Bavarijas Latviesu vestnesis, January 31, 1947

              Praacifa
Il II
Fran5i Jau^sÄi ir IqU splcigi bas-
'ketbolisti, ta6u nekad tie vei nav bl-juM
Elropas meist^ godä. Slpet»
ka paSreiz vi^i §o titulu kara visval-räk.
AprijÄ^beigäs Francijas valsts
vienibä tapic af visUelqfcam ceribäm
dosies U2 Prägu.'kurio^ad risinäsics
Eiropas meistaribas Izcli^a. Fran6u
sporta pjresö jau tagad pare^ savas
vlenibas u/varu. S'/uilgU ka gluzi
tapat domä ari munis labi pazista-mais
amcrikSnu lic-tuvictis Rir.^s,
kas ir Francl, is valsts vienibas tre-neris.
Vix^ Saja darba loti iemijots
un panäkumus, kädus paSreiz gust
franöu basketbolisti, pieraksta Riuga
nopelnlem.
Lieläkais notiktims bija p. g. 14.
decembri:. Francijas izlase Parize
pleveioi pa§relzeJo Eiropas meistar-vienibu
Cedxoslovaklju 37—30. Na-kamais
triiimfs sekoja janväri Nicä,
kad plaSd starpt. tumlrä piedalljäs^S
Eiropas viaistu meistarvienibas. Uz-var
§ja Francijas meistars JSainte*
Marie la OuUlotiere de Lyon,"' finä-iä
pieveicot italijas meistarpiecnieku
«Vörtus de Bologne" 32—IL TreSä
vietä ierihdojas Cecfau meistars —
Pragas ,3parta"
/ Kas miuns kädreiz bija Rudolfs
Jurci{)§ iin tagad,teiksim, ir Jänis
Zebeii]^, tas ffanöiem Sodien ^ i t ä s
Roberts Busnels — lielisks ozbru-cejB,
Frandj^ meistara un ari re«
pire2;entejo§äs vlenibas i^varigSkais
balsts. Busnelam paSreiz 33 gadu,
ViQ§ ir' 1,82 m ga|i un sveir 86 kg.
Pamatfgs vlrs^ Busnels parasti ir
Latvie§u • profesionälais cQcstonis
Jänis MartiQsons, kufu franöu prese
.vSrte pär vi^nu no. specigakailem
brlväs cli^as speciälistiem. Eiropä,
, ]öti sekmlgi piedsiläs saclkstes Pari-
1E§. Diem^eV vipS nestartä vis kä lat-
"Tietls, bet gan ^ dänisi Ivars\ Mar-
Jtosons! ,
SPOETA NOTIKUMI DZIMTENE
Madonas ^radiofons, zipo, ka 26^
Janvärl visa l^domju Savienibä »ä-
4Aes. arodbiedribu nkotais komjau-tiie
§u lq*oss slepoSanä, kas veltits
PSRS augstäkäs padomes veleäanam.
Esat ioda pienäkumsi lal dallbnlcku
JjyQtu vairäk nekä pern. fil janv.
iUgä 8äku§äs ar! republikas meistar-
, i^clk^tes basketbolä. Z. B. ^
mef itars
ba§ketboIi
EOBERTS BUSNELS - FRANCU POPULMp^KAIS BASKETB0U8TS
galvenais punktu guvejs. Kad priefc§
daiam liienäm Llonas basketbolisti
uzvareja /Sveices viesus — Zeneyas
vienlbu 48—23, vio§ viens pats atkal
ieguva 2:4 punktus! Busnels parspe-jis
pat IRiplah^u Etlenu, kas daikärt
devets par Francijas: visu laiki! ia-bäko
basketbolistu. Etiena atmii?as
pasreiz äespiez Parizes ^arnals ,Iv!i-roir
Sprint." Tur redzami vairäki
otteli ari no fräaiu basketbolistu
agräkajani saeensTbäm ar latvieMem.
Etiens rK)sauMs par Jej^endäro
buihbas ineistaru."
