Bavarijas Latviesu vestnesis, March 14, 1947

              Kr. ^ 0 ) IM?* 14 mBTtä
Ar auttffi virdu tmi inidl)im pi^
rakitftaloi rikstos fsl^tSs domas
tm katrl s l ^ iH redakdjis domas.
Ir tia! JauHJUffil, ple tam nepa-tikami
Jautäjumi; kiirus ikviens lab-prst
,apl6tu, bet m kuriem \m%f
pati dzlvä d&ive pav^l atbildet*-
gribi vai Beplbi Tädi Ir ari ti
saucamals ' elölgridja^ Jauläjums,
Gan visädi esam centuSies no t§ iz-variiities,
gan klusldami, p n no-spriezdami,
ka izcel<ä^a mthSi no
Väcijas m kadu citu Elföpas 2dml
nav emigräcija, gan apgalvodami,
to, l2(^)0}ot atseviSpm I^rsonäm,
mi mm mM par ^grUcijut Vi<
litu M B&» J&utit i f i , vai, plUk-dami
VIcijä, mes tapat nebusim
eveäumä un tätad f a k t i ^ esaigr$«
djl? VimtA vtenojusiefi, ka
la)l )auti]uml vadisimles
0c mfisu mMd j^ntävibu
rädljumiem, atstijot konkfitu is*
öl^anna katram paäaia
AM »JUhrtJa'*, kad 26. Janvaj-a nu«
murl änledsa aptauju par IÖ }autl*
jumu, gan uzklaustja uil publteSJa
drntgdkld tautiieäu domas, t^t ne«
nostäjl^d m pm, ne par ^ontuälu
ililku emlgfldju, mpekt§dama )au
agrSk istalkto' la^leäu eanträlo
iestaiu vK^okli. Aptaujas ma*
terilld bija lotl pla§a, taa v§i tur<»
ptna ieplOit redakoljl» l^t vfil .tä-läkai
ta publiceSanai nebCitu nb2t«
mes» Jo raicäturigakäd domas, kas
mitu paltdt^t ]auta]umä pamatigai
Mrxaianal, lau ir slnämaa. Qandrts
irilsam atblldimv tomer k daias
raksturigai iezlmes; ku^as vai;^tu
apslimet par nelrolibu Un bailem
nor näkotnes un par vieglpratibu, ar
k&du M a da|a aptaUjajamo radiktU
iztelkuiies ps^r vienu vai otru jau<*
täjuma atri&inälun^ %idu. Vai nav,
pietn§ram, Jänodreb, kad mäte ar
mazlem bimiem atblld: vai
kur, bet projäm m> Vöcljael" — kad
jauneklis bez apdomaSanis paaaka:
„Vlenalga kur un pic kädiem notei»
kumleml" -* vai arl: »Nekustet ho
, vietaa, lal noU<^, kas nbtikdamsr' *
Bet dz!ve nav stävSJusi U2 vietän
ar! pa §0 lalku. Anglu Joslä DP
lesaista v^eu saimniecM, ir paz!
mes par plaSSkiem darba pied&vä*
lumiem ^UJS, no ameriklnu jös*
läs iespSJas dötles darba U2 J3e)p]u
ogjraktuves. Francija' ari mätl6
darba rokas. Pag: numuxt sitojiin
par Kanädas piedävBJumu, kiqram,
lalkam, ^kös piedlvljuml ari no
Dienvldamerlkas sem^m^ Abos
d@1os gadljumos runa ir par daäiem
simtiem. augstl kvaUftcltu spe*
Qiaiistu, kurlem isbraucot darbos, Se
palic€]U kvalitUtaoija bea iaubäm
pa^omlnasit^. fsodaa täds }aUtäjums:
kaa.tad nu notiks ar masu darba
fl^apljtgajiem tautteälem, us kuriem
norldl^mi, ltdi §lm negribijäm par
cmtgradju konkreti runät?
^ • SS.
