Bavarijas Latviesu vestnesis, September 19, 1947

              i .div- 4^^^
valta
ta nostäjas Z,
^"«i' Ö & S"*''»
jo KrosbiirTl V**»"»!
un clti veikalniäd.
,1
I
,1
^ayalrSk Pär 75.000 doC (h!
N ta ir LosandielosM^Sc?
^ viceprezidents Str J S
E ' N? P^^Jäm f i t o zvaL
t Jsara^sta augggalä vellrOi
f hevilende, Marina Ohara,L,
r lends, Barbara Stenvlka, Dii]
L rmjs, Dorotijä Lamflra, AIM^
r [m Betija Hetone. leprietejal
rj; algu. reko^diste Dina DSrbk
r: -nopelnija 310.728 dolarus,
L :inä nav.minlta, jo tas sablednTai
^"'nav minigtiijai zii?as lesnlepl
minetiem algu ienakiiidl
^atskaitämi it prävie nodÄ'
m
tmi
k K r u s t v ä r d u mlk
0
S'
/ 7
W
lU
34
-m
mi
K ; , (is?
SS
Liiaieiiii^: 1. Spek&j- ^
rädlba. 6. Noslegta sabl^Ä^i,
ra. 19. Agräcäs ^{mM
smes värds. 21. KOK&«,
rafu. 26. P^S^J^^Sll'
ikums. 31. Partikas
Skan/ 34. Glezaa, 35, w
flste.
1 Stetenteld:
2: Apstiprlnäjmns. S. VK
värdu Pn^S^-JsM
22. Pärmaca. zi. .."j « m
vokUs. 26. Kok . 28. ^ ^
ments. 30. Stridiga vai"
r33. Priekäzflbe.
M K L A S
m-m:
|Temps.9..Ala.ll-AKttJ0,ei|
OT. 31. »O
SK. 16. Visla. "^kss. SM:
ferots. 36. Takse.
». 4- Stf ^i,^' ?t «
Itel ^
.Latvian new.spaper ,J^tvi-
/ja" autliorized by EUCOM
HQ Civil Aitairs Division,
14Julyl947, AG 3S3,7GEC-AGO.
— Editoi: Kirlls Ra-bäcs,
Gunzburg.^., Blirger-meister-
Landmamipl. .7.
Population to be served:
. 20.000.
LATVIAN NEWSPAPER
Nr. 70 (77)
Piekdien, ia47, §• 19. sept
Iznäk divi reizes nedeja.
Izdevejs: BALK uzdevuma-
Latvie§u i ) ^ ^ darbini^u
sadarbibas kopa. Printer:
Sdiwäb. Volkdjlatt, .Gunz-burg/
DoiL, Burgermeister-
Landmannplatz jf.
)
umos
„PRAVDA" CeSSAIDKO/ KÄPEC PADOMJU SAVIENlBA UETO
ASV arlietut mlnlstris Rfstrsals 1UN pilnsapuce teicis ^ u , ko pasau-les
prese noveite par vilenu ao asäkajäm, kas lidz iim dadi-detas. Sai
runä Marsals i^si versas pret Padomju Savienibas taktiku jaukt UN
darbu ar obstiokciju. Mariials paziigioja UN pilnsapulcei pilnigu ASV
pläpu, kffls s k a r gmärlz vinm svarfgräkos jautäjumus, kufos UN lidz sim
nav varejusi siaprasties, Riina, pec BBG^ zi^äm, uziyemta skailem ap-lausiem
no vbu delegäeija' vidusi vienigi padomju delegäcijas vaditäjs
ViSinskis esot noklaasijies vlenaldaugu seju.
Aizrädidain;s m to, ka lielvaistis
pec UN chaiftaa ncfteikumiem var
lietot veto pilnigi pec savas gribas,
Mar§als ierosinäja pilnsapulce ieve-let
jaunu komisiju visu sasäipeju^o;
miera un kärtilbäs jautäjumu ap-spriesanai.
