Bavarijas Latviesu vestnesis, November 16, 1948

              ļBMļļļļļļļļij*
arkanos
Krievu re-pd^
švaka-»
fā mītiņā,
[, kurā ie­las
un valsts
|as šefietn,
ļa runu, ko
[ja, ka runu
I, i^et viņa
lika neizskai-k
ka Krievija
|os kapitālis-
/par otras
spēoiģāka k§
ji apsveica
-tautas
savām asi-
" neatkāri^
izi^lāpušās
ļiiūiai «,MQšu'
ptB par im-
>niļ3tiem un
reteil^entiĶm
[tiņ^ dallb-Ķtaļinaņi.
ya Stalļna
;CiižtakliŅi-ķafa
Vēl
iens.no lie-y
p ^ i n t d e
to Ķdve-r
irms kara
odaini lielos
piem», Pa-aiftbulā,
kā-arbfbu
pār­ākiem
tuk-s^
pusSs;
Sļibirijā, Ja
ieročii iz-'
am,
šanas laik&
aut *jfi tašļ
eāņa vid(i|
vienu:' viea
v^otāju^
likvidēt ik-
|u;pļašās Si«
eļkrievijat
sis pašauj
retspieļgoSa-ļslgāķ^
krievi
fegpSanai;, T i
rbojās piļsē
īsi .iepirķ-i,{
iĶ$ beeklisi
ļar 8 ^
j6t, ka visa
^prieķšgalll
>Sat^8 oŗg%|
rai; Jižniedi
an^riķāņiļ^
darbojotiei^
:a|enti|
i^aūcbsj^. ho
iŖloņc^ātišl»!
maskām,
Itpt^tik āi^
siķas. uņ de-iŖtēVeica
O; i
Ba^etbbla
kazijas
jtK uzvarēja
I:i8) Vef^e^
ivfihāilaikš
ar! Bat-no
VilSmi
^: NebeniuS"^
Aboņe-ra
numura.
Sļl^vfen. Tu-tnSjumi
par
iStiU/ vprdu
45 f eiL,
slv^dinājumi
l ^ ^ Vēst-oMupikiiai
se:' Latvian
Hiddesen
i; Austrijā —
ip, Glasen-
^peaterreiclL
piemēiļo-šiliņos.
FBS
i^aņemšana
ui tech»
iemeslu d^
iemas.i
sen. —12.300
'0m i w i
/
The policF i f thls New8paper Is to provide our Latvian people in esfle with al] avaOable new8 of Imnoriani^ i^n^-.«.t«« lu .
eultural or
Izdevējs un galvenate redaktors - Publisher and Edltor-ln-CUef: Viktors Ba 11 kIJ i s
Redakclja-Editorial omce: Hotel Cfenvikt, Dimngen/Donau^ Bayert
/
ImSk divi reizes nedēļā - Published tvrtce a week
Nr. 90 (92) Sestdien, 1946. 16. novembri
DUl|psen|
Bīskaps prof. J. Rancāns T
Mēs gaidām laimīgo bridi
. Jau trešo rpizi mēs svinam mūsu
valsts svētkus svešumā — trimdā. Kā
vienmēr, tā ari šoreiz 18. novembrī
mūsu domas aizklīst uz mūsu mīļo
dzimteni. Mēg tik labi atceramies, kā
mēs visi un visa mūsu tauta gavilē­jām,
sagaidot šo svinīgo brīdi. Cik
spilgti šis prieks izpaudās uz ārieni!
Dievnamu zvani visā Latvijā aicinā­ja
ticīgos uzl'baznīcām, kur latviešu
Itauta^pateicds Dievam par lielp dā­vanu—
brīvību un neatkarību. Tau­tas
namos, skolās un dažādās sa­biedriskās
ēkāa pēc svinīgiem aktiem
skanēja tautļas lūgšana „Dievs, svētī
Latviju!"
Tagad tas yiss mums izliekas kā
sapnis. Kara ^i^irpulis tautas dēlus un
meitas izsvaidījis un izsijājis pa visu
plašo pasauli. D^ļa mūsu tautas jau
sesto gadu s :aigā Golgātas krusta ce­ļu
tālajos austrumos un citās zemēs.
