1948-07-16-06 |
Previous | 6 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
i.
I-it
i
i-
Vi
ŗ-K-5; : i
1''* f'
Mm
• • • •
i i f . •'
ļPf' '
liv
i..
f : « : l ^
ii»; •
'i T:
s ā
III-iitir:
mši'ir
•'V
iif;s3.a V
4
ko
be
pa
ro
Ue
pr
U
m
žā
kc
ni
dl
šlj
ry
Īli
ūc
m
Pi
sa
m
vi
ja
P<
m
m
bi
ni
tl
t€
ci
rr
t«
k
n
b
P
G
t
I»;
I:
r
c
tATyiJA,l9i8.i,Me,-ni;
M C S U ŠĶĒPA MEŠANAS REKORDISTA JANA STENDZENIEKA
VĒSTULE LATVIJAI NO LONDONAS
Mana oirā uzvara Ang.lijas mdstaŗsacTksiēs
Šķēpa mešanā bija pārlitcmoša, bet pašcts
sacīkstes grūtas. Es gan ļoti • centos; tomēr
jau priekšnoteikumi laba rezultāta sasmegš.a-.
nai bija tādi, ka nespēju mest tālāk par
60,67 m. Ieskrējiena' celiņš .izrāaijās nelīdzens
un mazliet-prei kalnu. Teicami gan
bija somu šķēpi, tikai . mazliet par resniem
vidu. Priekšsacīkstes notika jau pl. 12,15,
bet fināls pl. 15,45.. Tā ir traka lieta, ja
š ķ ē p s sacīkstēs jāmet 2 reizes: dienā! Mans.
pirmais • metiens bija 63,56 m, otrais — 64,50
m un trešais 66,07 m. Nu biju teicami iejuties,
bet . . . sacīk.šu turpinājums sākās tikai
pēc 3 stundām! Šķitu mazliet pasmags un
miegainc. .Gņas sparu gan piedeva» pēc otrā
metiena tautiešu pasniegtie ziedi. .Priekšsu-clksics
beidzot, -jutos ļoti .labi, bet trīs stundas
vēlāk p a r ā i ī ā s pirmās paguruma pazīmes.
VienU'^ : . pagulēju, . pēc tam iesildījos
un sāku sacensības.. Pretvējš jau
bija tik liels, ..luīltātu uzlabot. vairs neļ2-
devās. Arī angli meta vāji: Darlitnple 57,3U
m Un Cois 57^00 m.-Nesaprotu, . kāpēc gan
šeit vienmēr šķēpu liek mest pret vēļu! Tā
neizdevās pārspēt jaunzēlandietim Loijam
piederošo Annijas meistarsacīkšu • rekordu,
kas ir 67,85 m. Arī 38 g. v. zviedrs Atcr-vals
te metis 65,60 m. Par .šīm sacensībām
esmu mazliet nokrenķējies, jo cerēju labāku
rezultātu. Drusku nobijies biju jau vakara
pirms sacīkstēm, jo darbā saodos gāzi, radās
temperatūra un nebija patīkama .nakts. 'Nezinu
gan, vai tas iespaidoja manus rezultātus.
Anglijas meistarsacīkstēs, biia daudz skaistu
momentu. Vesej'a mešanā nemaz, neveicās
mūsu Valnovskim, jo puisis pirmajās tiik liela
mēroga sacīkstēs bija. satraukts. Visos metienos
veseris skāra zemi jau priekšlaicīgi un
Vainovskis palika bez rezultāta. Visumā jāsaka,
ka angļu vieglatlēti cīnās ļoti .pašaizliedzīgi,
bet virii vāji a-chniski. iMans nākamais
starts būs 24. jūlijā Birminghēmā,
kur ir loti labs laukums,, un diska rncšanā
laikam piedalīsies a r ī ' Janševskis. Pērn pret
vēju un sauli tur sasniedzu 66,!)5.m rezultātu.
Priecājos par. ziņām no ' V ācijas. Mūsu labākā,
šķēpa metēju . emigrācija Mundrīte
Riekstiņa cītīgi gatavojas DP meistarsacīkstēm
N i t 7 i b e r g ā . 2 ē l , ka nevaru viņas
. trenēt, jo baidos par nepareizībām. Dzird,_ka
arī Rūdolfs Circenis treniņos metot šķēi)u
ap 07 m. Viņš ir neatlaidības piemērs, kāpēc
būtu pelnījis, lai sasniegtu 70. m tālumu.
. Londonā, 8. jūhjā.
J ā n i s S t e n d z e n i e k s
m'jis:ars lodes g r ū i a r i j , kas '^gaJ dzī^-o
Zviedrijā, • s a c ī k s t ē s •.Nurkepingā • grūda .lo.dri
15,14 m
Anglijas vieglatlētikas merstariacīksfēs
Londonā Padomi.u Savienības sportisti nepiedalījās.
N i r n b e r g a s ' ž u r n ā l s • ,.Sport^ .vlagasin"
•tomēr raksta: a mešana ar; 72,bl. m
rezultātu uzvarēja Siendzenieks .tP.SRSj."
Kāds angļu laikraksts -Cesierfildā apzīmē
Stendzenieku par. norvēģi.
. Bertels Storskrubs kas ar saviem. 30 gadiem
26 reizes bijis SomijaS' meistars dažādās
skriešanas disciplīnās, Londonas olim-piskaiās
spēlēs ir : viena no Eiropas lielā-kaiām
cerībām 400: m bariērskrējienā.
Amerikānis Alans Fords, kas nesen sasniedza
launu pasaules rekordu 100 m kraula
pildēiumā (54,4 sek.), Londonas olimpiskaiās
spēlēs nepiedalīsies, JO saindējies ar kādu
ēdienu.
. Stella Velsa, bii..Po:hias rekordiste, kas,
tagad- ir . A S V pavalstniece,— amerikāņu
vieglatlētikas m e i s t a r s a c ī k s t ē s uzvarēta
3 disciplīnās. Londonas olimpiskajās spēlēs
vma tomēr nevarēs_ piedalīties, ^. 1932. un
11)36. g...olimpiskajās sacensībās i-epreren-tēja
Poliju.
ASV olimpiskā vienība ir jau ceļā uz Londonu.
Pēdējās .jiārbaudes sacīkstēs Berneis
Evcls atkārtoja Džesa Ovcna pasaules rekordu i ^^^^^^ basketbolists Jānis Zebelinš
100 m skrējiena (10.2 ^ek.). Sajās pārbaudes ļ (Libekag V.MCA) latviešu karikatūrista H;
mums
•Ies
ar
Amerikāņu joslas basketbola meistars . —
Darmštates Kursa līdzšinējā sastāvā laikam
ilgi kopā spēlēt vairs nevarēs. . L.: Lusārs
pošas braucieti'arrr uz Franciju, -bet G. ..Aicr-.
žejevskis; uz ASV, ^ j a apsiiprihāsies runas,
ka 'Darmštates -nome-tni. "pārcels ' u z Neištati'
pie Mārburgas, tad .uz turieni 'nebrauks 0.
; Veiss,. kas - D a r m š t a t e s / I RO vienībā ir policijas
inspektors.
Latviešu futbola vadītājs emigrācijā A. Pu-kinskis
no Darrnštates latviešus nometnes •pār-
.'^ājis dzīvot uz Bucbachās •tratisitnometiii. Kur
ir sporta vadītais. Viņš tagad tālā . c e ļ ā uz
.itām valstīm, izvadīs, daudzus mūsu. spor-
; :istus. Ikviens sportists^ un VMCAs biedrs,
lebt-aucot Bucbachās transitnometnē, aicināts
• reģistrēties turienes. VMCAs biroja.