Franä j)a§reiz po§as valstu sacik-stem
ar ^el^ju, Sveici, Italiju, Bul-läriju,
Holandi un Luksemburgu.
Pec tam Sekos cejojums uz Eiropas
meistarsacikstöm Prägä. A. Sm.
Sportisti ziedo
kara invalidiem
Vircburgas centräläs latvie§u no-
«netnes sportisti pleveica vietejo vä-cU
sporta biedrlbugalda tenisa 6:3.
Uzvaretäju vienibä spelgja V. Maike,
MiezitiSi Dolacis, Serkovs un Nei-berga.
>SacQcstes prganizeja latvieäu
sporta dafbinieks^Remkins. Spor­tisti
pret labprätlgiem ziedojumiem
iegutos lidzekjusi^ daväja nömethes
kara invalidiem. — Vircburgas UN-RRAs
vienibas direktors Hermans
päg. rudeni daväja balvu Vircburgas
latvieSu nometpu labäkai basketbolä
vienibai. Visu tris nometiju basket-boiisti
sacenlas katru menesi. Balvu
izclnis vienibä, kas bus sekmigäkä
5 sacikstes. Sacensibas pasreiz tur-pinas
un ^eigsies martä. Ziemelu
nometnes vienibä basketbolu speie
ari musu pa§reiz labäkais; tenisists.
E. Äbelitis. ' ..G. G r i e ze
FASISTISKAS ITALIJAS SRUETO
S o m s Parl^lnens —
meistars
Plrmajiäs peckara studentu pasau-les
meistä rsacikstes ziemas spör.tä
Davosä iStrslidoSanas sacensibas uz­vareja
somu vecmeistars Parkinens.
Vipa labäkie " rezultäti bija 500 m
(46,1 sek.) un 5000 m (8:43,8 min,) sli-dojumos.
Täläkajäs vietas ierindojäs
ungäri F^Joi^s un Ekfijs. Ledusho-kj&
jä melstamosaukumu ieguva Ce-dioslovalcijas
vienibä, kas finälä pie-veica
§vt5icie§us 5~-4. Dailslido§anä
virieSiem uzvareja Radjs (Austrija).
Lalvlelie Z. BSr^pa 28. janv. Augs-burgä
kljiva trlskärteja Sväbijas
meistare galda tenisä. Vii>a ieguv^i
1. V. vlensp§le slevietäm un kopä ar
saviem vStu pärtneriem uzvareja ari
Jauktä un sievieSu divspele.
Dienvidvadjas futbola itneistarsa-oKkstes
pedejä sacensibu dienä
„Schwaben Augsburg" ar J. Bebri
värtos uarvareja „FG. 05 Schwein-furt**
4—0 Slaveiiais uzbrucejs E.
Leners ivlbu kräsas §dreiz aizstä-veja
500. teizi. Vipa uzticiba savai
biednbai it teicäms paraugs.,
1 SensacDsk Väcijas boksa sporta bija
2öi janv. Hamburg!:' väcu videjä
svara .meistars G. Eders, kas 25 rei-zes
sekmigi aizstävejis Eiropas un
Väcijas meistartituii4, • äoreiz jau 1.
gäjienä Izaudeja cipu ar knock-out
hämburfeietim. D, Hukam. Pedejais
k^uva Väcijas meistars^
GRXFA GALEOSO CANO DIENAS G
iSTRA» MUSOLINI ZNOTA
jTAS PIE2JMES PAR KMIT
DIPtOMS^^ NO 193^ Q.
5; JANVajLA LID2S NAVEI 1943. a 23. DECEMBEl
Starptautiskä öiiitnpiska komitela
pazipojusi, ka 1948. g. plimpiskäs
speles notiks bez Japänas un Väcijas
sportistu piedaliSanäs.
^Austrijat 1948^ g. plimpiskäs spel§s
St. Moricä un Londonä cer piedall-ties
ar 150 sportistiem. ; Priekädarbu
veikSanai visäs sacjkstes nö^ ieejas
kartem iekase noteiktas nodevas,,
Argentlnas fu^bols^- v^ehiba HOS^
Lorenzeo de Alinagro," kas ^esen
uzvareja kadu späou sastädito izlasi
6—1, par 1 viesu speli Parize piepra-sijusi.