Pār tiem mp māsām,
kas palikuši iņājās, valda barga sveša
vara. Rūgta ir arī mūsu trimdas
dzīve. So iemeslu dēļ mūsu Tēvija
— mūsu dātgā Māte cieš lielas sā­pes:
Viņa.iegrimusi dziļās sērās. Tā-
I)ēc arī mums, kas esam še Vācijā,
5ie kādreiz ;ik jaukie svētki nav tā­di,
kādi tie Di ja agrāk. Mēs nevaram
un arī necrīkstam priecāties tanī
laikā, kad mūsu mīļā Māte sēro par
-saviem bēriiem, kurus ienaidnieks
ar varu izrāvis Viņai no klēpja. Mēs
ar lielu nepacietību gaidām laimīgo
brīdi, ķad mūsu dārgā Māte — Lat­vija
atkal varēs pulcināt ap sevi sa­vus
mīļos liērnus un kad Viņa pati
atbrīvosies no verdzības.
Viena no visneatliekamākām un
varbūt vissvarīgākām problēmām,
kas lāizSķiŗ UN pilnsapulcē, attiecas
uz to kara bēgļu likteni, no kuriem
gandrīz miljons vēl atrodas nomet­nēs
^Eiropā. Sīs problēmas atrisinā­šana
ir ārkārtēja izdevība pierādīt
starptautisku sadarbību un gādību
par mieru ar praktisku un tālejošu
rīcību. Lēmumi par to nav atliekami,
jo UNRRA turpinās pārraudzīt no­metnes
tikai līdz* 30. jūnijam. Ja
turpmākiem u^cbvumiem grib. sa­glābt
tās piedzīvojušos darbiniekus,
pilnsapulcei jāapstiprina Starptau--
tiskā bēgļu organizācija (Internatio­nal
Refugee vOrganization), jānoteic
tās funkcijas un jāsagādā lj[dzekļi.
Saimnieciskā un sociālā padome
bēgļu jautājuma galīgai atrisināšanai
maz varējusi padarīt. Tā, pieņēmusi
IRO konstitūcijas projektu, pret ku­ru
nostājās Krievija, Dienvidslāvija
un Ukraina, bet citas nācijas to ak­ceptējušas
ar zināmiem iebildumiem.
Tā nākusi ar ierosinājumu radīt pa-gaidujcdmlsiju,
kas atvieglinātu ,UN-RRA's
funkcijus nodošanu citai or­ganizācijai.
Tā samazinājusi 258 milj.
dolāru budžetu, kāds bija sākuma
paredzēts, uz 151 milj. dolāru, teo­rētiski
aplēšot, ka pārvietoto personu
skaits drīzumā stipri samazināsies
(šādai teorijai izrādās maz pamato­jumu).
IRO financēšanas atvieglinā­šanai
gan kalpotu angļu-amerikāņu
izteiktā gatavība segt 71 proc. no tās
darbībai paredzētā 1. gada samazi­nātā
budjieta, ja pārējās nācijas ap­solās
segt atliekošo daļu.
Pilnsapulcei būs jāatrod atbilde uz
Padomijas grupas izi^aisito nostāju.
Si grupa ieskata, ka būtu jāizbeidz
starptautiskais atbalsts pārvietotām
personām, kas atsakās repatriēties.
Vairāku valstu pilsoņi, piemēram,
Polijas, Dienvidslāvijas un Ukrainas,
pretojas repatriācijai. Viņi bīstas no
vajāšanām vai, kā tas ir ar Polijas
žīdiem, negrib atgrieziet uz turieni,
kur tos vajājuši nacisti! Savienotās
Valstis un Lielbritānija negrib tos
i)iespiest atgriezties. Padomijas gru­pa
negrib tos atbalstīt, ja viņi neat­griežas.
Izlemjot gos Jautājumus, kopā
sastrādājošām nācijām Jāparāda, ko
Pēdējā- laikā v^m im l^tvtelu su,tautietim vlķ^r^^a^gļu joslā^Va-
Pasaules
par tauHu
varas vīri pašlaik spriež
\ ikteņiem. Kad un kāds
4Bpriedums 1: ūs par mūsu tautu^ to ne­viens
muni'S nevar pateikt. Tautu
likteņu izlēmēju vidū ir tādi, kas šos
«vārīgos jautājumus grib izlemt pēc
taisnības principiem, bet, diemžēl,
viņu vidū ir arī tādi, kas atmetuši
taisnību, n )raidījuši Dievu un Viņa
mūžīgos lil :Uņius. Sie pēdējie paļau­jas
ne uz iievišķo autoritāti, bet uz
iieļgabajier i , bumbām un arī savu
viltīgo dip loņiātiju. Tāpēc mēs ar
bažām skatāmies savā nākotnē, jo
neesam "pārliecināti, vai viņu sprie­dumi
un lēmumi mums tiešām nāks
par labu;
Bet mēs! nezaudēsim l^erību. Savu
tm visas mūsu tautas likteni atstā­sim
Dievā rokā. Dievam ir savi plā­ni
un nodomi, kas īstenosies par spī­t
i visiem
niem nodc
šķēršļiem un cilvēku ļau-nliem.
