1948-07-16-02 |
Previous | 2 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
'mii' I m I li I illl •;•! Illl; 1- i l ll mm , l i ii mmd tr^l • • ! tm 1 1 : i lifM mm-i mmmm illl i » iilt it:;?!*-' '^'-M ko be pa tir rQ lie pr M' i« bu žā • kc ni dl šu riž nl Q( m sa m vi 'ja P< m m bi ni tl t< Ci rt il n b k n b P i< r' e l c • LATVIJA. 19.^8. g. l6.-jfiH Nr. 54 (159) 1948. g. 18. jūlijā A r a u t o r a oeratcstu vai i n i c l ā i i e r n par a k s t ī t a j o s r ā k s t o r I z t e i k t a s domas nav i c a t r a z i o ā r e d a k p i j e s domas , 0 VEKTEJU>U UN DOMAS PAR PIRMO LNP SANĀKSMI Zl^OJUm PAR TRIMDINIEKU STĀVOKLI LCP SESIJA PIEZĪMES PAR APAKŠNAMU UN /\^;'V-;\:::AUGSNAMU:::/^^^ „Beidzot arī latviešiem ir apakš- . nami5 un . augžnams.'- : teica . kāds. asprātis pēc /tam, kad otrā dienā pec LCP HanWas sesijas Eslingenā sākās LNP pirmā delegātu sapulce. Apak.^ia.ma un a'i^^.šnama apzīmējumam diezf^an liels pamatojums ar to, ka LCP ir tri md i n i ek u tiesi v51 ē-ta pārstāvība, bet LNP trimdas organizāciju: veidots iestādījums, kurā ieiet tiklab LCP, kā ārpus tās esoš'ļs orf^anizācijas. Abās sanāksmēs aD.spriesti svarīgi jautājumi, delegāti .sēdēs pavadījuši vismaz 50 stundas, izteikts daudz vārdu un arī daudz vērtīgu domu, bijuši arī tādi Efadijumi, kad priekšlikuma izžķir- .šana, uz 5 minūtēm oārtraukt sēdi, prasījusi 4 minūtes. Kāds tad ir gala rezultāts? LNP delegātu sapulces giovērtē-jums pašu delegātu tvērumā lasāms šajā numurā citā vietā un arī tas dod mazu noģismi, ka sadarbību no sienas līdz sienai LNP panākt nav bijis viegli. Bet ja tā tagad beidzot notikusi, ja tās vajadzība ir vienprātīgi atzīta, tad tas ar gandarījumu apzīmējams par sen gaidītu pozitīvu sasniegumu. Turpmākajā darbā, kas visvairāk izpaudīsies LNP prezidijā, tagad jāparādās sadarbības gribas patiesumam im godīgumam. Jāatmet dominēšanas tieksmes, jāatmet aizdomīgums, un deklaratīvā sadarbība jāceļ par apzinīgu, god- .prātības cauraustu pienākumu. Delegātu sapulces atzinumi LNP prezidija darbam devuSi plašus metus. Tur darba pietiks visiem; kas vēlēsies savu darbības gatavību apliecināt ar nesavtīgām pūlēm. Un īpaši te gribētos pasvītrot tās' tēzes, kas nevien vispārējos atzinumos, bet . au gluži konlcrēti pieskaras piemēram jautājumam par latviešu kultūras vērtību nodrošināšanu svešumā mūsu jaunatnei, mūsu garīgo vērtību savākšanai un pasargā^nai no izputināšanas, kas latviskas apziņas saglabāšanai veltī ne vien aicinošus vārdus, bet dod rīcības programmu. Ne mazāk svarīgs ir atzinums par nacionālās apziņas rosināšanu latviešu emigrantu agrākajos slāņos. Mūsu tautieši aizjūras zemēs ar gandarījumu lasīs šo tezi, un jācer, ka tā reiz par visām reizēm apklusinās no nacionālā viedokļa nepieņemamo uztiepumu , par tautai „atlūzušiem zariem." Nevis tautas koka zaru šķiršana dara pašu koku stipru un izturīgu, bet šo zaru kopšana un kopā turēšana. Nav un nevar būt mums nekādu atlūzušu zaru, jo ir tikai viena latviešu tauta, ir tikai tās dēli un meitas, kas tādi jūtas, lai kādā zemē viņi atrastos un lai cik ilgi viņi tur dzīvotu. Ja pieminētajā tēzēs ietverto programmu tagad, patiesi arī iedzīvinās, tad ar to var būt dot«5 stiprs reāls pamats cerībai, ka cīņa ^par tautas pamattiesībām nav zaudēta. Tik ilgi, kamēr dzīva būs latviskā dvēsele, kamēr dzīvs būs tautas gars, tik ilgi dzīvos arī vīzija par brīvu latviešu tautu un brīvu Latviju. Un tik ilgi,' kamēr' dzīva būs šī vīzija, nebeigsies ari cīņa par Latviju pašu. LNP delegātu sapulce īsumā fiksējusi arī savas darbības loku. .Tas jau sākumā dod zināmu skaidrību par parallēlisma novēršanu, ar ko līdz šim esam slimojuši ilgi un smagi. Arī šajā ,ziņā turpmākais darbs būs izšķīrējs un tas rādīs, vai patiesi pāri prestiža aplokiem un šaursirdībai būsim tikuši : pie lietderības. Ja LNP delegātu sapulces darbs noritēja vairāk vispārējās, pāri ikdienas rūpēm paceltās līnijās, tad ..apakšnama*' sesija Hanavā visvairāk j-)ieskārās tieši šai ikdienai. LCP budžeta debates un ziņojumi rādīja \ oti drūmu ainu par trimdinieldi pašreizējo materiālo stāvokli un tajā nozīmē pareizs ir krīzes budžeta apzīmējums. LCP locekļu ziņojumi bija pilni palīdzības saucieniem, bet nerada nekādu atrisinājumu. Varēja gaidīt, ka sesija ne vien zinos bet nāks arī ar konstruktīviem priekšlikumiem; kā grūtumiem tikt pāri. Tas tomēr nenotika. Krizes budžets ienākumos dibinās uz līdzšinējo nodokļu bāzes, un ne atslvar.