Bavarijas Latviesu vestnesis, January 13, 1948

              m
ļļ f
h i )
mm
1
?1
li,
1^ i
i
. 1
111
lvi
li'
i -
TĪT.'' ' ! •
LAT\aiA. i m g. 11 i^vāif
HODIBINĀTA LATVIEŠU IfUMĀNlTAHO Z ! H A lW
• ASOClAOJA
ļl^uHāšu ttiedbu \m iilosofijas)
liktenis Ir apzīmogots: tām Jāredu­cējas
līdz pilnīgai iznīkšanai Tādēļ
xmam jārada privātiem Udzfi&liem
centrs, kas vajadzības gadijumā var
aizstāt nunētās fakultātes.
Pieskaroties vēsturnieku darbam
un lomai trimdā» kā priekšrocība at­zīmējams
fakts, ka mēs dzīvojam un
HEMA LATVIEStI VEST^NIEKIJKONTERENCE TRIMDA
lerbsiiiāts^^^^
Brmbaš fondu
dzivoslm zemēs, kur vēsturniekam Minchenē d d v o j ^ ktgni^
(W huinānitāi^mātņa^^^^^^^^^^^P LQv R M 5(M).~-^
ir pētīšanas briviba teniatu un vie-1^ zledojurŗis IzUei
Ar Baltijas universitātes vadības ļ turnieki ar nepārtrauktu iedarbību ļ dokļu Izvēla. tojanŗis T^v^emes un br^^ t<m<k
gādību 3. un 1 : ^ y a H Plhebergā šupula līdz kapam, Prof. Svābe norādīja, ka visā Rie- dibināšanai/ Nlindieņiežii k o m i ^^
latviešu v ē s t u r i i i ^ p t ^ tos elemen- tumeiropā i r svarīgi archivu fondi pŗiek^'<lis^^F^^^
pirmā trimdas k o n l e ^ gribu. latviešu vēsturei Vēsturnieku uzde- teicās*
zīmīgs notikunis gara dzīvē P^^^^^^^ visiem latviešiem 3 vums tos apzināt un ari iespējami ,A^^^^^^^
satiksmes grūtībām konferencē bija pārliecības: ļ. ka mūsu īstā tēvrzeme ļ izniantot. Jāveicina visiem lldzek- aktivizēt mtoi ciņu par latviešu
li^duāies vēstuniiekt ^ = ari mOsu trimdas dokumentā- tautas un valsts nākotni No lem
Oir« pasaules kaŗ^ v i ^ btardzlbāļcnāksl^ radits bēg- uzkrāUem līdzekļiem prēmiju v e i^
^cārisaii latvju tautu, NežŽ^^^ no vijsām rietu- atraduši un neatradīsim sev jaunu ļu dzīves archi\^. Katrai nomcip.q; vajad;!ētu izsnieirt materiālu atbalstu
tmlP V* ifhf^žffljjg vi¥^ psaiAlea vfi- mu jc^lām. j dzimteni, ka e^^ nomeUi^ chronlka. ļ visiem, kas cinās par mūsu tautas
Joi Art tās Wgļu
mu demotektiju
kādu Ietekmi uz Mņletm aliastājusi
j|ķiitn#iā n
darījumu var konstatēt;
gars visumā jmlicia ne^sialauzt^
to apstākļos, svdos ļatvie^ih'osinātāju prof A^Svābi ievēlēja no jauna Lat-ļ speciāla komisija piešķirtu naud^
ar M u enerģiju «tājaii pie ^^^^^^^^^^^d prezidentu; bet p i nm bija mērķ^^ vēstures avotu un H- balvas nacionāla darba darltājican.