Uzvara piederēs V i ­ņam
un airī mumsvvisiem, ja mēs ar
Viņu būsi n vienoti: „Uz Tevi, Kungs,
es cerēju, — Ne mūžam es nepalikšu
kaunā" (Fs. 70, 1).
Bīskapi^ B. Sloskāns Romā
vada Ip. novembra svētku
dievkalpojpmu \
Latvijas Romas katoļu baz^cas
bīskaps Bļolešlavs Sloskāns, kas pat­laban
atrļodaš Itālijā, 18. novembrī
Eomā vac īs Itālijas galvaspilsētas un
Vatikāna latviešu kolonijas svinīgo
ivētku dievkalpojumu. Pēc audien­ces
pie pāvesta Pija 12. bīskaps no­vembra
o ;rā pusē dosies savā jauna­j
ā darbā uz Beļģiju. J. R.
Berlīnes baltiešu DP uz
l^ab^nhauzenut
ASV iestādes, kā dzird, pēc ilgākas
Jautājums ] apspriešalnas piekritušaa^
visu Berlīnes • amerikāņu sektora
atrodošos
uz ASV j
baltiešu DP pārvietošāhģ
)slu Rietumvācijā. Šos DP
esot paredzēts novietot vispirms Ba-benhauzenas
DP nometnē Liel-hesenā,
kur līdz šim bija žīdu
DP transi|;nometne. Zīdu DP lielākā
^aļa no Babēnhauzenas jau pārvie-.
tota uz Kaselu un Dīburgu. Baben-j
liauzenā ŗ kā novietošot ap S.OOd
l>altiešu DP. Ks
trimdinieku presē šad un tad parā­dījušies
raksti par izceļošanas ie­spēju
uz Franciju. Latviešu trimdi­nieku
vidū tie modinājuši ļoti dzī­vu
interesi. Vēlēdamies pārbaudīt
šādu iespēju paŗnatotību un tuvāk
noskaidrot imigrācijas izredzes arf
latvieSiem, Latvijas Sarkanais krusts
no Vācijas lūdza sūtnim Dr. O.
G r o s v a l d a m P a r ī z ē auten­tisku
informāciju. Sūtnis tagad at­bild,
ka Francijā uz laukiem patie­šām
trūkstot darbaspēka, taču Sis
trūkums nemaz neesot tik liels, kā
tas dažreiz attēlots latviešu trimdas
presē. Jau kopš ilgāka laika Franci­jas
dažādie resori sazinās laukstrād­nieku
ievešanas jautājumā, bet vie­nošanās
par toļ vēl neesot panākta
arī līdz šim. Nekādu konkrētu lēmu­mu
šinī jautājiimā tāpēc neesot. To
var vieglt^izprast: Francijas valsts
iekārta^ polītiskā un saimnieciskā
dzīVe joprojām atrodas pārveidošar-nās
stāvoklī; Francija pēc pārciestā
kara vēl nav atguvusi iekšējo stabi­litāti.
Tālāk Dr. O.Grosvalds norāda, ka
dzīve Francijā i r grūta. Trūkst dzī­vokļu,
dzīves dārdzība liela. Strādā­jošo
izpeļņa, atskaitot atsevišķus iz­ņēmumus,
maza. Inteliģento profe­siju
pārstāvjiem vispār nav izredžu
atrast darbu savās specialitātēs, jo
tieši inteliģento darbinieku " ziņā
Francijā ir pārprodukcija.
Latvijas sūtniecība seko imigrāci­jas
jautājuma attīstībai un par vi-,
sām tās eventuālām pārmaiņām CCUT
tīsies tautiešus informēt jau laikus.
Līdz tam sūtniecība noteikti brīdina
atturēties' no došanās uz Franciju.
Kaut kādas attaisnojamas izredzes
braukšanai liz Franciju var būt «vie­nīgi
tādām personām, kurām Fran­cijā
ir pārtikuši r^di, kas par at­braucējiem
varētu gādāt un tos uz^
turēt. Citus,Francijā var sagaidīt
tikai nepatīlcami pārsteigumi un
rūgta vilšanās. R. L.
