Bavarijas Latviesu vestnesis, November 16, 1948

              Gŗdiems Sienfords (Stanford)
Latviešu l^gļu pārstāvības dfganu
^eiKanas Itelhesenas apgabalā bei­gušā
» ar elfdx>tū simāksmē Hanavā
izdarīto apgabala komitejas un LCP
2 locekļu tevelēšanu: Vēlētāju no-.
īfeiļ^Jītuns/ vBf spriest, lidzSiftē-
' lai apgabala komitejai nebija visai
tebvēHgs. Jādēļ vēlēšanās līdzšinē­jās
apgat>aib komitejas locekļu r vai­rums
jaunalā apgabala komitejā ne-
. jļi&z neiekļbva. Tagad Lielhesenas
apgabalā dsīvojošiem latviešu bēg­ļiem
radusies jauna pārdomu viela:
kā, piemērjm, līdzšinējās apgabala
komitejas ^?ēlēšanu komitejai ir bijis
iespējaņis Jŗetēji L€P un LCK izdo­tām
vēlēšaAu instrukcijām apstipri­nāt
nometiiēs im bēgļu kolonijās
notikušās e lektoru vēlēšanās, kurās
• piedalījušies tikai ap 30 proc, balss-
, tiesīgo vēlēlājļi- (Dīburga), kā mūsu
pārstāvību orgānos elektoŗi no jau­na
varējuši ieļvēlēt vācu okupācijas
laika un varas radīto iestādījumu
aktīvus vadītājus darbiniekus utt.?
Te gūts jiuns pierādījums mūsu
pārstāvības orgānu vēlēšanu pseudo-demokratisl?
umam, jo nu skaidri
redzams, ka^ bēgļu pārstāvības orgā­nos
var ievēlēt ari personas, kuras
bēgļi nema2^ nebija vēlējuši pat par
B^yļem elektoriem» Tādā veidā elek-toru
sanāksmēs iespējamas visādas
kombinācijas, par kurām daudziem
bēgļiem — „pirmās pakāpes" vēlē­tājiem
nav hē^azākās jausmas. Tas
viss nekalpo,., ne ^līdzšinējo, ne arī
patlaban ievēlamp mūsu pārstāvības
orgānu autc ritātes celšanai latviešu
bēgļu acīs. — A. Kalniņš, DP Hospi-
4al,,Babenhmsen (16).
Tas jādara mūm pārstāvībām
Lai latviešu trimdinieku pārstāvī­bu
amatpersonu darbs būtu sekmīgs,
tad^ domāju^^^ pašieiļd trimdiniekiem
demokrātiskās vēlēšanās vispirms
Jāievēl personas, kas bauda tautiešu
uzticību un par kurām tautieši var
būt pārliecināti, ka tās ne tikai uz­klausīs
savti vēlētāju domas, bet ari
īstenos un aizstāvēs:savā darbā. Šā­dām
ievēlamām amatpersonām Jā­būt
ar nevainojamu latvisku apziņu.
Tautiešiem sava uzticība jādāvā
tiem, kurus pazīstam par krietniem
cilvēkiem, k$s spēj saglabāt latvisku
godu. Ir skaidrs, ka latviešu pārstā­vību
darbu vfeiks un vadīs personas,
kuras Ievēlēs tautieši. Vēlēšanās nav
Jāvadās no ; kandidātu ^agrākās dar-
. bības kādā partijā, no kandidātu ap-galvojumiemi
solījumiem vai eķ no
atsaukšanās ļuz kaut kādām agrā­kām
tautiešu pārstāvļSšarias „mono-poltiesībām.
