Bavarijas Latviesu vestnesis, September 19, 1947

              1*1
mmi
im
1
^5
i
Ml
gf
i l tm
TV» t K At-KS»
mm
m
ns--
^ ^ ^ ^
m
m
m
mm
mm
•LATVIJA, 1947* g.l9. septembrl
MirdzaTirrtma un Aleksis Hakelis . :- \ A- •.. :r . . . • • • • : . 1 .i "i. •• • . . • ! *! . • . ••. •
säsniedz teicamäkos rezultatus trimdas
melstarsacTkstes Nirnberga
ZINAIDA RINGENBERGÄ UN ALBERTB PRIEDNIEKS - CETR-KÄBTEJI
UZVARETÄJIJÄNIS DALK^rS V E L VIENMER MtJSU
LABÄS^AIS SO^iÖTSJS
iiz^emuiOAa >-» lat^JleSu äträkais skrejcijs Alberts Priediuekis
(Libel(a)
Jänis DalJb^, kas I meistare: 16 • g. v. §lj:epa metö^^^^^
tik daudz cinijies Mundlrite Riekstii?La. Visvairäk da-par
savas zemes libnielku: 60 m skrejieriä sievietem —
kräsäm^ atkal nesa 117. Visrtiazsik dsdibriidcu: %epa me-
Latvijas karogu, kad | sana sievietem W 3.
13. isept. saulainajä
pgcpusdienä ^irn-| Jaunäs paaudzes spörtistieih daiidz
bergas stadiona ^jarba, jävelta technikas izkepsanai;
amerika3?u joslas udzsinejie rezultäti sasriiegti > tik^
latvie§u sporia var U r fiziskajäm uii
ditäjs A. Celins ^^^^^; Emigräcijas ifleistarsaciksu uz-sveica
^ sp<i»rtistus varetäju ' sasniegumi ievietöti musu
emgracijas pirmo haikraksta pagäjusä numurä. Par
vieglatletikaai meis- garikojuma teicämo, norisi atziniba
^rsac&§u atklaSanas parade., „Ve- pi^badias nomefnes' tautiesiem urv
.cais Dali^ velvienmer ir ari musu gadkTm galvenajam organizetäjam
teicamakais sojotajs trimda. To vii?§ R. Upatniekam ^ ar vii^a paligiem.
phecmaja ar uzvaru 5 km^ distance, piäbachiesi viesmiligi izguldinaja
kaut dienu pims saclkstem bija Uurpat 200 cilveku,, ziedodami nö
slip.. An^kaistiepanak|mi,ko^§^^ ikdienas deväm
fS? Ä. Pinnebergas US ^vieglat- pä^tiku, ciemii:ius ari labi paedinäjä
l^ti, dalejl Daliij^a nqpelns.
Musu äträkais skrejejs ir Mberts
Rriedliieks. leskaitot stafetes, vii^
utvareja 4 sacensibas. Sprintä ar
Priednieku nopietngfc konkuret speja
Vi(enigi Garklävs.. .400 m distance
un dävaja skaistas balvas meistarsa-eik
§ui izcjlälicajiefa atletiem. Paldies!
A r n o l d s Stnits
4 "
JAUNS I.ATVIJAS REKORDS
•f:^:': i;,r^;-:.-:PIE^
i-j . . . ^. « I Au^^trijas meistarsacikstes pie6cii;iä
apmeram luizvertigi pretmieki ir E. sievietem Zalcburgä Zinäida Rin-
Cölms \m Cudaräns. Pedejalo iegu- genberga «isniedza jaunu Latvijas
,va.2..v., bet ieskreja nepareizä cejäUekordu - 250 p.. (augstl^anä 1,'40
' un Cudaränu diskvalific§ja. Neesot m, lo^ie 11,20 m, 100 m 13,6 sek., tai-
^eiiindä V. Teterim, 800 m. -slsrejienä lek^anä 4,93 m, äl^epä a9,04 m)/ Rin-uzvareja
A. Niedra. Garäkajas dis- genbergas .pem Vine-reälizetais re-
• tances paSreiz päräkais ir vaLtnierie- kords bija 235 p., bet agräk dzimte-
- §a E. Tirnera skolnieks A. ÄbQltii?§. nesasniegtgds ^ 234 p. Ringenberga
MeSanu disciplinäs nestarteja J. Ra- jauno rekordu äoreiz speja Joti gru-
' tass. Slj:epa. meäana A. Hakdim, .kas tos apstäkjos — 1V2 stundäs, jo Am-no.
