Bavarijas Latviesu vestnesis, October 7, 1947

              Utm^A, nm, g. 7. oktobiil
Zenta L i e p a Peteris Ermanis
Sodien
STÄSITS PAR BEBNU DZlVI MANHEIMAS NOMETNE
Insi)ek1x)rs ir persona, kas allaz
ierodas negaidot un iziikatäs Joti sip-niierinäta
ar se^^i un neapmierinäta
ar citiem. Tarn dazi ]aud;is tie vei
sodien un pie durvimi ar uzrakstu
^,inspektors" klauve bijigi. Tädu
durvju vei ir diezgan un nav ari
pietrucis raksrtamgaldu aiz kä in-spektoram
sedet.
Bet pavisam divains inspektors ir
Budolfs EzergaUis, Manheimas no-metnes
mazskautu vadTtäjs un bernu
inspektors. V\T\1 nekad neatstä] sa­vu'kabinetu,
lai pielavitos kadai ne-ladzibai.
Viria kabinets ir pagalms,
kur notikumi pa§i pienäk inspekto-ram
klat.
„E — zergaila kungs!'* ir manhei-mie
§os visbie^ak izsaiil^taiji värds.
Uz kuru pusi velas bernu bars, tur
redzams staltais atsperieiais virs IB:0
policijas tum^zllajä ap^erbä. Ik r l -
tus agri 58 gadus vecais skautmeis-tars
un str§lnieks nolec no sava bal-kona
sgtsvidu un tad ITdz astoniem
vakarä Izvada savu simtgalvairio
b§mu pulku cauri sare^.^tjumiern,
kädus cilveka daba rada jau bsrni-bä.
Kolidz vii]is mirklTti pazud sa-vä
Istabi^a, pie halkona tiidal at-skan:
„E—zergaija ku—ungs!" Tad
nu bernu inspektors nomet avizi ar
visu lielo polltiku un iziet balkonä
pieijiemt sQdzIbas un izteikt daiu
„veto".
Lielo tiesu gan vii>u redz ärä, al-lai
vadot kadu i5peli vai sacenslbu,
uzraugot §upo|u straujos vezienus,
pärlukojot bernu pasu därzi):ius, kur
vasara auga ir vlens sipols, ir divi
gury. Darba aiVien pa pilnam: ja-atgädlna
Mirdzi^ai, ka raudat ne-drikst,
ja kritienä nekas nav tiöls
pu5u, jäizäkit zenu un meite;i;;iu kafl,
pa Jokam da?.s nemiernieks jäpa-plucina
aiz ,aii3s, jäuzcej samidita
smilSu pils par jaunu, jasadala pa-
§aurä smilSu kaste normälpateretä-jiem
pee iespejas taisnlgi.
Ir nometnes, kur bernu inspektors
darba ^tundäs paskatäs pa logu ber­nu
izdaribas. Svetdienäs to nevar
prasit Rudolfs Ezergailis smaida
vien. „Var jau but, ka es saväs
pilnvaras neizprotu. Kä no rita acis
vaja, tä domas pie bemiem. Esmu
uzi;iemies lielu atbUdibu. Tas tikpat
kä darznieka darbs: zini nu, kä katru
kociT;iu loclt, piesiet un veidot. Ar
asumu nekur netiksi, bet arl stingrl-bas
vajaga. Jäpärvalda stävoklis.
Un to vislabäk var ar diplomätiju.
Panakt klausibu aiz cie^as, ne aiz
bailem, citädi — ja spruks vaja, bus
vei Jaunäki. Lidz §im ne reizes nai»
dä neesam bijusi. Bet loti gruti cl-nities
pret ärejo ietekmi, piemeram,
kaut pret zargonu, nelabiem vär-
Man Sodien saules gaisma säp
Un säp ik lapa zala, —
Man §odien tiktos paslepties
No värdu trokata skaja.
Man säp tas ce}5, ko minu ed,
Man säp tas zieds. ko skatu, —
Es päri dienas spoiumam
Jau jauiu enu plahL
Man §odien debess zilums säp
Uh vejs ar dziesmu klusu
Es §odien iziet veletos
Pret vetru un pret krusu.