M nodrtJēinātu savu ek^lsteniCl l i e - p^^^^^^^ svarīgs ir Jo lielāki būs fonda lldzdc)!. jo pla-
1ais vairums apzinās, k a no vEiļ;iu s t ā - d ē t i ju pror vē^tiunleku 'skaita Sāku darba mobilizācijas plānu
jas atkarīgas ari dtu ta«rtu domas klem prof. J l Sturmu un mag. iur. nošanai un ierosinājumu apmaiijai. Papildināšanu. Agrāko darbinieku rēsim reSlizēt TSdē) jāvēlas, lai
par LtvieSiem vispār IC/Mļleju; par^s^^^ loti strauji; i r jO- mindieniešu paraugam rastos daudte,
^ f i r nepatiku tomžrjtton^i^^^ ka RAndersonu. Baltijas universitātes aizstāt ar jauniem, sekotāju. Fonda žūrijas komisija^
hetrflkst āri balto z v i r b u l i tel gan j pi^?idents prof. ^ ko kaps airicavējls pienākumos būtu ne tikai nmteriālS
to ir maz. Amerikā un Kanldāle*^ r^^^ vadīt mūsu p^eigt studijas, tās jāpabeidz un jS- pabalsta picAķirkna, bet ari līdzekļu
brm^kuāo latviešu skaitīs ir tautas kopību minēto ideju garā. | organizēšana un vākšana. Viena no
bet neapmierināto netrūkirt. Dažu Konferences darba gaitā abās die- Baltijas untversitāteš humanitāro
Jaunlebraucāļu rJetba nīda lan^slu nā^^^
nopietnām pārdoniām. HWāl)e savā referātā par lat^^
Vismaz Vācijas nometn<(b nevle- i^icr^^ini
nam nebija ilūziju par nākotttes Iz- ptan> citu, teica:: I & UllUI^ lf^5UalUl
redzēm. Visi bija sainierlnājulies ar Trimdā atn^^ tikai 8—10 proc,
domu, ka jaunā kontiniuntā būs jā- mūsu tautas. Hrējā mūsu tautas da- orf' o i m a
strādā flziaks darbs, bet diplomi, vLv j a mūsu tiešai Iedarbībai nav sasnie-| i^LUd v i ClUla^
māz sākumā, jāpatur atmlio^iAme- dzama. ļLIdz ar to mūsu gara d z i - , . , , ^ ^. . ^ ^ .
rikas pārpUnlbas.apžilbinimdaavesproblta^ , - ^
akmlrsuM savu Idklreizliļo apņemša- kā bija mnjās; A d vēsturni raksti mūsu jau- Sili:?š, J . Kalniškls, V, Gaujers un J.
nos — jeb varbattādk viņiem nc-ļ natnes audzināšanai. Jāatrod celi Grinvālds. Pateķotie^ ateauclbal,
kad nav biji»? Ar savu rlclbu viņn te individuālām interesēm un ,,Braudēns ilgā 4 nedēļas. Tits bija šādu darbu publicēšanai, komiteja bērnu apdāvinUšanal
rada šejienes sabie^Jr!bāleit?ejoiUlļlem nodomiem, ollnigi pieskaņojoties vis- ļoti patīkams, uzturs labs un 200 ci- or hist N Viksnlnš nolasīja re- Ziemsvētkos varēja ziedot ^RM 800,-
aelabvēligu noskaņojumu. pāmacionāUem mērķiem. garetes nedēļā. Piestā jām Peta oštāi ļ f^ŗgtu Galvenie meti Francijas vēs-1 ^^^^^^^^ atbalstam RM 500.—* un
— . . 1 '.stipendijām trūcīgajiem sttidentiem^^
nākotnē neilbi»
vakarus,
_ , „ . .sakariem, pieminēdams modernoļ ^^^^''^"^^ nouKs karnevāls, lai gūtu
viņš Iemācās langļu valodu u;b no- konsekvencēs tiecas latvld^^ trimdt-ju5ā karavīru nometne, t ā a t ^ socialogu teorijas unP^^^^^'^^^ studēJoSo atbalstam, bērnu
Uek ārsta |?ārbaudijumu! Sādu niekus pidverlzēt^^^^^^ ^«^^M aprādīdams abu zinātņu robežas un v^^»^»^ kolonijas ierīkošanai un In-irleyiikumuCWS
tomēr no^^^^ Priekšlasiju-P'^^*^^ aprūpei Ar tautiešu atbalstu
Mindienes latvieti komiteja iekār­to
j visi ai1pāniakšņa^anaat<ilpi^^^^
Hercoga Rūdolfa ielā 4d; •
Vēstures pētījumu tematu izvēlē šādiem veidiem ir piemaksas past^
nav jāliek pirmā vietā tiri akadē- marku izdošana ar. nacionāliem mo-misltā
interese, Jāplegriežas tema- tlvlem. Pastmarkas Ievērojami kal­tiem;
kas neieciešami mūsu trimdas potu ari mūsu nācijas mērķiem, ja
kopības audzināšanai un sociālāt; pasākumam būtu šo mērķu notdkt$
apziņas audzināšanai, attēlojot vis-hxpaudum.s/'
vairāk neatkarības laiku, pasaules Minchenes latviešu kolonijā ir ti-karu
un tos tautiešus, kas veicina- kal ap 300 cilvēku, kas cieši grupē­juši
Latvijas valsts rašanos un spožo jušles ap savu komiteju. Tās pHekš-uzplaukumu.