Vieglatlēts Jānis Balcui-s par panākumiem
; sportā, i'eprezentējot ogfraktuvju sporta klubu,
ar u/ņēmuma direktora atļauju paaugstr-.
iiāts darbā. Tagad viņatn ir labāki apstākļi
un lielāka izpeļņa.
Mūsu izlases basketbolists Filip^v Janševskis
,no Lībekas aizbraucis uz. ASV. Viņš arī
. piedzimis Savienotajās Valstīs — Cikagā.
l3,2Si m rezultātu lodes grūšanā sacīkstēs
Haiiavā sasniedza J. Plīsis.
Latviešu jaunatnes meistarsacīkstēs basketbolā,
notiks jūli.iā beigās. Vienības piesakā-
; m ā s lītfz 15. jūl. V. Pasteniekam: (13a)
Wurzburg, DP Central Camp. \ l k ; vienībā var
būt « spēlētāji, kas dzimuši vēlāk par. 1920.
g. 15:. jūliju. ;
Goda vietu pasaules boksa sportā atTierikā-ņ
u - ž u r n ā l s , , T h e R i n g " . ierāda igaunim An-
• tonani Kād-kam, klasificējot pašreiz izcilākos
.vidējā, svara profesionālos bokserus: 1. pasaules
Čempions T. Zols, 2. R. (iraciano, 3.
. B, 1-idels, 4. M. Serdāns, 5. A. Rādiks.
Igft'Unis Aleksandrs Krēkiij bij. Eiropas
bija' daudz pārsteigumu.- Zaudēja -abi pasau-rekordisii
— M e r i s o n s . Dilards (110 m
barj.)' un . Carls Fanvails (lodē). Gandrīz
visas disciplīnās realizējās• lieliski- rezultāti.
Labākie sasniegumi: tāllēkšanā Vilijs Stīls
7,98 m, kārtslēkštinā Ričards .Merkoms 4,48
m, 110 . m barj. .Viliams Porters 13,9 sek.,
lodē Francis Delanejs 16,82 rn, š ķ ē p ā Mārtiņš
Bailess 68,85 m, veserī Bobs Benets
54.20 m un 50 km soļošana Ernests Krosijs
5:04 : 30,0 st.
Izraēla nepiedalīsies Londonas olimpiskajās
spēlēs.- Ja izraēliešiem atļaus stariēt, tad ar
ncpiedalīšanos draud. Ēģipte.
Soms. Rautavāra olimpisko kandidātu pārbaudes
sacīkstēs Melsinkos. meta 'šķēpu
69,07 m.
Labots .36 g. vecs rekords: Francijas
meistarsacīkstēs vieglatlētikā Vcrnīrs skrēja
5000 m 14:35,8 min., pārspējot kopš 1912...g.
pastāvošo Žena Buēna rekordu-.
.tveices meistarsacīkstēs vieglatlētikā Hard-meiers
(Cīriche) skrēja 400 m 48,4 sekundēs.
Cechoslovakijas un Zviedrijas tenisisti sacentīsies
Devisa kausa izcīnās Eiropas joslas
h n ā l ā , kas izspēlējams Prāgā līdz 27. jūli-am.
Pusfinālos Milānā: Cechoslovakija pie-
Berga skatījumā. Ak. kā Zebelļņš
t r ū k a 10. 'un 11. jūlijā Augsburga!
Lietuviešu vecās
slavenTbas izcTna
DP meistartitulu
basketbolā
Vļienāļ z i ņ ā V m ū s u basketbolistiem vienmēr
klājas vicnādr: sacīkstēs .pret• lietuviešiem
nekad^ '.nevaram . sakomplektēt savu labāko
sastā^iu. Tā bija arī. DP meistarsacīkstēs
10. un M . -jūl, Augsburga. Pat pēc visām
.pūlēm. latviešu basketbola vadītājs L. Aiz-strauts
ar dibinātiem . iemesliem paziņoja, ka
t u r n ī r ā nepiedalīsimies. Taču A. Miezītis,
R. Pērkons (abi Vircb.). .• un P. Bumbērs
('.Kleipkeca) patapināja ceļa naudu un devās
uz Augsburgu. Viņiem pievienojās tur dzīvojošie.
K. Janševskis. un J.. Pelūde, izveido-veica
itaUju 3~2."un Zviedrija sacīkstē Stok->^: If^^^-'^šu.vie^
hoimā Angliju; 4 - 1 ^ IsportistaļPeludes. vadība lespeja-
Tenisa sensācija' P a r ī z ē : francūzis :Marsels
Bernards pārspēja Vimbledonas -sacīkšu līz^.^ ka .nebija neviena;; rezervista,
BARONS FON GELSENAUS VADA KOMUNISINU 5. KOLON^j
AMERIKA ^
Antisemītisms — ventilis PSRS tauiu
neapmierinātībai
Iespējama Padomju Savienības ārpolītikas, kursa maiņa, nesaskaņas
padomju komunistu augstākajā vadībā, kas daļēji saistās ar sāncen.
sību Staļina pēcteča vietas dēļ, bruņoto spēku reorganizācija un pj^
augoša neapmierinātība padomju tautās, — tās ir problēmas, kas pēdēja
laikā modinājušas politisko novērotāju interesi. Ievērojot vispārējo
starptautisko situāciju, ārzemju prese daudz telpas veltī Padomju Sa\ie,
nības iekšējā stāvokļa novērtējumiem. Šai ziņā jaunus faktus sniedz
kāds nesen Eiropā saņemts „slepenais ziņojums", par Padomju Šāvieni,
bas iekšpolitisko stāvokli, ko pubUcēja angļu žurnāls «Revievv of
World Affairs".
i-l
U * ^ " ptiCOMCivii
tf"l:v.,<;.ZTmo»«^
Be
vai'ētāju^ & o b u " ļ a l k e ' n b e r g u * " ļ;
3;-.(3 (j_2 : . • : . • , . ;l stavokh^ izlase vi^l -nav atgrie-
^ Mars'^ls" Serdāns (Francijā) Briselē 18.000 žusies np Frkncijas, tabu;; viņu sastāvs bija
skatītāju acu priekšā ar punktu : p ā r s v a r u : uz- rļoti. spķ^igs, ,jo laukuma_._. i e r a d ā s daudzi
varēja . beļģi Sirilu Dolano un atguva nesen starptautiskas sacensības ruditi speķi; - au
zaudēto Eiropas • meistar-titulu boksā vidējā .-"."^^ .ievērojami, p a r a k i . par- nŗusu spēle
;jvarā ' ^ • ' • rtajiem.' un j a r . : pietiekamu: rezervistu skaitu
• ;Tour de France'' ritēribr-aukšanas-šacīkstēš^ latviešu; un/-lietuviešu
pēc 10 pirmajiem posmiem vadībā ir Bobē PP^^^*-'- ^^^^u sportisti to veica godam. Lie-
I Franci ja) luviesi uzvarēja tikai .32-29 (25—25). Lat-
Valstu sacīkstes futbolā: Rumānija-Cccho- V^^^'f'^ Miezītis _ieguva 14 p., Pērkons 9,
Slovākija 2-1 un Zviedrija-Austrija 3-2. Uz- ^^^f^^crs 4, Pelude 2 un Janševskis 0, bet
varas vārtus zviedri ieguva 2 minūtes pirms ļ'"^^"''^^"^'^''" Puzinauskas 11, Norkus 9, An-spēles
beigām, kad austrieši bija 10 cilvēku f^^^"" Svcnckas 3, Baltrunas 2, Balčunas 0
ha^tāvā, jo savainoja vinu izcilo vārtsargu ''^^'^^^^f'^s 0. Sacensību pai-'ejie rezultāti:
Zēmani. • . '- latvieši-igauņi 51--34 • (34—21), • lietuvieši-
Viena no galvenajām raksta tēzēm
ir tā, ka Padomju Savienībā
Āzija gūst pārsvaru par Eiropas _da-ļu.