Sai komisijä pec Mar-sala
piriekslikunrja vajadzetu, ieiet
pärstävjiem no 55 valstim ' (tätad
visiem UN biedriem, kaj;ner Drosi-bas
padome bija pärstävetas tikai 11
vilstis), 55 yalstii komisija ap^pries-
/ tu visus miera jautäjumus lidz nä-koSä
gadä septcmbrim, kaa vares
lemt par täs pilrverisanu pastävigä
instituta. Bez ta,m vei Maräals iero-
^näja dibinät Ipasu komisijn, veto
jautäjuma apspriesanai, kas ari va-retu
darboties lidz näko§am gadam.
MarSals paskj^idtrojis, ka,, gadijumä,
ja pilnsapulce pdexiemtU sos pfiek5-
likumus, tad Dro&Ibas padomes vie­tä
rastos cits instituts, - ku]:äi liel-valstim
vairs nebiutu veto ti|esibas.
Veto pielietoäana, pec amerikä,]i;iu do-mäm,
piekizama tikai divos' jautä-jrnnos
— izi^l^ipot tie§u konfliktu ga-dijumus
un uz^emot jaunus UN bie-dnis.
Runäjot par Balkänu jautäjumu,
Maräals .paskaidroja', ka tä atrisinä-
§anu Dro§!bas padome trauce^is pa­domju
veto. Täipec ASV iissniedz
' priekslikumus pilnsapulce}. , ASV,
ierosina, lai UN pilnsapulqe uzaici-na
Albäniju, Dienvidslaviju un Bul-gäriju
pärtraukt nemiemieku at-balstiäanu*
Griel^ijä. .;,Piln<sapulce
nedrikst nosltatities, kä Padomju
Savieniba turpina terrorizet vienu
UN locekli," teic^, MarSaJs.
Palestlnas jautäjumä ASV grib
balstities uz UN komisijas atzinu-miem.
Lai gan ssaprotams, ka Pales-tinas
daliljma iir gruta probl§ma un
bus gruti atrast tfidu veidu, kas ap-mierinätti
ir arabus, ir ziduis, ASV
v§letos, iai pilnsapulce Palestinas
• jautäjumä piei;i(Eana viienbalslgu le-mumu,
b«?t uz to es^t maz ceribu.
Täp^b ASV pall^ausies . vaii^akuma
gribaiJ
Atomener^ijas kontroles komisijas:
darbibu lidz him esot kavejuäas Pa­domju
Savieniba un Polija. Ja §is
valstls ari turpmäk tikpat ietiepigi
palikiöt ple sava viedokja, tad ko­misija
vispär. vairs nevareäot dar-boties.
Vispär teica Mariials —
brui;io§anäs sacensibu nevares pär­traukt,
kamer ^turpinäsies v^stu , ^^^^.^^ ari ASV
savstarpiga neuiKticiba xra v^^^^^ viceministrs Kleitons
iespaidigaorganizacija tikai tad, ja
nekä Tautu Savieniba". Padomju
veto esot novedu§i DroSibas padomi
tuyu sabrukumam. Amerikäi;iu po-litil^
is Foresters Dalls ievadijis ra-diodiskusiju
par UN ar Sädlem vär-diem:
„Dazi jau tagad uzskata UN
par nesekmlgu organizäclju. Valstis
— milzi sastopas viens ar otru biezi
vien dusmlgä noskaijojumä un Ap-vienoto
Näciju organizäcija tad lie-kas
kä punduritis."
Ari „Pravda"' veltijusi ievadrakstu
veto jautäjumam. .Tä konstate, ka
krievi nebut neesot vienigie, kas
veleju5ies veto tiesibas.' To nepie-cie
§amlbu vienbalsigi atzinusas visas
lielvaistis. Visvairäk to prasijis Ruz-velts.
