1948-01-13-06 |
Previous | 6 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
Mm Jāuns ōifobēts U ņ ^ B i , BsllcIfM^ Ertovl0 jtii P m i ^ Bffiirpriilii ple^^Mi mēs tiimn kstni pēcpusdienu, kamēr metas tum&s. Nibaga mfļā krustmāte, viņa man bieži stāstījusi, kā viņi aizgāja i w vQ v^JuMes,** vtņi turpināja.) b a H m^^v^ aijājusi Dorvetdo Ktnās dzīvil JCrustmSte Mlft aāka. Katla kungā,'' teica ķiU palapdniga, ga^ 4u$ ptiecpadsmit veca Jaunkundaie ^ t i u i > l ^ d juma bOs jālOko Izlikt j^* manl/*'^' Fremtens Nati» mēģināja iarteiltt āsJtm pieklājlguji vārduB/ ka$ l^dimotti meitemri un tiedarCtu pā ri gdidSmaJal krustiŗnātel Klusībā vir^N^ l < ^ d vairāk kS Jebkad Šaubījis piur to» vai i l e formāliie, gluži svefiu w žu apciemojunil ido0 kādu labumiu n e r i m k t M . ^ p a t l a b a n bija vi|)^ galvenā rūpe. .H^lnu Jau; kas notiks." māsa bija telku^, kamōr ^ posās ceļā» hii aizlalsU^ lauku vientulībā, .,tu tur leraksiei un neredzēsi nevienas dzīvas <lv@3elet un aiz garlaietba^i taviem nerviem klāsies vēl ļaunāk, le tev UdzI vlštules iepazīstina-lanai ar vtoiem ļļa^ ko tur pa-msa. Cik atceros, daži bija U Jauki cilvēki,?» Fremtens ne^lnļlja, vai dāma^ kam vb)& tagad bija atnesla vienu no vSslul@m^ pi0<MIJa Jaukajai katē* goriļal vai n l . ' ^ a l Jums dat;ulz paziņu ileit?" Jautāja meitene, atzinusi, ka nu vloi bija pietiekami lllgl kopā klu^JuU. ,.TIkpat kā nevienai d*&0Ws»** at • telGō Fremten&„Mana i t l i ^ , ziniet, te pavadījusi kādlu laiku mācītāji mājā, prieki Četriem gadiem, un vios man Iedeva līdzi dažas iepazīstina^^ ļanaa vēstules»** PMāJc^ vārdus viņu Izteiai ar ^ t d H nomanāmu nožēlu. ,,Tad JOa iMtenlbā par krustmāt! nekā nezlnāt?'V uz;»tāja jaunkundze - ,.Vienlgi vārdu un adreai," aitlnāsi vletta. VM prātoja, vai Sepitena^ kundze varētu bfti atraitne Jeb viņai vēl bija vire; Ka^rtkas nenoteicama lai telpā it kā liecināja par vlrlclu kārtās iemītnieku/ .;Vlņaa lielā traģēdija rtorlslAāJā^ prieki trim gadiem/* meitene atsāka. Jt^ iznāk pēc JOsu mām alzbrauk** v l | ^ virs ar balto udensdrofem^^ roku m Honijs. viņas jaunākais biilts» dungodams dzleOTu par Ber» tilitt V l ^ vienmēr m^za kn^māti ar to kaļtiiiāt, }o viņa arvien mtdzē-jāilli ka dziesma krītot viņai uz iier-viem. Vai zinit, dažā klusā vakari, tātiā kā ila, man gandrl;t rc4as i e r - miip, iedoniiāpties, ka viņi visi kopā vasrētu lesol<rt pa i o lof^^ — fiņa nosikunnājās un apklusa. F r m t em Jutās atvieģiots, kad Istabā žiiili ienāca kruMmāte, steidzīgi nomurminādama v ^ l u gubu atvaino-toļās vārdu par ;savu kavfešanosi, ka Vera jums i ^ ^^ iaiku,*Vviņa,teica.^ viņa bija loti interesanta/' Frurmtenš:. atbildēja.: Ceru, ka jOs netraucē vaļējais žirgti teica Sepltena kundze, ttlit pāmi'to mans virs un brāU no medībām, un viņi vienmēr nāk pa M ceļu. Viņi &)d{cn gāja uz slokām puj-vā, un manām nabaga grid-n bās daudz ko ciest Tādi jūs vlrleH esat, vai nē?