Bavarijas Latviesu vestnesis, February 24, 1948

              • L A T V U A , 1948. g. 24
: I I !
Uū
11; 1
Vii: '• 'Q
h < >
s 1:.
Bil
1II
rli
• I
i' iv
l i : - -
.41
•A .!
i i
\l ' ' ! ^'
; • .t
••'•'i
Protams, varbūt nevajadzētu dzī­vē
turēt tik daudz suņu^ kā es to
esmu darījis; bet vijumā tie man sa­gādājuši
vairāk prieka nekā rūpju —
atskaitot vienu, Erdalea terjeru,
flauktu Mugss, Mugšs man sagādāja
vairāk nepatlk5anu nekā visi pārē­jie
54 v a i 53 kopā. Patiesībā, šo ne­patikšanu
sākums bija j a u ted, k a d
Dženija, skotu terjers, drēbju skapi
kādā Ņujorkas nama ceturtā stāva
dzīvokli bija laidusi pasaulē sežus
mazuļus un pēc tam spītīgi pastā­vēja
uz pastaigu, "^ai tad, gluži ne­gaidot,
taisni Vienpadsmitās ielas un
Piektās avēnijas stCul laistu pfiu^^
pWēJo«--8e^*Tto.;
Erdalls tprner,
;cā j au teicu, bijā
•auhākais no s u ­ņiem,
kādi man
bijuši. Viņš patie­sībā
nemaz nebija
mans suns, bet
Icad es reiz atgrie­zos
mājās ho v a ­saras
brlvdiuaām, starplaikā vi^
ņu bija nopircis mang brālis Rojs.
Mugss bija liels kustonis, neaprē­ķināms
un vienmēr .rīkojās, it kā
nepiederētu pie ģimenes. Labāk tomēr
bija, Ja piederēja ģimenei, jo Mugss
ģimenes locekļus nekoda • t ik bieži
kS svelos. Tomēr visu to gacļu l a i ­kā,
kamēr viņš mums bija, viņš p a ­guva
iekost mums vidiem, izņemot
māti. Vienreiz viņš tvēra pat pēe
viņas, tomēr kļūdījās,, Tas bija
mēnesī, kad pie mums pēkšņi parā­dījās
peles un M,ugS3 atteicās pret
tām kaut ko iesākt. Nekad vēl n e ­vienam
nav bijušas tādas peles kā
mums toreiz. Tās izturējās kā īsti
klēpja kustonišl, gandrīz tā, it kā
kāds būtu tās dresējis. Tas bija t ik
paļāvīgas, k a mana māte kādā v a ­karā,
kad viņa gaidīja viesus, v i r ­tuvē
uz grīdas novietoja lielāku
skaitu trauciņu ar barību, l a i peles
- būtu pabarotas un nenāktu ēdam­telpā.
Um^'i uzturējās laukā v i r t u ­vē
p i ^ pelēm,' gulēja un pie sevis
ņui'dēja ne peļu dēļ, bet gari to
daudzo ļaužu dēļ, kas; sēdlēja blakus
istabā im ko viņš labprāt gribētu
dabūt savos nagos, Reiz virtuvē ie­nāca
māte, lai redzētu, vai viss kār­tībā.
