Bavarijas Latviesu vestnesis, July 16, 1948

              - XATVIJA, igjs^
fAVOKLI LCP
I
pas parasti
olas.
F.
1
sesija,..
I te:
i
' ir'
Itiešu universittfi ,ļ"^°ftiif^- [
^maja semestri 3 tt. |
kuru vi^ū latŽ- '/o Grūtumi univS-''^^ I
r līdzekļiem, bet a^^'^ ^
kemem aizbrauc c a ! * ? '^
b spēkā nedēļai ?it;"^«51
IVkaa,<s! Meresēia^ nļV" ^or^g^ān'^i,
lbAt Si V a^r/ avii sKieSa;,SS alSt^i*i-, ^
fi studentiem:^ S f ^ *
lodlbinātas 25 s S J ? Ka. I
^piešķirtas BSĒ'^'^^^'M
mācības spēkiem
imags kļūs izglītības i, ķīs lmieēcnineašu ar..īic i rtiazse !f aP,.T^C'P!^
ķ veici^āšaa^^^^^^^^^^
ķODM,ti.,nepiS2^i^
ķa debates ^sesijā atMs'
ķ_ smagu jautājmu^S
faditā|_j.Ni6dra tekat
pstavibam jādara viss' H
h līdzšinējo stāvokli un'nS
darba aespējas,,betes2.
;as mums izdosies," BiiaK
ka ir tendences D P darb^a 1
tvietot ar vāciešiem vai ar
'etot mazāk atalgotos dar
ja pašā laikā ,angļu josla
ivināt notĢikumiis, ka no-
'em. nomel3;iu iemītniefe^
. gi'Hieņu locekļiem jāniaksr
pi. ;Ļofti bieži lielākam i . =
gan'drīz viss atalgojums aiz-šo
aiprūpes samaksu un ii
i, kad tā pat nepietiek. Tā-jumos
(Oldeņburgas rajonā)
āto no darba atlaiž; Jādo-airī
IRO, kur tagad nodar.
āda daļa mūs\i tautiešu, bō3
avu darbinieku skaitu sa­pina,
cik nopietni trimdinie-'
ad jāsaimnieko ar naudu;
ā iegaumējams J.;Poruka
ms, brīdināt tautiešus
audu 'par • lietām, ku|as
oties tie piametīs (stikla un
rauki u.t.t.), ļjo nauda par
Mmetdem aizliet vācu salnv
Vācu saimniecībā aiziet ari
, ko nometnes s a m a k s ā par
lai ar šo filmu izrādēm gii-ienākums
no, ieejas bi
I
I
I
- \
- ? u I
i
s
aintus datus par izceļošanas
sesijā sniedza LCK vice-a,
s V. Lambergs. Pēc Cen-
Irtotēkas ziņām, līdz š.g. I
pavisam aizbeļojusi 15i
bo tiem -uz A^V- 403, Ang-
18, Kanādu 1255, Aiistr»
jļģiju :73'5, Argentīnu .U
152, Franciju 616, Holan-
^necuēlu 159, Šveici 40, Ma-
1 Urugvaju 2. Repatriēju-Šie
dati: varkt nav abso-
Mi;otēkai nometnes ne ^^^^^
5 iesūta .nolaidīgi. Staŗi-nu
svarīguma; dēļ, tūtu ]?•
nometnes tomēr šo piena-
Wu-ai'.iespē3arA0 preciii-tagad
RietumvāGiia,^Aus.
Pānijā ķopā,iir;94375ŗ
!
