Bavarijas Latviesu vestnesis, June 4, 1948

              ro trENBCŪELAS
aitet auksti, bet S^^^
fctīs samēri silts. ^^"^
meculla ir bagāta
Īsts. •* vm
l krāsainie.; Valdīl^'ļļ.Mrik;:
ļadoommii,ttiikk ppllaaššii ttāāddēēļļ,, lkaa-'7^'ff^ā^dii5:>
fcus iizskftta par kuttū>„f "«s Ci"
. saimieciskās dzivS„",?^i^
lem. Venecuēlas pSnlMā.
Kas mūs sagaida, ieceļojot ASV
(Turpmājums no 1. Ipp.)
/^erikās iatviešu sabiednskais
llstāv^s ir diezgan raibs, bet .dominē
i^^'^ādņieki, daudzi tikuši ari pie lie-
^Ukās vai mazākas turības. Divos
s bijumos bija lielāks; inteliģences
feLpiudumsf ap 1905. un sekojošos
i:iad6s,' un sākot ar 1946. ^ gadu, kad
fcferadās pirmie Mgranti, no;. bēgļu
^Udus Eiropā;' Piektl .gada imigranti
daļai izmiruši,- pa daļai izbei-i^
Jk'^^'sfrigf^^^ IM savu revolucionāro karjeru, bet
:1a Ur^Aft^ . azivn 0.^^^^^ aktīvi piedalās tautiskos
^•J^ptienos: vietējā sabiedriska dzī
•^P^': Kā ti)
M: būdlg;' a^mierināi J ' ^
kuruzas un neiedomāiamu ^'«i»
.Neviens no mnih^^
*t rakšm un ksiSaS^^. fis
k:Ibas iestādēs -^^^'"^^^^^
art augstskolās, ' nav
W3deffl skolās Izsniedz arr^*'''
pusdienas oezte
ļidu iitMJžer, '"•"'B:III,
I
pusdienas, gejienasīi
žaBstuhdas dienā teS^
Wve Karakasas balt&in .
llķama. ViSāS preces
[Vufl Eiropas. S S J *
iu mantu te iepludināju^v^-
^V jo .Venecuēlas rSS r ™*
it ivaā j8a.- 1p0n, kbāertš aatms astntieStalj^ i
i^āmdiens. ļPar. istabu fa?:
tSk sameklējama Karak!'• Nā 50-150 bbllvārumS'!'
ĒtMjuma dēV japasakaSi^ bes maksā 3b_.'in K».^™ *
tit
-1-
I
(
•••• :'vv. ;fi'
;PGS ab~-50, bet s£
h-35 bol. Ēšanai dabūļami vi^
£ t ^^^^
^.rma Spranct
i
elidā zvejas ia ui ostāDo'
a ieradusies ilatviešu bē^^^^
'no Zviedrija^;: ziiļio; ReutS^s
žteiķusies, ka] draudošās depot.-
s dēl uz, Padomju Savienību bi.
[spiesti bēgt Ino Zviedrijas. Bē^.
'idu bijušas, ari sievietes un
Viens rio bēgtiem paskaidroiķ
ZviedHJa piekritusi (?) padoma
.rk:.^ repatriēt bēsjlus no Ba
(li i
s valstīm vai Padomju Šāvieni*
k Zvejas laivas pasažieri eso
btnājusi meklēt apmešanos Ka^
t Bet ir gluži nepareizi apgalvot, ka
/latviešu emigrācija uz Savienotām
ii Valstīm sākās tikai, ar 1905. gadu.
i'pirmie latviešu imigranti ieradās
'^-Bostonā ap 1888. gadu. Redzamākie
. l,ija Jēkabs Zīberģs (Sieberg), A l -
bērts Šturms un citi, bet dažus ga-l
vēlāk Bostonā ieradās vēl citi
ļ' jgtvieši. Bostonas mēnešraksts
l Jausma" (kas vairs nepastāv) 1943.
:H septembra izdevumā par pirmieni
f tetviešu imigrantiem rakstīja: „Jau-Ž'niem
imigrantiem bija diezgan
? gfūti atrast darbu. Radās ideja dibi-f'nSt
kādu biedrību, kas palīdzētu
'^bezdarbniekiem un slimniekiem.
f!l889. gada 24. decembri Ziberga va-l
dibā Bostonā nodibināja pirmo lat-viešu
biedrību Amerikā."
' Jēkabs Zībergs, vienīgais no pir-
''.miem latviešu imigrantiem Savie-t
notās Valstīs, kas vēl ir starp dzī-
' vājiem un kas šīgada 5. martā
; nosvinēja 85. dzimumdienu, dzimis
KZemgalē, pie Talsiem, 1863.-gadā:
1 Mācījies par galdnieku. Emigrējis uz
^/Ameriku 1888 .gadā. 1894 g. viņš
1' apmeklēja Latviju un apprecējās ar
^•'•savu taj^adējo dzīvesbiedri Elizabc-l'ti
dz. Silvecu. Bez . nemitīgas sa-f{
biedriskās darbības Bostonas latvie-ķ.