Viss bija vislabākā kārtībā, bet
:viiņa kļuva nikna, kad redzēja, ka
Mugss gulēja, pilnīgi nelikdamies
z i n l i par pelēm; tās pastaigājās tais­ni
gar viņa degunu. Māte viņam,
vienreiz ievilka, un vlņSļtvēra pēc
tis, bet aizJēca mazliet g^^^^^
teica, ka viņam tūlīt pēc tam esot'
kļuvis žēl. Viņam vispār aizvien
kļa^tot žēl, Ja viņš kādam kodis,
teica māte, bet mēs nekad nelzpra-tām,
kādēļ viņa tā domāja. No Mug-m
izturēšanās to nevarēja sčdnāt.:
Ziemsvētkos mtte mēdza ; ^'ūtīt
kārbu saldumu visiem, ko Mugss
bija sakodis. Sarakstā parasti bija
četrdesmit uņ vairāk vārdu. Neviens
nevarēja saprast, kādēļ mēs suni ne­likvidējām,
un a r i man pašam tas
pilnīgi neskaidrs, — mēs viņu vien­kārši
paturējām. Es pieņemu, ka
viens vai d i v i cilvēki mēģinājuši
Mugsu noindēt — viņš šad tad i z t u ­rējās
it kā būtu s a i n d ' ' V , - ,un kād­reiz
vecais majors
Doberlljs Vestbro-da
ielā pie Sene-kas
viesnīcas izšā­va
uz viņu no sa­vas
dienesta pisto­les;
bet Mugss sa­dzīvoja
gandrīz
līdz 11 gadu vecu-mazā
dīvāna apakšas izlīda Mugss,
kas tur visu l a i k u bija slēpies. Viņš
atkal viņai iekoda. Māte pārbaudīja
kodumu^ uzlika arniku u n paskaid­roja
Detveilem kimdzei, k a esot tikai
viegla skrambai „Viņš tikai n\azliet
LEONĪDA OZOLIŅA ZĪMĒJUMI
ņam iekoda, kaut ar! tēvs ar to zau­dēja
svarīgus sakarus. „ A ŗ šādu v i ru
es negribētu būt nekādos sakaros,"
māte teica, „Mugss lasa viņa dvē­selē
kā atvērta grāmatā.**
Mugsa barošanā mēs nomainījām
viens otru, l a i visf būtu ar viņu l a ­bās
attiecībās, bet a r i tas maz lī­dzēja.
Viņš vispār nekad nebija
miermUIgg, pat pec ēšanas nē. Ne­viens
skaidri nevarēja pateikt, kas
ar viņu notika, v P a r kaut» ko viņš
pēkšņi kļuva nikns, parasti agri rī­tos.
Arī Rojs no rītiem nejutās v i ­sai
labi, it īpaši pirms brokastīm.
Reiz viņš nonāca lejā ,un redzēja, k a
Mugss tīrā prieka pēc bija apēdis
viņa rīta laikrakstus. Rojs meta v i ­ņam
ar apelsīnu un tūlīt usdēca uz
ēdamgalda, sajaucot bļodas un sid­raba
traukus un izlaistot kafiju.
Mugsa pirmais brīvais lēciens aiz­svieda
viņu slīpi pāri visam galdam
un cauri misiņa režģiem gāzes
krāsniņas priekšā. Bet tai pat mirklī
viņš atkal bija uz kājām. Beidzot
viņam .izdevās Roju sasniegt un diez­gan
ne3 auki iekost kā j ā. Ar; to i lieta^
viņam bija izbeigta. Viņš aizvien
šādās reizēs kodā tikai vienu
un māte to izlietajā par argumentu
savā labā, viņa teica, Mugsam esot
impulsīva daba, bet viņš atkal ātri
visu aizmirstot, Māte viņu vispār
aizvien aizstāvēja. Man šķiet, ka
Mu^ss bija viņas vājība, jo viņš pie
mums nevarēja iejusties. Viņš nav
robusts, viņa teica līdzjūtīgi, bet tas
nebija gluži pareizi. V a r Jau būt, ka
viņš nejutās īsti labi . bet katrā
zļnā vlņ^. '^'^a ļoti stiprs. •
Reiz mana māte
apmeklēja Citen-tona
viesnīcā kādu
ēseles pētnieci,
Vāi jūs esat bailīgi?
v a i v j i u rddii
par lielu.
is Kv. :.:iibā •ļl^-
vja par harinonis-iem
viļņojumiem,
m jautāja,- vai
•t;ādus viļņojumus
ari;sunī. ,,Runa ir
gaiši brūnu ērdāli,"
viņa,: paskaidroja.. Kundze teica,
ka viņa vēl nekad neesot pētī­jusi
suni, bet viņa deva padomu
stingri koncentrēties domai suns
nekož un nekodis. Māte nākošā rītā
taisni bija koncentrējusies šai do­mai,
kad Mugss iekoda ledus iznēsā­tājam,
bet māte vainu uzvēla pēdē­jam.