Staļina personīgajā ietekmē Āzijas
Krievija cenšoties iegūt arvien
lielāku nozīmi un pat nostāties E i ropas
Krievijas vietā. Staļins esot
pārliecināts, ka Padomju Savienības
īstais spēks esot austrumos, kā cilvēku
rezervjuļ tā saimniecisko bagātību
ziņā, kamēr rietumos meklējami
tieši Padomju Savienības
vājākie punkti. Staļina uzskatiem
pievienojies arī Berija^ un abu viedoklis
pirms dažiem mēnešiem .efot
radis vispārēju politbiroja atzīšanu.
Tagad šie uzskati sākot izpausties
praksē. Padomju armijas Eiropā
turpmāk ai-vien vairāk sastādīšot no
āziātiem. Pēc Staļina - domām, rietumu
pasaule stipri ļaundabīgi ietekmējot
padomju kaf^avlrus, ^ ka^
nāk no Padomju Savienības E i r o pa
daļas, bet austrumnieki esot šādai
ietekmei daudz mazāk pieejami.
Otrkārt, -Staļins uzsvēris, ķa konflikta
^gadījumā āziātiMšot pieticīgāki,-
liktenim: ipadevīgāki karotāji,
kam sentimentālu j lītu
100 m 10,4 sekundēs Maskavā, skrēja Ku-
Uikovs, sai^niedzot jaunu PSRS rekordu. .
PSRS meistari svara, cel.šanā; gaiļa sv.
Donskors :(Ukrainal 292 Ki'; si^alvas Lopa-tm^
(Uhr.) 322,5, 2. Kašaņiks iGruzija)
317,5; vieglā' Svctjilka (f>uz.) 345; vid.
7.Rcnti (Gruz.). 372,5; oussmagā sv. Novāks
(Maskava) 402,5;.,.smagā Kucenko (Ukrainā)
422,5, 2. Laputiinr^ (U ' T . ) 407,5 Meistarības
izcīņa notika Kijevā.
Vācijas, rekordists peldēi^anā uz krūtīm
•Valters Kļinge (Braunsveiga) īr adventists,
licība viņam neļauj piektdienās, un sestdienās
no saules j ē k t a līdz rietam fiziskas nodarbības,
kāpēc Kiin_ges piedalīšanās i sacīkstēs
dažkārt lo.ti problemātiska. Sportists pašreiz
apmeklē kādu misionāru skolu pie Diseldor-ras
un^cer.drīzumā aizceļot, uz Cīli.
PSRS 1948, g, labākais sasniegums šķēpa
me:,ana ir 64,23 m,. ko •eālizējis Ivļevs.'
ifaiiņi 56-^31 *(24-15), latvieši-ukraini 45-28
(133-11) un lictuvieši-ukraiņi 45-28 (33-11-)
un lietuvicši-ukraiņi 04—38 (29--21). Uzvarēja
lietuvieši,. 2. latvieži, 3; igauņi, 4. .ukraiņi.
Igauņu vienībā teicami darbojās augumā
garais Alts. un populārais futbola vārtsargs
Bļosfeldls. .Ukraiņi spēlēja vājāku basketbolu
nekā baltieši.: Sonnkaserne skaistajā vingro-tavāl
lietuvieši sacīkstes bija: noorganizējuši
lieliski.. Par i jauno naudu netrūka apī skatī-
.lāļu.
I SLUDINĀJUMI
Ar 5. g. 15. jūniju gaitas uzsācis
Kanādas un Sav Valstu latviešu
nacionālais laikraksts
BRĪVAIS LATVIETIS
' iznāk 2 reizes mēnesī. ;
Redakcijas adrese: 9 5 3 0 ' - 107 A Ave
Fdmonton, Alta.
• C a n a d a. . .
Izdevējs un atb. red.: Konrāds Dobelis
Galvenais redaktors: Aleksandrs Kundrats
Eiropas redakcijas vadī ā j s : Andrejs Hglītis,
Post Box 15079,
Stocl'^holm, Svcrige.
Abonementa maksa par ousgadu !is 3
. . par gadu <s 5
Paraugnumura cena 25 centi.
TautieSi, Kanādā un Savienotās Valstis!
Abonējiet savu laikrakstu!
Jauni līdzstrādnieki vēlami visās valstīs,
. kur dzīvo latvici^i (858)
AUSMAS APGĀDA
, grāmatu jaunās cenas:
, Ed. Collins — Angļu valodas v
.pašmācība 1 d. ar tulkojumu DM 0.5O
Ed. Collins — Angļu valodas paš-:
māeībji. tālākam kursam, II d.
ar (ulV.oiumu . . ),DM 7,50
Fr. Bārdas " Zemes^ Dēls, dzejas,
iespiestas uz laba-papīra un "e-
. sietas ' DM S . -
Fr. Bārdas -T Dziesmas un lūgšanas
Dzīvības kokam, iesietas
, Ir tikai nedaudz eksemplāru DM 8.—
• PasOtinājumi adresējami: il4a) Esslin-gcn/
N.. Bismarckstr.4C, Apgāds Ausma.
_Atsevišlficra pasūtjnātāiiem grāmatas izsūta
arī pa pastu uz pēcmaksu, pieskaitot
DM 1,20 sūtīšanas, izdevumus. Atkalpārdevējiem
aprēķina parasto atlaidi. • (20)
..LATVIJAS* ABONEMENTS.
pasūtinot laikrak-stu pa atsevišķiem eksemplāriem
(līdi 3 eks. iesk.), maksā
DM 3.- niēn«si f DM 0,50 par piesū-ti.^
anu: ar ^Atpūtai' DM 4 . - mēnesi
+ DM 0,50 oar piesGtīšamc; pasūtinot
konektrvi vairik par 3 eks. - DM 3 . -
mēnesi, b«( kop5 ar '„A tpū tai" DM 4.-
mēnerV par ak»«mplārō; pasOtinot uz ār-zeroēiv'
uo n»k«ftj<»* Vaciļt kopā ar Atpūtai"
OM 4.- uiēoe»! -f DM 0,80 par
piiMūiiianu. SltidioAjumi maksž DM 0,70
Mor vif<iilerig»<; nonpnreille icjr^iedrind.is
«lr]()«m(o f«lpu
\b(Hieinji^nta pieieikumi, sludinājumi,
uaudas pirv*<iumi ua korespondence adre- J
sējama; „Lfttvlļai", {\Zh) Gun?burg/Do ,
Btirfftrniftistof.I.andmannpIat? 7.
