Bavarijas Latviesu vestnesis, October 21, 1948

              VIJA, 1948. g. okl I
g.; ' ^ ^ i e ž nākot..
nīkstam, nīkstam T,,,„.'
kaimiņš piebalso.,
ditājsJanb Gulbis^^^^
i/pakau.1;
putēšanu vēl'nemanu
sib.ik ri ednzeēbt,ū ttāup ējācr iaiedmaa ^^^-^^^^
^rgaiiizejam jaunu dart^ :
amatu afet^M, 3a
> icas^paife pēdējais
acis jaunajā darbnīcā''1^
ta jau^strāda - kā mēdz :
linu tvaiku. ^I^^^^^^^
amatu grēdas gaida tir.
egatavās - apdares kārtu.
gu, pāris dāmu rauias at^
edurknēm ; ;
s dabūjāt speciālistus^
askatās apkārt.
iģad kā trūksti Nu t^^^
koložanās. Notvērām te
adzigu rakstnieku, kam
maksā salītāg.markas. Tas
anizēja siešanas un broSē-us,
apmācīja palīgus. Ta-pagatavot
fte vien savus
bet ari veikt • •
mus."
t apmierināti?"
grāk par grāmatu brošē-burtnīcu
apgriešanu: bija
āfti darbņicām, tagad tis
aliek paSu mājās,: Bez
usu darbmca spe) itrlk
ievadīt tir^u nekā vāeldl
/šodien vēl loksnēs guļ
ndzelīna Latviek valodss
formas, ritu jau pirmie
eksemplāri būs skolēnu
5. Tādā pat lempā; n^ka
Kārliņa Cittautu aiterātū-
J. žirmaņa Vilki un
man sējumu ar zeltītiem
pasmaida, pacilā vienu
otru. Viņš nedomā slēpt
vājās puses,
aru soHt. Ar zeltu ities
lielīties. Tādus pasūllnā-ņemsim
Bigā. Bet )a l:āds.
ilgi gaidīt, tad varbūt va-
,alpot Ņujorkā, Kalifornijl
' / ^ J ā n i s Staika
00
ilvo apgādes kopu pilnScV
y»ļgļu un amerikāņu joslōs
darbības sekvnēšanai un
izveiidt)šanai uz l^ooperā-
,„atiem, visas kopas apvle-tviešu
kooperatīvu savie-'
darbosies kā otrās pal^a-
Tātlvs ar Statūtiem un ve-rvaldes
orgāniem.' Udiac^
:beigtas ligum'fikās saļsti-ix\
imtitd7A\\^CAbas pasaku-;
ba". Tas turpmālc dos ie­pazina!
tirdzmedbas iiift;
preSu cenas. ^
Ide darbosies pilnsajAUc^
opu pārstāvji:. :J.^Ve*
E. lielozols, Siliņ3;im
et revīzijas komisija J-
•ozgalvis un Tērauds.
t a r c s , Hersbrukā
tJDE^S I>ĒJEJI
u raksta :Jaimatn(|^^^^^
•ekšlasijumus^tade ^^^^^ ,
. ka tie es^: ^g^^^^
^ z ā j a m i e ternaU
ka klansnāis no^ 1^^^
prasa vairāk nek^
ktors skaidri un ^nv
\ klausītāji Ji^as^^^
ne art t a g a d ^ ņ e ^^
pasaka, ^ J ^ c i l v ^
J 4 ā jādara. Bet
. . ^ ^ atrod,,, ^y^%^ŗ^ sr
'Mgām domam uiw^^
d a r b i n i e k u a^^
^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^
gunskuru, bet par^.^ ^.^-su
m ugunskuram g^^^
a vieni pulas^.^^^^ paŗ
interesi un_sajii^^^^
.kratitos/ensag^^,^
ieciešamP ideJ^J^.,^žana^
la^s^ ^si^s^tē^m^^a
PIEZĪMES PAR VENECUĒLAS GALVASPirSĒTU
Vēstule no Karakasas
Kad es, mazs puika būdams, brau-
^ pirmo reizi uz Rīgu, biju' iedo­mājies,
ka Rīga ir tāda milzīga no­jume
ar lielu jumtu, kas balstās uz
četriem stabiem. Zem šī; milzu
jumta' saliktas visādas skaistas man­tas,
staigā daudz kungu un visu
pliļc. Ieraugot Rigu^tāduj kāda tā
īstenībā, biju' smagi ; : v ī l i e s ; ; : ;
Kad biju vēl Vācijā un * par, Ve­necuēlu
zināju tik daudz, 'ka tā at­rodas
ekvatora tuvumā, iedomājos,
^a Karakasa atrodas džungļu vidū.
