Bavarijas Latviesu vestnesis, June 4, 1948

              LATVUA.19«.g./ijūaig
anis Šmits
as ceļā uz
V
Svētdien Augs-imrgā
atkal ringā
kāpa mūsu izlases
bokseris Žanis
Smlts, BSV.Augs-ban
«--SV. Lands-
!hut sacīkstē, kur
augsburgieši uzva­rēja
13--3, pusvi-svarā
Sraits
ar punktu pārāku-
'rau pieveica lands-hutieti
Beku. Zau­dētājs
izrādījās
spēcīgs aizsardzī­ba,
tomēr Smita
; pārākums ne brīdi
iņebija apšaubāms.
Mūsu izcilais bok­seris
tagad strādā
IŖO dienestā par
auto vadītāju. Vā­cijas
ringos Smitu
'vairs ilgi neredzē­sim.
Vii;LŠ no savas
radinieces jau sa­ņēmis
atļauju ie­braukšanai
ASV un pie pirmās iz­devības
dosies ceļā, lai mēģinātu
viņpus okeāna baltiešu boksu repre­zentēt
tikpat teicami, kā to jau tagad
dara igaunis Antons Rādiks. -pr.
7 tautību vienības DP futbola
meistarsacīkstēs
LATVIEŠI 26. JŪNUĀ VALKĀ SPĒLES A£ POĻIEM — UNGĀRI DP
SPORTA SVĒTKU PROpRAMMĀ VĒLAS ARi PAUKOŠANU
DP sporta svētku goda prezidenta pienākumus uzņēmies LRO ameri­kāņu
joslas direktors.Eduards.' IRO arī paziņojusi, ka labprāt atbalstīs
treniņu nometņu iekārtošanu DP sportistiem, INKOPF sporta komiteja
29. maijā sēdē Minchenē izstrādā'ja DP futbola meistarsacīkšu kārtību.
Piedalīsies 7 tautību vienības — latvieši, igauņi, lietuvieši, ungāri,
ukraiņi, dienvidslāvi un poļi; Latviešu futbolistu saimi sēdē pārstāvēja
amerikāņu joslas futbola vad. A. Pukunskis. Mūsu vienība pirmā jā, spē­lē
sacentīsies ar poļiem. Sacīkste notiks 26. jūnijā^^^^^^^^^p^^^^ 18.30 Valkas
sporta laukumā. To varēs vērot\^ī tautieši; kas šajā laikā ieradīsies
dziesmu svētkos Fišbachā. Uhgāri ierosināja, lai DP sporta svētku pro^
grammā uzņemtu arī paukošanu, So jautājumu izlems INKOPF sporta
komitejas sēdē 18. jūnijā.
DP futbola meistarsacīkšu vadība uzticēta
dienvidslāvu pārstāvim J. Sijackim (Si>at2k^):
Mūnchen, AUnzingersu-. 49 (lālr. Minchend
360734). Latviešu p ā r ļ t ā v i s ir A. Pukinskis:
Darmstadt, Ludwigsh^e, Latviun DP C[inip
569 (tālr. Darmštate 225). DP meistarsa­cīkstēs
futbolā jāizbeidz līdz 1. septembrim.
Latviešu vienība 26. jūn. pl. 18.30 Va kas
sporta laukumā spēlēs ar poļiem,ļ 4. jūlijā ar
lietuviešiem (Augsburgā,._Uochfeldā), Iļ. jūl.
ar, ukraiņiem (Valkā), M. jūl. ar igauņiem
(Geislingenā, VMCAs Gewerbeschulc lauk.),
25, jūl. ar dienvidslāviem (Valkā) un
8. augustā ar ungāriem (Minchenē, .Siemens-str.
2). Pārējo tautību sacensības: 27. jūņ.
dienvidslavi-ukraiņi (Landshutā) un ungāri-
•lietuvieši (Minchenē), 4. jūl. ukraiņļi-ungāri.
(Rēgensburgā) un igauņi-dicnvidslavi (Geis!-
lingenā), 11. jūl. ongāri-igauņii (Minchenē)
un poļi-lietuvieši (Ingolštctē), 18. jūl. ukraiņi-poļi*
(Augsburgā, Sommekaserne lauk.) un
dienvitf^lavi-ungāri (Landshutē), 25. jūl. poļi-igauņi
(Ambergā, poļu DP sp. laukumā),
8i a«Qļ. igauņi-lietuvieši (Hochfeldā) un dien-vidsbtvi-
poļl (Landshutā), 15. aug. lietuvieši-
Vēl brauciens uz Spāniju un tad
^ atpūta
Mūsu IZLASES FUTBOLISTA K A R Ļ A ARENA VĒSTULE L A T V U AI
N A PARĪZES
Franču slavenā futbola vienība Racing Club Paris. Otrajā rindā pirmais no kreisās —
mūsu izlases futbolists Kārlis Arens.