Latviešu aprūpes biedrības
D A U G A V A S V A N A GI
GRĀMATNĪCA, (I3a) Niirnberg 2, A/C \*alka,
piedāvā sekojošus izdevumus:
Prof. j . Endzelīns Svešvārdu vārd-
, »ī^^'^ DM C -
Prof. K. Kārkliņš Metodisku
i'aksiu krājums • ' DM.'5.—
Ing. E. Elguts Radiotechnika 1 DM 5^-r-
N. Jpchansons •.Ģeometrija, vidussk. • '
kurss DM 8 . -
N.Jochansdns Algebra II daļa . DM 0 . -
Ed./ Collins Angļu valodas paš- . •
mācība I daļa DM 6.50
Ed.. Collins.. Angļu valodas pašmācība
J l daļa , DM 7.50
Rud.^varcbachs Franču--latviešu
vārdnīca :. . DM 5.--
Trimdas rakstnieki I. un II d.,.katra D M 8.-.
i e l i k s Ciclens -. Baltijas starptautiskā
problēma ^ D.M 1.50
Ansis Brrziņs Spalvas zīmējumi
gfām. Apustuļu darbi DM 5.50
M. Tvcns Toma Socra piedzīvojumi DM2.50
Pie dzintara jūras, dziesmu krājums DM 2.50
Aspazija Ilgu. zeme, dzejas . DM 1.50
A. Brigadcre Akmeņu sprostā DM 3 . -
A. Austriņš Puiškans DM4.-
St. Razna Dcux e\' Machina DM 3 ! -
Skatu albums Rīga , DM h^Q
Bez, tam grā.matnīcai krājumā daudzas agrāk
.izdotās grāmatas. Izsūta uz p ē c m a k s u . ' A t kalpārdevējiem
ailaide. Samaksājot, atbildi,
iesūta grāmatu kntalogU;
,1. Klīdzēja Stāstu grāmata
MP a j u m t e",
DM 3.50 (atsev. eks. ar piesūtīšanu D.M
4.--). Sagatavošanā: A. Bngnderes „Prin-ccse
.Gundega; un karalis. Brusubārda" ar
plašu P: firmaņa ievadu, DM 2.50 (skolām
speciāla atlaidos
Apgāds „Celš" (V. Mežezera): (I3n)
\\ur.'.burg, Centr. DP Qimp, .Mainau-Kasernc.
121)
Pērk katrā vairumā
L U P A T A S
.; Augsbui-gā, • .Hochfcldas nome:nē. Pinrna-berstr.
31, 1. stā\'ā iekārtots lupatu savākšanas
centrs amerikāņu jOslai.
Pret lupatām var iegādāties manu-faktūni,
alumīniju, porcelāna uc
preces.
Ieteicams. krāiumus pieteikt rak: riski. Vairumiem,
lielākiem par 500 kg, piebrauc pakaļ.
Uzņēmuma vadītājs Edgars Kopnianis. •
V. L a g z d 1 ņ š
dukciju,. pietrūkstot ap 2,4 miljoni
strādnieku, mi pat pie tagadējā/pro.~
dukcijas tempa vajadzīgs vēl' lieks
miljons. Līdz šim papildinājmui
nosūkti no lauksaimniecības^ Valdi»
bas iestādes, kiiŗām pēc plāna 1950 -
g. vajadzēs 36 miljonu strādniekn
sastādījušas plānu darba spēka iiih
portam no satelītvalstīm, kam 5 'gadu
laikā būtu „jāekspoi1ē" uz Pa.
domju Savienību 10 miljonu cilvē*
ku. Tas arī ir iemesls, kādēļ saii
valstīs sākta ^t. s. .pieciešamo'*'uz.
ņēmumu likvidēšana.
Daudz runāts par iedzīvotāju DO-apmierinātību
Padomju Savienibl
Līdztekus vispārējām bailēm no kara
un no „tīrlšanām", slepenais zi-nojums-
min vēl tiis citus neapmierinātības
iemeslus. Pirmais ir aķu
jautājums. Kopš rubļa pārvērte,^ctv_
nas, iedzīvotāju pirktspēja, atkaribl-no
apgabala, samazinājusies [par
7—ļ5^/o; : Tas sevišķi skaŗr zemākas
;atalgQjuinu; k : l^ūgtuiiiii;
radā salīdzinājumi: aŗ ;valdības^'ini;,.
partijas: dižvīruluksa: pilno dzivi,
ūn uzņēmumos: bieži dzird kuriiam^
Tēzei pār Āzijas pārsvaru, varētu
būt vsakārs; ar • pastiprinātd^^ 1^
interesi ,par Tālajiem Austrumiem,
Šīs intereses pieaugumu apliecina
pēdējie ziņojumi no Burmas, Ma-lajas;
Ķīnas.,
Padomju saimniecības frontē jaunā
piecgade liekoties puslīdz realizējamies
tais ietvaros, kas paredzēti
. 1950. gadam. Lauksaimniecības un
sīkrūpniečības, produkcija apmierinot,
bet atpalikusi naftas produkcija.
Tomēr jau iekārtoti ievērojami degvielu,
pārtikas un materiālu krājumi
kara gadījumam. Dīvainākais šai
milzu valstī esot — darba roku trūkums..
Lai sasniegtu augstāko pro-
Sensacionāla spiedzes prāva Parīze
Sievietei, ,ku]-ai Šinīs dienās jāstājas
īl'arīzes kara tribunāla priekšā,,
ir vairs tikai bēdīgas atliekas no bijušā
skaistuma.. Loras Disāras . apsūdzība
ir dēku stāsts par tik sensacionālu
spiedzes mūža gājumu, kāds
pat pēckara Francijā ir retums. ; .
|Loras Disāras vienīgais kcM''itāls
biļis skaistums, kad šī Parīzes "cēk-šas
meita uzsāka karjeru kā dejotā-ija
Anika Mūra kādā Monparnasa
.varjetē teātri, stāstīdama,.. ka esot'
IZNĀKUSI ILLUSTRĒTA
GRĀ]\IATA
MOCARļFA, CEĻOJUMS UZ PRĀGU
kas maksā DM 2.-^. Jāņa Cīruļa Dziesmu-iaV|
Ots, īss miāzikas elementārteorijas un sol-
Fedžo kurss . skolām un. pa.šmācTbai, ar 'kuplu
nošu pielikumu .-^ D.M 5. — . Raksti par biškopību,
dārzkopību- un vistkopību maksā DM
1.50. Rīgas m i n i a t ū r a s— DM 2. —. .Melan-chol.
gaisis ^ DM 3. —. J. Mediņa Pieskaņa
- D M , 1 . - . Damasa Tek saulīte - , D M 3 . ^.
V i D'ārzina Divi prelūdes, katra DM 2,—.
Koru d7iesmas - D.M 0,30-0.60.
I z s ū t a l a r ī pa pastu. MusikhauS; Otto K r o l l s:
03li)V Augsburg, Annastr.. .IG. 'Grā-rnatas . iz-siiiTs,
ļsaņemot .jaunus pasūtinājumus. U^)
PC IRO STARPTAUTISKĀ
, MEKLĒŠANAS APVIENĪBA
AROLSENĀ MEKLĒ:
Alvi Akotu, dz. :3. .8.- 194U.:£;.: Rutu' Akotu,-
dz. 14. 5. 1935. g. \'cnršpi!ī; Skaidiīti An-cupi,
i dz. Iļ935. : Ainažos, pēd. ziņas .no
Ncikirchas-Lausicas: Veru Apši-Masi, . dz.
1900.1 Skrīveros, p. z. no Vāciias;. linimu
A r ā ; u , |,dz. 12. lO. 1911. sļ., p. 7. no Pomcrā-n^
ias: Helēni A r i , dz. 12. 2. 1S92. j : . , p. z.
no Osrzčbādēs-Heringsdorfas; Jāni Āri, dz'.
7.. 3. 1^S2. s,.< p-.. z. no .Otszēbādes-Herin^s-dtļVias;
i.-Mmu Aronsoni, . dz^ 190»). g. Rīgā,
p. z. 'HO Sverinas", Nikolaju- Balonu, dz. 9. 9.
1915. ^:^\ p . z . no Berlīnes; Jāni Baldoni, dz.
1935. i^..-.jelsiavas aor.; Alvīni Bandzeri,. dz.
.lS91-lvaj .1900. .e:' Krievijā-; Voldemāru Jāni
Viesturu Behrr. dz.:1925. s.- Rīgā, p. z. no
Orenbu:i:a^; Astrīdu Beriāni, dz.' 20. 9. 1942,
g. Kurzemē; ..Genovevu Bertām. ;• dz. 2.- 8.