Sala, Babenhauzenā . ^
LK OBJEKTIVITSTES!, ļ:
I 6. jūHja n-rā Juris S g ^
)ivu ģadii darbs Ķ
^anizācijām-Ze • 1 ; ļ
IV bijis vēlēšanas s^ļ
robj^tīvai J d a r i ^ ļ
Vien rakstitaiam^bi* P _
t mazliet izvftetnj
> darbu, tad JI^J^^^
nē'kā Babenha«5^;,5, |
aiitors. uzsver, ^ o ļ , , |
a mūzikas jaka^^'te F
ULšiiē,t ašaāi: slakiakiata ^n^eieirj^o S ļ ^ķ^
fetku referātus. ņj, |
U apmierināts ;
fagu nodaļas S p
ta Daugavas .^ķart!- |
dus un 2 roe ,ņu,S'
t redzējis, ne^P^;^^^iJb>:
\paēcb enšibs aaukzeluninc^to^ ^na. , ,|
[Vanagu noda^Jalidi^' I
cietušo ģusfi'J^^ . . I
RM 3.751. ' M'"^ I
elga nav ne*,iešu' tbet gPa^n^ ^iaSs f i\r ties ^
LATVIJA, 1948. g. 16. jūlijā
I^duniļā
Ziņojumi ņo Baltijas ^al^^^^^^ gūstekņus un civilistus neiz-
Gina. ka tur visu laiku turpinās no- manto. ^wii.bxu3 nei^
cietinajumu,;v noliktavu, ceļu, lid- ray^r^r^7
lauku un. stratēģisku, ceļu un dzelz-i visa Igaunijas rūpniecība
ceļu : izbūve, raksta Stokholmā iz. v-^^ ^^^lai papildinot ie­nākošais:
,,Newsletterfm^^^^ masmam un ierīcēm, kas
thelronCurtain^ Reizēm pat ofi-^^^^V^ Vācijas. Militāri svarī-ciālaiās
padomju radio zinās iezogas ^egakmens produkcija palieli-pa
faktam, kas to apstiprina. Pie-^!^^ pieckart un šo nozari vēl pa­mērām,^
Rīgas raidītājs 10. jūnijā izbūvējot jaunas raktuves
ziņoja, kcr simtiem zemnieku un _rupnicas. Atjaunotas arī visas
kolchoznielar Latvijā nodārb^^^ spēkstacijas un uzceltas da­žas
jaimas, viena Pemu tuvuri^ā.
j'aunošanā.Sis ceļš i r / s t r a t ē ģ i s k i ! ^ ^ " - - - - j - - ^ -^
Ļeningradas-Varšavas šosejas at-u'^^ ,
jauno.^anā. Sis ir ^stratēģiski . vadītājs personāls rūp-svariga
satiksmes artērija. i P^^^^^a bija galvenokārt igabmu,
šinī pavasari atjaunota Tallinas .^^^^ gandriz visi vadītāj^ |ir
un apkārtries ' ņocietināšana. Pagai-, ^^^'^^
dām notiek tikai zemes darbi.^^.T Dzelzceļi līdz 1946. g. darbojušies
pārrauga augstāki padomju sapieru stipri nekārtīgi, bet ta^ad sakārtoti,
virsnieki, bet par darba spēku iz- Pasažieru satiksme tomēr iērobežo-manto
civīliedzīvotājus Un; vācu- ka- ta, un ceļo.šanai vajadzīga at]āuja;
ŗa; gūstekņus.- Darbos jāpiedalās Toties daudz apgrozās rnilitāriq un
arī sievietēm līdz pat 55 gadu ve^ vilcieni. Tallin'as-Ļeningra-mam;
Visiem rūpnīcu strādniekiem das līnijai tagad ir divējas sliedes
un ierēdņiem obligāti^ ^i^^53 ^. . -^^^
nams; stundu sķ^^^^^ gūstekņiem, kas at aistl ī ga-nā,---_;
SyeWieņas^ aprīlī un maijā. Dala no viiliem
baJ)nva laika. . , . •^^^^::.^v^^^^^^ s dažādās vietās Igaunijā,
Tallma v^^^^^^^^^ civiliedzīvotājiem nav bijis ie-f^'^'^
nv P^^^^^^^^ 'Z^^^^ Pārbaudītls
kas. no^ietote-karaspeks^^ salīdzinātas. Vi.snārēiā atmo-un
tanku vienības,^: t^^^^^^ Igaunijā esot tāda, it kā būtu
nornetinašanal^ • ^ p ķ d ^^^^^ ^^^^^ dabiskos
skolas un sabiedriskas ēkas.. Tika^^^ ^^^^^^ rūpniecību
vienas barakas, pie karavīru^k^ ^^^^.^^ ^^^^ 1^^^^
piem,i novietots Igauņu karaspēks, dējam,
ko komandē krievij bet visas;-pā- ... ..