ēja neviens konkrēts ierosi nājums par jaimiem ienākumu" vci diem. Arī budžeta i7Aievumu daļu pieņemot, sesija gāja pa vieglāko un primitīvāko ceļu — pa strīpojumu ceļu. Bet vai vajadzības var nostrīpot? Tajā pašā laikā sesija it kā aizmirsa ; faktu, ka vācu markas reālā vērtība šobrīd ir pavisam citāda nekā bija reichsniarkai. I<[atrā riņā LCK no sesijas saņēma loti •ii-fitu uzdevumu, — ai- vēl niecīgā- Kad pagājušā svētdienā vēlu vakarā Eslingenā pirmā LNP delegātu sanāksmē beidzot bija panākta vienošanās par portfeļiem" prezidijā, visi atviegloti, uzelpoja. Arī ; paši LNP delegāti no apspriedēm skolaf^ klasēs un gaiteņos sēžu zālē atgriezās smaidīgi. ,,Kā jūs vērtējat pirmo LNP .sanāksmi?** — jautāju vairākiem. Atbildes, kaut arī dažādas, visumā pauž: optimismu un pārliecību, k^^ kopīgi veicamais darbs dos kopdarbībai liedējumu. Atbildes bija. šādas: ' i J. C e 1 m s : „Ja aiz vienošarļās neslēpjas aizmugures domas, tad LNP p irmā san ā ksme vērtēj ama ļoti pozitīvi." . V. Bastjānis: ..Smaga, grūta darba sēde. •Izvēlētais prezidijs darīs visu iespējamo, lai latviešu un Latvijas jautājumus kārtotu mums labvēlīgā virzienā, bet ciktāl tas izdosies, to rādīs tikai nākotne." A. Bērziņš;„Dievs viņai (ti., LNP) dzīvību izglāba." ! K. Lobe: „Cilvēku un cilvēci dīda maize, vara, slava un gods. Par šiem spēkiem cilvēki reti prot valdīt. Ja mūsu ļaudis, kas sastāda LNP, šo likumību sapratīs, tad .sekmes nodrošinātas un darba rezultāti būs labi. Protams, neviens no mums nav pārcilvēks tādā nozīmē, ka spētu no ,dī-dītājiem atteikties pilnīgi, bet LNP nākotne slēpjas spējās valdīt pār šiem spēkiem." Prof. A, Svābe: „Viss noritēja pēc plāna un grafikas." '' Prof. Fr. Gulbis: „Labāk nekā ^ gaidīju." E, Pamps: „Veco politiķu rutīn^j organizētība ' un savstarpējā solidaritāte izrādījās vairāk vērta nekā skaitliskais pārākums." V. Lambergs:„Esmu noskaņots ļoti optimistiski, jo ticu, ka prezidijā, darbus sākot, visi aizmirsīs gru^ pas, no kuŗāni viņi nākuši, un sava darbā turpmāk piederēs tikai Latvi,- jai." V. Skaistlauks: „Pamati ir pietiekami .stipri. Cerēsim, ka arī ēka būs gaišiem logiem un izturēs visas vētras." R. Osis: „LNP loce^tļi ar dziļu izpratni piegāja pie vecās p&esības īstenošanas—vienībā spēks.", J. Lavenleks: „Pēc grūtumiem to^ mēr LNP dzima, un ar laiku sadar-' bība kļūs vēl ciešāka, un panākumi neizpaliks." V. JanumS:,,Mūsu karavīru grupa ir apmierināta, jo esam panākuši tAļ ko gribējām, darbu juši visus pie viena galda, Geru,!ka tieši darbā n^ēs viens.otru labāk Iepazīsim un pareizi pratīsim novērtēt." ' ' R, Liepiņš: „Esmu ļoti apmieri- Cik neapskaužamā materiālā stā-ļ vietošanas parasti' vissāpīgāk sV-nāts, ka'izdevās panākt pilnīgu sa- voklī pašreiz atrodas latviešu trim- tieši skolas.^ ' J. Nledra: .,LNP oirmā sanāksme emigrācijas iespējām, kas joprojām 300 ^iaunu, kuru vidū latviešu pāri nenoliedzami biia liels notikums mū- lauras un, galvenais, tas joprojām par /0%. Gru umi universitāte ne su trimdas dzīvē. Tā tomēr daudziem nedod iespējas ģimeņu cilvēkiem un vien ar līdzekļiem, bet arī ar mō-sagādāja arī vilšanos, jo par galveno kai^ba nespējīgiem. _ Lielu grūtumu cibas spelaem, jo pēdējā laikā cīnās arēnu sapulces laikā pa lielā- P^ekšā atrodas ari ^ skolas, kuras citam zemēm aizbrauc caurmōjā i kai daļai tika izmantoti plašie sa- šim varēja uzskatīt par vi_slabak mācības s^^^^ Zināmas co-nāksmes telpu kuluāri." ļ atrisināto trimdinieku ^_ .jautājumu, ļ ribas dod ASV nodibinātā ormani- „ „- . , ^ ™ ,^ 'LCK skolu nozares vadītājs L Zu- zācija, kas Interesējas par b:\itipJn H Klarks: .,Daudz laika LNP de- jārēkinājas ar tā akadēmisko saimi, mēģinot Sl' ?ativdtija speķu mensanai^t^^^^^^ ko līdz tot uz ASV vai Kanādu par semnigu I ^^^^^ gj^^ļoļgjļ saņēma no birģermei- universitāti ar visiem: m - leg āti uzskatu sanāksmi daudzo vērtīgo ierosināju^ summām, pie kam arī nomet-ļkiem:un studentiem.:: Bez tžJiv^ Izpildu prezidija darbs tagad atka- tuklas. Līdzīgu stāvokli nādā modibinātas 2ā: M^^^ rigs no ta locekļu labas gnbas. ^ h . ^ ^ ^ . j , A. Dravnieks, kurām: :2 piešķirtas BaM^^ H. Vītols: „LNP uzdevumi u: neiz- L^^j^ygQ ŗ^^lo iespēju skolu darba sitātesm^^^^^ ^ ^ mērojami lielāki un smagāki nekā L ^.p^gg^j^^i saredzot skolotāju paš- ; Cik smags :klū§^ likumdevēju institūtiem pašu zeme. k-^^^^^^ībā, atsakoties resp. sadalot stāvoklis, liecina arī tās,-ka i ^ Tāpēc man šķiet, ka LNP ka visas L^g^j^^^^ Skolotāji ari līdz šim savā trīs mēnešu :,,križ latviešu