1918. c. Kurzemē; Evr,::a'ru-Bērzinu, dz; 3.. (3.
1922. g. Mores pag.;-. Filmāru Bērzmu, dz.
U . 3. 1914. c;. Rīiiā; Idu Bērzmu, dz'. 30. 4.
1908. g., jckaterino^u-iva; Kurtu B - r i a n i , p. z.
no G d i ņ a s : Evu B1.rm.1r,!.- p.. z. no Gdina-;
A r i s t i d u Bricdi-Rubin.ATcinu. dz. -22. 5. 19.33.
g. Rīcā, p. z. no Knzlinns..
lorda Mūra ārlaulības meita. Taču
lords Mūrs eksistēja tikai Loras
fantāzijā. : Skaistums, izveicība un
lairne, kajp piebiedrojās mērķtiecīgs
ncmorāliskums, drīz ^ nesa augļus.
Tikko sasniegusi pilngadību, Lora
bija vairāku elegantur vasarnīcu .uA
lieliska Parīzes dzīvokļa .īpašniece.
Tad_Lora^ nolēma iekļūt „lielajā pasaulē",
un ar to sākās viņasivaugšup-eja,
kas beidzās ar baigu kritienu.
Viņa apprecēja vācu. rūpnieku Valteru
Kleinknechtu. kādas Amsterdamas
bankas vadītāju un. vācu
spiegu dienestā aģentu Parīzē.
, Gadu pēc laulībām izcēlās karš.
Kleinknechts uzdevās par fašisma
upuri un. palika Parīzē kā politiski
vajātais līdz 1940. g., kad viņu in-terneja
līdz ar citiem . vāciešiem.
Bet kad vācu karaspēks okupēja
Franciju, Kleinknechts vadīja Bordo
komandantūru, būdams IG-Farben
dalībnieks un Gēringa personīgs
draugs. Viņa greznajā dzīvokli ..apgrozījās
prominenti vācieši un Vis
francūži. • Kleinknechta kundze, jau
sen izaugusi no Monparnasa baīet-kurpēm,
tēloja .granddāmu un laipnu
namamāti gan SD' šefam Engel-kem
und vācu -ģenerāliem, gan Pje-ram
Lavalam - und Marselam Deā
Daudz - svarīgas informācijas tādējādi.
nokļuva Gestapo centrālē Ber-īnē.
Mūžībā aiz-ģāiii$v mūsu nūļā .meita, m ā s a ' u n svaine
Ilona Mantone
dzim. 192C. g. 26. jūlijā^ Rīgā,. mirusi, š. 6. jūim Gautingā. > Apbedīta . š. g.'
9.. lūlijā .Augsbur/ŗā; Haunšteteoes ka-pos. ' ^1 ^ :. •
Dziļās skumjās
pied'erīgie Vācija un dzimtenē
1944. g. Lora devās uz Berlīni. V i ņai
bija sarunas ar Hitleru un Him--^
Icru. Viņai bija liela tiesa nopelnu
Parīzes sazvērestības atklāšanā.
.Vōl nav izskaidroti noslēpumainie
notikumi pēc Loras atgriešanās Parīzē.
Kleinknechtu aņcietināļa un
nos?va paši vācieši, bet Loru iesēdināja
cietumā. Tur viņu pēc Parīzes
atbrīvošanas 1944. s. au^^ustā
•atrada franči un atbrīvoīa kā :.Him-l
e r a upuri". Vina stāstīja par sa-
" ' em varoņdarbiem vācu oku'Dāciias
l'iikā un ieguva nārvietotas ner^^o-nas
nriek-šrocības. Viņai pat nie.^ki-ra
12 i.stabu dzīvokli Parīzes, ele-
'^'^n'rākaiā raionā. un drīz Lc^ra no-dibināia
četrus uzņēmumus un bita
noDPln'-.u.^i veselu .kanitālu, kari
''•~^^.am pdlJr'ļHi? !nsTX?ktr>ram i^^nft*^
pārbav.d'^t \nnas -^cātni.
Ta-^ad Francija ar lielu sasorin-dzinātību
saida • uz Loras Disāras
prāvu, kas sola sensāeion^us atklājumus.
par ;,,novije bāriņi"--jaunajiem
giēm. Bet; l^š režīmam tomēr neesot
bīstami,; jO; i i e neapmierinātie t^^
mēr Staļinam sekošot līdz galani,
tādēļ ka pārliecināti par kapitālistiskās
. pasaules uzbiTikuma nodomiem.
Intellektuāļu aprindās ļaunas asinis
radījušas sankcijas pret izci-ajiem
padomju mūziķiem, rakstniekiem,
teātri. Darbi, kas apzīmogoli
par „bužuāzlskiem" un ,,reakcionāriem",
krieviem tomēr ļoti patīk, un
augstākās vadījDas ieja.ukšanās
laukā radījusi sarūgtinājuinu.^^f'Ja
pavēles nebūtu nākušas no ypasa
Staļina, publika šiem rājieniem nebūtu
veltījusi sevišķi lielu uzmani-^
bu. Trešais punkts ir vesela Ibērija:
skandālu .rūpniecībā un lauksainv
niecībā. , Finanču minii.strs, kas aU,
klāja un „piekāra pie lielā zvana"
vairākus korrupcijas gadījumus, pec
tam pats nolikvidēts.
Sai neapmierinātībai, ral^sta , ..He^
view of World Affairs", esot trejādas
sek'as; Viens no rezultātiem ir.
Zdanova ietekmes pieaugums parti-.
jas centrālkomitejā. Viņu ari m-'
skata par vienu no iespējamiem Sta-
'ina pēcniekiem. Otrkārt, Padom.i;i]
Savienībā pieaugot antisemītisms
par ko plašāk ziņoja frrfJ^
laikraksts „Samedi Soir". Atklāta
žīdu atbalstīšana Palestīnas ja\|tā:'U_-
mā esot 'tikai viena kārts vispārējs
padomju diplomātijas spēlē. Maskava
neesot nekā nopietna darījusi. ISK:
aizkavētu pretžīdu manifestācijas,
kādas notikušas Urālos, Doņecas ba-.
seinā, Elista, CelabimSkā un citas ,
vietās. Bez tam žīdi esot gandnz
pilnīgi izstumti no armijas, politikas
un augstskolām. Augstākā vadība.,
šķiet, esot apmierināta, ka W3S.
neapmierinātībai radies izplūdes^
ventilis. Tāpat esot iz.skaidrojam^i;
jaunā kampaņa pret baznīcu, par
^o nupat ziņoja ārzemju prese.
Par ' PSRS gatavošanos kaŗani..;
laikraksts .min šādus skaitļus: ru})-
niecība ražojot 35.000 tanku un/a?
100.000 licgabalu gadā, un vi^sa/pa--
domju saimniecība pieskaņota ,Kar
vajadzībām. Aviācijas rupnitciD^
spējot producēt gadā 60.000 lidmaš
ī n u un šogad ražo.sot 2930 slruKa-;-
hdmašīnu.^ kas veidotas pcc vac^y
techniķu konstrukcijām, tāpat ^
jaunākais zemūdenes modeli-s, ^
ssppēējjoott ppaallDDr..t. ienir^J5i ncicrobczPv
laiku un par ko loti intereso,iow
amerikāņi.
