^.^-^^
uÄnpH^r V-^^' ^'"^F^^ri-^ w: ri^^^^ S vert durvis vei vienam kaf.nar ^^l\V?^'^\^*?^'f H mana muza gadam, manu visdziläko
H Ä ä S^^tt^^^^^^ <^-^^^ sniegtajäm ro-ttiieemm
Tarn.g. !l u vi•r sm^- ek1 i•e m^ '"s"p"e^c ialM k^ä^m. ^. . .G^a n gr^ib^e^t^o^s^ p^ ateikties katram
1947. g. 30. juHjä.
Prof. J ä z e p s V i t o ls
icigus" dldinajumus.
viesu grämatä, teätra vizitkarte,
esmu „kerts"i Bet es taSu tomer vei ties nekad, tapat vasara nekad nav
varu veikt nometne viehu, otru uz- isäka par 90 dlenäm. Vli^a runäja ar
devumu. Jä, es pat skaitos „strädä- temperamentu^ straujl, krötim dlS-joäais".
Un laikam tagad atkal va- joties^ aizraudamäs. Mes v^l butuilgl
reSu rakstit spri^duäi^ bet mus pärtraucai pIrSJo
Tätad— par ko es gribeju. stästit? yiesu bars ar gaudlgl un reiz§ jautrl
Ak tä, par saväm rakstnieka gai- yilktu dziesmii: „Kä var aizmlrst^
täm. Jä, töreiz es nebiju täds kä ta-|ka var aizmiiBt . .
^ . ^ .. , gad, kas tik mäk pert basäm käjäm Käds lokans zens tumSiem isl ap-pato^
civilizäcijas literaturas h^^eni un kupinät apdilu5u pipi. Tad cirptiemmatiem,. lidz kaklam aizpor
virziena. Jnemeram, ^tumSais egju ^el biju stiprs puisis, tureju ark- gätä melnä skolniekasvärkä, aleja9
mezs^ dzied drumu^ rekviemu, ^kada ^ yagas un gäju lidzäs siena ve- visvairäk. Vi^ä aizsmakuää^ balsl
miruSa dzejnieka §kirstu .pavada de zumam. Jo man bija jäpalidz savam kliedza, imitedams Hitleru, stalgaja
Kostera Jers, SanCo m .S^ _ Kokneses pagasta uz rokäm un beigäs nostäjas uz gal-piemmeti
tadi priekSstati ka mo- j|unsaimniekam. Valas briios uz- vas un ar saviem locekjiem izvei-cartisi^^
vai v e i ^ i s ^ un
§os^adjektivu^rakstaa^ reizä groteski, k a visi smejäs un ap-dzeja,
.Zoria Zanda, marche funebre, un tad guvu savu pirmo Helako laudeja. Pedigl vii?5 sadabuja melnu
ir d z e j o ^ i ^ uzvaru. Es kjuvu romänists, iespie- zobu suku, ko Hetoja kurpju spodri-
^'ST^ ^Karns, Oda hama r o ^ avtors. ! Es, no bieza näSanai, iespieda to starp deguitti un
martaktatis (jau §ais^^^^^^^ sprogu uz
parliecmaties, ka Tomsons vei nebija, bet mans ro- pieres, iztaisija apalas acis un atda-kursej;
muzikas^sfaira). Si ^kaut vai j^^ns näca avize ar Jepno piezimi rinäja Hitleru tik ärkärtigi rakst^ri-
§kietama pozejamia^^^ iztelkdami
mata saucr atmn^^a, ^^^os". piekriSanu, i e l a u ^ vai gridu.
duSu literatu — AmolUu Apalupu. letiku jauno rakstnieku sabied- Toreiz jau gäji uz pavasara pusi,
Tomsons pieslejies un, liekas, ari ribä un päris reizes piedalijos vii>u un visi zinäja, ka okupantu vara
paliks pie intelektuälajiem lirikiem. sanäksmes ar degvinu uri trucigajäm Ugi neturesies. ' Noskai^ojums bija
Tas otrs iemesls, kas nejauj diezgan karalaika uzkodäm. pärgalvigs un paciläts.
skaidri spriest par autora intencijäm. Es jau säku rauties projäm no lau- Ipajli^pa§ap2^igi uzvedäs kädi^ pa-jo
intelektualisms lirika personibu kiem un nezinu, kas butu noticis, JiPi ga;:i, vldeja vecuma virietls, paplinu
krietni vien nivele, nejaudams iz- nebutu kara laiks. degunii, platu pieri un stingram
pausties speciälajäm interesem. Tä Relz, pec mene5iem diviem aiz- äcim. VipS sedeja pie galda celi,
vien §lpet, ka Tomsons glu2i labi va- gäju uz redakciju izhemt iekräju§os pusgalvu garäks par citlem, ar gapa,
retu dzejot par visu ko, atskaitotpa- honoräru. Pek§i:ii mani käds darbi- melnu zida kravati, kas v l ] ^ jau ta
triotiskus tematus, kuru pazlbe§ana nieks sauca blakus istabä pie tälru- slaido augumu iezimeja vei tieväku.
§ai grämatä nav necik nozimiga. Kas pa. . j
paliek prätä no Saltas elpas kä dzej- Runäja nepazistama sievietesi uiarpmajums
niekam raksturigäkais — tas i r kaut balss. Tä bija paklusa, bet Jotl laip-kädas
balädiski drumas mistikas ele- na un man likäs diezgan tikama. VI-ments.
