Bavarijas Latviesu vestnesis, October 14, 1947

              mmm
na]usi p r e t T ^ u ^ &
JmaEkäm.piida'
id?-.arpästmarkäin.sl
pasta l p
I^Pirma karta m m4
^ T O e m . .ParRnzvei
*likä;le];iemusi mm^
^Wuna istenlbä
ca;;Jo San Marino y p i
^;,tabakä un cigaröä
tdgaifetös. Apeninu piis.
75 centi päcii^ä. San 1.
taiarkäm iegutäs dgare-
>ör 50 centiem padijl i l
neatkaribas ieguvum^l
' /Ari Ralijä pastav p|
yienigais prograinll
ädärit Italiju par p #
2emi, lidzigi SveiceiJ;
. lietä jgruti sasniedzaii
3an liferino to var. SM
kublikös- §rlietu n « c
i- atsaiiö ziiju, it ka S i
?aj§^pasaiules kap bjfc:
AustTijai;.tiei5saif;;
5S= toteiz kapöjuji, d#
iva personlga riska.
4ra. I)2akomini apgalvg
»in^ tagadpiederot #
fiords. , Pedejo reMI)
Sus pret citu tautu
.tikusi cm ar kadudii-l
dzimtu^ Rimini, j
svNäcijas' kavejas ^enli|
***lne[ prasibas par pilniiy
itaju, polu un bezpa-.
-. 2idii iesnieguSi
, Marino pavalstniecte :|
f^ltiem ieveroti, jo §i8 R-1
J^äGijas ierobe2ojuini ir
ptöi^acie visa pasa* ;
y vajadzTgs' nodziVoI
Isn^z .40 im bet äi;
fli retais drikst nod» |
öeträm ned^am. ^
pastmarkäm un maksS- i
ali}as,republika'ir^^|
äiis Iin nav ari b^osT' |
:be2darbniekiem dar^
'gÄiizejot sabiednsk^
izlieto treäo daju
^ika.parlOprocIeta^
.bet viesiricas par.^:^
' *ä kä San mi
par naudas vienp.
E San Marino naud^
bäriet uz feavu
risi
sava zeme^
iinitu savu zemi.F |
psts galyas vie m^^^
bu/.^^dot.pasalJe^^^^
U m t a PduO ^^^^^^
iolariem un 2 5 ^
ts"'ABONEMENT&
W s t » Pa
pläriem (»»^^i-^
b BM 7 . - m e » f i 5.
I§U telP». P' «08-
Itos pSrvcdfl?» ^ t ^ .
r sdresejam» ^- ^.
Ä5
PflbUshed twice weekly.
^Alltaorized Dy BUOOM HO.
Civa Aifairs Division, 14-th
^ , 1947, AG 383, 7 GEC-AGO/
Editor: KärUs Ba-l^
es. Printer: ,„ScI»wäbi-
\ ^ Volksblatt", Gilnz-jf^
ffpDoma, Bfirgemeistey
^ t^ftdmannplatz 7* Popa-to
!w serv«d: 20m
Nr. 77 (Ö3)
Okdien» m i g ; lloklobri
iBnäk otrdienSs an pielet*
dienas, Izdevijs: BAI^K
uzdevumS tatvie^u preses
darbinieka sadarbibas ko«
pa. Atbadffais redaktors:
K, Babäcs» vi^tiL A, Uepa,
redaktorl: Z* Barda, m,
Ciditis, H. Mindenbergs»
A. Smlts. Adrese: G&ns»
biurs/]>oiiaii,,,LatviJa^ —
Tilnml: apg. 84, red. 5Kk
spiest 82.
MEMORAkPI PAR F L A S Ä I ^ M E B O G A IZCEt.OgANy KÄNÄPÄ UN
PAR PÄRTIKAS STAVOKI[iA UZLABO$ANU
' 9, un 10. oktobri Valkas nometne notika LCK papla§inata sede. Tajä,
bez LCK amerikä^n un anj§r}n joslas d^lcgacijäm, piedalljäs LCP prezi-
03, sell apgabalu komitejn pjrieksse^l un Centralä, jvele§anu komisija.