0-0
Tagad, kur man pa§am katrai lasl-äanai
un rakstiSanai acenes tik ne-piecieSamas,
vei labäk varu saprast
to, ko veroju bernibä, kad ik dienas
bija järedz ace^u lietotäji. Ak, jau
tad mäcljos saptast, cik liela nozi-me
vecu cilvekii dzive 5iem apala-jiem,
laipnajiem, iabdangajiem stik-liem.
Es augu pimene, kur bija trls
veci cilveki: tevs, mäte, mätesmasa,
Visiem ^vix:iiem bija acenes, bet tai
laikä täds värds nebija izgudrots, tai
laikä visi cilveki runäja likai par
brillem, tevs sauca täs piH vien-skaitlT:
brille. Tä tad es 5ai 6alaiu-mä
lietoSu abus värdus: bgmTbu T)ie-mine
§u brilles. uz veläkiem. laikiem
luk^Sos caur acen§m.
Tätad visiem trijiem maniem mv- Chronika
Baltijas bibliografi]as instituts pa-P^1^^"^.biia brilles — ne seviSki i:5-
k e S \m nnJ^L,^^^? HO hela- teicas visiem tautieäiem. kas ziedo- h^^atigä. laikam nilyeletä ietvarä, tä-
S m ? r « ^ n 1 T ' " ^ - ^ f - . ' ' " h ^ institutain laikrakst^s, Surnälus,Uem pat tieviem käsJSiem vai kä-
J S r f^ril^^-^^^^l^^^^r^'-"^^ bijetenus utt äedojumu «niem. kas. brilles lietolot airfle-
^ - P ° W ir daudz, beVdaudz kas vei ari M^an^i auslm. Brilles glab§iäs ie-Äf-.
Ä.P^l^^-^.i^'^^^,^'^ 'iär''''' Centre. |kärbai^aträvaau.5nusi. k_as bila kä
4 . jy[ij.jj2as TimiT
IL un III d a l ä ^ . _ . _.
nPiQ TTn+n, t. o V o , . , ; 11 ^ ' 4 1 »pgädä Augsburgä. Ilustr$jusi IjTina,
n!«;nt^ . * ni^^^"^ pulksten astoi^os Konce. - ' ' ira. Tevs beidzot iegädäjäs pavisam
S ^ ^ ^ a ^ o ^ - ^ I^^cis Latvju domu 2. numurs.ra^nas brilles, kuru letvari tä sni-pazua
maias. Saturä: Pjudoija, Annas Brlgaderes, ^^1»' likäs sudi^ba. Vin§ biia pats
Svilpes likums tad nu iedarbojies J. Miesnieka, R. Skujii:ias, M Celma, vecäkais un brilles biia tik Jaunas.
uz manheimieSu bemiem tikpat, kä V. Jansona, Kr. AnciSa, M. Timmas ^^^^s, tik vecam cilv^§kam nemaz
Atlantijas charta uz pieauguSajiem. I uc darbi. -.^i—i-.-- .
Bez svilpes nekust. Sauc mätes, sauc
tevi, bet Uldis un Bucis pretl: „N§,
vei jau nav svilpe!"
Tad kädreiz ir vecäki klät pie ber­nu
inspektora: „Ezergaila kungs, 1 Ed^ars Snovs, kura grämatas W«M xi i . - - ,
svilpiet nu!" rakstus amerikäni kritizgjuäi par to, ^^^^ J?^® ^^^^"^ hvn&^ vai
Pec §spreekct orSsI1 pssiyveaadrreiiger äav assviyrUusp otiiieeknnaaai dboigevrmineuum i—n- U»tivyeessimnäaijiiePeqs^ ^«b^^v vep^iic^rpebqsv ekklaiaglinnsn oQs, k Jrlaaineu v vv!eaaimi - ,rL®^^.i ^if"^^. " nJr\a^, s4it^o^., ^ —. ,n oMsa.a.Dte. ni ojuisn, pmadateevsu-
Paldies
im
lSf»ä nei^.skatäs pie aclm tik jaunns
brilles. Kad tgvs täds vecs, nosträ-däjles,
pret vakani ienäca no ära,
vlnS reiz§m pats mekl^ia, reiz§m
man stlnri uzsauca: v,Brilli un avIzi!"