šu biedrībā, viŗiš ar 1922. gadu sāka
^ dzīvi līdzdarboties arv Bostonas. lat-
'?šu ev. luterāņu draudzē kā tās
ickšsēdis. Sarakstījis arī vairākas
gn^matas ar reliģisku . un tautisku
saturu, 17 gadus • no vietas izdeva
„Amcrikas latviešu kalendāru^' (līdz
1914. 0.), no 1896. g. līdz 1920. ģ.
^Amerikas Vēstnesi", bet 1923 g.
„Anglu valodas mācību".
1918 gadā Zibergs nodibināja
Vj^Anicrikas latviešu tautisko saviē-nibu"
ar. nodal ām . Filadelf i jā, . Ņu-jorlvčl
Cika^ļā un, Klīvelenda. Savie­bt
nlbas mērķis bija atbalstīt jaundi-
. bināto Latvijas republiku. Sī savie­nība
Bostonā ve] pastīiv un viņas
. prick.^sēdis ir Zībergs. Nodaļas citas
• pilsētās vairs nedarbojas.
LATVIEŠU ORGANIZĀCIJU
IZ AUGŠANA
I
I
I
1
I
ļhrtštlāh Science Monitor ievie-
5 pinnā lapas puse rakstu par
iBīVii:\-.jKlikvidēt' kapitālisma' p^^
Aš" • Latvijā, . i ^ un Igauņi-kur,
nesen pieņemti gandrīz vie-i
nod'oklu . likumi, kuru mērķis
ftlUdihSt' laukĀStimniekUš iestāties
bžOš*'. Tāpēc kolhozi esot atsva-iti
no ienākuma nodokļa par briv
pārdotiem kartupepeni
ŗl tlH svfēstu:' Citas nodokļu ik"
Mm: āri esot pazeminātas, ķ
dUālSāimniecīblm nodokļi m
ikl m tos nošMcot padonies. Pie-am
laikraksts ftiitt kādu Amer ļ pavalstnieci, kas pirms kara at*
busies Lietuvā apciemoi savu
iu. Meitas Virs nozudis Jaii^F'
padomju ttošanas akcijā. P'
nei^ikānietē apcietināta Poņevež^r
nebijuši nodevusi 2,5
as tapSc, ka visa raža
. 300 kilograiM: Lai pa^^^^^^
, vainu uzņēmusies meita, ?^
)ijUSi ASV pilsone. Mātebe#i
ftiušl atļauju atgriezties
bēt meita pazudusi bez peaa •
)miu iestādes pastāvējušas u^^^^^^
leita apprecoties ^^^^"f^ŗ^l
pavalstniecību un 1940. g.
, kad Lietuva .m^^M
iu Savienībā, kļuvusi paW"
.iikraksts tālāk norāda, ka
padomju administrācija Bm_
;īs atļāvusi zināmu pņvaw ,
ibu. k kopš pagājušas 5
ivizācijas process pastipr»
I
I
a r i ņ š , Angli]ā
PAMLDINSJUMS ^
la1«rijas''l.. maija nomurārj^^^
.4gavas Vanagu n»
mazs izlaidums: «""f ^ netotai
is KOTnetnes, izs^'rLdoju*'
js, kas saņemtas M. ^ j^ļaii-ādas
angļu organiz_ac«^;'jj,^,fo(,
organizācijas apzīme]"'^„izācii>
?ā ir Internacionāla or»
"izības: veicināšanai ļ.,^^^^
/pārliecību un
Ar šo organizāciju Jj" ^
iēm izveidojas iJžstoSi
Bostonas piemēram drīz sekoja lat­vieši
citās lielās nilsctās, dibinot
fiavstarpē jās pa līdzības biedrības.
1892. g. nodibināja Filadelfijas brī-;
, VO latvju biedrību; 1893. g. Ņujor-
I kas latviešu biedrību, bet 1897; g.
j^^oisas latviešu biedrību Cikagā.
I\visliclākā Amerikas latviešu or:iani-
;;,,zācija patlaban ir Ņujorkas lat\-!cšu
biedrība.
; Ap to pašu laiku Anicrikā sāka
nodibināties arī • latviešu luterāņu:
draudzes: Bost-ona' pirmo draudzi
f;t8āka organizēt 1891. .g., bet Filadcl-
Ji'fljā lB9f, g. 1896. g. no Latviias
'Ļ Amerikā iebrauca mācītājs H. Kc-l
^bāne, kas izveidoja Bostonas Trīs-savienības
draudzi, Filadelfijas Sv.
