Bavarijas Latviesu vestnesis, October 7, 1947

              .'^^sit pasljdet
iWs-4-r*™^"s U2 el],- sutii.
ianantojis dpvi« .'^'"fs laiki
:^eswos, amerikäU
pats. sevi tädä stävcS ^ST^
}^ Gärdija dziÄ nS^*«»L
^ki?ampläu2iem« vSä «..""^
Pa«%-§w VHjus no
;vm§.nekad nedarlja vii ? >
|jeju. histeriju lldz Ä g.
^•^Jiebija arineviena briza, kad M
^^ut-ko.nevaditu. Vipä vadija ieZ
pneumatiskus urbjus: Viijs rikoja
^piei?em§anas un radiofönä lasija hu.
•ttipresl^as.. Vii;i§ aicinäjä bemuszi-
^I?ot vii;iam, vai vvcpx tevi nespele
r^azäita speles.
J> Pa starpäm vii;i§ tomer kaut ka at-tada
.laiku- lai vaditu lieläko pilsetu
;)pasaul§,. Un pat vi^a ienaidnieki at-
Izihäf ;ka vii;is.veic to labl Demokratu
ivaditäji kurdeja: ,J§, tas mazais
jyii^g . teskauda no... pilsetas daudzas
|p0btiganas,. a^^ bija izci-tejuSies
demokrati ar saviem apga-
^balu;, vaditäjiem. Kad vii;is pän;iema
ipjlsetas valdi, pilseta bija satejkta
;!yiiji§ atjaunoja, pilseta^s valdes pres*
iiiXL, Vixyl padziria no amatiem poIi-jtiskQS
krustdelus un ielika to vietä
Bp§jTgus administrätorus.
,';/.'La Gardija mileja IJujorku, H,
\M vii:i§ bija dzimis to 1882. ga-
'äa 11. decembri (vina vecäki bija
itaji), vips tomer pats sevi tilcpatlie-i
ä ,merä uzskatija par Ariconas pH-siani-,:-
jo bi]a uzaudzis Preskota, kur
Miya* tevs bija 11. käjnieku pulka ka-
;pelmeistars. Veläk viijs kluva ierd*
rnisämerikäriu konsula,^s Budapeät^
teriesta un FiumeJ atgriezas l^ujorka
hm i^käucäs bremzes. 50 soju lokomo-fcijas-.
istadjä un saka jaiikties poli-
I iika.
...Pirmo.reizi vij;iu ieveleja Hon^
|l916.:gadä,'bet vii:is to atstäja, ^
klutu armijas lidotajs. Kad
pasaules kayS beidzäs vi^§ "^^^
joK. Kadu laiku vin§^bija
vecajo padomes priekssedetajs, ^
atical algriezäs kongresa,
: Kad japä3?i uzbruka P^^J^fÄ'
La, Gardijalataisija mi zu tt:aci,
prasidams Vasingtonai, « ^ J
par :brigädes äenerah W nor^
dija. . kluva civUas a ^ f ^^^^^
kacionäläs padomes ^irektors J^^^
kai taisijä ihllzu traci. J «
L^TSmö P P t i i r t o reizi kandidet^iu^
direktors,- tad^ saka r^strtX ä.
ätiem räkstus Tin r^^^-Ä am-
^i3?am v a arvien bija P j ^ ^ g t i ,
in vii>§ pat tiksnuna as. • ^
act par prezidentu. V j ^ a ^ ä^
Ikia partija va?«ta
IkandidäturUi
;VijjS bija 64 gadus ve^^^^^
iesk.). maksa BM 7. j «k^
sempläriem - »M 6. j, 3.-.
Jk Jsiudinäjnino "»S»d« vai
mekleSanas sludmfJ'^ ^ 1^-
Wnu; Det ne m»»* "»
par slndinäjuioo.^ sio*-
respondence »dresej^
meUrter-Landinan»-»^" ^
m
Pttblished twlce veelsly.
