Bavarijas Latviesu vestnesis, February 24, 1948

              j^TVUA. 1918- 8. 2i februāri
^]aVia_n&ri Liepa
ZINA ATOM.
?I TICAMS
ŗ Spriest par to, vai Jānis Samaps
t jr traks vai nav traks, es neņemšos
I nekādā gadījumā. Kas gan^ mūsdienu
| : pasaulē var uzdrošināties par traku-
^ajams kaut r""""^^^ f-"^ spriest?
ti strādābt Ji^ : Tieša gan ^ Samaps mari vecs
franr^'n r M . u n I' draugs, bet par viņa izdarībām pe-d
e S i'*^ ZoC I;" dēja laikā. _kopš dzīvojam k^r^ sa-par,
tii. m vā nometnē, varu spries_t tikai pēc
zmeginaiumu
Pārliecības^sofSj
m notika Pētījumi Va
ins « n a , ka
ASV 8. gaisa fbtei.
HERBERTA SIIJV ZĪMĒJUMI
"sudrabiņa četrrindu, ko uzrakstīju
vēstulēs: sākumā,; Nezinu, kāpēc, ne­zinu,
kādā sakarībā. - IGrāmatu,' kur
četrrinda iespiesta, nebiju: lasījis jau
sen. Čukstētājs izcēla; tb nb manas
atminas kā vecu siekstu no atvara.
Vairākas dienas bija vienalga, kur
gāju, vienalga, ķo domāju,^^^^^^
ko gribēju darīt^;-~ laiku pa laikam
čukstētājsnoskandēja skumjo ; dze­jolīti
kā; zvanītājs ķirmis, ķas Ižmi-tinājies
vecas koka mājās: sienā un,
savu pulksteni uzviilkdanis, neļauj
gulētājam nakti, mieru. Ikreiz, kad
lūkoju saņemties un sākt ,ko prātīgu
darīt, čukstētājs noskaitīja savu.
Man pa visieni iocekļiem izlija bez-r
r ' .cerības nespēks. Negribēiās vairs
> jūtu, ka man nav labi izicustēties no ne kustēties. Gribējās likties plaka-nometnes,
kas te, aiz švābu laukiem niski uz muguras im gaidīt, kamēr
un meža, iemigusi un n i i e r i g a .V beigas. /
kar piedzīvoju to no, jauna. Biju pil- v Sapurinājos. Nolēmu, ka vainīga
setā darīšanas, kārtot. Ko es tur ie- tikai bezdarbība. Sāku atkal māčī-
Si^pr^. - at, |> baumām un pēc vēstulēm, ko šo-o
r \ f , ^ ^ ^ A - ^ ' ^ ^ % f^vasar esmu saņēmis no viņa-un no
ies U T ^ P . ? ^ ^ ^^^ijaa citiem. • - i
ir? h^- ^^^^ S^^vie Vasaras sākumā aicināju Samapu
^ l ^ » ' ™^^§^is labi i ciemos pie sevis. Pēc laiciņa saņē-miiziĶis,
ka"? a H . - . S; mu vēstuli:
$' „Mīļais Juri!" rakstīja Sarnaps.
Es tomēr nebraukšu ciemos pie Te-f""
vis. Piedod! Bet tu dzīvo pilsētā, un
i
Mi
m
trētu gaisa uzbrukumu Pli^ '
ombumbas laboratori. ī' ^^^^ ^'"^^^^ I ^^^^ spāņu valodu. les-tājos drāma-rādāta
urāna nolikta' rastāvokli. Bez tam vēl atzinu, ka tiskajā pulciņā — jā, nesmejies
krievu spēki bija vair* |^ dīvains un neaprēķināms ra- lūdzu — nolēmu, ka jāmēģina-klū
'žu attālumā. Ameri^ ' dijums. Mani no līdzsvara var iz- aktierim, lai varētu iedzīvoties citās
askaidrojuši," ka noti' smieklīgi, slid, nenozīmīgi starp-1 priecīgākās dzīvēs. Šķita pat, ka tas
esot- ii
ii
^^:>: līdz'šim biju •• skatījis. •. Riepas
3-4: gadi.; Liekas, ta^
not dažas lietas: bura. '
mechanismu, pareizo, pl:'
gadījumi.