JV °J8ņa draudzi un Čikāgas draudzi,
visas joprojām pastāv. Mācī­tājs
Rebane teica dievvārdus arī
^.^ Ņujorkā, Baltimorā, Klīvelcndē un
citur, viņš, devas par misionāru uz
Kanādu. Sākot ar 1895. gadu, ^ Ņu­jorkā
sāka darboties mācītājs Kār-
Hs Podiņš, sludinot dievvārdus Jūr­nieku
institūtā. No viņa darbības ar
^ laiku izauga Ņujorkas latviešu ev.
ķ;, ktcrāņu draudze, kuŗal Podiņš kal­poja
līdz 1946. gada novembrim,
kad to aizstāja no Zviedrijas at­braucis
mācītājs Richards-Zariņš.
Mac. Zar- vadībā Ņujorkas lute-kļuvusi
par lielāko un
latviešii luterāņu or-avienotās
Valstīs. Lute-
- ' as -darbs Kalifornijā sā-attīstīties
kopš 1908. g., kad tur
ieradās māc. Jānis Balodis.
^ Latviešu baptisti Amerikā, kaut
^ to mazāks skaits, attīstījuši ener-
SJ&kāku rosību un patlaban lat­viešiem
Savienotās Valstīs ir vairāk
baptistu mācītāji nekā luterāņu,
«aptistu draudžu vēsture sākās ap
gadsimteņa maiņu. Pirmo baptistu
^udzi nodibināja Filadelfijā 1900.
?^^a, un ,ta joprojām ir vislielākā
:^_stiprākā latviešu baptistu orga-
^acija Ziemeļamerikā; Bostonas
^udze dibināta 1902. g, bet Cika-^
^ Ņujorkas dr^audzes 1904. g.
^Visas lielākās pilsētās ir arī lādas
latviešu organizācijas, kas seko ko-
^u^stu partijas līnijai. īstu konlū-
. tomēr latviešu vidū Amerikā'
j^av daudz, lai gan vinu iesoaids ir
ueiaks par viņu skaitu. Viņu pūš-
- . •^aījem ir gatavas receptes katrai
t, ^^[^driskai vainai un visām perso-
' ^^ām nepatikšanām uri tad ir sa-protams,
ka it sevišķi starp cilvē-
% «em, kam nav bijis personīgs kon-rāņu
takts ar traģisko īstem"bu Latvijā un
Eiropā, joprojām atrodas tādi, kas'
ļaujas mulsināties un apmulkoties.
Bet būtu m.aldīgi tos uzskatīt par
tipiskiem Amerikas latviešiem.
Kad pēc: pirmā pasaules kara no­dibinājās
neatkarīgā Latvijas repub­lika,
Amerikas latviešos bija liela
sajūsma, un latviešu vairākums cik
spēdams sniedza Latvijai savu at­balstu.
Šie centieni it sevišķi kon­centrējās
ap jau pienainēto' „ T a u -
tisko savienību", kura joprojām pa­stāv
Bostonā. Amerikas latviešu
grupas sāka apmeklēt Latviju, bet
turpinājās arī latviešu imigrācija u!z
Ameriku, līdz kamēr pēckara imi­grācijas
kvotes tam radīja gandrīz
nepārvaramu šķērsli. Laika sprīdī
līdz otram pasaules karam latviešu
imigranti. galvenā kārtā rekrūtējās
no jūrniekiem, kas bija palikuši ma­lā.
To skaits pavairo j ā s kara gados
ar jūrniekiena, kas palika jaunā pa­saulē,
negribēdami, atgriezties svešu
varu ^apspiestajā • dzimtenē. Daudzi
latviešu jūrnieki kara gados atdeva'
savas dzīvības, kalpodami apvienoto
demokrātiju tirdzniecības flotē.
PIRMIE LATVIEŠU DP
SAVIENOTAJĀS VALSTIS
Pēdējais un jaunākais imigrācijas,
vilnis sākās 1946. gadā, kad Ņujor­kā,^
jūnija mēnesī, ieradās pirmā
lielākā latviešu bēgļu:grupa no ame­rikāņu
joslas Vācijā. Tai drīz se­koja
citi. Viņu starpā inteliģences,
zinātnes.un mākslas pārstāvju ir ne­salīdzināmi
vairāk nekā iepriekšē­j
ā latviešu imigrācijā, līdz ar ko;
domājams, ar laiku pārvērtīsies aīī
Amerikas latviešu sabiedriskā seja,.
Cik latviešu bijušo trimdinieku pat­laban
apmetušies Savienotās Valstīs,
viņu reģistrācijas trūkuma dēļ, nav
iespējams noteikti pateikt. Domā-;
jams, ka vinu skaits ir ap divi līdz
trīs simti.• Kongresa un . senāta: ko­misijas
pašreiz ^ apspriež likumpro­jektu
par ..imigrācijas, noteikumu
grozīšanu un paredz. Ka rezultātā
tuvākā nākotnē ievērojami pavairo­sies
arī latviešur imigrantu skaits no
bēgļu nometnēm Eiropā.
