Bavarijas Latviesu vestnesis, October 5, 1948

              1 .
m
1 III
i i i
r o ; : » | .
• •: ' ļ ; ļ . 5 ; , ;
l i : māM
•mmā:.
mmm •
vi;;:»
••',.U'i?-.t'.M-<;;'iž
r _
i
.... •li^;*'^
, mmm
b
I
I
.mm
i
t
•
i
i
: . V-,
i-: mi
mm
it---'
1 X ^
i i .
Wm
« i r - •
• I
LATVIJA, 1948. g.5. oktobri
PIRMĀ V
J A U N I PĀRBAUDĪJUMI
BU. SABIEDRISKO LIETU MINISTRA A. BĒRZIŅA ATIVHŅAS
Pēc Ieslodzīšanas Zachsenhauzenas koncentrācijas nometnē, ministru
A, Bērziņu drīz vien ievieto nometnes vieninieku bunkurā im pilnīgi
atiiķif no satiksmes ar cilvēkiem.
XXIX
tas, ar labā Švarca gādību saņēmu,
cik vien spēju izlasīt. Dabūju arī pa­pīru
un zīmuli. Tā nu pat vakarosv
ja; mocīja bezmiegs, varēju lasīt un
atzīmēt; Grāmata, klusais^ uztica­mais
un vērtīgais draugs, palīdzēja
cīņā ar vientulību un^ veldzeia ar
lapas pusēs ietverto domu skaistumu
::un-dziļumu.;:
•Likās, kā grūtākais nu ir ļāu aiz
muguras, sevišķi, kad 1942: gadā
septembrī'dabūju arī. atļaūjii saņemt
pārtikas sainīšus no ārpuses. Pirmā-.
jā sūtījumā, kas mani aizsniedza, at­radās
gabaliņš žāvētas ciikas gaļas,
apm. 400, gr.; Sadaiīļu to četrpadsmit
šķēlītēs, bet katru; šķēlīti trīs mazos,
gabaliņos/lai k^trā rnaltītes. laikā
būtu aizd ars pēd ē j iem maizes kumo--
siēm.- \ Vēlāk, sainīšus ar taukvielu
saturu saņēmu pietiekamā vairumā
no mā^nm, svaiņa un draugiem. Cik
Grāmatas ņalīdzeja ^ garam,, tik.^ pār-
.tikas • sainīši miesai.;; -A^
turu, cik; un; kā vaf-ēdams, dalījos ar
draugu 46!:,kamerā,'saņemot arī no
viņa siatījumiem: dažu; lābu, gardii
Sūtījumiispariasti. ienesa kāds SS
vīrs un vpārbaudīja tā\saturu.; Ja sai­nītī
ātradns. kāds sviesta gabaliņš, vai
speķa šķēle, tad ņēma nelielu ;„myi-;
tu''. .Bet par to tad SS vīrs, sevišķi;
ja atkārtoti bija ko saņēmis/no sū-^
tīļumu satura: izturējās, ķorrekti un
vairs nerc-zēia pat vienu otru sī-
'kāku;;pārkānumu., •;•;
: Mīļie .un labie/Cilvēki.' kas.-dzīvoja
brīvībā,; kaut arī okunētā tēvzemē;
sainīšus sūtīdānli,: varbūt .pat^ n
reia;; iedomāties;v cik daudz katlos sūtij-
^'^ms .bez uztura papildinājuma sa-
•^PAā^a.;arī priekay ' ka ,,ārā" : nee^si
ai-nnirst?. •::•;•;.:;.. ^ ..
.Bet; taisni ;ša;jālaikā,, kad; kameras
1'941. gada 13. decembrī sciņēmu
pirmo ļoti gaidīto vēstuli no mājām.
Bet' vēstule atnesa ļaunas ziņas. Ģi­mene
13. jūnija naktr aizvesta, tēvs
mii'is, brālis notiesāts, māsas vīrs
nošauts. Tādas pat ziņas arī par
draugiem un tuvākajiem paziņām.