rējās vienības ieradušās no P a d o m - r ^ ^ P^fJ^"^^ ^,^?P:
ju Savienības. .Ļoti liels ir mongoļu stāsta gūstekņi AtKlati
kaits, kas atrodami: arl^ ieceļojušo ļ^J'^ J^f, '^'^^ ^^^^^k-kolonistu
vidū P^^^ izteikusies gūstekņiem, ka viņ
No 3-5 km' ; platas^ p^^^^^^ ^^^^V^^'fl^ esot apnikuš
joslas: izvākti visi civīliedzivotāji, i^^^ dzīvot tik noželojanļos
kas vai: nu snbsūtīti^/:: fS"^^^'' ^^"l'^l ikreiz tika
iekšieni, vai: deportēti. Dažās vietās n^^' ^'^^^^ .^^^^^1^ uzkibosles
gan atļauts palikt: zvejniekiem,^ nākamas piecgades. Notiekot
tiem ļoti ierobežota kustība^^ dezertešana sevišķi gadījumos
ba. Atļauja vajadzīga pat kaimiņu ^ ^^^^^.l^^ gatavojas, pārcel
ciema" apmeklēšanai;; •pic^ra.tes ^. Savienību, jo
joslā nodarbinātiem vār • :gūs. ^^^^^ ^^^f JT""?
tekņiem faktiski:ir lielāka :kustīfc.as^^ŗ atzmuma, tomēr esot daudz
brīvība. Nelielajā Klogās ciemā i;)ie' ^ ^ '
Tallinas- novietoti divi; pulki, viens
kājnieku un-viens tanku. Klogas tu­vumā
.sākta 'iidlauk<n; i Vācu
kara gūstekņi nodarbināti arī Pēr­nu
aerodroma paplašināšanā un mo­dernizēšanā.
Tajā būs vietas visrnaz
1000 ļidmašlnāmž Pagājušā gada var
sarā kāds aculiecinieks šai lidlaukā
BR
Septembri sāk­sies
plašāka iz­vietošana
uz
Austrāliju
JPADOIVUU SAVIENĪBAS VARONIS" V1DUS.\ZUA RAKSTA
IVIEMUARUS
ZEDORFA — „AUSTRALIESir*
ĢIMEŅU APMETNE
Labu laiku viss, kas saistījās ar ļirzvarāmiizspiež^^^^^
Padomju Savienības maršalu' Zuko- politbiroja civilisti visādi pūloties
vu, bija noslēpums. Apgalvoja, ka no jauna pārņemt militāro un pot^;
Visas DP ģimenes, kas pieņemtas ļ P^^^"^^^ maršals Nr. 1, kas pie lītisko varu. -
izceļošanai uz Austrāliju, tuvākā lai-Maskavas vārtiem apturēja vācu ar- Pēc divām dienām Zukovs devās
kā sapulcinās Zēdorfas nometnē pie "^^^ ieņēma Berlīni im Vācijas uz Ma.skavu Nākošajā dienā viņu
Grēvenes, naziņots Falingbosteles U^vaspilsētā ar lepni paceltu galvu pieņēma Staļins. Saruna bija īsai'
emigrācijas centrā, kurā mīt ap 2000 Pl^ņēma Keitela beznoteikumu ka-. StajilisZukovain darīja zināmu pā-i
jauno .,aWāliešu'\ Zēdorfa kļūs'^par P^^^c^^' ^ P^^^^Si pazūd v^i, kā ..ievērojot augstākas i n -
an'gļu joslas Austrālijas braucēju no- Bet tad pēkšņi kļuva zināms, kahereses un vispārīgos lēmumus"' 2u-metni,
kurā braucēji'uzturēsies līdz Zukovs iecelts par sestās armijas kovam uzticēta .jauna misija". Bet
tam bridim. kamēr pavērsies ceļš jeb, citiem vārdiem, Odesas apga- atklātībai par to neko neziņoja. Na-uz
tālo kontinentu. — „Zēdorfa ne- bala komandieri. Jau toreiz minēja. M^ošaja diena kaļ-a komisfuiāts Zu-,
būs DP nometne, bet gan Austrāli- ka tas nozīmē Zukova krišanu ne-M^^vam piedāvāja inspektora posteni;
jas sala Vācijā," — paskaidroja kāds žēlastībā; Driz nēc pārcelšanas uz^^'^^^J^- zukovs to^tioraidīja.