Jauna latviešu imigrācija, uz S;v-'
vienotām VaL-^^īm, it sevišķi, ja tā
pieņemsies straujumā un plašumā,
nostādīs Amerikas latviešu sabied­risko
dzīvi .jaunu problēmu priekšā
un, gala. rezultō.tā, varbūt . novedis
nie viņas p^Tvērtības garā un bfi-tībā.
. Latviešu .lautas traģēdna sāka dzi­ļi
ietekmēt Amerikas' latviešu pla­šākās
masas it sevišķi pēc tam, kad
daudzi pēc kara atjaunoja ki.intaktu
ar radiem.un draugiem Eiropā. Līdz
tam var teikt ne mazums šejiene,s
latviešu, aornulsināti no kara. un
komunistu propagandas, iedomājās,
ka viņiem, tāpat kā pec pirmā kai;a,
ir'.iespēja un pienākums palīdzēt at­jaunot
kara izpostīto Latviju Bet
tad paniazām noskaidrojās, ka vai­rums
piederīgo, kas vēl starp dzī­vajiem,
atrodas nevis . vairs Latvija'.
bet Sibīrijas nometnēs vai trimdā
Eiropā. Līdz ar to noskaņojums par.
tautas .• problēmām mainīj^ pašos
pamatos, un komunistu antifiu kērā-ļ
jiem pienākuši liesi laiki. • , |
Amerikas latvieši visā vi.sumā pē-
'dējos'divos gados ne tik vien apgā­dāja,
cik spēdami' pašu .piederīgos ar
pārtiku, drēbēm un afidēvitiem, bet
arī organizēti. palīdzē auši tautiešiem
trimdā ar līdzekļu vākšanu un sai­nīšu
sūtīšanu. Viņi . bija necerēti
pretimnācīgi un izpalīdzīgi jauniem
imigrantiem, sirsnīgi tos uzņēma.sa­vā
vidū. Bet šai ziņā- viss, sapro­tams,
nenorišinās gluži bez:: pār­pratumu
gadīim-niem. Jaunie imi­granti,
dzīvojuši brīvās Latvijas ap­stākļos,
kas lielā mērā atšķīrās no
apstākļiem Amerikā.un no tiem dzī­ves
apstākļiem, ko daudzi vecie' imi­granti
pazina no savas pjeredzes ve­cajā
pasaulē agrākos laikos, neva^r
uz pirmo rāvienu ,,amerikānizētie^".
Te saduras no vienas puses dziļāks
tautiskums un patriotisms, kas dziļi
sakiļojas dzimtenē un uz solīdas na­cionālas
izglītības, ar otru tautiešu
grupu, kas jau ilgāku laiku bija
priaktiskā nozīmē attālinājusies no
kopējās dzimtenes, kas - neskatās
vairs tik daudz pagātnē, bet vairāk'
uz savastagadējās aktuālās un prak­tiskās
dzīves realitātēm. Pēdējie ir
dzīvē nogruntējušies' un turīgāki.
Pirniiem jāsāk dzīve no jauna v i -
ņienļ svešos apstākļos. Bet viņiem
ir : pagātne un zināšanas, kuras, lai
arī pa lielākai daļai tās šeit nevar
pielietot, pamudina skatīties uz še-jienļešiem
it kā no augšas. '
AIZJŪRAS TAUTIEŠU
PALĪDZĪBAS DARBS
: Cilvēki, kam ir pietiekami dzīves
gudrības.un paškontroles, no šādiem
ideoloģiskiem pārpratumiem prot iz­vairīties.
Par laimi lielākā daļa kā
ļ,jaunc|", tā ,.veco" tautiešu pie šī
principa, arī pieturās. Bet gadās arī
otrs, kas oašam negribot aizkar citus.
un no tā rodas dzirkstele, kas. sevī
nes: potenciālus ugunsgrēka dīgļus,
ja. tos pie laika neapslāpē. Visā v i -
sunjā tomēr novērojams, ka jaunie
imigranti, pateicoties sirsnīgai pre­timnākšanai,-
caurmērā gada laikā
„ieļlzīvojas".Amerikā, un šejienes
latviešu sabiedrībā, bet dažs tiek pie
stāvokļa un turības ātrāk nekā va­rēja
cerēt un sagaidīt. Vēl neviens
zināms.