jauna.apliecinäja,savasdaudzcii;L- trijas^ vieglatletikas savieniba bija
^•nieka spejas, izdeväs parspet K Cir- notfeikusi, ka sacikstes jäbeidz 1
ceni; Pedejäs päfbaudes sacikstes Ljienä. Vii;ia pärspeja vis^s savas
Pinnebergä Circenis meta sl^epu Uäncenses, bet starteja ärpus konku-
,62,73 m,, bet Hakeli^ Nirnberga uz-h^ences. Meistarsacikstes var piädali-
^ yareja ar 62,3? m reziUtatu, Laba- ties tikai4ie sportisti, kas Austrijä
kais lodes grudejs neapsaub^mi u: N. nodzivojusi 3 gadus. Praktiski tä-
' Millers. Diskä vienigi E.; ^oltraks ^ad 'ärzemnieku starts pasreiz pil-
, tik^ pari 40 m. Jaunais meistars ve- fiigi i^sle^, joAustrijas oträ repub-sep
meSana G. Vamovskis ^aja hj^a pastäv tikai 2V2 gadu
vieglatletikas nozare säcis treneties
tikai äovasar. Jaiins värds ir ari 24
' g. ,v. gulbenietis H. Brencitls, kas, 1 IW|
• parleoot 1,80 m augstumu, sasniedza *
\ vienunosacikSuteicam^^^ Kvalifikäcijas turnirä basketbola
zultatiem. lepriecma A Guiiarsona gi^^i^^tem amerikäi;iu joslas meistar^
f? Vircburgas YMCA saväs
^ • bija Hehsks lecien^ - gaijdnz 7 m, j^äjäs pelnlti uzvareja Valkas spor-
, taöu noleciena Gunapontonelai-Uistes 42-30720-^13). lespaidi
me3as,par.auties uz p r i Ä Drava, Novicka un Grlvii^a,
yel .mazhet atkrita atpaka]. Hana- ^et zaudetäju labäkäs speletäjas b i -
vas vieglatletu samei viemgo uzva- ja Jrbe un. P^rkohe. Valkas vienl-imazcipija
tnssoUece^^^ vei daudz jämäcäs kopejä sa-
Daudzas sacensibas starteja E. Lipo-Upele. G G r i e ze
. manis. Pärspejot J. Pälend, vii;i§ tika > -
meistars kärtslekSanä. Tikai pem Amedkäijiu joslas latvieSu futböla
pari barjeräm ääka skriet M. Peter- meistersaciksu ievadijuma Valka
.'Sons, bet Nimb^rgä viriä jau,^^!^^^^^^^ sept. saivä laukumä uzvar§ja
. uzvaru. Musu jauno vieglatletu sai- Vircburgas YMCAs vienibu 1-0
me tas ir viens no ,visapdäv;taätäka- Vienigos värtus ieguva Beb-jiem
spekiem. Petersona turpmakie ^ s , kas äoreiz bija centra uzbrucejs.
panakumi atkarigi no pareiaas spe- Bebris, Pladers un Laumanis izrä-ciälit|
tes izveles. Nebija labi, kaLjxjäs. uzvaretäju sekmigäkie spele-
, §oreiz;vli?§ starteja tik daudz* noza-1 täji, bet viesu vienibä G. Lazdins un
res, kaut visur guva panäkumus. iLidums. Saciksti .vadija. A. Pukins-kis
(I>armstate).
Sievieäu sacensibas, s atskaitot re-| VirBbiirgas YMCAs basketbolisti
kordisita Jäi;ia Stendzenieka radinieci sacikste Vircburgä uzvareja emigrä-
M. Riekstil>^, kas bija päräkä Sl^epa cijas 1946. g. meistaru Libekas Rigu
meSahä, uzvaras aplasija musu vecäs 36—33 (11—16). Vircburgiegu sastävä
paaudzes atletes M Timma, IjT. Kon- Mja 3 braji Blicavi, Rings, Miezitis,
ce un Z. Ringenberga; Pedejä. ärpus perdis; Perkons un Raiskums. Speli
konkureilces piedaloties ari 4X60.m vadija A. Aizsilnieks un J. Stäls
stafete, iizyareja 4 sacensibas. Pec! (Hapava).
dekäina cejojuma uz Nirnbergu, mu-mx
pieccii?ias räkoräiste RingenlDergr
reälizöja daudzci2;miecei lieliskus re-zultätus.
