Bavarijas Latviesu vestnesis, March 14, 1947

              Authorteed by — Lizeinz — ,
izdosanas atjauja; ICD-/
OMBG :: Atbildigais redak.
tors — Editor in-Chief:
Kärli» Rabäös, vietnieks:
Aleksandrs Llepa. redakci-jas
sekretärs: Maksis Cnli-tisi
re^iktoii: ^drSJs Ro»
dzis (Minchene), HaHjs Min-dcnbcrgs
(Eslingenä). A r -
nolds Smits (sportsK Zigurds
Bärda 'techniskais iekärto-
Jurns)
LATVIAN NEWSPAPER
Nr. 20 (27) •
Piektdien, 1947.g. 14. m.
isnik otroienSs laa j^ektdle*
nSs IsAdvSJs: BavSrIjas
i^gabala latvieSo bomitejas
nzdevvmg LatvleSa presea
darMnieka sadarbibaa kop&tt
Redakcija: GQnzborg/D.. BOr-germ>
ter • Landmaan < Pl> 7,
t n II Printed by Schw&b.
Voiksblau, O&QzborgrDoiiM
aargerm. • Laadmann-Pt 7::
Metleas • ofreolatioii:
Maskavas konference iesäkäs pirtndien. Pec ärlietu ministra
Molotova priekslikuma lionferences darba kärtibä uznemta a r i
DP problema. Kä zi^o DENA, si problema biis ietilpinäta tä
saucamajos darba kärtibas pamatjautäjumos.
Konferences oträ dienä Mplotovs teicis runu, kuyä piemi-nejis
ari ärzemniekus Väcijas rietumu josläs un pieprasijis
pusmilitäro vienibu un nomet^u likvidesanu lidzs. g. 1, juniiam.
Puteriis nesa aukstumu un snlegu
Krievijas_galvas pilsetä, kao ärlietu
minlstrs Molotovs ^irmdien atk! ala ^
arlietu. ministru konferenci Maska­vas
lidotäju virsnieku kluba. At-klaSanä
piedaliläs ärlietu ministri
uhi visi; vi^u vietnieki un .padumder
Lidotäju virsnieku klubs .atrpdas 6
km no Stalina mitekla kremli.
Piilns revoluGijas Sai ekä , atradäs
slavens krievu öigänu restorans. '
DENA konferences atkläSanas die­nä
vei zinoja, ka krievu prese pe-d
§jä nedelä pirms konferences säk-
Sa^ias piimii klusejusi par sagatavo-
Sanäs darbiem, kas tom§r biluSi pa-maÖgi.
Visos namos, kur .lovietoti
konfetences dalTbr^ieki. ifekärtotas
Jaunas elektriskäs '^stalläciias, kas
cltädl Paäomiu Sav enibä b t i gruti
dabölamas. Maskavas viesmeu ista-benes
sanemuäas launusi formas' ter-pus;
* yiesnicä „Moskva" iqvietots
vesels Stats anj?iu valodas tnlku un
toformätoru. Viesnijcas halle iekär-tots
pat piemi^as lietu veikals, kur
dabiiäams viss, sakot at tualetes zie-pem
un zobu sukäm un^ beidzcit ar
austrumu segäm.
.Pirmais pärsteigums ,konf3rences
atkl§§anas sede, kä pec AlP informä-cijas
ziijto „New York Herald Tribu-ne*^
biiis Molotova priek§likums
pärrunät Kmas jautäjui^u, kur stä-voklls
kop§ 1945. g.,.kad ,;tris lielie"
vienojäs, ka Järada stipra vienota
l?:inas valdlba, neesot grozHies. A SV
|il?lietu minlstrs Maräals ludza laiku
mz nako§ai dienai, lai izSl^irtos, vai
plekrist §1 lautäjuma uzpemSanai
.dienas kartiba.
Jau pirmsajä ^ e ärlietu ministri
vienojäs akceptet vipu vietnieku le-tnmnu
par PrQsijas valsts likvide-
Sanu. Draudzigä atmosfairä ärlietu
Wnistri uiklausija. 2;Jpojumu, ko i e -
Kiiegusl Triestas.finanöu komisija.
tjz näköäo dienu a ^ k a vei citus
priekSHkumus par dfeas .^ärtibu.