Tagad dazas amerikäiiu iin
anglu aprindas esot neapmierinätas
täpeCj ka padomju veto nav lävu5i
pärverst Drosibas padomi par orga-nu,
kas paklausigi apzimo^o zinämu
valstu imperiälisma > politiku. Tas^
ka Padomju Savieniba izlietojusi
veto pret rezoluciju Grie^jas jau­täjumä,
pec „Pravdas" domäm, no-zimejot
tikai to, ka Padomju Savie­niba
nav piekritusi nezelojamai re-zolucijai,
kuii^as merl^is bijis attais-not
grielj:u fa^istu provokätorisko
ricibu Zieme]griekijas pierobeiäun
novelt vainu Uz cietu§ajiem. Taisni
tas pierädot veto nepieciesamibu pa-saules
miera un tautu intereses,
Princips, ka UN lemumus var pie-i>
emt tikai vienbalsigi nodroäinot
pret vispärigas drosibas 3pdraude-
§anu ar vienpusigiem lemumiem.
Padomju veto neverSoties pret ma-zäm
tautäm, bet to pielietojot tikai
brivibas sargäSanai. Padomju nostä--
ja Griel^ijas, E^iptes un Sirijas ;]au-täjumos
vienmer esot bijusi labve-liga
mazajäm tautäm.
„New York Herald Tri$une", ko-^
mentejot pirmo MarSala runu, ko
vii?ä teica pirms UN pilnsapulces
atkiä§anas, ari izsakäs, ka ASV ne-gribot
tie§i grozit tagadejo UN cbai
tu, bet gan mekleSot celu, lai täs
pa5as chartas ietvaros apietu Drosi­bas
padomi. Tas. tad nu ir tas, ko
grib panäkt ar Mar§ala ieroslnätäs
55 vs^stu komisijas palidzibu. .
BBC, NYHT
äräs valdibas
atzinumi
par repatriäciju
un hometinäsanu
citäs zemes
Izredzes repätriet DP uzskatä-mas
par iz^meltäm, konstäte ameri-käi>
u militäräs valdibas pedejais
mene§a zii?ojums. Fundamentälas
politiskas prete§kibas un ,bailes no
fepresijäm vai vajäianäm ir tie
iemesli, kas amerikäi:iu' joslas DP
liek palikt tepat un attureties no
atgrieSanäs dzimtenS.
Joslä paäreiz veli ir 478.000 Ap-vienoto
Näciju DP, no kuriem
328.000 dzivo nometries, bet 150.00
ärpus tam. Kaut gän militärä val-dibä
joprojäm veicina repatriäciju,
tä kop§ janvära nepärtraukti sama-zinäjusies.
Ari ipaJä divu meneSu
riäcijas akcija nav devusi gai-panäkumus,
tapat padomju,
dienvidslavu un baltieSu DP re-patriäcij
as gadijumä piesolitä 60
dienu pärtikas premija. Julijä sa-sniegts
„galigais limenis" tadu DP
repatriäcijä, kas ätzitl par piespiedu
kärtä nerepatriejamiem. No 5862
personäm, kas atgriezuSäs dzimtene,
tikai 2600 bijuäi Apvienoto Näciju
DP, bet pärejie no agräkäm ienäid-nieka
valstim. leverojot visu to,
militärä valdiba darot visu iespeja-mo,
lai tagad vairäk sekmetu DP
nometinäSanu citäs zemes. Julijä ci­täs
zemes nometinäti vairäk DP ne­kä
repatrieti, pie kam 5965 no pa-visam
6300 nometinätiem bijuSi Ap­vienoto
Näciju DP. Galvenä DP
uzi?emejazeme bijusi Bel^a.
Tai pa§ä laikä strauji väirojas
nelegälo iecejotäju skaits amerikä-nu
joslä. Qenerälis Klejs paskaid-rojis,
kä begju skaits, kas no pa­domju
joslas nelegäli ienäkuSi ame-rikäiiu
joslä, xiz L septembri sa-sniedzis
55.000. Julijä ap 8000 per-sonu
apcietinätas robezas pärieSanas
bridi un ap 46.000 aizkavetas robezu
päriet. Bavärijas militärä valdiba
uzdevusi pagaidäm nelegälos robez-pärnäcejus
no padomju joslas vairs
liesutit atpakaj. Bet tä kä beglu
m>metnes jay tä . pärpijditas, tad
esot radies kritisks stävoMis. Tur-klät
lieläkä da}a nomet^u iekärto-tas
tikai kä caurlaides nometnes un
ziemäi nav piemerotas. Jölijä, tur-pretim,
vlsä amerikä^u joslä 75 pro-centi
robezpämäceju pärpildito cle-tumu
de} tikuSi atbrivotl un nosu-titi
atpaka}Hz joslu, no kurienes ie-radu
§ies. ^ : ^'' •
St&Str
ta ieveros visu valstu gribu.