Lieläko pärsteigumu viija
sagädäja, pieveicbt rekordisti M.
Timmu tällekäanä. Jaievero, ka Rin­genberga
dzivo Joti nelabveligos ap-stäkjos
Austrijä; Laigutu labus sä-sniegumus,
ärsts Vii;iai ieteicis dienä
est 200 g cukurä. „Bet^ kur lai es
ijiemu kaut 20 gramul" — saka spor-tiste.
;Rekordistei Timmai visumä
bija ;,melnäs dienas".,60 m skrejle^
nä startera 'kjudas d^ vii:ia nokayeja
startu, käpec näcäs zaudet,, bet täl-lekSanä-
jukä soji ieskrejieria pedejä
posmä. Teicäms gan atkal bija Tim-nitas
rezultäts augstleksanä. Sacik-^
stes -pierädijäs, ka mums visäs no-zares
ir veselagvarde jauno viegl-
• atlesu. Daudza$ no"^ täm gados yel
pavisam ja|mii^as sportistes. Päreizi
izkopjot säVas spejas, vi^as var gai-dlt
teicämus sasniegiimus. Tresäs
vietas ieguveja diska mesanä 15
g. V. Eidie, sava skolotäja A. Rei-
,mai?a uzmudinäta, piemeram, tikai
pirms 3 nedejäm pirmo reizi savä
': muzä metusi disku!
Jauni pasaules
un Eiropas rekordi
nä
BEIGUSÄS 6. EIROPAS MEISTAR-,
SACIKSTES MONTEKARLO
Sestajäs Eiropas
meistarsacikstes .
pelde§knä Monte^
karlo starteja 16
valstu 300 sportisti
Uzmanlbas centrä
bija franöu 19 g. v.
peldetäjs Aleksis
Zeni, 100 m kraulä
vii?5 sasniedza jau­nu
Eiropas rekordu
-r- 56,Ö sek., palie-kot
tikai 0,3 sek.
aiz amerikäpia Ala­na
Forda pasaules
rekordä. 490 m
kraulä Zeni reäli-zeja
jaunu pasaules
rekordsashiegumu
— 4:35,2 min. Bila
Smita (ASV) lidz-sinejais
rekords bi­ja
4:38,5; sek. 1500
m kraulä uzvareja
Mitro (Ung.) 19:28,0
minuies. 200 m gelr
dejumä uz krutim
studentu pasaules
meistars Roijs Ro-meils
(Ang.) sasnie-m-
Nesen vienä no lielajäm UN kon-1 niecibas speciälists Morozövs im ie*
ferenöu telpäm Leikseksesä ieradäs nerälleitnants Vasiljevs .militärä ko-cilveks
är veseri un lauzamäm stan- misijä, Grorhiko pats sttädä vismaz
gäm un, saujäs saspläyis, säkä lauzt tikpat dafUdz, cik vii;ia stata vjaudis:
lielu ; caurumu sienä. — Tas tomer 1 Gromiko kundze, kad zumälisti to
nebija Andrejs Gromiko, — pa- iztaujäja, reiz iesaucäs: '„Ak, AnA
skaidrö „Time". — Tas bija sträd- drejs strädä ]oti daudz, lai gan ne
nieks, kam UN ugunSdzeseju mar- tik daudz ka biedrs Vi5inskis, un tas
äals bija uzdeyis izkalt jaimu pa-|savulcärt nesträdä tik daudz kä
pildu izejii ugunsgreku ladijumiem. biedts Molotovs."
