Bavarijas Latviesu vestnesis, August 9, 1947

              -il
•m
Hmlm
-
Kr. 59. (65) m7. ^ 9*
Är autora virdu ^ laiciili^m pa-^
saksHtajoi rakstos izteiktäs idomas
m^isiäfi si^i ar! redubdjäa jScanas.
V pm
Viens no vissvarigäkiem LCP le-mumiem
Darm^tates sesijä bija Jau-nie
aoteikumi par tie Sam vel^-
nam. ,^tvija" ar gandarijumu var
konstatet, ka v i ^ slejäs jau labu
laiksi iepriekS §is sesijas izsacltais
u^ats par^ labu fiädai veleSanu
eistemai atrada tik dzlyu atbalsi,
ka pat neviena balss nospäx^m
pret tieSam va§Sanim. Ja tomeir
xxie §1 jiutajuma apsprieSanas bija
vajadägas 2,5 stundaa ar asäm de**
batem no vienas un otras pusis, un
Ja no 28 balsun tomer ne vairäk ka
16 nbdeva par labu Sä projekta tu-lltejai
piei;itoiäanai tad redzam,
kakaut kas avarigs bija Sajos no-telkumos,
kur nebija imnakaifna
yie^oSanaa
Viss stridus grozijSs ap to pantu,
ka$ noteic ^el^änu iecbrki^u lielu-mU.
Ti^, kas iestäjäs par lieläkllim
lecirkjjiem, motiveja savu praslbu
ar, to, lai balsotäjiem dotu lieläku
lesp§Ju kandidätu Izvelei, noverSot
daudzu tCikstoSu baLsu zaudejumu,
kas rastos no pärpalikumiem, ja
ledalitu töc' mazos iecirknfios, kur
viz 2000—2500 balstiesigiem tiktu
iev616ts tlkai ylens deputäts. Tam
IMretlm otra puse uzsvSra, ka v§lg-tljs
Jabäk zinMot un paziSot, ko
vl^ä vSl, ja böSot mazs iedrknitls.
Pm §iem iebildumiem pretejä puse
ufz^Sra, ka nav svarigi, vai va§-
tfijs kandidätu pazlst pee sejas, bet
wm>Q H E häsm&mm GESTACHTAS mm^mm
YUdens, ks@ no Hambinrgas simti papildu kalodju, kas felt, 1^
IHijekSpilsetas aizvizina lldz Gista(ii-tai,,
llkdams pamatigi izjust julija
las un izsalkulas Hain^^ pie-
. . _ - .vSrte, krietni lieläcä de^ä neka d-tveid,
U' aava zu^ »pedejais molji- tur.
kallis*', Jo viens no retajiem Vädja Kam bijual patika m uzQemiba»
va pieder privätai sabiedribai. Kad tas varejb derigus amatus Manäcities
Izkilpjat G^stachtas stadjä un uz la- daudzajos^^^^ u^
bu laimi prasat kadam saule iedegu-1 El&ktri^ lnirCT« pi<»m5mm jnti i k ­ääni
puiSelim, kas pec jusu domäm guäi tris izläidumi.
