Bavarijas Latviesu vestnesis, October 7, 1947

              m
km
i
>LATVUA. 1947. g. 7. oktobfl
-;• -lv.!'
1
l^rcburgas latvieSu meistarsacfk-*
sies . vioglatletikä iOO m uzvareja
GartcUrvB I2fi sek., 200 m Garklävs
%^ säi,, 4S0 m Garklavs 57,9 sek.,
^vm Tapii^S 2:a,4 min^ 1500 m
liapi^ 5:16,7 xnizL, 5 km soloSana
y<rftaiis;28^ Gu-mssims
6,67 m;, diskä Pdtraks 41,54
m, IgdS Lipomanis 12,25 m, ä^epä
PöiBurs 43,16 m m veseri Poltraks
11,62 m. Oarklävs, kas ddvoja &s^
ttopng, tagad startS no Vircburgas
iMESÄs. Draudzibas sacikste £ut-tkdS
Vircbuxgas YMCA uzvareja
Aosbadsas YMCAs vienibu 9r-0
^ 'A klases kvaliiökädjas tiir-sM
te^etbolä Vircburgas YMCA
^este £sli22genas YMCAs izlasl
81—81 (19—17). Uzvaretajiem vlens
I^JSöigs i 20 p. Jaunus pa-nikumus
izcinija Vircburgas YMCAs
2. vieniba, Jaunie basketbölisti p§r-
Jipgja Piäadiu 36-31 (12—11) un,
j^aejöt velä vakarä brivdabas lau-kumapie
mäksliga äpgaismojimia,
uzvareja Valkas 2. vien. 45—17
(15—1). litrukstot L, Novickai-Rais-terel,
Vircburgas YMCAs basketbö­listi
kvalifikacijas tumirä'tikai ar
©rötibäm veica Manheimas s^eletäjäs
19i--l^ (9—14). Galvenäs punktu gu-vUiö
laukumä bija Alise Gailite (M.)
Aai Ausma GrIviQa (V.).
O. Grieze
pasaqles un' Eiropas l a b i k d vidu
Musu sportisti Eiropas 1947. g.
sezonas izciläko vieglatletu vidu nav
bijusi tikai statisti Sacensibäs trim-da
im dzimtene latvieSu teicamakie
atleti izpejnijuäicjs sava kontinenta
vieglatletikas sfcatistiljLU uzmanibu.
Eiropas Wase äogad izvirzijuMes 4
latvieSi — i J. Stendzenieks, M. Tim-ma,
li. Galle \m lli. Aldzere, pie kam
Stendzenieks ir viis jau visas pa-saules
metogä.
Pasaulesj 1947. g. 10 labäkie Sl^^a
meteji: 1. Seimto (ASV) 77,01 m,
2. Petersoi^s (Zv.) 72,77 m, 3. Hauta-vara
OSorn;) 72,29 m, 4 Hitiäinens
• •,• • ^ . • • • • ... • 'ii ' • • • . • ;
Aug jaunas diska
metejas
Vieglatle^tikas sacensibäs Her^ru-ka
uzvareja Valli:asnometnes izlasi
80,5-^58,5 p. Sievieäu ikonk\u*ence
vairäkäs dalibnie<::es pirmo reizi me-
§inäja savas sp^ljas diska me§anä.
lesäceja Edite Ljismane (H.) sasnie-dza
1947. g. treSo labako rezultatu
trimdä — 125,22 m, bet V, Bebre (V.)
20,93 m, Henmane (H.) 20,55 m
un A. Ka5pka (V;.) 20,20 m. VirieSu
sacensibäs R NeHands (H.) gruda
lodi 12,97 m- Tas bija sarikojuma
labakais rezultäts,. A. L i r u m s >
j Obekas YMCA» jauha txlmdas
. mdstörvienlba volejbolä, mäjup ce-
•}a «audSja: 2'spaes: pret Eslingenas
.YMCAS izlasl lM5i ^15-11, 10-15
un Hersbrukas YMCAi (Baumanis,
Neflands, Roga, Ozöls, Silii?§, Spro*
iis) 9^15, >-15!