Sajä zii:^ä zimlgs ir LCK (inani^u
nozares vadltäja H. IClarka zino-jums
no Vinsburgai latvieSu nomet'-
nes, kur m nedautteaJSm Irstu un
in2enle|:u viotäm Kanädas piedävS-jumä
pieteikuSiea Visi arsti un
v i s i inieniefi. ,,akrieäan6s** p8c
piedävätajäm vietäm notikusi ari
lielaja Säiingenas kolonija, kas lidg
§im pec sava iemitnieku sastava uz»
skatita» par viaaugstäk kvalific^to
nometni amerikS^u josl& EsUhgcnä
us eventuälo lzco)otfiju skolotaju
vietam reflekti art vairfikl turienes
makslinieki. Ko taa rada? Vispirms
I jau nervositati, tallk, diomSIl, ari
vardu un darblbas neaaskai^u, Kopa
tas atlauj secinit ainu, kas, savva-
]Igi. attfsttdamas taifik, var novest
pie iekäktga chaosa.,
Kopd Centraias' padomef p^Sjäs
gesijas, LCK p&rv§Ieäanas un pär-organizManas
pagäjis jau minesls.
LCK delegacija amerikäi;ia joslä
savu darbibu ' izbeigusi, bet jaunä
LCK v& nav tzvSlejusies mitekli uh
faktiski nav darbibu äe vei uzsä-kusi,^
Radles tukSums, Jco savä
7. marta apsprledS blJuSi spiesti
konstatit ari amerikii^u Joslä dzivd-joäie
LCK locek^i* No otras puses
— dzlves dsivä plCismQ, kä redze-jam,
prasa atbildi uz joti svarlgiem
jautä^umiem, Ka|rä zti^a visu.mQsu
intereses ir, lal piemlnStaia Kanädas
un, varbat, ari citi lidzlgi piedävä*
jiuni, kas varStu sekot, nebutu
jaizi^ir tikai atsevi§kiem tauticMem
pa§iem._ Par vlsäm lietfim, jä^nfias
kustiba, ja ta faktiski ir jau sfiku->
sieS| saturfit organizatoriskos krastos
un plOdumi, ko ar klus§Sanu vai
ignoreäanu, protaniiS, panäkt nevar.
Kanldas piediväjuma vispirms
steidsami butu noskaidrojams, kädi
noiaki to israisijuii un atkariba t^o
tiem tad varitu tfilEk pQiaties, lai
eVentuaUe, izce|otaJi jiem nolQkiem
atbfiidtu ne vien no Kanidasrbet ari
no mQptt viedok)a. japanak, lai ari
muAS pa§iem §ajä jautäjumä butu
}auts lidzi runät Ja tas vispär nav
iebmuc^Jam verta reds6t Do*
navai pUsltä Reg^burgä? Ja lai-ka
nav daudz, tad jäapmierinäs ar
leverojamfiko, un tas ir! skalstaia,
gotiskftji stua celtais ^ doms, kas,
bumbu neskärts, iespjaidlgi slejas
pret debesim; iek5ien6 gan v§l daudz
trtost no priek5ka|Na greznuma, jo
v&EtlgSikio prieklmeti ka^a laiki
n<nriet^3tt i^roSIbä un v§l nav atlikti
savte vletäa. Tlllk' — 4clda virtu
bave i^Hsetas g^ajos ^odetinäjumu
mups, kuru, kfi to vSstumieki at-kläjuSJi,
179.. g. c€lis RcHnas l^eizars
Marks Aurelijs. Apskatijis domu
un vl&rtus^ sveSnieks,' braukdams
ifelu dstels^a vagonä, pi^ivo .pär-steiguinu,
jo, Klky sava melnä teva
pavadlbä iekäpj pavisam mazs ne-
#ir5i« un, äps6dies uz sola, omullgl
äOi^ M]a&ta:adäs, ka tas ir ameri-kähis,
jo vairäM ng^efU kajfa^^^^^
gensbprgä dsiyo ar visjm ^ehem.