** !t vii;m priecīgi pļāpāja par me-dibēm un putnu retumu un izredzēm uz pilēm ziemā. - Fremtenam tas ^ķite viiĶhkārSi drausmīgi ViņS ar izirilsumia, taču bez aevilķām^ mēitn,#ģinijasaninu pievērpt mazāk spokainām lietām. Vlņfi juta, ka nartsamāte tīļun velti tikai mazu da- \mnan!l».8, viņas ācb jm-āaudijās vii>am garām uz vaļijo logu un mauriņu aiz tā. Tā bija tlēSām nelaimīga sagad!ianā«^ kas viņam bija Ukusi ierasties vizītē taisni M traģiskajā gada dienā J i r s t l nmVieteikiižl pilnīgu mie^ m, Izvairilahos no uztraukuma un iipēeigākim fiziskām kustlbām/v teica fremtens, ticēdams plaši izplati-taji| m maldiem, ka sveUnleki un pavirši paziņas kāri noklausās pē-dējoi alkumvis par citu slimībām un to cēloņiem un dziedēšanu anm LASĪT mi viņa initā uzmanībā,— taihi ne pret Freflotaia vārdirai beidzot viņi nāk!'' viņa iesaucas. «Taisni iaikā uz tēju. Bet vai es neteicu^- aot^^^ Ikiz acīm!" F r e m t ^ rM^skurinājās uja j^vēr-, „. , ^ pret meiteni, cerēdama sastapt VIm.aoa^ākļiem. kasUeiā^nam lidzjūtigas saprašanas skatiem^ i S - mamn T i k ai^trumu kulturālo uz vaļējo logu Pekinā aeii- ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ samazmātoās Ķiaā, teicamu kmlul^tme^^ Fremteis a p - P ^ ^ ^ . ^ inlarmādjas cirtās sēdekli un lūkojās tai oaiā P'^^*^^^^ nņojumu. pSdējos divos vMenA Ua^ la^it iemScIjulies 55J^<K^ķi- tam» »r mi Krēslai bie^ē^^^^^^ atlēja mmt pa mauriņu atvērtajam logam. V i s i r ^ ^ uzsākta P^iec- i^^t^j^ja^ ^ nesa padusē lautenes, bet vienam vi- reāllz^ana, kas ņmā&l j^^^t^ bālai ^ ramvē! plecos turē^^ balts mē- f^^^^^^^^ ^ fjf^^ |^^^^ .Jkam M u^lis Brūas Imelis noguris kUmtaP^^^^^ miljomem analfabētu, iniei«^, lem cieil uz papenem. Bexļ pārmaiņu galvenais rc^ātājs| tamu?* trokiņa viņi tuvojās mājai, un tad ir Amerikā izglitojie» ķinietis Džēmsi no tumsas izkāvās skarba jauka ļJens. Modernās kinielu rakstu va-balss: ,,Fi/ Bertija,^ Bertija!" lodās vēsture sākās pirmajā pasau- Fremtens mežoniii išagraba savu ies kaŗl Tajā laikā DIemss Jens spieķi un cepuri. Prlekinama diir«ļ^i)a tikko beidzis Irinsetenas uni-vis, grantētā gatve un vārti paslidē- versitāti Savienmajās Valstis, un v i ja garām, tikko pamaniti Viņi bēga ņu norUtoja darbā pie kāda ķinieiu tm m turpIpijās^^triak^^lMi kāi5i|u ar-dCirū si:iaņu gal^ll.un. nākaj. Bet kaimiņi hUkm pa galvu, pa kaklu Riteņbraucējam, Uarba bataliona Francijā, kas raka f^]^7^Jf/^^^^^ kas brauca pretim pa Ielu, bija jāie- ierakumus un strādāja nodeUnāJu-ļ If^^^f^^fff^^^^^ ^ idrāias žogā, lai izvairītos no citādi mu darbos. Jena uzdevums bija « nenovēršamas sadursmes. rakstīt v^tule^s uz dzimteni un lasit, . Te nu mēs esam, milār teica pHekSā no mājām Mņ^ntāi. ^nip^.^*^^' ^ baltā mēteļa nesiējs. ienākdams pa darbā viņi redzē)», cik cteudi n e i z - » * ^ ^ ^ ' ^ l«or^ās: citam valstīm logu^ Mā\*okH par viszemākām izžuvis. Kas tad tas tāds bija, kas eiropiešu šķirām stāvēja viņa la&it-tur aizlaidās, kamēr mēs nācām?" nepratēji tautieti. Ķlnie^ semnle- ,i;>otl dīvains cilvēkkāds NatlaP^^^^ amatniekam toreiz bija Icungs,^' teica Sepltena kundze. ^^ataP^^* neiespējami Iemācīties la-neainājāi kā runSt par savuP^^ rakstīt, )e ķ l n i ^ rakstu ,.Val ^Os tur blakus p a M t * ® ^ s s . p5c BBC s i ^ r to esot pareo» a.t««A m A»y."