, ' Viegl&tietfttis sacensibäs Esiingena
. Augiists Gulbfs leca augstumä 1,70
m. Latii^Las vietä bija virvlfe.
] AmerpsS^tt un, fran5u Joslas l»t-vieltt
bt^ketbolistiem Hdz turpmä-kaiii:
iEUzliegts sacensiies ar lietiivieSii
vienibu >^'oV^, noteicis abu äo jos-
• hi.latvieätt sporta.vaditajs Ä. Celms.
Kovas ar pedejä mirkli nediscipli-hetu
atteikäanos izjauca 4 vienibu
bäsketbola tumiru 4. un 5; oktobri
Esiingena. Ta ja vietä 4. "okt. eslin-^
genieäu vi^i ,bija Geislingenas igau-
' nJL Eslingenas YMCA uzvareju cier
"mijCiU volejbolä X5-9, 7-^15, 15-11
' m baselctbolä 36-26 X18-^13).
V Latvielu basketbölisti Va^ H^idp^
litlei Anglija^ 1946. f. m^istarsacik-stes,
paziajiojiisi. Anglijäs bäsketbola
iavienlba. Latvju biedrtba Lielbri-tanijä
täpec ieväc zii?as par bäsket­bola
vienibäm latvieäu mithes Ang-
H. Matlsona piem!^ tuniirä
Kiga pip 3. .kärtaslabäkäs sekmes
guvuäi, Melngailis un Brakmania,
katrs ar 2 uzvaräm ,un 1 neiz§lj:irtu
vpartiju, Latvijas paäreizejais mei-r
Stars, Solmanis jau zaudejis 2 sacen;
' sibas. ^Ari meistaram^ Koblencam
, zaudejurhs pret Pakalnu.
PSRS 1947. g. mei^arsaeikstes §a.-,
dia uzvareja ^annis Panls Keress,
- noiesp. U p. legustot 9,5 p., 2..Ko-tovs
9 p.,, 3. Lilientäls 8,5 p. Speci-gajä
konkurence lielmeistari Plors
un Bondareyskis ieguya tikai 8. un
•^;'::)9:''^yiet^
Minch^iete Roza Sulce pärpel-l
deja 16 km giap Kenigsze pie Berch-tesgädenas
9 st. 50 miniites, jauna;
rekordlaikä. . ' .
' 28 Valstu sportisti pieteikti 1948J
g. ziemas olimi>iskäm sp§i§m no 30j
ianv. lidZ)8, tebr. St. Moriqä. ' ,
Francözis 2eni atkal peld pasaules
rekordu: s^aciksteis Kasablankä 300
m kraulä yii?5 Wca 3:31,0 min., par
0,6 sek. labojot amerikäi:ia Medikas
1935. g. sasj^egto .ITdzäinejo rekordu.
Pecolimpisko spe^u Wcensibas Vä-oija
1948. t tuAmi lugusi atlauju
rikot väcieSi. ^Vri^i aicinäiSot startet
amerikä^u, anglu, zviedru, 5veicie§u
uc zeniju sportistus. ASV militäräs
iestädes pakii?L0ju§as, ka täm pret äo
nodomu nav iebildumu.
Gilvekk, kas zaudejis
atminii, mckle kadu,
kasvinu pazitti
> I Anglu kqnsulätä Bordo jau ilgu
laiku] Ik dfenas» ienäk ga^a auguma,
ap 40' gadii vecs v!rs, kas izskatäs
pec angja un jautä: „Vai vS neviens
no Ariglijas nav pieprasijis mani?
Vai vei ne^;iens nav mani pazinis?
Man Slfiq^, |?:a vai nu Anglijä vai Ka­nada
kädarii vajadzetu mani pazit."
Viiji§ ir bilveks, kas zaudejis at-mii;
iu. Domä, ka viri§ ir bijis sabied-roto
lidotäjs, kas riogäzts Väcijä.