Citu valstu UN delegati gan nosmi- Daudzi UN diplomäti atzinusi, ka,
neja, ka lidz ar to raditas vei vie-1 lai saprastu Gromiko, ir jäsaprot,/
nas durvis, pa kupäm Gromiko va- ka vii?5 ir ne tikai jauriatipa*valsts«
res demonstrativi iziet. viru pärstävis, bet, ari prototips p^-
.„Time" veltijis Ahdrejam Gromi- visam jaunai cilveku raseL Rakst-ko
veselu gafu rakstu, ku|*ä konsta- nieks Kestlers romänä „Tumsa die-te,
ka Padomju Savienibas pastävi-1 nas vidu" apraksttjis jaunos cilve-gais
pärstävis Dro^ibas padome, iz- kus, kas izaugu^i no revolucijas sak-pildidams
Savas valdibas direktivas, nes: ,,. \ . Tä ir paaudze, kas säkusi
„veic savus uzdevumus ar tieäam domät tikai pec pludiem. tai nebija
mulsirioäu prasmi*^ nekädu atitii^u un n
Täläk rakstä sacits: Sedes vlq& kas saistitu to ar veco pazuduSo pa-runä
yienäldzigä, necilä balsi, par sauli. Tä ir paaudze, kas ' dzimusl
kuiru amerikai;iu sievieSu kärtas bez iedvesmas, bezkräsaina, nedlu
zurhälistes tomer izteikuSäs, ka tä balsi, bez smaida, pilnigi bez humo-ipasa
seksapila. Lai gan Gro- [ra izjutas, bez frivolitätes, bez me«
miko principä runä tikai krieviski, lancholijasi modemo neandertälieSu
dza Eiropas 1947. g. labäkö rezultä-1 vli;i§ iemäcijies angju Valodu loti paaudze . . . •
tu — 2:40,2 min. Ar 1:08,9 min. sa- labi; Kad vii;i§ izskäidroja savu ve- K^id komiinistu partija izcinlja
sniegumu Georgs Valerijs (Franc.) to Grie^ijas jautäjumä un izklästijä astjjaino cii;iu:.par varu 1917. gadä,
pärspeja väciesa Slaudia Eiropas padomju priekSlikumus Balkänu Gromiko' bija 8 gadus yecs. Viijiam,
rekordu 100 m peldejumä uz mugu- stridu izbeigäanai, tulks,' tulkodams tapat kä miljoniem citu, nekad nav
ras. Eiropas äträkä peldetäja izrä- Gromiko värdus, sacija: ,J*retejä piederejusi rotajlieta, grämata, ide-dljäs
däniete Natansena, kas veiica gadijumä stävoklis novedts pie tä, äls vai pat sapnis, kas §ädi vai tädl
100 m kraulä 1:07,8 min. n
rezultäti reälizejäs ari stafetes. Gromiko piesita zimuja galu pielKa tädi viri eksiste un ka tie var
4X200 m kraulä uzvareja Ungärija galda un mierigi izlaboja «Es ne- iei^emt svarigus^amatu?, tas ir viens
9:03,4 min. (jauns Eiropas rekords). teicu kalps^ es saclju — v e r g s . " no vissvarigäkajiem musdienu pa-
A. Zeni 4X200 m stafete savus 200 Amerikäi;iu Zumälisti- nosauku5i saules faktiem. . Gromiko nepieder
m veica jjuna pasaujes rekorda lai- Gromiko. par cilveku ,,bez sejas". Pie divdesmito gadu komisaru kla-kä
2:04,9 min. Francijas vieniba Kad vi]?§ atstäj UN sedes vi^ä ses, bet discipllneti gremdejas §au-,
tomer zaudeja un Zeni vei ilgi pec gandriz vienmer, atstäj zäli viens no ra kulta apsverSanä. \
sacensibas baseinafmalä raudäja. pirHiaJiem — vipS iet leniy platos j' Gromiko parasti lasa tikai taut-
Ungäri pälika nepärspeti ari 4X 290 Plecus augstu , uzrävis, gälVu uz saimnieciskas grämatas, lai gan reiz
m uz krutim (9:53,0 min.). Daillek- pr^käu noliecis, ai tik stingii seju atzinies, ka yipam patik Baii;ona ,
§anä päräkie bija franöL Udens- kä masku. Pie^durvim piebrauc pa- dzeja '^äpec, ka tam ir „södäla
polo spele uzvareja Italija, finalä domjii auto Nr. 1, Soferis atra^ loti maz,
pärspejot Bej^ju 4—1. Augäejä xiz- vis un smaida, rädidams mälfsligus ed visai mereni. Vii?§ §ad tad spele
nemumä' A 2^1 — Eiropas äträ- teräuda zobus, Gromiko päzftd b ^ - §achu uii volejbolu. Dazi apgalvo,
