Bavarijas Latviesu vestnesis, January 13, 1948

              Mm
Jāuns ōifobēts
U ņ ^ B i , BsllcIfM^ Ertovl0 jtii
P m i ^ Bffiirpriilii ple^^Mi
mēs tiimn kstni
pēcpusdienu, kamēr metas tum&s.
Nibaga mfļā krustmāte, viņa man
bieži stāstījusi, kā viņi aizgāja
i w vQ v^JuMes,** vtņi turpināja.)
b a H m^^v^ aijājusi Dorvetdo Ktnās dzīvil
JCrustmSte Mlft aāka. Katla
kungā,'' teica ķiU palapdniga, ga^
4u$ ptiecpadsmit veca Jaunkundaie
^ t i u i > l ^ d juma bOs jālOko Izlikt j^*
manl/*'^'
Fremtens Nati» mēģināja iarteiltt
āsJtm pieklājlguji vārduB/ ka$
l^dimotti meitemri un tiedarCtu pā ri
gdidSmaJal krustiŗnātel Klusībā vir^N^
l < ^ d vairāk kS Jebkad Šaubījis piur
to» vai i l e formāliie, gluži svefiu w
žu apciemojunil ido0 kādu labumiu
n e r i m k t M . ^ p a t l a b a n bija vi|)^
galvenā rūpe.
.H^lnu Jau; kas notiks." māsa bija
telku^, kamōr ^ posās ceļā» hii
aizlalsU^ lauku vientulībā, .,tu tur
leraksiei un neredzēsi nevienas dzī­vas
<lv@3elet un aiz garlaietba^i ta­viem
nerviem klāsies vēl ļaunāk, le
tev UdzI vlštules iepazīstina-lanai
ar vtoiem ļļa^ ko tur pa-msa.
Cik atceros, daži bija U Jauki
cilvēki,?»
Fremtens ne^lnļlja, vai dāma^ kam
vb)& tagad bija atnesla vienu no
vSslul@m^ pi0<MIJa Jaukajai katē*
goriļal vai n l . '
^ a l Jums dat;ulz paziņu ileit?"
Jautāja meitene, atzinusi, ka nu vloi
bija pietiekami lllgl kopā klu^JuU.
,.TIkpat kā nevienai d*&0Ws»** at •
telGō Fremten&„Mana i t l i ^ , ziniet,
te pavadījusi kādlu laiku mācītāji
mājā, prieki Četriem gadiem, un vios
man Iedeva līdzi dažas iepazīstina^^
ļanaa vēstules»**
PMāJc^ vārdus viņu Izteiai ar
^ t d H nomanāmu nožēlu.
,,Tad JOa iMtenlbā par krustmāt!
nekā nezlnāt?'V uz;»tāja
jaunkundze -
,.Vienlgi vārdu un adreai," aitlnāsi
vletta. VM prātoja, vai Sepitena^
kundze varētu bfti atraitne Jeb viņai
vēl bija vire; Ka^rtkas nenoteicama
lai telpā it kā liecināja par vlrlclu
kārtās iemītnieku/
.;Vlņaa lielā traģēdija rtorlslAāJā^
prieki trim gadiem/* meitene atsāka.
Jt^ iznāk pēc JOsu mām alzbrauk**
v l | ^ virs ar balto udensdrofem^^
roku m Honijs. viņas jaunākais
biilts» dungodams dzleOTu par Ber»
tilitt V l ^ vienmēr m^za kn^māti
ar to kaļtiiiāt, }o viņa arvien mtdzē-jāilli
ka dziesma krītot viņai uz iier-viem.
Vai zinit, dažā klusā vakari,
tātiā kā ila, man gandrl;t rc4as i e r -
miip, iedoniiāpties, ka viņi visi kopā
vasrētu lesol<rt pa i o lof^^ —
fiņa nosikunnājās un apklusa.