augstāks IRO ierēdnis sanāksmē'Ode^ maršali; steidzīgi aizsauca uz Tad Odesa -un Maskavā tris mē-
Fkingbostelē. .,Par papildu aprūpi Maskavu bet pēc tam viņš pazuda ^^'^^^^ P^^' Zukovu vairs nokas_ lie-riJīpesies
Austrālijas Sarkanais Krusts pilnīgi. Žukova negaidīto pazušanu bija dzirdams. Tikai pašā pedejā
un, tādēļ tie DP. kas pagaidām uz nesen apstiprināja arī ģenerālis Ei-U^^J^^ Ivi'emļa aprindās gūta_ infor-,
Austrāliju dosies bez ģimenēm var zenhauers, izsakoties, ka viņam kopš mācīja, ka Zukovs ati'odas kādā ne­būt
droši, ka vinu piederigiem' Zē- vairāk nekā gada nekas neesot zi-Ui^āmā vietā Centrālāzijā. Padomju
dorfā klāsies labi," teica IRO pār- nams par „veco draugu", ar kuru valdība e.sot nodevusi Zukova r i -
stāvis. ' viņam bijušas vislabākās attieksmes, ciba dzīvokli un viņš rakstot me-
Jaunajā nometnē ..austrāliešus!' Savā laikā Eizenhauers bijis viesis ļP^i^^i'^i^. Nav šaubu, ka tas nošfimē
apmācīs angļu valodā un iepazīsti- arī Zukova galvenajā mītnē Karls- ļ-^^^^^va pilnīgu izslegšimu no mih-;
nās ar Austrālijas darbu un dzīves horstā. p^'"^^ dienesta^ \
ierašām. Zēdorfā katrai ģimenei pa- Tagad daudz kas kļuvis s k a i d r ā k s ! ^.^'^^g^nja Zukova neveiksmes, ce-;
r k z ē t a s a v a istabiņa. Kaut gan šī Pēc Zukova iecelšanas par Odesas f^^^^^^^.^^^^^^^^J^^^^^^ ^au laikā,
I i^ad Zukovs vel bija padomju oku-i
nomotne ļoti r.-kūsta. darīšot visu apgabala komandieri vinu tur ap-, ^ . . , VācV-iespējamo,
lai tā kļūtu par patīkamu meklēja divi augsti padomju yirs^\PW ,-Pf^\ ^^^^^^^^^
apmetni. Jau .saistīts lielāks skaits Lieki ^ . maršals Konevs uņ" ģonerā- Mf-,, ^^'.^ toreiz , viņu kadu dienu
amatnipku Būšot ari nepieciešamās Hs Petimslds. Nod'odot Maskavas P^'^^^>^ ^^-^^^^^^^
mēbeles. Ii ' A.^^^ir.^^ ,.r..47^ M^i'^s no vira, kas vmu pārstāvēja
„Ziema Austrālijas braucēju
nēm nebūs jāpavada Zēdorfā" - uz- ļ kā militm-istus, kas guvuši u _ ^^.^^
svēra IRO pārstāvis, „p. talaku ļ cUu stāvokli kara laika-ar savam ļ p^ļ.^.j.^ propagandai Vācijā? i
Atbildes .sagatavošanai ; Zukovs
_. \1k^ a r\a k} omiirs.a' ri1ā ta- jv e-• s ti1u m^ u, K-Lo-^ņ^e1^v t•.rs. J B'U ne^sr hnn. e-o, vpii.re ap, ra.ks_naa s sv,ki ņauid- rui p āursntā vpērojai
atbildi' u . 'Bulgāņma j.ut'ājui
pārvešana sāksies rudeni. Sim no-ļjikam
kalpos '2 kuģi, • kupem
katrs varēs uzņemt 2000 Izceļotāju.
ī]migrācija uz Austrāliju pastiprinā­sies,
jo septembri atkal 5000 DP
izsniegs ieceļošanas atļaujas."
Pašlaik Falingbostelē tļzturas 8000
DP. Centrs. ir -ļoti pārslogots,- jo tel­pas
paredzētas tikai 5000 cilvēldem.