Molotovs pieprasija apdomääanäs
laiku pec Mariala priekSlikuma uz-l^
emt darba kärtibä jau ' TJujotkä
pärrunäto Bemsa priekSlikumu pro-gresivi
samazinät okupäciias - ka]:a-spekus
Eiröpä. Tapat atlika izSkir-
Sanos par sabiedroto reparäciju ko-
Kdsijas^ priekSlikumu pärrunät repä^
raciju jautäjumus.
Ärlietu ministru padpmesoty-dienas
sede pec Molotova priekslik\jma
konferences darba kärtibä uzpemts
BP jautäjums, Kä zii;io DENA, DP
problema busot viens no «darba kär­tibas
pamatjautäjumiem. :^inäs jau-tajumu,
turpretim, nqlemts pagaidäm
darba kärtibä neuzpemt. AP zino,
fea ari Grielj:ijäs jautäjuma ijzpem-
?ana darba. kärtibä nav paredketa.
Kamer pärrunas par denacifika|i.1u
un.-demilitärizäciju ang^ uri ameri-
' K i j i §0 jautäjumu atzina par piepe-jnami
izkärtotu, Molotovs pirmä l i e -
laka.runä Sai konference pieprasila,
ka lid2 1949. gadam noteikti lalikvi-viss
atlikuiais väcu mUitärais
^eks. . Lidz §i gada 1. janljäm jä-ökvid
§ visas vei pastävo§äs pusmi-litäras
vienibas Väcijä. Molotovs §al
jakariba Ipa§i piemin§]is vienibas,
kaa rietumu josläs esot saformetas
BO Irzemniekiem. Padomju arlietu
ministrs pieprasijis, lal §is vienibas
to tapat ari visas nometnies likvide
gskai;iä. ar kontrolpadomes agrä-
^ein lemumiem par personäm, kas
Jarepatrii. -
MarSals ietelcis nodot jautäjumu
Äontrolpadomei ar .norädijumu tulit
. nobeigt Väcijas demilitärizäciju, M o -
'lotoys, turpretim, velejäs jautäjumu
uzijemt konferences darba kärtibä.
^MarSals un Bido, pec DENAs z i -
^am, Maskavä apsprieduSies par R u -
jautäjumu. MarSals esot iztei-
^es par to, ka Rutas apgabals pV-Alaujams^
starptautiskai kontrolei
oet atstäjams väcu ipaäumä.
_ Konferences tresä sede svarigäkais
notikums bija Bevina atbilde Molo­tova
iepriekäejä dienä iztejktiem
Parmetumiem, ka demilitärizäcija
rietumu josläs nav pietiekama. Be-yi^
s, kä zipo BBC, atbildejis Molo-
^vam punktu pa punktam, Neesot
• ifti Ani^^' > a angju joslä atfastos
mm^ viru apbrupotäs vienibas
^» starp citu,.noväc miriu kukus
Bevins savukärt jautäjis Molotovam,
kur atrodoties tie 3 milj., väcu gus-eknu,
kas ai;rodoties Padomju Sa-vienibä
up pa dalai esot iesaistiti
padomju armijä. Tgnat Bevins li3-
dzis paskaidrojumus par to, käpec
Padomju Savieniba neesot iznxinä-usl
väcu. karakutus, kas vinas rTci-bä.
Par väcu bruno^anäs ruoniocibu
anglu joslä runädams, Bevins pa-skaidrojis,
ka karteli vairs aep-^stäv
un fabrikas nekad neatdos to biju-
§ajiem ipa§niekiem, bet rupniecihas
uznemumus nevarot iznicin.^t,' io-käms
nebusot skaidriba par Väci.^as
saimnieclbas näkotni — vai Väcija
;iks saimnieciski^apvienota vai ne.
Väcijas saimniecTba esot jänostabj-ize
tä, l a i tä spetu eksistet. Ja Vä­cijas
miera ruDniecibas potenciälu
nospi6di§ot päräk zeniu, tad tas at-kal
izraisi§ot kara draudus.