Atttborlzefl by EUOOM HOi.
Civil Alfalirs Division, 14-tlhi
jqly, AG 383, 'i GEC-AGO.
E<Jlt<WJ Kärlis Rji«
l^gcs. PriJilter: „Schwäbi-sdies
VoBcisblatt", GÖÄIK-f^
iirg/Donaisu Börgeimeistex
^ Lanäxnaainplatz 7, Popisi-latios
to m' served: 20.r
LATVIAN NEWSPAP
1^. 75 08)
Isnik oMIenSs m& ple^
nsdevQOiS LitvleSa ^<esei
Oafbl&isks sadarmas k®*
pa. Atblldlials TOdaktöm
K* Babäcs» vidtau A* L^pa»
redaktori: 2. Bärda» M»
CoUUs^ S» Minddi&toss»
A. Smlls. Adme: QQm*
burg/IHHiaii, ^liatvija**.
Tglnt^lt apg. ei, r@d. Sir
Sasufums ASV
Bdgrade nodibinäta jauna starptautiska arganizäcija, kas nosaukta
par Somunistisko infoj^tnäcijas biroju. To nodibinajusi 9 valstu komu-nistisko
psutijn pärstavjl, kas sapuicejäs Belgrade apsriedem, ko rie-tiimii
prese nosaukusi tisir »jaunu internacionali''. Kop§ 1943. gada» kad
likvidejä kominterau, tä bija pirmä starptautiska komiinistu sanaksme
m taj2& pfedalijas Padömju Savienibas, Francijas, Fölijas^ Cechoslova-kljas,
Diemvidslavijas, Eulgädjas, Rumäiujas, Ungärijas nn Italijas de-legStL
Par ofldaläm kongresia valodäm
gtzina krievu tm . franöu. Prejiidijä
level§ja Padomju Savienibas, Fran-djas
un Italijas pärstäVjios. Pie-j^
emtas rezolöcijas prasa starptau-tiskäs
darbibas saskaijjioSanu, ture-ties
pie Pädpmju Saviei^tibas vadli-xujäm
un darboties pre^ ang}u un
amerikäiiiu . politiku, ko sanaksme
^uca pär „imperi§listish:u". Komu-nisti
turpretim e^ot par ,jistipräm de-
](!iokrati3äm^ Runas, ko teica Bel-grad
§, pec BBC ziijiäm^, visvairäk
veräas *pret Trumena doktrinu un
Maräala planu, bejt versas ari pret
itliju, Bevinu, Ramadje, I-eonu
BlQmu, Sumach<a:i, Austrijas valsts
prezidentu Reneru, italu mereno so-cialistu
Saragatu un* daudziem ci-tiem
Eli'opasi valstsviriern, Kongre­sa
lalibnieki vienojäs, ari izdot ko-pigu
laikrakstu.
. Ilja' Erenburgs räkytä!, ko iespie-dusi
„Piavda" un nolasTja ari Mas-kavas
radiofona, asi veräas pret
amerika3(;iiem, kas »kai-a laikä skais-
,tiem värdiem- runäjuSii par tautu
tiesibäm, bet pec ka^a grib psiklaut
visa^ pasauli amerikä3?u mandätam*'.
Erenburgs apgalv^Djis, ka tauta^ kas
WJu§a$ haivas un ticejui§as Atlanti-jas
diartai^ samaksajusäs par to ar
asiiöm, Amerikäj^i palidzot eiropie-
§iem aa: täm paäam metodem, ar kä-dam
savä laikä „jezuitl palidzejuäi
Parägvajas iedzimtajiem", Eiropa
mirstot badu, bet" amerikä!;ii „baro
grie^s ar muni(;iju."