(Som.) 71,97ni, 6. Stendzenieks
(Latv.) 70,25 m, 6. Aleksejevs
(PSRS) 68,98 m, 7. Biless (ASV) 68,63
m, 8. Lodilums (Norv.) 67,30 m, 9,
(Väa) un Blankere-Koena (Hoi.) veica vienu otru vienkärgu automa- oträ kuga raidvij^iem, bet pec
5,70 m, 3. Cudina (PSRS) 5,63 m, 4. tisku darbibu. Pec tam izgudrots vei uz pärvietojamo raidltäju. Parvio
Latvijas rekords. B. C e 51 n s
DAZOS VÄRDOS
ma (Latv.) 5,54 m, 9. Grunemape istäki roboti, jo veic tukstoSkärt 1 lauka skrejce^iem bus jäizmanto
(Väc.) 5,53 m, 10. PUa (Hoi.) 5,4T m. sarezgitäkas operäcijas. Laikraksti p^j. irdziffu sjisnieffumu «iv
Eiropas äigada 10 labäkäs §?cepa me- valräkkart zij;iojusi par tä sauktajäm r.^^. yr^n.< mV^tr^di^tv^'
teja^: 1. Maju^aja (PSRS) 50,32 m, elektriskajäm smadzenem - nulzl- ^ ^ " l ^ ^
S'P! .Srii^T^ l t l f laika veikt matematisku^^ p^^^es piAnä tu^oma^
L t n ' « ^ y ? ^ ^ p Ä h ™ ^ ' ^ , ^ ^ alTismaäana hdz äim L^dio aparätu fabrika. Ari tä i r^
(Vac.) 44,60 m, 6. Oudiija (PSRS) viena cilveka muza pat nebija iespe- L^r^yg ^^^u^^^ ko kontrnl?
43,79 m, 7. Hildebrante (Väc.) 41.45 jama. Tädas rnaämas konstruetas J ^ / I ^ T^
dienöi (Ung.) 40,30 m, 10. Knabele camie procesi ir tik^ sarez&ti, ka J^^z maSitias iedarhlr^i
(Väc) 40,15 m. Krievietes Kläudijas zinätnieki pat runä par §o maäinu JJ^g S a v o t r S ™ SS^^^^
Maju^jas rezultäts §l^epa mesanä Latmi];ias speju", tä it kä salidzinä- J^^b FSLS-^^
ir javns pasaules rekords, bet La- dami täs ar tiri . cilvecigu speju 4^ ^u. vecais inäeriieris
vizes Aldzeres sasniegums - jauns | lezimem. ^^^^ ^^^ors D2ons Sergr^vs?
Nupat pasauli pärsteidza Isa ziijia, fabriku säcis buvet jau pirms tris'
ka Atlantijas okeanu pärlidojusi pus gadiem kädä laivu ä^ni Tei
pirmä pilnigi automatiski vaditä salä pie Seportonas. Tagad fafci
lidmaSina, cilveka rokai ne reizi visa kas izmäksäjusi 400.0ÖÖ dolanij
lidojuma laikä nepieska|x>ties lidma-1 ar 50 tecbniljiem, inSeniepiem ,
Zelta zobenu ar därgakme^i^ 1 ^^^^ vadämieric&n. §0 modernäs sai^otäjiem velkt, tädu pat darl
karaliene Vilhelmine pasniegs gene- h ® ^ ^ ^ vestures izcilo momentu daudzumu, kä normäla fabrlkk
rälim Eizenhaiieram pateicibä par h ^ ^ ^ apraksta AP korespbndents. 2000 nodarbinätiem. Tildso bfis
Holandes atbrivoSanu. No Stefensvillas lidlauka,' ]$Fu- ^^rsts izejvielu trukums,. Sert
1.782.000 väen begju un izraidTto faundlendä, 22. septemb^a ritä pace- »utomatiskä fabrika panes uz m
atradäs Bavärijä augustä, bez tam las amerikä^u 6etrmotaru C 54 Sky- P^odukciju eksportam. Ja- mat^l
363.000 Srzemnieku un 287.000 eva- master lidma§ma un pec 3900 km Pietiks, fabrikapirmaja gadä ra
kugto: Begju skaits kopl pagäjulä nolido5anas 10 stundäs un 15 mintt- Pa^^par 500.000 vienkarSu rae
gada oktobra pieaudzis par 19.000, tes nosedäs Braize-Nortonä, Londo- aparätxL
bet ärzemnieku skaits samazinäjies nas tuvumä. LidmaSinä gan bija 14 Ar fabriku iepazinies arl
par 74.00a pasaiieru, no tiem 9 vTru rezerves Stafords Kripss, tirdznieclbas
VaUkäns grib papla§inat savu ter- apkalpe neparedzetiemf gadijumiem, ras prezidents. Drizumä par?