Apfi^baltt komiteju Jaunäs velesann instrukeiijas pie^emSana, zit^ojumi
par skriningiem, emigracijiii un izvietosanu darbä un kritisko uztura
sigvokli bUa apsprieSu svarigäkie jautäjumi. Grozot LCK 30. augusta
paplaSinätas «edes > lemumui noteica 3. LatvieSu Centraläs Padomes ve-
ISSmn termliiua laika no 1.^25. novembrim. Pasrelzejäs LCP pilnvaru
kbeidzas L decembri '
jEaut gan LCK paplaSiriätä sede nebija slegta un tajä iztirzäja un
^ma par jautajumiem, kas var intereset visu trimdas latviesu sabied-ribu,
LCK priek§sedis prol V. Vitols neaHäva sedes gaitu noklausities
pseses parstävjiem. Trimdas centralo iesta&u un preses sadarbibä §is
ie pinnais tads gadfjums.
Kp daöem grozijumiem pie^ema
Oentraläs veleSanu komis^jas izsträ»
dSto latyi^u apgabalu komiteju un
{|^balu reviziju komisiju vel§saniji
tartrukdju. Tä galvenos principos
itt41st FiSbachas LQP ärkärteja se-piea^
emtajai LCP vele§anu i n -
Mios^Ä, nostot, ka apgabalu ko-fflitejasjevel
pa apgabaliem tieSas,
aizklltasr veleSanas. Ir paylsam 10
'vSläanu apgabali: 1. apgabals . ar
bnnitejas mitekli LH)ekä, 2. ar ko-säiejfas
mitekli Detmoldä, 3. — H a -
Haiv^ 4L — Minchene, 5. — Ravens-burga,
e. — Austrija, Zalcburgä, 7.
-* RsTingfena, 8. — Dänijä, 9. — Ha-öoverä
un 10. — Zviedrija. Aktlyas
fSIeSanu tiesibas i r abu dzimumu
tatyljas pdlsQi?iem, ja tie veleSanu
diemS sasnieguSi pilnus 18 gadus>
bet pasivas veleSarm tiesibas i r no
81 gada vecuma Imatra apgabalä
ie^€l£ima aptgab^a Jkomiteja un re-viäjas
komisija, kas savus priekä-sg2u3
ievel paSas no sava vidus.
^U&z äm pec elekotru sistemas
priekS6e2us velejä. atseviSld;) K a n -
didStus L A K Iin revjzijas komisijas
lo6Giklu amaitiem var uz^ädit ne mä-
2 ^ jka 100 dttieciga apgabalä bals-tJeslgu
veletaju. Katra v§letäju sa-
«teta nedrikst but valräk kä div*
Täz tik daudz kandidätu, cik ieve-*
lamo amiatpersonu. Ja apgabalä ve-leSanu
komisijai izsludinätajä laika
fiav iesniegts nevi^ns k^ndidäta i p -
laJsats, ta izsludina jaunu galigu ter-
BI^U» ne velaku par diväm nedie-läxÄ,
No iesniegtajiem kandidätu
sarakstiem veleSanu komisija izga-tavo
vienu kopeju sarakstu. Vele-äanas
uzskatämas par pilntiesigäm»
ja taJ5 piedalljuSies ne mazäk kä
puse öpgabala balstieslgo veletaju.
Par ieveletieni uzskatämi tie kandi-kas
dabujuSi lieläko balsu
itu, bet ne mazäk par 1& proc.
fio nodotäm balsim. Balsim lidzigi
daloties, ieyel§ts i r gados vecakais.
Kr§jie kandidati, kas sa^emuli ne
mazak kä 15 proc. no visäm nodo-tajam
balsim, i r apgabalä kcxmitejas
tm revizijas komisijas locekju amata
kandidati
Saskai^ä ar L C P 9. sesijas lemu-mu,
uzdeva L C K vicepriekSsedim A.
Trapanam Isssträdät motivetus me-
(Seiderälis Klejs Vaäingtonä pa-
J&aidrojis, ka väcu pärtikas kräjumi
ösmelti un devas §oziem bus jäsa-mazina
uz 1500 kalorijam dienä.