„Ja jūs neiedomātos, k a viņš
jūs kodis, tad viņš jums ari nekos­tu,"
māte viņam paskaidroja. Le­dus
iznēsātājs atstāja māju pilns
bezgala neharmonisku viļņojimiiu. •
Kādu rītu, kad Mugss man atkal
bija iekodis' —: vienkārši tā garām­ejot
— es ātri pasteidzas, satvēru
v ^ i u a i Z : īsās astes un pacēlu gaisā,
Tas bija ārprāts, ko es darīju. K a d
es vēl pirms pusgada biju pie mātes,
viņa teica, ka nezinot, kas mani to­reiz
esot pārņēmis. Es pats aŗl zinu
vienīgi, ka nevaldīju pār sevi. K a ­mēr
es suni turēju gaisā un nelaidu
zemes, viņš mani nevarēja sa-y^
^ mani, aa pat
w . / i ^ tad, k a d viņš
gandrīz vairs
nespēja pa­skriet,
' viņš
iekoda kā­dam
kongresa delegātam, kas kār­toja
dienesta lietas pie mana tē­va.
Mana māte nekad : nav v a ­rējusi
'Ojest šo parlamentārieti —
viņa teica, k a tā horoskops pierādot,
kd viņam nevarot uzticēties: viņš
bija dzimis Saturnā, kad mēness
bija Jaunavas zīmē, — bet • tomēr
viņa sūtīja tam Ziemsvētkos saldumu
kārbu. Majors to atsūtīja atpakaļ,
varbūt tādēļ,, k a turēja to par joku'
Māte tad centās sevi pārliecināt," ka
varbūt bija taisni labi, k a Mugss v i -
tvcrt. Mugss locījās un. nepārtraukti
ņurdot, izskatījās tik mežonīgs, ka
sapratu, i l g i es viņu tā nevarēšu t u ­rēt.
Tā es iznesu viņu virtuvē un
nometu uz grīdas. Es paspēju taisni
vēl aiz sevis aizvērt durvis, kad viņš
lēca pret tām.. Bet es b i ju aiz­t
i k a Jums klāt," viņa teica. Tomēr
Detveilera kundze mūs atstāja ļoti
nedraudzīgā noskaņojumā.
Daļa. ļaužu gāja mūsu suņa dēļ
uz policiju,! bet tēvs tai l a i ka bija
pilsētas ierēdnis un ar policiju labi
sapratās. Nevērojot to, pāris reizes
atnāca policisti — reiz, kad Mugss
iekoda Rufus Sturtevanta kundzei, un
otro, kad upuris bija viceguberna­tors
Maloijs. Bet māte teica policis­tiem,
ka vainīgie bijuši paši sakos­tie
un ne Mugss. „Kad viņš kādam
uzbrūk, tie tūlīt kliedz, un tas viņu
uztruc." Policisti domāja, k a būtu
ieteicams suni turēt pie saites, bet
māte teica, k ^ v i n i šo kaunu nepa­nestu
un' vairs neēstu, ja viņam p(le^
l i k t u saiti.
Mugsa ēšana bija neparasts ekat».
Tā kā viņš mēdza kost katram, kas
kaut ko nolika uz grīdas, mēs viņa
šķīvi novietojām uz vecā virtuves
gddā m pie tā solu, Mugas uzkāpa
uz sola un ēda. Es atceros, ka manas
mātes tēvocis Horatio nevarēja sa­valdīt
savu sašutumu, kad ir^zēja,
ka mēs atļāvām mūsu sunim ēst no
galda un neuzdrošinājāmies nollikt
šklvi uz grīdas. Viņš teica, k a nee^jot
tāda suņa, no kā viņam būtu bailes.