Mar§als un Bido visumä pievienp-äs
Beyina paskaidrojumiem. ' >
Molotovs pec tam izteicäs, ka zi-nas
par 3 milj. Asteknu atrasanos
Padomju Savieniba esot ämerikänu
preses-raditas baumas, un jautäja,
vai ärlietu ministru padome 'gribot
pärverstieS' par b«iumu centräli. Ja
ari c i t ^ vaistis darisot to pasu, P a -
domjii Savienjba labprät sniegsot zi-pas
par gustekniem. Molotovs atzi-nis,
ka väcu k a r a k u ^ fznicinäsana
aizkavejusies, bet pärejiem sabiedro-tiem
par tö\ ari esot. zipots. Molo­tovs
atzinis, ^ a Bevina paskaidroju-mi
esot noversuSi daudz pärpratumu
par stävokli anglu okupäcijas joslä.
Pirmie komentäri par. Maskavas
konfefehei h W sevi§ki" öptimistiskt
DENA zipp no -Maskavas, ka franöu
delegäti izteikuMes par konferences
izredzem visai pesimistiski. Tie ne-cerot
nekö. vairäk, kä Potsdamas no-^
liguma pärkärto§anu vei vienam ga-daip.
Ari amerikäi;iu delegäcija ne­esot
optiniistiski noskapota.
-,JNew York Herald Tribune" ie-vadrakstä
pec konferences atklä§a-nas
raksta, ka esot gan iespejama
Austrijas miera liguma piepemsana
menesa laikä,- bet par Väcijas ligu-mu
vare§ot vienoties tikai tad, ja ie-priekS
izdoäoties panäkt sadartiibu
starp Krieviju un rietumti sabiedro-tiem.
Laikraksts pasvitro, ka starp
§im valsttm nepastäv vitälas dom-starpibas,
bet katra puse raugoties:
uz to pasu problemu no cita viedok-la.
Abas puses veloties saimnieciski
veselu Väciju, bet krievi gribot pa­näkt
to, lai iegutu vairäk reparäciju.
Abas puses gribot Väciju stin|ri
kontrolet, bet, kamer rietumi veTas
decentr|liz§tu väcu valstii federär
cijtj; krievu merlj:is esot centräli-zeta
valdiba, kas viegläk pakjaujama
totälitäras kontrpl^s metodem.
Londonas „Times" ievadrpkstä i z -
sakäs, ka yienosarlos Väcijas jautä­juma
nevaresot panäkt, ja „negrozi-sies
pasreizejo apspriezu tonis". L i -
berälais »Manchester Guardian" r a k -t
sta, ka sarunas- drosi vien atkal Joti
ieilgsot, jo krievu diplomäti par kat-ru
sikumu runäjot \oti ga^l un biezi
izdarot säpu vilcienus. Bevins un
Marsals, pec laikraksta domäm, esot
vairäk vai mazäk savu demokratiskö
valstu pilnvarotie, kam sava riciba
jäattaisno demokratiskäs sabiedtibas
priek§ä. Molotovs un /Viäinskis ne­esot
pilnvarotie. Vipi atbild Stajinam
«tm politbirojam un visi vinu lemumi
vai nu jau iepriekS atziti vai ari ar
tiem ieprieks jäiepfezistina klusais
dzentlmenis.^aizmugure. Tas ari esot
iemesls, kädel Maskavä^arot but
lieläkas izreidzes tikt pie rezultäta^
nekä Londonä vai IjTujorkä; Kirem-lis
esot turpat aiz stura, un Molotovs
nebuäot spiests ^apemt direktivas ar
tälsarunu palidzibu.
DENA, NYHT, BBC
MeiropolUa
Auj^vistTna yfsiTjums
Latvijas pareizticigo metropoiits
Augustins, kas, vesejodamies no na-cistu
vajäsanu sekäm, pasreiz atro-das
DP sanatorijä Ludvigsburgä,
publicejls vestljumu', ku^ä saka, ka
sajäs, latvieäu tautai liktenigajäs
dienäs ludz Dievu, lai tas apgarotu
valstsviru prätus piepemt taisnigus
lemumus, kas ari musu izmocitai
tautai atlautu tädas-ipasas tiesibas uz
brivu cilveku dzivi, kädas bauda c i -
tas tautas. Metropoiits izludzas y i s -
au8:stäkä svetibu musu-pärstävjiem
LGP un L C K un aicina tautiesus but
vienotiem, jo vieniba stiprina ceri-bas
musu taisnibas^ uzvarai.
Dominikänu republika
DP
ASV prezidents Trumens treldien, 12. martö teicis svai:igu muu
apvienotai kongresa un senäta sanäksmei, prasidams tuliteju A S V pa*
lidzH)^ Griekijai un Turcijai, aizdodoi §im yalsttm m milj. dolaru un
nosutot iiz täm amerikäijiu militäro un civHo personalu.