Vi§inskis noraidijis Elloiioras Ruz-veltes
uzaicinäjumu piedalities ra­dio
disputä par preses brivibu. Ruz-velte
tagad aicinäjusi UN . socialo
komisiju pasteidzinät. pärrunas par
preses brivibu visa pasaule. Jaunais
ASV aizsardzibas ministrs Forestals
lielä nmä nosaucis ViSinska apgal-yojumus,
ka amerikäijii kapitalisti
velas kapu, par „pilnTgiem niekiem/'
Forestals, kas pats pieder lielkapita-listiem,
teicis: „Vienigais pret ko
mes gribam karot ir bads un posts,
apspie§ana un tirannija, slimibas un
nelaimes, vlenalga, kur täs ari nepa-räditos,
Tä ir bijusi rausu filozofija
im sutiba kop§ §1 republika dibina-ta."
lielu sa§utumu ASV izraisijusi
zii?a, ka Padomju Savieniba* nav
izsniegusi iecejoäanas atjaujas ame-rikä];
iu senätoriem, kas gribeja ap-celot
Krieviju. Senätors Knovlends
atkläta vectule prezidentam Trume-nam
pieprasijis, lai ari ASV neiz-sniedz
vairäk iecejosanas at|auju
krieviem, kä krievi amerikä^iem.
Pec vii^a zijjäm, kop§ §igada febru-äya
Padomju Savienlbä iebraukuSi
tikai 286 amerikä^i, kamer ASV tai
pa§ä laikä iebraukuSi 1500 padomju
pilsoi;ii. Ari vizu komisijas pr-täjs
senätors Bridis izteicies, ka jäapsver,
vai amerikäi;d turpmäk drikst pie^
§lprt krieviem vizas. Pec AP zii^äm,
no Vasingtonas sa^aidämi stingri ie-robezojumi
' visiem^'^'^Kmunisti§K;u
laikrakstu reportiepiem, kas turp­mäk
grlbes iebraukt ASV. Masöuze-tes
deputäte kongresä pieprasijusi,
lai no ASV izraida visus padomju
agentus, lai diplomätiskiem pär-stävjiem
nosaka ,,darbo§anäs rajo-nu^*
un pärtrauc visu ka;ra materiä-lu
sutisanu uz Padomju Savienibu.
Senätors Fergusons pieprasijis iz-meklet,
kur palikuSi „padomju
ieredni", kas ieraduSies ASV, lai
piedaiitos rupniecibas kursos, bet
pec tam pazudu5i. NYHT, NZ
Vilsons vei cer noslcgt anglu-kncvu
tirdzniecibas liguniu
VINSTONS CERCILS PRASA JAtJNAS VELESANAS ANGUJÄ
. Jaunais Anglijas tird2imecibJiis mi­nistrs
Vilsons pirmajä oficiäläjä ru-na
pa2ii;iojis, ka Anglija savas jaun-uzbuves
v^ijadzibäm nekädä zii;iä
nereljinäjas ar ärvalstu palldzibu,
bet tiks galä paSas spekiem, Vi^§
parkärtoSd^t visu ang]u eksportu,
atsvepot ogju im kokvilrias izsträdä-jumu
iz^^edumu samäxinäsanos *ar
palielinätu smalko riapnieclbas ra-iojumu
eteportu." Vii;i§ paskaidrojä,
>a relj:inoties ar Anglijas un Pa­domju
Savienibas tird,miecibas l i -
'guma noslegsanu pec 'zinäma lailla.
Amerikäjjiua^entura AP tomer zi-i?
o no Maskavas, ka ariglu-padomju
tbrdznieciba^ liguma noslegsana gan
vei joprojäm iespejama, bet stä-voklis
kopiä julija }oti grözijies un
^luvis angliem nelabveligäks. Lie-koties,
ka angliem- buttJi jädod krie-
'Viem daudz koncesiju, lai panäktu
liguma. paxakstiSanu. Ang}u laik-faksti,
kas apgalvo, ka • nesaprasa-öos
radijuäi - tikai tiri fmanciäli
apsverumi, pec AP zii:iäm, maldoties.