Nepieciešami populāri Uēdls ir Fr, Grlnbergs, bet locekļi E.
pāmacionāUem mērķiem.
KMs Ŗigas arst«, kas Amerlikā ie- ļ Ir varas, kas mūsu tautu grib Iz-ļ Tur pal^^
» , . :., , 1 ^ t j . I X - 1 ... V - - , auglīgo mijiedarbību. Priekšlasiji
just, jo organizācija pnlfjalldz^^s^^^^^^ kontūrēja modcr-aunlem
ieceļotājiem ar galvt)Jurriapnxeslem. — Latviešu lldžlinējāval^^^^^^ iekārtā utt. Darbos Izvietos u^sk par socialoMju sekoja
dokumentiem un ceļa Mmaksii, bet emlgrādjas vēsture neliecina par tikai pēc Jaungada,^^^U^
Ul neatbalsta Jaunlebŗaucēļi^sgiidlemm^ 33.000 lat- laipna. Jau apm. 3 nedēļas esam xekt mag hist V Blļķlna referāts
Nometņu pslcholoāijaš^jtJā ga- viešu, plem., tUcai 10.000 ņmā vēl preses un filniaparātu^^^^^^^^^k tirdzniecība 13 g- s.
dljumā pārāk stipri les^iikņojusles mājfvs latviešu valodu: A r i Bra^^^ ^^^^^ ^^^lu ^ļ^u * ^^ŗios
anmd^enēs. 20.000Jatvle^^^^ vlssenākoVak-
Smagi vilies savās c i c r i b ā B Š l n tēvu valoda, bet reliģiskais kults. raida radiofons. iaiP^Mstfto avotu galsmfi sākot ar Plinija
ārals atradis patvērumu plo kādas skaits latviešu vi$oār vien-ļ^^^^^^^
šejienes latvieteipOc p r o f B e t p ā r ē J i e i z k l I ^ augsts. Melnstrādnleki i r labi atal- v Kalniņš referēja par
vōjiis, Tau:l.^ku un cilvēcliiu jāliu pa- dls^ aizlOras zemēm un lielākā Uoti^^ bibliotēku siĀ-mudinatarvioa
atbalsti JusijJ^^^^^^^ ..^«r.... . . . . . r u . u n . . . ... . . l vacijas zmatmsKo D.DLOICKU
braucēju, cik 'tas viņai^^^i^^^^^^^^
Saņemami
medikamenti
Latvijtis Sarkanā Krusta medlc
aprūpe (Heldclbecgā, Sofiēi\«^. 5) at»
:vieSu aādziver vie^ l^j^j^ tech- Uādlna L SK nodaļām saņmt pleteik
.j(as neaizsargās Jauno paaud'd augstskolu, ari Ang*i^^^ vēstures pētīšanu Latvijā, tos preventīvās medicīnas līdzekļu
nāUtOsanāS. Ja neko nCgr bam da- I t H n a H l n l r k m i i o n f t a t ^ T c * K» * rlnt^Vm 1 _ • ^ _ T ^ - M I ^ I - i-.*..i>.x.. I /*»U»ļ*r»Tr.ii l^tīnro i^^^ n^v^nn^nUM^V n»:
nepiemēroto imbieClribu.ļmies par apstākļiem V5ciin. Bet ia iegūtu pilnas ticsibasV apmēranv gads
Kād^ cits Jaunlebraucējii ļpti rOpē- gribam būt piļnigl atklāti pret scviv j^j^ot^tri^^^g jj^jļ^^^
j|{j^, lai dabūtu kalponi īsavalģime- tad jllat^
nd. Jo sieva nespējot, rūpēties par alu ai^^^^^^^^^
divlijm bērniem. Par darba sameklē- mijai kā te. Te pilnlt^l brivl darbo- studiju nauda, ap 30mārciņu gadā.