Iebraucot Karakasā.piedzi^^
smagu vilšanos kā kādreiz pui-
^3do& Ēlgā: nebija nē vēsts no
džurigiieni Vienīgais; ko ņo; visa
gaidītā atradu, ;bija čūskas — visda-iSdākos
veidos un krāsās. Savu
pirmveidu viņas gan bija zaudēju-
5as, bija • palikušās vairs tikai ādas,
bet toti.es ; pārvērstas dāmu kur­pes,
rokas somās un dažādos citos
izstrādājumos,:
Džungļu pilsētas vietā atradu mo­dernu
lielpilsētu, kas izaugusi un
Izveidojusies ''nepilnu desmit gadu
laikā un -turpina augt tik straujā
tempā, ka vēl pēc pieciem gadiem,
i-oši vien, būs nozudušas pēdējās
paliekas, kas tagad Vēl rāda, kāda
Karakasa izskatījusies' agrāk. Tāpat
kā pati Venecuēla, ari Karakasa ir
pretstatu pilsētā. Tās. ņlodemā daļa,
kas ne ar ko neatšķiras no Eiropas
pilsētām,, norobežota no vecās vēl
nepārveidotās Karakasas. Geļotā-
Ižlasot A. Ceichnera brošūru
katrs gūs objeiuivas ziņas par si
tālā kontinenta dabu, dzīves stan­dartu
un nākotnes iespējām. Ce­na
DM 1.50. Pieprasiet nometņu
grāmatnīcās. Vairumā Latvijas
apgādā, ; Gūnzburg/Do., Markt-platz
25.,
vaoM
Lem,, kas.; nāk. no. Eiropas, žēl
noskatīties, kā mašīnas ārda un
jauc vienu pilsētas daļu pēc otras,
ai' senlaicīgo un dienvidnieciski
Īpatnējo māju un būdu vietā celtu
jaunas un modernas daudzstāvu
celtnes no stikla, tēi^auda un be-
Karakasa atrodas 700 metru virs
jūras līmeņa un jau ar to vien -ir
; visu Eiropas ; ieceļotāju :sapnis. Te
jūs gandrīz neko nemanāt no ekva­tora
tuvuma un nakti ir par vēsu
ar vienu segu. Kaut gan dienā sau­le
lielāko; laiku 'atrodas ītieši^vLrs
galvas, te nejūt to tropisko karstu­mu,
kāds ir; žēmeS; iekšienē un citās
pilsētās: zemāk' ielejā.
Karakasa ;ir augusi burvju,'ātru--
M im turpina; augt un: pārveiidoties
tikpat strauji. Jo;;Venecuēlai ir: tā
burvju atslēga, kas; slēdz visas; dur-via
nauda. Sŗ;zeme:ir trešā ;^ lie­lākā
naftas piegādātāja pasaulē un
Iespējams, ka visā drīzumā ieņems
pi^pao vietM. Te ir, arī bagāti zelta
lauki. Lai gan^v^ lielākās naftas
^zeltu lauku sabiedrības ir ame­rikāņu
rokā.s, nodokļu . veidā Vene­cuēlas
valsts kasē ieplūst milzīgi
Mzekļlv Sos līdzekļus tagad sāk iž-
Jnantot pēc noteikta plāna un Vene­cuēla,
no pusmežbnigās zendes vē:-
^iojas par: bagātu un nioderbu
valsti. Nav nekāda: nejaušība, ka
tieši Venecuēla ir tā zeme, kas uz-
^em Eiropias' bēgļus, lai tā i^plūdi^
^ātu jaunas asinis. Te vajadzīgi
laudifl ar zināšanām un darba gribu.
staigājot pa Karakasas ielām un
vSrojot piekrautos veikalu ^katlo-
• tada izbrīnu ^t^^ ka 90VonoVi-sam
mantām ir Savienoto Valstu ra-mxm.
^Vienalga, vai tā ir adata, vai
automobilis, papīrs, pulverpiens, šu-
Jāmmašinas^ ralcstāniinaslnas, velo-
^Pedi — viss nāk no Amerikas. Ve-
Jecuēlag rūpniecibas tikpat kā nav.
" āk sakot, līdz šim tikpat kā ne-
V Jo patlaban pamazām jau sāk
rasties sīki uzņēmumi, kas mēģina
ko Karakasa varot nopelnīt, tad,
visu pārrēķinot, tomēr iznāk, ka iz­devīgāk
palikt ;kādā: mazākā pilsē­tiņā
par mazāku a l ^ . B e tam; jā-piezimē,
ka ;algas ari; Karakasa, he-maz
• nerunājot par citām pilsētām,
nernaz nav tik lielas, kā^ to Eiropā
iedomājas.: Ir gan pareizi,'ka, piem^,
automechaniķis var izpelnīt līdz
^0 un 50 bol.; dienā, bet es vēl ne­esmu
dzirdējis, ka kāds .ieceļotājs
būtu tādu algu saņēmis: ^Parasti ' j ^ -
sāk ar 10 bol. un tad pakānenlski
var saņemt ari:, lielāku algu, bet
reti kad vairāk par: bol.; xi\^n^.