vanetu hiut latvietis, kur ir latvie§u Kä jau visur, ari i^^^
nometne,^, jQs sagaida pretjautäjiiins ram tautietiin ir^^
latvieSu ^ralodä: «Kura — Saule vai ko but neapmierinätam, taö^^^
^as vaze?" Jus, mazllet Izbrinijies un lekSejä kär^iba hömetnei visuma
par savädo nosaukumu, izvelaties bijusi täda paft^
pedijjo. Izrädäs, ka ta ir viesnica, hsos musu tiimda^
kur.dzlvo Vairäkas latvieäu gimenes. savädibai vai kjudai, bet^^^tt^^
Puistis pats ejot uz Elbu peldeties. iieil nav guvuäas^^^^^y^
Elbsis krjistä atrodoties an ^linas Uedna viis ieprieM teiktais, Varbut
väzct. Upe esot plata un vietam vii- savä<H tas, ka p§c väir^^^
tiga. Sovasar tä praajusl jau vai- velSanai nomefoe Ugu laikti^^^d^^^
rakiiis upu|iis, arf kädas latvidki jusi bez revizijas kcMsijas^^
meiienes 4zivibu. nesen ,^uUeäi" izpsatuSi,^ ka dro§a-
^Inas väze, .isti sakot, ir Gestach- ki tomer ir ar revizlju. 'Kpat äe^
tas Saules nometnes filiäle, kuru ap- jienieSiem präts nav nesies uz
dziv0 parls d^smit glmenes ar ma- Saiios, jo ari attiecigais instilÄts^ t^^
zajiem bemiem. Orifeinilais värds tagad nodibinäts, bet ta vietä labu
radicts no tiem laikiem, kad da^ai haiku atps&a^darbDjusies^^^^^^U
nonutoes iedzivötäju pledäväta par- Mesa, pat vairäkas dienas tie;säd
celSanäs uiz Sejleni: tapat kä l^^ipas kadu O; Iiepir;ia noveles^^^^v
väzi M, Zlverta komedijä sakumä Ar! Späkehberga, kas tenritoriäli
grib visi, bet beidzot ir laimigi, ka pieder Gestiaditai^^^ u^^^
tas vjairs nav, ari m äejienl grlbejuSi sniedzama kilömetrus divus pakäp-pämilkt
vai visi „saulie§i", bet kad hotkalnä,dä}eJl ir Saules atViise,to^
bijls jäiet, gäjeju gandriz vairs nav mer at§lj:lribä no ^inas väz^^
bijis. Taöu tie, kas tagad mit l^Iinas stäviga nometne; Tajä tikfÄt daudz
väze, to neno&elo, jo vasara te isti iemltnieku kä Saule/
jauM; tirs gaiss, aiz durvim upe un Tä kä nav Uk daudz lai^^
Elbas balto smil§u krasts gluä kä dj',etu Späkeiiajergas latvleSu^^^^^^^^^^^^d^
Majom vai Dzlntaru plUdmale. uav darbus visa ,jSlj:ersgi1ezto
5inas väzes dltskoks, pati Saules jasvismäziegrieiatiespleraltc^
nometne —• skaistais nosaiikums ir ka Emfla SkUjenieka. Vi^u atrckiat
jau kiDpä dibinäSanas — viena no ve- Ue^am jumta istfibbjiasj^^^
cäkajilm un säkumä ar 2500 iemit- terpä, pipejam to
niekiem ari no lieläkajäm anglu jos- edam piaäadärza jäjjogas. Skuje-lä.
Tsi^ad, pec pärcelSanäs, sadaliäa- nieks, nosvinejis rakstnieclbas
nam un viairäk nekä 350 latvieSu rabkäzas'V kadu laiku noptUejiesar
alzbrsiukSanas uz AngUju,, palikuäi grämatuMoäanu, tagad skatusverS
TAFTIESC VfiSTCLES'
NO ANGLUAS
D^tdas ir vestule^'^ n&sta no|strädä}uSi, vai ne. Esam strädä
Anglijas daibos iesaistitie tautieSLlari akorddarbus, par ko sa
lieläkii dala ylrieSu lesaistila dar- lieläku atalgojumu. Tad gan jistri
bos lauksaimnieclbäs. Ar d a ^
darba apstäkjiem gandriz visi ap-| Zeme te Joti augliga. Apki
mierinltL Käds tautietis no Braun-Ikalnaina un lauM apstädlti dz!^
stonas apkärtnes raksta ka stiÄ^
,3ijii pieteides metallapsträdäSa-1^ kalnäjos.