ritoriju un tädej lugs Italijas valdibu jbet lidojums notika ^pflnigi automa-j llgumus par miljona aparätu pi(
revidet pastävoäo lateräna noligu-1 tiski un to vadija iepriekS nostädits, visam pasaules daläm. Sei^g
öiu. , Beglii del Vatikäna iedzivotäju j pa§kontrolets medianisms. Lidma- aparätu cenas paSreiz vei nei?päL
skaits pedejos gados strauji pieau- iinu cejä, ari nepavadija ku§is. bet tie vare§ot but letäki par iplq
dzis.. I I „MedianiskSs smadzenes** ne vien riem dtiem täda pa5a tipa apaittl
50.000 dzelzce}u remontasträdiiie-| vadija Hdmaäinu, bet automatiski visä pasaulS, ieskaitot ASV.
ku triSkst apvienotai angju un ame- registreja ari visus lidojuma, datus. pabrikas automats ir visäm
rikä^u joslai Väcljä, jo strädniekus Pagaidäm esot konstru§ts tikai viens ^^ani^ikamm ^adzenem ievietotä^
vair^^ pievelkot. darbi lauksaim- säds „mechanisko smadzei^u" apa-
«i-.-i^-«„s- T.-«^^„ ^^^^ 1 gayä tvertne. Aparäta vienä gi
Kad doklu biroja vaditaja Cang-Su-Pinga | ^ a paräts parei^zi liostädits .s^ta.r^- laii iek§^ä pla^sUgigs^k^a^s^ m ^a^^sa^^s apj
rlÄTiii^ '^^^^^^^ ^ vesela briniäkiga maSinerija, kas snultim un padödtäläk. Ja si
p ! r > « « T « «s^^^ « « ^ o ; Pati aprel^a lido3umam\Vajadzigo striäklas sprausla ^aizsere, -mai hT^SSn XtJTq?^^^^ lidoSanas atrumu, automatiski apstajas un, ieded^i
S Ä n i i s Ä ; ^ ^ ^ tmnomctajä laikä liek lidmasinai uzsmidzina gljddru metaUa,koizkal
Ä J S ^ n f ^ ^ Ä pie meri^a. Viens no pie- se gäzes liesmäs. Ari täs aizdedz|
^ Dmielm^ssÄ B^e^m^s^^ agr. ASV^ arhetu L.^^^^^a^m^ e..r^M^,; LU u^n.^ a^n^^g^^^u militäriem un regsualbe ojaäujtaosm, atatidsk ai,p uarnä,t uja vmi?
-1. - - • • — —11—1nödod rezerves iericei, kas tadiefli
dijis Dienvidslavijas 1 — „ v x . u ucu.u .......bojas^päti. Vajadzigäs vietäs izo?
nieka ielugun
Dienvidslaviju
^^¥^nr«m^J<«fe^^^^^ oi.«.«T I lidmaS-^na izbidija lidojuma laikä 1 da2ädas pärbaudes gan atseviälj: b^^^SSlS hn^ Äf. TP^; i^vilktäs skrietules, " iedarbinäja dajäm,. gan visam aparäta sleg
at^Ä 7^.^^^^^^^ ^tei?u bremzes un ne- mam, pie kam bojätäs dajas autoil
atduries uz päräk lielu pretestibu ladmaginai dodoties ce|ä no TlJTu-landtägä.