Kad, kur un kā gaidāma vācu naudai
sistēmas pārkārtošana
no jauniem imigrantiem,^ ci
nav darījis kaimu savai tautai. Visi
strādā un iekārtojas kā spēdami-, lie­lākais
Vairums atradis ceļu uz vie­tējo
latviešu sabiedrību, biedrībām
un draudzēm. Citi jau sākuši rosīgi
piedalīties arī. sabiedriskā palīdzības
darbā trimdiniekiem par labu. Jau­nais
.latviešu imigrantu vilnis bez
šaubām, apaugļos Amerikas latvie­šu
dzīvi ar jaunu spēku: enerģiju un
jaunām latviskām' idejām.
Mācītais Richards Zariņš, kaut arī
viņš še darbojas tikai pusotru gadu,
ir viens no tiem jauniem . latviešu
darbiniekiem, ..kam visvairāk nākas
sadurties ar jautājumu par Amerir
kas 'latviešu ideologilati novērtēšanu
un tālāKo izveidošanu, samierinot
veco ar jauno.. Vina baznīcā jau ta­gad
ievēroiama dala draudzes» lo­cekļu
un baznīcas apmeklētāju ir
jaunie imigranti. Jautāts par do­mām
attiec.ībā uz Amerikas latviešu
sabiedriskām lietām un vinu stā^u
dzimtenes un bēgļu problēmās viņš
izteicies šādi:
. ..'Latviešu trimdas presē vienā ot­rā
radījumā dzirdamas kritiskas pie­zīmes
par .aizokeāna tautiešiem, daž­reiz
smeļot, savu informāciju no ko-resDoņdentiem,
kas nav oietiekami
ilgi • dzīvojuši Amerikā, lai • pareizi
izprastu Amerikas latviešu dzīves un
domāšanas pamatus Negatīvas pa­rādības,
ja grib, var atrast visur.
Tomēi] neDārprotamā pārsvarā.Ame-^
rika^s latviešos un viņu orgam'zāciiu
iokš'7|jā sastāvā pastāv pozitīvas vēr-ļtillas.
Latviešu laicī^^ās un baznīcu
or:?anizāciiā^ ir stabilas sabiedriskas
.^rdpas ar stin^rru biedru skaitu, kas
caurmērā vcMējams uz 200 katrā or-ganizcāciiā.
Draudzēm un biedrībām
Pia lielai daļai ir savi kapitāli • un
nekustāmi īpašiuni.. kas nodrošina
vinu garīgo, vai sabiedrisko .darbu
un atbalstu biedriem slimības vai.
nolalnfļes gadījumos. •
Šīs biedrības un draudzes arī vā­kušas
ziedojumus palīdzības darbam
aizokeāna trimdiniekiem un snie^^u-šas
atbalstu- latviešu centrālās pali-,
dzības organizācijas ,,Latvian' Pvelicf
Inc." centieniem. Amerikas latviešu-draudzes
un biedrības, kā arī atse^
^'iškas personas, ir diezgan pūlējušās
sniegt palīdzīgu rolru tautiešiem
Eirōnas- trimdā. Bet ir jāsaprot ne­samērīgā
proporcija: organizācijās,
tautiešu ir simtiem, bet pie viņiem
sriežas .tūkstoši. Vai arī:.te ir tūksto­ši,
tiet' apgādāmajo trimdā desmiti
tūkstoši. Bez tam daudziem latvie-;
šiem Amern^ā ir radi vai draugi E i -
ļrcn:)ā.. kam jāgādā palīdzība, jādod
„affidāvit" im jāizliek ceļa nauda.
Domāju, laipnība un sirsnība, ar
kuni. ,',vecie" latvieši saņem tautas
b r i ļ ū s , jaunos imigrantus, ieies tau­ta^
vēsturē, bet es. vēlētos, lai tai;
līdzi neieietu viens otrs :rū,gtuma
piliens, ko. neapdomātsi vārds vai
Dārsteidzīgs spriedums tik viegli var
i^dīt."
Ņujorkā,: maijā. :
I R. Š i l l e rs
Kādā vācu laikraksta karOvatūrā
redzami, divi zagļi,, kas ielau7.ušies
veil\alā. Viens patlaban gatavojas
ķerties klāt naudas skapim, bet otrs
viņu a t r i m ā : „ L a b ā k nepūlies: var­būt
šonakt stājas spēkā valūtas re-,
forma, un tad viss darbs būs uar
velti!"
, Uz gaidāmo valūtas īreformu Vā­cijā
raugās divējādi. Savā ziņā no
tās baidās, jo t ā vienā mirkli: at­ņems
vērtību skaitļiem ar daudzām
nullēm un dažu ..jaunbagātnieku"
padarīs nabagu. No lotras puses,
šais divos; vārdos saskata vai vismaz
vēlas saskatīt tādu kā universālzā-ļu
recepti, kuļ'as kā ar roku atņems
daudzas likstas un sajukušo vācu
saimniecības dzīvi.' atkal iegriezīs
normālās sliedēs: naudai atkal' būs
naudas vērtība, izbeigsies melnais
tirgus, veikalos atkal x varēs dabūt
daždažādas preces varbūt pat iz­beigsies,
preču ^ racionēšana, — - ar
vārdu sakot: viss atkal būs labi.