Redzēju automobilli. Nekādu pa-rupuoiim:
par visiem,
adomju S a v i e n ī b a esc,
ņēram divus gadus sa'
rimentāla darba h p i ^ o gan. Milzīgu,; visjauri
spiegi ie^uviisV I 1'-'^^^^^ modeli, platāku, spožāku,
: uzticētu' informād ||sarkanāku rijīgāku un vēl^^.M^
- t I r a ; U r ā n a 2 S ? f c ^ ^ ^ ^ ^^
šanai ASV patērē ua lii^-'. i ^ . ^ u
darba^ un līdzS M^^^^^^^^ 'l^''
pārmetumu m^:?^'^^^^
par t. s. Smisazinc
anu, kur esot pateikts fe; bikšu/galiem.. Automobilī bija tikai |:
^īsa, Kas jazma. par;pviens paX& cilvēks-r^ aiz
^^^^^r ?P^^^sti. 11 augstas ziloņkaula ktāsas stūres. Arī
oaes U-235 ie?^ušana||ļ viņas seja likās^ rio: ziloņkaula -
lagrammas radīta m l g dzidri^ gluda un augstprātīgi vēsa.
Ildzēs.
Čukstētājs mainīja taktiku. Iz­raka
nezin kur no atmiņas teicienu
ko laikam esmu lasījis avīzes : ik-
Lēni, papēžus knaukšķinādams,
viņš virzījās uz runātāja pulti.
Nevaru to īsti "aprakstīt, bet viņa
sejā bija kaut kāda tik -cietas apņem­šanās
izteiksme, ka ļaudis solos, kam
viņš pagāja gaŗām^ aplclusa im pa­plestām
mutēm, gandr'^ --^lou aiztu­rēdami,
gaidīja, kamēr š aizkļūs
līdz priekšai.
Viņš soļoja pa vidus ceļu rāmi,
gandrīz svinīgi, kā procesijā. Pie-
„E.u!" viņš sauca, klanksti at-ļ Biju brēcis tik spalgi un griezīgi,
kal viens pats un filozofē? Vai jau- ka rīkles gals iesūrkstējās. "
nu dīpišu kalendāru domā izštudie- Vecenes sejai pārvērtās šausmu
' grimasē. Acis iepletās, it kā taisītos
Man gribējās sist viņa smaidīgajā velties no dobumiem kukā, mute
sejā., bija cieši sakļauta, un Icākslife raus-
Piecēlos, strauji krēslu atgrūž-dams.
Taisnā Imijā izgāju, no ista-r^^^^^^^;.. . . . ^.
bas, do barakas, no nometnes, prom . ^ ^ l ^
pa lielceļu uz švābu ciema pusi. ^^^1^ uzliesmo]urna,^ kad
c 1 • rv "H • •+ \r' + - r t + ārsts ar spožu lanseti pārdūris au-boļoju
UK aŗtri, it ica steigtos uzļ^oni. strutām aiztekot, ķermeni pār- nāca cieši klāt runātājam, kas, jau
cienu.. ^ skrējis īss nelabuma vājums, un var nepacietīgs kļuvis, vĒtās uz viņu aiz
Tikai pamazām sajaukums, kas atkal uzelpot. Paliek tikai paasa, biezu aceņu stikliem,
burbuļoja . manī kā pārvārījies bet tīkama smeldze griezuma vietā. „Vediet mani projām!" beidzot sa-ūdens,'_
n_oi]ima, un gāku spert soļus Vai Tu to saproti? cija Samaps.
apdomīgļāk. ' Zinu, ka vācu policisti, kas mmi Teiciens citos apstākļos būtu iz-
Saule, liela un sarkana, laidās aiz kā ārzemnieku noeādāia uz nomeini, raisījis smieklus. Bet balsij bija tik
lēzenā paugura. Bet riets man ne- to nespēja saprast. Liekas, ka :arī izmisīga lūguma pieskaņa, ka.klu-likās
skaists. Saule šķita iekaisusi nometnes komandants, ķas tirdīja sums zālē kļuva vēl taustāmāks,
kā pasaules nelabās sirdsapziņas acs. mani vakar pēc atvešanas un šorīt Referents samulsa, tvēra ar pirks-
Vēlīns putns ceļmalas pazarē skali otram lāgam, to nesaprot. Jūtu, tiem pie acenēm. „Kā:. . ."viņš sto-
^ ' k a daudzi te nometnē met man ap- mījās. ,,Kā jūs to doniājat .^^^
kārt līkumu. : ,,Vediet māni projām!"; V
Varbūt, ka Tu sapratūri." ļ Sarnaps joprojām ri^^
tikai mazliet paceldams balsi.