faundlendas, Atlantijas okeanä atra-
B^ves sodu visiem vai daziem vä- <iäs divi ku^, kas noraidija radio CU „Askania-Werke" fabrikas direk- VL^US, bet treSais pärvadäjamais
toriem pieprasiSot amerikäi^U pro- faiditäjs automobili atradäs mer\ca
kurätura. Tie apsudzeti par kapa li^aukä, Sie radiovili;u tomer ne-materiälu
razoäanu kädai ärvalstij.Uontroleja un nevadija lidmaäinas
„Mums jästrädä, it kä miers butu ierices, bet vienigl bija zitiäma veida
ma^igs, bet jägatavojas, it kä kap51 cöla zimes .^ecbaniskajam smadze-varetu
izcelties rit," paskaidrojis
Vii?§ 1943. gadä peksi;ii piebiedrojäs
izbeguSiem; fran^u gustekijiem Ham-burgas.
tuvumä . Parasti vii;i§ runä
tikai franciski, bet hlpnoze runä te-ko
§i angluun väcu valodä. Vi^a
attels vai^räkkärt' ievietots ang]u,
fran5u un toerikäi^u laikrakstosf, bete
vei näy, pieteicies neviens, kas vii>u
pazitu. Vii:ia präts citädi ir p^lnigi
normäls, bet vii;i§ neatceras neko,
kas noticisipipns tä hri2a 1943: gadä,
kad viijtä pievienojäs francu giistek-
KLiemu Vii;iam liekas, ka viijiä käd^
reiz btjis radiotechni^^s, jo yii;^§ prot
labot radip aparätus, bet viijiä neat­ceras,
ko darijis pirms nok|\j§anas
gustek^u nometne pie Hamburgas.
Lidz §im laöcam viQg dzivojis topä
är vienu no biju§ajiem franiu gäs-tek^
iem,- käs viijiu iemilejis un loti
ciena. DM <
Iznäkusi A. Vpesiieka pasaku grä-mata
ar zin^ejumiein
^ ..LABSIRDIGAIS PROFESORS".
^ Cena ÄM 4,50. Atkalpärdevejieii^ 15
proc atlaide.: J. Me2i9§: (16) Fulda,
Konstantin Kaseme,
Ludzu atsauldies Rärli un Einmu
Bzet^us ar ben^iem Maiju un Juri
np Madlienas. Kas ko zinätu par vi­siem,
ludzu rakstit P. Upeniekam;
(20a) ^olterdingen/SoItau, Balt; ÖP
Camp.
Kas ko zinätu par Gustavu Ras-mani,
dzim. 1926. g. 28. dec, zii;iot
mätei Annal Rasmanei: (13a) Eiian*^
gen, Ob. Drausnidkstr. .1., DP Camp.
Kas ko izinätu par Arvidu Me^,
Osvaldu Galn un Vili Krozi no
Ventspils im Tatjänu Gustavu no
Jelgavas, ludzu zi^ot Karlim Lid-maninr.
(13a) Weiden/Obpf., Latvian
Camp „Fi(3ikitenbiibl"»
nederigas da^as, visa masitia a
jas im dod signälii.
Gatavajiem aparätiem cilyeku
kas vienigi iestiprina radio spul
un pievieno ska^runi un aparajt
iesaiijLO. Pagaidäm automatiska
rika raio tikai vienkär§us mode?};
bet tä piemgrojama ari sareä^t
aparätu bQveL
Ja käds ko zinätu par Veroniku
Golubovu dz. Mankevicu, dzim, 1902.
g. (dämu fdziere) im 'delu Anatoliju
(FranciJ Goiubovu. dz, 1944. g. RT^,
ludzu zii;iot Nikolajam Golubovam:
Korbadi/VTaldeck, Hagenstr. 5, PC
IRO.
mar§als Tito partizänu kongresä
Belgrade.
Kops Grie^as atbrivosaaas 1944.
g. oktobri partizänu cujiäs nonäveti
45.214 civilisti, 316 virsnieki un 2750
policistu.
2idu begji, kas pec pärve§anas no
Prancijas nometinäti Libekas tuvu­mä,
kop§ tresdienas sa^em tikai väcu
partikas devas — 1550 kaloriju uz
personu dienä.