nas f abrikä, Jo tur Irt niecibäs lidl gahäniptiM, gaiiti
'm
vairs tikai ap 1300. Saule ir roslga uz; AngUju. Rakstnleks nelzpaui ne-
^«4* 1.1 ««^s*,, «^«a*^af ! ^ sferädTga nometne. i;.audis te pa- kislikta ^^^p^
' S^u^ ! L 4 ^ » y ? ^ ^ fedomu, U2i;iemibu un darbu. tlcet^^^ v^^^^^ n^^.^^<!Äif^S^ dirifeentaEd. Rama- vleäiem^emaz nav. « ^ S!^^is!S^ic?r^ to va<^!bä daudz koncertejis tuviene lepriecinogi, ka Spakenbergä ir Ä.?FoU ^^^i^^^ ^ P^* Hamburgas radio- labasadzi^^
tl iedziedäjis plates latvieSu dzies- kaimiöifem Uetuvieäiem: rikots ko-
Jas. Atbildlbas »ajata pret • viSliS^ i Nometnes mäksHnieki ^ L. | pgjs koncerts un, piedaloties ari
tä kä tur strädnieku pieprasijumaj loti labas*. Ari laika apstäkji lidz
paäreiz nebija, tad pie pirmäs izde- bijuäi tädi pa§i kä dzimtene. S§j
vibas devös kuku darbös. ( k n ^ ^ ttkai aug da
visi dzlvojam nometn§s. MQsu labäk, latiki .ari lieläki un vjsl "
grupä esam 12 latvieSu, Esam no-1 neti.^ Eudzus te nesej. Sur tur
vietoti nelielä dema viesnicä. Viens redzami Mni. PaSlaik p}auj denu
musejo precets päijis ir par pavä- äbolii;uL Sos d ar ' "
riem. Desmit vieninieku dzlvojani 1 riem im daiädäm maSinäm:
diväs Ijeläs istabäs,ajas tieäa^^^^^ velk kcMnbinetu gräbeju, kas A
Katrä istabä kamins lai cei^ lielos
kure, dlts Qdens. Bez mums Sai pa- tos ar gÄijas riteijiem. SträdxÄ
äa ekä dzivo ari vairäM desmiti Iru kam ratos siens tikai Ji^^iovleto^
un italu strädnieki. Uzturii visiem jäpiemlda,"
gatavo rausu pavärl Mums, latvie- Käds dts tautietis ao Ldieste^B
Siem, dlvi reizes nede^a vara vlras, apkärtnes raksta:
jo Mag]i viras n Brokastis 1 j,Dz!vojam lidlauka barakäs,
katru rltu ir auzupärslu biezptitra 230 viri, pa 10 un valräk vienä
ar piena Tä tr an^^^^^^
maltite. Bez teon brokastis vei dod 1 mä esam idcärtoJuSies ertäk n
ceptu vai väritu olu, vai S1):§U beko- Vädjä. Säkumä retinäj&n
na. Katrä gdiena reize ir teja ar j bietes, bet tagad strädäjam pfe
Pusdienäs tris edieni, tä-1 meriem daSädus darbus, pat
pat ari llaunagä, Vakari3;^äs malzltes | grävju tIrlSanas. Lldz Sim esmu j<
ar sviestu vai ievärljumu. Braucot j apmierinäts. Esmu paedis ne "
darbä, s^/iestmaizes dod IfdzL Uzturs täk kä ägräk mSJäs. Lai gan
vispär labs un pietiekams. 1 te normits, tcahSr kafejnic^
Pirmä nedSJä retinäjäm cukurbie- ädienu veikalos var paest ari
tes. Pu«e mdsu grupas viru strä-1 kartitSm. Bez tam var dabat zi*
däja pie plrmo; kvieSu kulSanas^ Pa- ] kartupejus,^ s
gäJuSo nedeju i-akäm grävjus. Darbä gi ir tädi nieki kä rakstämpaplm
braucam ar sm?^o maSinu, Jo mösu ädas naudas madiid".
darba rajqns ir ap 20 km no mltnes.! V51 käds tautietis no Stratt
Darbi ir lotl daSädi. Vaira^
nas esani nodzIvojuSi ari bez darba. i,ltädas piecaa dienas strädäju li
Katru n<!d§lu saijemaih 4 märd!^^
no idiräfn par kramtis. P& tam nocirstoa^^l^
llijus, päräjäs 2,5 tnärcii3Ä^ izmaksä un visu sienu vajadzöja sadedzin
p a S i ^ 1/ierialga, esam; visas dienas | Siji da]^ gah ma^ karsta laikä
nepatlkav likäs, ka es dedzinätu
•m.
darbiOiäöx
im
1*^ »ala maläm
!!fl3uä§ Pirm-tgtiideäana P
BeiguSies attg^tako
Ä f u l i ? 2 S ^ v S o ^ « r - san ar diezgan mazäm se- tuvieSu viehibas nodal^^^ vli^Sf !^17Ä - ^^^^^^ ^^^^^ menesi rikos köpejus b§rnir sv§tkus lS^WScÄ2?I^^^SÄ EiSÄ^J ^^^^''^^^ ^ 1^^^ varbm ^ab ap arteadxzietjuusvi^tu vv^^^i^n ^an^ w^^Ällt^ ??^t?r 5S^^I^^^Hrh^^^ ^^^^^ 3paäuT svtaeiigrätik pnaer ktäo , gkaad ug iers tsaacvha- Udaarrxbtsä,j ikemals tieUSni taAs ka trä zii?äna^^^
naKX, .^»./®». migl viri. jLabu laiku rahoja ziepes, vieSi pelnil^i atzinibu.