L a i mēs dodot Šķīvi viņam,; viņš to
nolikšot uz grlda3. • ..Gādājiet vipu
šurp," viņš sauca, „gādājiet viņu tū­līt
šurp. E s viņu tiarošu — uz
das. Rojs viņam labprāt šo izdevību
būtu sagādājis, bet tēvs par to ne­gribēja
neko dzirdēt uņ teica, ka
Mugss esot'jau pabarots, „Es viņu
barošu vēlr^iz," sauca tēvocis Hora­tio,
un vajadzēja daudz pūļu, lai ^d-ņu
nomierinātu'.
• Savā pēdēiā gadā Mugss r gandrīz
v i su laiku paVadīja ārpus mājas.
Kaut kādu iemeslu dēļ viņš negribē^
palikt mājāsj— varbūt tādēļ, ka tā
slēoa da.udz netīkamu atmiņu. Katrā
ziņ ā bija grūti, dabūta viņu iekšā, un
tādēļ atkritumu vedējs, ledus piegā­dātājs
un veļas iznēsātājs neuzdro»
šinajās parādīties; mūsu mājas tuvu­mā.
Atkritumu tvertni muins vaja­dzēja
aizgādāt līdz stūrim. Veļu vā-jadzēja
paši,em aiznest un atkal pār­nest,
un ledus' piegādātāju vajadzēja
iet satikt veselu kvartālu tālāk. K a d
tas tā kādu l a i k u bija gājis, mēs at­radām
lielisku metodi, lai dabūtu
Mugsu iekšā im tur ieslēgtu, līdz
bija uzņemts gā^es patēriņš v a i no­kārtots
kas cits. Mugsam bija balles
t i k a i no Viena .'-^ no negaisa. Pēr­kons
un zibens padarīja viņu aiz
bailēm pusdzīvu (man liekas, viņš
to uzskatīja par negaisu, kad; toreiz
nogāzās kamīna dzci^a), tad viņš ie-
Arēja mājā un palīda zem gultas:vai
paslēpās' drēbju skapī. Mēs pagata­vojām
no gara skārda gabala ar k o ­ka
roktuil galā pērkona mašīnu. Tā
radīja trolcsni, kas līdzinājās pērko­na,
m, un m.āte mēdza to pamatīgi
kratīt, ja viņa gribēja dabūt Mu<?su
iekšā. Man" liekas, tas b i ja sarežģī­tākais
pai,iēmiens, kāds Jebkad mājas
miera saglabāšanai izdomāts.
" Dažus mēnešus pijrms nāves Mug­sam
"sāka rādīties savādi tēli. Viņš
nŗiēdza lēnām piecelties no zemes un
stīvām kājām, ^ dobji ņurdēdams,
kustēties uz kaut ko neeksistē.iošu.
Kādreiz šis „kaut kas" atradās tikai
mazliet pa lalbl vāi kreisi no kāda
apmeklētāja, ļ'ā reiz slotu pārdevēju
pārņēma histēriska lēkme. Mugss i e ­nāca
istabā ķāl Hamlets aiz sava tēva
gara. Viņa acis bija vērstas uz kā­d
u punktu tieši pa kreisi no pārde­vēja.
Pēdējais \.paUka stāvot, līdz
Mugss viņam pienāca līdz trīs so­ļiem,
tad I.viņš sāka kliegt, Mu^ss
sevi noņurdēja un iegriezās gaitenī,
bet vīrs turpināļjā kliegt. Man l i e ­ka*?,
k a mātei vajadzēja uzliet viņam
krūzi aiuksta ūdens, pirms viņš pār-stāja.
^To ļviņa vienmēr darīja, kad
gribēja izbeigt kaušanos starp
mums — zēniem.
; Mugas nomira gluži negaidot kādā
naktī.. Māte viņu labprāt būtu: ap­glabājusi
ģimenes kapos, zem mar­mora
plāksnes, kurā vajadzētu būt
uzrakiTtam ,\\Jn eņģeļu p u l k i dzi(?d
tavai dusai," bet mums tomēr izde­vās
viņu pārliecināt, k a tas nav i>
kumīgi.
Beidzot mē^ uz viņa kapa kāda
klu5ā ielā novietojām gluduj dēlīti.
Uz tā es aij ķīmislco zīmuli uzraks1:ī-j
u : „Cave canem!": un mātei
latiņu uzraksta vienkāršā klasialcā
cienība.