F r m t em Jutās atvieģiots, kad Istabā
žiiili ienāca kruMmāte, steidzīgi no­murminādama
v ^ l u gubu atvaino-toļās
vārdu par ;savu kavfešanosi,
ka Vera jums i ^ ^^
iaiku,*Vviņa,teica.^
viņa bija loti interesanta/'
Frurmtenš:. atbildēja.:
Ceru, ka jOs netraucē vaļējais
žirgti teica Sepltena kundze,
ttlit pāmi'to mans virs un brāU
no medībām, un viņi vienmēr nāk
pa M ceļu. Viņi &)d{cn gāja uz slo­kām
puj-vā, un manām nabaga grid-n
bās daudz ko ciest Tādi jūs
vlrleH esat, vai nē?**
!t vii;m priecīgi pļāpāja par me-dibēm
un putnu retumu un izredzēm
uz pilēm ziemā. - Fremtenam tas
^ķite viiĶhkārSi drausmīgi ViņS ar
izirilsumia, taču bez aevilķām^
mēitn,#ģinijasaninu pievērpt ma­zāk
spokainām lietām. Vlņfi juta, ka
nartsamāte tīļun velti tikai mazu da-
\mnan!l».8, viņas ācb jm-āaudijās
vii>am garām uz
vaļijo logu un mauriņu aiz tā. Tā
bija tlēSām nelaimīga sagad!ianā«^
kas viņam bija Ukusi ierasties vi­zītē
taisni M traģiskajā gada dienā
J i r s t l nmVieteikiižl pilnīgu mie^
m, Izvairilahos no uztraukuma un
iipēeigākim fiziskām kustlbām/v tei­ca
fremtens, ticēdams plaši izplati-taji|
m maldiem, ka sveUnleki un
pavirši paziņas kāri noklausās pē-dējoi
alkumvis par citu slimībām un
to cēloņiem un dziedēšanu
anm LASĪT
mi
viņa
initā uzmanībā,—
taihi ne pret Freflotaia vārdirai
beidzot viņi nāk!'' viņa iesaucas.
«Taisni iaikā uz tēju. Bet vai es ne­teicu^-
aot^^^ Ikiz acīm!"
F r e m t ^ rM^skurinājās uja j^vēr-, „. ,
^ pret meiteni, cerēdama sastapt VIm.aoa^ākļiem. kasUeiā^nam
lidzjūtigas saprašanas skatiem^ i S - mamn T i k ai^trumu kulturālo
uz vaļējo logu Pekinā aeii- ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ samazmātoās Ķiaā,
teicamu kmlul^tme^^ Fremteis a p - P ^ ^ ^ . ^ inlarmādjas
cirtās sēdekli un lūkojās tai oaiā P'^^*^^^^ nņojumu. pSdējos divos
vMenA Ua^ la^it iemScIjulies 55J^<K^ķi- tam» »r mi
Krēslai bie^ē^^^^^^ atlēja mmt
pa mauriņu atvērtajam logam. V i s i r ^ ^ uzsākta P^iec- i^^t^j^ja^ ^
nesa padusē lautenes, bet vienam vi- reāllz^ana, kas ņmā&l j^^^t^ bālai ^
ramvē! plecos turē^^ balts mē- f^^^^^^^^ ^ fjf^^ |^^^^ .Jkam M
u^lis Brūas Imelis noguris kUmtaP^^^^^ miljomem analfabētu, iniei«^,
lem cieil uz papenem. Bexļ pārmaiņu galvenais rc^ātājs| tamu?*
trokiņa viņi tuvojās mājai, un tad ir Amerikā izglitojie» ķinietis Džēmsi
no tumsas izkāvās skarba jauka ļJens. Modernās kinielu rakstu va-balss:
,,Fi/ Bertija,^ Bertija!" lodās vēsture sākās pirmajā pasau-
Fremtens mežoniii išagraba savu ies kaŗl Tajā laikā DIemss Jens
spieķi un cepuri. Prlekinama diir«ļ^i)a tikko beidzis Irinsetenas uni-vis,
grantētā gatve un vārti paslidē- versitāti Savienmajās Valstis, un v i ­ja
garām, tikko pamaniti Viņi bēga ņu norUtoja darbā pie kāda ķinieiu
tm
m
turpIpijās^^triak^^lMi kāi5i|u
ar-dCirū si:iaņu gal^ll.un.
nākaj. Bet kaimiņi hUkm
pa galvu, pa kaklu Riteņbraucējam, Uarba bataliona Francijā, kas raka f^]^7^Jf/^^^^^
kas brauca pretim pa Ielu, bija jāie- ierakumus un strādāja nodeUnāJu-ļ If^^^f^^fff^^^^^ ^
idrāias žogā, lai izvairītos no citādi mu darbos. Jena uzdevums bija «
nenovēršamas sadursmes. rakstīt v^tule^s uz dzimteni un lasit, .