Lielākas aZg;as sarvera. sņĢ,c\^l\sli, k^žs
atvodds vadītājos ppsteņos,^ piem,, auŗ
tomechaniķa alga: ' parasti ne--
pārsniedz 25 bol., bet automechani-:
ķis, kas var vadīt ;garāžu, sāt':^m^40
un -vairāk bol. , dienā. : Ir • toi-.ēr
^iens bet. Tā ir spāņu valoda. Bez
perfektas spāņu valodas nav ko.sap­ņot
Dar vadītāiiem; amatiem, bet pr
valodas iemācīšanos iet: pagrūti, ua
ari pirms gada iebraukušie Eiropas
" egļi jau var : spāniski sarunāties,
tad ši/sarunāšanās parasti Vn
pārsniedz; buldurēšanas robežu,;'ar:
ko gan pietiek, lai veikalos iepirk­tos^
bet nepietiek, lai varētii:^ vadīt
uzņēmumu.;,, ;; : •
Venecuēla ir pirrņā vietā .no vi­sām
Dienvidamerikas; valstīm auto­mobiļu
skaita ziņā,: ūn Karakasa
savukārt;;:paturējusi pirmo vietu
taŗpvpārējām Dienvidamerikas pil­sētām.
Automašīnu straumei liekas
nav ne sākuma, ne gala. Satiksmes
kārtībnieki gan; stāv; ielu stūros, b'^t
līdz šim vēl - neesmu izpratis,; vai
viņi satiksmi tiešām; regulē, vai tikai
izliekas:; to ^dar^m^;to^
tikŠ7ni še. nepazīst. Katram automq
bilim; ir vismaz 5 taures visdažādā­kos
toņos, pat velosipēdiem nav ma­zāk
par divām. Ielu ;troksnis liekas
neizturams, ; kamēr pierod. Pierod
arī pie tā, ka Karakasa blakus mo­dernajiem;
veikalu.,;: un vasarnīcu
kvartāliem ir •veclaicīgi un; tipiski
dienvidnieciski- rajoni, kur ^veikali
atrodas; pa pusei; uz ielas, kur, V(^i^
kalnieki: skaļi reklamē savu preci,
kur frizieri strādā ; uz; ietnes un ie-^
las vidūj starp automobiļiem, riteņ­braucējiem
; un ; gājējiem: ^ spēlējas
pu ska 11i bēm i. : :
Karakasa aug un veidojas. Tropu
zemes īpatnības arvien grūtāk; atro­damas.
Romantikas ^: vietā stājas
praktiskais' modernisms. /;
;^Karaķasā, oktobrī.^^^/ ;
;••;•• :-.:-A,---'Kli-šā.ns-'-|
Izrādās, ka filmu varonis Hanss
Albers nav vienīgais Hanss Albers.
Kada ^ cita Hansa Albera pagrabā
pašlaik atrodas vairāki desmiti
centneru ķirbju,: viņa bērni' spēlējot
ar'ķirbjiem kājbumbu, bet viņa sie­vā
esot- uz savu viru dusmīga.
Sis Hanss Albers ir augļu uzpir­cējs
un tagad uzskata sevi par vis-muļķlgāk
: piemuļķoto valūtas. refor­mas
upuni. Pirms reformas viņš
ļkādās Hamburgas firmas uzdevumā
apbraukāja Hanoveras un Virtem-berģās
dār.:niecības, Īdi lūkotu iegūt
ķirbjus ekstrakta izgatavošanai.
T^BiTznieki ioreiz^ orotams, atbildē-juši;
diezgan izvaii gi un solījuši
tikai: niecīgus vairumus, jo, lūk, ra­ža
esot paredzama vāja.
•Ķa visiem zināms, valūtas reforma
uzlaboja Vācijas' dārzu ražas gluži
neticamā mērā un gala :.rezultātā
pret rudeni uz Hamburgu sāka plūst
isti ķirbju pali. Visi sūtījumi bija
adresēti Hansam Atberam. Viņš ie­sākumā
ūzpitigi nodeva ķirbjus fab­rikai,
bet tā, pēc 4000 centneru pār­strādāšanas,
paziņoja, ka pietiekot.