1 miljonu franku (8900 dola-ru).
Parizieäi piesolijuSi 5000 dola-ru
— augstäkö summu, kas jebkad
maksata kädai ärzemju futbola vie-nibai
Prancijä. ^- •
Soziem^ paiei 5Ö gadu^ ko^ä Vac\-
jä säkä spelet ledushokeju. Plrmäs.
oficiäläs sacikstes riotika 1897. g. 28,
janv. un 4, febr. Berli^eV
' {^Gundars Hega, no amatieru sal-mes
izslegtais zviedru pasaules re-kgrdists
skrieSanä, Stokholmä atV e-ris
sporta plederumii veikalu.
Eiropas meistarsa^ikstesv^
tikä 1950. g. velas rikot Sveice..
PSRS meb9tarsa(^ies Sadia sie-vieteni
ceturto reizi U2vareja E. B i -
kova (Maskava). No 16 pa^ijäm vi-aa
zaudeja tikäi vienu. Bikova ta-gad,
pec V. Menöikas näves, ir pirniä
kandidäte pasaules meistares titu*
BUUSA KAjl^VlEA VeSTULE NO AMERIKAS
„1?he Stars an|d Strlpes** 20. Janvä-l^
a humuri publice no SaVienotäm
Valstfm saperatu v§stuli, kuyä
<öikts: . \ '
nBsmu viens no tiem bljuSajiem
karavlriem,'kas atradäs Väci^Jä to-'
t^jzt kad Remag^as tilts vei dl^er-fidja
Reinu. 'Tiesa, neesmu tur vairs
bijia kop§ pusotra gada/b6t es at-g^
iezos mäjäs ar seääm kaujas no-jslm
§m« ui\ neviens nevares apgalvol,
T^:a es butii aizmirsis Vädju — tädu,
käda tä bija toreiz, pirma^masu uz-
^tiras dienas.
^ Tas, ko tagad lasu aviz6s par ma-
Blem tautieäiem Väcijä, mani samul-slna,
Patiesl nespeju ticet, ka tOk-stoäiemamerikätjiu
grib precSt v^cie-tsa,
• Nespäju tlcfit, kä joprojäm tur-pinäs
nbielojamfi lztur§§anäs ^ret
DP.
i Prlekä diviem ipidiem es piedalijos
käd^s koncepiträcljas nometnes atbri-vosähä
Vacijä, Vei tagad, ledomä-
Jot vien, ko tur redzeju, pavadu.bez-niiega.
naktis. RedzejU töksto§iem
ieslodzltu cilveku nQcstam visbaigä-kajo^
s^apstäk^os, mirstot badä un ne-tiruirtos,
brutälas apieäanäs novär-didnätus.'