Bet lalViettrfi Begensburgl^^^^
dt^ä jiapmekld Uelä nometne ka^
zarmäs, kur dzlvö tautieSu.
Pirms pärcelSanäs uz Sejieni pagäju-lltgada
rudeni, ^to Uelikl da|a mitusi
pitlkainajä FUiikas hcAhetn^, b^t
pärejlei l^diitate, Jo abäs vietig ta-gad
ie^Tletotiiidi. Mssllet^v^^
slmts iatvieSu hSltuSt no llfevld§t5s
Vertas^nometnes.
leejöit pa nomethes värtiem, uz-rnahibu
salefet diylplakätil^^ fi
npmetties zäle llegensb^^^
8u kol^a S> koncertö, be^
vi4l£X>jas Artuin Prledhi^ un vijol-nieks
AlfrMs IZtveras. Sie
pamudina sednlijumam, ka hömetne
röslgä mSkslas dztve. Lai par to
parUeQlhätös, vdkarä ja^^^
f ä kx>ricerts, u^ tas patlkami plr-steldz.
Korts, kas sayam mbto;!^
vel8Jiei5 värdus: „Tle,' kaa tälu alz-klist
pasaulS, dzimto zeml karstSk
ieihM; visu skaist§ odesma dzifQte-'
nelteilt!s skah, lai kurp tu ej", aa­va
JauJtiS, ener^ska dl)ri^enta V. Al^
dii^a yidibä krietni veic plaSo prog-rammu.
— 16 dzieahas, no tSm daJa
päfitr^ta. Kor! vairäk hekfe 50 dzle-öStSJu
im prieits to vidö r^xet
daudz jaunleSu, kas dtos mösu ko-
»os, dlemJSl, reta parSdiba. tTn Sie
audls driöd ar ttduaizraiitlbu, ka,
lekas, dzlesma vltdem tleS6m krötts
sk^, ,>lal kurp M
talfgö Dhr* plavl!)as es nop^^ kädas
gados ^irecäkas korlstes äcls pamlrdz
asaras un Vi^a
Vldzerti^s rnäju salmhlece l^tlet
atml!:iä redz augljgäs plavas un
kuplos tlrurnus, kufos tik dauda
svieditii llets. y
kad IzskahSJurf p§d5)| (fetesma un
dlriäents saijSmis llelu pu^cu salä^,
krQtis paliek vlegla sajöta par to,
clk svsttgas äädas stundas, kas „Is
tebl garu paella**.
Dziäfitmas uzmanlgl klausäs ar!
k5da WWElRAs darbinlece — )|t!hlete,
uh vi^as ilgie a^lausl rida, ka tSs
vi«>ai patflc. T5d6l, kpneertam bel-dÄotiea,
nevletS nav Jautäjums: „K8
jums patika latvieäu dziesmas,.
vai täs dilrdejfit pirmo relzi?"
v|i6u valixiä skan atbilder
dziesmas kora is?j)lldljuina es dzlr-deju
pirmo relz un täs ar savu me
lodiskumu un slrsnibu man ]öti pa-m
» 9
BALIC darba daJaiS yaditäjs J.
Aratmanis 6. un 7; martä apmeklljis
armijas un UNHRAs Stabus Manhei->
nife un liddelberga, lal mafchätu^^
näkt ati^aku darba ylenibu iesalsti-
Sanu dfiirbä. Apmeklöjumos no komi-petentaa
puses hoteikti pa^aidrots,
ka pagiUdäm vienibäs vares lesaist!-
tie$ tikai tadaspersönasv käm pec
is pirbaudem lespiests pSr-fcomisljas
ztmogs DP karte un
pie tam nav sastävejuäas ar-mija
piret jeb^UjTu no sabiedrbtiem*
Bez tam darba yienibu dalibnlekus
yilreis pärbaudis.
ro lesplUas organizat privatas darba
grupas tiem tautieätem,' kas izslögtl
no nometnSm.