Un es täds mazs, brivä izdzlvojies.
stästs. E i ta L i e pä
Jemma Jauriäs soh dziesmas
dienas lalkrakstu „New York äerald U|1^„^"f f ""l<'' *K m
Tribune". kas, laikam irläbvellgäkals ^"f,^"" ^ Z ^ ^ ^ ^ krievu viedoklim. pag. aprlll pats sauca_par pangsneju, pec tam yd
Stalins, MaskavaV a ^ patdkt: S f
-..Llelisks laikraksts." TV^ vIpS teica J^^'«"^^^^^^^ riVi^il
I laiVratota intoviim TTarnMam « f a c o I ""^^ pic jaunam bnllem. Cik skaiOTi
Kulturas fonda uzdevumä Nora'„sintetiskas" resp. apvienotäs m§k- k„ .Stul nir t ^ n S » at^^i"» spej atburt eenos gados bieli
Alksne izdevusi divi Alberta Jeruma.slas paraugu. kupä tädej ari uztve-nre^idpnte vllgfanäm »^»t": ""äte. lenäkusi no ä^a.
solo dziesmas. rams savdabigäk nekä parasta solo SnTklsTagad izÄ^^^^ ?efa £ Ä f*"^'* T
Jeruma ori&inälitäte sjjvas pedas ' teicienus. Pieminot kara kQdltäjus. "f^f "^^^r^^/iiLÄ
levilkusi ari vokälajä lirikä, un kaut
täs techniskäs izpildljurha pr^siba^;
reizem, §lj:iet, gandriz nepiepildamas,,
skaijraSa muzikai; da^brfd ir fasci-nejo
§s burvigums. Varetu likties, ka
Jerums vii;ia ipatäs valodas de}, ir
vei tälu priekSä savam laikam» taCu
Sodien, kad pat Debisi un Skyäbins
jau kluvu^i • „veci", ääds äl^itium ir
maldigs. 'Neapäaubämi skciT;iraza'
mäksla prasa gan eruditu izpratni un
ilgäku pakaveSanos, jo täs vfjrtibas
atkläjas tikai pamazäm, soli pa so-lim.
Un ja dazä muzikä salistltäjs
elements pazud ar mirkli, kad to
esam „izpetijuSi" lidz galäm. tad
§eit ir oträdi. —• Skandaris iemile-jis
Strelertes dzeju täs smalkäkajäs
fineses, dzejnieces aistetiskajai iz-jQtu
pasaulei ir kongeniäla ari Je­mma
valoda. Tä ari Miniaturas mu­zikä
ir tas pats asketiskais tematis-kais
skopums, kas §ajä dzejoli: tikai
2 isi diromatiski motivi, pirmais
augSup, otrais lejup,.bet ta jos ir tlri
simfoni^ks speks un neizterejama
burvlba, kura savu elpii iedves vi-säm
40 taktim. Nevienas liekas
nots, skai;iraza tedinika kluvusl jau
krietni reducetäka kä agräk, tä iz-kristallizejusies
tieäi lidz tai robezai,
no kupas säkäm p a z i t Jerimiu.
^ Miniäturu tapat kä ar ciiiem pe­lejä
laika skaijidarbiem, autors ir ie-läjis
jaukä t. s. vairäk i e k § e j ä s
a t k l ä s m e s posmä, kura techni-ka
no agräkäs pirmäs vietas pärce-lojusi
sekundärajä. Miniätura val-dzina
ari ar savu harmoniJ<u, Skai;i-darba
vokälä un instrumentälä par-tija
kopä ar dzeju sakusuSas-neda-lämä
vienibä, tädej ädi radot tipisku,
Kas un kuri
Otrajä skandarbä V i e g l a s ro- vio5 patelca ari, ka blakus HerW ^^^^^ ^^^^^^ ^^^^^^
ka s (Akurätera yärdi, Senei veltlts) If.^^^^^^^^^^^^ Vecäki nesäja briUes tikai, kad la-
Jerums it ka centies yairak iztapt viens no launakajiem. ^-.^ _ ^.^^ ^ ^^^^ ^.^^^ ^^-^
aziedonim - r - dziesma raausies Jau ApsQdzetais laikraksts godigi at- j ^ , Suva vai läiDila. Bet bija cilvS-RTgas
gados — taöu merl^is padevies refereja, ko Viiinskis teicis, bet no h^j' (iaH pat vei* nekädi vecie
tikai daleji. Sim darbam trQkst täs redakcijas puses vii^am neatbildeja. 1 ]^as brilles nekad nenonema, varbvft
dveseles, kas MiniätHtä, bet tas Toties to darija Izoläcionistu agresi- ja nakti gultä, bet varbut ari tur pa-
^ ^» „ , ^ kas nu viijus va-
Tädiem cilvekiem brilleii
bija kä gudrlbas un cieniguma pazl-me.