Redzeju tädas §ausmas, ka
giruti par täm runät,'^— kräsnis, gä-us
kambarus un a^us, Inir bija ka-räjuäies
DP, kam§r tos. sita fin no-mocija
lidz nävei. :Un es ari sastapu
daias vacu ^menes, kas dzivoja §o
nometjju tuvumä, Jaudis, kas gadu
no gada bija dzirdejuSi §o upuru
vaimanas, laudis, kani netruka ne-kaunlbas
näkt pie mums un lugt
^ §dienu, jaudis ar lyidilgo sardonisko
^sinlnu — „mes nebijäm näciji/* Va-nit
ticet, ka toreix' mani biedri pret
liem laudim bija stingri un vesL
Mes nedrauifcejamies, mes neiemilie-
Jamies väcu meitenfes. •
RUnetajä koncenträcijas nometiie
saitHcu apm. 18ygadu vecu j a u n ^,
kura dzimtä pilseta'.bija Parize. Ka­du
nakti, väcu okupäcijas raikä, vii>§
algriezäs mäjäs isi pirms nosacitäs |
policijas stundas, Kad vix^ gandriz
jau bija sasniedzl^ mäjas, pulkstenis
sita divpadsmit, un dlvi väcu kara-viri
.viiju aiztureja par uzture^anos
uz ielas pec likumigä laika.v Toreiz
zönam bija 16 g^du. Ncatvadxjies ho
^menes, vii?§. pavadija di\ms gadus
kcöicenträcijas nometne. Atbrlvotsv
vit>§ lidzitiäjäs ^nderrm un izskati-jäs
50 gaiu vecs. Pa §o laiku viija
^mene bija j^zudiisi bez vests, vi-
Oam fiebija öe mäju, ne radu. Tä
vii>ä kluva par ÖP. Un tädu kä
vii;^ bija tukstoSiem citu, Inteligerxti
cilvÄd, skolotajl, brivdomätäji, mäk-sliQieki,
liell uzigtemeji, denijamu | i -
me^u loc<?k)i, priek^ka^pa Eiropas sa-biedribas
virsotnes,
Nesp§jui tlce.t» ka §ie nelaimigie
DP joprojäm Ir 'DP. Nespeju ticet,
ka vairums vädeäu tagad Ir „pie-pemarai.'*
Ätteicos ticet, ka tfö ame-rikäi^
d, kas velas väcietes vest uz Sa­Vienotäm
Valstim,, varetu but pieau-gu
§i un apzinigi cilveki. Nespeju
ticet, ka §ie amerikä^i aizmirsu^i
visu to, ko mani biedrl im es pier
redzejäm Vactjä kara laikä:
Kas noticis ar jums, bledri?*^
Viesiibas Teherana
AUGUSTA UN JANVÄRI
Mazäs sadzives ainas daikärt
spilgtäki paräda mallas un pärmai-ijas
lielajä pplitikä nekä ievadraksti
un ministiru runas. ,JDaily Mail" ar
äädäm sikäm ainäm paräda, kä no-risinäjusies
ilga un siva diplomä-tislca
sacensiba starp ASV vesthieku
Teherana Mr. Dionu Alenu un
krievu vestnieku Irana Ivanu Sa-dJikovu.
,
Pirms pusgada visi diplomäti Te­herana
domäju§i, ka padomju pie-kriteji
jau tik stingri. iefeeduäies sed-los,
ka nav .vairs kustinämi. JVktivä
kreisäspäma' prese katru dienuuz-bruka
„kapitälistls(kajam fääismaih,"
iespieda k;arikaturas, kas atteloja, kä
krusttevs Sams izsuc Iranas naftu
un pludina to saväs kabatäs, un
pieprasija, lal likvide valsts polidju,
ko komandä amerikänts Normens
Svarckopfs. Daudzas politiski nozi-migas
perspnös toreiz jau vairijäs
satikties är amerikä^iem un ang-
Uem. Diplomäti uzskatija psf ,pfio-tikuäu
laktu to, ka valsts polltiku
noteic Sadiikovs.*^' Prferiijers Sul-taneehs
pat nöteica, ka iranieäiem
nav atjauts äpmeklet amer&
angju Vestniecibas citädt, kä tikai
syar^u dariäahu kärto§änai. Kädäs
viesibäs, ko pagäjuSä gada augustä
rikoja amerikäpu vestniecibä^ vest-nieks
Alens noskatijäs uz pusdud
tukSu kreslu, kas bija domäti ira-nieSiem,
kuji nesekoja ielugumam,
un :öuksteja: ^Tä ir sIva Q Sklet,
ka <5sam ?auäejuäL tBet kapituläjiiäi
vei nee^am."
Tagad jäunä gada svihibäs käds
atgädinäjis Alenam, ko viijiS toreiz
teicis. Vestnieks pasmaidi jis tm
atteids: „Es toreiz 'maldijos. Visa
aina mainljusies." Jaungada viesibäs,
kuräs Alens to teids, nerikojsf
vestnieciba, bet täs par godu 50
prominentiem amerikaoiem
Iranas valsts bahkas vadlba.