V mmim
Bes krletnä kct^a Itegmnburgas
latvteilm ir ari t^tra tnipa ar .70
aktiviem dalibniekiem, kufi paäreiz
vienlalcigi iestudl tris Jugas un gan«
drlz ik ned^as srdedz pa izrldei. Ja
v§l ievero, ka notiek referäti ui\ da-
2ädi citi kulturäli sarikojumi, tad
jäliecina/ ka kUltOrälaja un gabied*
riskajä darbi Tej{@Q^urgieSi ir Isti
foslgi. /
Taöu kultörälais darbs latvie§u
nometn§s iodien i^da tlkal Uetas
vlenu pusi—kaiträ zlpä }otl svarl-gu,
bet taji pagil laiki JävSro ar!
otra puse, proti,prakti6kai8 darbs un
ti sasniegumi. Un tad§l heatvairli<*
mi atbildi praaa jautajtmis: cik dau*
dH hometnes iemltnt^ stttdä prak«
Uska diuM, dk tteudst trimdas tai­ka
iemleijulii^ aitiatus un eik ang|u
valodu; vM skolötiji pratti stradat
att galdiiieka vai eitu darbu, kad tas
varbQt pic daMem rhSneSiem bas
nepiet^eSi^, vai ier^inid bas izma»
eijies i^ar elektrlllfi un mäjas mäte»
par lu^Ju vai adtttju? Diemlel,
§aja virsiena ^agaidäm paveikta
dieagan maz, arodu miciäanis un
parskolosanäi nav levadita yajadsi
gaja #dtn& Pa dajai te valnojami
arl toljie apstökjl, k ^ rakstiirtgi Vi-sur,
kur tauti'^! parcelti no Vienaa
noinethes oträr giratt iekto^
nicas, trukst ^speclills^ dar»
ba riku un materiilUv^
§iem daudz paju bez tam prasijusi
paäreizejo mitJjiu salaboäana, jo pa-gäjuSä
rudenl t&s saij^emtas yisai
bedlgä stävokll. Vei Sodien dais
säplgs JautäJiuns nav atriainats, jo,
piemSram, gimnazijas vlsaä klasc
macäs vlenä kopaja liela telpa, kjyifu
sadaljt kav§ matedälu trOkums^
5u tomar vai ar paiiit lieldku usijil
mlbu un heatlaidlbu art^^^l^
ma nebdtu rasta iseja?
Par sp!tl visäm gnit!^^
burgas latvieaejn jfivelt! d^tudz lie-lika
vSriba arodu apmftcib§m, Jo
praktlska darba prasme ir äodlenas
un It IpaSl näkötees neatllekama
praslba; nometnes ikdlenas
va jadzibu apmiiBrlnaSahai strädt
vairSki amatniekl, bet to sp6jas }5
izmanto ar! dtu tautleSu aprhfiÖISa-nai,
m6|lnot rad!t kaut nelielas ap*
mäcTbu darbntcas.
Regensburgas • nometne pec UN-RRA9
Itstradatiem notelkundeitn nu-
Dat ievSIeta jauna nometnes vadTba.
Sos noteikumus plemfroSot ari cltäs
amerikB^u Joslas DP nohiethig. Tie
paredz uz 6 m§ne§iem vSlStu nomet­nes
iemitnieku piadoiml: — pa l lo-cekiim
no katrtem 100 v§l§tajtem.