„Es: jau tikko?: izskaidroju. Tuvākā
Vēstule darīja mani nemierīgu, ļ laikā . . Referents atkal pieska-jos.
• Tad ceļa pagriezienā aiz krūma ļ Aizrakstīju pašam Samapam, bet rās aceņu ielokam,
izdzirdu gUrkstošas cilvēka balsis. reizē aizsūtīju vēstuli ari paziņam „Vediet-mani projām!" trešo reizi
Nāc^ divi I ciema iedzīvotāji isās tai pašā nometnē. . sacīja Sarnaps. „Ne tuvākā laikā,
ādas biksēs un jauna sieviete auKstu samaps neatbildēja, bet pēc laici- bet tūlīt. Man pietiek! Nevaru vai-sasukatiem
(matiem. Acis viņai bija dabūju vēsti no pazinās rāk! Pi'ojām - tūlīt projām! - Ve-
^ d u š ā s , zilas, neizteiksmīgas kā ^^^dzu," viņš rakstīja, „ka jau^et^^uz elli! .Vienalga kur! Pro-.
jGruss' GpW viņa teica. ^ST^S '^Z^IST n S ' ' ! ^ - g s , es jūs nesaprotu . . ."' ie-
Gribēju atbildēt, bet rūgtums, ^ ^ ^ P ^ f^^^^^^^^ X i S a vece- ^^ka referents. Nometnes koman-auna^
uzvārījies, meta burbuU. S t ^ cfeUl r ^ ' 1 ^ ^ ^ ^ ^ no savas vietas piecēlies, pie-izsmēja
mani.
Apstājos. Putns sēdēja, skatījās
manī smallui izsmiekla pilnu knābi.
Svābu f putns. Stulbs un iedomīgs.
Noliecos, satvēru akmeni, atvēzē-nāca
tikai ņurdiens.
legiļsāhai,. no •11-231 ImIm Biezā lūpu krāsa itin kā :uzUka ame- I
TJ-235 izstarojumiea p:rikānīetei mākslīgu rruit
ziņojumā aņrakft p'augstprātīgu,
vtodes. Ari Konsidainsmte ': Smieklīgs sīkunis. .'Zinu.: Bet jb- 11 ību, kā krieviem jaii' i | l projām nevairu atvairīt' sajūtu, ka
ba, bet vairāk ^an tic p | auto sabraucis kaut ko, uz' kā esmu
iem bumbas ražošanai iekšķīgi balstījies. Briesnrugāis-^p^^
stats starp pārvietotu p^ersonu nopu-
H;; tējušās kurpēs un aiTierikānieti sar-
H kanā automobili neiziet no prata, ļ
toni ja daudzumu, kas p^: Protams, zinu, ka' cilvēka; vērtība
bai lic. Bet šīs esot I' nav lēšama dolaroši^:^^^B^^^^^^^
trisināmas problēmas,- pf:-'nepalīdz.: ; Piedod!"; :H;'; -
urāna rūpnlGā Okri- ' Pagāja dienās trīs,:A-&^
ija rūpnīcā HanM p^ko lai atbildu:šinij,dīv^ri^
as pirms tam nekur K., napa Izvirdumani,;'Tā^^
Operācijas ar plutoni- ||?;:''^.^stule:,.;; •'••':" \:.'''\- v •
:ontrolē ar sarežģītai " ^Piedod, Juri,v tb'rtiuļķī^^^^
āluma. Personālu, aiZ'
betona sienas, im va*
bas izdara ;;,;tēraiii-a
no instrumentu, dē'
i i r tikai ap 0,7 proco
Lai tos iegūtu, U-23S
gā^i un jāraida cauri
m kanāliem, kam vie-
• oti - elektromagnēti
darbināt "tikai ar milv
lijām. / : ; ^
nesen sniedza Pa-bas
pazinēja un au^|--
pTa
1 .