DöiniPikäpu republika H ^ i t i , sala
pirmdlen izsludinäjusi planu pakä-peniskai
iecejotäju uzpemsanai. Tas
paredz 100.000 pärvietotu personu
uz^emsanu. Pläns stäjas^spekä ne-kavejoties.
Pirmos imtgrantus no-metinäs
prezidenta Rafaela Truzio
25.000 ha lielajä muizä. So muizu
jau 1940 g. nodeva Väcijas beglu r i ­ciba.
Dominikäpu republika ir briv-valsts
kops 1844. g.| Tä aizpem He­lako
daju no Rietumindijas salas
Haiti. Täs platiba nedaudz mazäka
kä Latvijai — 50.070 kv. km. Salai
1,5 milj. iedzivotäju, visvairäk mu-latu.
Zeme ärkärtigi augllga. Razo
cukurniedras, kakao, kafiju, tabaku,
rumu, bananas, virces, celkokus.
Dzelzceju tikls tikäi. 252 km. Celu:
1100 km. Valsts yaloda spär;iu, reli-
'^ija kato}u, galvas pilseta Siudada
Truzijo, Haiti dienvidu krastä. Tä
ari lieläkä osta. >
Pec Starpvaldibu begju komitejas^
paskaidrojuma Gile vei §ogad uz-pemSot
2000 un Peru 1000 bez dzim-tenes
palikusu eiropieSu ^imepu. A r i
Brazilija un Venjecuela izteikusi ga-tavibu
uzi;iemt bSgJus. Argentinas
ieceio§anas komisija, • kas patlaban
atrodas Eiropä, rej^inoties ar 30:000
personu lielu ieceJoSanas meneSa
kvotu.^;^^^ ^^^^^^^^^^v- D^
Trumens uzsveris,Jca personigiie-radies
abu palätu koolla sede pa-saules
stävokla nopietnibas de}. Tas
skarot amerikäpu äroolTtiku un ari
ASV droSTbu. Ämerikänu saimn}e-ciskäs
komisiias un AvSV vestniel^a
zinoiumi apstiorinäiugi' Griekilas
valdTbas zinoiumus. ka bez palidzi-bas
no ASV si valsts nevares turpi-nät
pastäv^yt kä briva, neatkarjga
valsts. Brupotam mazäkumam izd'^-
vies radlt diaosuv kas oavalro oec-kara
postu. Zinäma palTdziba Grie-kijai
i au snief?ta, bet ar to neoietjiek.
Pasaule nav tas .valsts pie kä f^rie-kija
varetu oalTdzibu lu^^t, jo Ang-liia
pec §i menesa bei^äm savuspte-näkumus
tur nevares turninät ^n
palidzTba no U N biitu päräk lena.'
Trumens paskaidrojis, ka palldzi-ba
lädod ari Turcijai, kupai draude-tu
briesmas, tiklidz butu' aodraudeta
Griekija. Lidz ar to varetu izcelties
iukas un nemieri vij?DS Tuvajos aus-trumos.
y A SV uzdevums esot pa}!-
dzet visäm valstim un tautäm dzivot
brivu un neatkarigu dzivi. Ja ASV
svärsti§oties i^i jauriä vadTbas uzd?-
vuma oärpem§anä, tad varot tikt
aodraudets pasaules miers un katrä
zinä bu^ot apdraudeta. pa§u ASV
labkläiiba.