Viens no interesantākajiem slcp-j;
nā ziņojuma fak1:iem ir par .^P-<^-t^
kolonnas'' darbību ārzemes. Kre.
rīcībā, līdztekus 4 miljonu virJ
mijai, ^esot t. s. 7. armi.ia
tas partizānu -vienības^
Amerikas kontinentā tas
dējot baroas fon Gej.-enaus. Kas
kot no bii. ģen^TaIfCMd-riarsa a zēluša
ļaudīm. Galvenais: 'p^,
virspavēlnieks, .sevi.ški Gn^^tei^-
Ujā, Ķīnā. Franci.iā.
Indonēzijā, esot ukraiņu ]^^^- 'Ļ
vadītais kara laikā, kom'mi^^^^-
n.Tā]i5 Fedors KvjQsk< uec 37X^'^^^
nās r:;ļ7-ak.s. Viņam pi^-'<iev^ n^-
ra>ti • ;-//,ikis .^karu tfkJu ^^r^^;^
.^ariHs spējas un taiant^J
3k.ciju rīkošanai Viņa -'^^''J,'^^
Salkanos esot dienvidsl^^^^ Jļ^^
lis Kosta' Nagijs. .
Londonā turpij
Rerlinē stāvi
^ ^ ^ ' i Maskavas rīciļ
izspiestas no Berlīne
,pir izcilu „spēka de
, i "padomju licencēta I
I ;:...i,s.;^ic; iespēju radi^
korespondents P<^
iio Berlīnes,^ ka
^ doniju-Savienibaršat»^
..^kaiiu^rīribu,; nosūtīšot ;U
vienii eskadriļu padomju J
tok5:?u". Par šo jautajumuj
Kaiishorstā esot notikušas iļ
aDspriedes. piedaloties pado
ba priekšniekam ģenerālim i
toico un gaisa spēku komj
Vācijā ģenerālim Aļeksāi
Esot gaidāma dažu augsti
domju amatpersonu došanāsļ
.kavti pārrunām ar. aizsardzļ
s^Dljtni maršalu Bulgaņinu. ;^
'aprindās'Berlīnē sestdien e
žts^ka amerikāņu bumbve.:
liļu) ierašanās: Eiropā
Mm vairāk nekā jebkā.
'Iiotu, Tas'esot vairāk ne
. tisks manevrs un liecinot; '
. p sabiedrotie ,,reaģē neg
' cigi"i ' ļ
' Abās amerikāņu lidojošļ
C!eto)(šŗiu" grupās, kas pa"
ieracās Eiropā sestdien un
. jšs ris atbalsta punktos
angli jā, ietilpst 10 eskadri
lidmašīnu •"^^^
ai
liteinu: ar 1500 vīru ā
.Lido urnu no. pēdējās nosēša
^ufaundlendā tās ^veicr'
,,B- 29" maksimālais •
|Fiims ir _gandrīz 560 k
puses • jau
Kia paskaidrots, ka šo lid:
, mK Eiropā piederot
salijas normālās tāllidoj
' «'Pas programmas, kas
.P^pirmsgada, un tās uz-
™5liiā apmēram 5 nedēk,
, f. Raidu apmācības
I SC.''.^''^ apmācības ļ
I ^ Pļ^edeja laikā šis laiks D
I mēnešiem, šis ir Dir
vT' ^«^J'^ā gadā .
! iespēs™
' '?ais( , Varētu r
''J9s komūnisf
: Austrumei
^ V,pa
'M4ji^ partijas bfe
. 5'fev^l!^?^ valstīs pg
\ :
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, July 16, 1948 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1948-07-16 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari480716 |
Description
| Title | 1948-07-16-06 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text |
i.
I-it
i
i-
Vi
ŗ-K-5; : i
1''* f'
Mm
• • • •
i i f . •'
ļPf' '
liv
i..
f : « : l ^
ii»; •
'i T:
s ā
III-iitir:
mši'ir
•'V
iif;s3.a V
4
ko
be
pa
ro
Ue
pr
U
m
žā
kc
ni
dl
šlj
ry
Īli
ūc
m
Pi
sa
m
vi
ja
P<
m
m
bi
ni
tl
t€
ci
rr
t«
k
n
b
P
G
t
I»;
I:
r
c
tATyiJA,l9i8.i,Me,-ni;
M C S U ŠĶĒPA MEŠANAS REKORDISTA JANA STENDZENIEKA
VĒSTULE LATVIJAI NO LONDONAS
Mana oirā uzvara Ang.lijas mdstaŗsacTksiēs
Šķēpa mešanā bija pārlitcmoša, bet pašcts
sacīkstes grūtas. Es gan ļoti • centos; tomēr
jau priekšnoteikumi laba rezultāta sasmegš.a-.
nai bija tādi, ka nespēju mest tālāk par
60,67 m. Ieskrējiena' celiņš .izrāaijās nelīdzens
un mazliet-prei kalnu. Teicami gan
bija somu šķēpi, tikai . mazliet par resniem
vidu. Priekšsacīkstes notika jau pl. 12,15,
bet fināls pl. 15,45.. Tā ir traka lieta, ja
š ķ ē p s sacīkstēs jāmet 2 reizes: dienā! Mans.
pirmais • metiens bija 63,56 m, otrais — 64,50
m un trešais 66,07 m. Nu biju teicami iejuties,
bet . . . sacīk.šu turpinājums sākās tikai
pēc 3 stundām! Šķitu mazliet pasmags un
miegainc. .Gņas sparu gan piedeva» pēc otrā
metiena tautiešu pasniegtie ziedi. .Priekšsu-clksics
beidzot, -jutos ļoti .labi, bet trīs stundas
vēlāk p a r ā i ī ā s pirmās paguruma pazīmes.
VienU'^ : . pagulēju, . pēc tam iesildījos
un sāku sacensības.. Pretvējš jau
bija tik liels, ..luīltātu uzlabot. vairs neļ2-
devās. Arī angli meta vāji: Darlitnple 57,3U
m Un Cois 57^00 m.-Nesaprotu, . kāpēc gan
šeit vienmēr šķēpu liek mest pret vēļu! Tā
neizdevās pārspēt jaunzēlandietim Loijam
piederošo Annijas meistarsacīkšu • rekordu,
kas ir 67,85 m. Arī 38 g. v. zviedrs Atcr-vals
te metis 65,60 m. Par .šīm sacensībām
esmu mazliet nokrenķējies, jo cerēju labāku
rezultātu. Drusku nobijies biju jau vakara
pirms sacīkstēm, jo darbā saodos gāzi, radās
temperatūra un nebija patīkama .nakts. 'Nezinu
gan, vai tas iespaidoja manus rezultātus.
Anglijas meistarsacīkstēs, biia daudz skaistu
momentu. Vesej'a mešanā nemaz, neveicās
mūsu Valnovskim, jo puisis pirmajās tiik liela
mēroga sacīkstēs bija. satraukts. Visos metienos
veseris skāra zemi jau priekšlaicīgi un
Vainovskis palika bez rezultāta. Visumā jāsaka,
ka angļu vieglatlēti cīnās ļoti .pašaizliedzīgi,
bet virii vāji a-chniski. iMans nākamais
starts būs 24. jūlijā Birminghēmā,
kur ir loti labs laukums,, un diska rncšanā
laikam piedalīsies a r ī ' Janševskis. Pērn pret
vēju un sauli tur sasniedzu 66,!)5.m rezultātu.
Priecājos par. ziņām no ' V ācijas. Mūsu labākā,
šķēpa metēju . emigrācija Mundrīte
Riekstiņa cītīgi gatavojas DP meistarsacīkstēm
N i t 7 i b e r g ā . 2 ē l , ka nevaru viņas
. trenēt, jo baidos par nepareizībām. Dzird,_ka
arī Rūdolfs Circenis treniņos metot šķēi)u
ap 07 m. Viņš ir neatlaidības piemērs, kāpēc
būtu pelnījis, lai sasniegtu 70. m tālumu.