Marials paziJ?.oja, ka ASV lugs
pilnsapulci vlsätrakä laikä riipeties
par to,, lai Koreja atkal kjutu neat-kariga
un nedallta valsts. AiiJV vai*
räkkärtigi uzaicinäjusi Padomju Sa-vienibu
vienot!es Korejas jautäju­mä,
bet lidz §ini tas nav izdevies;
kaut gan samniis turpinäjuSäs jau 2
gadus.,
Runas noslegumä Mar§als bridl-näjis
pilnsapulci, ka visiem jäpulas
visiem spekiem, la^ pasaule pärva-retu
vei briesmigäka ka^a draudus,
nospiestibu un postu,
Pec Marlala pilnsapulce , runäja
Meksikas delegäts, kas. gandriz pil­nigi
atbalstija visus amerik;|li;iu ie-rosinäjumus.
Polijas pärstävis pa-zii;
ioja, ka Polija ir pret veto tiesibu
ierobezoSanu. Grie^djas nemLeini ce-lonis
esot svesä ka^^aspeka atrasa-näs
sai zeme un, tiklidz to iiz;väk§o1;,
ari Grieljiijä iestäSoties miers. V i -
§inski«? preses pärstävjiem paskaid-rojis,
ka padomju viedokli pilnsa­pulcei
izklästLsot veläk.
Pec Marsala nmas slpet, ka veto
jautäjums un ASV priek§likums|par
jaunas „bez veto" komisijas dibinä-sanu
izvertisies par vienu no vissva-rigäkajiem
pilnsapulces jautäju-hiiem
To räda ari daudzie komen-täri,
kas izskaneja jau pimiis Mar­sala'runas
» Pazistamais anglfu poli-tiljds
sers Vanzitards Totenhemä
iact^Ai^ Jka IIN iai: )Bhv(k viIsU uisäJiC
piekritis 16 MarSala pläna valstu
komisijas izsträdätajam ziriojuinam
un drizumä to iesniegs ASV ärlietu
ministrijai, lai amerikäpi varetu
konkreti atbildet uz. jautäjumiem
par Eiropas valstim nepiecieäamo
palidzibu. Pec Stutgartes radiofona
zi^äm, republikäijiu kandidäts nako-säm
ASV prezidenta vele5anäm Sta-sens
preses pärstävjiem. izteicis do-mas,
ka drizumä sasauks ärkärtejii
kongresa sesiju, bet „New York He­rald
Tribune" tai paSä laikä raksta,
ka uz ärkärtejas sesijas sasaukSanu
esot maz ceribu vienkärSi täpec, ka
kongresa locekji päräk tälu izkli-du
§i. i .
ASV : saimniecibas viceministrs
Kleitons, kä zinäms, jau vairäkkär-tigi
bija pieprasijis 16 valstu dele-gätiem
Parize, lai tie savus iesnie-gumus
pärsträdä un izsaka.prasibas
pec ASV palidzibas konkretäkä vei^
dä, sniedzot ari garantijas, ka viriu
pasu saimnieciba iespejami pilnigi
izmantota un iekjauta valsts jaunuz-buve
un ka äis valstis ar budzetu
saskanosanu un infläcijas apkaposa-nu
darijusas visu, kas viijiu pa§u
spekos.
Pirmdien tomer 16 valstu delegäti
nolema, ka Eiropas vajadzibas pec
saimnieciska atbalsta un savstarpi-gas
sadarbosanäs ir päräk lielas, lai
varetu vei atlikt pläna publicesanu.