Ir. pilnīgi skaidrs, ka naudas re­forma
Vācijā ir nobriedusi lieta, bet
tikpat skaidrs ir arī, ka tās nav ne­kādas
brīnumzāles, ar ko vienā rā­vienā
varēs izārstēt visas saimnie^.
ciskās dzīves kaites. Pamatproblēma
ir tā, ka Vācijā tagad: ir par daudz
naudas un par maz preču. Naudai
līdz ar to ir zema vērtība. Bet nau­das
vērtību nav iesnējams pacelt, ja
iedzīvotāju pirktspējai nestāv pre­tim
pietiekams preču daudzums. Tā­pat
produkciju grūti kāpināt, pastā­vot
tasadēiam neveselīi^aiam naudas
t i r gum u, Sal au zt jeb, pa re i zāk s akot
iedra^^āt šo bur\nu loku, ir valūtas
reformas galvenais uzdevums. .
Tā kā produkcija Vācijas nēckaŗa
aostākļos nekādi nespēj panākt ār­kārtīgi
pieaugu.^o .naudas apgrozību
ta<iad ap 65 miljardi marku, tad pie­līdzināšanu
: paredzēts izdarīt no
naudas pu^es. Reforma grib panākt
lai. atņemot vai samazincrt viena
da^ai naudas tās vērtību, saimnie-cjskās
dzīves pamatā atkal nostātos
normfdā darba al?a ļ-esn. nnrm;']
oelņa. Bez tanī ccrībHs a^kal at­griezt
pie darba dalu lo iedzī\'otāiu
\as taead labi oā^'t^'^k \'ienīgi no sa­viem
naudas kapitāliem.
Di\ i galvenie jautājumi, kas in!e-lentus,
ka reformas gadījumā ne—
arēs atbildēt par ilgākam laikam
IZ priekšu iemaksātām summām f i l -
los apmēros. Pārliekās bažās un
tālredzībā" kāda kino direkcira^
Simbachā pat bija izlikusi u:^rakf\\i:
.lepriekšpārdošanā iegādātās biļetes
valūtas reformas~ gadījuma neder;-
£ias!"
Pašā pirmajā reformas bruh bus
vajadzīgas minimālas jauuns naudas
summas. dienišķo vaiadzibu apmie-ināšanai.
No dažādām versijām
•eālākā šķiet tā.'kas paredz 15 mar-v
U izmaksu katrai ģinienes galvai •
un 10 marku ģimenes loceklim, ie­priekš
izplatot naudu līdz pat s;kā-cajai
pašvaldībai un izmaksāiot,;
piemēram, tikai pārtikas kariilos •
uzrādītājiem. .-Tādā gadījumā ir ne­skaidrs,
kā rīkosies ar lielo DP gru­pu,
kuļ'ai būs vajadzīgs īpa.ss no­kārtojums.
Var noģist, ka vācu \\oir-pratēji
par DP, kas viņu acis iiv-spe-kulanti,
sevišķi daudz domā.^/ 13a]a
lietpratēju atbalsta ver.siju. ka re­formas
gadījumā uz laiku b u i i i v j ā -,
izņem no apgrozības visa nauda īm:
maksāšanas līdzekļi, ies-ākot u/. liras
kredita bāzes. Ar to. viņi saka. bū­šot
novērsts, ka ārzemnieku kaba­tās
„kaut kā" uzkrājusies nauda ar>
pārmainām šā vai tā profilētu, j,o
tiem tādā gadījumā nebūtu vaiadzī-bas
piešķirt kādus kredītus.
Bet ja šī versija uepiepiklitos. kas:
notiks ar noguldīļumiem? Tioai. do­mājams,
tad ļMelietos vairākas mēr­auklas,
lai saudzētu mazos nouuldi-tājus.
Bet arī te ir grūtības. No--
guldītais, kam bankā ir 200.000 maf-:
ku, var šo summu sadalīt pa/ini/in
2000 markām. ja pieņcMU. ka a -
resē kairu, ir: k a d notiks valūtas
reforma un kā tā notii;s. Lai re­forma
izdotos, lai tai s-i^dabatu no-pieciešamo
nār.steiguma m-omontu
atbildes uz ab'om jaulāuimiem tura
mas slepenībā līdz pēdējam brīdi-n
Problēma tomēr jau tonrēliski til
daudz iztirzāta snor\ālaiā ]^v< sē. ki
iespējams izlobīt da/.a^ reālākās ver
sijas. Jānienom. ka ref'^^ma not'''
tuvākajos mēnešos, varbūt pat 14
drīz. bet nekādā zi'ni laikam nō
ražas sākun^a. Lietnralēu uzskat:
ka būtu kļūda — likt zemniekam ra-žu
pārdot par veco ,naudu un pēc
tam spiest viņu iegādāties sēklu,
mēslojumu un pārēļos ražošanas lī­dzekļus
par jaurio valūtu. Līdz re­formas
brīdim visa saimniecība it:
kā aizturējusi. elpu. Ražotāji (liztur
un uzkrāj preces vēl "airāk nekā
līdz šim. Dažas saimnieciskas upe-rāciias
cenšas atlikt, citas pa.^tei-dzināt.