Musu puiäi, icad gäia pie foto-"
grafa, ari samekleja brilles un uz-lika
uz deguna, lai izskatitös pec
skrlveriem, skolotajiem vai pat stu
dentiem.
Bemlbä, vei pirms skolas gadiem
pirmo reizi redieju ari smalku, ve
jaunu, brillainu dämu. Tas bija ka-däs
netäläs miisu pagasta mäjäs, kä-däs
kristibäs, uri tä bija lekaru Ltna
rakstnieka Zeiboltu J§kaba mäsä
par iedomigu un augstprätigu izdau-dzinäta,
tälu pazistama, iznesTga un
izglltota jaunkundze. lekaru LTna
Vina kustejäs, skatTjäs; gäja,^^runäia
vei pavisam citädi neldi pat So mäiu
saimnieka mäsas, kas -taöu ari bija
smalkas jaunkundzes. Jä, tä nu lai-saista
ar savu eksperimentälo har- vals laikraksts „New York Daily tureja uz de^na,
moniku, plem., ipato nonakordu ap- News". Tas rakstlja: „Herald Tri-J reja zinät. Tädie
gaismolumu (sk, beigäs, kur tas pa- bune" pa5apzinigi atturejies un rä- '
rädäs kä pilni^i atsevi§ks elements). pies atpakaj, lai tikai butu godlgs
— Lai Dievs dod iaunajam talantam pret krieviem, tä kä §ls laikraksts
celt latvie§u muziku aizvien au^stäk, relzem jau devets par republikäiju
kä to speju§i .vina izcilie skolotäjil Daily Worker" (Anglijas komunistu
un ^arigie parau^ — Vitols, Zälitis, lapa). Labi — tagad nu paSi rodzat,
Äbele un citi. Tad par aosikumu ko jus, puikas, dabQjät par to, ka
masu skanu mäkslä nebas jäbSdäjas! bijät laipni pret 5iem zeUieml*'
V a l e n t l n s B e r z k a l n s I „Newsweek"
Kä ta<5ad vei skaistuma karalienes
Äugstäkä godalffa „miss Amerika"
velesanäm §ogad bija 5000 dolaru
stipendija, kas izmantoiama studiiäm
jebkurä ASV augstskolä p§c Da.sas
uzvaretäjas ieskatiem. Noteikts to-mer,
ka naudu citiem nolukiem, kä
skolai, nedrlkst izmantot. „Time"
zi^o, ka, neraugoties uz to, starp 54
sacensonem bija maz lietaskdku
augstskölai. Sacensones pärstäveja
39 ASV Status, 14 pilsetas un Ka-nädu.
Vairäk nekä 50 kojru, 23 mäk^las
Oiuzejus, 120 jaunas operas, drämas
^ bernu teät^us, 31 simfonisku or-jestri
un 40 tautJis instrumentu or-
^ ^ r u paredzets iekärtot Padoinju
Savienibä, saskai;ii ar jauno piecga-
^es plänu. Vajadzigä kvalifiietä per-sonäla
sagädäsanai iekärtojot 3 jau­nas
konservätorijas, 10 teätra un
J^äkslas äugstskoiu un 75 muzikas,
teatra un mäkslas vidiisskolas.
No Hitlera laikä emigrejusiem
^scu rakstniekiem ASV vei dzivo
AOinass Manns, Heinrichs Manns,
^^reds Neimans, Leonhards Franks,
Brechts, Hermans Kestens,
^cfe Marija Remarks, Lions Feicht-
^ e r s , Ferdinands Brukners, Os-
«ars Marija Gräfs, Vilhelms Spelers,
Joadiims Mäss, Alfreds Polgars, Val-
Merings, Ludvigs Mairuze un
^•C. Veiskopfs.