* TmniAīis. Bez tam »limibu,un nu aizmetās, nedz atva-dijies, nedz aizbildinājies. Varētu gandrīz domāt, ka vlņĀ redzējis fi?x>- ku^•^•;^.^•. ,,Man 5ķiet, ka vainīgs bija suns.** miertgi teica meitene, „Vlņi^ stāstīja, ka suņi viņā modinot §ausmas. ^^^^^ Skolotājs VUltiak pra^ja. valodā Ir vairāk par 10.000 zīmju, ļ ņlmis «avā Iķlristā Hdsl p i kas katr^ attēlo citu vārdu. Ir v^em dzīvniekiem xm ^tm vastis atbUdēJa: J%mi U 1^ ^ t t * ^ .Jaunā: kundše a p i ^ H f r ^ ^ N ^ o t t l^^M^^ skaidriĻ k^ pat izgUtntārn p^rs^^ lo zīmju pilnlfa Izmācltoās M^^^ lielas gratibas un gadiem t l ^ .studijas.- _ Pēc kara beigām Jens atgriezās flelz indieSu suņu bars Oangas kras-1 ^^^^ ^^^^ apņemšanos radīt sa- ļ djdv^^U un nevarēja IfiUdĒrltoi tm iedzinis viņu kādā kapsētā. Ve- viem tautiešiem vienkāršotu raksti- tfui paUkiot vtmm« Siiilu naklivlņS pavadījis Ukko iz- ^•^^ nolOkam viņš ilgus gad^is «Padomājiet labi,, kundi^.** raktā kapā, un suņi virs viņa galvasM^^^^^)^ P^^ zemniekiem un amat- dzīvokļa saimnieks. , M āa^N kauku^l atņirgtiehii zobiem un pu- piemērojās viņu dzīves vel- daudz vieglāk dabiSU jaunu •dam. mācījās pazīt vienkāršā ķlnie- jaunu dzlvi^ir* &JkU tte varētu at- Tfe^dHoaem. Priekšlikuma tainiem purniem Tā jau katrs var pazaudēt nervus," Sadomāt romānus uz vietas bija viņas specialitāte^ ) , « « , . ^ ^ M H « Fremtens atkfirtoja. Sai mierīgajā lauku nostOri traģēdijas lāga nelederiļjāi «Jiifi varbūt brīnāties, kāpēc inēs i*Etobfa pēcpusdienā turant logu plall atvērtUt** teles» meitene, pamādama pr^t augstu Mnēu sUla togu. k i i vērās tieSl nmurlņā. „Vēl Ir diezgan siltu,** telcā Fremtens, ,ibet vai l im logam kāds sa karš ar traiēdljur io^^^^l^^^ tatsnl M l o a priekā tr^n gadiem izgāja viņas virs un abi Jatmie brāli, dodamies medībās. Tic mjkM vairs neatgrl^iās, Sķlrsodanil jmņm ceļā uz lavu iemīļoto slrft\ļ laušanas vietu, visi trīs nogrfma nodevīgajā muklāji Ziniet, vasara bija tiMl Wjual loti alspja, un citkārt d r o t o vietas bija kluvuāas bista-miesas nav atrastas vēt Taa ir vi^ibrleamlgākais,** Blim imti^ēja paliap^ nlgo pieiiikaņu un sāka mazliet raustīties, ^.Nabagā krustmāte allaž domā, ka kādu dienu viņi atgriezīsies, viņi tm mazais brOnals suns, kas imuda lidz ar viņiem. Viņa domā, He niks im l o logu, kā parasts. K l l A V A T E ir vārds ar s l a - /luku jzcelāanos un atvasināts kroatu tautas nosaukuma, Kroati paāi sevi vēl šobaltdien saiu: par ,.hrvrti*', bet M vārda vecākās formas esot d^arvati. d^^^ cbrobail; le-apējilms, ka ilal saknei ir sakars āri ar Kai-patu kiilnu nosaiikumu. Kro-ats ilaviskl nozīmē apmēram: ..kalna muguras (<*»rbct) apdzīvotājs", Sal nelielajai dienvidslāvu ciltij bijusi n izcila nozīme