H Ikviens sabiedrisks
darbinieks a* takta ^sajūtu neatsaukr
sies uz to vion, ko tas kādreiz agrāk
darījiSi un kļa tāpēc viņam vienīgaņi
būtu jādāvā , trimdinieku uzticība,
.'bet Jāliedz kādam citam mūsu „bi-T
J u ^ " sabiedriskam vai polttiskam
darbiniekam) Trimdinieku ievēlē­tām
pārstāvībām ciešā sadarbībā ar
latviešu tautfas oficiālajienj pārstāv­jiem
Londoiļā M Vašingtonā Jārū­pējas,
lāl Rietumu Sabiedrotiem bū­tu
labi «nams Baltijas valstu un
tautu stāvokļi? un apstākļi kā pirms
neatkarības liegūšanas, tā arī mūsu
valstu neatkarības.-laikā. Visiem ie-gpējamlem
līdzekļiem jādara zināmi
musu valstu saimnieciskie un kultu­rālie
sasniegumi, kā pierādījumam ir
arī trimdinieku darba griba un kul­turālā
prielišzīme» Jāizskaidro un
Jāattēlo latviešu lun pārējo Baltijas
tautu kebrīviba, apspiestība un posts
abu okiipāiiju laikos, informējot
Rietumu Sabiedrotos, pāt deportāci­jām
abu okupāciju laikā'un baltiešu
- £)]? tagadĒjiem apstakļli^m. Trim­dinieku
un^ ja vien iespējams, art
citu' tautu presē jāpauž, par cik to
atļauj Rieti mu Sabiedroto iestāžu
priekšraksti, laiviešu, igauņu un lie­tuviešu
cerīlas un vēlēšanās, ka no
mūsu valstīļn reiz izvāks okupāci­jas
kaŗaspātu* un policiju, ka no
Latvijas^ Igalmijas un Lietuvas re­patriēs
visus tos, kas tur ieradušies
pēcļ 1939. g. m līdz tam laikam nav
bijuši mūsu valstu pilsoņi,. ka uz
Baltijas valstīm, tām atgūstot ne­atkarību,
repkriēs no jebkuras Valsts
visus tos, kai 1939. g. dzīvojuši Bal­tijas
valstīs (atskaitot vienīgi balt-vāciešus,
kas kļuvuši Vācijas pilsoņi).
- Tas jādara zināms ari Rietumu Sa­biedroto
iestādēm Viņu pašu V^tis
un okupācijas zemēs — Vācijā, Au­strijā
citur. Mūsu/pārstāvībām
jāizteic Baltijas tautu pilsoņu ceņbas,
ka no mūsu valstīm jāpazūd svešas
varas ieliktām! „leļļu valdībām" un ka
tur jānotiek brīvām vēlēšanām, ku­rās
savus kandidātus dōd vairākas
partijas.. Mūsk pārstāvībām jāizteic
ari visu mūsu mrimdinieku ilgas pēc
Edinburgā, - U2 Sv. Pāvila baz­nīcas
lepnajām tumšajām sienām
Edinburgā redzams • gandrīz pastām
vigs traips. To Izveidojušas ielas
tītitāju slotas un skrāpji, Jo 2 reizes
nedēļā tiem Jāizdzēš ar biezu krītu
rakstļtie vārdi, kas nakts laikā no­slēpumaini
atkal parādās. Sie
vārdi ,^oļi, brauciet mājup.*'
Pēdējās nedēļās tie parādās ne
tikai uz Sv. Pāvila, bet arī už
-daudzu citu... baznīcu un sabied­risko
ēku sienāln visā Skotijā. Sk6-
tijas lielās, pilsētās šos vārdus sauc
un vēl citiem apzīmējumiem papil­dina
krogos drūzmējošies demobili­zēto
skotu\kaŗavīru bariņi. Deju va­karos
notiek kautiņi uii nekārtības;
Policija ir nomodā, kad poļi ierodas
ikotu sarīkojumos. Skotijas laik­rakstu
nodaļas' „Mums raksta" ar­vien
pilnis' vēstulēm, kurās poļijs
uzteic vai nopeļ. So jautājumu iz­tirzā
gandrīz vai katrā sabiedriskā
sanāksmē.
Kādi tad ir fakti par poļiem Sko­tijā?
Visā Lielbritānijā atrodas
108.000 poļu. Pašā Anglijā no tiem
ir 64.000, Skotijā 36.000 un Velsā
8.000. geļā uz Lielbritāniju ir vēl
52.000 poļu, t)et to lielāko daļu no­vietos
Anglijā.