Grielpjas valdiba pagarinäs am-lÄStijQs
termiiju nemiemiekiem par
Vienu menesi, jo lidz §im kapitiile-
JiÄ t&ai nedaudzi.
ASV nodibinäta ^.Eizenhauera 11-
ga«, kas grib velet generäli par pre-zidentu*
Propaganda uzsäkta 18
äätos.
;9. oktobri bekona devu Anglijä
samazinäs uz pusi. — no 56 gramlem
^ 28 gramiem nede]a lemesl^ —
Kanadas bekona f&briku streiks. .
Öktobi^ beigäs Dänijä notiks jau-öa
parlamenta vele§anas, kas uS^m
an jautäjumu, vai Dänijä pieprasis
sev Slezvigas apgabalu vai ne,
XJP zij^io, ka krievi aizvedusi
, leverojamäko väcu zemudei;iu fabri-'
kju no Periemindes ar visam iericem
'in strädniekiem. Peneminde buveja
visäträkäs väcu zemudenes.
Kädä jaunu ameril:äi,iu ierochi de-monstresanä
Eberdinä, kur piedali-
.juSies ap 100 ärzemju ataseju, nav
Pielaisti Padomju Savienibas, Poli-jas
un Dienvidslavijas ataseji, jo ai:T
amerikäi^u pärstävji i:z,slegti no l i -
^zigiem demonstrejmniem Padomju
Sävieniba,
morandus par latvieSu DP un b9g]u
izvietoSaiiu Kanada lieläkä merogä,
iesnieg§anai Kanädas valdibai. A t -
karibä no apstäkltem, §äds menio-rands.
iesniedzams 'ari Amerikas Sa-vienotäm
Valstim.
Piekrita preses biedribas ameri-käi,
iu joslas kopas ierosinäjumam
par reguläram preses konferencem.
Debates un dazädu* viedoklu izteik-
§aim par preses lIdz§in§jo darbu
aiZ3:iem^ vairäkas stundas no sedes
laika.
]?ie!:iema budzetu laikam no 1. r*o-vembra
lidz 1948. g. 31. janvärim.
XJ^deva LCK Administrätivi-juri-diskai
nozarei lidz näkamai L CK
kopsedei izstr|dät noteikums par
miru5o tautieSU mantas turpmäko
apsaimi^eko^anu, kam nav likumigu
pMedentu.
iPec zioojuma par bemu kritisko
veselibas stävokli, kas seviäl^i spil-gti
redzams no Bavärijas apgabalä
komitejas statistiskä pärskata, un
pärtikas devu skalta samazinääanas
nö«larblnätiem, L C K iecela komisir
jU' — A. Steinhardu, T. Teraudu un
J . Venneru — kas izsträdäs Sajä
jautäjumä attiecigäm iestädem ie-sniegumu.
Pie^ema latvie§u atse-vi
§ka pieminekja projektu, ko uz-städis
Ilosenburgas bij. koncenträ-cljas
nometnes upuiii piemii:ias lau-ktmxä.
Projektu izsträdäjis ardi. A.
Ökkhänl. Pieä^ra 4000 markas aiz-devumu
Hänenldejas bemunamam
steidzamu kärteju izdeyimiu segSa-nai
un uzdeva L C K finan5u nozarei
griezties pie Baltijas Centraläs pa-aomes
latvie§u parstävjiem, lai äo
Siuiunu atmaksätu no deblo%[etajiem
Hdzekjiem.
No savä laikä deblolj:etiem Lat-vijas
valsts lidzekjiem, par kuiriem
i<2pirkmnus/izdarija Starptautiskais
Sarkaniais Krusts, siatpa J . Feldmana
rlclbä Zenevä vei paliku^i 50.000
Sveices franku. L C K nolema par §o
summu lugt sutni kärtot cukura un
taukvielu iepirkSanu tbc slimnieku
papildu uzturam \m nepiecieSamäko
medikamentu iegädi begju vajadzi-bäm.
Nolema, sazii?ä ar suti;iiem, radit
pärstävibas, kas sniegtu padomus un
event. atbalstu tiem tautieäiem, kas
Izcejo no Väcijas uzcitäm valstim.