nu, ko aizsūtīju Tev-žitHildes: viet
' ielūgtimam. SaprcrtaniSj ka tā
||,. bija acumirkļa ņoškaņa;^^ Tiklīdz sā-sparošos
ceļa grūtībām, braukšu pie
l&Tevis.";.-•••-•V;.:;--:/::v^^^^^^^
šim laikam Samapu ciemos
|neesmu sagaidījis;^ Ilgi nenāca ari
Jvēstiile. Tad-saņēmuj-vienu, kas aā-
^ ar;-dzejoli;,;-/••• • /]•,':
nĶas-cilvēkS' ir bez dzimteries, ;
Bez tautas im
Tik initeklis u^^
' Zem svešu tautu kājām.*^
stā, kas kādreiz patika: „Mums va­jadzētu
brēkt! Brēkt tā, lai mūs
^dzirdl"^;
Ja tas čukstētājs patiešām ir no
natpersonu persomS»,. ^naps. „Manl apsēduši; Mst^^^
'iljama van Narvifl Nezinu, kā | lai citādi šo lietu no- ''^^fF^-
mpētijumos esot^^p,^,: ,^ .
ātnieki,Maksis l , Patiesība: allaž jāatlcārto vēl .
tavs Hercs un ^. | vel, jo ari aplamo muirs visapkārt
ara laikā bija straņa fc^sr,^^^;^^ „,„i;„._ _:,r.„„
•- 'ecibā. Cita yaci
a ar Dr. Kārli g
Kurtu Mi, ManfrJ
vadībā, esotg*
i Kaukāza- Al^="„.
aukazā 1945. S; J
vas speciālists. P ,
. jafē saņēmusi
ar sekmeni'
m
nītei ciema tirgus laukumā. Komi" , • n
tejā pārrunājām šo lietu. Tā kā Sar- gajaSarnapam, aizkara^^^^^^^^^
naps arvien bijis kluss un priekšzi-migs
nometnes iemītnieks, nolēmām ,,Sarnapa kungs!"
iztikt bez soda. Man uzdeva viņu ne- Jānis Sarnaps pēkšņi ar strauja
uzkrītoši novērot. vēzienu atsvieda komandanta plāuk-
Pirmās dienas pēc notikuma Sar- stu no savā elkoņa, it kā izbaiļu
naps gan bija itin kā uzbudināts, bet pilnām ācim ātri: pavērās apkārt^
labā omā. Pēc tam viņš sāka kļūt tad zibenīgi sa
drūms ^ it īpaši vakaros. ferenta svārka atlokos iekrampējis
Tad notika katastrofa. un, t i ^ u tā briļļainai sejai pieliecies,
Hemumis viesojās Starpvaldību ^
bēgļu komitejas pārstāvis, -kas in- «I^ojani! saproti!?
formācijas sapulcē stāstīja par DP Pārsteigtais Starpvaldību bēgļu
izceļošanas iespējām. Viss noritēja komitejas :parstpv^ rāvā3 atpaka^^^
kā parasti, drusku pastīvi un pagaŗ- Gāžas Q
laicīgi Pēc referāta runātājs ap- Komandants un vēl divi vīri' no
prasījās, vai kādam vēl kas jauta- pirmās rindas reizē satvēra Samapu
jams. fiiļz rokas un abiem pleciem.
Pašā zāles dibenā, kur krēsla staiļ) ;-viiiš^^^^^^i^^
solu rindām, jau sarec pustumsā, pie- izvest sevi aiz durvīm,
ceļas Samaps. Tikai vienreiz viņš^^^^^s^
„Man ir,'« viņš teica. ,,Ēs viņam hebūki sitis."