I^dejä, bödama iaör^^ iemitnie­ku
grlbas lEteic5jia> ar balslm ie^
y^l nomethes komandantUy viha dl-vus
pallgns (Camp adminstrators),
nozaru vadltaius un revDrilas kc«rii-slju,
ku|iis afistlnrlna t n^
rektors, Ja iey51§tas amata perso-nas
ir jau padomes locekji, tad tämno
padomes jäisstäjas. Adminlstritryos
usdevumus nömetnl veic koman*»
dandahts ar saviem pältgiem un
zaru vadttajiem, par savu darbibu
bOdami atbiidigl arl padomei, kura
par nesekmlgu vai nepareizu piena-kumu
piW ils personas var
katra laika atcelt
Äegensbu^^ nometni par ko-mandäntu
ievSlebr V/ Krito ^in par
vipa paUgu V. .Llepa; Lidzlga k5r-tlba
norhetnes pSh^alde lev^ietä ar!
Veidenas - MditenbTles nometnS, tt-karar
tädu atSkiribii, ka vlens pa­domes
ioceklis ve!§t8 no katrlem 100
nometnes ledzTvottjleih, bet ne no
100 Mstleslgajiera. ^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^ ^^^ ^^^^^^^^^^^^^^^
A rv. B olStelhs
iima^
Pec ,JLÄtvleSu Balss Austrijä" in-formäcijas,
Austrijä ieradusies Bra-z^
jas valdibas ddegäcija un kopa
ar tJNPRU un StarpvaldTbu baglu
komiteju ussakusi- to DP registriSa-nu,
kas vgletos izcejot uz Braziliju^
Pirmais transports— 100 felme^u —
Eiropu ätstaiot Jau L malja. No va-djas
ang)u Jo6la» pirmajam tran-sportam
paredzSlas 275 llmenes, no
amerlHinu Joslas a7a un no franeu
joslas 100 iimenes, bet no Austrijas
360 idmenes. Qimenes galvam ja-but
20--50 gadus vecam, un felmenS
skaita tikai plrmaa pakapes radlnle-kus,
pie kam j^enes nedrlkst btlt
lieläkas par 5 personto, pretiji g|-
dljumä personäm yirs 5 Jäbut darba
sjÄJtglm. PlhnaJI transportä vecS-M
divlki nav i^reidslti un vieninie^^
taja nedrikst bat vairsk par^^4^
jö proc. IzceJotSJu paredzSti lauk-strädniekii
pie kam priekSn^a do^
dama baltieil^ un ukralhlaiYi, un
30 proc/ räpnieclbaa strSdnleki ar
priekSroku baltldU^, bal^avlam
un dienvidslavim Laukstr&dnte-klem
paredzlts darbä ka^aa , kok-vllnaft.
risa im därsftJU kultQrte^ bet
tajls vietän, kur vlnuapaipedzatsn^
vietot, esot ari lopkopiba un pien-saimnlectba.
NbvletoSanas rajoni pa^
redzStl Br^ilijaa >ulto>plm,^^^^c^
räla im dienvid!^triunu^^^
augsUenes, ztnäma atti^utna no pie-krastes.
Paskaidrbts, ka iecelötS-^
jiem pSrsvarfi bös Ieb4vle5u a6-
stak)i, pie kam lauk&^idni^iem ja-raj:
lnöiies, ka bÖa Jfidllvo tSdoa ap-stak|
os,kädxis tiem sagadls darba
dev^ji. D ussSk^ai darba
izsnlegSöt avan^ naudi vin
..Daily Mail'* 1 marta numiia^
vletojls dlvas lasltlju vlstules |är
Baltljas DP jautajumuv
tors. kads j . P; !^rtz6; atglWUna^ ka
JoproJSm pa^ule klusi par Baltljaa
valsttm, Nav sasaukta heviena kon-
!erence, lai Izlabotu starptautjako
Ukumu pirtcäpumu. Nav ari ndcas
dzirdlts par to, ka par^So probl&nu
runis MaskÄVas konlerenel
panakams, tad mösu plänotiem k o -
p § j i e m sojiem emigräcijas jautä­jumä
praktiski nebus nekädas nozl-mes
un tie pallks par labas grlbas
deklaräcijäm, Dzlve tad, droSi vien,
ar täm nereljinäsies. Tädä gadijumä
jäizSl^iraa par citädu iespajamu ric!-
bu. Nogaidi§aha istenibä ir tas pats,
kas nekl hedarlSana;
^Kanädas piedäväjums, tädä Veidä
un apmaros ka tas lldz §im zinäms,
bez äaubäm emigräcijas jaiitäjumu
neatrlsina, Tä ir tikai plrmäbezde-llga,
kas atkläj patiesu 1 sten!bas
ainu mCi&u pafiu garigajä nostaja,
mflsU nelieku|otäs sirds do^ im
ceniiehos, kas räda mQsu dabigo,
nevis; tebrätlskö reakdju, kas tä vai
dtädi ietekmäs arl dtu lldzigu ple-däväj
umu uztverl un reälizgäanu,
Kä mSs tagad iejQgslm savas dztves
rätus, tas lielä märä izälj:irs sekmes
musu aj|ojumä uz tagad väl nezinä-mo
näkotni. '
ötra vastule rakiatrta no Vfidjas.