Pagājuši 6 gadi, kopš pirmā poļu
vienība ieradās Skotijā, lai tur ap+
mācītos karam pr^PVāciju. vVisās
ielās karājās plakāti: „Esiet sveici-^
nāti Skotijai** Pilsētai un ciemi viŗ
ņus apsveiea'īpašos sarīkojumos. Šo­dien
skotu-poļu biedrībai,» kas dibi­nāta
1941. g., i!r nepārtraukts vārdu
karš ar Skotijas pretpoliski noska­ņotiem
elemelntiem.
Ko poļi dara Skotijā? Ap 12.000
nupat beiguši ražas ievākšanas dar­bus
Skotijas fermās. Neliels skaits
studē dažādās Skotijas universitātēs,
bet vislielākā daļa ap 24.000 gaida
transitnometnēs uz repatriāciju, gai­da
izdevību iekļūt poļu pagaidu kor­pusā
vai ari mēģina IzSķirties - pie­vienoties
pagaidu korpusam vai at­griezties
PoUjā: Sis pagaidu korpuss
(Re-settlement Corps) ir angļu orga­nizācija,
ko Lielbritānijas valdība
radījusi tieši tiem poļiem, kas ne­vēlas
atgriezties Polijā. Korpusa rin­dās
'poļiem izkārto demobilizāciju un
gādā' par viņu iekļaušanu civflā dzī­vē
vai nu pašā Lielbritānijā vai arī
aizjūŗā. Korpuss ir tikai pagaidu
iestādījums, kam jāpastāv 2 gadi,
kuros, cik paredzams, izvietos visus
Skotijas 86:000 poļu. Korpusa locekļi
valkā tpiformas un saņem armijas
algas. Tas tomēr nav militāra ;or-ganizācija,
jo radīts vienīgi tam no­lūkam,
lai cilvēki būtu vienkopus,
kamēr tie spēj iekārtoties civīlā dzī­vē.
Poļu pārstāvji saka, ka Skptijā
grib palikt mazāk par 10 proc, ļjo
lielākā daļa poļu vēlas doties uz
aizjūru vai atgriezties Polijā. \
Daudz šķēpu lauzts par poļu daiiba
vērtību Skotijas ražas ievākšanā. Kā­dā
fermā, piemēram, poļi pēkšņi sā­kuši
uzlasīt kartupeļus tikai ar vienu
ijoku. Kad fermeris jautāja, kāpēc
vipi tā darot, poļi atbildēja, ka strā
dašot ar vienu roku, ja fermeris
maksāšot tikai noteikto paēnas ilgu
-i- 1 šiliņu un 6 pensus, &et viņi, va­rot,
strādāt arī abi rokām, ja maksā­jot'divtik
— 3 šiliņus. Lauksaimnie­cības;
ministrijas pārstāvji aplēsuši;
ka 75 proc. ražas ievākšanā nodar­bināto
poļu strādājuši apzinīgi, bet
pārējie no sadarbības izvairījušies.
Pietiek tikai pieminēt poļu vārdu,
' lai Skotijas rūpniecības uzņēmumos
rastos neapmierinātība. Poļus mēģi­nāja
nodarbināt Skotijas ogļraktu-vēs.
Tas izsauca lielu pretestību un
arodbiedrību iebildumus. Skotijas
ogļraktuves vēli tagad nenodarbina
nevienu poli. Būvniecības strādnieki
draudēja ar streiku, ja jauniem po­ļiem
uztic mācekļu pienākumus. Tā
t^ turpinās.; Līdz poļu pagaidu kor­pusa
pilnīgai noorganizēšanai un tā
uzdevumu veikšanas uzsākšanai ir
nenoliedzams, ka lielāks skaits poļu
Skotijā var dzīvot gandrīz vai slin­kumā.
Jā, viņiem ir sava disciplīna,
nometnēs viņiem šis un tas jādara,
bet ar to nepietiek. liela viņu daļa
var padoties Jebkurai propagandai,
kas viņus izraudzītu par savu mērķi.