Siem yaetäjlem par So sta^a^u L^^^j.^^ ^.^^^^ DP '^^^ ^"^^^^^
izsacrti^^^^^^^ lz^3vielu trukuma del,* ivrv. m r ;
bnvibu pie kandidaW izra^^^ trim mene-kur
dal^^ no liel^a iecirto;ta 9i hieSi pärtrai^^^^ fabrika ra-bnviba
ir lielaka. mäla traukus un vienkärSas, bet
Vislablkals iedrk^^u lielums batu "glltas yäzes, Pirc§ju netrultst. Citi
joslu apmSrä, bet' zem apgabalu lie- viri gattavo labus un gliti izsträdätus
luma jau nu nekädi nevaretu iet. gludek^us. Ir ari cUveki, kas veicl ^^^^^^^^
CitSdi tas gan bös tieSäs v51§5anä3, inazäk:ieverotus, bet vajadzigus dar-bet
ar sakroplotu sistqnn, kur v§- bus kll nometne; tä ärpus täs. To i j j ^ san^g^^
mjam !:iemta ie^Sja izraudzlt tädu vida laba tlesa meMnieku. Pedejo IRO aprapes esoSiem'tautieSiem pa-kandldätu,
kadu vix)& varetu. atrasft vlsveriigäkais guvums ir valräki U^jj,^^^ mazbemu apavus uh apavu
staxp väiräl^em todldätlem pla-1 1 laboSanas piederumus. TautieSi,
kam Sis mantas nepiedeSamas, IQgti
veläkäis lldz 25. aug: iesutit IQ^^
mus sava novada komitejai: Main-franku
novadä — Wiirzbiffg, Gen^^^^
ÖP novadä B. Ni-
Min«henes Deutsches Museum lie-1 kui^m, DP Cam|i
betu ievelSt derigu dlvSku, kas dz!-jkjä zäl§ ir 2000 vietas apmekletä- bnjinn (iber Peucht; Syäbljä—
VO turpat vai aiz s§tas, bet Jaunials jiem. Tur 17. aug. pl. 10,30 koncertSs IVfeximiyanstr. 81; Lejasbav
vSleJanu noteikums novilcis bez kä- Valka^; nometnes koris komponista rijas uh AugSfalcas novadä Re-das
vajadzibas strlpu priekSä, ielle- A. Kaltiäja vadibä. Kori ap 100 dzie- gensbinrg, Von der Tann^^^^^^
kot vSetijami • *" " ~ ' ~ '" ' .
mute vie
däku tas
drkni? Ja pastäv noteikums, ka 1 d^iesmiii'Muichene, iepriekS jäpazi-1 vieSu komitejas atsauksm^^^^
kandidäts var dzivot ari eitä vele- hiko BAJufC loc. J. Amtmanlm, Min- i^^i^^ja materiälie^
Sanu iedrkni tad lidz ar to Juri <henS, Hercoga Hfldolfa lelä 49, lai « ^ t u nepiecieSaini^^
pateikts, ka läda fteogralisku robeSu ekdcuri'$antiem varStu iekärtot nakts- tiem agräkäs nometnes komitejas
novilkäana ir prindpä pretnmiga mitnes. ^Dienu p§c koncerta var iz- h^Pl^ecIba arl^^^^^^^p^^
pati sev. , inantot Mindienes apskatei vai tä- to drebem un apaviei^
Mums jau ir piedzivojumi, ka tlidi IMem izbraudeniem uz Berchtesga- tus un nepUnigus lugumus neieveros.