kais peldetäjs zina dumakä un mistikä. ka yii:iä kräjot pastmarkas, Vii?a sie-
Savä'zinä Gromiko kjuvis^^^i^^^^^^^
TsTujorkas inventärs. Vinä ir vistie- nus AnatoHjam tagad 15, Emili-äaiais
padomju noslepumainlbas jai 9 gadl. Visbieiäk v i ^ payada
^ Iparaug^. Vii:i§ pastaigäjas pa piek- nedaudzos brivlailcus kopä. ar ^ -
Mäkslinieks Sigismunds Vidbergs aveniju, vii;i§" sed Transluksa meni. ^ ^
zlme diplomus LS'un FAP amerikä- ^^ätri ™ ^^^inu seju noklausäs, kä Orpm±o dzivo40^istabu maja kas
nu iosÄomiteias-rn^^
uzvSiiem rikoto saclkäu ^ bagäthiekam. Tä hoslepta aiz aug-
" ite sacikstes Augsburgä 6 Vei nesen par Gromifc^^ pl^a^därza^^^k^^^
a « . ™ a. punktu päräkumu u^va- P^^^^a zmams J^^^f ^ ^ . ^ a^
rejaMinchenes^^^l^^
detä svara amafiPni hak^Pri rPltaU^ibeja par to iztaujat pasu Gromi- das uz dazu iepriek§ uzrakstitu jau-
SiG^. -SiSulucsv ml^r uJ . VTit^olJs, ^k^a s dzivojap??! nemterese! ,
Augsburgä, saistijies darbä Frank- Pamazam tomer §is tas noskaid-furte
un turpmäk basketbolu sp§les k^^^f Vispirms tas ka pasaule ir
YMCAs vienibä daudz Gromiko. Andrejs Gromiko
Sportista laulibas. Vircburgas bas- P^-
ketbolists Raiskums salauläjies ar Pils^ti'?.^. G""}^!^!, ^^y"™^- Pf*^-
basketbolisti LUdmillu Novicku. bet P ' ! P^^Ä^ye^^meku saucas Gro-
Valkas nometnes basketboliste Mir- l ? ^ - tautsaimniecibu,
dza Irbe 'ar Aleksandru Eki. • ^«fVP^ i
BaltUas tautibu futbolistu izlases du pec .tam bi3is_ Idctors Maskavas
vienibu sacensiba paredzeta oktobra h^J^^t^? akademija 1939. gada v ^u
vidu Augsburgä. Latvieäu f u t b o l i k g ^
pirms tam vienu ned§lu dzivos tre- J^V^istryas Amemas noaaias vaoi nmnometne Valkä. • taju, driz pec taift viiju nosutija par Wiia8 baltieSu meistarsaca^
stes vieglatletikä paredzetas ( * t o b r l t e ^ ^ , , | Ä J ^ f ^
kädä zviedru provinces pUsetä. . Molotovs beidtot nolema gah^ at-
V AustrUas futbolisti valstu sacikste K^v^J^J» ^gj^^^^
uzvareja Ungäriju 4—3 (2—1).' *<iaisKa, irpjanovsKa, s>unca_ ucg
^1
" Meistairsacik§u vislabäk^is rezul­täts
virieäu sacensibas bija A. Ha-ke}
a 62,38 m sasniegums slj^epa me-änä
(832 p.), bet sieviesu konku-rence
M. Timmas 1,51 m rezultäts
augstleksanä (678 p.). Visskaistäkä
cii;ia: R Celma un Cudaräna spekb-äanäs
4X400 m stafetes skrejiena
pedgjä maipä, kur Cudaräns izcinija
uzvaru Slezvigas-Hol^teihas vieni-bai.
. Visvecäkais dalibnieks: 43 g. v
Jänis Dalii?4. Visjaunäkais meistars:
18 g. v. uzväretäjs 110 m barjerskre-jtenä
Modris Petersons. Visjaunäkä
Sala, kas mckfö^^^P^^^^^^^
ÄAunstrSienSni ffalvenaisp ädinri^^PSht^c!^" ,h.^i ia^ I ^ utzot icVaimetääk ussä kväi rruiso.r ikToät Gjäruonmäikkuoä
ridzinieku paz^a „Bimbo« Bmders. ^^.^ yaSingtonas Bal.
ta hamä, lai uzrätjitii Ruzveltam sa-
Valdierefias sala Holande, ko säuc
par IrlolandiBs „därzu" un kas ka]?ä
smagi cietusi, cer veikt savu atjau-noäaiiu
ar importetu slieku, lapse^u
un bisu palidzibu, Ka|:a laikä salu
applilidinäja ar jiiras ödeni, tomer
jau 1946. gadä bija atjaunoti sabum-botie
dambji, jura padzita atpakaj,
uni tirumi uri p.}ävas jau atkal za-loja,
kaut j?ah jiiras udens piesäti-nätä
zeme deva tikai 40 proc. no
normäläs n^as. Sala apmirusi koki,
bet kur nav putnu — vairojas dazädi
städu -keitekli . PagäjuSä gada razu
bojäja milzigi käpum bari, kurus
eilveki vien jnespeja apkarot, jo to
dabisko ienaidnieku, putnu, nebija.