politiskas emigrācijas kvali- iznesuši uz saviem;pleciem lielo gru-ļ izglītības veicināšanai:- spēja -te^ tātīvā pārstāvība, ir pareizi konstru- ^^^^ tikai 2000 DM,-1. ;i., nepilnas 700 DM ēta. Dabiski, ka LNP darbs nākotne ^^^^ pasliktinājies skolēnu mēnesī, vairāk centrēsies prezidijā. Viss tad L^^g^^^i^^g stāvoklis, svara iztrūkums BMžetav debates isesi nu atkarīgs no prezidija locekļu dar- Lj^v-^ grupām ir bīstami augsts, otru joti smagu jauiājumu~-^^H^^^^ ba veices. Viņus gaida darbs, darbsL^^^^j^^^g^ ^^^^^ gp^pas pārsniedz jautģumu,: par ko:L^^ uii atkal darbs. Ja tie yeiks kaut ^^oj^^ plaušu dziedzeru paplāsi- zareš vadītājs J. Niedra teica ](a desmito tiesu no tā, ko no vimem L^gj^j^^ 430/0. jāšaubās,, vai šo stā- „DP pārstāvībām jādara- v^ gaida, tad tie jau bus spozi īstenojusi L^^ļ^- ^^^^ cik jūtami spēs uzlabot noturētu līdžšinējo štāvo^^^^^^^^^^^ savY vēsturisko uzdevumu," pašreizējais brīvlaiks, kas no- jaunas; darba,iespējās,^:;b^ A. Āboliņš: ,,Es nebijuJedonīajies, teikts līdz septembrim. - ; cu, ka tas mums izdošiēšļ Bi^ ka šai svarīgajā sanāksmē savstar- Pie ziņojumiem par skolu, stā- ziņojumi (no an pējās frakciju ;apspriedēs varētu pie- vokli V. Mateuss ierosināja samazi-eināja,: ka^i^ ņemt. lēmumu, kas izslēdza baznīcu nāt ģimnāziju skaitu un palikušajās spēku: atvietot ar: vāciešiem: vai ar! Iļīdzdalību prezidijā. Lai Dievs pie- censties ierīkot internātus. Dažās DPrioi/^ietotmazāķ^^^a dod grēkus tai „gruipaņai", kas. katē-, vietās- ģimnāziju apvienošana' jau bpš:::.Tajā:pašā goriski pretojās baznīcu pārstāvja notikusi, bet īpaši no angļu joslas sākjiedsSvitiat noteic pielaišanai darbā, kas varētu atvieg- tika izteiktas šaubas, vai tāds atri-. dārliinātieni noniefe;iu • iemītnieķim lot bēgļu izceļošanu uz ASV un ci- sinājums, ja to arī izdotos realizēt, hm^v^^ tam zemēm. Idos panākumus ---vecāMjnegribē- par dami šķirties no tik grūti kopā sa--[nienēm gandrīz vis^^ Viens no pacietīgajiem eslingeņie- ļ vilktās ģimenes vienības, ir atturi- iet par šo jiprūpes^^ ķ šiem, kas. abas ^dienas sekoja: visu gi bērnu laišanā skolās ūrpus savas gadījunii,.; kad tā p^^^ sēžu gaitām, inž. R. P ū r s : ,,Vieno- nometnes. Arī biežās;nometņu pār- dos: gadījumos (Oideņburp^ šahos vērtēju ļoti augstu. Pēc 2 gadu • —•• ;•• " - '' •.-• • nodarbināto:^no,darbā:• atlaiž::'^ļ^^ pūlēm tagad beidzot nodibināta Na- ma,.: ka eionāla padome, kas aizpildīs lielo K T ^ 4--e^ •* n bināta kādai daļa m rdbu mūsu darbībā par Latvijas tic- 11 O III 6 X L I U spiesta savu darbinieku skāiļu sa-sībām." mazināt. Kurpnieka amata meistars A. S i - , A r^t-y p Tas Hecina, cik nopietni tri^^ r i ņ š : „Viss jau labi, tikai vajadzēja U 1 V kieni;tagad jāsaimnieko ar ņaudu. upr. .e zidijā mācītāju.u Bez Dieva svētī- I ^;Dr^AsNJ\TlJTAAi5S ^la^tTvile ti Pn^a€re<dļzzeējiunsšii^ «celetr^lt^ ^^i^e^r^o^^s^i^n^ā^j^u^m^^s , ; brīdināt tautiešus pi^minekh m^usajiem tauteiem,^^.^^-^^^ LDfiieevvaamm ki^aa llaattvviieeššii rreeiizz aattrraadauušsii Kk oO - l ^h^ag' e^n^a.i ^St-afklt a^ z"i'e^dfo.j^um^^u ^v?ā^kš?a^n^a.' '- pfāari^a^>^.^c^;^a^^^ ^ " ' S ; O-^^' nesen S^lStiSi^i^S^ nopelnītajiem šilmiem nosūtījis da- tā nauda, ko'nometnes sanļiaksa?^ vanu sainīti Kleinkecas Ausmas no- fļin^ņ īri,lai ar šo fi Eslmgenas kolonijas vec. vietmeks I j^^tnes trūcīgākajai daudzbērnu ģi- tu kādus ienakmn^no 1^ A A p e r a n s : „yiena'no nopiet- Lienei. Nometnes komiteja sainīti tēni^^^^ ^^-^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^-^^^^^^^^^^^^i^ nākam sanāksmēm, kadu bijusi piešķīrusi A. Bēdeļa ģimenei. Daudz- interesantus datus par izceļošanas izdevība tnmda verot Galvenais, ka K ģ ^ ^ tēvs 1940. g. jūnija dienās no idistību sesijā 'smedz^^^^^ aizvests uz Pad. Savienību, priekšsēdis V . PAR TAIJTIESIEM Beļģijā Ansba-trālās kartotēka (±as nometnē referēja-pasaules CAs pārstāvis K.Dzirkalis.:Beļģljas^^ tiem uz :ASV 403,; AnR-r^ »% 0 % logļraktiivēs strādā650latviešu. Vie- liju 10538, Kanādu 1255, Austrāliju I J K 11 dl VP liaQT5vPQ nnmOjnOO. tējlem strādniekiem, salīdzinot ar 1400, Beļģiju 735, Argentīnu 13. W l i Ilgi Vfcfl pdbldVeb nOmeinCb |ārzemnieldem, visur saskatāmas BraziUju 152, Franciju 616, Holan- .priekšrocības. Latvieši ^izkaisīti pa di 83, Venecuēlu 159, Sveici 40, Mājas, un austrāliešu komisija kļuvu- visu Beļģiju,' tāpēc, gandriz neiespē- roku 11 un: Brugvaju 2.' Repatneju-šas liberālākas. jami kulturālie pasākumi. Sevišķi sies: 1696. Sie: dati varbūt naM^^^ Visstraujāk no angļu joslas pašreiz vieniniekiem grūti atturēties pret lūti, jo kartotēkai nometņes-^^n^^ izceļo uz Kanādu, uz kurieni ņem alkoholu u. c. vilinājumiem jo uznē-f ziņojunius: iesūta ,n.d^^^ ļarī iģimenes cnveku5, ja ģimenes lo- mumu vadība labprāt visu kreditē, Utiska d|, butu ja-cekļi ar mieru palikt Vācijā, līdz lai ārzemniekus vairāk piesaistītu vēlas^ lāi nometnes' tomē^ šp ļp ģimenes galva tiem Kanādā sameklē ,,melnajai ellei". Kaut ari- jācīnās kumu:pildītu ar^iespējamo precizl-apmešanos. §0 ģimeņu locekļus no- gļem trūkumiem, latvieši visu- tati.