^Ieteicu latvietēm braukt
darbā uz Angliju''
Pirms, pāris nedēļām no angļu
Joslas Vācijā darbā uz Angliju devās
daži simti Baltijas valstu pilsoņu, to
vidū ari lielāks skaits jaunu' latviešu
sieviešu. Aizbraucējas laimīgi sasnie­gušas
Anglijas krastus un jau iekār­tojušās
un iejutušās Jaunos darba un
dzīves apstākļos. Viena no šim mu-cijā
palikušajiem tautiešieiņ raksta:
„Esam Anglijā! Strādājam /sanato­rijā,
kas atrodas ap 200 km rietumos
no Londonas. Ka te tik jauki, to,
dzīvodama Vācijā^ nevarēju pat ie­domāties.
Cilvēki Anglijā jdtas brīvi
un nepiespiesti. Darbs un dzīve rit
tādā pat tempā kā agrākos laikds
brīvā Latvijā. Darbs sanatorijā n^v
pārspīlēti smags. Pirmajās dienās
rokas un mugura gan Izjuta lielāku
piepūli, bet tagad viss jau aprasts.
Dienas darbi rit veiksmīgi. Jo zinām,
ka vakars dod atpūtu un izdevību
veltīt laiku sev vai ari dažādiem
vērtīgiem sarīkojumiem. Ar Melitu
(rakstītājas māsa) dzīvojam vienā
istabā, kurā ir visas labierīcības. Te
un vispār Anglijā daudz ko var ie­gādāties
ari bez kartītēm, bet ar
kartītēm daudzas mantas var iegā­dāties
tādos daudzumos, kurus grūti
pat patērēt. Ieteicu visām latvietēm
braukt darbā uz Angliju, jo te ir viss,
ko prasa brīvais gars, un ari iespē-jas
par savu darbu un peļņu gūt v i ­su
vajadzīgo. Mācieties angļu valo­du!
Bez tās jūs Anglijā būsit kā Ufr-lā
mežā nomaldījušās,"
' Ēriks Miesnieks
tāSt^ar darīt bez mājām palikušo unl Tatvipi^i AimchtirfvS n€%Mr%^
bezpalīdzīgo kara upuru labā. Pa- Augsburga godina
lestīna imigrantiem slēgta. Izredzes bīSkapu J. RaUCānu
novietošanai uz dzīvi aizjūrā plašos r^fv^ioc r^j^s^s. o •
apm,ēn)s nav nekādas labi. kamēr L,īlS« i^*'''"^^' ""^T
neatvērs Palestīnas durvis ui kamS Sf^'^^^ Z^'^f' pretestības
nelil^erālizēs to nāciju i m i g r ā ^ fatf^^ 'S/?r:!f'V^^^^^
noteikumus, kur varētii uzņemt Ue- o?',r,,^^^^^^^^ prof. J ā z e ps
i n u , , «1 u s , X X " " ^ R a n c ā n s 10. okt. ieradās Augs-l
a k u s k d t u pārvietoto Personu. kurgā, kur Hochbldas Baltijas tau-
Katra ziņā butu neiedomājams, ka tu nometnesSv.bēteraKanlijabaz- ^
dlrnl^v^nT^^^^ r «^^^ dievkalpojumu tautil
dijumā viņu nākotne bez normālas §ien, katoļiem! Tanī piedalījās ari
un derlga^^ aktivitātes cerībām būtu latviešu katoļu Augsburgas draudzes
saistīta tikai ar izmisumu, kas mēdz gans prelāts R Stukells un bīskapa
izpausties ari vardarbībā. Okupācijas sekretārs pr. A; Gbldikovskis. Bis-armiiai
viņi tad radītu nepāi^spējamu kaps mudināja dievlūdzējus nezau^
grūtību problēmu un apdraudētu E i - dēt cerības uz atgriešanos brīvajā
ropas mieru. IRO jādod iespēja un Latvijā lin ar savu krietnu dzīvi un
līdzekļi pārņemt UNRRA's darbu darbu trimdā pierādīt, ka mēs ešamr/
nometnēs, izpētīt visas iespējas no- šīs laimes cienīgi. Zīmīgi bija, k4 šie ^
vietoŠanai uz dzīvi cituviet un pa- vārdi atskan dievnamā, kam \ dota '