Albers. devās pie Hamburgas sakņu
tirgotājiem. Tie raust'ja plecus:
,,Ķas gan tagad pirks ķirbjus,.ja Aisi
veikali; pilni augļu?"
Galu galā Hamburgas preču sta­cijā
stāvēja .60 preču vagoni, kas
bija piekrauti pilni: ar — ķirbjiem.
Dzelzceļu pārvalde uzstāja, ka va­goni
vajadzīgi; citu preču transpor­tam.,;
Hanss Albers sarka un bālēja.
Viņam; bija pienākuši rēķini kop­summā
pār 7000 DM — par piegā­dātiem
ķirbjiem. Izmisumā viņš
devās uz preču staciju un sāka vest
autokravas ar ķirbjiem uz savas .mā­jas
pagrabu. Ar šo rīcību viņš tikai
nosmēla pilienu no ķirbju jūras. .
Beidzot dzelzceļu pārvaldei apni­ka.
Tā;nolēma pārdot ķii'bjus pati
uz savu roku. Dzelzceļu reklāmas
Šefs .Rasoms aicināja talkā presi un
radiofonus lai tie palīdzētu izrekla­mēt
lielo ķirbju tirgu preču stacljā.
Reklāma bija laba, un, kad ham-burgieš
i noteiktā dienā sāka 'doties
ukstaGijU, tad pircēju bija tik daudz,
ka kārtības -radīšanai bija jāizsaiic
ne; vien visi brīvie dzelzceļnieki, bet
ari - vairākas policijas vienības.
Ķirbjus pārdeva: par pieciem feni­ņiem
gabalā, kā. lielus tā mazus, vi­sus
pēc kārtas, tieši no vagoniem.
Tā kā veikalā vidējs l>irbis maksā
ap 3 DM, tad pircēju pieplūdums
bija saprotams. Bez tam pircēju vidū
ioreiz bija sevišķi daudz bērnu. Ve­selu
nedēļu visās Ham.bargas ielās
varēja redzēt no ķirbjiem izgrieztas
maskas, ķirbjus, kas pārvērsti par
svečturiem utt. Sp.
KANĀDAS LAUKSAIMNIECĪBA S ASNIEGUSI ZIEDU LAIKUS, KAOT
DARBA ROKU TRŪKUMS KATASTROFĀLS
Vēstule Latvijai no Kanādas
Mēs esam Dienvidkanādas farma,
pāri par 100 kilometru no ASV ro­bežas,
bet šī: ,vistā Amerika" uz ik
soļa jūtama arī šeit. Tās gars iespie­žas
pat klusajā lauku sētā. Simtiem
mašiiiu ik dienas joņo gar mūsu lau­kiem
un kāds desmits to .iegriežas
arī farmā.' Gandrīz visi tie ir ceļo­tāji
aģenti, kas piedāvā un izvadā
savu uzņēmumu preces. ,. Šie preču
piedāvā^uinikaudiēm pienāk ari pa
pastu, un saimnieks parasti, jau
acis uzmetot, tos atšķir no-pārlēJās
icorespondences. To liktenis nav
spožs — tos tūIit saplēš un aizsviel
Un kad vakarā pienāk lielā Toron-to
avīze ar savām divdesmit lappu­sēm,
arī tur šī amerikāniskā reklā­ma
ir pārsvarā pār vi&u citu un at­kal
bojā nervus jau tā dienas dar^
bā nogurušajam farmerim. Un to­mēr,
ir tādi sludinājumi, kas iegūst
arī viņa ievērību un kurus viņš vi­sai
uzmanīgi izlasa. Tie ir, kas virs­rakstā
vai saturā saka „receptes'\
kā var „taisīt naudu" ~ „make mon-ey".
Jo, lūk, šis varenais sauklis
vieno visu Ziemeļamerikas kontinen­tu!
Šo mākslu — taisīt naudu —
mācās jau skolas zēni, un tā pielīp
pat tā saukto „jaunkanādiešu" un
visjaunāko ieceļotāju bērniem. Lai
tiktu pie savas naudas un vēlāk arī
pie sava auto, kanādieši visai agri
sāk darba gaitas. Vidusmēra kanā­diešu
ģimenēs strādātāju procents
ļoti augsts.
Ar darbu, pie naudas — tas ir cil­dens
un labs ceļš. Bet ne mazāk
siltumnīcām te būtu ienesīgs darba >
lauks. Ļoti dārga ir ari gaļa, kura
milzīgos vairumos aiziet eksportam.