Mana pasaule tagad Ir gandrīz tikai fut­bols.
Treniņos un sacīkstēs paiet diena pēc
dienas. Sezona ļoti gara, kādēļ )ūtos maz­liet
noguris, bet spēka vēl diezgan un do­māju,
ka līdzšinējās sacīkstēs latviešu fut­bolam
kaurtu neesmu darlīis. Treneris Vol-cļcinārs
Baumanis pat teica, ka es tagad spē­lējot
' t r ī s r e i z labāk nekā kādreiz Rīgā. Ja
tiešām tā' ir, tad tas. ā r k ā r t ī g i stingro treni­ņu
rezultāts.
Mana vienība Racing Glub Paris Francijas
ipcistursaolksfēs ieguva 5. vietu. 6. jūnijā
nakts spēlē Parīzē sacentis'imics ari Vīnes
Rapid vienpadsimtu, kas šogad atkal ir Aus­trijas
meistars. Pēc Šis spēles RC. Paris
dosies plašā sacIkSu turnejā uz Spāniju. Ce­ru,
ka tas izvērtīsies ļoti interesants brau­ciens.
Tad gapā futbola .sezona reiz būs bei­gusies.
RC. Paris krāsas man laikam vaja-džfēs
aizstāvēt ari nākamajā sezonā, jo, cik
Izdevies informētics pie kluba' vadības, man
uz citu biedrību pāriet nejaus. Pagaidām to
nemaz ari nevēlos.
Dzīvoju P a r ī z ē ' k o p ā ar ģimeni, kas uz
Sejieai atbrauca no Akācijas. Mums, ir 2 ista­bas
un virtuve ar gāzes lietošanu. Sieva aiī;-
ņemta saimniecībā. Viņa trenējas ari basket­bolā,
bet sezona šeit sākas tikai oktobri, kā­dēļ
vēl jāpagaida. Dzlvoiam labi un audzi-fiām
abus dolus. Vienam tagad' 4, bet otram
( gadi. Viņu mīļākā rotāju lietiņa ir fut­bola
bumba. Sit uz visām pusēm, protams,
logu ieskaitot . . . ~ ' I
P a r ī z ē , 29. maijā. K ā r l i s A r e ns
P ē t e r i s Lauks, Latvijas futbola valstvieiļilbas,
kādreiz izcilais aizsargs, 28. maijā ar tvai­koni
„Marine Marlin" aizbrauca darbos uz
Kanādu. , ,.
Trimdas basketbola meistarsacīkšu fināls
notiks 5, jūnijā Lībekā: ' ; ' ļ ļ
Trimdas meistarsacīkstēs vieglatlētikā, ap­vienotas
ar amerikāņu joslas meistarsa­cīkstēm,
risināsies 14. un 15. augustā iNirn-bergas
stadionā. Šogad projektētas ari jau­natnes
meistarsacīkstēs. ' .
Ziemeļbavārijas apg. meistarsacīkstēs
vieglatlētikā notiks 3. un 4. j ū l i j ā Nirnhcrgā.
Valstu sacīkstes futbolā: Austrija—Turcija
(Instabulā) 1-0, Spānija-Irija ' (Madridē)
2—1 un Holande—Norvēģija (OslOj) 2—1. :
Jaunu Austrijas rekordu 80 m' barjerskre-,
jienā un pasaules 1948. g. labāko sasniegumu
realizēja Obcrbrcierc, veicot distanci 11,8 sek.
2 jauni pasaules rekordi: somsļ Miko Hī^
tanens skrēja 16 jūdzes 1:17:28i6 st. un 25 km
1:20:14,0 st.
Vācu veseru metēju izcili sasniegumi sacīk­stēs
Detmoidā: Volfs 54,12 m,Storchs 52,58
m, Hcins 51,05 m. . : ,
Lietuviešu galda tenisistu skaists panākums:
sacīkstē. Dilingenā lietuviešu izlase uzvarēja
spēcīgo vācu klubu TSG Augsburc 81-11
dienvidslāvi (Hochfeldā), poļi-ungāri (Ingol-
Statē un ukraiņi-igauņi (Rēgensburgā). 31.
jūl. un 1. aug., kad. Nirnbergā risināsies DP
sporta svētki vieglatlētikā un peldēšanā, fut­bola
sacīkstes nen^iks. V. L a z d i ņ š
TIKAI 2 VIENĪBAS AMSICKA^U
JOSLAS MEISTARSAeteSTĒS
FUTBOLA
Amerikāņu joslas meistarsacīkstēs futbolā
29. maijā Valkā piedalījās .tikai 2 vienības —
Vircburgas YMCA un Valkas T M C A . Hers--
brukieši savu pieteikumu atsauca jau savlai­cīgi,
bet rīkotāji veltīgi i z g a i d l j ā s E s l i n g e n as
YMCAs futbolistus; kas laikam atkal mēģi­nās
aizbildināties ar trimdas „klasisko" ie­meslu,
sūdzoties par „grūtiem apstākļiem".