^^^; V^^^ vieto transitnometnēs īpašos noda- Uniā ar dzīvi Beļģijā apmierināti, trijā^m lījumos, ar mazliet 'uzlabotu uzturu viņu se(?inājums: darbs grūts, bet vieši; '^^ im labākiem d^ves apstākļiem. pie tā var pierast. ' KASELES Betenhauzenas: nometnes skauti un gaidas svinīgā aktā saņēma labvēļu dāvātos karogus. Svētku aktu ievadīja māc, A ; Cops. Latviešu skautu pr-ka vietn. Klēt- ļ g j. j ^ ^% j ^ Babenhauzena v Pūloties nodrošināt bēgļu dzīves nājums viņu darbam. Ari nometnes .Latvijas 6. j^ aļrchīva un kultūras vērtības, LCK komitejām H. Jurjāns :rakstā- ,;Divu:g^ :^^^> • n o Baltijai . " • • K f i v e raksta Nevvsletter ?5^'va simtien»,.. Curtain' (ak«^|,f raidīti^ ... Latvija UP^fļŗ, ceļš 1 • f f iasari atļaļ 1^ ' C t i k a i zemj »"augstāki .paļ het par H "^"'-Iknus Darbi ^' - f t t V pati S d u skaits tļ f! Sienās un n| k Uvā laikā' . ;^ taāk teikts zu vienības s<olas un sab edn|c .^^as barakas, pie^ i, novietots , m komandē knevj. ^ [ejis vienības ieraduši j ' j.j sanenibas. ĻotiJie kas atrodami i iolcoistu vidu. ;. ' i^t^ 3-5 km plal •joslas izvākti vi^ q ,ļjas vai nu nosutiļ ! ļekSienl, vai deportēti. ,'ga.n atļauts palikt zvj 'tiem loti ierobežota V > ba. Atļauja vajadzīga dema apmeklēšanaiļ josla nodarbinātieml lekniem faktiski ir li briviba/^-Nelielajā Klc Tallinas -novietoti dlT kSjnieku un viens tar -ml sākta lidlauka kara gūstekņi nodarbi nu aerodroma paplašiiļ demlzēšanā. Tajā būs^ 1000 lidmašīnām. Pag£ sara kads aculieciniek saskaitījis ap ^500 lidi nokārt Meseršmitus, Mersus. Ap lidlai un tagad varēs sākties darbs,' H. M. , Pag. nedēļā IRO angļu joslas galvenajā mītnē notika konference, kurā piedalījās arī Baltijas centrālās padomes loc. A. Trapāns. Konferencē joslas direktors Fenšans sniedza Jcskatu par IRO darbību un iespējām nākotnē. Pēc direktora Fenšana domām IRO darbības lail^.$ nākotnē nepārsniegšot IV2—-2 gadus, un kas tad notikšot ar tiem, kas ir darba nespējīgi^ to viņš nevarot iedomāties. Esot jāpieņem, ka valstis gan mīkstināšot līdzšinējos bargos uzņemšanas noteikumus, tomēr būtu aplam, ja neizmantotu tās iespējas, kas ir jau tagad. . Pai* uztura apstākļiem direktors izteica cerību, ka ar 1. augustu devas nedaudz paaugstinās un norādījis, ka IRO iestādes pašreiz meklē darbam juristus, māsas im techni-ķus. , ļ Pašreiz angļu joslā notiek reģistrācija izceļasanai uz Ai'gentļnu. Esot paredzēts uzņemt 2900 DP, pie kam ģimenes šķirtas noliek un ģimenes locekļu skaits nav ierobežots. Brazīlija ierosinājusi uzņemt 50 000 ieceļotāju, un zināmu interesi parāda arī Venecuēla un Gvatemala. Saska^ ņā ar agrāko LCP lēmumu, latviešu pārstāvji pēc attiecīgu angļu joslas iestāžu ļpieprasījuma paziņojuši, ka latvieši ^nav. ieinteresēti plašā izceļošanā .uz Brazīliju. Interese par baltiešiem jūtama arī no Austrāli-kiem līdzekļiem nekā līdz šim. tilxt galā ar daudz lielākiem grūtumiem. Un vēl kas — pašas budžets tiktāl aiziīēma sesijas prātus, ka tā pat nemē£:ināja padomāt, kā pašrcizčio? apstākļos saimniekot nometnēm. Komponists Jēkabs- Poniks to atkārf toti atgādināja, bet palika bez atbalss. Jādomā, nometnēm tieši no ,.apakšnama" bija tiesības gaidīt kādus konstruktīvus norādījumus, kā ..savilkt .salus kopā". Ir teiciens par Dieva putniņiem Bet tas nav pareizs, ja to att:e,cina 'UZ mums. Putni var aizlidot, mēs esam sproHā. Kā ..apakšnamā"' tā ..aucršnamā''' bi;a dzirdami spārnu vē'.ieni. Va: j:ars brīvības brld:*? Vai viņš tn ļau modinā'is? Kad''3t-vērsies vārti'? K. R a b ā c s Var sākties ŗiraktiskais darbs VES1 ULEi REDAKCIJAI sazinājusies ar attiecīgiem iestādi- uzsvēra, ka karogs simbolizē dzīvi- P^iekšlasījums'' bez jebkādas o^ļ jumiem un latviešu organizācijām bu. Skautus un gaidas vēl sveica jektīvitates uzbrūk BabcnKaiizcn aizjūras zemēs. No Huvcra institū- nometnes YMCAs un YWCAs pr-dis nometnes organizācijām. Z_el, l^a ^ ta' ASV saņemta atbUde, ka insti- Z. Zentiņš, Daugavas Vanagu valdes toram i^^v bijis vēlēšanas sava tūts ir ar mieru pie bibliotēkas ie- priekšs V. Eiz^ans un vecāku vārdā materiālus objektīvai darbjbas kārtot Baltijas nodaļu un uzņemt E. Bolc. > lancei. Ja vien rakstītajam butu p<^' tajā glabāšanā latviešu grāmatas. DZIESMU svētki Lībekā notiks 25. ^f^^^ 'f^^^SJ'Z^' materiālus un archīvālijas. Ja ^\mr^. Kopkori diriģēs H. Pavasars,Pr^^^^^^J^./f^^v,^/^^^'^ ^arta gadu laikā nodotie materiāli netiek ^ ^^^^ ^ j^^^^s Program- Ļ^}^ f,^^^^.