Piemēram, speķis maksā ap 1,50 doL
kilogramā, vērša g^a — 1,30 dol.,
putnu gaļa'— 1 dolāru. Patiesībā
Kanādas lauksaimniecība pašlaik
pārdzīvo ziedu laikus, jo sasniegts
pāt ievērojami augsta ražojumu
cenu līmenis nekā kara laikos. Bet
ir tikai viena nelaime — trūkst dar­ba
roku. Lauki vārda tiešā nozīmē
\Y ^ilv^Ai tuJ^^i. TMā setā,
L-Kl-^ļi^i di^'^oia vlisn^az \^ cil­vēku,
te redziet tikai divus- vai trīs.
Šis katastrofālais ^darba roku tru»
kums spiež farmepus / stingri pietu­rēties
pie speciālās f saimniekošanas
metodes — darboti^ tikai vienā no-zai'ē:
.piensaimniecībā, putnkopībā,
graudkopībā vai sak^kopībā. Tāds
farmeris gan ietaupa darba rokas,
bet saimnieciski ir diezgan nevarīgs, /
jo pašu uzturam gandrīz visi pro­dukti
jāpērk pUsētā. Ir mazliet,
smieklīgs skats, kad sainmieks, kurš
viegli varētu pats nobarot vismaz,
pāris suķīšu gadā, pērk no miesnieka l
auto gandrīz ik 'dienas mazās šķēlī­tēs
sagrieztus dažus simtus gramu
cūkgaļas. Piena auto tam savukārt
pieved pāris litru piena, bet par ļo­ti
dārgu naudu 18 centiem litrā.
Kaimiņš no pienotavas par tur no- ;
doto pienu saņem tikai 10 centus.
Sādā speciālā farmā nauda gan
viegli nāk, bet arī viegli aizplūst,
Stritsvillē, oktobri. V
A. K a l n i ņ ā -
ivība ir labāka
dzīvi
KS DZĪVO KRIEVU EMIGRANTI
antu pulki, kas bēg no boļ-ševisma
un ;meklē - brīvību, šodien
atrodami; visās brīvās;pasaules niaP
1ās. Viņu vidū ir kruevue^
kas savu tēvzemi .,atstā:juši gan drīz
pēc 1^17. g; revoiūaias, gan arī bvir^
vībā devusies tikai pēdējos: gados
un mēnešos. Vairāki tūkstoši šadu
krievu emigrantu dzīvo Mirichenē
un citās Ŗietiun^^ācijas pilsētāsf^vāi
nu saņemdami IRO aprūpi, vai ar!
.pelnīdami pieticīgu iztiku ar vien­kāršu
darbu, • '\ ••.:.":,:•;;'.:;.•:;,.•
Krietna daļa jauno krievu emig­rantu
ir I padomj u armijas;;virsnieki
un kareivji, kas pārbēguši no padom­ju
joslas. „Minčhenes palīgstrādnieka
brīvība un drošība, par spīti smaga­jam
darbam, ir daudz labāka par
uzvarētāja dzīvi padomju joslā," sa­ka
kāds bijušās maršala Rbkosovska
armijas kapteinis, „Jo tas, kas šo­dien
komandē bataljonu, rīt var jau
sēdēt \ darba nometnē, nezinādams
šāda pārvietošana notikusi."
cits vēl tagad nevar aptvert,
ka deviņu mēnešu laikā, kamēr viņš
dzīvo Minchehē,., ne reizi vēl nav
policijas kontrolēts. Viņš bijis l i ­dotāju
virsnieks un ticējis komū-nisniam,
bet šodien ir pārliecināts
K . . • .r— — V — —c—- ļ brīvās saimniecības atzinējs pēc
t u | ū ķonbireņc^^^ Ugi redzējis, ka ko-,
ļ^antas. šie uzņennaumi' lielāko tiesu mūnistu plānsaimniecība. un meln-
^ Ieceļotāju pasākumi. Gan ne ne-ļen
iebraukušo dīpīšu, bet jau pirms
ieceļojušo aiiglu, franču,
.garu^-un, vācu pasākumi.^ :V tas
ļ'ei tīts; fenu; autiņos, bet Venecuē-
^er, ka tuvākos d^
gados tā varēs izveidot pati
savu rūpniecību un atbrīvoties no
ievedumiem. V ::
^asa gan vilina ieceļotājus
^ savu labvēlīgo klimatu^ bet sapni
f lielākai daļai paliek tikai sapņi,
^ azīve te ; ir. skaista tik^ tiem,
^pietiekami daudz naudas,
Karakasa vismaz divreiz dār-par
dzivi,; piemēram, Venecue-
Wā lielākajā piisētā Vaiensujā.
ar dzīvokļiem un beidzot ar
\y, ^. produktiem, viss Karakasa
;^^vreiz: dārgāks. Tāpēc, ja sākumā
;!?raueēj^ vilina šķietami lie-
— 15 un 20' bol. <}ienā,
tirdzniecība ir nešķiramas lietas.