Cerams, ka eslingenieši par neapzinīgo rlcFbu
nepaliks bez L S F A P soda. Šogad atkal uzva­r
ē j a iepriekšējā gada meistarvieniba Valka,
kas pieveica Vircburgas T M C A s izlasi A—Q
(0—0). Sākumā uzbruka viesi, taču Valkas
aizsardzību nevarēja pārspēt. Pirmajās 45 mi>
n ū t ē s neviens ivo pretiniekiem vārtus neie­guva.
Tad sākās Valkas panākumi: 48. mi*
n ū t ē vārtus ieguva Bebris, kas spēlēja par
uzbrucēju, 62. min. 2irbe,.bet 73. un 86. mi­n
ū t ē P ē r i e n s ; Valka uzvarēja pelnīti. Pret
uzvarētāju technisko prasmi vircburgieši cī­nījās
ar centību un neatlaidību, kas beigās to­mēr
apsīka. Uzvarētāju sastāvā spēlēja O.
Keblers, E. Briedis, Fr. Laumanis, A. Gailī­tis,
Alb. Seibels, E. Asums, H. Smits, R.
Pērkons, J, Bebris, J. Adamsons, A. 2irbe,
bet Vircburgas vieMbā H'. Rudelis»^ A . Lī­dums,
B; Andrejevs, L Kalve, A. rickainis,
K. ZušmaniSy A. Kronbergs, A. Miezītis, E.
Grasis, U, Erdmanis un G. Straume. Spēli
vadīja A. M d b ē r z s . A. L I r u m s
L I B E K A S Y M C A A N G Ļ U JOSLAS
MEISTARS BASKETBOLA UN
VOLEJBOLA
Daudz dalībnieku un vēl vairāk skatītāju
bija angļu joslas latviešu basketbola un volej­bola
meistarsacīkšu fināla spēlēs 29, un 30.
maijā Lībekā. Basketbolā vīriešiem "ZA a r ē ja
LIbekas Y M C A (Zebeliņš, Justs, B^rkolds,
Hermanovskis, Svolraanis, Turss, Bērziņš,
Sēnbergs, Grosbergs, Pricdniel^s), 2, Volter-dingenas
YMCA, 3. Braunšveigas YMCA,
4. Ķīles YMCA. Finālā Lībeka pārspēja
Volterdihgenu 48-33 (21-17). Pārējie re­z
u l t ā t i : LībeRa—Braunšveiga 55-44, Volter-dingena—
Ķlle 42—34 un Braunšveiga-Ķilc
39—36. Sieviešu sacensībās meistartirulu bez
konkurences ieguva Braunšveigas YMGA (Her-tele,
Buša^ Mulareka, Kunce, .Bjrzniece, Niko-nova).
Volejbolā vīriešiem meistar^odā tika
LIbekas YMGA (Slcicers, Dzirnekli's, Pēter-sons,
Hermanovskis, Avotiņš, Švolmanis),
2. Dedelstorfa, 3. Flensburga, 4.\Braunšvciga.
Ļoti spraigā fināla spēlē Lībeka ui-varēja
DedeJstorfu l5—lo, 15—10. A r ī ' s i e v i e š u sa­censībās
1. v. izcīnīja. LIbekas YMGA
(Rupnerc, Dz. Lazdiņa, V. Lazdiņa, Ruņģe,
Freiberga, Bērzāja), uzvarot 'Braunšveigas
sportistes 15—3, 15—0. Meistarviefiibas sastāvā,
i z t r ū k a E . S a m o v i ē a . A. V i n č e l s
JAUNS TALANTS SKRIEŠANA
Aukstā 30. maija pēcpusdienā risinājās Pi-ncbergas
apriņķa meistarsacīkstēs vieglailē-tikā.