Uz Zēdorfu pārvedīs ari „austrālie-šus'i'
no Ventorfas transitnometnes
pie Hamburgas.; Ventorfā paredzēts
sapulcināt uz Kanādu aizceļojušo ģi-nfienu
locekļus R. T.
ašci Ziemelis"
INDISNIETES AR ZOBIEM DĪRĀ ZVĒRUS
V 3 X- , I 1930. g. 24. martā Kanādā ieradās
^^fi"t'jļ^, hdma jģ^i^ Kārklinš. Svešajā ze-nokart
Meseršmatus, Hemkcņu^^^^^^u^^ darbu dabūt toreiz bija gandrīz
Junke.rsus. Ap Udla^^^ p^j^. ^
nītartilerijas baterijas, apkalpes de- sungā, toreiz bija tieši 20 gadu, un
žūrē dienu .mine^^^^^ ^^^^ ^^^-^ par'medībām Kā­rnos
no pilsētas izbūve vel otru lid- 1 ^ j ^ - ^ ^ ^^^^.^g. ^ ^ . ^^
lauKU^ . _ tiem dolāru, kas bija latvieša kabā-
^^Ap 5 km no I^niuv^ pietil^a, lai nopirktu bisi, lama-yall.
u,;meza iekārtota L^^^ 1^.^ , ^ -^^^^
djaāsk o ntoimpue tnuen, kkaluibrr us ^alivelagkabtiavlii;s,.d a;NzOa-- rjn tā 5ākāq 'T^^ā^n^a KKaārrikcliiinņaa mmocddnniiee--
metrii, tāpat/: kā lidlaukus^ mplgi *
apsargā. •Diēnvidaustrunrios no p i l - Medību sezona parasti, ilgst no
sētas ir apmācību laukums, no ku- septembra līdz maija, vidum," Vienam
rienes bieži atskan eksploziju vīram, dodoties ceļā uz mežiem, ga-trolvsnis,
arī naktīs.; No visas ap- Tās ziemas aizvadīšanai; jāņem līdzi
kārtnes civiliedzīvotāji izvākti, un ap 50 mārc. cukiu^a, 40 mārc. sviesta,
neviens nezina, kas laukumā notiek. 250 mārc. miltu, 25 mārc. rīsu p
Domā, ;ka turv izmēģinot kādus jau- putraimu, 10 mārc. kafijas un tējas
nus ieročus — V 1, V 2 un V 5/ Pē- un 30 mārc. žāvētu augļu. Taukus
dējais esot pa domju izgudrojums. \ un gaļas nevaj aga, jo ari lāča gaļa
Pati ;pilsēta: pilna-^d garšīga. Jānomērcē vienīgi eti-šl^
iru kareivjiem, kas novietoti a r m Nedrīkst aizmirst vēl moskītu
skolās. Virsnieku vajadzībām ap- tīklu, naglas uc. sīkumus.
ķīlātas iielāķās^^^^^ Tad jāsamaksā 2 dolāri i>ar mc-lerikots;
liels ^^mcrtoŗpai^ un var doties ceļā," sa-paitikas
;noliktavas.^^^^^^^^^^^K^^^^^^^ K^^a^^s S^^a Ziemelis" ,.Man
bijis no^^^^^^^^^^ gadījās, ka no pēdējās dzelzceļa
imjioliktavam; t o m e r - ļ ^ j^^dību apgabalam pa
izvest nevienii to L^p^^ ^ ^^^^^em jānobrauc ar 500
_^Perņu^osa ielaku_kaŗaķ^^ ŗ^^^^grt jāpāriet vairākas
v^nigi;_ tralerv^^^^ u ^ plati zemes šaurumi, lai tur-i^
v ariheļaku^tirdzmecib ^ ^^^^ pa ^ad visa
0 reparaciju; jg^^^ pj^^em. Ap
apsīkusi, ^bet VISS eksports iet pre- L novembri kādas upes l o ^ ^ jau
' ^ ) ! , ^ i v ^ f ^ ^^v^"" z^ss b^da, lai tajā pava-vienību.