Kā saimniecības ļaudis, tā
katrs iedzīvotājs gudro, kā ..ar vese­lāku
ādu tikt cauri reformai". •
Nevienam: nav īsti zināms., kā
realizēsies reforma, tādēļ katrs iz­rīkojas
t ā . : k ā , . pēc viņa domām, bū­t
u visgudrāk. •Vispirms, katrs cen­šas
naudu pārvērst citās vērtībās,
samaksāt vecus parādus, izdarīt da­žādus
maksājumus' labi tālu uz
priekšu. Bavārijas baznīcu iestādes
ziņoja, ka ienlūst lieli maksājumi
par kapa vietām, un kapu apkopša-;
nu, jo daudzi cenšas samaksāt pat
desmit gadu uz priekšu. Citi vāc sī­ko
metallnaudu, maksājot par to
pat spekulatīvas cenas, vai sanērkas
nastmarkas. ' Bet ļoti jāšaubās, vai
no šādas rīcības būs kāds labums,.
Uzņēmumi,, kas parasti saņem dažā­das
iemak.sas uz priek.šu. pieniēram,
vācu apgādi brīdinājuši savus ,abo-oa^
da būtu ,.kritiskā robeža", sairat \ ir
tiem ,.pusgraudā" un tā tomēi- sa- .
glābt veselus 100.000 marku.
Kā būs ar [\h\\\ izmaks;im nirm;\iā
reformas brīdī? To v i s v i s gadnumos
varētu nokārtot samērā vi(Mi':ā]-š::
vai nu atjauļot izņemt vaiadūuas'
summas no bloķētiem bauku kon-tiem,
kas tādā .uadiiumā bulu vaļa-dzT'^
s arī sti'idzamicm mat(M';alu un
raži^šanas lid'^'^klu nirkumi'MU. Var
arī būt. ka šīm vaindzūiāin tiks at­stāti
bi'īvai lae'bai kādi ie>'(^.b(^''.oti
kor/ii. l.idz ar to v<:\m ]")io^-!<āruši(\~^
ies.oēļamīcni \\ formas pamat
diem.
T'.ai kā i'oali/.olu reformu, v - )s j!a-dī'umoš
nav ni^'r^všams. ka ī'Mui\'e'i"
būs lietisko vē'-'-lju ip:išnio!:i: ra~
ž-atāji. kas n/krājumi iireeos. Bus^
grūti pietikt arī si/olculanli('m. ka's
savu naudu ici^'ildīui.ši. teik^'im. bri)-
ianlos. T .1.
reformai pa.šai
var sekot .vē
..nastu izJīdzii
!':ulikalu sne
ne^' bu*
cl'i/ad cii
āšanai''-..
1 valūtas
Tai \u\n
,n';ojumi
lat arī
Kādreiz - „spanu revolūcijas cimtaji 1 tagad
Karagandas nomelnu gūstekni
Padomju piespiedu, darbu no­metnē
starp Karagandu un Spasku,
pāri par 300 km uz ziemeļaustru­miem
no Balclīaša ezera. Kazachsta^;
nas stepē, vēl joprojām esot. ie­slodzīti
59- spāņu p r e t f a s i s t i ,
ziņo Londonas .:,Tribune". Laik:rakst.s
atsaucas uz franču un citu tautību
aculiecinieku ziņojumiem, kuri, paši
bijuši' „Spaskas nometnes Nr. 99 22;'
iemītnieki, bet kuriem laimējies at­griezties
dzimtenē. Šie 59 spāņi esot
pēdējie dzīvie no tinm spāņu .repu­blikāņu
.grupām, kas aizturētas Pa-d'omju
Savienībā jau kopš Spānijas
pilsoņu kara laikiem.