Pa §0 laiku notikuSas ari dtas no
starptautiskä viedokjä slkas, bet to-mer
zimigas lietas. Svantojpfs, kas
ametikäi;iu arinijä* paaugstihats ho
pulkveia par brigädes feeneräli, pa-rakstijis
jaunu liguiiiu par Iranas
polidjas apmäd§anu. Msters Alens
parakstijis llgumu par jaunas iPti
greznas riiäjas ireSanu vestniecibas
vajadzibäm. Tä ir §ka, kur kädreiz
atradäs Vädjas vestnieciba. Bez
tam Alens pavestijis, ka piano jau­nas
ekas celSanu savai vestniecibai.
Diyas reizes nedejä Alens spele te-nisu
un jSachu un divreiz nedejä
viT>§ apsprieias ar Sultanecha Bet
diplomätu aprindäs spriei, ,ka Sa-diikovs
gaidot atsaukSanu uz Mas-
(9. turpinäj\mis) '
1940. g. L s e pte rhb r l Sa­rvina
arduöL Vi^§ deklare, ka prie-cäjas
par to, ka kaf§ ilgs v§l visu
menesi un varbut pat vlsU zie.mu, jo
tas Jaus Italijai nest lieläkus upufus
un tä nodroSinäs tai lieläkas tiesibas.
pec kara.
1940! g; 7. se p t e m b r l Mi-liistru
padome. Sanäksme du6e at­kal
iekustinäja jautäjumu par musu
uzbrukumu E^ptei. Graciani ple-prasljäi
lai to atliek par vienu me­nesi.
Ari Bado]6 bija par atlikäanii.
Duöe izjauca äos priekSlikumus ar
savu veto. Vli;i§ pafzipoja, ka perso-nigi
uzpemasatbildibu par lemumu.
Ja- Graciani pirmdien neuzbruks,
viQu atstädinäs no amata. Par tälä-ku
näkotni runäjot, vlK^^pateica, ka
tagad ir pärliednäts, ka starp. 1945.
ynd 1950. gadu. säksies ka^S starp
ass valstim un Krievija LIdz tam
iaikam vii^S grib, lai bOtu gatavs
bruooSanäs piäns 100 diyizijäm;
1940. g. 8. s e p t e m b r l — Gra-danf
atbildejis, ka paklausis. Uz-brukums
säksies ritDaudzi^^^^^i^^
tärie speciälisti Saubäs.
1940. g. 9. s e p t e m b r l — Ua-brukums
E^ptel^ no jauna atlildä.
Gradani gatavojas säkt iivpäd
smitä. Nekad Vei käda militära äk/^
cijÄ nav uzsäkta tik lielä merä pret
komandleru gribu. V
1940. g. IL s e p t e m b ri
brul^umam fi^iptei jäsäkas rit. Pat
generälis KaVboni, kas nekad nav
bijis nepamatotl optimistisks, saka,
ka mes viegli varetu aizvirzities lidz
pat Marsa-Matrudiäi. un ka butu
iespejams sashiegt Aleksandr!ju.
Tuqjinäjas väcu gaisa uzbrukumi
Londonäi. Mums nav noteiktu zi^u
par N[;ezultätiei|x. Tas Sljiiet netica-mi,
bet mums nav neviena vieniga
informätora Anglljä. VäcieSiem ir
cteudzL PaSä Londonä ir käds väcu
ä^nts, kas raidot radio ziijias pät
l^vd^Smit. rei^
ta apgalvp admirälis Kanariss (väcu
pretizlukoäanas da)as vaditäjs —
Red.)
1940. g. 14. ö e p t e m b r i — Sä^
des uzbrukums EÖptei. Paälaik
angU atjcäpjas bez dpas, Duöe iiz-skata
ieraäaiiös pie Marsa^-Matrii-chas
par lielti uzvaru.
1940. g. 17. s5eptembrI — Sljlet
ka lietas E^ptS rit a i v i ^ labäk.
Angli atkäpi^s neparedzeti ätrl. Mu-starö.
Vli)§ uzi^emies visu at-bildibu
par uzbrukumii un*priecäjas
ka vi^am bijusi taisnlba.