Te nu mēs esam, milār teica pHekSā no mājām Mņ^ntāi. ^nip^.^*^^' ^
baltā mēteļa nesiējs. ienākdams pa darbā viņi redzē)», cik cteudi n e i z - » * ^ ^ ^ ' ^ l«or^ās:
citam valstīm
logu^ Mā\*okH par viszemākām
izžuvis. Kas tad tas tāds bija, kas eiropiešu šķirām stāvēja viņa la&it-tur
aizlaidās, kamēr mēs nācām?" nepratēji tautieti. Ķlnie^ semnle-
,i;>otl dīvains cilvēkkāds NatlaP^^^^ amatniekam toreiz bija
Icungs,^' teica Sepltena kundze. ^^ataP^^* neiespējami Iemācīties la-neainājāi
kā runSt par savuP^^ rakstīt, )e ķ l n i ^ rakstu
,.Val ^Os tur blakus p a M t
* ® ^ s s . p5c BBC s i ^ r to esot pareo»
a.t««A m A»y."* TmniAīis. Bez tam
»limibu,un nu aizmetās, nedz atva-dijies,
nedz aizbildinājies. Varētu
gandrīz domāt, ka vlņĀ redzējis fi?x>-
ku^•^•;^.^•.
,,Man 5ķiet, ka vainīgs bija suns.**
miertgi teica meitene, „Vlņi^ stāstīja,
ka suņi viņā modinot §ausmas.
^^^^^
Skolotājs VUltiak pra^ja.
valodā Ir vairāk par 10.000 zīmju, ļ ņlmis «avā Iķlristā Hdsl p i
kas katr^ attēlo citu vārdu. Ir v^em dzīvniekiem xm ^tm
vastis atbUdēJa: J%mi U
1^ ^ t t * ^
.Jaunā: kundše a p i ^ H f r ^ ^ N ^ o t t l^^M^^
skaidriĻ k^ pat izgUtntārn p^rs^^
lo zīmju pilnlfa Izmācltoās M^^^
lielas gratibas un gadiem t l ^
.studijas.-
_ Pēc kara beigām Jens atgriezās
flelz indieSu suņu bars Oangas kras-1 ^^^^ ^^^^ apņemšanos radīt sa- ļ djdv^^U un nevarēja IfiUdĒrltoi
tm iedzinis viņu kādā kapsētā. Ve- viem tautiešiem vienkāršotu raksti- tfui paUkiot vtmm«
Siiilu naklivlņS pavadījis Ukko iz- ^•^^ nolOkam viņš ilgus gad^is «Padomājiet labi,, kundi^.**
raktā kapā, un suņi virs viņa galvasM^^^^^)^ P^^ zemniekiem un amat- dzīvokļa saimnieks. , M āa^N
kauku^l atņirgtiehii zobiem un pu- piemērojās viņu dzīves vel- daudz vieglāk dabiSU jaunu
•dam. mācījās pazīt vienkāršā ķlnie- jaunu dzlvi^ir*
&JkU tte varētu at-
Tfe^dHoaem. Priekšlikuma
tainiem purniem Tā jau katrs var
pazaudēt nervus,"
Sadomāt romānus uz vietas bija
viņas specialitāte^
) , « « , . ^ ^ M H « Fremtens atkfirtoja.
Sai mierīgajā lauku nostOri traģē­dijas
lāga nelederiļjāi
«Jiifi varbūt brīnāties, kāpēc inēs
i*Etobfa pēcpusdienā turant logu
plall atvērtUt** teles» meitene, pamā­dama
pr^t augstu Mnēu sUla togu.
k i i vērās tieSl nmurlņā.
„Vēl Ir diezgan siltu,** telcā Frem­tens,
,ibet vai l im logam kāds sa
karš ar traiēdljur
io^^^^l^^^ tatsnl M l o a priekā
tr^n gadiem izgāja viņas virs un abi
Jatmie brāli, dodamies medībās. Tic
mjkM vairs neatgrl^iās, Sķlrsodanil
jmņm ceļā uz lavu iemīļoto slrft\ļ
laušanas vietu, visi trīs nogrfma no­devīgajā
muklāji Ziniet, vasara bija
tiMl Wjual loti alspja, un citkārt
d r o t o vietas bija kluvuāas bista-miesas
nav atrastas vēt
Taa ir vi^ibrleamlgākais,**
Blim imti^ēja paliap^
nlgo pieiiikaņu un sāka mazliet raus­tīties,
^.Nabagā krustmāte allaž do­mā,
ka kādu dienu viņi atgriezīsies,
viņi tm mazais brOnals suns, kas
imuda lidz ar viņiem. Viņa domā,
He niks im l o logu, kā parasts.