/ Arī Gn^ori'js vēl pirms dažiem
meneliem dzīvots kā uzvarētāju ar­mijas
virsnieks padomju joslā, Viņ^,
garīdzniekā dēls, ticējis • krievu dvē-"
seles spēkiem un sācis meklēt tos
komunismā, bet atradis tur tikai
spaidus un vajāšanas.
; Emigrantu vidū pārstāvētas visas
vecumu grupas un laikmeti: tur lī­dzās
baltgvardu virsniekam, kas ko­pā
ar krāsainām Kristus glezniņām
kā svētumu glabā vecās Krievijas
baltzilisarkano karogu un cara Ni­kolaja
ģīmetni, ir karavīri, kas cīnī­jušies
otrā; pasaules karā atbrīvoša­nas
armijā un vīri, kas tikai nesen
atstājuši padomju pslu.
Jaunie emigranti ir pieticīgi,' viņi
nekavējas atmiņās, titulos un sap­ņos.
Viņiem nav savu restorānu ar
krievu ēdieniem, kā tas vecajiem
emigrantiem bija Parīzē, Berlīnē un
Belgradē. Viņi gan labprāt meklē
stūrīti dzimtenes ar balalaikas ska­ņām,
patvāra sīkšanu un kādu īsti
krievisku maltīti, bet šodien naudas
ir maz un tradicijas sapostītas.
. .Jaunie emigranti ari nošalca krie­vu
politisko seju ārpus Kjrbvijas.
Uzskati ir dažādi: monarchist ir ti­kai
vēl staip pavisam vecajiem
emigrantiem un par troņa preten­denta
personu arī nav nekādas
skaidrības; vislielākās izredzes uz
to būtu lielfirstam Vladimiram, K i -
rila Vladimiroviča dēlam no Romā-novu
dinastijas. Republikāņu emig­rantu
vidū ir visvairāk, sākot ar
sociāldemokrātiem līdz nacionālis­tiem.
Jūtama arī Kerenska ietek-ipe,
bet vairāk piekritēju ii' solidā-ristiem,
kas kopš 1924. g. nostāju­šies
pret šķiru ciņu un kā nacionāli
krievi cīnījās pret boļševikiem un
ari pret nacionālsociālistu iebrucē-
]iem. ..
Taču pašreizējās krievu emigrā-ciias
kodolu un spēku veido ROA
(Krievu atbrīvošanas armija) divu
divīziju biiušie karavīri, kas kara
laikā cīnījās . ģenerāla Vlasova va­dībā.
• Vlasovu. ko bez tiesas 1946.
g. " 2. augustā Maskavā pakāra,
emigranti godina kā krievu brīvības
cīņu mocekli un viņa 1944. g. 14. no­vembrī
Prā gā izdotais manifests,
kura solīta brīvība, tiesības un
darbs, ir jauno emigrantu svētums.
Emigranti tic, ka krievu tauta
gaida atbrīvošanu, . un ka krievus
var atbrīvot tikai paši krievi. Katra
virziena un formas komunisma pil-ļnīga
iznīcināšana ir viņu noteikta
prasība, jo ar komunismu saistās
kolchozi,. darba nometnes un necil­vēcība,
kas nonāvē krievu dvēseli:
Komunisms jāiznīcina ne tikai Krie­vijā,
bet arī Āzijā un citos centros,
kas, varētu pārņemt Maskavas polit­biroja
mantojumu. ^
1 Jaunie /. krievu emigranti, kas vēl
pirms dažiem gadiem bija komjau-
\ nieši,' cītīgi apmekle baznīcas un
pūlas atgūt to, ko komunisma au­dzināšana
viņiem nolaupījusi: ticību
Dievam un labajiem sp^em dl-plaši
te Heto.arī otro paņēmienu —
taupīt naudu. Un tieši šo taupību
ļoti bieži pārspīlē līdz skopumam,
kas dažkārt aizkar arī citu intereses.
Tādi cietēji bieži esanl mēs — no,
Eiropas atvestie laukstrādnieki. Cu­kurs,
piemēram, šeit ir neticami
lēts — tikai 8 centi mārciņā. Un to­mēr,
šī cukura iegrābšanai, saimnie­ce
diezin kur izrāvusi tik mazu ka­rotīti,
ka pat zvirbulim tur iznāktu
tikai viens knābiens. Kanāda ir pa­saules
labības klēts. Liekas, maizes
te pārpilnam. Un tomēr taupīgā
saimniece nogriež katram strādnie­kam
tikai pāris plānas šķēlītes. K
tu, cilvēcs, strādājot 10 vai 12 stun­das
dienā ļoti smagu darbu, vari ar
to iztikt? Bet varbūt daudz gaļas? -
l^e, arī tā iedalīta sīkās Šķēlītēs. To­ties
mēs ēdam saldus cepumus gan­drīz
ikvienā maltītē. Te nu tiešām
parādās Kanādas namamātes fan­tastiskā
"izdoma. Cepumi ir dažādi,
pat no ķirbjiem gatavoti. Un tā kā
visiem tiem ir: pielikta pamatīga cu­kura
deva, tad garžo labi, kaut būtu
vai no pūpēža cepti.