projekti, kas daiu stundu lalkä ii-^ P^®"^^ GairmiSu Partenkirchenu. Bavärijasapgabala latvieSu komi-duSies
un izveidoti, piem., „uzUc!- tejas birojs^^
bas kolleäija*Vtikpat ätri atkal no- • • v. i» M | verts darbdi^enäs, izijiemot sestdienas,
zied. Tä tas nedrikstetu but ar m I i
svarigiem noteikumiem kä Sie. To
galigai piei^emSanai vajadzetu sa-näkt
JaunaiNLCP sesijai, kur tad uz-klausltu
visus tos iebildumus, kildi
no tik daudzäm pusgm dzirdami.
lan ai
I f i l ^ K I pnas.^ niv Valde,; ä
jilisjiiauttfÄösäukts, var m- teiktui
n a s ^ ^ b e t i Ä l ^ n ^ ^ H
kä atstät hedrikstam, Jo par fo mak#^a*^,>^ ^ • iSn'
pasaulL Tad divas dlenas strädäM
ple farmerä, kur väcto^^^^^
bija Jätaisa vezumi. Ar traktoiru vd^Ä
ratUs apkärt laukam uh elevätors
fiienu uz Vezuma a^^ Es gan säku*i^
Ar stsirptautiska skautu biroja 1 «^^^^ä^ kustigo ve^m
Ijondonä speciälu at}auju notika lat- sakärtot, bet belgäs farmei«»
vieSu augstäko skautu vadltäju Patelca „Very well". Ja lidlauk^M
kursi. LfiitvieSu skautu prIekShieka NrädW^^ ar nometnesj|P
prof. E. Dunsdorfa un vii?a paliga 2.pzturu un ari bija labi, tad pie far^:§f
Kletnieka. vadibä Kaseles tuvumä ^^T^ bija vei labäk. Pie SI farmertC
mOsu skautu vaditäji nodzivoja 20 nosträdäjäm divi dienas, padarofi^
dienasr Kursos, kas fegad b e i^ velo pa«g:|^
bija dallfcittiekl no vl^m trim rietu- stävigie strädnieki. Daias diena»iv|
nni okujilcijas jbsl^ . H^ut k^fg
lietuvieSu skauti.^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^ , H. M. I pasträdäjam pie hometoes izdaiJoSa
Säkä apjoml.
. Jaunajiem noteikumiem vajadzj§tu
radit Jauäis lieläku interesi, par ve-leSanäm,
kas pSdSJä laikä noslidS-jusi.
Vai ar iädiem noteikumlfS)?n
tas bQs panäkams, Ja vel^äjs gri*
Latvic^u dziesma
Mincheni
Par Austrijas latvie§u äpgabala sä. Tä g^däm, kad naks atkal k ä d i ^ ^ » ^ "ÄSh?
«nitejas p r i ^ Ä^^MSSS ^
iimäpi^^ ritmä tih
Iss izräies bijusi pavisam U^g^^g
aizbraukuSo tedmis-kömitejas
priekäsödl ievöets F^^^^ iNumtn^ne esaTO^pm^-— s^innV MSrhP. I f**""
Andersks, W vietniefcu O. Sik- Pavisam 147 viri, bet katru dienufe ^!
tärs, priekSniSca vietnieks u^^ kas t a < K | ^ J t o i«>.Pp^n^^
karnieks pie LCP un dtäm o r ^ ^ strädä vai nu virtuve, vai kaut k o K » ^ ^ ^ «^^'^^«^^ '
zäcijäm ärpus Austrijas R Kalnii)5, pie dzl^^^ remontiem. Rudeng^lM
sekretärs B. Stabausis, kasieris A. darbiem säkoties, darba roku piepra*i|$^r
Bricis, iGM^ekJi — V. Rolle, K^ Ozo- lielSks. Ar darbu v i s ^ ^
li^s, V. Kamaldniek^, K. Vadelnieks esam apmierinäti.*^
un R Kaliksons.^^ R^^^^ nosiititäs
ievelets A. Kalnii?5, J . Grinbergs utt tautietes raksta, ka yipäm apstäklt;^^
J. Valdmanis. tagad iizlaböjuSies.Apgustot darba|^
BCP latvieSu p & ^ I b a h o r ä d ä atalgo-^^^
ka DP, kas strädä väcu iestädSs un | Jvmis, t ä k ä tagad iztlkt varot. S.