K l l A V A T E ir vārds ar s l a -
/luku jzcelāanos un atvasi­nāts
kroatu tautas nosau­kuma,
Kroati paāi sevi vēl
šobaltdien saiu: par ,.hrvrti*',
bet M vārda vecākās formas
esot d^arvati. d^^^ cbrobail; le-apējilms,
ka ilal saknei ir sakars āri
ar Kai-patu kiilnu nosaiikumu. Kro-ats
ilaviskl nozīmē apmēram: ..kal­na
muguras (<*»rbct) apdzīvotājs", Sal
nelielajai dienvidslāvu ciltij bijusi
n izcila nozīme laikā, kad E l -
ncipā icsplcdāfi osmaņii vāra. Kroatu
j ItnKjkus izmantoja par karapulku
avangardiem tm izlūkiem, ts radot
vleglis kavulērl jas ieroēu 5kļru.
Kroaitl mēdza valkāt kakla lakatu,
kas prleklā bija sašprausts, kareivj l
—llmi auduma, virsnieki musllna
vai zīda ;30 ijadu kara lalkfi franēu
virsnieki i b paradumu jpārnesa uz
Franeiju un Vāciju, FaHzē nodibi­nāja
jātnieku vienību, kurus nosau-ai
pir ,.crayates royaux (karallsķlo
kirontl). Nokopēja ari kroatu kakla
saiti un ar! to nosauca Ipar ,.cra-visite'^
Ig. g. s, otrajā pusē tā k|uva
par vispārēju vlrleSū apģērba ple-deruiiiu.
un vārds kravate kļuva in
temacionāls. Italiski kakla saite
luīiucjii „cravatta** jeb .^croatta*', Ķft-dii
1JIW. g, vUcu amatnieku dziesmU
ir ruma par »R?ml Balkānos. kas no­saukti
par .,Krawattenlandv
K A P A BAVAlilJASAVlŽE parā­dījās
sludinājums; pārd«xlams rak-stllmplds,
bēniu ratiņi, gramofons
un niķelētiis «krttuļkurpe Betel-cās
tris lntert^scnU: viens bija §o
mantu tpaAnIela, kam tās pirms pā-ris
naktīm bijā nozagtas, otrais —
ormatiils, kas paņēma Ildzi maritasi,
un tri^lais — policists^ paņēma
lldjd/Ziiigli..-
āa dzīvi un domāSanu un klausījās
un atzlinēja, kādus vārdus un jē-^
dzierius ļlie ļaudis visvieglāk lietoja
Tā radās dzjvaķinielu rakstu valo^
da, pretēji klasij^ajai,, kurā daudzas
raksiufitlnm bija tikai paliekas no
kādrei| augstās kultūmš un ko Ik­dienas
d^lvē vairs nelietoja;^^W^^
jēdzienu apzīmējumiem D i t e s Jens
UELAKASSLOŽAS pasaulē bOsT"'^ P^^^^^^^ ^¥^1^^
%t\h ^u^^^TZ kas attiecas uz daudzām tt^
3ff0 metrti garas un 33 metru platās nozarēm
galvenās slūžas jaunbūvējamā ka- r*^l^ . nozanm
nlUI pie Sen Luisas, Misūri štatā. Divdesmito gadu beigās Jenām
Ar 5o 13 km garo kanāli un milzi- ^^i» pilnīgi Izstrādāta sistēma
gājām slūžām novērels pēdējo kufe- T.'*!:^*^^^^ ^^^^^^ ^^^^ ^^^^
niecības traucējumu Misisipi īSOOrHff^P^^^^^?^ Pekinas tuvuinā no-km
garajā posmā ' no Uelajicm dibināja akolu. Tur viņ5 skoloja tu-ezeriem
līdz Meksikas i l c l m . apejot ķīnlelus kam bija pietiekami
bīstamas krāces. Būvdarbus veiks h ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^,^^P*>^ «^vtem t4iutle^em
gados, un Ue izmaksās 16.6 m l l j . l ^ ^ brīvprātīgiem un neatalgouem
Krustvārdu mMi
4
dolāru.