Daudzus no viņiem mobilizēja vācu
armija, un tie strādāja „Todt*' darba
organizācijā. OfidāU dati rāda, ka
no 72.000. viru, kas poļu bruņotos
spēkos skaitījās 1945. g., 27.000 bija
mobilizēti darbam vācu bruņoto spē-lai
labā. Sos apstākļus nekatrreiz
Iespējams viegli izprast, kādēļ bieži
jācizird ar! „fašistu*'ļ vārds. ,
Lai daudzmaz nodarbinātu! savu
Novembra pirmajās dienās atkal
iedegušās Rīgas cirka ugunis. Ok­tobra
revolūcijas s\'ētkus cirks at­zīmēja
ar plašu programmu un īpaši
uzrakstītu svētku prologu, — LPSH ^
valsts filharmonija atjaunojusii konr
cērtu un priekšlasījuma ciklu. Prot^
Jēkabs Medlņš referēja par latviešu
tautas dziesmām. Koncertdalā pie­dalījās
Helēna Ersa-Kozlorska, Her­manis
Braunsuiļi filharmonijas koris
Jāņa Ozoliņa vsldībā. Nākamo kon­certu
programmā Emīls Melngailis,
Alfrēds Kalniņš] Emīls Dārziņš. Bo,
rodins*; Musorgskis u. c. — Pabeigta
filmas i„Padbmju Latvija" uzņem- i
šana Rīgā un Riģas Jūrmalā. Filmē-tāju
ansamblis jau izbraucis uz Mas­kavu,
kur filmu samontēs un saga­tavos
izi-ādēm.^ Uz PadonVijas kino-_.
vu teātļ-u ekrāniem tā bus redzama jau
cilvēku prātus, poļu iestādes Skotijā JSnirnH pn^o ^r,^^ c^..u..^ī^^i^^,rS
izdod polu dienas avīzi ,.bziennik
Polski,** 2 nedēļas laikrakstus im
1 mēnešrakstu. Poļiem ir sava YM-CA,
Sarkanais krusts un mātes un
bērnu nams. Cerībā panākt 2 tautu
saprašanos poļu-skotu biedrība bieži
organizē sabiedriskus un kulturālus
sarīkojumus. Visieml šiem centieniem
par spīti attiecības pasliktinās. Ir
aplēsts, ka vismaz 2.000 jaunu sko­tiešu
apprecējušās ar poļiem. Viens
vai otrs skotu karavīrs, pāmākd^ims
no.kara, redz, ka viņa draudzenes
apprecējušas ar poļiem vai dāvā
tiem savu labvēlību. Daži no Skoti­jā
precējušamies poļiem, Jaimīgi ie­kļāvušies
šejienes dzīvē. Gitl tur­pretim
bijuši spiesti atzīt, ka viņu
laulības ļ ir kara laika kļūme. Tas
viss pasliktina poļu jau tā grūto
problēmu. Uz atrisinājumu maz ce­rību
vismaz tik Ilgi, kamēr pilnos
apmēros sāks darboties pagaidu kor­puss.
Tikai tad Skotija un visa pā­rējā
Lielbritānija zinās, cik daudz
poļu jāuzņem šejienes civīlā dzīvē.
Continental Daily Mali,
Paris, Oct. 29
Vīnē, novembra sālgimā. — Ungā­rijā
briest Jauna valdības krize. Jo
komunistu partija pieprasījusi „tīrī-šanu'*
Amgāru sīkzemnieku partijas
rindās, ieskaitot arī tās locekļus par­lamentā,
un arī tāpēc, ka komunisti
pastāvīgi atsakās izsludināt pašval­dību
vēlēšanas. Ungārijas ministru
prezidentam Ferencam Nagijam pat-;
laban Viduseiropā ir visneapskauža­mākais
postenis: Viņš vada politisku
partiju, kas uzvarējusi vēlēšanās,
bet tanī pat laikā viņam regulāri j§^
pakļaujas polītiskās minoritātes un^
tumiem. Tagad viņš kategoriski no-i-
aidījis komunistu līdera un ministru
prezidenta vietnieka Matiaša Hako-šija
prasības pēc sīkzemnieku „tīr!-
šanas." Vēl vairāk: Nagijs esot pie­prasījis
pēe iespējas ātri izsludināt
pašvaldību vēlēšanas, Jb tfidas nav
notikušas kopš kara beigām. Pilsētu
domēs joprojām sēž personas, kuras
amatos iecēlusi Padomijas armija.