Dzivcs
Grickijas ziei
Kapo§as drupas Kosmosas un Ka-valöu
ciemos un neniitigä beg^u
straume, kas ar ver§u' aizjugiem
traucas uz Komotoni, lieciha^ ka pii-
Kärli Käpostii^iu ar gimeni mekle
mäsä Luciia Balode: France, Paris
VI, 31 rue de Seine. 328
Musu milais filistrs
, Dr. med. Felikss^ Celmln^,
dz. 1897. g. 31. maijä Simltene, miris 1947. g. 30. augustä Treusä,
VäcijS.
' Vii^u milä piemijja patures
Lettonia's saime
Musu milais filistrs
Dr. Janis Teodors Vankins,
dz. 1873. | . 5. märtä Berzaune,imris 1947. g. 2Q. septembri Frank-forte
pije Mainas. [
Vi^u milä piemii;iä patures
LettoQia's saime
Padomju Savieniba kavejot mier- h ^ ^ ^ kayä Ziemelgriel^jä ^av tik^al
miligu stävokla atrisinäjumu Spä- ^^^rija, raksta „New York Times*
nijä, izteicies späi;iu sociälistu vadi- korespondents.
täjs trimdä Prieto, jo komunisti esot Partizani uzbrukuSi Kc^iosai un
ieintereseti pilsoi^u kara Spänijä. Pec ^^Y^^^^^ ^au tris reizes viena nede-
Prieto domäm, vienotä fronte pret 1». Tns reizes tie uzbrukuäi an §iap-
Franko sodälisti varetu sadarboties Sabala galvagpilsetai Komotoni, Un
äri ar kato^em, monarchistiem un visä aprii?^:! läikam nav neviena cie-arodbiedribäm,
bet ne ar komunis- *as soyasar nebutu izjutis par-tiem,
tizäira darbibas pastiprinäsanos. Tie
Jauktu grieJ^u-turku generälstabu 1 Rodopi kalniem im no sle-amerikänu
vadlbä cengoties nodibi- Penäm 1>azem Bulgärijä. Uzbruceji
nät Grieidjä, zino DENA, kä ari pa- Pi^prasa visäda veida apgädi un at-pildinät
grieku armiju ar amerikä^u riebjas tiem, kurus uzskata par no-virsniekiem.
Sädä sakaribä ari iz- pievejiem. Lozmetgju tarkä^eäana,
skaidrojot amerikäi>u slepenä die- P^"^^ sprädzieni un valdibas ka|^-
nesta vadltäja apciemojumus Atenäs | speka 25 cm lielgabalu dunoi?a k}u-vusi
parasta un ierasta skaij^a 35.000
pastäyigajiem iedzivotäjiem un 2000
beg^iem Komotoni
Kad ierados 5eit, stästija, ka Tra-
Ipjas partizäni, kurus vadä Terbe-ruolis
Das Kalos, paSlaik riko vele-
§anas attaläkajos kalnu ciemos gar
Bulgärijas robezu, Sie apgabali iir
gandriz pastävigi partizänu pärval-de,
jo armijas dalas tur ielauzas ti­kai
retos uzbruicumos. Komotoni
ieksiene likäs, ka priejcspilsetä no-tiek
smaga kauja, bet izrädijäs, ka
tikai 50. partizänu arsmagiem väcu
lozmetejiem, un rokas granäiäm uz-bruka
zandarmerijas postenim pie
lopkautuves pilsetas niomale. Izrädi-iäs
pat, ka nav neviena kritusä;
Tai pasä laikä ap 45 viru Hela
banda ielavTjäs KavaJöos, kas ii* ap
10 km no pilsetas, Vi^u noluks bija
nodedzinät desmit tädu viru m ä jas,
un Ankara.
..LATVIJAS" ABONEMENTS.
pasHtinot laikrakstu pa atsevis-
Iciem eksempläriem (lidz 3 eks.
iesk.), maksa RM 7.— menesi; pa-sutinot
kollektivi vairäk par 3 ek­sempläriem
-r-RM 6.— menesi par
eks. Sludinajumu maksa: EM 3.—
par vienslejigu lespiedrindu vai
tai atbilstosu telpu; piederigo
meklesanas sludinäjumi par pas-cenu,
bet ne mazäk kä ^W 6.--
par sludinajumu.