Maskava, neaizmirstot, ka Anglija
^^emäs Eiropas valstu. vadibu Mar­jala
pläna reälizesanai, ko krievi
^^ata par pret sevi verstu ricibu.
B Q 2 tam kop§ jQlija sanmäm labi-oas
cenas visa * pasaule celusäs un
Anglija vairs nevai^ maksat krie-^
viein ar dolariem, kä to pirmo sa-
! J^unu laikä bija solijis Vilsons.
pläsi pärkärtojumi Anglijas vai
<iibä, kas skärsot 16 mlnistrijas. No
^ata • atbrivolot veselu riiidu. mi-nistru.
Starplailcä turpinäjas anglu kon-servativo
partijas sanaksme, kura
atklati izpaudusäs ceribas, ka kon-semtivie
Vei agräk nekä 1950. g.,
Kad paredzetas- kärtejäs velesanas,
^tkal tiks pie varas. PrasTbu rikot
jaunas veleSanas, lai angju tauta
pan varetu izteikt savas donaäs par
stradnieku valdibu, pieprasijis Vin-stons
Ceröils un prasiba ietverta ari
sanäksmes piei^emtä rezolucijä. Sai
rezolucijä vispirms tomer pieprasita
fa§isma im komunisma apkapsana
Lielbritanijä. NYHT, BBC
llllllllll
Padomju Savieniba nevelas Väci-jas
krievu loslas iek}auäanu Padom­ju
Savienibä, valdibas uzdevumä
oficiäli pazii;iojis kapteinis Voldiovs.
Padomju Savieniba gribot, lai Vä-dja
atkal kjutu vienota yalsts.
Sveices parlaments apsprlez l i -
kumprojektu par pärtikas un izej-vielu
rezervju uzkräSanu, rel^oties
ar iespejamu kapa izcel§anos Eiro-pä.
Sveices ärlietu ministrs Petip-jers
paskaidrojis, ka starptautiskais
stävoklis joprojäm esot täds, kas
prasa vislieläko modribu.
Pec Dänijas radikäju partijas ie-rosinäjuma
parlaments piektdien ar
80 pret 56 balsim izteicis neuzticröu
Knuta Kristensena valdibai. Mi-nistru
prezidents lugs karali atlaut
atlaist parjamentu un izsludinät jau-nas
velesanas 30. oktobri
Sväbu Halle pagäjusa nedejä zag-ji
ielauzusies pärtikas pärvalde un
nozagusi 20.000 pärtikas karti§u.
Apvienotäs amerikäi?u un anglu
jöslas väcu veikalniekiem, kas no»»
darbojasv ar eksporta darijumiem,
turpmäk bus atlauts. darijumu no-slegsanai
izbraukt uz ärzemem, at-skaitot
Späniju un Japänu.
Paiiäkta vienosanäs par tirdznie-cisko
sakani atjaunoSanu starp
Griel^iju un apvienoto amerikäiju
un anglu joslu Väcijä.
Sestdien no privätklinikas izde-vies
izbegt bijusajam Bavärijas se-visku
uzdevumu ministram im saim-nieciskäs
jaunuzbuves partijas va-ditäjam
Alfredam Loricam, Palig-policists,
kam Lorics bija jaapsarga.
pats apcietinäts.
afrisinälanu
IRO sekretärs Viljems Taks preses
konference Bad-Zalcuflenä piektdien
izteicies, ka näkoSajä IRO sagatavo-
§anas komisijas sede 21. oktobri ap-spriedis
plänu, kas paredz kvotu no-teikSanu
Apvienoto Näciju valstim
DP uzi;iem5anai. Tagadejie noteiku-mi,
kas atlauj valstim pieprasit zi-nämu
skaitu DP noteiktiem dar-blem,
nespejot DP problemu atrisi-nät.