No" sākumā 60 vīra lielas spāņu
komunistu un viņu piekritēju jau­niešu
grupas pagājušā gada beigas
vēl dzīvi bijuši 25. Šī jauniešu grupa
pilsoņu keiyū laikā rūpīgi izmeklēt.a.
un nosūtīta aviācijas kursos uz Pa­domju
Savienību.: Tm-- viņi.ieradu­šies
1937. g. ziemā im apmācīti pa-domjUļ
aviācijas centrā' Bakū. 1939.
g. martā, pēc: spāņu pilsoņu • kara
beigām, \dņi nosūtīti uz Maskavu,
kur palikuši līdz otrā pasaules kara
sākumam. Par tiem. kas toreiz v ē ­lējušies
palikt un meklēt darbu Pa­domju
Savienībā, nekas Aiiirs nav
'zināms! Vairākums tomēr vēlējies
doties pie :spāņu trimdas republikā-uz
Meksiku. Iebildumi nav
bet pēkšņi kādu nakti 12 no
spāiļiem aļX'ietinājusi NKVD. Arī
par tiem nekas vairs dzirdēts.-
Vēl citi arestēti \9A\ 22. jūlijā un
nosūtīti uz Xovosib:r>ku Sibīrijā, bet
no turienes. uz piespiedu dai'bu no-niem
ce (.•i.
metni Krasnojerskas apgabalā, no
kurienes tie 1942. g, vasarā nogādāti
uz Karagandu.
Tur šī grupa sastapusies ar 32
spāņu jūrniekiem i — pretfašistiem
im diviem civilistiem.
Snaskas nometnē pagājušās. zi(?mas
beicjās bijuši ap 900 iemītnieku -
visādu tautību vīrieši, sievietes un
bērni, visvairāk Austrijas žīdu.
Jādomā, ka tie spāņu komūni.'-ti
kas savā laikā tik iejūsmināti devā-uz
Padomju Savienību, nekad ne­sapņoja,
ka viņi — pārlif^cināti fa­šistu
un nacistu prftin.eki. r'-publ:
kas karotāji kādreiz varētu nonāk
šādā stāvoklī.
M. D,
melnais tiruus vi'M^ā momentā nebūs
satriekts. Sleneni uzkr:'tr's ])reces
gan pastiprināti parāflisies tir.uū. bi t
0 arvien vēl bū'^'par maz. un arvien
M paliks paturētāju iirupas.
spē^ par defieita ni-ecēMU
augstākas cenas. Tomēr meini.is
tirgus varbūt kļūs ..-nelēks", v a i
pielīdzinādamies oficiālajam
nim.
Beidzot ārpus visa tā vēl
neskaidrs jautājums: kur
valūtas n^forma. Pašā Vivūv]
atkal it kā radušās' vairāk
UZ" reformu v i s a s Vāeijas mēi'cr
Tādā gadījumā slimajam Vācijas
saimniecības oi'ganismam asinis n ē\
atjaunotu tikai vienā kej-meņa pu­sē,
bet viscaur. Spriests an i)ai'.īpa­šas
naudas radīšanu Berlīnc^i —'t.s.
..Berlīnes guldeni!', ja rc-foiann tomfr;
būtu dalīta pēc okupācijas i'«)slām.
M
mals.šž^t
•ak
hmr'-
paliek
notiks
ā laikā
izred/Ki
' ā .v
Likvidēs pēdējo
; slēgto amerikāņu
koloniju V p c i jn
Amerikāņu aianija paziņoju: i, ka
ar 1. jūliju likvidēs pēd'-j" -aineia-kāņu
slēgto koloniju Fran'd'urte kas
iejosta" lielu žogu un vāciešiem ļjie-cjama
tikai ar īpašām atlaujān-i. Žo­gu,
kas, kā ziņo .,New York Ilei'fild
Tribunc", maksājis '^0.000 dolaŗu.
novākšot un izlietošot citām vaja­dzībām
un sardzes pie ..komoaunda '
likvid^^'-šot. Okupācijas sākuma laika
,.prctfrateitiizācija:-^" politiku, kas
aizliedza tuvāku satiksmi ar vācie­šiem,
gan atmeta jau 1045. -ii. ok­tobrī,
bet Frankfurte's novietne biļto
atliku.sics pēdējā pēc tam. kari visur
citur Vācijā īpašie dzīvoļamie rajo­ni
amerikāņu pci'sonālam ar ģi-me-nēm
bija likvidēti. Viens no motī­viem
bija amerikāņu ģimeņu la>)āka
pasargāšana no anzagšanas un vācu
iedzīvotāju uzbāzības. Vācu r^^volu-cijas
100. gada dienas r-.vmVro^
Frankfurtes pik-ētas dielvf
Koibs alliku.šo'I'ran!.^fort('S k'
iKais
.1 ori i j.li
apzirneja par. ..preld^-mokil';^^ i'^ku
iekārtojumu". L:dz ar tās
sanu ainerik^nu k:u-a--īru
vairs nebūs īr
rnQk]ē.jo,f navu?
tikšanās vietā
jiirvidē-vjes:
e-rn
an-t.
ļf.i
,,siltumnīcām
NYHT
m