^^^^' ^^.^ H lu-pieprasīt atpaJ^aļ; tad tie pāriet in-L,^ 19 ^^esmas. ^^^i^^^ ^^tnh.tenV ka stitūta īpašumā. Institūts apņemas ^ T A T A O r ^ T A i A o u - ma nometne ka Babenhau/ena segt. ari visus iesaiņošanas un t i ^ s - L ,pec valūtas re- pats autors uzsver, notiku ^ J l i ^ -I. z^^tA.: I formas pārtraukušas iznākšanu. | 4 teātra izrādes, 5 baleta vakari, — . . . j u o baterijas idre dienu un nakti, mos no pilsētas izbūvļ lauku. ļ Ap 5 km no PemJ Valku, mežā iekārtota as nometne, kur saļ dāko tipu un kalibru metnl, tāpat kā lid. 8f>sarg§. Eļienvidaust^ ^ ir apmācību lai' » bieži atskž J^^nis, arī naktis. . Kārtnes civīliedzīvotā - neviens nezina, kas^ la ka turf'izmēģir fi'-is ieročus ~ V 1 v| o^iais esot paMomjii i / a t i pilsēta pilna ' kareivjiem, kac ļ'<oas. Virsnieku VB lielākās privā' ^ liels motorr-ļ^ ļ^^as noliktavas noliktavām ' ^'Jnevien^taS /^mu os ā lielāku J nav ari ^ ^Parāciiu bet lielāku tir Virzienā; , 'ibu. Tādi .^.^^las ostās.' sūtīji viss eb uz paši aj Civli ,igauņu s /ieportēti'^ jāsedz saņemejlera, Kā iekārto rqql vprfThu krātuvi ' 1 i/ti un^^u jusm mj;i..mg. n. .z^iunt-ram. \uuivļ ^aii .augaum las vciiiou KraiuvL ^ I moļd/Lippe, ss-er Str. 1.). Apvienības pre- ^t bijuši Seši, Šai Skaitā ncicreķinot LCK apsonezot SO jautājumu, no- zīdijs ludz inženierus un techniķus izdarīt ' ^ cvōfVn rpfer'ltus l ō m n c T prrhnm mafpriālnc Vrnri+^^h'^^'^l'sizeju iemaksu DM 2 līdz 15- augustam. <ii'<-t;itŗs, ^ V L L I V U ^y^'-\'^_^:<^..y^ T)r..^ emusi arcnivu materiālus im citas 3 ^ ^^^^ Grietē^am: (i4a) Selga nav apmierināts ari ar ua^; kultūras vērtības, ari grāmatas, no- Ussiingen/N., Beceiaere Kasemc. cravas Vanagu' nodaļas kluba darbr dot Huvera institūtam, bet otru da- MINCHENES Luitpoldkaserne kontroicentra bu To ka Daugavas Vanagi n^' lu materiālu arī Brazīlijas latviešu emigrācijas daļā, 107. istabā var pieteikties ļ +ol-nQc QPV(HiuŠi karti- -. v 1 -V .»iiiniiii;am — nepreceias sievietes, airaiines .;^a iiav iic ivu/.ujio,. i-— . vērtību saglabāšanas programmas un šķirtenes, ar 2 g, praksi līdz 35 g. v. un h ē j i s Kāoēc šis aklums un kurlioa' realizēšanai pašreiz vairs nav nekā- ar 3 g. praksi līdz 45 g. v. Medicīniskair.m T1 . , , ; ^ „ „ KnKr.nhnnvpnietis zina. "^'^ du .^ķōršiu un tikai jāvēlas, lai darbs nenovilcinātos. Kam uzticēt iļo darba v a d ī š a n u uh k ā r t o š a n u , par to vēl ;āiz5ķiras LCK un tad labvēl ī g am a t r i s i n ā ļ u m am būs pietuvi- n.āts;':k; • ;lc^ti: ;..^sv.arīi?s.'^. jaiāājumS'.^ :<:ura soka.s uz musu tautas nākotn. jo..^::iibias-.:::^\:':-. • :•,:,-;;._s^;. •. slimnīcām — neprecētas atraitnes ļ ga nav ne redzējis,. ne par lādējis.: Kāpēc šis aklums-, m A^''''^^ personālam iepriekš jāpiesakās pie mcd. oHi-1 ļ^^^^^^^^ ^^'"'^'''^''^t^! Ji^'lS^}^ cer Miss Mac Donald, ^arncr Kusernc, Daugavas VanagU nodaja .^^^"^ . Munchen. Francija meklē līdz 50. g. v.; visuJ darbības laika • pabalstos invaiiOi ' fipzaru. amatniekus ar., mazām ģimenēm, bet y^:. r-iptii^rv mmenu lOGekil^'''; darbiem Anglijā var pieteikties strādnieki ! ^ ."^^^^. ^ ^ ^ . ^ f ^ . f oglraKtuvēs un tekstilfabrikās līdz 35 g. v.„ M-^.sniegUSl R M 3.751. laukstrādnieces līdz 49 g. v. un mājkalpo- .Juris Sclsa naV nodz J^^' . tā;as līdz 35 g. v. Gustava Bocla t ē r a u d r u p - L ^ o r i ^ r r r i ' n ō v i npVplnnt/^lalvieSU rrc'cib:.^ Bel^.;ā vajadzīgi an 00 līdz 40 g-^A t \ XI 'oontjp^ i ^ ' r..preoG-i - r ā d n i o k i . Priekšroka tiem. kas h^resem, bot gan taS CCntieS au strādājuši smaga}ā .rūpniecībā. [ cinat; Žēli •ari (no ^^^isti tikai l^^c 20 ^fi" opo kandi< ' i ^ atc '••'k tam, ParJ ī ^ t r u
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, July 16, 1948 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1948-07-16 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari480716 |
Description
Title | 1948-07-16-02 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
'mii'
I
m
I
li
I
illl •;•!