Komisijas apspriede Zenevä ie-rosiiiä5ot
noteikt kadu terminu, pec
kura vairs jaunus lugumus pec IRO
palidzibas nepiepemtu.
ASV kongresa komisija, kas ie-pazinusies
ar, DP problemu, atzinu-si,
ka IRO vajadzeSot 10 lidz 15 ga-du
visu Eiropas DP nometinaSanai
uz jaunu dzivi citäs zemes. DP lie­tä
tädel esot nepiecieSama ätra un
apijemi ga riciba. Galvenais kaveklis
esot IRO ITdzekju trukums. Caur-merä
viena DP nometinäSana iz-maksäjot
ap 500 dolaru. Komisija
paredz ierosinät grozijumus ASV
imigräcijas likumos. Ar »daiiem ne-lieliem
gro^jumiem varetu panäkt
stävokli, ka ASV yaretu ik gadus uz-i;
iemt 14.000 lidz 16.000 DP. Pa^reiz
gada laikä esot ielaisti tikai ap 800
baltieSu, bet nometnes vei esot ap
100.000 baltieSu. Lal paätrinätu DP
problemas. nokärtoSanu, kongresa
komisija ierosinäSot, lai UN sasauc
valstu konferenci, kura butu.^sadalä-maij
kvotas visu 1.250.000 DP uz-i;
iem5anai atsevi§Ij:äs valstis. Tas
butu galigi jäpaveic lidz 1950. ga-dam,
kad pedejam DP no Eiropas
jau butu jäbut jaunajä dzives vietä.
DM
daudzas FrancUas dalas un ari poiiU^n aprindSi» las apliecli^ ^
nopietoa ir situioija» par ko Srlietn minisks Bido d^oj^ preddantaoi
Tramenain pnstondii ilgi andiraci VaSingtonas mm nami» kmt
n i ^ ladza nekavitt^s ar ASV palidiibii FraboUaL \
Pa to laiku, kamer Bido bija Bal-tä
nama, Frandjaa nadonäla banka
pazi^oja, ka no jauna pavairojusies
infläcija im apgrozibä izlaistas jau-nas
banknotes par 1.500.000.000
franku. „Daily Mail" Parizes izde-vums
piebilst, ka infläcijas iedarbi-bu
skaidri paräda ari cenu cel5anäs
melnä tirgu. Spekulantu neuzticibu
oficiälajai valutai aplieclna zelta
monetu spekulätivö cenu celianäs
vienas nedejas laikä no 4450 lidz
4800 frankiem.
Daudz nopietnäk to tomer izJÖt
namamätes un strädnieki, jo ari
pärtikas cenas celas gandriz no die-nas
dienä. Tagad oficlälä cena par
labu verSu ga]u Jau sasniegusi 427
franku par kg, kas gandrlz atbilst
cenai, ko pinns daiiem raene§l«n
maksaja par to pa§u ga^u melnä
tirgu.
„Daily Mail" zipo, ka §o apstäkju
del Francijas strädnieki daudzas
vietäs säku§i nelikumlgä kärtS ap-l5:
ilät pärtikas vedumus un novirzit
uz saviem kooperStivlem veikaliem
vai kopvirtuvem. Nav vei manäma
ener^iska valdibas iestäiu pretesti-ba
diem ,,paSapgädniokiem'*
Kreisä spärna partijas uzsäkuSas
ari kampa^u, kas aleina stradniekus
nemaksät nodoklus. leteic siitit rio-dokju
pieprasijumu sarakstus atpa-kal
ar atzimi: „Esmu päräk zmbags,
lai vei maksätu."