Piedalījās arī vairāki Pinebcrgas LĪS
sportisti. Labus panākumus guva 18 g. v.
students Guntars Saiva, kurš jau kopš 1946. g.
sļekmīgi startē jaunatnes sacīkstēs. Tagad,
nokļūdams labākos treniņa apstākļos, viņš
krietni izkopis savas spējas un .100 m skrējie­nā
parādīja elastīgu soli, kas gan sprintan» ir
krietni garš. Saiva nākotnē var kļūt izcils
400 un 800 m skrējējs. 100 m 1. v, ieguva
G. Saiva 11,4 sek., lodē 1. N. Millers, 12,71'
m, šķēpā 1. P . B e r n a t s - 49.20 m. Saiva 11,4
sek. rezultātu sasniedza arī 19. rnaijā sa­cīkstēs
Elmshornā, kur izcīnīja uzvaru. Tad
pat stud. A. Pūpēdis 100 m veica 12,0 sek.,
bet Pinebergas mcisVarsacIkstēs tas «^pēja. uz­r
ā d ī t tikai 12,4 sek. J. D a l i ņ š
^ L A T V I E Š I LIBEKAS PH0 N IX
SASTĀVA
. .Vācijas klubu meistarsacīkstēs vieglatlētikā
Neuminsteres Olvmpija uzvarēja LIbekas
Phōnix 148—147. 'Phōn,i.\' panākumi, balstījās
uz latviešu sasniegumiem mešanu disciplīnās.;
Diskā, piemēram, mūsu atlēti , ieguva; visas
3 pirmās tietas: l . Ratass: 40,14 m, 2. Rudu­lis
30,31 m, 3. Kadiķis 34,80 m. A. V .
odzi
s;rie.
viņa
Pēc ģenerāļu puča Hitlers bija tā ļ mūža vakara pavadīšanai. Tad^ viņi
atraisījies no atklātības (vai ari viņš dzīvotu tikai pats sev un viņu, drīz
bija atraisīts), ka daudzi domāja vi- aizmirstu. Izņemot Brauna jaunL
ņu mirušu vai arī .icēja, ka visvar kundzi, viņš neņemtu līdz neN^ieni
rēnais Himlers viņu sagūstīji? Ar no saviem draugiem, bet katraļ
fantāziju apveltīti žurnālisti ap ak- būtu atļauts ciemoties pie viņa, cik
stīja vidUslaicīgās katakombas, kur ilgi tam tiktos . . . "
gāztais diktators esot ieslodzīts, vai Tādi esot bijuši Hitlei-a saW
ari viņi, atsaukdamies uz Hitlera 1939, gadā. Par to ziņojuši ari citi
nesekmīgā ģenerāļu puča, t. i., par vēl 1939., g. 25. augustā, dažas die­tās
pierādīt, ka fotogrāfijās rādītais ^as pirms kaļ^a sākšanās, angļu-vēst.
Hitlers neesot īstais Hitlers, bet kāds j^^j^g Nevils Hendersons sarunājies
dubultnieks, ko fotografē; lai no- ^j. HiUeru un pēc tam zinoji$:
vērstu vācu tautas aizdomas. ,.Daudzo lietu vidū. ko Hitlers' pieJ
Trevors Ropers tomēr apgalvo, ka j^inēja, viņš pateica ari, ka viņš p4
ne par vienu Hitlera dzīves posmu ^^bas' esot mākslinieks \m niļ poL
neesot pieejamas tik sīkas ziņas, ,kā ntiķis, un ka tiklīdz Polijas jļutā-taisni
par pēdējiem mēnešiem pēc būšot atrisināts, viņš' pavadīšot
nesekmīgā ģenerālu puča, t. i., par J ^ Q ^ g^\^ mākslinieks un iļie
laiku no 1944. g. augusta līdz 1945. g. vadonis." ļ |
.fVebisrupāirram bs eingoā, mši laika saglaKb.ā^j^u^sCi^e. Cs U ^ T^ r^e v^or^s^ ^R^o pers ^t^o.^m^^ē^r.^ izsa1k i., k^a
Hitlera sulaiņa Heinca Linges die-1 ^.^^^ . ^- daudzi ct
nasgramata, ko valsts kanceleias ^^.^^ ^ HitJora^skiotami
drupas uzgāja kads angļu msnieks. ^.^^^ ^^.^^ J
Dienasgrāmata gan rakstīta it ^et, kaut ari ticība tam. ka Hitle?s
termiņu kalendāra veida, be daža- ^ ^^^lāksHnieks", pēc Ropera atzk
udans ciPti!e^m^ ^n"o^t^ikVurm'^i'eTmL nnae^p^ar^p^^^^^^^^^ P^l^^gi ^.^ P-l ^ ^ ^ ' S^p eram
hecma ka ta tomēr f.^f^^^^^^ pārvērties pavisam^citād.