laikā, kad E l - ncipā icsplcdāfi osmaņii vāra. Kroatu j ItnKjkus izmantoja par karapulku avangardiem tm izlūkiem, ts radot vleglis kavulērl jas ieroēu 5kļru. Kroaitl mēdza valkāt kakla lakatu, kas prleklā bija sašprausts, kareivj l —llmi auduma, virsnieki musllna vai zīda ;30 ijadu kara lalkfi franēu virsnieki i b paradumu jpārnesa uz Franeiju un Vāciju, FaHzē nodibināja jātnieku vienību, kurus nosau-ai pir ,.crayates royaux (karallsķlo kirontl). Nokopēja ari kroatu kakla saiti un ar! to nosauca Ipar ,.cra-visite'^ Ig. g. s, otrajā pusē tā k|uva par vispārēju vlrleSū apģērba ple-deruiiiu. un vārds kravate kļuva in temacionāls. Italiski kakla saite luīiucjii „cravatta** jeb .^croatta*', Ķft-dii 1JIW. g, vUcu amatnieku dziesmU ir ruma par »R?ml Balkānos. kas nosaukti par .,Krawattenlandv K A P A BAVAlilJASAVlŽE parādījās sludinājums; pārd«xlams rak-stllmplds, bēniu ratiņi, gramofons un niķelētiis «krttuļkurpe Betel-cās tris lntert^scnU: viens bija §o mantu tpaAnIela, kam tās pirms pā-ris naktīm bijā nozagtas, otrais — ormatiils, kas paņēma Ildzi maritasi, un tri^lais — policists^ paņēma lldjd/Ziiigli..- āa dzīvi un domāSanu un klausījās un atzlinēja, kādus vārdus un jē-^ dzierius ļlie ļaudis visvieglāk lietoja Tā radās dzjvaķinielu rakstu valo^ da, pretēji klasij^ajai,, kurā daudzas raksiufitlnm bija tikai paliekas no kādrei| augstās kultūmš un ko Ikdienas d^lvē vairs nelietoja;^^W^^ jēdzienu apzīmējumiem D i t e s Jens UELAKASSLOŽAS pasaulē bOsT"'^ P^^^^^^^ ^¥^1^^ %t\h ^u^^^TZ kas attiecas uz daudzām tt^ 3ff0 metrti garas un 33 metru platās nozarēm galvenās slūžas jaunbūvējamā ka- r*^l^ . nozanm nlUI pie Sen Luisas, Misūri štatā. Divdesmito gadu beigās Jenām Ar 5o 13 km garo kanāli un milzi- ^^i» pilnīgi Izstrādāta sistēma gājām slūžām novērels pēdējo kufe- T.'*!:^*^^^^ ^^^^^^ ^^^^ ^^^^ niecības traucējumu Misisipi īSOOrHff^P^^^^^?^ Pekinas tuvuinā no-km garajā posmā ' no Uelajicm dibināja akolu. Tur viņ5 skoloja tu-ezeriem līdz Meksikas i l c l m . apejot ķīnlelus kam bija pietiekami bīstamas krāces. Būvdarbus veiks h ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^,^^P*>^ «^vtem t4iutle^em gados, un Ue izmaksās 16.6 m l l j . l ^ ^ brīvprātīgiem un neatalgouem Krustvārdu mMi 4 dolāru. 1X>ND0NAS BLEZU un reci-dlvbtu delegricljb ieradĀs pie popu-iārSkā Londonas pollcijas tiesas priekMža. lai a p s v e i k tu v i n u an no .mvas pum^ ar alzieianu pen^ijfi. Delegāti cildināja jubilāra talsņl-btm izjūtu un uzdāvināja viņam sudraba clgareJiU etviju ar ierakstu/ Bet vēlāk.viens no delegācijas locekļiem atkftl paguva etviju paņemt lidzl. atstājot zlmltl, ka viņi to pie-vācis ne materlāIns. bet piemiņas vērtības dēļ. SORBONN AS U NIVERS IT ATE, Francijā. ^ valstu pārKtāvjl apspriedās par 4 jaunu zinātnes nozari ,.fllmoloģiju", Iztirzājot jaulSjuma*», kSda ir filmu psldioloļtlska, flziolo-t^ skn vai pat patolofeisk(i ietekme uz skatītāju, vai fiImām Ir ^ i ā l a3 funkcijas