Illl;
1-
i l ll
mm ,
l i ii
mmd tr^l • • !
tm
1 1 : i
lifM
mm-i
mmmm
illl
i »
iilt
it:;?!*-' '^'-M
ko
be
pa
tir
rQ
lie
pr
M'
i«
bu
žā
• kc
ni
dl
šu
riž
nl
Q(
m
sa
m
vi
'ja
P<
m
m
bi
ni
tl
t<
Ci
rt
il
n
b
k
n
b
P
i<
r'
e
l
c
• LATVIJA. 19.^8. g. l6.-jfiH
Nr. 54 (159) 1948. g. 18. jūlijā
A r a u t o r a oeratcstu vai i n i c l ā i i e r n par
a k s t ī t a j o s r ā k s t o r I z t e i k t a s domas nav
i c a t r a z i o ā r e d a k p i j e s domas ,
0
VEKTEJU>U UN DOMAS PAR PIRMO LNP SANĀKSMI Zl^OJUm PAR TRIMDINIEKU STĀVOKLI LCP SESIJA
PIEZĪMES PAR APAKŠNAMU UN
/\^;'V-;\:::AUGSNAMU:::/^^^
„Beidzot arī latviešiem ir apakš-
. nami5 un . augžnams.'- : teica . kāds.
asprātis pēc /tam, kad otrā dienā
pec LCP HanWas sesijas Eslingenā
sākās LNP pirmā delegātu sapulce.
Apak.^ia.ma un a'i^^.šnama apzīmējumam
diezf^an liels pamatojums ar
to, ka LCP ir tri md i n i ek u tiesi v51 ē-ta
pārstāvība, bet LNP trimdas organizāciju:
veidots iestādījums, kurā
ieiet tiklab LCP, kā ārpus tās
esoš'ļs orf^anizācijas. Abās sanāksmēs
aD.spriesti svarīgi jautājumi,
delegāti .sēdēs pavadījuši vismaz 50
stundas, izteikts daudz vārdu un arī
daudz vērtīgu domu, bijuši arī tādi
Efadijumi, kad priekšlikuma izžķir-
.šana, uz 5 minūtēm oārtraukt sēdi,
prasījusi 4 minūtes. Kāds tad ir gala
rezultāts?
LNP delegātu sapulces giovērtē-jums
pašu delegātu tvērumā lasāms
šajā numurā citā vietā un arī tas
dod mazu noģismi, ka sadarbību no
sienas līdz sienai LNP panākt nav
bijis viegli. Bet ja tā tagad beidzot
notikusi, ja tās vajadzība ir vienprātīgi
atzīta, tad tas ar gandarījumu
apzīmējams par sen gaidītu pozitīvu
sasniegumu. Turpmākajā darbā, kas
visvairāk izpaudīsies LNP prezidijā,
tagad jāparādās sadarbības gribas
patiesumam im godīgumam. Jāatmet
dominēšanas tieksmes, jāatmet
aizdomīgums, un deklaratīvā
sadarbība jāceļ par apzinīgu, god-
.prātības cauraustu pienākumu.
Delegātu sapulces atzinumi LNP
prezidija darbam devuSi plašus metus.
Tur darba pietiks visiem; kas
vēlēsies savu darbības gatavību apliecināt
ar nesavtīgām pūlēm. Un
īpaši te gribētos pasvītrot tās' tēzes,
kas nevien vispārējos atzinumos, bet
. au gluži konlcrēti pieskaras piemēram
jautājumam par latviešu kultūras
vērtību nodrošināšanu svešumā
mūsu jaunatnei, mūsu garīgo
vērtību savākšanai un pasargā^nai
no izputināšanas, kas latviskas apziņas
saglabāšanai veltī ne vien aicinošus
vārdus, bet dod rīcības programmu.
Ne mazāk svarīgs ir atzinums par
nacionālās apziņas rosināšanu latviešu
emigrantu agrākajos slāņos.
Mūsu tautieši aizjūras zemēs ar gandarījumu
lasīs šo tezi, un jācer, ka
tā reiz par visām reizēm apklusinās
no nacionālā viedokļa nepieņemamo
uztiepumu , par tautai „atlūzušiem
zariem." Nevis tautas koka zaru
šķiršana dara pašu koku stipru un
izturīgu, bet šo zaru kopšana un kopā
turēšana. Nav un nevar būt
mums nekādu atlūzušu zaru, jo ir
tikai viena latviešu tauta, ir tikai
tās dēli un meitas, kas tādi jūtas,
lai kādā zemē viņi atrastos un lai
cik ilgi viņi tur dzīvotu.
Ja pieminētajā tēzēs ietverto
programmu tagad, patiesi arī iedzīvinās,
tad ar to var būt dot«5 stiprs
reāls pamats cerībai, ka cīņa ^par
tautas pamattiesībām nav zaudēta.
Tik ilgi, kamēr dzīva būs latviskā
dvēsele, kamēr dzīvs būs tautas gars,
tik ilgi dzīvos arī vīzija par brīvu
latviešu tautu un brīvu Latviju. Un
tik ilgi,' kamēr' dzīva būs šī vīzija,
nebeigsies ari cīņa par Latviju pašu.