Tadi p^ vientuļos, bet skaistos ziemas
Latv^^^^^^ Parasti' izJicku 100^200
rfc r'^ kas reizi nedēļā jāpārbauda,
a hci lun^deportetri^^^^ visai ziemai nodrošina Jau pir-miW
nošautais meža vērsis. Uzturs
nekad nav vienmuļīgs. Var iebaudīt
pīle's, zivis un briežus."
Kļāda tad i r vienas medību sezo-,
nas bilance?
„Kāds kuro reizi gads. Pēc pagā­jušās
ziemas medībām pārdevu 60
lapsa^, 3 lūšus, 6 vūkus, 5 ūdrus, 20
sermuļus, ap .200 ūdensžui*ku un
vairāk nekā lOOO vāverītes. Nošāvu-arī
3 'lāčus, bet to'ādām nav nekā­das
vērtības. Pēdējos gados ādu ce­nas
vispār kritušas. Par lapsu tagad
maksā tikai 10, vUku 7 un sermulīti
3 dolārus. Normālu ieguvumu vienā
sezonā vai' rēķināt ap 1500 dolāru."
Ķā ir ar palīgiem?
,,'ES līdz šim palīgus neesmu mek-lējlsL
Daudzi mednieki, pirms doša-'
nās hz. mežiem, saimniecības vadī­šanai
ņem līdzi indiānietes. Notiek
parasti tā, ka mednieks ar divām
pudelēm degvīna ierodas pie- indiāņu
cilts vecālvā. Sapīpē miera pīpi un
izstāsta savas vajadzības. Virsaitis
tad 'iei^azīstina ar savām dāmām.
Par ^Oi dolāriem un: zīda kleitas
drānu' indiāniete kalpo visu ziemu
im pēc medfbām atgriežas mājās.
Nu, vajaga tikai redzēt, kā indiānie­tes
ar zobiem dīrā mazos zvēriņus!"
50 tonnu drēbju un
apavu trūcīgiem
tautiešiem Vācijā
Latvijas Sarkanais Krusts. Beļ­ģijā
ziņo, ka ar mācītāja K. Pur-gaiļa
gādību LSKB drīzumā sa-ņems
no Amerikas dienvidu
baptistu konvencijas ap 50 tonnu
lietotu drēbju un apavu izdalei
mūsu trūcīgiem bēgļiem Vācijā.
LSKB lūdz tautiešus ievērot, ka
tiem, kas laikā nav piesūtījuši
par sevi ziņas palīdzības saņem­šanai
māc. Purgaiļa pirmās akci-;
jas robežās, drēbes piešķirs otrās
akcijas apjomā. Mācītājs Purgai-lis
aizrāda, ka tam nav ie­spējams
atbildēt uz daudzajām
vēstulēm, kuras tas. katru dienu
saņem. Viņš tomēr vēstides
pēc iespējas izsniedz baptistu
draudžu locekļiem eventuālai
tiešai palīdzības sniegšanai.. Lai
atvieglotu šo darbu, tautieši lūgti
ralcstīt angliski, adresējot; Rcv.
Carlos Purgailis, P. O. Box 145
Bartow, Fla. USA.
Mācītājs Purgailis nodarbojas
vienīgi ar palīdzības sagādi, bet
viņš nevar uzņemties izziņu ie-
I vākšanu par piederīgiem ASV
vai izceļošanas atļauju sagādi uz
turieni. Lūgumus par izziņām
tautieši var adresēt: Mr. R. H.
Petcrson, Editor of .,The Beacon
5 v. Crary Ave Montverton, N. Y.
USA.