Pec franöu priek^likuma pieijema
rezoluciju, ku^ä versas pret Kleito-speka
\
Kädas territoriöläs parmaipas nbtikuSas
- 5 Eiropas valslfs =========
^ Piecas valstis — Italija, Soraija,
Rumänija, Ungärija un Bulgärija;
pirmdien dazados laikos of iciäll stä-joties
speki mierligumiem, atgrie-zuiäs
neatkarigo Eiropas valstu vi-du.
Ungärija oficiälo miera iestä^a-nos
vestija baznicu zvani. Somija,
kufä nav okupäcijas kajraspeka,
mierllguma spekä stäianäs noriteja
pavisam klusii bet Triestas apgaba-lä,
kur notika sabiedroto karaspeka
izväk§anäs un dienvidslavu un itaju
karaspeka ieieSana jaunnosprausta-jäs
robezterritorijäs, tä nepagäja bez
starpgadijumiem.
Getru daiädu valstu kapaspeka
pärvietoäanäs Triestas apgabalä bi­ja
nobeigta nakti uz "treSdienu.
Pirms tam, svetdien Triestä notika
plaSäki nemieri, kupos pec „Stars
ammnaad DpSiieterddiapa lneljsiaä''ssk oaarpne s55p00o .00n00d00 e nccitillavv ^evkkuug. r 4tSeaa-j- u-pS1jagv^ui^ en^rlo bbaei,i u ar akr o.N poerdveeja^ ul.e gasCt ltkäod-i
robeias >tbiist 1940. gada somu —
padomju pamiera ligumam.
Diehvidslavijas, Francijas un Grle-
Ijiijas territorijä pärgäjuSo itaju ap-gabaluiedzlvotäji
gada laikä var iz-veleties
sev velamo pavalstniecibu.
Smagäkie zaudejumi Itaiijaiir Af--
rikä, un par agräko itaju koloniju
likteni näkamgad vei lems öetras
lielvaistis. Abesinija jau kara laikfi
atguva neatkaribu. \^ ^
Lieläkäs terrltoriäläs pärmalijias
raduSäs Rumänijai. Padomju Sa­vieniba
ieguvusi Ziemelbukovinu ua
Besarabiju, Dienviddöbrudiu —
Bulgärija, bet Rumänija atgust no
Ungärijas Transilvaniju; Bulgäru
prasibas pec pleejas Egejas jural uz
Griekijas redinä noraiditas, bet
Griel^ijä ieguva daius apgabalus nö
Albänijas. Somljä stäjäs spekä Pet­samo
apgabalä nodoSana Padomju
NYHT, St&Str
biedroto militärä valdiba un Tries­tas
policija ieguva kontroll par
noteikumiem tikai pec vairäkäm
stundäm Venecljas Diulijas pro-vinces
policija ziijo, ka pedejäs 48
stundas pirms nÖtiku5ajäm pärmai-i?
äm nemieros npnävetas piecas
personas. Nemieru lafka giesitas ro-kas
granätas, bet policija bija spiesta
lietot asaru gäzl un Sauteiju laides.
Sabiödroto militärä yaldiba^^^p^
bildigiem nemieros uzskata neat-bildigas
itaJu jaunatnes grupas. Ne­mieru
kulminäcija bija isasniegta
svetdien ap pl. 6 vakarä, kad ielu 1 Politlsku motivu d§l organizetie
kautii^os piedalijäs lieläkas komu- plaSie streikl itaJu lauksalmnieclbä
nistu jaunatnes grupas. un rupnieclbä neizbegami apgrutinis
Dienvidslavu galvenä sakaru virs- ASV palidzibu Italijai, paskaldrojis
nieka pulkveza Kilibordo auto ap- A S V ärlietu mlnistrijas preses ie-turets
cejä uz §täbu, un vii?am uz-h'^"^^^ Mek Dermots, Tä bija netie«
brucis pulis; Ang}u brlgadiepa atbilde ita}u komunistu vadUäja
D^önsona auto apmetäts akrnei^em, Tpliati pedejäm asajäm runam, ku-un
uztr^ukuma pilnus brizias: pär^ Täs yiri5 uzbruka ASV, apzimedams
dzivojuSi vairäki sabiedroto preses ^^s par pasaules diktäturu^kas gata-korespondentl
un fotografi.' Viens vojoties karam.