. Londonā, 8. jūhjā.
J ā n i s S t e n d z e n i e k s
m'jis:ars lodes g r ū i a r i j , kas '^gaJ dzī^-o
Zviedrijā, • s a c ī k s t ē s •.Nurkepingā • grūda .lo.dri
15,14 m
Anglijas vieglatlētikas merstariacīksfēs
Londonā Padomi.u Savienības sportisti nepiedalījās.
N i r n b e r g a s ' ž u r n ā l s • ,.Sport^ .vlagasin"
•tomēr raksta: a mešana ar; 72,bl. m
rezultātu uzvarēja Siendzenieks .tP.SRSj."
Kāds angļu laikraksts -Cesierfildā apzīmē
Stendzenieku par. norvēģi.
. Bertels Storskrubs kas ar saviem. 30 gadiem
26 reizes bijis SomijaS' meistars dažādās
skriešanas disciplīnās, Londonas olim-piskaiās
spēlēs ir : viena no Eiropas lielā-kaiām
cerībām 400: m bariērskrējienā.
Amerikānis Alans Fords, kas nesen sasniedza
launu pasaules rekordu 100 m kraula
pildēiumā (54,4 sek.), Londonas olimpiskaiās
spēlēs nepiedalīsies, JO saindējies ar kādu
ēdienu.
. Stella Velsa, bii..Po:hias rekordiste, kas,
tagad- ir . A S V pavalstniece,— amerikāņu
vieglatlētikas m e i s t a r s a c ī k s t ē s uzvarēta
3 disciplīnās. Londonas olimpiskajās spēlēs
vma tomēr nevarēs_ piedalīties, ^. 1932. un
11)36. g...olimpiskajās sacensībās i-epreren-tēja
Poliju.
ASV olimpiskā vienība ir jau ceļā uz Londonu.
Pēdējās .jiārbaudes sacīkstēs Berneis
Evcls atkārtoja Džesa Ovcna pasaules rekordu i ^^^^^^ basketbolists Jānis Zebelinš
100 m skrējiena (10.2 ^ek.). Sajās pārbaudes ļ (Libekag V.MCA) latviešu karikatūrista H;
mums
•Ies
ar
Amerikāņu joslas basketbola meistars . —
Darmštates Kursa līdzšinējā sastāvā laikam
ilgi kopā spēlēt vairs nevarēs. . L.: Lusārs
pošas braucieti'arrr uz Franciju, -bet G. ..Aicr-.
žejevskis; uz ASV, ^ j a apsiiprihāsies runas,
ka 'Darmštates -nome-tni. "pārcels ' u z Neištati'
pie Mārburgas, tad .uz turieni 'nebrauks 0.
; Veiss,. kas - D a r m š t a t e s / I RO vienībā ir policijas
inspektors.
Latviešu futbola vadītājs emigrācijā A. Pu-kinskis
no Darrnštates latviešus nometnes •pār-
.'^ājis dzīvot uz Bucbachās •tratisitnometiii. Kur
ir sporta vadītais. Viņš tagad tālā . c e ļ ā uz
.itām valstīm, izvadīs, daudzus mūsu. spor-
; :istus. Ikviens sportists^ un VMCAs biedrs,
lebt-aucot Bucbachās transitnometnē, aicināts
• reģistrēties turienes. VMCAs biroja.
Vieglatlēts Jānis Balcui-s par panākumiem
; sportā, i'eprezentējot ogfraktuvju sporta klubu,
ar u/ņēmuma direktora atļauju paaugstr-.
iiāts darbā. Tagad viņatn ir labāki apstākļi
un lielāka izpeļņa.
Mūsu izlases basketbolists Filip^v Janševskis
,no Lībekas aizbraucis uz. ASV. Viņš arī
. piedzimis Savienotajās Valstīs — Cikagā.
l3,2Si m rezultātu lodes grūšanā sacīkstēs
Haiiavā sasniedza J. Plīsis.
Latviešu jaunatnes meistarsacīkstēs basketbolā,
notiks jūli.iā beigās. Vienības piesakā-
; m ā s lītfz 15. jūl. V. Pasteniekam: (13a)
Wurzburg, DP Central Camp. \ l k ; vienībā var
būt « spēlētāji, kas dzimuši vēlāk par. 1920.
g. 15:. jūliju. ;
Goda vietu pasaules boksa sportā atTierikā-ņ
u - ž u r n ā l s , , T h e R i n g " . ierāda igaunim An-
• tonani Kād-kam, klasificējot pašreiz izcilākos
.vidējā, svara profesionālos bokserus: 1. pasaules
Čempions T. Zols, 2. R. (iraciano, 3.
. B, 1-idels, 4. M. Serdāns, 5. A. Rādiks.
Igft'Unis Aleksandrs Krēkiij bij. Eiropas
bija' daudz pārsteigumu.- Zaudēja -abi pasau-rekordisii
— M e r i s o n s . Dilards (110 m
barj.)' un . Carls Fanvails (lodē). Gandrīz
visas disciplīnās realizējās• lieliski- rezultāti.
Labākie sasniegumi: tāllēkšanā Vilijs Stīls
7,98 m, kārtslēkštinā Ričards .Merkoms 4,48
m, 110 . m barj. .Viliams Porters 13,9 sek.,
lodē Francis Delanejs 16,82 rn, š ķ ē p ā Mārtiņš
Bailess 68,85 m, veserī Bobs Benets
54.20 m un 50 km soļošana Ernests Krosijs
5:04 : 30,0 st.
Izraēla nepiedalīsies Londonas olimpiskajās
spēlēs.- Ja izraēliešiem atļaus stariēt, tad ar
ncpiedalīšanos draud. Ēģipte.
Soms. Rautavāra olimpisko kandidātu pārbaudes
sacīkstēs Melsinkos. meta 'šķēpu
69,07 m.
Labots .36 g. vecs rekords: Francijas
meistarsacīkstēs vieglatlētikā Vcrnīrs skrēja
5000 m 14:35,8 min., pārspējot kopš 1912...g.
pastāvošo Žena Buēna rekordu-.
.tveices meistarsacīkstēs vieglatlētikā Hard-meiers
(Cīriche) skrēja 400 m 48,4 sekundēs.
Cechoslovakijas un Zviedrijas tenisisti sacentīsies
Devisa kausa izcīnās Eiropas joslas
h n ā l ā , kas izspēlējams Prāgā līdz 27. jūli-am.
Pusfinālos Milānā: Cechoslovakija pie-
Berga skatījumā. Ak. kā Zebelļņš
t r ū k a 10. 'un 11. jūlijā Augsburga!
Lietuviešu vecās
slavenTbas izcTna
DP meistartitulu
basketbolā
Vļienāļ z i ņ ā V m ū s u basketbolistiem vienmēr
klājas vicnādr: sacīkstēs .pret• lietuviešiem
nekad^ '.nevaram . sakomplektēt savu labāko
sastā^iu. Tā bija arī. DP meistarsacīkstēs
10. un M . -jūl, Augsburga. Pat pēc visām
.pūlēm. latviešu basketbola vadītājs L. Aiz-strauts
ar dibinātiem . iemesliem paziņoja, ka
t u r n ī r ā nepiedalīsimies. Taču A. Miezītis,
R. Pērkons (abi Vircb.). .• un P. Bumbērs
('.Kleipkeca) patapināja ceļa naudu un devās
uz Augsburgu. Viņiem pievienojās tur dzīvojošie.