Valdiba nav paziijojusi ener^sku
pretrlcibu §Im anardilstiskäm tiek-smem,
jo tä nepadetigi gäida, käda
bus amerikäi^u atbUde Francijas
pakts vai arabu lielvalsts
no Persu \\ist Mz Atlöntijas okeanam
SÄKUSÄS SARUNAS PAR BUUSO FTAILUAS KOLQNIJXJ LIKTENI
lielvalstu ärlietu minlstru
vietnieku konferend Italijas biju§o
koloniju iz§yräanai atkläja Londonä
pagäjuääs nedeläs beigäs. Vissvarir
gälcals konferences uzdevums ir no-sksddrot
Llbijas, Eritrejas un Somali
zemes turpm^o likteni. Visu jau-täjumu
apsprie§anai {»tedzets viens
gads laika, bet „Paily Mail", atklä-sanu
kpmentejot, jau tulit piebilst,
ka nav izrediu §ai laikä vienoties.
Jautäjumu loti sarez^ tas, ka ista
vienprätiba lidz §im bijusi tika vie­na
jautäjumä, protl, ätzinumä, ka
kolonijas nav atdodamas paSai Ita-lijai.
Anglija paskaidrojusi, ka to
visvairäk interese tikai, lai K i -
renaika (Vidusjuras piekraste) nekad
vairs nekliätu Italijas ipa^ums, Fran-cija,
turpretim, ierosinäjusl, lai ko­lonijas
uz Vairäk gadiem nocfod
Italijas mandätärai pärvaldei,, un
sagaidäms, ka §o prieklltkumu at-balstis
ari Padomju Savieniba, kas
säkusi jaunu ,,of ensivu" Italijas
draudzibas iesu§anai. ASV lidz §im
bija iestäjusies par to, lai bijuääs
Italijas kolonijas nödod UN pärval­dei,
b€t pec konferences atklääanas
-Daily Mail" zipo, ka ASV yarbut
pieprasi5ot, lai Kirenaikas mandätu
nodod paSiem amerikäi^iem,^ kas at-bälstitu
neatkarigas Tripoles un K i -
ar mieru
„Jewish Agency*^ pärstävis rabins
Silvers Leksaksesä ofidäll paziiiojis
UN Palestinas komisijai, ka ^idi,
kaut gan loti negribigl, tomer ar
mieru piekrist komisijas ieteiktajäi
Palestinas daliSanai iidu un arabu
valsti. Tas gan esot smags upuris,
bet iidi to uzi^emoties, lai beidzot
til^tu pie käda atrisinäjuma. tas to­mer
nenozim§jot, ka zidi atteiktos
no saväm prasibäm pec visas Pa­lestinas
kä zidu nadonäläs valsts.
Stema terroristu organizäclja Pa-lestiixä
ar näkti izlimetiem plaka-tiem
pazii?ojusi, ka pärtrauc jebkä-du
militäru darbibu lidz tam laikani,
kamer UN nobeigs Palestinas j auta-jimia
debates, Tad arl pasaule re-dzesot,
ka anglu dekläracija .par
sjivu speku izväksanu no Palestinas
nav domäta nopietni
AngU atical notveruäi Palestinas
piekraste divus ku^s ar apmeram
3500 iidiem, kas me^äja nelegsli
ieklut Palestinä. Nelegälos iecelptä-jus
nogädäs Kipras salä un tur in-tiirnes.
NYHT
renaikas nodibinä§anu pec zinäma
laika."::;:-:-'V;-'-;
PlaSas prasibas uzstäda arabu l i -
ga. „Neue Zeitung" ziij^o par §im
prasibäm ar virsrakstu: >,Jauna ara­bu
pasaules valsts.'* Arabu pärstävji
Londonä paskaidroJu§i, ka vii;ii pra­sa
bijuSäs Italijas kolonijas sev, bet
lai neviens neiedomäjoties, ka viiji
butu ar riiieru mainit Tripoli pret
Palestinu. Arabu ligapieprasa neat­karigas
Libijas valsts radi§anu, kas
iekjautos visu arabu valstu ligä, ku-ras
tobeias tad sniegtos no Persu
liöa lidz Atlantijas okeanam. P§c
UP ziijiäm, arabu liga esot nolemusi
par l im prasibäm iestäties ar visiem
iespejamiem lldzekliem Tai pa5ä
laikä tä pieprasis ari, lai Frandja
atstäj Zlemelafriku un to rada ne-atkarigu
\ Maroku.