un nekad pirms notikumiem. Gra-^ ^ Hitlers iedo-^
mātas kreisas _ lappuses ierakstītas ^
piezīmes, labajās puses ir dazadi pa- L^^^^^.^ ^^^^
raksti_un sīkas ^i^^sf^ Hit^e^^^ at-l .^^^ ^ ^ ^ ^ pavadoņus viņa darb :
rašanas vietām^ No ta redzas ka ^ ^^^^^^ P ,
lidz 20. "^^^^"^^^^^^^^^^^^^^^^ notikumu spiediens v a i i / n J
mītne bijusi „Wolfschanze pie ^ izklaidēties, un. vina nos
Ra^erburgas Austruniprusija, tad . .^^^ ^^.^^ ncvarēlusil
viņš hdz 10 deoemta^^^ nevainīgā kārtā. Militāri
Berlīne, ^ ^ ^ ^ l , ^^f^f^^^^a vēl pastiprinājušas
janvārim Adlerhorsta pie Bad-N^^^^^ 4^ -^^^^^
heimas Taunus kalnos, no kurienes ^ izpriecām, tas bi a ^
vadījis Ardeņu ofensīvu. 16 janva- ^ ^ / ' :t
"vLumt su^^^^^^ -"^^^^^^ visa^^^un visiem,
vairāk skar ēdienu reizes un audien- Pec ģenerāļu puča visparnevietis
ču laikus, bet Hitlera biogrāfiem tā vairs nedrīkstēja savas patiecas do-tomēr
ir nesamaksājams materiāls, mas izteikt. Vispārēja neunicilļa
jo sHcl rāda vina veselības svār.nī- Paralizēja jebkuru sarunu un \f
šanos, kā ari to, ar kādiem cilvē- Pavairoja militāro neveiksiniu trir,.
kiem viņš saticies un runājie. sava cienus. Hitlers kļuva/arv:cn lielais
mūža pēdējā posmā. vientuļnieks un s a k a i ņ o c i U o s a ŗ v i u i -
Saa laikā Hitlera dienas gaitas, tulniekiem rakstunfzo \^rv^o {kprf
kas sākušās tikai prei pusdienas lai- siju. Viņš bija parhecinuts, ka vk-ku,
pārtraukušas vienīgi novēlotas nīgi viņš spētu izvest vācu tautu no
ē š a n a s reizes, reizēm īsas pastaigas 'Postā un ka tapec viņa dzīvība r
valsts kancelejas dārzā, reizēm īsas bezgala vērtīga. Bet viņ.^ bij:'i par-pēcpusdienas
snaudas. Viss pārējaispecinats ari par to. ka visi \'^m
laiks bijis aizņemts nemitīgās au- viņu un ka visas malas glūn sIVp-diencēs
un sarunās. Diena parasti l^avas. Tikai reti kad vm^ vai;rs ai-beigusies
ar nepolitisku tējas sabie- stāja savu pazemes milni. kuŗ viņ.^
drību starp pl. 2 un 3,30 rītā. Ap- uzturējās kopa ar savu ārstu. $'d\m
mēram divas stundas pēc tam Hitlers sekretārēm un nedaudziem ne.'^peir
gājis gulēt. giem, bet viņam padevīgiem ftoncra-
Trevors Ropers aizrāda, ka šāda Uem. Fronti viņš vairs ncapnjekleļa
dzīves kārtība radījusi ārkārtīgas un nemaz nezināja, cik lioW paliesa
grūtības visiem Hitlera palīgiem, jo bā ir posts armija, r ū p n i e c ī b a un sa-tie
nav drīkstējuši iet gulēt agrāk bumbotās pilsētas. Visa kara laua
par savu kungu, bet ne vienmēr v i - viņš nav apmeklējis nevienu sobuni'
ni varējuši izgulēties no rita' un botu pilsētu. Kamēr Vacija <ļnkriļ§
priekšpusdienā, kā to darijis Hitlers, drupās, Hitlers nodarbotas ar ŗupiiju
Pēdējos mēnešos vinu stāvoklis vēl būvplānu izstrādāšanu. Viņ.s gļm n^v
pasliktinājies, jo Hitlera miega laiks [zīmēja plānus pats .savai piļij, iļa
tad saīsinājies nar trim stundām, stāstīja viņa ienaidnieki, bpt 1?-,
Vienīgais, kas S'Dējis pilnīgi pieklau- strādāja plānus operai un^-jaun^^
ties Hitlera dzīves veidam, bijis gleznu galerijai Linčā.