Reize ar skaistuma sacenslbu sarl^
koja ari mazu publisku inteli.^encefs
pärbaudi. Tä notika radio studijä
pie mikrofona. „Pie kädas upes at-rodas
lieläkä amerikäi>u jursko-la?"
jautäja pärbauditäjs. JutM §tä-ta
skaistuma karaliene, nemaS ne-vilcinädamäs,
atbildeja: „Dro§i vien
pie Misisipi." (Jurskola, protams,
atrodas pie juras un ne pie upes).
IVIiss Cikaga bija pärliecinäta. ka
Marilenda nodeveta Sai värdä par
<i[odu karalienei Elizabetei (un ne
Marijai!) Kad käda sacensone atbil-deja,
ka Napoleonu kronejusi franöu
tauta, tiesneSi. nolema, ka atbilde
Dareiza, jo ari iSfapoleons. kas kro-neja
pats sevi, biia franöu tautas
piederigais. Miss Cetanu^ai jautäja^
kas ir Masaöuzetas galvasoilseta.
viiia paminstijäs, vilcinäjäs, beidzot
nomurminäja kaut ko, kas skaneja
kä „Petroleja.".
„Time" tomer atzist, ka par spiti
bedigajiem intelig'ences pärbaudes
rezultätiem, 54 sacensones, kas sa-
Dulcejäs Atlantik Sitijä. bija jauks
pulci^s. Täs bija daudz svaigäkas,
dabiskakas un glitäkas nekä iepriek-sejos
gados. <Vii:iu vidu bija daudz
mazäk tädu, kas izskatitos pec izkrä-sotäm
reviju gerläm. Visäm bija
lidz pavadopi, kas uzmamgi sargaja
tiäs no virieSiem, stipriem dzerie-niem
un koigumijas.
Vispär gan bijis maz laika frivoli-tätem.
Sacensones piedzivojuSas pie-cas
grutas darba dienas, nemitigi
nozelot fotografiem, staigäjot pa
käpnem un pa skatuvem, smaidot
savus patentetos smaidus un nemiti-
^ parädoties 11 tiesneäiem. Pama­zäm
no lielä sacen<;onu skaitaiizlo-biiäs
finnlistes — Kalifomijas,' Ka-nädas.
Mainasotas, Alabamaa tm
Memfisas skaistuma karalienes.'
Pec tam säkäs vislielnkäs ^ t i b a s.
Piecas finnlistes visas izskatijäs vie-nädi.
labl f?an vakara temä. ejan pel-du
ko5:tTmä. Galu galä nolema, ka
uzvaretäjas izSkir^anai jänem verä
..talanti". NoskaiHroiäs, ka to vis-vairak
ir'miss Memtisai, Barbarai Dhy
Volkerei. Pati sevi uz klavierem
Davadldama, vina nodziedäja divas
dziesmtnas. Bez tam vina nolika
tiesnoSu priekSä tris naSas pasteTu
<^lezninas. Pec piecu dienu un nakSu
sprieSanas tie?ne5i 47 minf tes p§c
nusnakts kronela tum^mataino Mem­fisas
drJedätäju un s\'etdienas skolas
?\-olotäiu par 1947. gada miss Ame-rika.
•
Jaunä karaliene ir 21 ?adu veca.
Vinas tevs ir zobu technikis. Vislie-
Uko pärsteigumu vina tomer sa?ä-däja
ar to, kavkamer parastie precTbu
un reklimu piedävälumi säkä näkt
no visäm Amerikasmaläm, vina na-nrioia.
ka tomer ne«?rib neko citu,
ka tikai apsolTto 5000 dolaru stinen-
Hini. lai varetu nobeiet studiias
Memfisas auffstskolä. Par Holivudu
vina nembot ne dzirdet. Vina iau
esot saderinäjusies ar: kadu medici-nas
studentu un ari nedomä^ot ne-vienu
citu precet. Time
Sim numuram pievieni[)tas 2 lapas-puses,
ku|*as sapem ATPIJTAI
pasuiinätäjl
kam bija däma, pa^ kadam räk^ts
avizu stästos un romänos. Un bril­les;
brilles! Ists de^unkniebis, n^vis
täds kä manas mätes pangsnls/ —
Veläk redz§ju, ka ari veci, neskoloitl
un vienkärSi cilveki neSlj:Ir§s no bril-lem.