Amerikāņu žurnāli un laikraksti
bieži mēdz ievietot dažādus psicho-oģiskus
un līdzīgus uzdevumus l a ­sītājiem,
sauktus par ,j^viziem". Tie,
būdami laika kavēklis, palaikam to­mēr
pieskaras ari dažam nopiet­nam
jautājumam, cenšoties sagā­dāt
lasītājam paškontroles iespējas,
piemēram, pārbaudot savas faktu z i ­nāšanas
vienā vai otrā nozarē v a i
rakstura iezīmes. Sniedzam . šeit 18
jautājimvus, uz kuriem godīgi atbil­dot
pašam sev, lasītājam varētu ras­ties
skaidrāks spriedums par to, v a i
viņš. būtu pēc dabas uzskatāms par
vairāk vai mazāk bailīgu cilvēku,
1. Vai jūtaties neomulīgi, atraz­damies
mājās v^enl? Jā vai nē?
2. Vai jums sagādā rūpes doma,
ka jūs varētu palikt pasaulē viens
vai viena bez ģimenes un drau­giem?
Jā vai nē?
3. Vai jums i r bailes, k a Jūs sa­biedrībā
varētu sļzdarit uzvedības
kļūdas u n izblamēties?
4. V a i Jūs izvairāties^^k^^
savas domas aiz. rūpēm, k a varētu
kādu ar to apvainot?
5. V a i jums i r bažas, k a JOs v a ­rētu
parādīt nespēju lietās, k u r u i z ­kārtošanu
no jums sagaida?
e. V a i : Jūs izvairāties izšķirties un
pieņemt lēmumus aiz bailēm, ka
tie varētu būt.aplami?
7. V a i Jūs dažreiz vēlētos skaidri
zināt, ka esat garīgi pilnīgi normāls
un vesels cilvēks?
8. Vai esat norūpējušies psK^ var^
būtību; k a varētu zaudēt darbu?
9: V a i jums i r bailes tumsā palikt
vienatnē?
10. Vai jums rodas baiļu gaiota'
ja jāraugās lejā no augstas vietas?
11. Vai jums Ir baUes Udot l i d j ^ , |
šinā?
12. Vai jūs i'ztrūkstaties no plrte».
na un zibens?
13. Vai esat kādreiz bažījušies Ka -
jūs varētu iekļūt ugunsgrēkā? • '
14. Vai kļūstat nervozi, braucot '
sevišķi ātrā vilcienā? - *
^15. Vai jums kādreiz bijusi BajūU.
ka jūs novēro?. .
16. Vai jums i r bailes, ka jūs ah
kļūdas varētu apvainot kādā hcaie.
gurnā?
17. Vai jums i r bailes, ka Jūa v%.
rētu pazaudēt naudu.vai svartaa
dokumentus?
18. Vai jūs irvairātles no ļaužu
pūļiem un burzmas aiz bailēm, ķ|
jūs varētu nospiest? ^
Pirmajiem četriem taujājumiea
tfi paskaidro .Jrviza** autori, esot SĶ.
kara ar baiļu iajūtam, kas v a r^
būt nostiprinājušās jau bērnība, bai.
dotie$ no vecāku mīlestības un at»
balsta zaudēšanas, bet.devītajam tr
pārdzīvojumiem bērnībā, saņem<^
par s ^ u teslo^ anu tumjfi istabi
Atbildot atklāti yn godīgi ur vi.
siem Jaut^iunuem ar , j
pec tam '^Jāskaita „hē*v atbildei
lai fvarētu apmēram gūt nojēgu, k i *
dā mērā atbildētājs i r brīvs no baih^^
sajūtām vai arī Šo sajūtu v a r i \^
dējs rezultāts i r 10 negatīvas: atbit
des.; J a . j u m s iznāk ap 15 „nē", ya.
rat sevi, ja g r i b a t , ^ u^
gan invmlļnu pret slepenām ballera
Ja uz kadu jautājuhni grūti atblk!^
ar skaidru ,|Jā" "vai ,,nē'^^^^^
pieskaitīt pa puspunktam vieni \a
otrā pusē.
tatv
er
14-111
mirsis virtuves kāpnes. Mugss uz­skrēja
pa tām otrajā stāvā, pa priek­šējām
atkal lejā un dzīvojamā istabā
mani noķēra. Es vēl paspēju uzrāp­ties
uz kamīna dzegas, bet tā pade­vās."
im kopā ar mani drausmīgā
troksnī smagi pret zemi atsitās liels
marmora pulkstenis un dažas vāzes.