Griekijas un Turcilas atbalstläanai
Trumens prasijis; lai likumdeveji
apstiorina 400 mili. dolaru kreditu,
kas izmaksäiamslTdz 1948. g. 1, i i i -
niiam. Bez tam uz abäm valstim
sutämi amerikäpu militärie un c i -
vTlie soeciälisti, kas oalidzetu to
jaunuzbuves darbä. Trumens nav
savä runä teicis, kä krediti butu sa-dalämi,
bet informetas aprindas pec
prezidenta iepriek§ej äm sarunäm ar
senätoru Vandenbergu, Taftu un c i -
iiem vadosiem politi^iem spriei, ka
apm. 250 milj. varetu pieSl^irt Grie-lj:
ijai un 150 milj. Turcijai. ^
Trumens savä runä uzsveriSj ka
Ar §ädu virsrakstu amerikäi;iu ar-mijas
lail^raksts „The Stars and
Stripes" 10. marta numurä sniedz
sekojoSo zipu:
„Frankfurte, 9. martä (UP), U N -
RRAs amatpersonas Heidelbergä
piektdien zipoja, ka amerikäi;iu jos­läs
ioO.OOO baltieSu D P pläno pieda-lities
,,Eiropas meroga" bada streikä
10. martä, lai protestetu pret iespe-jamu
Latvijas, Lietuvas m Igauni-jas
padomju^ aneksijas atzisanu
Maskavas konference. ,
Amatpersonas izteicäs, ka streiku
izsludinäjuäas teviju atstäjuääs Lat­vijas,
Lietuvas iin Igaunijas valdi-bas,
kas paslaik atrodas trimdä
Sveice.
Pärstävji zipoja, ka baltie§i ap-sverot
ari darba streiku, lai uzsver-tu
savas prasibas^ bet armija pra-sijusi,
lai tie turpina darbu,
Baltieäu vaditäji, kä zipoja, aplie-cinäj,
u§i armijai un UNRRAi, ka
streiks versts vienigi pret vipu
dzimtepu aneksiju un ne pret armiju
vai UNRRAs organizäciju. Vaditäji
ari izteikuäies, ka vinu, demonsträ-cija
notiekot sadarbiba ar bal|ie§u
grupäm visä pasaule, kas ari vienu
dienu gav5§ot.
; Amatpersonas paskardroja, ka ar­mija
un UNRRA ,nav sperusi un
nespers nekädus sojus demonsträ-ciju
aizkaveäanai tik ilgi, kamer ne-notiek
nemieri vai citi jmiera trau-cejumi.*"
Pec §i „The Stars and Stripes'* z i -
pojuma, redakcija informejäs D P no-metnes
amerikäpu joslä, pie kam
noskaidrojäs, ka 10. martä baltie§i
pulcejuSies aizlug§anas dievkalpoju-mos,
atteikuSies tajä dienä no aztu-ra
un atturejuSies no darba. Är-pus
nometnem dzivojo§ie baltie§i 10.
martä j)ärtikas kartlSu kuponus no-devu
§i%l35aka} neizlietot^^
tot aizlugSanas dievkalpojumus, ne-kädi
sarikojumi 10. niartä hav nöti-kusi,
nav ari zipu pirkädiem kär­tibas
traucejumiem.
stäyokUs loti nopietns täpec, k a A n g -
lija pec §i meneSa beigäm Griekijai
vairs nevares palidzet. Täs neatka-ribu
apdraudot brupotas terroristu
bandas, ko vadot koräunisti. Ari
Griel^ijas valdlbal tapat kä katra!
citai valdibai, esot tnlkumi, bet- tä
tomer pärstävot 85 proc. no paria-menta,
kas pec ärzemju noverotäjiT
atzinuma ievelSts briväs, neiespaido-täs
veleSanäs. f
ASV, teicis Trumens, jäapzinäs
savs uzdevums aizstävet citas tautaa
oret agresTva totälitära. reJima ie-da^
bibu. • Visjaunäkajos laikos totä-litärims
uzspiests veselai rindai tau-tu
pret vinu gribu. Jaltas noligums
oärkäpts Polijä, Rumänijä un B a l -
gärijä. Tas noticis ari veselä rindä
citu valstu. Sais laikos gändrlz kat­ra!
valstij jäizäkii^as starp diväm
.dzTves formäm — demokratiju, kas
balstäs uz vairäkuma gribas respok-te
§anu, personas; runas un domä§a«
nas brivibu, vai otru formu, kas d i -
binäs uzmazäkuma gribu, kufu n z -
spiei vairäkumam ar terroru, v§le-
§anu vilto§anu un tamlidzlRiem pa-pemieniem.
Pasaule gan nestäv uz
vietäs un status' quo nav nekas
svets, bet nevar pielaist, k a to groza
ar yaru iin ar iefiltreSanäs pane-mieniem.,
Nedrlkst atkäpties pp Apr
vlenotö Näciju chartas 'pamatprinci-piem.