Kopīgu pūlu
panākums
Kleinkecas Ausmas nometnes daiļ-lūdza
divas dienas laika, pec kamļ
teleloniski uzdeva, savam vietniekamļ
Sokolovskim nekavējoties sniegt si-ļ
ku informāciju par padomju propa-ļ
gandas; darbu Vācijā. Ziņojumu ari
lidma.šīnu nogādāja Maskavā. Tieši
pēc divām ''dienām tas jau bija^Sta-ļina
birojā uz galda Staļiiis tūlīt
sāka sarunas ar šīs izmeklēš/mas'le-rosiniitaju
ģenerāli Bulgāņtnu un
Maļenkovu. Vēlāk pieaicmma an
Zdanovu, pašreizējo oficiālo vcomin-,
forma vadītāju. V_
Vispirms nolēma aizkavēt Zuko­va
atgriešanos Berlīne un sasaukt
astoņu padomi, un šie astoņi bija:
Staļins, Maļenkovs, Bcrija, Miko-jans,
Zdņnovs/Kaganovičs, Bulgā-ņins
un Sverņiks. Apspriedi sākot,
Staļins pieprasīja, lai pirms vārdaļ:
došanas Zukovam ikviens izteiktuļ
savas domas. Vispirms ^runāja Zda-novs,
Mikojans un Kaganovičs — tāsļ
metodes piekritēji, pec kuļ-as pa-ļ-;
domju joslā vairāk atbalstāmi vācu
politiķi, it sevišķi komunistu vado­nis
Pīks. Tā tomēr nedomļāja visi
speciālās padomes locekļi ipi pavir! !
.sam ne Sverņiks. Pēc viņa uz.skata,'
pret vācu tautu nepieciešama daudzi;
stingrāka.stāja, un lielākas p^rasības.ir
Visbeidzot Bulgāņins kritizēja'^i^u-'j'"'
kova Vācijas pārvaldū^anas met9-
des un pirmo reizi atskanēja vārds
„porsonīgais prestižs".
Nākošajā dienā maršals Zukovs
nevis atgriezās uz Vāciju, bet devās
uz kādu vasarnīcu Maskavas zie- 'j
meļos, lai nogaidītu padomes galīgo I
lēmumu. Bulgāņina ietekmē, ka.^ li
nāk no ; NKVD aprindām, padome !
nolēma pārcelt Zukovu uz Odesu, ļ
.Ma.skavā un citur izplatījās'baumas.ļ
ka Padomju Savienības dicnvidos:|
veic svarīgus nākošo notikumu sa- ļ
gatavošanas priekšdarbus, kāpēc ļ
maršals Zukovs pārcelts uz Odesu, i
Bet jautājums par Zukovu vei ne- i
bija galīgi izšķirts. Daudzas intri-ļ
gas pie Staļina no jauna mazināja i
maršala plānus. Sai ziņā-sevL^ķi iz- '
Gapje ziemas vakari mūža meza . _ ^. _ _ cēlās ģ„e nerālis B—ulg^ā ņins,, apgālvo-dažkāA
ļoti garlaicīgi. .,Pēdējo gadu amatnieki^ izpelnījumi ies levenbu K^^^ ka Zukovs savus pienākuW
9 mēnešus neredzēju neviena ' cii- vairākas izstādes ārpus nometnes. K^^g^-j^ otrā .vietā, galveno vērībb--
vēka," i stāsta Jānis Kārkliņš. ,.No No 15.—18. julijam viņi savus_ s_a-1 ^^^^^ personīgajam prcslijcam, kVr^
j'aunatbraukušajiem tautiešiem .tagad sniegumus demonstrē pašu majas. ^^-^^ saskaroties ar rietumu .sabiedro-būs
jāmeklē kāds īsts draugs." Bet Atzīmējot nometnes 3 g. pastāvoša- hiem. tuvoiies pilsonībai un tā no-
Kārklina sarunu biedrs iebilst: ,.Vai nu, notiek tēlotajās _im lietišķas ij^,^,,.^ revolūciju. Tāpēc nav jābri-nebūļtu'ļ
labāk palūkoties kādu lat- h^^akslas izstāde. Tēlotajās mākslas i - , , ^ mat^alam Zukovam nav at­viešu
zelteni? Cik ilgi turpināsi tā-P^a^ta skatāmi 120 darbi I^isba- j^^^^ ^^^^^ ^.^^^ ^- Vidusāzijā rak-
A,, -in^^ ^ . T . r , - ' ) « ' T T n . r / ^ o i c +T'OT^/^ric: C±iaS dziesmu svētku rZStadCS ko- mru-nn^mc: • _ r(c —
uve nocietinājumus, im- cementu
Piogādā- mdlzu vairumos. Sājos dar­bos
pidaisti,tikai uzticaniikom^
Pec 20 gadiem
du lāča dzīvi?" Un vecais trapens,
bet gailos vēl jaunais kurzemnieks UoLs, ar prof. Annusa, prof. Kugas,
domīgi piebilst: „Var jau ari tā.'' Ķ f>. Vidbergauc. darbiem un Klein-
^ ^ « , I j ^ ^ ^ ^ mākslinieku Ansa Bērziņa, L.