Troksnis radīja Miigsā tādas bailes,
ka viņš bija pazudis, kad es atkal
piecēlos.' Kaut arī saucām un s v i l ­pām
pēc viņa, m.ēs viņu" nekur ne­varējām
atrast, līdz pēc vakariņām
viesos atnāca vecā Detveilera kun-,
dze. Mugss viņai reiz Jau bija ieko­dis,
un viņa tagad ienāca dzīvojamā
istabā ^ tikai tādēļ, k a mēs apgalvo­jām,
k a Mugss pazudis. Viņa vēl ne­bija
nosēdusies, kad. mežonīgi ņur­dot
un nagiem grīdu skrāpējot, no
P A R TRŪKUMIEM PADOMJU
A U G S T S K O L A S sūdzējies iz[:iītības
minisrtT^, Kaitanovs. Daļa studentu
esot nedisciplinēti-, apātiski un izrā­dot
piekrišanu rietumu . piboniska
nacionālLsma tendencēm. Charkovā
vairāki profesori esot slavējuši ame-^
rikāņu, japāņu un vācu lokonv)tīvcs,
kaut gan labākās un modēm akās l o ­komotīves
būvējot Padomju Savienī­bā.
Pavisam ]auns esot stāvoklis
Kijevas teātra Institūtā, kur 80 proc.
studentu neesot Izturējuši pārbaudī-mus
niarkslštnā un ļeņinismā.
M E T A L L A V I R P A S 1880. g., ap­strādājot
dzelzi, spē-a vienā stundā
pārvērst skaidās augstākais 5 kg
dzelzs. A p 1920. g. virpošanas t c d i -
nlka bija, t ik tālu uzlabota, ka. viena
v i r p a varēja ,.ražot" stundā 30 kg
skaidu, bet tagad, lietojot augstvēr­tīgus
instrumentu tēraudus, iespē-ams
.iegūt jau krietni vairāk par
100 kg skaidu stundā,
KADS A M F . R I K A Ņ U K A R A V Ī R S
Bavārijā piedalījās katoļu baznīcas
svētkos: Kad viņš pēc tā sauktā
,upuŗu gājiena" stāvēja altāfi
šā un meklēja pa kabatām
naudas gabalu, ko uzlikt uz upuru
trauka, kabatā neatradās ne pliks
V" •:•']iņS. • Pēkšņi karavīra seja ;at­mirdzēja
priekā —. viņš izvilka p a ­ciņu;
,,Čestei*fīlda** un nevilcināda­mies
uzlika- to uz šķīvja, ; : ab
PĒTNIECĪBAS INSTITŪTS Gracā,
Austrijā, noskaidrojis, ka, 1 stunda
grīdas vaskošanas darba atbilst gan­drīz
1,23 kub. m grants pārbērSanai
par metru; 1 stundu mazgāt grīdu ir
vairāk nekā iekraut 1 tonnu ogļu 1,5
m augstā vagonā; 1 stunda pie veļas
baļļas, beržot veļu uz dēļa, nozīmē
to pašu, ko V i stundas no vietas zā­ģēt
30 cm resnus malkas klučus;
BAŽAS PAfB nEgAļUŅiMASA]
skaidrojis, k a gribējis u *
sagaidīšanu palaist „ņiazu joku".
KURINĀMA TRŪKUMA
Tokijas kapsētās sāka pazust
kapu zīmes; Beidzot pilsētas ii^^tUdes {
lodika kapsētās dēļus ar uzrakstler^
kuros brīdināja zagļus ņbri,deb€i|
soda''. Zagļi nozaga
stu dēļus.