Sensädonäls ir arabu ligas ^e-nerälsekretära
Azama Palas pa-skaidrojums
preses parstävjiem Kai­ra,
ka esot iesp§jama Vidusjuras
pakta nosl§g§ana^ kura piedaiitos
Griel^ija, Turclja, arabu ligas valstis
(Efeipte, Sirija, Llbanona, Iraka,
Transjordanija, Jemene un Saudi
Arabljay un varbut ari va lia^^^
AmerikäijLU laikraksti velta lielu
veribu padomju vestnieka sarunäm
ar It^ijas ärlietu minlstru Sforcu,
kas hötlkuäas koloniju konferences
atkläSanas priekSvakarä. Italijas är­lietu
ministri ja par §im sarunäm zl-
^ojusi >denigl, ka to nolQks bijis
„studet speclfIskäs iesp5jamibas at-
.tieclbu uzlaboSanal" un ka sarunas
bijuias „loti svarigas". Ärlietu ml­nistrijas
pärstävis vei piebildls, ka
laikrakstu minejumi par to, kas
runäts,„neesot pareizi**. bet pats
atteicies ko tuväku paskaidröt.
Mnejumi, kas nosaukti par nepa-reiziem,
bija zipojumi, ka krievu
vestnieks esot piesolijis padomju at-baMu
Italijas viedoklim koloniju
jautäjumä. Bez tam italu prese
daudz raksta par to, ka Padomju
Savienibas veto no jauna nospros-tojis
Italijai celu uz UN. (Padomju
pärstävis iztelca veto pret Italijas
uzi?em§anu pec tam, kad ASV un
Anglija bija nobalsojuJas pret Bul-gärijas
un Rumänijas un Ugärijas
uzijiemSanu). Ipatnejä karta italu
komunistu laikraksti tomer izmanto
SO veto, lai pieräditu saviem lasi­ta
jiem, ka Italijai vairäk j adraudze-jas
ar Padomju Savienibu im ci täm
AuBtrumeiropas zemem, jo ,,tikai
amerikäi^u ' manevri pret Ruman:ju
un Bulgäriju esot vainigi pie Ctali-jas
neuzi^emsanas UN."
DIVI. NYHT. NZ
ärlietu ministram. Par ,^biet
Frandju" komisiju, kuraa vadibu
uzQemies pats xninistru prezidoits
Ramadje, ziijo, ka tfi saskaldäs ar-vien
sikäkäs apakSkomisljäs, tä ka
izredzes uzdrizu ricibu samazinfij»
Ministri ari nevarot vienoties par
to, kädä veidä säkt Jaunus ierobeio-jumus,
kas klQst nepiecieSaml krtees
pastiprlnäSanäs dgl. Aiz yislem val­dibas
apsverumiem sl§pjas bailes
no jauna strelku vifea, kas varötu
aptvert visu valsti. Seikot dra\Mi
kalnraöl, dzelzcelnieki un lerM^l,
kas jau vienreiz Sai gada gan sa^l-muSi
algu paaugstinäjumu,' bet in**
fläcijas del atkal vairs nesp§J labl-vot
Pec ,J)ally Mail" lldzsträdnieka
Harolda Klnga domäm amerik&giu
attelkSanäs tOlft palidz§t ^^rioicijai
varetu nozlmet republikas g^u. Ari
dti laikraksti zi^o, ka krizl Ffm*
dja sekmlgl izmantojot komClnisti,
kas pastiprinijuSi propaganda por^
Ramadjg. P§c INS /ZlQ&n, FFSOclJld
vei pirms MarSakr plana iedsdvinS*
ianas nepiedeSaini mazikais 1%
miljonl dölara m^iesi.