līdzēt šinī novietošanā uz dzīvi ļ cl- Kanizlja vārds, jo Kanlzljs 1585. g/
tuviet, kad tā kļūs iespējama. Sl ap- pirmais tulkoja baznīcas katechls-rūpes
minima sagādāšanjs miljonam mu latviešu valodā. Dievkalpojumi,
cilvēku ir pienākums, no kura Vle- bīskaps, asistējot pr. Goldikovskim,
notās Nācijas nedrīkst izvairīties. latvleSu bērniem deva Iestiprināšanu:
Tas ir izaicinājums visiem viņas hu- p*iln^operātors Ed. Kraucs, kas jau
mānltāriem mērķiem. Tas nav*! at- otru gadu vāc materiālus latviešu
dalāms no pasaules miera, bēgļu dzīves fllmarchīvam,;dlevkal-
New York Herald THbune, P^^^"^* atsevišķus posmus uzņēma
filmā. L
Baltijas^ tautu klubā Hdchfeļdas no­metnē
latviešu drauite^
augsto baznīcas ganu apsveica ai
oktobri pagāJuSo^^ 6^
Draudzes pr-ks Francis Zeps izjusti
atcerējās gaviļnieka darbu latviešu
labā Krievijā, brīvajā Latvijā un ta-
Latvljas SarSianā kmsta K^"^ bīskaps ^n valstsvīrs
A K-K ^ ^ iespējamo, lai latvie-darblba
Uu tautas Un trimdinieku balsi
Latvijas Sarkanā krusta vadībai saklausītu pašaubies likteņu lēmēji
Dicnvidvācijā. kā jau zir „Lat- Augsburgas latviešu vārdā viņS
viešu Vēstnesi," laimīgā kārtā ir le- bīskapam pasniedza velti adresi;
spējams darboties ciešā kontaktā ar Svābijas novada latviešu komitejas
Latvijas Centrālo padomi un L§tvie- pr-dls un LCP loceklis A. Tīlmanis,
šu bēgļu Centrālo padomi. SJarptau- apsveicot dl2o trimdinieku, 'aplieci-tiskfi
Sarkanā krusta komiteja Ze- nāja, ka bīskapā Rancānfi latviešu
nevā ar rakstu LSK ^vadībai atzinusi bēgļi saskata vienu no tiem stlpra-
LSK darbību trimdā un lūfiļusi oku- Jiem un pozitīvajiem balstiem, uz
pācijas iestādes Vācijā nelilcļb SķērS- kuriem mēs ceļam savu kalpošanu
ļus LSK darbam Vācijā. Latviešu un darbu Latvijai. Trimdinieku sal-
Uetū kāric^anai/kuras SSK nespēj>htt«v^^^
veikt savās iestādēs, SSK pilnvaro- ^ot katiram norādījumam, kas-mu^mSļ
jis LSK. ZinārA lietās LSK piln- visiem dohi iespēju pielikt rokas pli
varots atbildēt SSK vārdā. Latvijas valsts ēkas atģūSanas un
Latvijas Sarkanā krusU prezidijs JauncelSanas. Augsto vidsl apsveica
rūpējies, lai līdzīgu stāvokU L S K ^^^^^^'^^ .^^^^^^^^ ^^"^^^^
darbībai panāktii ari okupētā Zie- ^^^^ ^- Ronēmoiss. Bīskapa prot
meļvācijā. Cerams, ka visā drīzumā Rancfina godināšanas bridi bija
būs atgūta iespēja aktivisiēt LSKļ^fit ari ASV armijas mācītājs kpt
Makdonalds.
New York, Nov. 6
Valsts svētku ' dienā iespējama
bīskapa prof. J. Rancāna Ierašanās
Paskaidrojums vācu
naudas jautājumā
Stutgarta, 7. nov. — ASV joslas
3 vācu valstu padomes 14. sesijā 5
novembrī šo valstu 8 ministru pre^
zidenti vācu naudas jautājumā pa­skaidroja
sekojošo:
„Pēdējos mēnešos presē, sanāksmēs
un daudzās organizācijās vācu nau­das
reforma iztirzāta tādā gara, ii ka
tai jānotiek visā drizumā. Savā šīs­dienas
sēdē So Jautājumu iztirzāja
ari Bavārijas, Lielhesenas un Vīr-tēmbergas-
Bādenas ministru prezi­denti.