A R MlKROBīEM:^;^^^^^ I
gleznotas gleznas bija redzamas an|- |
ļu ārstu-māķslinleku sabledrib^^^
stādē Londonā. Divu šādu gleznu
autors bija penicilīna atradējs un
Nobela prēmijas laureāts profesori
Aleksandrs Flemmings.
A P T A U J A par to, kas vieglāk lu»;
dzināmi zēni vai meitenes, amt»
rlķāņufiallupa institūta
atbildēja šādi: 24 proc. atzina ihm
par vieglāk audzināmiem, 27 proc.
nieitēnes, 20 p j w , a t i ^^
starpības, bet 2S proc. atturējās ie­teikties.
\
700 V A C U MISI ON ARU joprt}jura
darbojas dažādās ārvalstīs,
līdz ar ģimenēm apgādā galven()k§4
u misiones organizācijas.
p=» piecu diqnu il^ām CechosIovaMj
Ivins izteicis• 4ū Bfzeļu:|paŗ:dl*ta^
5 !•«'Francijas ^lietiimais^
Jaunajā
jrezidenla
kratii
a Prap Fran
v^aldībā
Soroka.
cijas
ir
a savieiļii
uri slp
• V151.
ri.'
valdība j i l i a s apdr
/aKU
īs ministru par r
sociāldemo-^
Lausmans,
priekšsēdis
komunists
Valdība paliek\aiv di^.līdzšinēji
Masariks un drošības m i n i s t r s S v o -
^ dzšinē.ļie •"
ībā ieiet arī 30-
boda, tāpat k o m ū - ; ^^^0
.nīstu minis^
dsldemokratu kreisā' s p p r n a ; v a d īr
:tiis Firlin^crs. Arī visusļ pārējo ne-'
1-
tiSKO-slav
savu partiju-m
Pčc L6ndonaš
nācijas, da a jauno
pazīstamas
anijtriem,
Neimani,
Mi vai s'
iafcPar r;
}ersona
u miniS:
novirzie-
I -11 .
radi
ministru es'Dtrie-l
as
t šauboties,
ovaku lāci
ksturigu f a
1
stundas darbs ar šujammašinu līdzi­nās
54 minūtēm vidēji smaga lauku
darba vai l stundai un 27 miniītēm
mašīnrakstītājas darba. Gala rezul­tātā
institūta lietpratēji atdnuSi, k a
10 un vairāk stundu ilgais namamā­tes
dienas darbs caurmērā prasa t i k ­pat
lielu piepūU, kāda vajadzīga
5mil5u racējam v<d lokomotīves k u -
rinātājani. / ab
NO D A R B A A T L A I S T S Minche -
nes radiofona mašīnists, kas pašā
Jaungada nakti pirms pl. 12 bijis i z ­slēdzis
visas radio stacijas apgaismo­šanu^
pārtraukdanis raidījumu, Jo
straujais slodzes samazinājums elek­trības
tiklā iedarbinājis automātisko
izslēdzēju. Vainīgais atklāts tikai
garākā izmeklēšanā. Mailnists p a r
par
Braunu ģimene
beidzot bija laimī­ga:
tai bija izde­vies
atrast jaunu
virtuveni — tīrī­gu,
saprātīgu un
strādīgu, meitu. Arī
savu darbu tā pra-^
ta labi, UHļ viss l i ­kās
vislabākā kār­tībā,
-.līdz kādu
dienu jaunā kal­pone
paziņoja, ka viņai jāatstāj
darbs, jo viņa gaidot bērnu. T ik spē-jīgu
darbinieci Brauni necerēja .vairs
otrreiz • sadzīt, tādēļ, pēc lietas pār­spriešanas,
nolēma kalpones. bērnu
adoptēt
/a5 i)aŗ
, Kādu gadu tiesām viss gāja kā pa
diedziņu, kamēr kalpone atkal z i ­ņoja,
ka. viņai Jāatstāj darbs. Vai­na
— tā pati. Brauni atkal lauzīja
galvu, lidz beidzot nolēma adoptē*
ari otro bērnu, lai tikai nezaudētu
vērtīgo mājas balstu.