no tänl sai;iem algas, visos atlidzl-bas
Jautäjumos padotas väcu liku-miem
un noteikumiem. Tie nepa-redz,
piemSram, iespeju, ka darbi-nieks,
kas aizbrauds no Vädjas, pec
tam var pieprasit atlldzibu par neiz-
RED AK CU AI
ito tnStoia un laztura 1 ^ ^ ^ ^ ^
m del^ nometnes, teät- iHeräciju
j^MQs^ nedodas, bet kopas Bt
* öatälo nometp akrostidm
i
jättniesi f r a n C U no plk. 9—15, bet sestdienas no pl.
* ^ ^ 9—13. BALK valdes locekli s skoläi
h Goldmanin
organizejas
sastopa-miMindiene,
Hercoga Rudolf a lelä
49 (tälr. 35959) pidrtdienäs no pl.
,,V1i;d: strädä, iai^^^^A^
un Latvijas godu" — par latvieSu treSdienäs un ceturtdienäs no
beiTiieEa frä^^
koledzais inspektors Freiburgä 14 Franku novada nometiiiuapvienlr
Jölijä, kad beidzäs mäcibu gads, iz- izteikusi veleSanos, lal sabiedro-dota
pllenvihas^ grämati^
goto skolenu värdiem. 1200 franöu zlniigäkäs nometnes. Butu velams,
jaunieSu vida ir ari daudzi ärzem- P^^ LCP gädlbu un vidutäjibu no-hieki.
Köledza atbilst musu iimna^ P^^^^ apskates^ kur
aljäm; a*eSö klasi ar 6 godalc^Im §Ö- r^^^^^ ^P^^^^^^^^^^ P^ ™ kur
gad beidza 14 g. v. Janis Kegi un P ^ ^ ^ ^ ^ ™ ^^
, lotro Idasi lar 2 godalgäm 12 g v Jatmo kärtibu — tieSäs LCP ye^
LatvieSu rotarieSu sanäksme Els-* Kristaps Kegi. Ari pärejiem iatvie- P^^' ^^^^^^^^
lingenä piedalijäs 26 Rigas un-tie- äu bemiem koledzas zemäka^äs kla- P^^^ ^^"^^^^u veleäanu^^^^^^^^n
päjas kluba biedri no trim Väcijas hes — Silvijai Känelei uc ir U7.slavas P^-^^^
rietionjosläm. lietuvas rotarieSu im godalgas. Jänis Kegi absolvelis r^^^^ ^^^^^^^^ P^^^^
sveicienus nesa Kaui^as kluba pärbauajumus, kurus no 48 skole- 20.000 markaslätvies^
prieksnieks prof. K. Zalkauskas, Ri- rdem sekmigi veica tikai puse. Lat- h^^ntu atbalsta^
gas latnesu biedribas un Latvijafi vie§a zisns par to sanema Freibur^as otrei^^^^
^sabiedrlskä kluba värdä sveidnäja franftu tnstitata direktora ip^u Uacionälais delegäts Vädjä prof. P.
R. Llepli;& Vienprätigi nol$ma tur- balvu. ^ Laiirinoviös. Säktas sarunas, lai
pinSt darbibu, levelot par priekS- LatvieSu bemi franöu skölä iestä- h-astuiespej^^^
nieku zv. adv, V. Voitu, Eslingenä jls 194(1. g. jianväri. Vini toreiz fran- studentiem ärstetles Sveice^^^^^
neprata ne värda: Brivä sacen- Grevenas latviesu nometnes^^^^^ p^^^
nidcaprol K Liberia^ franöu jaunlesiem tagad tie dome atzinuM, ka nav velami, jä^^^^^
t ^ i S ^ ^ U ^ S ^ Ä ^ i rSri^^^ '"^"'"'^ ^^^^ pa- metnes därbos tieSai priekShie
redzito triju Baltijai^ tautu rotan.^^u §a laika neaizmirstot ari nacionälo- padotie darbinieki ir DriekSniecibäs
sanäksme. I kultuni. I radinicki.
skaitu niinat, ir ä - miisu da^v Ea musu. ievero jamaMe visuvärens
ansamb^i apmeram divu jaunajam
»iaSde bija Es-[Bruno Sa
11
Ä^is), Milda Zfla^ H- .