„Lūdzu!" sacīja runātājs. Viņš nerunāja un nekādi nepreto-
Bet Samaps klusēdams sāka apies- Jās ari, kad viņu pa nakti ievietoja
ties gar citu ceļgaliem laukā no solu nometnes aresta telpās, nedz arī,
starpas uz vidus eju, kas šķeļ visu kad šorīt viņ^ aizveda uz slimnīcas
zāles gaŗumu.^^ ^ 1^ ^
SIEVIETES MDāmM
Indu /e^encfa
Kad Parabrams, kā indu teikās [ ,,Nepateieīgais!- izsaucās īsadusmo-dēvē
pasaidea radītāju, gribēja ra- tais: Parab^ un izlīgsti pats
dīt sievieti, viņš pārsteigts ierau- ar viņu. Es vairs jūs neizšķiršu. Tu
Pagriezos, gāju tālāk uz demāl clzīja, ka, radot vīrieti, viņš jau iz- saki, ka nevari ar vii,iu sadzīvot, —
pusi, dusmojos pats. uz sevi par U^^^^jis visu cilvēku radīšanai do- tad no ši brīža tu nevarēsi arī bez
muļķīgu uzvešanos.' NeUku galā ar "^āto materiālu. Pārdomājis viņš viņas iztikt."
itīs, spieda stājās pie darba: paņēma mirdzoša No tā laika vīrie.M tiešām nevar
' mēneša apaļumu, čūsļcas lokanību, iztikt bez šī P ^
^šķirot tiem sensācio- | . ga^^^ ' ^•^v""''""*: '''."^ ļ Bija viens no tiem vasaras vaka-
>arviks uzsvēra, f < vai Tu esi kādreiz piedzīvojis to. f'T
palīdzējusi angļu^:p3ka kāda sveša bal^^
„ana/Nenna » | i p e v ī un pilnīgi pret Tavu gnbuh'oja"^^^ stari, kas. ietekme cilvēka
1 sniegtā informācija ķ.; e^kst kaut kō, ko dzirdi tikai pats, U^^skaņojumu? It ka ar varu pa silto
lietā iejauktais ang' e bet ne tie kas ap Tevi?' novakari nāk kaut kas netveŗaniS
am piesprieda 10P*.^, • Vispirms čukstētājs -vienā jauk^ izraisa; c i l ^ ^ ā . n ^ un
ija piedalījies f » d i e n ā sāka^^^^^^ ^^^s nezini,.
inmo«; Gkridžā^ J^ap- : ne kur dēties, ne ko darīt. — Pec
Jablonaja.kalnos ^ ^ ^ v ^ v ^ ^ s ^ ^ ^ ^ cēla, nezināma sirds ilgciaš.
•kušās rūdu medībasif; ' A| . r ' ^ B sirds ilgojas .;.:. Banāla, nodrāzta
• : .^ffl . 9. 'dziesma. ; Bet tādā vakara jāatzīst,
ka var(ļos ir kaut kas patiess. Sen
nebiju šo: jūtoņu tik spilgti. pārdzī-
^ I vojis. Sēdēju viens pats barakas
. _ . . .- istabā. .Logs bija va]ā, un vakars
ara laii^a^oij^ no jauna, pie tam nāca-pāri laukumam, kur ir nomet-pētnieciba^
uid^^^^ |g, nevis atsevišķi:c nes ģimenes dārziņi. Gaiss vairs ne-
' te.: Johans Volfgangs Gēte V:1M^^ Neno-
: * ; : V : sakāma smarža viļņoja līdzi, — ne
Nav iespējams :nēst cauri^^^^^^p^^ puku, ne zāles,: ne siena- vai
patiesības; lāpu, neapsviMbt kādam zemes sniarža, bet tas,: ko: laikam
bārdu.:: : :V> .' -vispareizāk nosaukt služi vienkārši
C^rgš :Kristofs U^^^^^ vasaras vakara dvesmu.
Un tad pakrūtē īesmeldzās: dīvai-
Sķiet, ka 'kvēkiiēguv&ši valodu l^n^ saldensūrā jūtoņā, ko nevar iz-
|g, nevis, lai noslēptu savās-:domas (kā ļ skaidrot, ko nevar atvairīt.
Kamēr smeldze p,amazām..iesūcās
_ _ lanī-, apkārt bija iiS'kluss. Pats biju
nepieciešamo _
domu: nav.' \ savā, istabā yiens.v - Kaimiņienes, is-au
iegūšana, J^^^.^^^ : Sērens-Kirkegārds: t^^ kreisi bija : izgājušas, radio
tas visas ļ-j |:::- * . istabā-pa labi nespēlēja.
pf/Narviks.doi^^^.|^
ir—- tiesības ievēlēt ļau- Sēdēju pie loga, ļāvu vakaram ap-kas:
junGis .uzliek.ierobežojumus, klau mani kā ezera ūdenim. Atce-
; ; .publiņ Op^^^ I rējos :lēpjū' lapām; aizaugušu upes
līci tālu prom.Eiropas žienieTaustru-mōs.