Musu pusgraudnleka t§V8 stai-gäja
briUains visos darbos un gaitas,
un reiz, kad pirts nebija kurinäta un
graudniekam sievä biia mazgSjamo
udeni sagatavojusi turpat IstabS
ba]lii>ä, mans tevs Jokojäs: varbQt
vecais Gapis iesedies QdenI ar visäm
brillem un skatljies no ba]linas, ka
stikll vien spld.
Bet vairäk jau n\i brilles, droäl
vien, nesäja gudrie un mScItie.
Abiem ärstiem, kas Smiltenes ciemä
vlens p§c otra mana bSmibas lalkfi
praktizeja. bija brilles. Un vien-mer,
kad lasu cilveka värdu, kam
priekSä cienljamie burti Dr., es^^So
cilveku varu iedomät^es tikai ar ace^
nem. Apzimejums Dr. un brilles
man bernibä bija neS^ramaslietas.
Veläk gan pärliecinäjös, ka ne gluii
visi Dr. briHaini.
Näcäs bieiäk redzet virus, kas vi-sur
staigäja brui:iotäm acim. Pagast-skolä
brilles bija svinlgl stingraj^m^
vecajam skolotäjam. Bet ari otra-jam
skolotäjam —jaunajam, kas ap-preceja
vecä audiumeitu, bija 5äda
acu rota, kad es jau savu pirmo sko-^
lu biju atstäjis. Tevs stästija: sede-juSl
un spelgjuSi vlehu partiju „seä-^
desmit seäi'V — viijS un abi skolotäjl:
»Jaunajam nu ar brilles uz degu­na
— zelta brilles!" Ak tu vlensr^
nodomäju: vai vli^arn täs zelta bril-es
nevareja but pem, kad es v a
skolä gäju! Tad nenoskatities uz ta-du
VIru. Turklät zelta b r i l l ^ (t. L,
ar zelta vai apzeltituietvaru)nu pa­visam
kaut kas lepns un augstsT To­ties
draudzes skolä abiem skolota­jiem
bija brilles. Vefcalsskolotäjs —
baltbärdltis, Clmzes audzSknls, kas>^
gribeja, lai vij:iu godina par skola$^
kungu, bija smaidlgs, mlrkSlclnäJa^
acis, un- tad likäs, ka briUu stikll
mirkSl;ina lidz. TurpretI otrs skolo-täjs,
jaunais, §lj:ita, kä pilnigi pasl5-
pies aiz brillem, kaut stikll nebija
t u m S L V i i ^ staigäja pa Smiltenes
ielinäm stivi, sev priekSä vgrdamles;
daia däma palika nesvelcinäta un
skaitäs par tädu neuzmanlbu. Tiku
dzlrdejis, ka mans krustt5vs, liels §5
skolotäja draugs, alzstäveja draugu.
j,Vai tad nu vi^am no lepnlbasl Vip5
tak nevar redzet, VlijS/-ir~ taisni
briesmlgi isredzigs, gandriz aklsL"-
Lai nu ar to skolotäjii bija kä bQ-dams,
bet vispär brilles jeb acenes
ir tieSäm brIniSlj:Igi laba lietä: aiz
täm var noslepties, var ievilktleSj ne-rädit
pasaulei acis, kas tadu vls-skaidräk
izsaka, ko tu jQti. kä tev
ap sirdi. Bet acenes laipni visu to
aizkläj ~ ipaSi acenes ar t u n ^ vai
kräsotu stiklu. ^
Ar Isredziga cilveka acenemvar^
tä sakot, izspelet mazu, bet jaukUx
speliti. Piemeram, tu dzivo kopä ar
Isredzigu cilveku, pats nebudams
täds. Tu kädä brldl paijem §1 Isre­dziga
drauga acenes, turl mazä at-statumä
no savam iicim §is acenes
un gandriz viss tev rädlsies täläks^
un viss tik brlnumskalsti^^niiäs kä\
japäniskä miniaturä ainavii^ä. Täli
un mazioi kocii?i, kuj'\a kuste.§anäs
vejä tomer tik skaidri skatäma, ma-zlna
mäjiijia, mazinS cilveciijS lej no
aclTias udeni tädäbSmu rotaju spal-nltl.