Ropša-Linauta tin: V. Griķa ; darinā-jumiēm.
&4' daiļamatniekū kopas da­lībnieki
reprezentē jas ai 300 dai'bicm
— intarsijām, ādas pla.stikārn, me-tallplastikām,
kokgriezumiem un sud-rabkaluma'
paraugiem. Dāmu l^o-rniteja
izstādei sagātavojim GO da­žādus
darinājumus, to vidū ari 7
tautas tērpus. Izstādes nolūks — rā­dīt
cittautiešiem kopīgu pūļu pa­nākumus.
Z. B.
Valsts prezidenta vēlēšanās Portu­gālē,
ka^ notiks nākamgad, pēc 20
gadu pārtraukuma pirmoreiz kandi­dēs
ari opozīcijas'pārstāvji. Kāds,no
uem jauVtagad deklarējis, ka viņš
;estāsifv.Qp^ r . ciešāku dra^ ar
'-ielbritaniju, atcels preses cenzūru
•in atļaus darboties visām politiskām
.^^^itijām, Portugāle jau, • divdesmit
^adu nepārtraukti valda ministru
:>!'ezidents Dr. Salazarš. Kabinetā
viņš^iestājās 1928. g. kā fin:^^^^
mstrs.. Pēc tana,::;kād Salazaram;iz-
^pas nostabilizēt' Portugāles maudu.
"^•'iņš kļuva ministrij; prezidents.
••.:••:.;:•••,••.••..:•.: .; V - -^^ -BfiC
Reizi mēnesi Bad Kls^ngenā IRO informācijas šefa Sederlanda—Den-
1 ingera vadībā notiek DP preses Konferences. Uzņēmumā: DP žurnā­listi
Bad Kisingenā. Vidū pie galda — IRO vadītājs amerikāņu joslā
Pauls Edvards (pa labi) un Sederlands —• Denlingers, (A. Klišāna uzņ.)
Zimf^s vērtējums
Augsbur^ā infanterijas kazarmās
pašreiz pārbauda izceļotāju kandi­dātus.
Kad pie konsula ienācis mil­zīga
auguma ukrainis; izrādījies, ka
t^is neprot vāciski. Konsula tulks —
iijaunlete savukārt, nerunāja krie­viski,
kādēļ bija nepieciešms vēl
viens starpnieks. Konsuls, mirkli
pagaidījis, svītroja u-kraini no^ pie­ņemto
sarakstiem, jautādams: .,Ja
jūs trīs gados Vācijā neesat varējis klu.sōji^
iemācīties vāciski, vai jūs vispār
kādreiz spēsiet runāt angliski?" niem
stīt memuārus.'
Dienvidslāvijā
pareģo nemierus
Bijušais Cechoslovakijas ārējā's-tirdzniecības
ministrs Ripka pre.se.^
pārstāvjiem Parīze izteicies, ka
Dienvidslāvijā varētu sākties iekšē­ji
nemieri, ja mar.^ls Tito mēģinātu
nodibināt draudzīgas attlcksTnes ar
rietumiem. Nesaskaņas Belgrade.s
un Maskavas starpā, pēc Ripkas
ieskatiem, ir ievērojamākais noti­kums
kopš kara beigām. Padomju
Savienībā domājot, ka Tito nē^^irot
pieņemt nekādu rietumu atbalstu,
neradot krasu reakciju Dienvidslā­vijā,
kur komunisti visu laiku no-:
pūlējusies saridīt tautu pret demo­krātijām
Minētā intervija presei bija pirmā
bijušā čechu politiķa uzi^tāšanās ār­zemēs.
Kopž komūni.stu apvensuma.
nebija nekādu ziņu, kur Ripka pa­licis.
Izrādās, ka viņam laimējies
lidma.^īnā izbēct uz Franciju. , Viņ.š
tik kamēr Fmhcijā
ieradus'.e.s an lUpķas sieva ^r bēr--
BBC