Komunistei pēdējas prasībās par t.
s. fašistu .,tīrīšanu" ietilpināta arī
prasība revļidēt vēlētāju sarakstus, lai
lio tiem izsvītrotu visus «Ungārijas
masos nacistus." Komunisti ieskatot,
ka tikai ungāru „nīlaši" (nacisti) psot
dabūjuši sodu. Pirms pašvaldību ļvē-lēSanām
politiski^ Jāpārbaudot itin
visi. Tā kā Jebkuru politisku pār­baudi
vadīs ciemu komitejas, kuras
iecēlušas Padomijas radītās padomes,
sīkzemniekiem un t. s. labā spārna
sociālistiem ir bailes, ka vēlētāju tie­sības
atņems ikvienam, par kuŗu bū­tu
aizdomās, ka tas varētu balsot pret
ikomūnistiem. Tas Jau stiprā mērā
bijis izjūtams pērn notikušās parla­menta
vēlēšanās. Komunisti, kas
pērn ieguva 17 proc. no visām bal­sīm,
tomēr pratušiesMabūt tik daudz
posteņu valdībā, cik ir perējām par­tijām,
\m pie tam vissvarīgākās mi­nistrijās,
ieskaitot arī iekšlietu mi­nistriju.
Novembra sākumā viņi
pēkšņi pieprasījuši Ungārijas dzir­navu
nacionalizāciju, lai gan priekš
gada visu partiju koalīcija bija vie­nojusies,
ka Jānacionalizē tikai rak­tuves
un spēkstacijas. Pārsteigtais
Nagijs, kas jau tā bjja noraidījis vē­lētāju
sarakstu politisko pārbaudī­šanu,
jo tā būtu nedemokrātiska rī­cība,
arī uz šo pieprasījumu atbildē­jis,
ka Ungārija pašos pamatos grib
balstītiesuz privātu uzņēmību. Tas
bija labākais, ko viņŠ varēja atbildēt
uz vēl vienu nacionālizādjas prasību.
Ungārijas komunistu Jaunā spie­diena
taktika laikam izbeigsies ar
jauniem komunistu partijas ieguvu­miem
uz to ministru portfeļu rēķina,
kas ir sīkzemnieku rokās. Dabūjot
savus viceministrus visās galv«inās
ministrijās; komunisti vēl vairāk
stiprinās savu stāvokli valdībā un
arī neatkarīgi no parlamenta vai
pašvaldību vēlēšanu rezultātiem spēs
paturēt varu savās rokās.
Ar komunistu politisko, spiedienu
sakrīt arī Jaunās UngSrijks valūtas
— florina pēkšņā krišana. \ Tā notiek
par spīti vispārējam nau(^as trūku­mam,
jo līdz Janvārim sļp^ozībā vēl
|nebū8 paredzētais makslms — 1 mil­jards
florinu. Melnajā tirgū par do^
laru dod jau 1&—20 florinuv kaut gan
tikai priekš 10 nedēļām apgrozībā
nākušā florina kurss pret dolāru ofi­ciāli
noteikts uz 11,70 un par tirgo­šanos
ar ārzemju valūtu ir paredzēts
pat nāves sods.
New YoTk Herald Tribme,
Paris, Nov. 4
šogad. Filina rāda saimnieciskas dzl-vesļ
un kuUūrlis uzplriukumu Pa^^
domju Latvijā, tatvijas īpatnējas da­bas
skatus, zemnieku paražas ražas
novākšanā un U^SR slvolu dzīvi. -26.^
okt. Rīgā ieradās Maskavas rakstniek
ku grupa, kas 27. okt. Rīgas virsnieku
namā plašā sanāksmē sastapās ar
saviem lasītājiem. Referātus nola­sīja
par Maksimu Gorklju un lielāko
Padomijas dzejnieku Majakovskl, —
Daugavpilī' ierīkots ielu dzelzceļš.
Daugavpils dzelzceļu darbnīcas līdz-oktobra
revolūcijas svētkiem izlabo­jušas
6 lokomotīves virs plāna. Zil­upes
pilsētā individuālo māju cēlē­ju
vidū ir tēvijas kara invalids An-drejevs
un strādnieks Ivanovs, Rē­zeknē
pāri par 300 darba Jauniešu
apmeklē vakara vidusskolu. Tās at­vērtas
arī Varakļānos un Viļānos. —
LPSR Krievu drāmas teātris no­vembra
beigās sālčs Izrādīt M. Gqŗ-klja
..Ienaidniekus." — Liepājā no­dibināts
jau ceturtais republikas jū­ras
zvejnieku artelis, kupā Iestāju­šies
pāri par 40 zvejnieku ar 14 mo­torlaivām.