utt; ASTOĶAŠ VALODAS perfekU r u . nā, raksta un stenografē 21 gadu vecā Ellene Kremerc. amerikāņu joslas vācu zemju padomes (hm . . . t u l k s viņa mw, l u l c e laikam nevarēs teikt, dolmeēere n e d r ī k s t teikt). — tātad, teiksim; vācu zemju padomes darbiniece Udz 20 gadu vecumam viņa nekad vēl nebija atstājusi jsavu dzimto pilsētu Mlhcheni i|kolotājiem. Pēc vajadzīgo instrukciju siiņemSanas Jaunie skolotāji devās uz ciemiem, lai ieinterej^ētu tautas masas laslSanā. Zemniekiem paskaidroja, cik daudzas n»l»t*s ba-ji^ ātāku ražu viņāflegūs, )a apstrādās iteml pēc Jauņto inetodēm, kas aprakstītas skrejlapās un Inikr^stos. Parasti pietika nolasīt tikai vienu no daudzajiem lauksaimniecības ministrijas rakstiem, lai pierādītu sacītā jKitlesIbu. Lol pllnTgi neli^lttotam ķinietim Iemācītu Jena ^tēmas 1200 rakstu zīmes, vajadzēja caurmērā 6 mēneSsu laika. Pēc ncilip laika ar! Cangkallseks dzirdēja par Jcma ideju un kļuva tās sajūsmināts piekritējs. Jenu iecēla par masu Izglītības kustības vadītāju un miedza viņam vis.5da veida pabalstu. Skolotāju akalU auga nrvicn straujāk. Kad ĶInā lemar- Icja Japāņi, skolotāji al2g5jfif uz mes lekiieni, lai tur turpinātu savu darbu U\ikr8k<du metieni, salīdzinot ar 450 miljonu lielo Ķlnai Iedzīvotāju skaitu, lidz tam bija loti niecini. l^'iUāju skaitam stnmji pavairojoties, vairākkārtīgi pleuuga ari laikrftkfjtu tirSla. VMida veida Iespieduma darbu izplatība ĶinS liecina, ka pavairosies neskaitāmu miljonu ķinielu praktUkSs zināianas un lidz ar to ari viņu darba un dzi vefs st;andarli ^ ^ , ļjalstu dzīvokļu esot viapā^^^ pi^emSaha, gi veselas virknes, kumprojektu pi< neticamu Taft?: Str^tonā l i k ^ kumsi m vēl ' Sanu šinī konj Reutera aģenļ tonas,. ka infoi gaidā saimnie( AiSV l a i pāVf ktis tās nenovel par Maršala plJ šbt sasniei ASV droši vien šādiem apstāķļic tāpat, ari Fianc maz nebūšot .dol ša ASV pret P^ļ zināms pārtikas ļas tilakimis, .3. m "celšanās,' 4. strādnieki pi ar to šavtikart; celšanos,;'Kbi šos kps^ākļusf; m3ŗ]ļ^eapi&\4c rdJaiiite speļsMSc ar, atraku vMart ^ stiprināšanai. Esot jar _ _ ^ s v l S c i j a gan militāra SwtwJukcl1aspl§nos, g ^ i a ri *?^>tieclbas un kontroles ^ teikts, ka ASV japar- : ^ ^ ' b a uz jauniem ^ a t e - ST vislielāko vSfSitōt gaisa spēkiem. VE?ot - risks dibināt aiz-t uz p^ēmumu, ka iS^alsUm lidz im. g. bei- # i ^ i P k i daudzumi atom- & SaaisUa gan'piekrītot ie- ^s» īsitaru lietpratēju uz^ka- ' ^toaa kara izcelšanās ņav ^nnlr, kinēr ASV būšot stomienoēa ziņā, b^ Ss ^ molnopols • būšpt bāžot aeplēciešāmi^t!k 8pad,iy,ile varētu ;āt- ,pd$a ud)bukumus 3 ^ Umeniskl: L Sausa zāle. 4 $otāja darba r i k i t Augli, vielu rakstnidcs. 10. Vāle. \X Pūi H. Elementa Id. aivēoes nelalim C^mmis» PIt, savlt m Balta, Hkan nīdēt SO. Termins k l t iu Veca gidleal^l: l . Auduma 1 li Icsprāgums. 1 DKēficm 1 Dlenvidvācljl ā. Dzīvnieka. 1 7. Vāji dz^lens. 13. SlevHsUNi 15. Vicas. 