LNP delegātu sapulce īsumā fiksējusi
arī savas darbības loku. .Tas
jau sākumā dod zināmu skaidrību
par parallēlisma novēršanu, ar ko
līdz šim esam slimojuši ilgi un smagi.
Arī šajā ,ziņā turpmākais darbs
būs izšķīrējs un tas rādīs, vai patiesi
pāri prestiža aplokiem un
šaursirdībai būsim tikuši : pie lietderības.
Ja LNP delegātu sapulces darbs
noritēja vairāk vispārējās, pāri ikdienas
rūpēm paceltās līnijās, tad
..apakšnama*' sesija Hanavā visvairāk
j-)ieskārās tieši šai ikdienai. LCP
budžeta debates un ziņojumi rādīja
\ oti drūmu ainu par trimdinieldi
pašreizējo materiālo stāvokli un tajā
nozīmē pareizs ir krīzes budžeta
apzīmējums. LCP locekļu ziņojumi
bija pilni palīdzības saucieniem, bet
nerada nekādu atrisinājumu. Varēja
gaidīt, ka sesija ne vien zinos
bet nāks arī ar konstruktīviem
priekšlikumiem; kā grūtumiem tikt
pāri. Tas tomēr nenotika.
Krizes budžets ienākumos dibinās
uz līdzšinējo nodokļu bāzes, un ne
atslvar.ēja neviens konkrēts ierosi
nājums par jaimiem ienākumu" vci
diem. Arī budžeta i7Aievumu daļu
pieņemot, sesija gāja pa vieglāko un
primitīvāko ceļu — pa strīpojumu
ceļu. Bet vai vajadzības var nostrīpot?
Tajā pašā laikā sesija it kā
aizmirsa ; faktu, ka vācu markas
reālā vērtība šobrīd ir pavisam citāda
nekā bija reichsniarkai. I<[atrā
riņā LCK no sesijas saņēma loti
•ii-fitu uzdevumu, — ai- vēl niecīgā-
Kad pagājušā svētdienā vēlu vakarā
Eslingenā pirmā LNP delegātu
sanāksmē beidzot bija panākta vienošanās
par portfeļiem" prezidijā,
visi atviegloti, uzelpoja. Arī ; paši
LNP delegāti no apspriedēm skolaf^
klasēs un gaiteņos sēžu zālē atgriezās
smaidīgi.
,,Kā jūs vērtējat pirmo LNP .sanāksmi?**
— jautāju vairākiem. Atbildes,
kaut arī dažādas, visumā
pauž: optimismu un pārliecību, k^^
kopīgi veicamais darbs dos kopdarbībai
liedējumu. Atbildes bija.
šādas: ' i
J. C e 1 m s : „Ja aiz vienošarļās
neslēpjas aizmugures domas, tad
LNP p irmā san ā ksme vērtēj ama ļoti
pozitīvi."
. V. Bastjānis: ..Smaga, grūta darba
sēde. •Izvēlētais prezidijs darīs visu
iespējamo, lai latviešu un Latvijas
jautājumus kārtotu mums labvēlīgā
virzienā, bet ciktāl tas izdosies, to
rādīs tikai nākotne."
A. Bērziņš;„Dievs viņai (ti., LNP)
dzīvību izglāba."
! K. Lobe: „Cilvēku un cilvēci dīda
maize, vara, slava un gods. Par
šiem spēkiem cilvēki reti prot valdīt.
Ja mūsu ļaudis, kas sastāda LNP, šo
likumību sapratīs, tad .sekmes nodrošinātas
un darba rezultāti būs labi.
Protams, neviens no mums nav pārcilvēks
tādā nozīmē, ka spētu no ,dī-dītājiem
atteikties pilnīgi, bet LNP
nākotne slēpjas spējās valdīt pār
šiem spēkiem."
Prof. A, Svābe: „Viss noritēja pēc
plāna un grafikas." ''
Prof. Fr. Gulbis: „Labāk nekā ^
gaidīju."
E, Pamps: „Veco politiķu rutīn^j
organizētība ' un savstarpējā solidaritāte
izrādījās vairāk vērta nekā
skaitliskais pārākums."
V. Lambergs:„Esmu noskaņots
ļoti optimistiski, jo ticu, ka prezidijā,
darbus sākot, visi aizmirsīs gru^
pas, no kuŗāni viņi nākuši, un sava
darbā turpmāk piederēs tikai Latvi,-
jai."
V. Skaistlauks: „Pamati ir pietiekami
.stipri. Cerēsim, ka arī ēka būs
gaišiem logiem un izturēs visas
vētras."
R. Osis: „LNP loce^tļi ar dziļu izpratni
piegāja pie vecās p&esības
īstenošanas—vienībā spēks.",
J. Lavenleks: „Pēc grūtumiem to^
mēr LNP dzima, un ar laiku sadar-'
bība kļūs vēl ciešāka, un panākumi
neizpaliks."