Ālzdoniājos tā, ka. pat- izjutu
rnāzliet: sastāvējuša, ūdens::šrnaŗžU: • •
.Noskaņa sašķīda,: kad'-: aiz šķirbai­nās
sienas: ievarkšķējās: kaimiņienes
-baiss::;-' '''\\y.'r-.yc.\'^ ••••::/
:„Mīlīt:,- ko" nu 'gribi?' Cepsim. kar­tupeļus
,. vai ēdī sim siļķīti vien? "
Un iekams vēl biju īsti attapies,
vērās durvis,- ienāca. vi'ehs. no četr.ierti
mūsu ,ivecpuišu istabas" biedriem.
īgnumu. Tas brieda lo­kā
lietuvēns.
Kāds vīrs, kreklā izmeties, aiz staipekņu graciozās līnijas, vieglo
dārza sētas laistīja tomātus. Ari man apšu lapu drebēšanu, puķu samtai-reiz
bi'ja dārzs, kur vakaros atro- ^o maigumu, putnu spalvu vieglu-tītiem
bikšu galiem laistīju tomātus! mu, baloža nevainīgo skatienu, saur
Citas mājiņas priekšā jauna māte Ies staru ^spožumu, skre^^^^ Amerikāņu žurnāls ,Pmnibook'
cēla gadusi trīs vecu puisēnu pretim asaras, veja nepastāvību zaķa bai- V^^;^^^^ žurnālu r^^daktoru darba
tēvam, lai novēl labu nakti. VT^""^ ^^""^ uzpūtību, «iar^akmeņaJ ^ ^ ^ ^ ^ ^ anekdotiskiem noti-
KāDēc karš šķīris mani no sievas cietumu, medus saldumu, tīģera Ple- L ^ ^ ^^^^^
un bērna?! | sigumu, uguns karstumu, ledus auk-ļ ^ .t^.'minL no ^^^^^
Es padodos r
Kāpēc, man vispār jādzīvo šai ze- stiuTiu, papa?aila Plā^'lSU'Tip, kaka e k s ^ i d i i v
mē, kur zemnieks pusi mūža nosēd | viltību un atriebību.^ Visu to P a r a b - ļ ^ . ^
mbumbasgrib-ļ^,
ronštates^
raas ,sala. 5^
ajā sakarība an ^
retie noslēpuJ,t,
zenot tvaika
likt zem u"^" „„,āf'
Pēc Narvika^ ^"'ļ^
•eni i z b ō v e j ļ ļ j.
velšui vēlās uz ielas.
„Brēkt!','-
n
„Slāvenība'^- ir persona, 'kas visu
mūžu strādā; lai kļūtu tik •slavena.
Ha to visi pazīst, un pec tam stiaigā
apkārt tumšās/ acenēs, lai; neviens
viņu nepazītu. • Loixis Vilsoris
svarīgā lietā'
atšķiras.-no tukša 'spaiņa:: jo tiikšāka
|:^\galva, jo grūtāk;^k^^^
" ' ' i e k š ā . . Kliftons Reinoldss
kāda Žurnāla
Sbu'virt^^^^^^^^^ -^^^^5^
uz\ircas,mu^as iln kļuvis tikpat ļrams sajauca, no šīs masas izvei- ^^^^ izdevumiem ekspedici-stulbi
iecirtīgs kā vērsis, kas riteņoto doja sievieti un atdeva to vīrietim . ^ radītājs bija licLs uzņēmumā uz-mucuvelk?