1X>ND0NAS BLEZU un reci-dlvbtu
delegricljb ieradĀs pie popu-iārSkā
Londonas pollcijas tiesas
priekMža. lai a p s v e i k tu v i n u an no
.mvas pum^ ar alzieianu pen^ijfi.
Delegāti cildināja jubilāra talsņl-btm
izjūtu un uzdāvināja viņam
sudraba clgareJiU etviju ar ierakstu/
Bet vēlāk.viens no delegācijas lo­cekļiem
atkftl paguva etviju paņemt
lidzl. atstājot zlmltl, ka viņi to pie-vācis
ne materlāIns. bet piemiņas
vērtības dēļ.
SORBONN AS U NIVERS IT ATE,
Francijā. ^ valstu pārKtāvjl apsprie­dās
par 4 jaunu zinātnes nozari
,.fllmoloģiju", Iztirzājot jaulSjuma*»,
kSda ir filmu psldioloļtlska, flziolo-t^
skn vai pat patolofeisk(i ietekme
uz skatītāju, vai fiImām Ir ^ i ā l a3
funkcijas utt;
ASTOĶAŠ VALODAS perfekU r u .
nā, raksta un stenografē 21 gadu
vecā Ellene Kremerc. amerikāņu
joslas vācu zemju padomes
(hm . . . t u l k s viņa mw, l u l c e
laikam nevarēs teikt, dolmeēere
n e d r ī k s t teikt). — tātad, teiksim;
vācu zemju padomes darbiniece
Udz 20 gadu vecumam viņa nekad
vēl nebija atstājusi jsavu dzimto pil­sētu
Mlhcheni
i|kolotājiem. Pēc vajadzīgo instruk­ciju
siiņemSanas Jaunie skolotāji de­vās
uz ciemiem, lai ieinterej^ētu
tautas masas laslSanā. Zemniekiem
paskaidroja, cik daudzas n»l»t*s ba-ji^
ātāku ražu viņāflegūs, )a apstrādās
iteml pēc Jauņto inetodēm, kas ap­rakstītas
skrejlapās un Inikr^stos.
Parasti pietika nolasīt tikai vienu no
daudzajiem lauksaimniecības minis­trijas
rakstiem, lai pierādītu sacītā
jKitlesIbu. Lol pllnTgi neli^lttotam
ķinietim Iemācītu Jena ^tēmas 1200
rakstu zīmes, vajadzēja caurmērā 6
mēneSsu laika.
Pēc ncilip laika ar! Cangkallseks
dzirdēja par Jcma ideju un kļuva
tās sajūsmināts piekritējs. Jenu ie­cēla
par masu Izglītības kustības va­dītāju
un miedza viņam vis.5da vei­da
pabalstu. Skolotāju akalU auga
nrvicn straujāk. Kad ĶInā lemar-
Icja Japāņi, skolotāji al2g5jfif uz
mes lekiieni, lai tur turpinātu savu
darbu U\ikr8k<du metieni, salīdzinot
ar 450 miljonu lielo Ķlnai Iedzī­votāju
skaitu, lidz tam bija loti nie­cini.
l^'iUāju skaitam stnmji pa­vairojoties,
vairākkārtīgi pleuuga ari
laikrftkfjtu tirSla. VMida veida Ie­spieduma
darbu izplatība ĶinS lie­cina,
ka pavairosies neskaitāmu mil­jonu
ķinielu praktUkSs zināianas
un lidz ar to ari viņu darba un dzi
vefs st;andarli ^
^ , ļjalstu dzīvokļu
esot viapā^^^
pi^emSaha, gi
veselas virknes,
kumprojektu pi<
neticamu Taft?:
Str^tonā l i k ^
kumsi m vēl '
Sanu šinī konj
Reutera aģenļ
tonas,. ka infoi
gaidā saimnie(
AiSV l a i pāVf
ktis tās nenovel
par Maršala plJ
šbt sasniei
ASV droši vien
šādiem apstāķļic
tāpat, ari Fianc
maz nebūšot .dol
ša ASV pret P^ļ
zināms pārtikas
ļas tilakimis, .3.