Sajä pasäkumä aicinäs piedalities
bij. LJitvijas toonsulätu darbiniekus.
Apsprieiot Zviedrijas latvieSu pa-lidzibas
komitejas pabalsta piedä-väjumu
bemiem, nolem^ lugt LPK,
lai dävanu sainlSus sutitu L C K lab-kläjxbas
nozares vaditäjam J . Velk-mem
Augustdorfä, kas tos sadalis pa
visiem latvieäu apgabaliem Väcijas
un Austrijas okupäcijas josläs.
Par sedes dalibnieku labkläjibu
viesmiligi gädäja Valkas nometnes
vadiba un dämu komiteja.
A r v . B.
Äpspriede par
jaunaines
aud£ina?anu
LCK Izglitibas nozare 21. oktobri
Valkas nometne sasauc apspriedi
skolas im ärpusskolas audzinäsanas
jautäjumu saskai:iosanai. Tajä bez
LCK skolu un izglitibas lietu vadi-täjiem
piedallsies arl aggabalu kul-turas
nozaru vaditäji, baznicas
pärstävji, sporta un organizäciju
pärstävji, skautu un gaidu, YMCAs,
YWCAs vaditäji darbinieki un
Tautzinätniskäs biedribas priek5-
nieks. Materiälus sanaksmei dos ap^
taujas rezultäti, kuru visäs skoläs
septembri izdarija LCK Izglitibas
nozare. Arv, 3.
nerepafrieäanu
Frahcijas ärlletu ministrija pa-^
skaidroju&i, ka uzskata par ,pie-taisniem
un pilnigi nepamatotiem"
apvainojumus, ko padomju laikraksts
„Krasnaja Zvezda" ver§ pret franöu
okupäcijas iestädem Väcijä un
Austrija, kas, pec. padomju laik-raksta
domäm, neveicinot pietie-kami
ätru padomju pilsoiiu repat-*
riäciju no frandu okupäcijas josläm.
Pec laikraksta apgalvojumiem, fran­gi
spieiDt padomju pilsoi;ius piei^emt
darbu Francijä im atsakoties izdot
krieviem l ^ r a nozie.dzniekus. Fran-cijas
ärlietu ministrijas pärstävis,
pec Reutera zi^iäm, izteicies: „Fran-öuiestädes
Väcijä un Austrija vien-mer
Jävuäas padomju repatriäciJAs
misijäm pibiu vaju, Franöu repat-riäcijas
misijas Krievijä ne vienmer
baudiju§as tädas pa§as brivibas.**
Täläk vi!:i§ paskaidrojis, ka pilnigi
nepatiesi tr apgalvojumi, : k a franöi
butu draudejuSi samazlnät pärtikas
deväs tiem DP, kas atsakäs ligt par
strädniekiem.
„Krasnaja Zvezda** rakstä ipaäi
plemineti divi "DP, ko padomju
iestädes nosauc par „kara no-ziedzniekiem".
Tie maijä esot ga-tavo}
u5ies izbraukt ar kadu DP
transportu uz Braziliju. Pec padom­ju
pieprasij uma franöu iestädes no-liegu
§as tiem izbraukt, bet tomer
atteiku5äs izdot tos krieviem. .
AP zijjo, ka republikäi>u deputäta
Fultona vaditä ASV kongresa ko-misija
DP jautäjumä noskaidroSa-nai
pec nometi,iu apskates Väcijä,
Polijä, Dienvidslavijä un Ziemelita-lijä
ieraduSies Romä, kur apsprie-ias
ar IRO parstävjiem.
Tä pali a^entura zii?o ari, ka sep-tiiii
padomju 2umälisti, kas apce}o
Väcijas angju. Joslu, iesniegu5i
joslas virspavelniekam protestu par
tofka kädä DP norftetng pie Hano-veras
vii:ii apmetäti akmepiem. A k -
mepu meteji esot bij^Si ukraipi, bet
^humälisti apgalvo, ka angJu virs-nieki
neesot vilaus pietiekami aiz-sargäjuSi.