Otra problema ir slieku trukums
ar sali piesätinätajä zeme. Ar ^psa
vus, akrediteäanäs papirus un
vesthieks 'rietu^iiem draudzigi no-
9kai;iotä ^tvinova vietä, (aromiko
palidzibu zeme gan stipri attirita, 1 toreiz bija 34 gadus vecs un izskati-bet
mäksligi tomer gruti aizstät vi- jäs tä, it kä nevaretu atSl^irt dema^-
sus dabiskos procesus. Tä zemes ir- Su no dinejas. Katrä zii;iä vip5 bija
dinä^anu normäli veic sliekas. Bet pilnigi, jauna parädiba diplomätijas
Valcherenä juras udens pludi izni- Pasaule. / ; > ,
cinäjuM visas sliekas. Tädel Valche- ' Lidz Gromiko uznäksanai uz ska-retia
tagad gribimportet ap 40 m i i -
jonu slieku, lai atjaunotu savas ze- izdanäm bagäts makslmieks, kas
mes auglibu. Käds angju därznieks tikpat ätri mäceja saca:^t asu pro-ieteicis
täs audzettejas lapas, kureesta notu ka izteikt kompltaentu
täs vislabäk vairojoties. Bet tä kä dämai. Bet Gromiko^ kabinetos ^
slleka gada laikä reti kad pärvietoH ^^^^ zäles uzvedas ka robots.: Vi^iS
joties vairäk par 5 jardiem, tad runä tiesi, skaidri, bez lejuSanas.
problema pati par seyi bus §o 40 Vii?5 katru lemum^
miljonu ,,pärvietoto radijumu" sa-1 Vina diplornätija ir Maskavas gribas
»LATVIJAS** ABONEMENTS,
pasiiOitinot laikrakstu pa atsevis-
^iein eksempläriem (lidz 3 eks.
iesk.K' maksa RM 7.— menesi; pa-sutinot
koUektivi vairäk par 2 ek-semplärieim
— RM 6.— menesi par
eksL Sludinäjumu maksa: BM 3.--^
par vienslejigu iespiedrindu vai
tai atbilistosn telpu; piederigo
meklesanas sludinäjumi par pus-cena,
bet ne mazäk ka RM 6.—
par sludinäjumu.
Abonementu pietelkumi, sludi-
Qäjuml naudas pärvedumi un ko-respondence
adresejama »JLatvi-jai",
(13bll Giinzbttfg/Do., Biirger-meister-
LAndmann-Platz 7.
daliäan^ pa visu plaso apgäbalu. ^ burtiska izpildisana. Vi^am §ai dar­bä
palidz fizikas profesors Skobel-cins
atomeneriijas komisijä, saim-
BfiisiÄaagiÄi
No dzimtenes esani sa^emuM säpju ziiiru, ka tur Dieva miera
aizgäjusi miisu sirdsmi]ä mämii;ia un neizsakämi labä vecmämii^ia
^^^^^^^^^^^^^^^ U
dzim. 1874. g. 29. maija Codes pag. .
Vi2;ia sekojusi miiiibä savam delam miisu vismltajam
inz; mezkopim
dzim. 1905. g. 3. oktobri Rigä, kritis 194^ g. 26. junijä .pie Opockas.
Muzana neriins Daugavas kräces
Muzam nerims yaroi;iu gars.