Protams, kä jau intelek- pa nosauca savu uzvärdu, ko es lä- wr
tuälists, Tomsons ar to rikojas skopL 1 gä nesaprata Dzidri un noteiktl man ^S:'r'^^^^^ t y
Bet tie§i tas ir labl. Gribetos pie- ieskaneja ausis tikai vihas värds;| K UT f
minet §ai aakarä mazus, bet iespai-1 Austra.
digus dzejoliSus Tveice (22), Vakarä „Tätad jus busit §ovakar?" Vipal Anglijas 4711 kino teätrus katru
(29), Dziesma (85). Kur §is balädiskäs mani ieludza pie sevis mäjas viesi- vakani apmekle, «lurmerä 3,5 milj.
mistikas elements izversts garäkos bäs. Buäot rakstnieki. Vipa apbri- skatitäju. Vienä nedejä kino ap-dzejojumos,
tur Tomsonam pietrQkst nojot majiu romänu un gribot ar ma- mekletäju skaits i r 24,5 milj. (pirms
domas skaidribas un komppzicija jo- hl iepazities. Es katram gadijumam kara 20 milj.), bet vienä gadä 1274
gas. ipierakstiju adresi.
Visumä, skaidra vienkärSa, bet tä- Pec §is isäs sarunas §aubijos, let
pat noniveleta Tomsona izteiksme. vai neiet. Päris kollegu, kas bija
Te nav gandriz nekä bänäla, bet klät, ieteica katrä zipä aiziet, jo to-diezgan
maz ari spilgtuma. Daios reiz jau atklätu sarikojumu bija maz
gadijumos, tiekdamies pec kädas — visiem yajadzeja atlaujas, tädej
stila gleznas, Tomsons klup: rodas inteli^entie parasti pulcejäs mäjas
pa samocitai metaforai vai neizdevi- viesibäs. Austra laikam bija täda
gam salidzinäjumam. Bet kur§ debi- laikraksta labvele, kas lägu lägiem
tants gan neklup? Par Tomsona sti- piezvanija uz redakciju un izteica
lista spejäm visteicamäk ^liecina jau savas domag un veleäainäs.
pieminetais dzejolis Tvei&. Viss te Bija jäiet kaut kur lekSrigä, jä-zimets
ar matematisku precizitäti käpj saurä jumta telpä. Kad pie-
Kaut ari ioreiz dzejnieks savos iz- zvaniju, durvis atvera neliela auguma
teiksmes li izeklos bijis skops, radies nepazistama sieyiete, diezgan glita.
slavejams t\'eiciga vasaras pu'sdien- Telpas nebija lielas, täs säkäs un
laika izjutu telojums, gluzi su^estiva beidzäs tepat. - Ap kopä sabiditiem
glezna galdipiem, kas bija apkläti ar baltu
Gribetos ceret, ka Tomsons pats P^P"^ ^ ^P^J^^^i sviestmaizem im
apzinäsies savu lidzibu ar apska^oza- h^^g^ma puddem, ^sedeja dzejnieki
nS vfeiklu etizu speletäju, ka
säkas pats svarigäkais darba celiens. h^^^^to Eriku Ädamsonu Vili Cednpu
Strelertes värdiem nmajot, - sakni ^^^f"^[^i^^ ^^^^}^^ ^luso un ^ e -
laist zeme un augt. Pec Saltas e l p a s l ^ . ^ ^
spriezot, vipam ^ visi priek§nosaci. P^^^ ^ m^'^
mäkslinieku ar saturu un savu in-1 .^axuma es vairaK sKaiijos uz sa
S ^ o ^ u ! viem bietoem, nrfca uz m ^ ^
^ ^ nieci. Bet tad ieveroju, cik vipai sa^
j äh i s R u d z rt i s merlgs augums un daijs, tirs
milj., kas kino kases atstäj ^milj.
märcipu. 75Vo no vlsSm izrädlmäm
lilmäm ir amerikapu, par kuräm
ängU gada laikä samaksäjuM dola-ros
17 miij. märcipu, kam&r Anglija
par anglu filmam no ASV iepem
dolaros tikai ap 2,5 milj., kas rada
neapmierinätlbu anglu finandstos.
ASV ir pavisam 19.198 kino, ka ik-dienas
apmekle ap 12 mUj. skati­täju,
no tiem tikai ap 2«/© noskatas
anglu fllmas. Hollvudas lielSkie
ienäkumi par lilmäm nak no Ang-lija
», Holivuda gan^^^^ ka no
81 milj. dolaru, ko samaksä anglu
publika par amerikäpu filfnäm, 64^
milj. paHek Änglijä nodoklu, algu
un eitä veidä. Bez Holivudas filmam
3000 anglu kino teätra buttx Jäsledz, i
un Viena dala no 150.000 kino no-zare
nodarbinätajiem angliem pa-liktu
bez darba. Anglu kino teätpem
vajaga 4(K) lielo filmu gadä. Vienä
laikä Anglijä izräda ap 200 filmu
7000 kopijäs. Pagäjuiä gadä Anglijä
izräditas 96 jaimas un 43 no jauna
izlaistas vecas anglu filmas, 342 jau-nas
im 74 vecas amerikäpu, 16 jau-nas
un 2 vecas frantu un 12 jauoas
krievu filmaa.