Savu pārrunu rezultātā viņi
iedzīvotājiem paskaidro, ka naudas
reformas sekmīga realizēšana pēc sa­va
rakstura ir iespējama tikai, starp
citu, pēc tam, kad notiks visu 4 oku­pācijas
joslu apvienošana un bus ga­līgi
izlemts reparāciju jautā|ums."
^ „Die Neue Zeitung," Mūnchen,
8. Nov. 1946
darbību vienlīdzīgi visās okupētās
Rietumvācijas Joslās. Apstākļi Zie-meļvācljā
līdz 8im LSK darbībai,,,, , , ^ , , , - ,
diemžēl, nav bijuši labvēlīgi. Daudz ^^^^^^ ^^^^^^^ ^^^^'^"^ ^«""^^^f-vietās
LSK nodaļu darbība Uelā mē-' '
rā kavēta vai pat pilnīgi apstādināta
ar vietējo okupācijas iestāžu rīkoju­miem.
Latvijas Sarkanam krustam
zudis kontakts arī ar angļu Joslā dar-
Latviiešu senators
iāģetavī^
Latvija^ Sarkanā krusta prezidija
bojošos Baltijas komiteju, kuras so- ļ locekļi, kas Iļdz šim dzīvoja/DP ho-ciālās
aprūpes (SoclaPWelfare) no- metnē Hldesenā, kā mūs informē.
nav dabūjuši angļu okupācijas joslā 1
darbojošās Baltijas padomes sociālās ļ
aprūpes tagadējo vadītāju atzinumu, i
ka arī viņi ir strādājošie DP. Līdz
ar to tiem nebija atļauts turpmāk i
uzturēties Hidesenā vai Detmoldā, i
kur atrodas Baltijas padomes latv^ie-
Su un .pārējo tautību pārstāvji un
darbinieki. LSK prezidija loceklis
un Visas mūs^bēgļu saimes augstā- ^
kās sabiedriskās tiesas priekš.sēdis
senators J. Kalacs tagad strādā par_^-
naktssargu kokzāģētavā „Anglo-Bal-tic
Saw Mill."
ApcietināU 80 DP
Hcidelbergā, 8. nov. — ASV 3. ar.-i
zarē nav pieaicināts neviens no LSK
vadības locekļiem, kaut gan pēc tās
aprūpes darba;rakstura tur būtu īstā
yieta ari LSK pārstāvjiem. LSK v l -
cepriekšnieks inž. Spr. Paegle kā
„nestrādājošais" atzīts par tādu, kam
nav tiesību palikt Hidesenā vai Det­moldā,
un pārvietots uz DP nometni
Grevenē. Ar to LSK vadībai radu­šās]
lielas grūtības pulcēties kārtējās
kollē^ālās apspriedēs. LSK latviešu
bēgļu aprūpes dafbii arī ZiemeļVāci­jā
tomēr turpina iespējamību robe­žās.
Latvijas Sarkanā krusta vārdam
ārzemēs joprojām ir laba slava. Mū­su
bēgļiem ārzemēs savāktās mantas
un naudas sūtījumi pienāk uz LSK
vārdu, kā tas bijis ar pēdēiā laikā no rni'a ziņo, ka 2. nov. kratīšanā kadāļ
Amerikas, Zviedrijas un Šveices sa- D P nLometnē ivtinchcncs- tuvumā
Lasītāju ievērībai
Technisku iemeslu dēļ daži nā­kamie
„Latvlesu Vēstneša" numuri
var ižhakt neregulārāk kā līdz šim.
I z d e v ē j s
ņemtiem prāviem sūtījumiem, kas
tad arī sadalīti ar LSK z^ņu.
V Drošas pazīrti^s rāda, ka ar SSK
komitejas un ASV un Anglijas na­cionālo
SK atbalstu Litvijas Sarka­nais
krusts arī patlabanējos apstāk­ļos
latviešu bēgļu aprūpes laukā at­gūs
nozīmi, kāda tam pēc taisnības
pienākas. Senators J- Ķalacs
amerikāņu motorizētās policijas k a - ļ
raviri konfiscēju.^ cif,^3rctcs, valdī­bas
uniformas un citas ASV maņtasi
un aT>clctin§ju.si 80 DP. Kratīšanā,
atrasti arī ieroči, bet ar mīnu fneklē­tajiem
tomēr neizdevies uziet icrofu!
paslēptuvi, kas, pēc' ienāku.^ām zi*
ņām, atrodoties mežā nometnēs tuvu-i
ma. The Stars and Siripes;
mm
*-'1
i
•dl
vi
i i
- ^\
•i
i.'
m