K. Janševskis. un J.. Pelūde, izveido-veica
itaUju 3~2."un Zviedrija sacīkstē Stok->^: If^^^-'^šu.vie^
hoimā Angliju; 4 - 1 ^ IsportistaļPeludes. vadība lespeja-
Tenisa sensācija' P a r ī z ē : francūzis :Marsels
Bernards pārspēja Vimbledonas -sacīkšu līz^.^ ka .nebija neviena;; rezervista,
BARONS FON GELSENAUS VADA KOMUNISINU 5. KOLON^j
AMERIKA ^
Antisemītisms — ventilis PSRS tauiu
neapmierinātībai
Iespējama Padomju Savienības ārpolītikas, kursa maiņa, nesaskaņas
padomju komunistu augstākajā vadībā, kas daļēji saistās ar sāncen.
sību Staļina pēcteča vietas dēļ, bruņoto spēku reorganizācija un pj^
augoša neapmierinātība padomju tautās, — tās ir problēmas, kas pēdēja
laikā modinājušas politisko novērotāju interesi. Ievērojot vispārējo
starptautisko situāciju, ārzemju prese daudz telpas veltī Padomju Sa\ie,
nības iekšējā stāvokļa novērtējumiem. Šai ziņā jaunus faktus sniedz
kāds nesen Eiropā saņemts „slepenais ziņojums", par Padomju Šāvieni,
bas iekšpolitisko stāvokli, ko pubUcēja angļu žurnāls «Revievv of
World Affairs".
i-l
U * ^ " ptiCOMCivii
tf"l:v.,<;.ZTmo»«^
Be
vai'ētāju^ & o b u " ļ a l k e ' n b e r g u * " ļ;
3;-.(3 (j_2 : . • : . • , . ;l stavokh^ izlase vi^l -nav atgrie-
^ Mars'^ls" Serdāns (Francijā) Briselē 18.000 žusies np Frkncijas, tabu;; viņu sastāvs bija
skatītāju acu priekšā ar punktu : p ā r s v a r u : uz- rļoti. spķ^igs, ,jo laukuma_._. i e r a d ā s daudzi
varēja . beļģi Sirilu Dolano un atguva nesen starptautiskas sacensības ruditi speķi; - au
zaudēto Eiropas • meistar-titulu boksā vidējā .-"."^^ .ievērojami, p a r a k i . par- nŗusu spēle
;jvarā ' ^ • ' • rtajiem.' un j a r . : pietiekamu: rezervistu skaitu
• ;Tour de France'' ritēribr-aukšanas-šacīkstēš^ latviešu; un/-lietuviešu
pēc 10 pirmajiem posmiem vadībā ir Bobē PP^^^*-'- ^^^^u sportisti to veica godam. Lie-
I Franci ja) luviesi uzvarēja tikai .32-29 (25—25). Lat-
Valstu sacīkstes futbolā: Rumānija-Cccho- V^^^'f'^ Miezītis _ieguva 14 p., Pērkons 9,
Slovākija 2-1 un Zviedrija-Austrija 3-2. Uz- ^^^f^^crs 4, Pelude 2 un Janševskis 0, bet
varas vārtus zviedri ieguva 2 minūtes pirms ļ'"^^"''^^"^'^''" Puzinauskas 11, Norkus 9, An-spēles
beigām, kad austrieši bija 10 cilvēku f^^^"" Svcnckas 3, Baltrunas 2, Balčunas 0
ha^tāvā, jo savainoja vinu izcilo vārtsargu ''^^'^^^^f'^s 0. Sacensību pai-'ejie rezultāti:
Zēmani. • . '- latvieši-igauņi 51--34 • (34—21), • lietuvieši-
Viena no galvenajām raksta tēzēm
ir tā, ka Padomju Savienībā
Āzija gūst pārsvaru par Eiropas _da-ļu.
Staļina personīgajā ietekmē Āzijas
Krievija cenšoties iegūt arvien
lielāku nozīmi un pat nostāties E i ropas
Krievijas vietā. Staļins esot
pārliecināts, ka Padomju Savienības
īstais spēks esot austrumos, kā cilvēku
rezervjuļ tā saimniecisko bagātību
ziņā, kamēr rietumos meklējami
tieši Padomju Savienības
vājākie punkti. Staļina uzskatiem
pievienojies arī Berija^ un abu viedoklis
pirms dažiem mēnešiem .efot
radis vispārēju politbiroja atzīšanu.
Tagad šie uzskati sākot izpausties
praksē. Padomju armijas Eiropā
turpmāk ai-vien vairāk sastādīšot no
āziātiem. Pēc Staļina - domām, rietumu
pasaule stipri ļaundabīgi ietekmējot
padomju kaf^avlrus, ^ ka^
nāk no Padomju Savienības E i r o pa
daļas, bet austrumnieki esot šādai
ietekmei daudz mazāk pieejami.
Otrkārt, -Staļins uzsvēris, ķa konflikta
^gadījumā āziātiMšot pieticīgāki,-
liktenim: ipadevīgāki karotāji,
kam sentimentālu j lītu
100 m 10,4 sekundēs Maskavā, skrēja Ku-
Uikovs, sai^niedzot jaunu PSRS rekordu. .
PSRS meistari svara, cel.šanā; gaiļa sv.
Donskors :(Ukrainal 292 Ki'; si^alvas Lopa-tm^
(Uhr.) 322,5, 2. Kašaņiks iGruzija)
317,5; vieglā' Svctjilka (f>uz.) 345; vid.
7.Rcnti (Gruz.). 372,5; oussmagā sv. Novāks
(Maskava) 402,5;.,.smagā Kucenko (Ukrainā)
422,5, 2. Laputiinr^ (U ' T . ) 407,5 Meistarības
izcīņa notika Kijevā.
Vācijas, rekordists peldēi^anā uz krūtīm
•Valters Kļinge (Braunsveiga) īr adventists,
licība viņam neļauj piektdienās, un sestdienās
no saules j ē k t a līdz rietam fiziskas nodarbības,
kāpēc Kiin_ges piedalīšanās i sacīkstēs
dažkārt lo.ti problemātiska. Sportists pašreiz
apmeklē kādu misionāru skolu pie Diseldor-ras
un^cer.drīzumā aizceļot, uz Cīli.
PSRS 1948, g, labākais sasniegums šķēpa
me:,ana ir 64,23 m,. ko •eālizējis Ivļevs.'
ifaiiņi 56-^31 *(24-15), latvieši-ukraini 45-28
(133-11) un lictuvieši-ukraiņi 45-28 (33-11-)
un lietuvicši-ukraiņi 04—38 (29--21). Uzvarēja
lietuvieši,. 2. latvieži, 3; igauņi, 4. .ukraiņi.
Igauņu vienībā teicami darbojās augumā
garais Alts. un populārais futbola vārtsargs
Bļosfeldls. .Ukraiņi spēlēja vājāku basketbolu
nekā baltieši.: Sonnkaserne skaistajā vingro-tavāl
lietuvieši sacīkstes bija: noorganizējuši
lieliski.. Par i jauno naudu netrūka apī skatī-
.lāļu.
I SLUDINĀJUMI
Ar 5. g. 15. jūniju gaitas uzsācis
Kanādas un Sav Valstu latviešu
nacionālais laikraksts
BRĪVAIS LATVIETIS
' iznāk 2 reizes mēnesī. ;
Redakcijas adrese: 9 5 3 0 ' - 107 A Ave
Fdmonton, Alta.
• C a n a d a. . .
Izdevējs un atb. red.: Konrāds Dobelis
Galvenais redaktors: Aleksandrs Kundrats
Eiropas redakcijas vadī ā j s : Andrejs Hglītis,
Post Box 15079,
Stocl'^holm, Svcrige.
Abonementa maksa par ousgadu !is 3
. . par gadu |
Tags
Comments
Post a Comment for 1948-07-16-06