1940. g. 19. s e p t e m b r i — Ri-bentropa
ietaSänäs. Vipä labä omä
un pledgs par sagaldi§anu^ vienmer
riko „aplausu eskadrons", ko poll-räk
päris
vpts
mäm,
cijasi koniisärs mobiliz§jis patie§äm
seknilgl. Automobiii Ribentrops tö»
lii sak runät par pärsteigumta,-ij^g-vij?
am soma: militänj alian§r ar Ja*
3ahii; ko tuväkSs dienäs oarakstii
Berllne. Par Angliju Ribentrops is»
sakäk ka laiks bijis Joti sliktä unki
mäkopi kaveju§i väcie§us daudz vai*
nekä angju Ifdmaäinas. Par
tam inväzija notilcs tiklTdz bOj.'
saulainu dienu. yiss -^^ata*
un inväzija iespäjama. Angju
aiisardzibas speku nav. Pietiks ar
yienii väcu diviziju, lai yisa AngUja
padotös.* ^ t
1940. g.' 22; septembrl*-1^0* >
deguma apspriede ar Ribentropu.
Ribentrops piemin iespeju, ka m
yalsti s Varetu pärtraukt diploHjÄ*
tiskäk attjpcibas ar ASV. MusoUnl
u tam piekrist. Es nä, esmu
pärliecinäts, ka mums par katni
cenu jävairäs no konflikta ar Am^
im täp€c, ka, pec manäm do* i
mes ar Sädfu ricibu izdEiiitk
pakälpojumu Ruzveltam, käm bOtu
izdevigi stäties veletäju priekfiS M
oietejaip, kaih uzbruku§i^ Katri ga* ;
iä l§mums nav steidzams* '
0. g. 28. s e p t e m b r l — Esmu
celä iiz BerlinL Pec Hitlera pav§W
vilcienu aptur Mindiene. Ang}»^^
äviacljas uzbrukumi padara starp» |
bistamu un firers negrib i
pajcjaut mani riskam palikt yaSäk ;
stiindas kläjä latikä. TurplnäSu cejk
lidmasinä. » , » /
194(1. g. 27. s e p t e m b r l — Pakti l
parak stits, ParakstlSana notika ap* i
rn§rari tai pa§ä stilä kä parakstijäm i
dzelzs paktu. ^et noskarkojums v5- l
säks. Pat pulis uz ielas, kas^ visvai* ^
fäk sästädits no skolniekiem un sa^ i
merä )ieliels, gavile. reguläri, bet bez 5
ibas. Japäna ,ir tälu. Täs pa^^
lidzibä apSaubäma. Skaidra tikal I
Viena lietä — ka kar§ bus ilgs* Vi* i
cieäiim tas nöpatik. Tie bija tlc^Juä, |
kä vasaras beigäs bus beigas ari ka* i
famj^Kara ziema ir barga. a'
il94t 28. s e p t e m b r l Man I
bija Mvas sarunas ar Hitfefu Viena
formäla päc parakstiSanas, otra nS» I
köää dienä. Vibä nerunäja par paS*».
rei^jp stävokli. Vii;i§ /vairäk runäja |
par späiju intervenciju, kupu nevi* |
lasi Iq tä izinaks^tu vairäk .hekl J
butu V^rta. Vip§ ieroslnäja satikties
ar du5i pie Brennera un ess tulit
pielcritu. .Nav vairs inväzijaä Ang-li
jä. UdiV vairs zibenlgas AngUj aa i
sapostiSanas. No Hltlera runaa ta- ^
gad jiuäamas^-bazas par ilgu kapu. ;
grib saglabät savu bruipto'
Vir:i§ runä ar parasto vapöe*
mazäk uzputi^,. bet tlkj)öt
Musu trimdas lidzgaitnieks—
tautietls
RÄRUS PitUPS,
dzim. 1877. g.' 13: • apnii Vec^
rriris 194^ 19. janv^ Laufä.
^pbedits I:ÄUfas / Pegnicas
kapseta 1947. g. 22; janväri.