tou šU jaunlebravicējs interesējies Jas mūsu skolas no bērnudārza lld? Darba roku trūkums visās nozares
ma^āk un noraidījis dažu Šejienes universitātei ar mūsHJ pašu nOsacUuļ^ Heis. Ils iešu s^^^ laukos,
ķtvlošu pledflvUjuiiaus kl ncpiemē- programmu, darbojas āri liels skaits jo tur nedēļā var atllclhSt priekš-rotu^
i* Kāda cita latvtelu ģimene ārpusskolas Izglītības orgānlzacijUtMlehārn ap 5 mārciņas. Man visuma
vairākas nedēla» vizturēi)usi<<^ kodā mūsu pašu rokās Ir nometņu vadība, Ir liels pla-latvle^
u ģlmei(iJē Filadelfijā, bet pēc ar! kulturāla, pastāv laikrakstu un h^^rr^g, ^^^^^^^^
tam, pat neatvadoties, aizbraukusi grāmatu apgādu tikls, darboja.? ^esls uh Nftkotnes ie-
T a i pats noticis arrKc\nādā,KSdstefltrl, k o r i . u n da^a<ļi māk- ļ^p^jaš te lielas Mans personīgs
turienes komunistiski no^toņotl lat- slas imsambU, netiek Izstādes. Viss v§ŗtēkims — Austrālija mums ir ple-
Vietis Ieradies latviešu taba no- tas tiek uzturēts pa dajal ar viešiem |
metnē un ieteicis latviešiem to at- publlaiki tiesiskiem līdzekļiem.
jo pilsētā gaidot darbs un dzi- Līdzko bO^im arpu?> Vācijas. visa
vokll Kanāda, kā zlniim, jtmnio
Iebraucēji saisilU ar 10 mēnešu dar­ba
llgun^u un darba vietu bez iļarba
ministrijas piekrlMurts aii^tāt ne­drīkst.
Dali tomēr sokoju^l uiiiicl-nājumam
un patvarīgi atstājuši dar­ba
vietas, 1.al gan Šoreiz Jiāuniebniu-cējus
uz šādu nepārdomātu rtdbu
i>aiT\udinrijusi komūnlsthka elementa
provokācija, tomēr katram ir
skaidrs, ka darba Ugumu lau/.t ne­drīkst
Sāda rīcība jo seVBķi idķi-cigl
var ietekmēt to latvielu Ulrteni,
luīfl atrodas Vādjas hometnēs un
reflektē uz Izceļošanu.
Visiem neapmierinātiem vēl viena
•kopīgu ipašlba: tie'pilnā-mut^ sifcta,
kas viņi Ir bijuši Cik jaukiis ari b i l -
lū atmiņai, pašu un dtu l aM ntplc-cli\
4an\i skatīties IstenIM 4 c k le-
:. braucējiem kā;. Amerikā.- tā:. KaiiiSdā
^^akumā nav dtu iespēju, kā fitisks
darbs. Ar to nevierisnc^g^rlb apgal­vot,
ka, Izkāpjot jaunā kontinentā,
iebraucēja liktenis apzīmogots un
tam nebūtu Iespējams tikt u r augšu.
Amerika un Kanāda ir iespējamību
zeme un šdt loti augsti vērtē kiitru,
ki\s, sākot no visvienkāršākā dirba,
pata saviem spokiem prot / iziliiuzt
ceļu. Kais gaida uz citu p^saidzlbu un
atbalstu, tvevar Iegūt iknbiedribas
,simra;;-ļa^,::; ;,; -K -
Neapdomīgi rīkodamies,, jaunie^
braucēji no&koņb ari vletējosi latvie­šus
Ieceļotajiem nelabvlllgi;^^
drīkst aizntot, ka Amerijtā un K a ­nādā
netrūkst āri komunistiski no-nc^
aņotu kitvlešu, kas principi no­stājušies
pret jauniebraucejiem. Ie-
•mesli viegU\saprotami,..:'Jo jaunie
braucēji nedod papildinSjumu viņu
•.•irstošām;. • .rindām, -v Aculieclīilekv
• •;>tāsti .paŗvkomūril$tijsko...si5tē kād-e
i z ^ ^ iil^patizetājus p^idara par
ņemima zeme.