no tiem nosists pie zemes un pec Streiku galvenais or&hizetäjs lp
tam begot apmetäts akme^lem. Ari komunistu pärvalditäs, äarba fede-no
Polas pilsetas ziijio par uzbruku- räcijas sekretärs, komuhists Diuzepe
mu diviem dienvidslavu sakaru di Vitorio, kas izsludinäjis kä lauk-viij-
sniekiem. Satracinätajä puli bija strädnieku, tä ari metallsträdnieku
juku jukäm redzami gan dienyid- Utreiku, apgalvodams, ka visiem
slavu, gan itaju, gan ari daii Triestas streikiem, kupus organlze darba fe-brivvalsts
karogi. Triestas neatka- d^äcija, esot tikai tiri salmnieciski
ribu otrdien of iciäll pasludinäja iemeÄ Darba federacija apvleno
angju virspavelnieka vietnleks V I - pavisam 6 miljonus itaJu strädnieku.
dusjuras telpä ienerälis Eri. Kä 850.000 metallsträdnieku streiks Iz-vecäkais
sabiedroto J^irsnidcs, VIT:I5 sludinäts tikai uz diväm dienäm, kä
paliek par triestas pagaidu guber-prötests pret dzives därdzibii, bet tas
nätoru, kamer Droäibas padomei ir tikai viens no veselas streiku se-beidzot
izdosies Izraudzit Isto. rijas pedejäs nedejäs. Lauksträd-
Anglijas ministru prezidents Et- nieku streiks aptvep apmeram mil-lijs,
Ärlietu ministrs Bevins un ag- jonusträdnieku. Darba federacija
räkais sabiedroto virspavelnieks Ita- mudlnauz streiku ari 2.130.000 ta-lijä
feldmarääls Aleksadrs piesuti- bakas, dzelzceju un tekstilrupnieci-ju
§i apsveikmrius Italijas valdibas bas strädniekus un valsts leredpus.
galvam, ärlietu mini^r^am un aiz- j ^ - ^ ^ ^ ^ ^ ^ Romä, kur pledaliju-sardzibas
ministr^m. ^BBC noraidija g.^^ ap 100.000 strädnieku, Toliätl ru-specialu
raidijumu ,Som«ai mier- — j^ikä atskanejuSi saucleni:„Nävi
liguma^peka staSanas gadijiuna^beU^^^,^^
Isä laika del nav
jams saväkt pilnigus datus par
iekSejäm saimniecibas problem^m
kä ari par citiem jautäjumiem, ku-fus
pedejä bndi gribejuSl^noskaidr^^^
amerikät?L ;
Francijas pärstävis Alfands pa­skaldrojis,
ka jästeidzina ari paSu E i ­ropas
valstu sadarboSanäs, iin pazi-noja,
ka Francija gatava iestäties
muitas unijä ar ylsäm pärejäm val­stim.
Bez tam franCu pärstävis ai-cinäjis
visu valstu delegätus pa-rakstit
koplgu vpiecu pantu^JQgumu
ASV, kas saturetu^ ari dazas no .täm
garantijäm, ko velas amerikäni.
PriekSlikumam tomer pretojas an-gju
un skandinavu pärstävji. Vieni-gais
jautäjums, par ko vienojäs visi,
bija praslba sanemt izejvielas, par ku-fam
samaksätu ar älzdevumu no
Starptautiskäs jaunuzbuves bankas.
^New York Herald Tribune" zii?o.
ka Francija izrädljusies tä valsts,
kas visvairäk ieintcreseta Marjala
pläna reälizeSanä. Täs p^iekSliku-mam
nodibinät vispärigu muitas uni-ju
tomer pievienojusies vienigi Ita­lija.