Aut(»*3, ks^ Uekas^^
sver, ka visa pasaiie aleina palidzlSt
badS mirtjlem vadeSletn. Aicliiäjä-mam
plevienojotles pat krievi.
tas, kas dz^m3öt stwp V ik
dienas dzirdbt: visus Ir-zemnlekusVV
„Pie trOkmna Vlclja
valnlgä nU^
dJas spakiem ir pärtikas dlezgan,
bet tie grlb, lai vädrfi mirst badäl**
Yäcu laikrakstl vlsi k l vlens säkuSi
kampahu pret DR bagji no
austrumu apgabaliem var palikt, bet
cltlem japazUd. DP tai pasa laika
dsivo netirgs bakkäs, nereti 30
yienS telpa. Bet, kad atceramies
fUgu^ t ^ ka tur isbumbotu
vacleSu labil4 stundu laika savus
dzivoktus bija jaatstäj latvieSu ie-r^
dhlem, tte labako velkaJu durvlm
Wja uflrakstlV^^^^
YS$tules autors leroslÄa sasaukt
starptaiitisku kohferenci, lai izä^lr
Baltijas näkotni/ Ja täm JSpalielt
pie Padömju Savientbas, tad biju-äiem
Baltljas pilsoi^detti Jädöd lesp§-
jaoabsorbätles rletumu valstis; Ir
gan brlesmlgl ledomätles, ka dlv§-
klem uz vislem laiklem jipamet
dzlmtäs zemes, bet citas izyäles Oem
nav.--; •v.^^v-":,-
ASV hodibihäta pilsoi^iu komiteja
pärvietoto persona jautäjumam iz-platijusi
ASV uzsaukumu, kas pie-sutit5
visiem iev^irojamäklem pllso-piem
SavlenotaJäs Valstis. Uzsauku-mä
snlegtas sipaai par Eiropas DP
^aitu un sastavU uh motlvlta he-
Virtembergas • Bädenes apgabala
latvieäu komitejas 8§d§ piedalljäs
ari LCP priekSsädls ;A. Valdmanls,
kur zl^oja par LCP Iprezldija lidz-ilnäjo
darbibu. ;Mlnetajä apgabalä
nodibinätais \tautas kopibas forids
säcis plrmäs Izmaksas trOkumä no-näku5lem
ta^tieSim Sädä par ple-märötäko
mliekll LCK atzma Felba-diu,
ko ar! IQgs levirot LCP. Lai
varätu paätrlnät no Starptautiskä
Sarkana Krusta sapemto mantu sa-dallSanu,
nolerna jjasaukt visu apga­bala
home^U pär^stävju sanäksmi.
GrQtibas mantu äträkal sadaliSanal
rada apstäklis, ka vispirms jäÄstäda
sadales pläns un tiis jänosQta apstip-rlnäSanai
Starptautiskäjam Sarka-nam
Krustam. Sapemtas zip{i8,;ka
angju joslä §is mantas jau sädalftas.