Pa ^aljia paretu vēstule no Austrā­lijas
Vācijai nonāk 12 dienas.
.ii kultūras autonomi ja beigs eksin-ēt
Pieredze ar Zviedrijas un Angli­jas
latviešiem Ir ārkārtīgi pam§co5a.
Ai^tjūrli :vlsi kultūras pasākumi būs
āuztiu- pašu privātiem līdzekļiem,
km bieži vien būs jSatrnuj ck«;is-tences
mihimvimam, Musu spējas
itjsacliics no materiālām vērtībām
par labu kviltūrālajām noteiks muiu
garīgā stfija. Bieti būs jn^āk ar pa>
vimm nieciņiem pašiikimiicm. ka
Latvijā pirms 90 gadiem, tautas at­modas
sākumā — varbūt ar dziedā­šanas
biedrībām. Būs neatlaidīgi jā­strādā,
l a i ierobežotu; jnukt55 laulī­bas.
BOs jāpūlas saglabnt latvieti ļ dBolASV radiofoni
valodu vispār Rūs ^adlļumi. kad AS^^
vieglāk kā tautību būs, varbūt; sa- ka ne V^djas DP, ne ari
glabāt vismaz likteņa kopībai āp7i-1 ^onām pašreiz nav nekļūdas izredzes
zīve
Mērbckas nometnē ieradās Luterā­ņu
pasaules apvienības un Pasaulei^
baznīcu padomes pārstāvis l>ejassak-siiuDžems
V: Andersons, lai uzņern-tu
skaņu lentā, nometnes skolēnu \m
turienes kora dziesmas. Tās parrai-ņu
{kā žldlenv). Bet šo lte;:»n:i kopī­bas
āpziiņu vislabāk var radit ves-komūnisma
pretiniekiem, bet fana-tialde
jūsmotāji klust domīgi. Tāpēc
katra nepiemērota ktļiirc^anas no­zīmē..;
iide.ns liešanu,;ukļ komuni-tma:
dzirnavām,
.•':Tie:.latvieši, tāgsid.'sper/kāju
AnierlkS un Kanādā, iitro<iivs ciaudi
labākā stāvokli, nekā viņu tautieši
ptrn\5 pieciem vai sc^Jiem gadu des­mitiem.
Tagad šeit ir latviešu or-ganizādjas^
kamēr toreizc)iem iece­ļotājiem
tādu nebija un tos bieži
mšea vientulības ^Mļūta!Sejt.' lespē-.
jams piekoj)t nacionālo kultūru. Jo
^valdiba .nekBdus:iĶērš]U5;ņelIek."^
cietam -strādājiet 4i<izi:;Amenkas-un
Kanādas .latviešu: onjanizBciliās,.;^^kas
sirsnīgi; apsveic; • kaku; jaunu dar-
'biniēkul
; ^Kas; darba-..nebaidaN .airiadis te
pla^u iespējamibu : lau^ lai
darbotos .par ;:5\'ēl;bu savai" tautai un
sev. - ••" • ,
izceļot VIZ ASV, V kāpēc :izce]oj^anal
aicinajzvēlēties-citas.'zcmes;\^ •
Katras mūsu nometnes komitejā
m(>dz būt loceklis, kura uzdcviims ir
rūp(-ties. ;'pUr kuitū.ras uiv • izglitibas,
lietam. - bet- .patiesībā .ne:tik-;-:v!ņam."