— Ievērojams notikunļS
republikas dzīvē būs 4. valsts aizņē­muma
loterijas izloze. Tēvijas kara
laikŖ latviešu tauta valstij aizdeva
prāvus līdzekļus. — Lidz oktobra
beigām republikas sovchozi un zem­nieki
aparuši 270.000 ha aramzen^
— par TB.OPO ha. vairāk kā pērn. —
VEF'a ievērojamā stachanoviete Elza
Vaidekalne , Jau oktobrī paveikusi
gada plānu.' Februārī tā kandidēja
Augstākās padomes vēlēšanās, pēc
kam darbs viņai kļuvis par dzīves
vienīgo saturu. Februārī viņa pār­sniedza
normu par 622 proc, aprīli
Jau par 822, bet pēdējos 5 mēnešos
viņa katru dienu izļstrādā 8 normas.
^a§^Uš<f Braunšveigā
Pen^nas, ias s^tUītfias, ka vācu
armijas i29« (Stralo) V a l e n t ī ns
Pāvils Sknlme, ds. 22. 21. 4», esot
bUis fra^ēi gisti un tur it k i iniris,
mda rabsUt P. I r b e s i : MoisUnger
Allee 74, L&beek (21) aa A. L l e 1 e\tt-s
i m, Gr. Hillifs!eld 11, Er. Hamels
(20). TSpaI Ifids rakstīt km, k^bOto
dilrdUailiseiBlekiiPēteri I k l i -
n roiiilsM kidi atarobeiai raldl-^
UN garantijām Baltijas valstu pat-kņepamatotl pārmetumi no UNRRA's
stāvības atjaunošanai un tās sargā­šanai.
— JfSnls RītlņS, UNRRA Team
186, DP Camp, 2—4, Pegnitz b. Ro-senhof,
Bayem (13a). ļ
Studentu darfos var runāt
Ne tikai par visiem DP, bet arī
par DP tagadējiem studentiem
ļaunas mēles stāsta, ka tie esot tikai
cigarešu. Šokolādes un kaloriju med­nieki.
Mēs paši droši zinām, ka pro­tam
ne tikvien spriedelēt, bet arī
strādāt Tieši mūsu studentu darbs
to pierāda. Latviešu studentu 3. sa­nāksmē
Eslingenā, piemēram, stu­dentu
darba skatē daudzi redzēja,
ko strādā, spēj tin var mūsu nākamie
architekti.un būvinženieri — S. Mar-cinkjānis,
A. Iltners, 4 studentu gru­pa,
kas izstādīja^ gtutgartas pilsētas
centra pārbūves modeli, mūsu topo­šie
ūdens un ceļu inženieri u. c. Tī-bingenas
studentu lekciju burtnīcu
kaudze viena pati liecināja par lat­viešu
nopietnību zināšanu krāšanā
un iegtišanā trin^ā. DP kopējās no­metnēs
rīkotās, un rīkojamās mākslas
d^bu uri etnogrāfiskās skates, dzies-mudienas
u. c. sarīkojumi rāda cit­tautiešiem,
ka latvieS ir nacion^
patstāvīga vienība īrn senSm tradī­cijām
bagāta tauta. Lai latvie^ stu-denUem
— DP vsdf s tiebtrttt Ja
un pašu tautiešiem, tad visātrāk mēs
to panāksim, ja katrā piemērotākā
izdevībā ļausim runāt mūsu pašu
veikumam un datbam. Kā tas bija
redzams studentu darba skatē Eslin-^
genā, nemaz nav vajadzīgi īpaši ga­tavojami
eksponāti Pilnīgi pietiek ar
universitātes klausītavās un rasēta-vās
diendienā padarīto. Šādas darba
skates, domāju, izraisītu arī veselīgu
sacensību pašu latviešu studentu vi­dū,
pamudinot strādāt arī vienu otru
kūtrāko. Mūsu darbs un tā valoda
— darba skates mums ātrāk var
nodrošināt UNRRA's atzinību un pa­šu
tautiešu uzticību. Tas mums tik
ļoti nepieciešams jau pārāk tuvajam
laikam, kad UNRRA's atbalsts pa­visam
izbeigsi^ Tagad jau ^dau­dziem
mūsu. studentiem liela galvas
lauzīšana pēdējo marku savākšanai,
lai samaksātu lekciju naudu nāko­šam
semestrim. — Ar naudu — arī
lekciju samaksai — UNRRA studen­tus,
kā zināms, turpmāk vairs ne­pabalstīs.