Runājot par naudas pekiīšanu, kā­da
inteliģenta kanādiete vaļsirdīgi
izteicās: „Nē, mūsu vīrieši neprot
naudu pelnīt Tie, kas te griež vis­spožākos
veikalus nav kanādieši, bet
gan amerikāņi vai Eiropas ieceļotā­j
i " Es ticu, ka šai kanādietei tais­nība.
Kanādiešiem ir milzīga vēlē­šanās
pelnīt daudz naudas, bet da­žos
gadījumos tie savos veikalos
smagi kļūdās. I^emsim kaut vai mū­su
saimnieku; kuram veikalu lietās
ir stipri gaiša galva. Viņš jau pa­vasari
pārdeva visu savu tomātu
ražu kādai sakņu pārstrādāšanas
fabrikai un tagad ir gauži nelaimīgs,
ka tirgū tomātu cena trīs reizes
augstāka. Kaimiņu saimnieki savu
DP strādnieku ziemā atlaidīs, jo ,,.žel
maksāt par mazo darbu 55 dolārus
mēnesī. Vēl vairāk — saimniecei
šķiet, ka arī pats saimnieks zl^mā
būs liekēdis, un viņa jau "sagatavo­jusi
tam slaucītāja darbu kādā
fabrikā. Viņa saka: ,,Septiņdesmit
pieci centi stundā ir nauda, bet mā­jā
tu nekā nenopelni.**
Protams, ir dažas nozares, kurās
kanādieši pelna* naudu gandrīz no
zila gaisa. Viena tāda ir kļavas su^
las izmantošana. Šie koki te aug
milzīgā vairumā brīvā dabā, bet tos
audzē arī sevišķām rūpniecības va­jadzībām.
Nepieciešama gan diezgan
iieia pacietība. Tikai, pēc 15 gadiem
no koka var iegūt sulu. To pārstrā­dā
cukurā un sīrupā. Mūsu kaimi­ņos
atkal kāds uzņēmīgs kanādietis
ierīkojis sēņu plantācijas, sevišķi
šampiņu audzēšanai, un kļuvis jau
stipri turīgs. Tagad viņš nopircis
otru farmu, ievedis 4 Holandes
strādnieki^ un audzē tulpes, kas te,
kā visas puķes, ir ļoti dārgas. Kāds
cits kaindņš audzē medību suņus un
nārdod par 50 līdz 150 dolāriem ga­balā.
Arī šis veikals zeļ, jo Kanādā
daudz mednieku.
Ļoti. labi pelna dārzkopji. Tieši
jāpabrīnās: aoelsīns, kas ceļojis šurp
no tāliem, dienvidiem, maksā tikai
2 centus, bet vietējais bumbiers —
5 centus gabalā! Padārgi ir arī ābo­li,
ogas un pat saknes. Sevišķi dār­gas
svaigas saknes un zaļumi ziemā
un pavasari, jo nedaudzās dārzniecī­bas
nespēj apgādāt tādas lielpilsētas
kā Montreālu (1300 000 iedzīvotāju),
Toronto (900 000) un citas. Latviešu
dārzniekiem ar agrajām locektīm un
Laikraksta „ Latvija „
abonements ārzemēs
A S V : 1 dolārs par eks. men. Pārstāvis:
H. T a u r i ņ S, 156 East 28th Street BrookIyn
26. N. Y.
ANGLIJA: 2/6 Shmēn. par eks. abonējot
kollcktīvi vairāk par S eks. 3/— Sh mēn. par
eks., abonējot individuāli līdz 3 eks. iesk.
Atsev. eks. cena 4 d. Pārstāvis: A. V e i n -
b e r g 3,, West-Wratting R. A. F. Airfield
Wrattlng Common, Sulfolk Nr Cambridge.
AUSTRĀLIJA: 3 / - sh par eks. mēnesi.
Pārstāvis A. Strazdijnfl, River Street^ 0«^*
Estate, Queanbeyan N.S.W. Australia.