Bet pēcļ pusgada kaip<»ie atkaJ
stingri paziņoja, ka šoreiz viņa no
tiesas iešot projām.
„Ko, vai tiešām atkal tā pati vai­na
— tas taču nevar būt?" iztrūku­sies
un izbrīnījusies vaicāja nama-māte,
'
„Nē, kundze." atbildēja kalpone
..bet tik lielai ģimenei es -nudien
vairs ilgāk n(^ribu strādāt." :
fes jaurās „akt
.^niksņie paziņojis
' Benešs Viņi-^ēsot pie-ino
kabineta sastāvu ar
is tikai ap pl. 16.;.
. P a r vienu no
komunistu
vai viņš ' i r
s piederī­bu
min, ka
Vints 1 • '1^^ šastāviiv norād »
padomes"
jau pirms pl..:12
un ja
lu m
BBC vakarrīt .ziņ6]a, kļa iekšlietu
pač
kas^;^
pēc .
tas s
roju
ņemo'
vairāt
rastie
iekšli
vojusi
51 K
ffl^s .aktīvistu ••mmķ nodi
^ komiteja"
, : : : ^ « i e d r i k : s a v
iauniis m i r
s un
jā nodibi-
. ^es", bet
matai„aktīvistu
priekšsēdis
priekšsē-prezidenta
Bra , j au
tas lielve-lontu
sur c
Līmeniski: 1. Latviešu dzejnieki |
6. Upe Italijfi. 8. „Iesēdlnat". U. Ap­ģērba
-gabali. 12. Mūzikas iJ^str-u
mēnts. 13. Laicīgu baudu nidējl: H
Putal. 17.. Elements, 19. Duramie.
20. Rotaļlieta. 22. Pazīstams saīsinā­juma.
23. KāpināU Izteiksme. 2i ^
Makšķerēšanas piederumi. 26. Teipālļ
apzīmējums. 27. Psīchiska ^ * '
28. Francijas aovads. 30. Ele
31. Jaunākie,
Stateniski: 1. L a t v i j u r a k s t n i^
i Tieva kārts, 3.^
5. Elements. 6. Atēniešu valstsvīrs. ^|
Darba rīks. 9. Sportot. 10. Saiņot n
Rāmis: 16;: Pakavēt laiku.
gali. 20. D P nometnes ntrotuSrl".-^!
Brigadercs lugas varone. 23. Ne ^ |
za. 25. Pagasts Latvijā. 28. Slimiej
29. Apkārt
IEPRIEKŠĒJAS KRUSTViUlDC
M I K L A S ATRISINĀJUMS
.Līmeniski: 1. Dīks. 4. PāUga-^Š
Nekad. 9. Rauna. 10. Lafete. H-^^J
kai.- 12. Tiso. 14. IINESCO. Vt^^^
nis. 19. L i r i k a . 21. Tara. 24. īf^
25. Bezmaz. 26. Svīta, 27. ^^^^\Zļ
Skapis. 29. Sēre. ~ ^ff%M
1. Derēt. 2. Knuts. 3. Seniori 4.
launadzis. 5. , Adaiņi. 6.
7. Alepo. 13. īri. 15. E.stuvc3. ^
Cer. 18. Okeāni. 19. Lubai.
Rēzna. 22. Asite. 23. A^ave.
rosīgi; d i .
žurnā-z
sazvē]
bij.
vairs i?
ans pēc ^le
apvie-'
lēiašie
partijas
celšanas!
jusi:. -p
jušies.
I
asarsi
A^:^^^^^^,"^ vai
nav j ^ :V^'-ls no-pi.
isU^" ma„:
par Z Cjle.
•1 i ^ M ^ ' V n - '
10' kad as
pasaules
sevī iet
mentus.
EiroD?
Pirms
skaistas
skartas'
sajūsma
^ovēro^c
dus liet^j
skarē U
^ a i n a 'dc
^^^s būtuļ
Pašii •