DM
Arabi koncenfre karaspeku
Lielbritanija ieteic visäm UN valsilm
uznemt Eiropas begjus
Pec tris nede|u vilcinaSanas, ASV beidzot deklarejuiä savu viedobll
Palestinas Jautäjumä. ASV ir par Palestlnas dallSanu arabu un Uda
valstis. AmerikäKd atbalstis ari Sidu ie€e|o§anu Palestini. ASV Ir gatava
UN ietvaros atbaistit §adu Palestinas valstL Kärtibas ustureSai^ ASV
paredz policijas sp^u radiSanu.
Si ASV deklaräcija pazipota, tä
teikt, pedejä mirkli, jo vairäkas ma-zäkas
valstis, kas, pec angJu un ame-rik^
ai preses ziijäm, bija „noskai-tuSas**
par ASV un Padomju Savie­nibas
kluseSanu Palestinas jautäju­mä,
jau bija oficiäli pieprasijusas
pärtraukt debates, ja lielvalstis ari
turpmäk vairiSoties savu viedokli
pazipot. Pec Pakistanas, Sirijas,
Zviedrijas un Qitu vaistu pieprasiju-miem
UN Palestinas komisijas
priek§sediS' Austrälijas ärlietu mi-nistrs
Ivets paziijoja, ,ka sestdiena
ir pede ja is terminS, lai pieteiktos pie
värda. Sestdiena tad ari runäja
ASV pärstävis Dionsons un pietei-cäs
vei 25 runätäji, kas deklares sa­vu
vaistu viedoklus §ai nedelä. Vii>u
vidu ir ari P§idomju Savienibas
pä;'stävis, kura runu tagad gaida ar
jo lieläku interesi.
.ASV pazipojumu ,v§l interesantä-ku
padara apstäklis, k a dienu pirms
tä nolasi§anas UN komisiiä uz Pa­lestinas
robeiu säkuSi virzities arabu
bruzjiotie spekl no Sirijas un Libano-nas,
kas ir Palestinas tieSäskaimip-valstis.
Pec A P ziriäm, ari E^iptes
karaspeks nostiprina pozicijas Z i -
naja tuksnesi. bet kamielu jätnieki.
no Saudi Arabijas cejä uz Palestinu
oärgäluäi Egiptes robeXu. Egiptes
lidlaukös esot nolaiduäies Saudi Ara­bijas
lidotäji. Viss tas notiek saska-i:
iä ar arabu ligas Belrutä plepemto
lemumu„apvilkt dzelzs loku ap Pa­lestinu,
lal atvairitu terroristu un
cionlstu draudus Palestinas arabu
droäibai". Pec J N S zii:iäm, bijuäais
Jeruzalemes lielmuftijs, kas neofi-ciäli
piedalijies arabu vaistu mi-nistru
prezidentu äpspriede Beirutä,
organizejot „arabu ligas brui:iotu
pretestibu pret Palestinas daliSanu".
Vi]?5 esot ari •• uzsäcis organizet Pa­lestinas
trimdas valdibu. Ce}ä uz
Beirutu vii}a lidmaSina pärlldojusl
Palestinas territtjriju, lai gan tur
ang)u iestädes izsludinäju^as vi^u
par kara noziedznieku un musis^
koloborantu.
Pec oilciäläm Palestinas valditas
zipäm, nekäda^ arabu karasi»^
koncentreSana aiz robeias gc^ oe*
notiekot, bet, pec UP zipäm, fidu
o^anizäclja ,,Haganah'' esot sSkust
sutit karaspeku uz PaHestinas ade*
melu pierobeiu. Ari nJewish
Agency"* pärstävis Londonä pa^aJid*
rojis, ka iidi pretosies jebku^pam
brupotam uzbrukumam. Si organi-zäcija
Jeinizaleme publicejudl uzai*
cinäjumu visiem iidiem, kasvcinlju-
§ies sabledroto) armijäs kara lalkS
Ziemelafrikä \m Italijä, sapulceties,
lai izveidotukodolu Palestinas i i du
brunotiem spekiem clijai ar arabiem.