m "celšanās,'
4. strādnieki pi
ar to šavtikart;
celšanos,;'Kbi
šos kps^ākļusf;
m3ŗ]ļ^eapi&\4c
rdJaiiite speļsMSc
ar, atraku vMart
^ stiprināšanai. Esot jar
_ _ ^ s v l S c i j a gan militāra
SwtwJukcl1aspl§nos, g ^ i a ri
*?^>tieclbas un kontroles
^ teikts, ka ASV japar-
: ^ ^ ' b a uz jauniem ^ a t e -
ST vislielāko
vSfSitōt gaisa spēkiem. VE?ot
- risks dibināt aiz-t
uz p^ēmumu, ka
iS^alsUm lidz im. g. bei-
# i ^ i P k i daudzumi atom-
& SaaisUa gan'piekrītot ie-
^s» īsitaru lietpratēju uz^ka-
' ^toaa kara izcelšanās ņav
^nnlr, kinēr ASV būšot
stomienoēa ziņā, b^
Ss ^ molnopols • būšpt
bāžot aeplēciešāmi^t!k
8pad,iy,ile varētu ;āt-
,pd$a ud)bukumus 3 ^
Umeniskl: L Sausa zāle. 4
$otāja darba r i k i t Augli,
vielu rakstnidcs. 10.
Vāle. \X Pūi H.
Elementa Id.
aivēoes nelalim C^mmis»
PIt, savlt m Balta, Hkan
nīdēt SO. Termins k l t iu
Veca
gidleal^l: l . Auduma 1 li
Icsprāgums. 1 DKēficm 1
Dlenvidvācljl ā. Dzīvnieka. 1
7. Vāji dz^lens. 13. SlevHsUNi
15. Vicas. 19. Jaulājunu
Klusajā oimnā. l a
21, Atkritumi, 2 i S p r c ^ i S i i
Latvijā, Minerāls.'
kas starp citu l e -
V gaisa īM>M
laOlH) lidmašuiu 1952.^.
Hi^rasto pu^iiljaids do-^
:it#?»oiu5u lidmašīnu atvietī^
ari prasīts, lai pieņem no-
3>>TO^itoaSlnu produkcijas plā- Slffif Intensīvāk
jim esot Jāturpina pētīša-
«gJ^^visvairak Uelu ātrumu
. f pētījumiem
| r l a i l l t f i r l ^gātieiii nosle-mm
MULLAS
Llmetiliiki: L Uzacis
P U a IL SSdtl. 11 laks. II.
I I NSsUu le. Uona. 17.
dala. 21. Abo, 21, Stalilla,
(!?trondj8). 27. Tartu. 2^. A|teļl
Areāls. 31. Osas. 32. Lelle* 321
34. Asas. ^. Ik^Us.
1, Upenei!!. 1 Zilas. ^
5. It 6. Skala. 7.
9, TUa, n . Spīdola. 11
Abi 20. Strēla, 22:
24. Atāls.
I iiiiiiiiiii^N 'nViiiiiiiJiimriririiiiiiiih^
-.w«»lBojdrts,,ko prezidents'
2S?5 f^ec5bas gadam
» J » ^ ialevimu. le-ja
kongress
^ « n f f a S S f t ? ^ ^ ? «dolāru,
t. M
^ «M mm , atsevišķi
"«Jumu n o M . x r te-
'^^m^ viņa
2 ) 1 9 i g , i m m2 4) m i , ll^lā 31 m% ^ 1116, ĪSU \m T) i m
sieviešu s » » d e s : l a ^ l i j i^ a l ^ atminēt* k i ^ m k lm gada akait}im mm
oaņēBDUBm tr 20 gadCL albUdea l a i ^ o M
Mm
Mm
šanu.
(Beke
rietufl
ORGANIZĒ iPAU
IEVEST PALEi
VIENOTI
jrewish Ag(
COT noorganJzēt
Mjn un s k a l d i
kaia bniot Teļa]
ka labprāt štāfa
.J!Jewsweek" m
AVbu, kas zināniā
tumjralstu polītiljai
bažas, ka žīdii ek
iedabūt Palestīhā,
komunistu. STiiai
notikusi šķelšanās
Rietumvalstu p(
Vašingtonā un Lor
teresi vērojusi divi
^ P«gājuJ
m Melnā jūrā ar
jauniem nošs
Crescent" un Paj
ļa%u gatavoti, lai
žīdu bēgļu no Bmr
rijas uz Palestinu.
^ t i s k ām sarunā]
f kuiu iz?
bei^otdecembr
U951 Zīdu, kas lie
tt neuzdrošināsies
Palestlnas ūdei
gs. Iras gribēja t _
sagaidīja ^
^ 1 žMu intS
ttesa« nciba
g«i^ayēlēm no
^..nolēmusi vairi
feilSkS'?'
I
zemē
i m