Viss täds, ko var apzimet ar
väcu värdu winzigj bet viss tik pre-cizi
notelojas.
(Turpinäjums sekös) /
FEl^ETONISTS D R C M A I S T E L O S A V A S GAITAS HW£STWARD HO**
AKajS
lebraucot Holande, neskaitämas
sppzas ugimis pärsteidza mus. Säku-mä
domäjäm, ka troi:imantiniecei Ju-liannai
atlcal piedzimusi meitipa un
§im notikumam par godu sarllcota i l -
luminäcija. Mikstajos vagona sedek-los
vareja izstiepties ]oti erti. Ja Sä-dus
va,<^onus laistu apgrozlbä Väcijä,
tad tos nodirätu jau pec otrias pie-stätnes.
Vilciens dräzäs trakiä ätru-mä
un pekäni atduräs Icä pret Ivmas
miiri. kas noticis? Viens ukrainis,
ieraiis attioo.^-i^ä kabTne un, kä Iau
kulturäls cilveks, pec tam pavilcis
uz leju kadu klo]^:l. Tä bijusi auto-matiskä
bremze . . .
Rita gaismä sasniedzäm ostu. Sa-
!;iemäm lieliskas brokastis un pec
tam Fikojumu nogädät bagäzu uz ku-
^a. Atlaida tauvu un kufeis deväs
jurä. Säkä Supot un daiiem näcäs
Skirtics no lleliskam brokastina.
Uz ku^a sapemäm naudu: katrs
vienu anglu märjcinu. Objcktivi pär-baudiju
J^^^^^ zTmes derKiumu,
iespläv^g^^^tfn icbäzu kabatä. Pa^-
un tur uzkulos virsu paSam ^ kufia
kapteinim.
.^How are you?" uzsaucu vinam,
Kapteiniis- bija labä oma un mes
uzsäkäm debates, Patiesibu sakfyt,
vairäk debateja kapteinis es to-tiesu
vairäk stostijos. Pec tam, kad
iedzeru kapteii^a pasniegto diixjn
gläzi, mana mele atraisljäs vajlgäk
im es salaidu anglfskl tä, ka_prieks
bija paSam klausities. _^^usu domas
saskaneja uz mata un tade] vajadzeja\
uzmest uz otras käjasl|^bet kapteinis ;
nepledäväja. V~ J
Pecpusdlenä sasniedzäm *^n-liju,
lekäpäm vilcienä un traucäm uz
Londonu. Londonä latvieSl atkal da-buja
norauties ar bagäiu; Ickäpäm
divstävu aulobusos un pa kreiso ielas;^
pusi braucäm uz viesnicu. Mus no-vietoja
lepnäkä viesnlcä paSä Lon-donas
centrä, netälu no karala pils.
Sini viesnlcä konferen^u laikä esot
uztur^jies Molotova kungs. Biju no-i^
uris un aizmirsu noskaidrot, vai
viesnlcä if izdarita dezinfekcija vai
ne.
Oträ dienä cejojäm uzstaciju. At­kal
bagäzas neSana un pec slundas
braucäm uz Market DraitonuJMiisu
laulätäs draudzenes visu laiku tu-rejäs
mums lidz un tade] ar angjö^x
ledijäm nedrlkstejämMelaisties. ne- ^
rcädäs darlSanäs. Sasniedzot ceja
merki, vei dabuiöm nopemti^s ar_bat.--^ ^
;?ä2u un ap septiniem vakarä.bijäjTi^
ar to galä. Saijiemäm rcize pusdie-nas
un. vakarinas, nomazgäjämies
duiäs un ielldäm gultäs, kas klät«s
ar tiriem baltiem palagiem,
Aniilija gan sasniegta, bet mum^
vei jäsasniedz Latvija.
Dramaid