Londonas politiskäs aprindas, pfc
AP zioäm, pagaidäm tomer neuz-skata.
arabu iebrukuma draudus par
akutiem« Pagaidäm vislielakas
briesmai Tadot fanätiljcu pulcii;d, ^kas
grupejotles ap lielmuftlju, AngUjas
valdiba toriier esot cieSi a p o e m u^
negrozit savu lemumu un atstät P a ­lestinu,
ja ?Jdi \m arabi nevieno^
ties par UN priek&likumu, Pec tam
varot notiktbrimots arabu ifebröF*
kums. Ari tai gadijumä Angllja p i -
likSot neiträla un nepärtrauk&Jt, ari
ligumus par iero<iu piegädi daiSm
arabu valstim. /
Kopä ar ASV par Palestinak^dafr»
§anu i^teikuSies Polijas, Cechoalo»
väkijas un Zviedrijas päri^ävji. Pret
to izteikuäies visu arabu vabini
pärstävji. Lielbritanija oficiäli iesaie»
gusl UN priekSlikumu uzaicinät vi*
sas UN valstis uziiiemt ne vien fidus,
bet ari visus oltus izcelotäjus TO
beglus no Eiropas. NYHT, l^Zf
Balkanu komisija
bez padomju
iid2;dalTbas
Ar 36 pret 12 balsim U N politiskä
komisija nolemusi dibinät jaunu
Balkänu komLäju, kxirai jädodas uz
Saionikiem un velrelz j ä m e r ä pa-näkt
sapra§anos starp Grieljiijas, A l^
bänijas, Dienvidslavijas iin Bulgä-rijas
valdibäm. Austrumu bloka
valstis pazi^oJu5as, ka boikotes 5o
komisiju,
Debates par §o jautäjumu bija toti
asas un, pec BBC ziQäm, pärrunas
UN komisija vi£9)är izvertäs par
„bezcerigu chaosu'*. Slavu vaistu de-legäti
protesteja pret visu — pat
pret sedes vaditäja konstatejumiem.
ViSinskis starp citu teicis: „Es esmu
pret Balkänu izmeklesanas komisi­jas
principu-, MGsu iepriek§ pie-oemtäs
rezolucijas Ir sagraizltas.
Mums tas tagad pasniedz bezgalvas
un bez astes. Ja tas ir tas, ko
priekSsedetäjs Späks sauc par sa-darbibu,
tad man jäbrldina, ka §äda
sadarbibä vienä*'jaukä dienä liks
mums visiem palikt bez galvas un
bez astes." Pec tam, kad ASV
pärstävis Hecsels Dionsons mierlgä
toni bija atbildejis, ka negribot rikot
mainas tirdzniecibu un neveloties
nevienu izspie.st, runäja Anglijas
delegäts MakNIls im pazirioja: ,,Si
gan nav mainas tirdznieclba, bet e$
^ neesmu nemaz pärlieeinäts par to,
' ka Visinskis neveletos mai-^as
i tirdzniecibu rikot**
Komtinistu informäcijas biröjam uzdati
organizet pretamerikanu kampaan Eiropa
Ä R Z E M J U TÄLÄKÄ R E A K C I J A U Z \ A R S A V A S NOLlGUMU^
INS korespondent^ Kingsberijam Smitam noteicejas 4iplom2^
aprindäs Parfze 10. oktobri paskaidroti, saskaijui ar iegutifem pi«*B-dijumiem,
Padomju Sävieniba esot uzdevusi Jauddlbinatajam 9\ EIropai
vaistu komunistisko organ!2äciJu informäcijas centram organizel pret­amerikanu
kampaitu visa Eiropä. Sädu paveli komunistu ddegatu
slepenä sanäksme VarSavä esot devis Maskav^ poiitbiroja loce^ls
Andrejs Zdanovs.