Bormans, kas cieši noņēmies nekad ļ j^^mēr vina ncuztiēīb'a cik^t
neizlaist no acīm vīru, no kā viņš
biija. atkar īgs, un tiešām arī iekar- ^
tojis savu darbu pilnīgi saskaņoti ar ļ ŗ^'^j^^vi'^^ teica,"ka" vienīgi Eva i
viņa suns Blondijs. esot vuiaļii • p.|
no ^ tiem, kas visvairāk ļ nīgi uzticīgi. Vienmēr viņš uļ^sver
SLUDINĀJUMI
NOTIS, GLEZNAS, MCZHCAS
INSTRUMENTUS UN PASTMARK\S
sērijās jtfb maiņburtnicas pret iņaiņburtnlcām
piedāvā
ALFRĒDS KALNĀJS:
U7a) Mannheim, Nebeniusstr. 9,
DP Čamp.
PASTMARKU KRSJEJL»
Vēlos apmainīties pastmarkām ar ārzemēs
dzīvojošiem tautiešiem. Maiņai ir Baltijas,
Vacijas uc pastmarkas. Vilis Kristofs: (13a)
Nūrnberg, Zeppelinstr. 108. - (812)
' Māsas :Temnovas no Viesītes pag. meklē
radus un paziņas (tēvs mežsargs). Tuvākas
z i ņ a s . par. viņām sniedz A . M a j o r i ņ š : (20)
Grcmmendorf bei Mūnster, Lettische Gruppe,
York-Barrack. (813)
Akadēmiķis, ^ g, v., vidēja auguma, pa-tīkamu
ārieni, sakarā ar , iespējamību drīzā
laikā izceļot kā speciālistam savā jiozarē pā­ri
okeānam pic^ radiem, kuriem pieder turpat
liels rūpniecības uzņēmums, vēlas steidzīgi
iepazīties precību nolūkā ar daiļu tautu mei­tu
no labas ģimenes^ maigu sirdi, skaistu
ārieni un nesmēķētāļn. Vēstules ar datiem
par sevi lūdz adresēt: {14a) Ludwigsburg,
Postlagernd, Personai Ausvfeis Nr. 0208. (809)
' Balta puķe ezerā
Tā apmēram ap vidu;
Es, pēc dabas nedzērājs.
Viņai pakaļ bridu.
Latvju zeltenes, atsaucieties trim brašiem
.bijušiem tēvijas sargiem, kuni dzīve ir ^tikpa:
drūma kā Elbas ūdeņi. Gaidām otspīdam sau­les
staru, šķirtenes un atraitnes .neizslēd.'.ot.
Flirts izslēgts. Nopietni domājošām vēstulēm
ar foto un dzīves aprakstu atbilde garantēta.
A d r e s ē t : Imantam Viostur.im 25, uāčplē-sim
35: (24). Glūckstadt/Elb? DP Hospital.
(825)
t
Savu sapņu zemi — tēvzemi neredzējis,
no mums uz mūžu š ķ i r ā s - m ū s u drūmā
trimdas ceļa gaišais prieks, mūsu mazais
dēliņš •
JURIS SVANS,
dzimis 1945. g, 30. maija, Vācijā, miris
1948. g. 5. aprīli Brazilijā.. •
. Dziļās s ē r ā s māte, tēvs,iļvisuml-,
ļais bi:ālltis, vecmāmiņa un pā­r
ē j i e piederīgie Brazilijā, Vācijā,
tēvzemē un trimdā Sibirijā
Pēc ilgām,' grūtam clešrinām šķīrās,
no mums • ' . • ' I •
G L A F I R A P L A u i E . dz. GoJubina, ^
di^im. :IS7S. g. 9. ;manā Masknvā. miruf;
1948. g. 30. martā :?^le2Vii;ā, • Apbedīta
Slezvigā, i\\i>iacļa. kapos.:
V i n u mīlā piemiņā paturēs
audžudēls Romāns Grīnfelds,
• .Austrijā •
Seši pakllduSi melnie — Jānis 26 g., Valdis
22 g.. Leons 25 g., Arvīds 21 g., Ēvalds "20 g.
un Vilis 26 g. v. — vēlās iepazīties ,ar tau­tietēm
no 18—30 g., neizslēdzot šķirtenes un
atraimes. Rakstīt: (16) Eschborn/Taunus, b.
Frankfurt./M., L. S. Co. 8252 (Baltie). 1(823)
• Kam būtu kādi' rakstnieka
ALBERTA SPRUDŽA DARBI,
laipni lūdzu paziņot. Aleksis Rubulis: (24)'
Baltie University, Pinneberg b. Hamburg.
(817)
Meklēju Krišu Krista d. Erlichu^ pēd. dzī­ves
vieta Baltinava. Lūdz rakstīt māsicai
H. Liepiņai: (13b) ;Kleinkōtz. bei Gūnzburg
a. d. Dorau, Latv. DP Camp. , (827)
Meklēju J:Tni D a u d z i ņ j , dzim. 1908. g. 20.
nov., Pēd.. dzīv. v. Bulduri. Lūdzu, rakstīt
V. Bērziņai: (13b) Kleinkōtz bei Gūnzburg
a. Donau, Lenenlaģcr, ^ (826)
Kaut dvesmotu mīla vēl, mulsinot tā,
Kā izplaukstot lilija maiga! .