Trumens runas beigäs uzsveris, ka
apzinäs, k a vipa ieteiktais politikas
kurss }oti nopietns. Vips to BrT neie-teiktu,
ja alternätiva nebutu tik no-pietna..
un uz speles ri^stävetu vei
svarigäKas lietas.
Senäta un kongresa debates par
Trumena priekSlikumu gaidämas t i ­kai
pec da^äm dienäm, bet vispärejais
noskaijojums pec runas, kä ?ii^o
BBC, esot bijis täds, ka sagaidäma
ieteiktä aizdevuma un pajidzlbas
apstiprinääana. BBC, NYHT
Ungäriju tagad varot galigi pie-skaitit
padomju ietekme esoSajam;
Donavas baseina apgkbalam, — rak-
%ta „New York Herald Tribune", z i -
pojot par amerikäpu protesta. notas
noraidiSariu. Tas nozimejot padoinju
diplomätijas uzvaruXJngärijä. V a i -
räkunia partiia — sikzemnieki,' l i e -
kas, gatavi paK}auties padomju spie-dienam,
neieverojpt ämerikänu asp
apsudzibu pret krieviem. Laikraksts,
piebilst, ka padomju atbilde vienigi
noraida amerikäpu pärmetumus, bet
nedod nekäda izskaidrojumä, kä*sis-tematiski
iznicinäts mazo läuksaim-nieku
partijas vairäkums parlamen-tä
im uz käda pamata kreiso partiju
blöks, budams mazäkuma, yarejis
gut tik nesamerlgas priekärocibas un
ieguvumus. Sociälistu. partijas va-ditäjs
Cakasits kädä sapulce apzlme-jis
amerikäpu iejauk§ahos par „rft§Ö-näjumu
atbalstit reakciju**. Kreiso
bloks esot nolemis iegut vairäkumu
as
Pec triju dienu debatem Anglljas
apäk§namä par strädnieku valdibas
saimnieclbas plänu opozicijas vädo-nis
Ceröils asipärmeta valdibai, k a
tä divos gados novfedusi Angliju l i e -
läs saimniecislcäs grutlbäs, un alei­na
jäapak§namu izteikt valdibai ne-uzticibu.
NobalsQjot par §o priek§-
likumu, apakSnams tre§dienas nakti
izteicis valdibai uzticibu ar 374 pret
148 balsim. Ministru prezidents Et-lijs
atstäjis parlamentu ska}u ovä-ciju
pavadits. DENA
ar konstitucionäliem lldzekjiem un
to ari panäkäot.
Reuters zino, ka Maskavas konfe*
rence, komentejpt atnerikäpu protes­ta^
notu, paskaidrots, k a Ungärijä
pavasari bijis 'planots apversums,
kam butu janotiektölit pec padom­ju
kajraspeka atvilk§anas no Ungä-rijas.
Sazvernieku vadopu sakari ar
reakcionäriem elementiem ärzemes
up Hortija piekritejiefp Londonä»
Pariz§, Mindiene un Väcijas un
Austrijas eamerikäpu un ariglu joslä
k^ustot arvien skaidräki, izteicies
komentätors. NYHT, DENA
A . j —
.^J ff; v i i /
•f • f f *
* säksies
UNRRA? labkläjibasvirsniece F e l -
badiä kanädiete miss Hejta 11.^mar­tä
bija alcinäjusi uz apspriedi 150
tautieSus no Eslingeiiäs, kas i^ietei-kuSies
izceJöSanai uz Kanädu. L a b -
kläjibas virsniece velejäs iepazltle®
ar dokumentiem par izglitibu un
darba stäiuLatvijä. Pec sarunas
:vipa ^skaidroja, kä guvusi vispä­re
ju imrskatu par latvieSiem, kas ve-las
izce}ot. Pärejäs personas, käs
pieteikuääs, vipa vairs neiztaujä§ot. /
To dari§ot lpa§a Starpvaldiba komi-tejas
komisija, kas uzpemusies kär-tot
izcejosanas lietas Kanädas val­dibas
uzdevumä. Esot sagaidäma,
ka izcejotäju anketas, kädas izpildi-
'taa nometnes, nodos §ai komisijaii
kas tuväkajä l ^ ä ääks re|istret ari ;
tädus, kas velas izcelot uz citäm ze-mem,
kas pieprasIjuSas iecejotäjus. ^
H. M . V-
«--is ff
• i i
mi
mm
m
i l
•m
- Iiii' UM-'
MM