V. JanumS:,,Mūsu karavīru grupa
ir apmierināta, jo esam panākuši tAļ
ko gribējām, darbu juši visus pie viena
galda, Geru,!ka tieši darbā n^ēs
viens.otru labāk Iepazīsim un pareizi
pratīsim novērtēt." ' '
R, Liepiņš: „Esmu ļoti apmieri- Cik neapskaužamā materiālā stā-ļ vietošanas parasti' vissāpīgāk sV-nāts,
ka'izdevās panākt pilnīgu sa- voklī pašreiz atrodas latviešu trim- tieši skolas.^ '
J. Nledra: .,LNP oirmā sanāksme emigrācijas iespējām, kas joprojām 300 ^iaunu, kuru vidū latviešu pāri
nenoliedzami biia liels notikums mū- lauras un, galvenais, tas joprojām par /0%. Gru umi universitāte ne
su trimdas dzīvē. Tā tomēr daudziem nedod iespējas ģimeņu cilvēkiem un vien ar līdzekļiem, bet arī ar mō-sagādāja
arī vilšanos, jo par galveno kai^ba nespējīgiem. _ Lielu grūtumu cibas spelaem, jo pēdējā laikā
cīnās arēnu sapulces laikā pa lielā- P^ekšā atrodas ari ^ skolas, kuras citam zemēm aizbrauc caurmōjā i
kai daļai tika izmantoti plašie sa- šim varēja uzskatīt par vi_slabak mācības s^^^^ Zināmas co-nāksmes
telpu kuluāri." ļ atrisināto trimdinieku ^_ .jautājumu, ļ ribas dod ASV nodibinātā ormani-
„ „- . , ^ ™ ,^ 'LCK skolu nozares vadītājs L Zu- zācija, kas Interesējas par b:\itipJn
H Klarks: .,Daudz laika LNP de- jārēkinājas ar tā akadēmisko saimi, mēģinot Sl'
?ativdtija speķu mensanai^t^^^^^^ ko līdz tot uz ASV vai Kanādu
par semnigu I ^^^^^ gj^^ļoļgjļ saņēma no birģermei- universitāti ar visiem: m -
leg āti
uzskatu sanāksmi
daudzo vērtīgo ierosināju^ summām, pie kam arī nomet-ļkiem:un studentiem.:: Bez tžJiv^
Izpildu prezidija darbs tagad atka- tuklas. Līdzīgu stāvokli nādā modibinātas 2ā: M^^^
rigs no ta locekļu labas gnbas. ^ h . ^ ^ ^ . j , A. Dravnieks, kurām: :2 piešķirtas BaM^^
H. Vītols: „LNP uzdevumi u: neiz- L^^j^ygQ ŗ^^lo iespēju skolu darba sitātesm^^^^^ ^ ^
mērojami lielāki un smagāki nekā L ^.p^gg^j^^i saredzot skolotāju paš- ; Cik smags :klū§^
likumdevēju institūtiem pašu zeme. k-^^^^^^ībā, atsakoties resp. sadalot stāvoklis, liecina arī tās,-ka i ^
Tāpēc man šķiet, ka LNP ka visas L^g^j^^^^ Skolotāji ari līdz šim savā trīs mēnešu :,,križ
latviešu politiskas emigrācijas kvali- iznesuši uz saviem;pleciem lielo gru-ļ izglītības veicināšanai:- spēja -te^
tātīvā pārstāvība, ir pareizi konstru- ^^^^ tikai 2000 DM,-1. ;i., nepilnas 700 DM
ēta. Dabiski, ka LNP darbs nākotne ^^^^ pasliktinājies skolēnu mēnesī,
vairāk centrēsies prezidijā. Viss tad L^^g^^^i^^g stāvoklis, svara iztrūkums BMžetav debates isesi
nu atkarīgs no prezidija locekļu dar- Lj^v-^ grupām ir bīstami augsts, otru joti smagu jauiājumu~-^^H^^^^
ba veices. Viņus gaida darbs, darbsL^^^^j^^^g^ ^^^^^ gp^pas pārsniedz jautģumu,: par ko:L^^
uii atkal darbs. Ja tie yeiks kaut ^^oj^^ plaušu dziedzeru paplāsi- zareš vadītājs J. Niedra teica ](a
desmito tiesu no tā, ko no vimem L^gj^j^^ 430/0. jāšaubās,, vai šo stā- „DP pārstāvībām jādara- v^
gaida, tad tie jau bus spozi īstenojusi L^^ļ^- ^^^^ cik jūtami spēs uzlabot noturētu līdžšinējo štāvo^^^^^^^^^^^
savY vēsturisko uzdevumu," pašreizējais brīvlaiks, kas no- jaunas; darba,iespējās,^:;b^
A. Āboliņš: ,,Es nebijuJedonīajies, teikts līdz septembrim. - ; cu, ka tas mums izdošiēšļ Bi^
ka šai svarīgajā sanāksmē savstar- Pie ziņojumiem par skolu, stā- ziņojumi (no an
pējās frakciju ;apspriedēs varētu pie- vokli V. Mateuss ierosināja samazi-eināja,: ka^i^
ņemt. lēmumu, kas izslēdza baznīcu nāt ģimnāziju skaitu un palikušajās spēku: atvietot ar: vāciešiem: vai ar!
Iļīdzdalību prezidijā. Lai Dievs pie- censties ierīkot internātus. Dažās DPrioi/^ietotmazāķ^^^a
dod grēkus tai „gruipaņai", kas. katē-, vietās- ģimnāziju apvienošana' jau bpš:::.Tajā:pašā
goriski pretojās baznīcu pārstāvja notikusi, bet īpaši no angļu joslas sākjiedsSvitiat noteic
pielaišanai darbā, kas varētu atvieg- tika izteiktas šaubas, vai tāds atri-. dārliinātieni noniefe;iu • iemītnieķim
lot bēgļu izceļošanu uz ASV un ci- sinājums, ja to arī izdotos realizēt, hm^v^^
tam zemēm. Idos panākumus ---vecāMjnegribē- par
dami šķirties no tik grūti kopā sa--[nienēm gandrīz vis^^
Viens no pacietīgajiem eslingeņie- ļ vilktās ģimenes vienības, ir atturi- iet par šo jiprūpes^^ ķ
šiem, kas. abas ^dienas sekoja: visu gi bērnu laišanā skolās ūrpus savas gadījunii,.; kad tā p^^^
sēžu gaitām, inž. R. P ū r s : ,,Vieno- nometnes. Arī biežās;nometņu pār- dos: gadījumos (Oideņburp^
šahos vērtēju ļoti augstu. Pēc 2 gadu • —•• ;•• " - '' •.-• • nodarbināto:^no,darbā:• atlaiž::'^ļ^^
pūlēm tagad beidzot nodibināta Na- ma,.: ka
eionāla padome, kas aizpildīs lielo K T ^ 4--e^ •* n bināta kādai daļa m
rdbu mūsu darbībā par Latvijas tic- 11 O III 6 X L I U spiesta savu darbinieku skāiļu sa-sībām."
mazināt.
Kurpnieka amata meistars A. S i - , A r^t-y p Tas Hecina, cik nopietni tri^^
r i ņ š : „Viss jau labi, tikai vajadzēja U 1 V kieni;tagad jāsaimnieko ar ņaudu.
upr. .e zidijā mācītāju.u Bez Dieva svētī- I ^;Dr^AsNJ\TlJTAAi5S ^la^tTvile ti Pn^a€re |
Tags
Comments
Post a Comment for 1948-07-16-02