Jaunekli! Ar Tevi. vēlas iepazīties nop. nol.
23 g. V., 170 cm g., ar vidēio izglītību' tem-per;
latvju meiča. Tevi vēlos slaida auguma
un ar sirds inteliģenci. Vēlama univ, izglītība.
Lūilzu, lai- neraksta alkoholiķi, Kazanovas un
vccākj par 30 g. ..Atb. gar. vēstulēm ar foto;
ļ sīKicm dan.crn par : audumu, vecuma un izglī­tību.
Fo:o. nesaprašanās, jradīiumā <^ū?u at-pak.
»l. Of ,.Latvuar' nr 7^9. ^ (799)
Imantu; Artura d; Smim. dz. 1927; g. 20. 7;,
no Rī^a*^, Brī\ības g. G6-2. meUē māte Lat-vnā.
T u v ā ; . a s - 7 ; ņ a s . l ū d z u ^ sniegt Emmai
i^ulcei: (24) Ncus:adt-Holst., U-Schule, Bar. 5
Sūd. (820)
God. klientus lūdztltuf-pmāk visu korespon­denci
un sūti jumus a d r e s ē t : Visvalža Buka-g
r ā m a t n ī c a i : (20b) Bodenwerdcr/Weser, Kr.
Holzminden, Latvian DP Camp. Vēlams agrāk
pieteiktos pasūtināiumus atjaunot. • 1 . (321)
E i ^ o l i Gaiķi, biiis Visbādenē. un Pēteri
Sebri, bijis .Mērbekā, ab\ no \'ese'.avas pag.,
meklē un ziņas lūdz A . B n l o d i s . Ir ziņas no
dzimtenes. Ciasemont Hostel, Mornston
Swansea, S. -Vaiea, Great Britain. (S24)
Hitleru.
Viens
.stā.stījis par Hitlera mūža- pēdējiem ļ ka viņam esot tikai viGri.sdrai]|p,s.k|i.>|
mēnešiem.i ir kādreizējais brūnoša- palikšot viņam uzticig.s līdz pC'dejapļ
nās ministrs Spers. Viņš' apgalvo, ka visļaūnākam brīdim, un .tā esot.Ķva
Hitlers pēc ģenerāļu puča .1944. g. Brauna. Mēs negribējānrtamitiGe^^^^^
20. jūlijā pilnīgi' pārvērties kā teicis Spers, ,.bet šinī gadījun^a vi)ia
iekšēji, tā ārējā dzīves veidā.. Līdz ļ iedoma izrādījās pareiza."
tam Hitlers pēc Spēra domām bijis
mākslinieci.skas dabas cilvēks, kam
nav patikušas noteiktas darba stun­das,
kas tikai nelabprāt nodevies
stingram metodiskam darbam, par
kādu liecina viņa mūža pēdējo mē­nešu
piezīmes. Miera laikos viņš
ļoti labprāt gājis uz kino, piedalījies
izbraukumos: un tējas vakaros ar ci­tiem
..māksliniekiem*'', apmeklējis
izstādes un psir visām lietām izklai­dējies,
daudz ceļodams. Spēra ziņo­jums
par Hitlera.dzīves veidu miera
laikos, saka Trevors Ropers, ir
ctandrīz idilisks. Toreiz, ta apgalvojis
Spers, Hitlers vēl uzklausījis citu
laužu izteiktu kritiku, labprāt paDlā- , . , , . • -
pājis. pienākumi'sā-L^.^^ nevclamjs - ^ ^ ^ ^
skiet
k
Gallupa :sābieārisl^^
šahas institūts Berlīnē sarīkoja; ap-ļ
tauju, .ļad'nosataidrotu:
par katras'okupācijas ;vaist&[:karP^
spēkuv;Tninot •aptauja sešas>vpBnjļļ'
īin: sešais: nevēlamās. - i P ^ ^ ^ K ^ '
izteiktu kritiku, labprāt paoļā- ' ' ' ^ ' ^ ' ^ sīkumainības, kiUU^
un. kad valsts pienākumi'sā-^.^ mteligents, nevēlamas - ai.-
kusi vinu nospiest, kopā ar apolī-ļ ^/'P^tigs, nepieejams ledom^^^^
' disciplinets^un nemoralisks. Ani^* ,
lēšanos sūtīsim . atpakaļ. , J ū s vēlamies no
17-25 ļ?. Rakstiet Ziedo im Mle 302o, G u r l -
ram Mle 2654. S.' P.' 50.529. B: P . . M . . 519.