Par vinu nebeigs sero^ •
pie(^ ,
mm m
mm
Karlia Ba-
Watbades as
^ UN pii
55*1 « s ffl, ned^rafe
JCsirdigu mer^ ^
valsöä joproja'
§im atbildem izrieteja, Jca Gromiko
parasti celas pl. 9 ritä, iet, gulet pec
pusnakts. Pie brokastu galda vi^ä la­sa
daudz' lapcrakstu. Atskaitot krie-yu
klasikus," vii^ia miläkäs grämatas
ir Igo, Balzaka, Qetes, Sekspira un
Märkä Tvena darbi. No amerikä^u
filmäm vi^am visvairäk patik- Ve-jiem
lidzi, Rebeka, Ebe Linkolns Ili^-
noisä. Vii?a t§vs bijis zemnieks. Vi-?
i;iam ir. bralis un mäsä, kas dzivo
Gomelä. Vin§ iepazinies ar sievu,(
studedams Minskä. #
Par to, ka Gromiko gust * arvien
lieläkus panäkumus, vislabäk liecina
veids, kädä vi^a rurias atrefere pa-^
domju laDcraksti. Vi^a runas DroSi-bas
padome jau labi sen iespie2 vär-du
pa värdam; Säkumä viija värdu
iespieda ar 7 punktu lieliem bur-tiem,
pec pirmajiem veto bUrti säkä
klut lieläki. Pec 8. veto padomju
laikraksti rakstija Gromiko värdu ar
14 pimktu burtiem. Tad virsraksti par
Gromiko kjuva 18 punktu lieli, bet
pedejä laikä sasniegu5i 27 punktus,
kas ir lieläkais, ko padomju laik­raksti
yispär pielieto. Neraugoties
uz to, padomju prese joprojäm
iespiei Gromiko attelus.
Gromiko acim redzami savä darbä
nepagurst. Kop§ darba säkäanas
Droäibas padome vii?5 pat vei pie-i
^ i e s svarä. Vi^iS sez mierigs tm
reizem pasaka teicienus, kupus cite J
visa amerikäi^u prese. Kad Kolum-bijas
pärstävis ierösinäja kompfomi-su
starp amerikä^u un krievu
priek§likumiem Grie^ijas jautäjuma, ^
Groupko osi atcirta: „Tas ir tas pats
amerikäi;iu priek§likums, tikai ap-grieztiem
matiem, nopuderets un iz-kräsots
är lupu zimuli." Kad käds
reiz brinijäs, cik vi^s jauns, Gromi*
ko atjautäj^r „Cik vecam cilvekam .
Amerikä jäkjust, lai vii?§ butu cie*
nijams?" Bet kad ,4ew^York Tim^
blja ievictojis rakstu par vii>u pasu,
Gromiko s^cija: „Puse ir patiesHja
unpuse raeli, tä ka „Times" ir lidz-svarots
laikraksts, tad to jau värejä
sagaidit."
PatelcTba
Izsaku vissirsnigäko pateicibu Ed- ^
mundstäles sanatorijas latvlesu pul-cinam,
Späkenbergas nometnes ie-dzivotäjiem,
mäc. Langina kgm, bi-ju
§iem darba un cii>u biedriem, kup
piedalljäs musu milä aizgäjeja /
PETEBIA NÄTRITSfA
izvadisanä vina pedejä gaitä. Mils
paldies par veltltiem atvadu värdiem
un ziediem. ^
Sievä un sveSuma
IS-^oäanu.«. Bevma
JSTtam, kapee a t b r ^ a
.Ä&neapinierina. Padomi
Ä teica Visinskis, spenu
'Rusolla, M atnslna-iei|
jas'jauta3uinu, bet ta
.,#8$^-^ vijvairSt
bBiiDMMala pläns esot ,AP
BrSadju priocip pärkäpäana
liv Ä a j Ä d!kt§t dlii
i lÄ pri*Mikumus
'ifös p§i7eiäo§anaif;}
W pri^likumifö-•
.«.^.jmeiinäjumu »fcvietat
iHas padomi'.
Ä noskaidrojas, tei'
ka Maisala plana nolf'
; Ketum^öpu ASV vL
un sa§^eit Eiropu divi d
W& kiitizeja as^täk^us. Gri(
Jp» erl,n ddPna&, ijäS.^p iVöiiji?ä§, nAorsgaeuic
"IMuriindu amerikä^u \
Ii ^ o j a tos par k a ^
M
m padonju Ukrainas un cit
|«Qidegä^^ afplaudeja, ka
j * , ^ ia Padomju Sävie
iS^^^^^^Pretojas
j?»ta..pläniem un ka R
|»par:savupienäkumup
pet „iaeaugo§o jauna te
Im KarlSietu^^ m^ini^st ru raMuadrä§ ji
K «ASV djspansijas
f U arvien vairak draudi
™. Kaa VismslQs pazi
'Wamnegatavojas. I
patolnju delegä
J2 atombimibas. un cil
.*r 12
•• ,-.7
>as mi(
mm