x^*^^^' Jänis .Tätad T
»Z^,IiudolfsMu-P^ <iz
J PanjicKs (1941 s r^onnälu :\
r,?^*a d§ls) pf: noskaidrbt
Ma. I vam satui
^»Vnib^T
lilitre^ I ta^niiem^
Zi^elreinas-Vestfäles- dosiesuz /i^^ftafio^S- ^ at- Pret ritu.
attieclga iestädg var pierädit agräko Kanädu vai dtäm zemem, kur runä ^ÄlitolS^
PP statusu un apiiecinäjumu p^^^ n<y*-
skrlnSSsinu, tad Sädäni personäm to- prat uh bez valodas sveSä zeme ro-mgr
pieSkiramas DP tieslbas re- das grutlbas, daiädl pärpratumi dar-paWädJasiiniz(^^^
rnseities .^^^
a^aitot vlsas^parejäs^^^^^^^^ Pat ne
clbas. gelt. Ir.''" V
jumos 8Is personas gan nenovietos dalädi iemesli; nogm-ums pec sma«
nometnes un neapgädäs ar uzturu. gäs darba dienas, vecäkiem Jaudim
Lidz plkst. 1 naktl turpinäjusies Joti gruti padodas mäciSanäs. Jau-
Valkas latvieSu nometnes revizijas nieSi biezi vien läbak aiziet uz pie-komlsijas
protokola lasISana nömet-1 pipeto kino atpösties!
nes iemitnidcu sapulce. Sapulces no- j Vienu, ko nu gan katrs var lemä-balsoSanä
honäds ari jautäjums par Iclties—- ir anglu valodas alfabSta
sabojätiem pelnu traukiem im mu-j burtoSanu: ei bi, si utt. Tapat var
säm nometnes virtuve. liemäcities sava värda im uzvärda
Iedzivötäju veletä komiteja ir burtoSanu, ;|o, ja anglis teikto nav
augstäkä lemeja vara nometne, sa- sapratis, tam vienmer seko: „Spell
väm nometnem pazihojusi IRO vie- j me, pleasel" Bez burtoSanas neiztiek
niba Ansbachä. Komitejas lemumus ari angli paSi runäjot pa telsfonu vai
var atcelt tikai IRQ novada pärval- ari personlgäs sarimäs, kad burto uz^
de. Komiteias izraudzitais admi-^ vietu värdus.
nisträtors atbildlgs IRO par nomet- I/)ti retais var lepoties ar labu
nes administrätlvo uzdevumu veik- rokrakstu, kas neraditu pärpratumus
Sanu., Lietäs ar nometnes; admi- par uzrakstito un sevisl^i sveSlniekam
nisträtoru un IRO novada pärvaldi (valodas nepratejam) ir gruli izprast
kärto viens izr^audzlts komitejas lo- slikti uzrakstito. Angliski rjnäjoSas
ceklis, vglams priekssedis. Komi- zemes — Anglijä, Amerikä ir pa-tejas
loceklis nevar but admtnisträ- rasts, ka uzvärdus un adrei^es raksta
tivos amatos. Komitejai naV tieslbas blokrakstä un to prot ikviens. Bez
nometnes iemitniekiem at^emt DP tam anglu valodä musu rakstiba
aprupi. rakstltais I nozime T un J—F (piem.,
Pec 3—4 nedelämsäksiesakdja uzrakstito Jänis Jansons anglis la-darbiem
Anglijä ari fran^M okupä- U^s Fanis Fansons). Dazi lielie buni
cijäs josla,paskaidrojuSi Anglijas irmazo burtu palielinäjums. piem.
darba ministrijas pärstävji. Vispirms A, M, N, uc. ipatneji raksta G, H. T.
darbä ligs sievietes. Paredzams, ka J un citus.
no franöu joslas apmeram 5500 bal- leteicu ikvienam iemäcitios buro.^-
tieSiem; darbä uz Angli ju vares iz- angliski savu värdu un uzvardu un
braukt 2000 cilveku. | iemäcities rakstit blokrakstä.
salvot, kai
P'iia«t-i'^ ^atrai ma- ^el •
isto seju.
Sai ssdjj
••—