Prance T . O . A . , Par B.C..M. . , C " Paris. (8lSj
Pārvedot mums naudu pa pastu,
oealzmirstiet uz pārveduma talona
otrā pusē atzīmēt, par k 0 i ū s
m a k s ā j a t
ti.<ki(?m draugiem un Evu Braunu iz­braucis
uz Ōberzalcbergu. Tur viņš
tad esot. runājis ar draugiem par
problēmām, kas bijušas pārāk lielas,
lai tās iztirzātu valsts kancelejas
šaurībā, un tur viņš vasarā staigājis
pa kalniem un iegriezies mazos
krodziņos, kur viņš, pfaša vārdiem
runājot, esot: „atradis iekšējo mieru
un drošību tādu • lēmumu pieņem­šanai,
kas satricina visu pasauli."
Trevors Ropers burtiski citē tālā­kos
Spēra apgalvojumus: „Es do­māju,
ka viņš savā misijā- nejutās
laimīgs, ka viņš daudz labprātāk
būtu gribējis būt architekts nekā po-lītiķis..
Viņš bieži izrādīja nepatiku
pret politiku un vēl vairāk ļDret mi-,
•litārām lietām- Pēc kara • viņš gri­bēja
no politikas atteikties, klusi dzī­vot
Linčā un tur uzbūvēt lielu māju
kāņi gūvu.ši labākās atsauksmes at­tiecībā
uz satiksmi ar Publi|;^^^^riHi
1us uzskata par izglitotākaji&i^^;^^
krievus par labsirdīgākajiem. Iscŗ^^
pret bērniem. ' ^ '
..LATVIJAS" ABONEMENTS,^
pasūtinot laikrakstu pa atscvisljie';' ^
semplariem (līdz 3 eks. lesk.), .if"»*
RM. 7.- mēnesī - ar ..Atpūtaif.
iznāk reizi nedēja - RM. ."^^^L.
pasijtinot kollektlvi vairāk par -i y"
p l ā r i em - RM. 6 . - mēnesī par cKs.. •
ar ..Atpūtai" R M . 8 . - par «ks. Slaflf^
jumu maksa: RM. 3 . - par vensi^i'*^
icspiedrindu vai tai atHI^tr.^Mi telpu. ^
derīgo meklēšanas sludinājumi pa P y .
nu, bet ne mazāk ka RM 6.- par
naiumu.
Abonementu pieteiRumj,
Bargermeister-Landmann-Platz. 7.
naudas pārveduma un koreVj^^^f'^*/
sējama „Latvijai". (13b\ Gtjņzbuf^'
LATVI
S Pri"<
fļjļiiifii*"! • •
un
tot
veikt savu
np kas sav
jjintfne, A»»^
np jautāju»
......mprojeKtu ,
vsani VaciJa,^
; t e i c a prezļ
• ieniesLs kāde
fe nāk no'
(aviias. Mēs vi
Ies nevienā no
tālāk pre^iden
.j ka Eiropas P
;r amerikāņu pa
^ iiz savam
Uftst uzturēt
vēlas s
ļļh^li darbam, i
. j)P problēma nee
m visas -p
t^.e: ASV jāvei
Ta?A prezident
ao^-afošanu norā
ASV uzvar
zexe un rvnus t
un labikas d
Navlesnēja
ūjj:.! pret td lik^
p;ekr;?i likum^r'
rc:i iesniegts ko
ai.Ti'inistirpartij
.bdojunūišj k^s;;..
;. aile^unīam. •'''
k'-'.TiiJnismu,
••lada likumdosan
pil?jn:em nodroš
vii'aino telpu, I
.^koiu sistēmu, s
pilnas pilsoņu ti
n:s:ris eūst sekm
valja Dosts, vāj
Spēcīgā un vese
nepr ?ūl panāk
. :.Rietumeiropas'
prezidents. .,ar nfi,'
verJ^as komūnis'
flarbojoties savas
f^'Jve;'ceļot savu
f^^ un Jīdz ar
Ja šis na
'^mmm, tad
J'aram arī mēs."
kādiem ārze
•^^^ aizkavēt AS\'
Amerikai esot i
'^^ galā ar sp
iļm, kā ari droS
P^'^^^rgani. -ar k
P-t šo spiegu
Tramens piezi
^ briesmas
f Komunisms
''l^^. kam a
norāda n
Sa
a
trauk
aunos
-*'*a nama
ml
nav
Paziŗios
tu
".-••''Jrna
'•'i I;.. Pfet
• - ' vi