Abonementu pieteikumi» sludi-aäjumi,
naudas pärvedumi un ko-respondenee
adresejama „Latvi-jai"
v(13b) Gunzburg/Do.» Burger-meister-
f Androann-Platz r
amas
lelu ciemos
kam vii;)! pärmeta dezerteSanit
tizäni tomer paspeja nodedzinät
divus namus, vienu,^ kas pieder ci(
vecäkajöm, un otru, kas pieder
dam, ko nemiemieki uzskata ^
nodeveju. Tad viijius ^padzina,
atsteigu5äs armijas vienibas. •,
Nopietnäks bija uzbrukums^
mosai, kas atrodas vei 5 km uz dii^
vidiem, Tur partizäni pirms divJ
dienäm nodedzinäja 25 namus^J
gandriz visi piedereja labä sf^'
milicijas MAY locekjiem. DiVus
loceklus no§äva, un nogalinäja
kadu bezpartejisko. Kad nakti vt
dlbas kapaspeks rikoja pretuzbi
mu, Kosmosas ciemä ieläva 12
gäs minas. Nogalinäja gan
vienu ezeli. Pats saväm acim rec
ju kadu partizänu granätas
beli, uz kuras bija rakstits: „Bt
garskaja Dargave". Tä bijusi ^graij
ta no Bulgärijas armijas muiilc'"
kräjumiem. , ^
Pedejäs^ dienäs iai apkärtni
tu§i vei divi ciemi. Tamnä, 7 km,
ziemejrietumiem no sejienes, partii
ni Paveleja 300 iedzivotäjiem ma"
15 milj. dradimas un nodot 2000
kviesu desmife dienu laikä, piedraj
dedami, ka citädi ciemu nod<
Ciema iedzivotäji ir pärak
lal to samaksätu, un pats dem^
päräk nomal5; lai varetu cerSt3
valdibas karaspeka aizsardzlbu*^
täpec iedzivotäji säkuäl b§gt
motoni. ati partlzäiii pavelSjs
lajas cieiaa tedziwtäjiem ^«>dot
daudzumu kviesu mUtu, aaaka
un clgareSu divu dienu laikä Ai^
dema iedzivotäji aizbl^ga. im
l i f
mm - . » A A ^
Kailtllagad gule]a
pdöem, kam gi4ot
ies ki klinlerilö» vai
ar ce|iem gandm
»gidejatiz raiigu-viM
neto , .daudz
neredzama ro-gultä/
seduis.
!j|i'7i?a:n^eja • nemaz
icassastinga apa-itkapie
dzetee^
mefiias po*
jtuffläsbez^bensnere-i^
e, dräudeda-pazuifinat
vei at-
'^^a. fi^l Glabjlet!
iiltD s&deSäaa istabu,
B plenaglots ,pie"giidas.
t appie2as/un, tapat ka
liSja-atkalUä.. • '
jitt^kamer Säjums
,^ leti^ giiis^as apspt*
tas, lä-I^räa
k Savids lake; i]j^<U-
'ip8izlijfr|ia"visu Viij^
bddzot bijä
ioslöpmbai3-aici-
Vajadzeja aiztutet, ne-
¥ viiam ta'jOziet Bet
Ipkakls^Katrihai bija tä
h%n^ja par K -
ne i^aar"
B«ia sev pietot neje-tas
noteikti viesi
^Bet vai vilja bija
«tt parsteiguinu paredzet
Se^l^.pecvakar-
, uz vilkas pa-
^/enaldzibu un at-
' Wi M lidz siin
drebju p«
rim allaS
ve dv(
dains;
gaisa mi
Katrinai
iedomSji
gam Sönj
Bet Sili
nesapraS^]
palika pa^
neredzetu:
staveja
tikt? -Vail
i!sldali^
ällSyas'
pSleldaaVejI
strauji
Katrina
betdroSi
las:
gan laikai
> Uzrunäi
sega:
tapat
nevarejät
unbfi§u
„Gulejät|
modinät.
tädiem
maa —
nepazinu.
sies, ka
tabä . .
neesmu uzl
Säjums
gos smiekli
bet. Vilja
sam tralia!
äzirdejis,
labam,
'"Cli
,. ^ ^.J