bet; vistai-komitejai, ;kā: arf .atseviš­ķiem
nometnes mītošiem ;kullūras
darbiniekiem ir pienākUins• to dant
Tomēr .vietām palaikam: šo.pienāku­mu.-
i ^llvlāKii, ne^aprot.^' •kad.ēl---cla&
lab$ - vērtīgs -pasākiunš: musu: kultū-
Tālajā dsivē nikiiļo-un-pāt jz^^^
:pat. .ķādā'.-BavānJas. ap^abala, nomet­ne
izputējis;koris, ka vadīja profe-sionākv
mūziķis.,;"tāpēc-^ ka;, pienācīgi
nevarējis. ;.sa|atavoUcs-: Ziernsvētku
dievkalpojuma kuplināšanai, jo tic,
ķuru.ypie.nākunu. bi.jis;^gādāt- 'par tel­pām
mēģinājurhicm un klŖvier^rn,
kas viss bijis-.'iespēlami;,^,navsavu
pienākumu sapratuši un pasākumu
izjaukuši No šādām lietāih gan va­jadzētu
vairi ties, jo kultūrās darbs
jau bez visa tā mūsu apstākļos ir
bezgala grūts.-
jau l-atviļas iepriekšējā numura),
konferenci nobeidzot, prof. A. .^vābe
aprādija, ka i pa tn eju apstākļu dēl
konferencē lealcinaU tikai ierobežots
.'^rsiis dairbn!<^ku. Konferencei, to­mēr
izdevies likt pamatu zinātniska
organizādjai. kas turpmāk savās
sekdjāš apvienos visus redzamākas
latviešu gara darbiniekus kopīgam
darbam latviešu garīgās pretestība'?
pastiprināšanai, latviešu gara un
dv ēse 1 e s sa g 1 abāš an a i.
K^mference nor;te;a stāvokļa .sma-
£?ūma uii darba gribas no,sacitā no­pietnībā.-
: V. K-V£
S1 ULĒS
REDAKCIJAI
K r i s t s R e i n i i s , Hekmondvlkā^
Anglijā
MANI PIEDZrVOiUMI
pre-
Cand. hist. E., Andersona referāts IP?^'^^^ P^^- \\^^k\^. Sos prepo-
Krimas kara ietekme Zicmeļau^-h;^^^^^^ var saņēmi nometnes ari Ucši,
trunieiropā. ar līdz šim maz izman-P» P.^^^ pārstāvības, kas par
totu avotu palīdzību attēloja starp- h^! ^^P^l»f-.^/^^^-l^^^S ieteicams rak-tautlsko
siāvokli Eiropā pirms loo p^^^^^ •'^^i^^»^^*^
kādiem, kas dzīli ietekmējis latviešu
tautisko atmodu.
Prof. 0r. E, Sturms referēja par
Jersikas valsts topogrāfijas problē­mām;
aplūkojis līdzšinējos Jcrsika.s
pilsvietas ,identifikādjas mēģināju­mus,
izstrādāja un kartografl'vkt 11-
lustrSja hipotēzi, ka Jersika atradu­sies
Pļaviņu pag. Ollņkalnā.
P r o l E . D u n s d o r f a referāts Balti­jas
juras tirdzniecība 17. g. s. snie­dza
dāņu Zunda muitas statistikā
pamatotu, ar diagranOTām illustrēlu
pārskatu par kuģu kustību Baltijas
jūras ostās 17. g. s.., kad, angļiem sa-
Gonš^aties ar hol nndi eš-icm, Balti j as
jūraH Urdznieclba strauji uzplaukf^
ūnRIgā ieņem tajā trešo vietu. Te-vērojama
loma jūras tirdzniecībā
tajā pašā laikā arī Kurzemes lat\de-šu
7-cmnicķ^ mazajiem kuģiem, kas
apciemo pat LIbekas im Flen.^burj?as
ostāk/ tālu pārsnied/.ot visu tā laika
krievu tirdzniecību Baltijas jūra.
Prof. J. S i l i r r ^ f c r ē j a par latvie-
.su nhiksl^^^^ vr<-!umirku uzde\n.i-micm..:
•
R^^ķlors prnf, Dunsdorfs iepa-dstināja
konferences dalībniekus nr
Baltijas universitāte,^ institūtiem nn
laboratorijām, kas, macibas spokirm
uh st'udentiem pašaizlicdzīsfl «strādā­jot,
ierīkotas tikai pašu spēkiem ne­ilgā
laikā. He universitātes darbo­jas.
B'iltijas bibliogrāfijas InivtitOU,
bet bibliotēkā ar Amerikai; lietuvju
un Zviedrijas latviešu gādību jau
savākls 4000 sējumu.
Pec tJim, kad konferences darb<i
sēdēs vieno j as par latviešu humān i -
tāro zināt:,iu asociācijai dibināšanu
un ievēlēja tās valdi (par ko ziņoU
Daudzi tautieši atstājuši nemīlīgo
Vāciju un deviLšics darbā ux cltāni^
zemēm. Daudzi uz A n g l i j a I-4iik-^
rakstos parādījušies ar! raksti par
dzīves apstākļiem jaunajās vietās tm
dzird arī daudz nlģtu vārdu. Darba
apstākļi esot ^"Itl un Jāstrādā
smags, melns darbs.. .