H, M.
piecieSamil^i DP problemii atriainat,
norädot, ka ari IRO to nespes, ja
atseviS|j:as valstis nebus gatavas uz-jgiemt
samirlgu da|u^b^^
ra ar! ASV^ kufu imigräcijas kvote
ho 1940. lidz 1946. g. izmantota tikai
par 15 proc. Pac komitejas ieska-tlem,
ASV spStu uzpemt ap 400.000
pärbaudltus un piemerotus DP, kas
bOtii tlkal puse no kara la&
mantotam iecett^anas kvotSn.
Uzsaiikumä ari noradlta,^^^^^^^^^^^^^^
nebötu säbiedribai par apgrQtt^
mu, bet gan palidaätU növirat daiäs
nozares pastävolo darba j^ka trQ-kumu.
Patljumi kada piisata
lleclnot, ka ikviens biglls >-
uzpömajs sagäda darbu v61 septl-hiem
amerUcäplemr Pilsopu koim
jas- m6rlj:U8 atbalstot sekojoSas ör-gänizäcljas:
Naclonälä katoju läb-kläjibas
apvienlba^ Amferlkas krtstlgo
baznicu federälä padöme, V^eri
iidu komlteja, Amerikas iidu apvle-niba,
RQpnlecIbas brganlzäclju sa-vlenlba
(CIO), Ämerikäpu darba
federäcija (ALF), Darba lefelonäru
Onijas nacionälä apvienlba, Ameri­kas
veteränu organlzädju: apyienPtä
padome uc Uzsaukums aidna ASV
pilsoTjus iestäties komiteja vai dlbi-nät
jaunas tSs nödajas, kä ari ar
sava apgabalisi pärstävja palldzibu
köhgresä atbalstit domu par DP le-laiSanai
ASV nepledeäamlem likumu
grozTjumiem.
graudl. ko vaiäk a t ^ t l ä o t no da>
ba algas. Krietnlem strädniekiem 5
vai 10 gadös bUäot iespEjams paäiem
legot Semi, lopus unlmaju*
Traosportu uz BraziliJu~Jzcelotä-jiem
apsolijusi Starpvaldibu begju
komiteja. Sapulc§5fi3aä8 paredzSta
Hanovera, bet isbrauklana no^Ham-burgas
ostas. Braudena "^kalkulets
14—51 dienu ilgs. lece^otfijus pic
ieraäands Bra^Uija solits novietot
valdibas pärzinätäs translta nomet­nes
lidz tam laikam, kamer vihus
nosötis U2 darba vietäm. Darba «•
gumus ar iecelotajlem plantäclju
ipaSnleki un rdpnieki sllglot §ajis
iransita nometnäs.
pIc Jauna I ^ da^ noaartg va(U«
t&ja prot. lynd^^ dirba
hottka EsUhgenai 2L marta, pikst
iO,Pilsäkol&ao. marta turpatnottka
latvi^u amatni^u organisadju ip^
vientbas valdes sMe»
-.1
UNRRAs vi^Ibar dlreMm Augi»
burgä Vlälks HoiAfeMas 1^
Stetehaa baltleiul nomet^u koö(iiteJti
pär^ävjiem päsi^iSi ka XJNBRAa
p&rbai^des atceMs un, p§c yj^ä do*
mäm, taa art hi^aunoä^^^n^
Dirdctors art informljls par tJN«»
RRAs pärorgsoiizeäanu, ku^as rezul«
tata ap 300 pirtnas S^dras XJNBIlAa
ierld^u saudasot aavas vletas. UN»
HRAs apgabalus llkvidlSot, bet vie*
nlbii rajoni (timi) bQäot pak^autl
5iem armijas koxhandantiem, kidu
visä ameriklhu Joslä bOSot ap SO.
Augsburgä par äädu komandanttt
esot iecelts pulkvedis Tapers (Tv®^
per), kas i^rztnääot ar! Jaunulmas
un Qincburgas rajonu.