— J. Palieps, bei Schultis,
Kjriegsstr. 92, Karlsruhe (17a).
Par Leonu BadvHi Gudrupu ao
B!id«ai€s IMz «. E m ī l i j a Gud­r
u p a : DP Camp 8. ipakeabw
Pārdomānļ
Šoreiz pakavēsimies pie modemu
vārdu „paSnāvība," „p^šdail»ība'* un
^paškritika" izraisītām problēmām.
Parunāsimies par €īm problēmām
sīkāk. Vispirms izpētīsim jēdzienu
„pašnāvība.** Pašnāvība jādara pa­šam,
citādi ļ tā nebūs paš^nāviba Ja
pašnāvību izdara iedzerot etiķskābi
vai ziepju zāles, tad taiļirr romantiski
iemesli, jo tikai šie stipHe dzērieni
spēj remdēt mīlas' slāpes. Ja paš­nāvību
izdara noslīcinoties, tad to
parasti dara pārmērīgās alkohola
lietošanas dēļ, jo ūdens šķidrums
vien ir. Ja cilvēks izdara pašnāvību
pakaroties, tad par! iemeslu bils bi­juši
sarežģījumi ģimenes dzīvē, jo
no labas dzīves nevitns neskrien kār­ties.
Ja cilvēks nošaujas, tad tas no­zīmē,
ka viņam bijuši komplicējumi
naudas lietās, jo izt( rētā svešā nauda
parasti ož pēc cieti^ma vai pē: pul­vera
dūmiem. Ja (tiivēks noindējas
ar veronālu vai moi-fiju, tad slsaidrs,
ka vainīgi ir bojātie nervL Pēdējā
laikā pasaulē nācis klāt vēl viens
pašnāvības veids, | piemērots tikai
zināmām personām: nav jāšaujas
un Jākaŗas, nav jāindējas, bet tikai
Jāsaka braukšoT
Tagad pakavēsimies pie pašdarbī­bas.
Par pašdarbību sauc visāda veida
»,Šiverēšanos,'' kas nāk pafiam par labu.
Pie pašdarbības pieder arī „pa.šbrO-vētals,"
„paSdarlnātai8*V un „paSteci-nātals."
Pārējos darbus un pasāku­mus,
kas nāk par labu vlspārība|,-ne-var
saukt par pašdarbību, bet g ^
par darba klaušām.
Atliek tikai visnepatīkamākā lieta f
— paškritika. Kā jau patB vārds no­rāda,
lieta saistīta ar paša kritiku,
tātad I jākritizē pašapsevL Es gri­bētu
r^zēt tādu muļķi, kas to darī­tu.
Vai tad cilvēks pats sev ir ie­naidnieks?
Nē, nē! Kāpēc kritizēt pa­šam
sevi, ja daudz vieglāk un patī­kamāk
kritizēt citus? Jūs varat kriti­zēt
visas negatīvās „būšanas,'V kurās
jūs paši šobrīd nepiedalāties. J[ūs^
varat kritizēt iereibušos, kamēr pals ^
vēl esat skaidrāk Jūs varat kritizēt
administrāciju, Iļcainēr pats vel ne-;
esat-administrators. J^v Paškritika
ir sasodīta lieta. Pirms .ķeraties pie
tās, pārdomājiet, vai jums labāk, ne­piestāvētu
pašnāvība vai par^darbiba*
Priekšroka katrā ziņā; dodama pa§-l
nāvībai,.}o ari fiiozofs. Ņīcse saka:
,^a dzīve tev neizdodas, ja indīgais
tSrps.grauž tavu sirdi,! tad tici: rvav«
tev izdosies!** Drūmai