• par viņa. dzīves pavadoni. 1^-^-^ jaunu mašīnu, kas automa-
Piepeši ieskanējās čukstiens: , Ar Parabrama dāvāto sievu nedēļu tiski izšķiroja visu to abonentu
„Vajadzētu brēkt! Brēkt tā, lai kopā nodzīvojis, vīrietis ieradās pie adrešu iespiežamās plates, kuriem
mūs dzird!" Radītāja un teica: abonements izbeidzās pēc 5—6 ne-
Biju 'starp mēslu čupām, kas, dzel- „Kungs! Radījums, ko tu man par dēļ ām, un tāpat automātiski: iespie-teniem
salmiem izaustas, pūst ciema sievu esi devis, sarūgtina manu da šo abonentu vārdus un adreses '
māju priekšā. - dzīvi. Viņa pastāvīgi pļāpā un pil- uz iepriekš sagatavotiem vēstuļu
,Vajadzētū brēkt! Brēkt tā, lai nīgi padarījusi mani par savu ver- formulāriem. Tajās abonentus brī-mūs
dzird!" ; ^
vvaā ' 'b1ijia ? av'a^ļaa. \ TS%pieSdzSīgaa 'mmūuzzLiķ'al hļ^ ^^^' ^^^^^^ ^^^^ ^^^^ 1š^o^s^ paziņojumu's^, '^u'z^s^p iežot ari au-
Parabrams paņēma savu rieizde- tomaMd pasta apmaksa^^
vušos radījumu atpakaļ. Bet pēc zīmogu, kādu mēdz lietot lielas fir-
Soreiz to neteica čukstētājs. : So-Lļeļļēļ^s vīrietis atkal ieradās pie mas ar lielu izsūtāmo pastu. Ekspe-reiz
to domāju es pats. Radītāja. dīcijas direktors pats bija tiķ lepns
Vecāku gada gājiunu švābi bija ,^k, Kungs," viņš teica, savu vai- uz šo mašīnu, ka publicčia garāku
apstājušies šai ielas pusē, atgāzuši nu nožēlodams, „no tā briža, kamēr rakstu par to,, slavēdams sabiedrību,
alvas un skatījās logos, aiz kuriem, no sievas esm.u šķirts, jūtos loti ne- kas mašīnu^' bija., konstruējusi \m
visādi izgrozīdamies, dejoja jaunie, laimīgs un vientuļš. Dzīve šķiet laidusi tirgū.
,.Brēkt! Brēkt par'netaisnību! Par tukša (m garlaicīga. Atminos, ka Nelaimīgā kārtā tom^T ma;=!na
oasaules stulbumu! Brēkt, iai ne- sieva ne tikai pļāpāja, gaudās un pagājušajā_vasora kadu dienu sabo-dejo,
kamēr pasaule deg posia ugu- vaidēja, bet ari dziedāja medainā jajas. Iekams bojājumu pamanīja,
' 'balsī un mani mīļi glāstīja. Ja es kads parstei:Tt3- farmeris Moņtanas
nevaru dabūt viņu atpakaļ, tad ne-, štatā: saņēma H
vēlos arī pats ilgāk, dzīvot" : ^ \ viņu mudināja ;piesūtītnau
Lēnprātīgais Radītājs : apžēlojās narn;abqneme^^
par : nelaimīgo . un atdeva :; viņam meistaram bi ja pat j ānoī rē smagais
sievu. ^ • " • aūtOj: lai visū^^p
Bet .nepagāja ne trīs dienas, kad šatām. vKād^farmerrs bija pasp^^^^
viņa priekšā atkal.: nostājās vīrietis izrakties^no: vēstuļu: kaudzes; un- at-un
žēloiās:^ / • tantiesžv^^
,Ak, Kungs! . Pats nezinu, kā tas nāla ekspedicijd^
rokām satvēris vecenes plecus, pie- ļ noticis, bet esmu pilnīgi pārliecina- Reizē ar šo m.'^iūia čctor par 5. do-liecies
tuvu.pie neglītās sejas un ne- ļ jies. ka sieva sagādā:,man vairāk lariem mana abonementa atjauno-labi,
griezīgi iebrēcies. rupju un nepatikšanu nlek
nīs!
Getras vecenes, izkaltušas kā zari,
saburzītiem, pelēcīgi netīriem, brun­čiem,
aizsprostoja man ceļu; matu
pinekļus kamiešos atspiedušas, blen­za
logos; mutes ar paretiem zobienf
paplestas; vienai pakaklē kākslis.
„Brēc!!"
Attaposi tikai, kad biju jau abām
itie;
_i»iiis:;^.4.,,:*.^
• i ' , : 'fV'
iiSE*'*'':^3^
•I
^- • ' I
!