19. Jaulājunu Klusajā oimnā. l a 21, Atkritumi, 2 i S p r c ^ i S i i Latvijā, Minerāls.' kas starp citu l e - V gaisa īM>M laOlH) lidmašuiu 1952.^. Hi^rasto pu^iiljaids do-^ :it#?»oiu5u lidmašīnu atvietī^ ari prasīts, lai pieņem no- 3>>TO^itoaSlnu produkcijas plā- Slffif Intensīvāk jim esot Jāturpina pētīša- «gJ^^visvairak Uelu ātrumu . f pētījumiem | r l a i l l t f i r l ^gātieiii nosle-mm MULLAS Llmetiliiki: L Uzacis P U a IL SSdtl. 11 laks. II. I I NSsUu le. Uona. 17. dala. 21. Abo, 21, Stalilla, (!?trondj8). 27. Tartu. 2^. A|teļl Areāls. 31. Osas. 32. Lelle* 321 34. Asas. ^. Ik^Us. 1, Upenei!!. 1 Zilas. ^ 5. It 6. Skala. 7. 9, TUa, n . Spīdola. 11 Abi 20. Strēla, 22: 24. Atāls. I iiiiiiiiiii^N 'nViiiiiiiJiimriririiiiiiiih^ -.w«»lBojdrts,,ko prezidents' 2S?5 f^ec5bas gadam » J » ^ ialevimu. le-ja kongress ^ « n f f a S S f t ? ^ ^ ? «dolāru, t. M ^ «M mm , atsevišķi "«Jumu n o M . x r te- '^^m^ viņa 2 ) 1 9 i g , i m m2 4) m i , ll^lā 31 m% ^ 1116, ĪSU \m T) i m sieviešu s » » d e s : l a ^ l i j i^ a l ^ atminēt* k i ^ m k lm gada akait}im mm oaņēBDUBm tr 20 gadCL albUdea l a i ^ o M Mm Mm šanu. (Beke rietufl ORGANIZĒ iPAU IEVEST PALEi VIENOTI jrewish Ag( COT noorganJzēt Mjn un s k a l d i kaia bniot Teļa] ka labprāt štāfa .J!Jewsweek" m AVbu, kas zināniā tumjralstu polītiljai bažas, ka žīdii ek iedabūt Palestīhā, komunistu. STiiai notikusi šķelšanās Rietumvalstu p( Vašingtonā un Lor teresi vērojusi divi ^ P«gājuJ m Melnā jūrā ar jauniem nošs Crescent" un Paj ļa%u gatavoti, lai žīdu bēgļu no Bmr rijas uz Palestinu. ^ t i s k ām sarunā] f kuiu iz? bei^otdecembr U951 Zīdu, kas lie tt neuzdrošināsies Palestlnas ūdei gs. Iras gribēja t _ sagaidīja ^ ^ 1 žMu intS ttesa« nciba g«i^ayēlēm no ^..nolēmusi vairi feilSkS'?' I zemē i m
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, January 13, 1948 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1948-01-13 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari480113 |
Description
Title | 1948-01-13-06 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
Mm
Jāuns ōifobēts
U ņ ^ B i , BsllcIfM^ Ertovl0 jtii
P m i ^ Bffiirpriilii ple^^Mi
mēs tiimn kstni
pēcpusdienu, kamēr metas tum&s.
Nibaga mfļā krustmāte, viņa man
bieži stāstījusi, kā viņi aizgāja
i w vQ v^JuMes,** vtņi turpināja.)
b a H m^^v^ aijājusi Dorvetdo Ktnās dzīvil
JCrustmSte Mlft aāka. Katla
kungā,'' teica ķiU palapdniga, ga^
4u$ ptiecpadsmit veca Jaunkundaie
^ t i u i > l ^ d juma bOs jālOko Izlikt j^*
manl/*'^'
Fremtens Nati» mēģināja iarteiltt
āsJtm pieklājlguji vārduB/ ka$
l^dimotti meitemri un tiedarCtu pā ri
gdidSmaJal krustiŗnātel Klusībā vir^N^
l < ^ d vairāk kS Jebkad Šaubījis piur
to» vai i l e formāliie, gluži svefiu w
žu apciemojunil ido0 kādu labumiu
n e r i m k t M . ^ p a t l a b a n bija vi|)^
galvenā rūpe.
.H^lnu Jau; kas notiks." māsa bija
telku^, kamōr ^ posās ceļā» hii
aizlalsU^ lauku vientulībā, .,tu tur
leraksiei un neredzēsi nevienas dzīvas
|
Tags
Comments
Post a Comment for 1948-01-13-06