BEĻĢIJA: 25 Ir. par eks. raSn: Pārstāvisj
K. E r k e a s, 127, rue du Fleurus, Cbattlet,
Belgique. V
DĀNIJA: S,0 kr. par eks. mēn Pārstāvis:
V. B e n d r u p » , Flygtnlttgelejr Prag^
Boulevard, Kobehavn S., Danmark.
FRANCIJA: 80 fr: par eks. mēnesi. Pār­stāvis
m*ine E. Baumanis, 56 Rue Mchal
Foch, Lorient-France.
KANĀDA: 1 dolārs par eks. mēnesi.
Pārstāvis: J . B a t r a k s , 3 Hillcrest
Ave Toronto, Ont. Canada.
ZVIEDRIJA: 2 Kr. par eks. mēn. Pārstā-vis:
N. S e g l e n i e k s , Klūbbackea 39/11,
Stockholm.
SLUDINĀJUMU MAKSA
par vārdu
ASV un Kanādā • 5 centi, bet ne mazāk kā
1 dolāru par slud. Anglijā un Austrālijā —
2d., bet ne mazāk kā 3/šh par slud. Bejģijā
— l fr., bet ne mazāk kā 25 Ir. par
slud. Franciju — 10 fr. mt vārdu, bet ne
mazāk kā 250 fr. par sluoinājumu. Zviedrijā
- \Q «ra^ bevn» maiāk, kā Z^kr. par s]ud.V
Dānijā ~ 15 ēras, bet ne maiSik kā 3 kr. pat
slud. Y -
Lai neceltos traucējumi laikraksta kārtīgā
piegādē, lūdzam maksātājus Vārzemēs atjaunot
abonementus savfaibfgi — ne" vēlāk kā tid2
20. datumam par nākošo mēnesi.
Pasaule bruņās
Šveices militārais laikraksts „Volk und
Armee" aplēsis, ka pasaules 40 svarīgākās
valstis 19 miljonu karavīra uzturēšanai gadā
izdod 27 miljardus dolāru vai par 10 miljar­diem
vairāk nekā 1938. g. Padomju Savienība
bruņošanās vajadzībām izdod 40—50 proc. ie­ņēmumu,
ASv 33 proc, Francija 32 proc. un
Lielbritānija 27 proc. Ari pārējās Eiropas
vahtvs šim vajadzMm patērē 20-25 propi
ieņēmumu.
Armijas lieluma ziņā pirmajā vietā ir Pa*'
domju Savienība, ~ arī pēc oficiālajiem da­tiem,
kas min tikciV 1,8 miljonu vīru. Britu
ārlietu ministrs Bevins nupļat padomju , spē­kus
novērtēja uz 3—4 miljoniem vīru. Otra­jā
vietā seko ASV ar 999.OCiO, bet 5o skaitli
paredzēts palielināt līdz 1,7 . milionlem/Ang­lija
can samazinājusi armiju nci 724.000 līdz
527.0110 ^ vīriem, bet ari paredz to par 80.000
palielināt. Francija savus spēkus pavairo no
430.000, līdz 670.000 vīriem. Zīmīgi ir, ka
Turcijas armijā ir 676.000 viru, bet Spānijā
422.000. .
j ūras .valstu kapa flotu koptonnaža sasniedz
6.7 mii/, brf, no tSs vairāk nekā puse jeb
3.8 milj. brt pieder ASV. Seko Lielbritānija
ar J,53, trešajā vietā PaJom/u Savienība ar
0,45, ber ceturtajā Francija ar tikai 0,25 milj,
brt. Ar! aviācija pirmajā vietā ir ASV 8it
31.000 kara VidmaSinām, ieskaitot rezerves.
Padomju Savienībai ir 25.000 kara lidmašīna;
Amerikāņiem esot izmēģināSanā ne mazāk
kā 37 ļauni bumbvežu tipi, to vidū Ilelālfais
līdz šim pazīstamais YB38 ar astoņiem tur-bomotorlem,.
23.000 z. sp. jaudu un 100 tonno
celtspēju. /
Neviena atslēdznieka?
_^Uz au^i) ceļa Berlīnes ruvumā apstājas Icpng
Mersedes. Motorā gadījusies \nejiela kļūme.
vSoferis dodas 'pie tuvākā cf^a ka/ē/a,
v>Biedri,." viņš, saka, „tey mana^maSina no­teikti
jāizlabo.'*
Kalējs: Nekas nebūs, — man milzuma
darba, Pēc J4 dienām tu savu vāģi vari
dabūt."
^ ^olerisj oficiālā dictieata pf/dītāja balslr
„Neiespējami, jo maSīnā sēž četri rainistni
prezidenti* Viņiem vēl šodien jātiek Berlīnē.**
Kalējs: „Ko, četri rainisiru prezidē m
no ?4^em neviena atsledzniekar* f
• - , \