Ar! es strādāju Anglijā. Mans
darbs lielā tek.st'Jfabrlkā im ar 1o
esmu apm Icrin Sts. Nu jā, t(^stii-nicks!
— iesauksies neapmierinātie,
tiem jau darīšana tikai ar mOcstu
baltu vilnu, kas tiem nekait. Bet tā
nav, .strādāju medianlskā daļā plo
mn.^Jnu labo.iinns, Iznclnu 45 stundu
dnrba nr>dēlā 5.5 mārc. SpcciāllKt*?!
- atkal icj^auksies oponenti Jā, liels
speciāli<fts I^^tvijā blhi lauk?iaim-niok5,
bet Vācijā nometnē nebūvēju
gai,^a j-ilis. bet dažiis n» del;i,s apmā-cījos
clektrli5kā metināšrmn un kS
tāds ,.spedāli5^s'' ttgad ari jrtrādSJu
un izpelnu 40 proc. vairāk nekā
vienkārfiH nnglu .«strādnieks, bet tikai
5 ŠU. nedēlā mazāk nekā kvalificētie
angļu strādnieki kas fabrikā no^rtrā»
dfi)uši dc.'īrnitlem gadu. -
Kas ntti<»cas uz attl<femēm &
an;-ļu dart>a biedriem, tad nman Jāsa­ka,
ka tie Ir sirsnīgi un cenšas
līdzēt, kur vien varēdami
Tagad, .^iHdzināļuma pēc, dažus
vārdus par angļu naudas vērtību.
Izpelnu 500 šiliņu mēnesī. Pirktspē­jas
ziņā uz drēbēm un apaviem, Ik
liņš atbilst 50 Latvijai santimiem,
bet attNxrIbā uz pārējām precēm iS^
Hņš līdzinās latam.
Vēl viens 0%^arigs arguments: jā,
vieninieki vēl kaut kā var dzīvot,
bet ko icišāks ģimenes cilvēki? Bet
jautāsim ari, vai ģinvehes dJvcka
stāvoklis visa pasaulē materiāli nav
grūtāks? Cik ap•ikaužam^ bij3 Ktrād-nieku
ģimenes t^^u stāvoklis Lati*
vijā?
m
A
lijas, jo
.C™lJ!;irftnos un
WHN( nSca sustni
S'iSidUumfi)^^ I^^^
mmL uz kuras
^ j s Egntis de4z!i
ļumS un tāluma-str
dūmus, art un sēVg
/lijai dienai, kad
i ; ^ o t u vedis
n^I Laimdotai
plēdm kfizas būs. Va
oepaspfis, bet bOsf-pāni,
lai nebūtu
NeUelo čediu grupu
prezentēja tSs ofldāla^
ķultāras atašejs un d*
<blcsma& T&ISk
R§kle Irzemju
sabraukufile itāļi un; un
pndartjumu par
jfiro, holandieša
KSrlemas doma slavena]
% vācu pārstāvis aicln
esoSo vScu Jaunatni mā
demokrātiju un brīvību,
aovis paSa pāraudžln
vērtēšanu palīdzētu vi
dzlm§anaJ. Pēdējais bija
Dr. Lingls ar ticības ai
MCsu FEĻETON:
AngUja nav Latgale, b
Aiigllja nav mazāk. Par
«Sjos Jau pirmajā dļenā
gribēja sabraukt dlvstā
Traukdamies pa leliāisk
gandru nopūta mancts
dtlvlbas sveci Tādā k
iepazinos -ar vienu no
īpatnībām — ār brauk
gopusi.
I^as angļu'piķētās ir
^ cfearefiu gaMem tm t
^ kalibros, Dabīgi
veltīja lielāku vērību. ^Dii
™ ^ r t a krita kārdina
kustību,; kas^'
«gw reveransu pie anā
^ ft^ecās un d a ž S
^atuvMm» -7 ^ ekrāna
m te ZiC^ visur ua
.Angļu
«mu «Mieg
—iii