Amerlkahu un tranCu Joalas laU
vieSu YMG^^Uh YWCA8 pr^zldlja
pinnaja' sadl' pärrunäja ieapajamu
paplaäinäSaixu un atzlna, ka
o atseviS^ nodaju daAlba,
ta kä iesi^Jams, ka. p§c UNRRAs
likvidKanas 5!m organlzädjäm bas
sVarlgi uzdevumi, lerosinäts YMCAs
uh YWCAs nodalas diblnät vlsls
latvie§u DP nomett^s. FlSbaAä rl»
kos IpäSus kursus, kupos visvairäk
yarfbas yeltls Irpusskolas isglltll^
Jautftjumiem. -
AustriJÄ ieradu^iea !pai^ angju ko»
misQa, kas inlorma turienes DP par
darba lesp^JämAnglija. Esot Itre*
dzes rast darbu austuväs, majsaim-nlectba
uri, vartaat, ari lauksalmnle*
dbä. Sakumä Sis iespajas attlednl^
äöt. tlfeal us sleviet^m —^ vlenlnle»
<^m vecuma no atMSO gadiem. Al«
gas austuvls esot labas un darba
paijiamleni tadi, ka tos varot vdkt
bez IpaSas apmadbas.
[Sakara s^ pieteikto dävanu sAtl^
jumu no Irsemam^ k apstäkjoi
visvairäk cietu5ajien latvieSu böf*
niem, I J C K sodaia nosare lUds pie-sUt^
t sipas par aadiem bemiem: par
bari^iem, kas saudajuSi abus veci*
kus, pi* kafa kritu§o,^_m un
darba nes|>eJ!goblJ.ka^^
Uem, kaut arl mate tiem bdtu dsl*
va> par päi^Jlem sb^ apgaciäjamo
Ömepu berniem. Bamu sarakstl, at-seviSI^
katral katlgorijai, atzlm^jot
vipu vecumxis, sQtami päc adreses!
D^ghpld / Hldeseh, DP Camp n^ri-sdie
Quelle" (21a>.
Flensburgas novadä, kä rak^
,,l*lava8 Zlptotfijs**, konstateti aa*
siimSanaa gadtjund ar titu. Jau re*
^stratl lia sasUhfiäanas gadiJumL
Caionls ne väritä piena lietolana.
BaltUas y^^^^ Plnnebergl
lids äim telpu triikuma de) bija at-
}auts lupetat 1000 stud^entu. Tagad
ir lEredzes,^^fe^ atjaus io
skaitu dlvkärSot Unlversltätes va-dfbfid.
pa^aidrofe, ka DP nometpu
iemitnieku iesalstiäana darbä neat-tlel^
ies us uhiversitätiv Jo studentul
arl atzist par stradäjoälem,
ums
ITNRRAs galvenä mitne Hddd-bergä
mums plesutijusi publicäfianal
sekoJpSo pazipiojumu:
„Päryietotäs personas, kas vilaa
sastapt padorriju säkaru virsnlekus,
var grieztles/ple Ikvleha no zemäk
mlnetiem yirsnleklem päc sekojoääm
adresäm: Heldelbergä — pltn Gole-lovs,
Itrt. Söhlns. DanterStr. 10; Re-gensburgä
— pltiL Luksts, kapt
Pavlovs, Maxlmillan-Str. 9; Mlnche*
ha — pltn. Berejanskis, maj. Ce^
novs, Kastar-Str. 94; Stutgarte —
maj. Liberts, Elbe-Str. 55; Fuldä —
kapt. SaveUevs, kapt Lepa, Peters-berg,
Menbedc-Str. 2; Hersfeldä
padorhJu pllsopu pulceSanäk centrs,
^August - Gottlieb - Str. % U4-
tenäuä — padomju pllsopu p'Ä$5a •
näs centrs, ciemä Ansbadips tu-vumä".