Padomju komunistu oficiälais or-gans
„Pravda" tai pa§ä dienä re-dakcijas
raidijumä Maskavas radio-^
fonä paskaidroja, ka kapitälisma kri«
zes saasinäsanäs rezultätä attistiju-sies
cipa starp diväm pretejäm
pusem: imperiälisma fronte ASV
vadlbä cenSoties sasniegt ame-rikäi?
u imperiälisma domineSanu un
demokratljas iznicinäSanu, bet pret-imperiälistiski
demökratiskä fronte,
ko vadot Padomju Sävieniba un jau­näs
demokratljas zemes, cenSoties iz^
nicinät imperiälismu, stiprinät de-mokratiju
un likvidet fa§isma palic-ka3.
Franöu komiönistu. partija ceturt-dien
formäli „bez rezerveSanäs" pie-vienojusies
9 vaistu komunistu Var-
5avas nollgumam Partijas centräl-komiteja
biletenä seviil^i izce] Var-
Savas rezolucijas dalu, kura runaits
par priekSnoteikumiem, lai, „preteji
amerikäi^u tieksmem, nodrojinatu
n^clju neatkaribu un mieru".
Pec Andreja Zdanova paveles,
franSu komunisti bijusi spiesti a!iz-turet
mOjoniem jau iespiestu skr<»j-lapu
gaidämajäm franöu paSvaldibu
veleSanäm, jo pläkätu saturam esot
jäbut noteikti pretamerikäniskam,
zlno INS. FranCu komunistu vadi­täji
par padomju iejaukSanos neesot
visai laimigL /Franöu komunistu
partijas gerierälsekretärs Diklo, kas
ari pats piedalijies Varsavas sanäk­sme,
esot izteicis bazas par jaimo
padomju planu.
Amerikäi:iu komunistus samulsinä-jis
definejums, ka jaunas komunistu
organLzäcijas uzdevums -^sot apka-rot
.,anlu-anierikäi?u imperiälismu".
ASV republikänu deputats Dirk-sens
Berl'nä pagäjusä nedö]ä iztei­cies,
ka Padomju Sa^eniba izpleti-
5ot sa\ni ietekmes sfajru lidz pat A t -
lantijas okeanam, tä apdraudot ASV
droSibu, ja vien ASV nesagädäs pie-tiekamu
palidzibu Rietumeiropai.
Otrs i^epublikäijiu deputats TSDers
ceturtdlen Parize aicinäja uz vlspä-reju
pretoäanos komunlsma drau-diem.
Salidzinädams Stajinu ar Hit-leru,
Tebers izteicäs, ka starpiba
esot gandriz pilnigi vlenäda. T€be-ram
esot zinas, ka patlaban 15 m i l -
jonl pa5u padomju pilsoiju; strädäjot
piespiedu darbos Siblrijä kä politi»^"
ki cletumniekl.
Anglu radlofona diplomatiskaSs
korespondents Izteicies, ka Ccdvc^l^
vakija buSot tä zeme, kur vlspirms
izpaudi^oties jaunäs komunistu or-
^anizäcijas darbibas ietekme. Fran-bi
ärlietu ministrs Bldo sarunä arAJ»
pärstävi Belgrades blroja nodiblnä-
§anu apzTmejls par kjudu. Frand-jas
i^epublikas lestädijumi esot^pie-liekami
stiprl, lal varbut§jal yarmä-clgal
nclbal sekmigi stätos pretim.
Italu mlnistru prezidents de Gasperl
9. oktobri izteicies, ka Amerlka cii)ä
par brivibu varot pilnigi palauties
uz Italiju.
Pec divu dienvidslavu diplomatia­ko
pärstävju izraidläanas ifio Cfles,
Dicnvidslaviia 11. oktobri Vpartrau-kusl
diplomätiskäs atiieclbas ar CllL
Argehtina domäjot cie5i sadarboties
ar cm komunistu aktivitätes ai:^a-roljmal
Amerikä. \
Londonä iznäkoSais padomju ^ur-^
näls ,J^ew Times" räkstä, ko 10. ok'
tobri pärraidija Ma.skavas radiofons,^
deklare, ka padomju t.autas .,gata-vas
dot katram iebrucejam tädu trie-cienu,
kas atbaiditu citus impexiä-listiskus
laup^trjiLS no savu cukas
snuku babanas p d d o m u i dnrza"
NYET, DM. NZ
UiSiil
pm
m-mm
m
m.
mm
m
1
i i i