6. oktobri VaSing^ä iesikäs Si-ropas
lietpratgju im ÄSSLjalstsvItu
apspriedes par MarSalam iesnieg*
tajäm eiropieSu prasibäm. Pres|«
dents Trumens velrelz aidnäjis ame»
rikä^us taupit pfirtOcas lldzek}i^
lai varetu palldz§t Eiropai.
Kongresa prezidents Martit^ pSc
„News Oironicle" zii^äm pa*
skaidrojis,. (ca republikä^u partija
piekrltä £&ropas atbalsti^ai tikai
uz Sädlem notelkumiem: 1. Tni^
menam un MarSalam preclzi Jä|»i^
ka, cik daudz naudas i l akdja pr^
sis, 2. jädod garantijas, ka i^uda
izUetod parelzii 3. Jäpierida, ka
lidzekli tleSäm kalpos Eiropas at»
jaunoSanai un nebjis tikai pagaidu
gläbäanas ^jäcdJa^ 4. jSpierSda,
ka*ar §o ricibu nekaites paSii ASV
saimniecibaL lfraT,/D*Srl«?
m-s.
a*
iIpri
m
Zäras
a a
Franöu okupgtajä Zäras
svetdien notika satversmes sapulce$
veleäanas. Pavlsam bija levelaml 90
deputätu. No 520.000 balstlesigiem
veleäanäs piedalijuäles 498.000 Kris*
tigä tautas partija legus ap 28 vletas
parlamentä, sodäldemokrätl 17, ko-monisti
3. Daudzas ygleSanu ztmites
bija tiSi salxxjätas; Si: satversmes
sapulce spriedis par izsträdäto Z8-
ras apgabala satversmes projektu,
kura pirmais pants paredz Zäras
salmniedsku pievlenoSaiios Frand-jai.
NYHT
rtoVCTSts par^^
2& vei trOkstoSäs s^olas macibu
grämatas, kuru sarakstu Izdeyej ii sa­naksme
Esllngenä 5. oktobri sastädi-ja
LGK izglltfbas nozar^ J.' Celma
un J. Zubäna vadibä, tajä paää sa­naksme
api^emas yisdrizäka laikä/
ja iespejams vei fiogad, äpgädat lat-yie5u
izdeveju kopa sazl^ä ar am^-
rikäijiu joslas Öcehcito latvle^
laikrakstu apgädlem. Lidi: ar tb
musu skolas butu apgädätas ar
yisnepiedeäamäkajäm grämattm, bet
grämatu apgäde beidzot oanäkta tä-da
sadarbiba, kas rioverstu lldzSlnSjo
parallelismu.
Dieriu prlekä tam Esiingena notika
preses biedribas amerlkä^u joslas
noorganizeto latvieJu prolesi<m§lo
zumälistu sanaksme, kura apsprieda
jautäjumu par piedaliSanos Staip-tautiskal
brivo iurnälistu apvieni-bai,
kam ari princlpä plekrita, un
citus darbibas ^utajumuS. Sa­naksme
piedilijäs^^^^^^^^
tlyie iumällstl un no täs lemumiem
pieminams vei ateinums profesionälo
jautäjumu iztlrzafiänai rikot perio^
disk as sanäksmes un lögums preses
biedribai visdrlzäkä laikä nodibinat
cieSaku kontaktu ar pärejo baltle^u
preses organizäicij äm. Sanaksme
vienprätigl Izteicäs par kärteju pre­ses
konf erenöu rlkoSanu pie LCK
un lödza preses biedribas Sejicnas
kopas valdi enerfeiski iestäties par
§i lemuma reälize§anu, kas sola pre-cizäku
un reguläräku informäciju
tiklab par musu pärstävibu darbibu,
kä ari par cltiem trlmdas dzives
jautäjumiem.
^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^