Laiifas latvieSu nomeltie»
Vieglas smiltis sveSä zemS.
Mans uzticigais lauläts
draugs, gädigais tevs ^
KAJEtLIS PiLIJPft >
didxn; 1877-g. 13. IV. Vecauces
pag. „Aylkos,'^
aizgäjis muJlfeä, dälu nesagai-
^ 1947^g. 19. L
lits Laufas / Pegnicas
kapos 1947. g, 22. Ii
Aizgäju§o mijä plBmiijä patu-res
nosklimusi dzfves biedrene
sveäa^ smiltis ihiesas sedz,
Gars tiivl, tali milps redz.
strädäja Kolbergas rezerves lazare-te,
mekle Uldis ÄboU^: Warzburg,
Central DPCiamp 3~59a, (läa). 40
Sestdi^ias ?akars
SL Sila zimejums.
; Kärlis DiimiijiS no Vietalvas mekle
piederigos un radus: Haag (Obb.),
Bahlihofstr. 147. (13b). > 41
Par 15. div: artiieristu G^
Jani Freimani,. dz. 1926. g. 29. XI;
Rigä, 45. I. bija pie Dandgas kapt.
Ozolii^a bat., ziijas ludz mäte Edite
Freimane: Lubedc, Latvian Camp*
Hochstr. Bar. A. (24). 42
Banku darb. VaBjo Arenti, dz
Rigä, mekle mäsä Lillja Veislnkops:
Ingolstadt, Auf der Scbanz 5. /I3b).
43
(Turpittäjums sekös)
_ plkv. Ruceja lid. v i ^ bij. kär.
Herbeiia Värpi^u, dz. 1922, 8. IV^
ped. zioas no Königsbergas^ 45. 1.» ^
p^s 1. brälis Edgars Värpi^S; Hacksta,
Vreten. Sundbyberg ~ . Stockhölhi
/ ' / 44'
Par telivaldl DzlmeUll no Rlgas,
dz. 2. M 1921., bijis 44./45. g. Stut-llofas
kone. noin., zipas ludzrm&a
Ät Ozdla: (13b) .Fischbadx h, NUm^
beit, pP Centre. ^ 30
Par :)ij. kar. Vidvudu Garjänixi4i,/
g. IV, öträ puse bijis Neibr^ndenbur-gas
apkärtne) ludz ziijot vecäkiem;
M. Garjänim, (14) Niirtingen, Wartt.,
Friedricjh Str. 34. 38
Jaii.umiesu kapr. Pud^ikovu un*
mzfc Z i ^ no Rigas: mekle bi^
l e i La mona Grosberga mäte Marija
Gr6sbe:ga: Weideij[ (Obpfi, Frau^-
riditerätr. 22. (13ä). . —^ 35
Alfre^n Celmu Uuristu) no Jelga-vas
mbkle brälis« Oskars. Rakstit
^Latvju. Zipäm," Stockholm -^Sve-.
rige, Garvargatan 11 — 1 tr , 32
Efldoifs Llepi^uS no Rigäs, dz 1922;
g. 13. y , mekle radus, draugus un
pazlpaal Rakstit Memmingen, DP
^ Fliegerhorst. Bl. 8-7 (13b).
33
Virskonduktors Jäzeps Mtkuläns.
no Zemgales st. mekl§ radus un pa*
zipas: • Diepholz, BahnWof-str. 30,
riannover. (23). ^.^^
, LATVUAS" ABONEMENTS^
maksa 4.-j RM menesi. SI udiiiä-
Jumu piaksa: 2.— RIVI par slu*
dinäjuma rindu; piederigo mek-i
leSänas sludinäjumi Iidz 4 rin-däm
4|— RM, gaf äki par 4 rin-'
däm pec parasta tarifa.
Abonementa pieteikumir slu­dinäjumi,
naudas pärvedumi on
korespondcnce adrcsejama ,»Lat^
vijai«. (13b), Gttnzburg/D.. Burr
germeister^Landmann^Piatz 7