Ari par piecu punktu luguma
parakstlSariu bez liekas kavesanäs
izteikusies tikai tä pati Italija. Kad
ierosinäts drizumä sasaukt jaunu
konferenci Eiropas valstu saimnie-ciskäs
sadarbibas padzilinä^änai.
Sveices pärstävis norädljis, ka vii)a
valdiba yarbut nevele§oties visu
procesu atkärtot. Sveice esot pie-tiekami
neatkarlga no amerikäpu
atbalsta, läi päliktu mälä.
NYHT. BBC
NYHT, St&Str.
Iltiiiiiiiiiilil
nekädi öficiäll apsveikumi vai vesti-jumi
nav nosutltl Rumänijai, Ungä-rijai
un Bulgärijai. Ärlietu mlnlstrs
Bevins Vestijumä ärlietu minlstram
Sforcam atzime, ka daii mierllgu­ma
noteikumi daudziem itaUem va­rot
likties netaisnl, bet ar labu grl-1 pagajuää nedejä pahäkts noKgums
bu §is problemas vei varot apsvert,s^ajp Angllju un Dienvldslaviiu par
un Anglijal netrukstot vislabakas dienvidslavu DP repatriäciju, Kas at-gribas
atjaunot draudzigas attiecibasi Vadjas un Austrljas angju
ar Italiju. i joslä. Pec angju vestnleka Belgradö
rtalijas ätgrieSanäs neatkarigo domäm, ligums atbUstQt Dienvldsla-valstu
saime saistlta ar visu täs Af-1 yi jas valdibas likumiga jäm prasibäm
rikas koloniju zaudeSanu. Bez tam uh relze aizstävot ari DP tiesibas.
tä zaudejusi Dodekanesu salas Ege- Kiagenfurte paredzets dlblnät anglu-jas
jurä, lieläko dalu salu Adrljas dienvidslavu komlslju, kas kärtos
juräv kä ari 3000 kvadrätjildiu pär„balto" (nevalhigo), „peleko" (apSau-
§as Italijas cietzemesterritorijas. Nä" bämo) un „melno" repatriäciju.
koSo 7 gadu laikä Italijai reparaci- „Melnös" uzskatis par kafa noziedz-jäs
Padoitiju Sayienibat^
Abesinijai, Grielj:!jai un Dienvidsla- no Väcljas un Austrljas, ja Dienvld
vijai jäsamäksä 360 miljonu dolaruJ glavlja iesniegs pletiekamu apöQ-N6
zaudetäs territorijas nellelu ga- dzibas materiälu. Tlem DP, kufus
balu ^ Alpos iegust Francija, bet 2 meneSu laikä pec llguma noslegSa-
Istrijas pussalu Dienvidslavija, lidz nas nepieprasis, Dienvldslävijas val-ar
Polas un Fiumes ostu'. diba izsludinäjusi amnestiju.
Bez tam pie Adrijas juras radu- „ r»/sismi,ci ,,^+0
sies jauna Triestas brivvalsts. Tä ^^^nija ^^I^J^,;^^.^.^ . - 7
vienas un Anglija un ASV no otra^ is, ka Dani a nevelotl^^m siegt
puses. Triestas pärvaldi' pagaidäm Jaunuligumu par: GrenlandL
parpem sabiedroto militärä valdiba, | Jaimals Ungärijas parlaments alz-bct
veläk pärvaldes organi bus pa- gäjis atvalinäjumä uz n^otelktu
§as Triestas valdiba. Sabiedroto ka- | laiku.
raspeka izväksana 90 dienu laikä uiz
1941. g.
Triestas brlvyalsti neattiecas. Ti;ir
paliek vei pa 5000 viru' anglu un
amerikäiju karaspeka, tapat tur nö-vietosies
täds pats skaits dienvld-
Zviedrijä Izdevusl loti stingrus no-teikumu'^
par valutas izvefenu-ur d-täm
zemem.
Par puslitru vaja alus Bav§ri|ä
driz bus jänodod 10 g\maizes taloöi.
i 1
I
il
m
m
'i
.••--<Äl-i;>;'W mm
.-1 ^-^iV-:^