; Kādu laiku no visa tā bij\ļ ķā ap­māts,
nespēdams aptvert visu nelai­mes
dziļumu, bet kad notikušais ie-sīpiedās
apziņā, manāmi sabruķu.; 17.
decembra pēcpusdienā pimioreiz pk^
dzīvoju ļoti stipru nervu sāpju lēk­mi.
Sāpes pamazāiņ pārņēnna visu
ķermeni, tā kā pat ^elpot varēju vairs
tikai ar plaušu augšējo daļu. Sekoja
nesamaņa. Kad atguvos — ' vemša-^
na. Lēkmes atkārtojās' gākumā ; ik
pēc divām trim dienām, jau tā no­mocīto
organismu salaužot galīgi.
Vēlāk lēkmes uznāca retāk, bet pil­nīgi
pārgāja 1942. gadavēlā pavasarī.
Tanī laikā tikai ar pūlēm spēju iz­nest
savu netīrumu spaini. Reiz ko­ridorā
pagadījās; svari. Dabūju at-
; auju nosvērties, uzkāpu uz svariem
un pats nobijos; • ar visam drēbēm^
svari rādīja nepilnus 50 kg.; Tie bija"
palikuši no 79 kg Latvijā. ;
Mūsu bunkura labie gari bija divi
bībeles pētītāji (Bibelforscher) Pauls
Svarcs un Richards Pecke. Abus no­darbināja
pie koridora aptīrīšanas.
Svarča uzdevums bez tam bija iz­sniegt
veļu ,un viņam bija atļauts
ieiet arī kamerās. Svarcs arī vie­nīgais
zināja par manu slimību. Ja
vien viņš atrada kādu iespēju, tad
>ļtnesa krūzē karstu piparmētru tēju,
kas* nedaudz palīdzēja sāpes ma­zināt.
.
Vispār bībeles pētītāji ļoti daudz
centās palīdzēt. Tieši nometnes elle
viņi pierādīja savu ticības . snēku.
Nometnē viņu bija vairāk kā 300. un,
apcietinājumā viņus turēja tikai tā­pēc,
ķa tie atziņa vienīgi Jehovu un
atteicās ņemt rokā ieročus. Lai iz­kļūtu
brīvībā, viņiem vajadzēja uz-
.rakstīt tikai paziņojumu, ka no savas
ticības atsakās. Tomēr pavisam nie-cīg;
s skaits izvēlējās šo ceļu.
• Bībele nometnē bija stingri aiz­liegta.
Un tomēr bībeles pētnieki at­rada
ceļus un līdzekļus, kā to ieda-būfe
nometnē. Mazs Jaunās Derības
kaibatas izdevums glabājās Svarca
un Peckes kamerā.
Kādā saulainā 1942. gada pavasa­ra
p ecp us d ienā mūsu pastaigāšanos
p i epe ži pā r trauca. B i ja i era dusies ap
50 cilvēku liela apcietināto kolonna,
daži .SS sargi, kalsna virsnieka un
āruta pavadībā. Bez tam ārpus ko-lormas
atradās dūšīga auguma ares­tants
ar zaļo trīsstūri. Tā tad kri­minālists.
Viņam rokā apmēram
metru ga.ŗa nūja, ar vienu. resnāku
un smagāku galu, liekas • ar gumiju
apvilkta tērauda stiepule. Vēl ne­biju
•lāgā nokļuvis savā kamerā, kad
izdzirdu smagus vienmērīgus sitienus
un cilvēku kliedzienus. Pēc vairā­kiem
sitienu trokšņiem, "kliedzieni
pārgāja gārgsanā, tad. pavisam ap--!
klusa. Bet vienmērīgo sitienu" trok­snis
liecināja, ka:. sišana . turpinās.
Sāda veida cilvēku pēršana līdz ne­samaņai
ik pāris dienas bunkura pa­galmā
turpinājās vairākus mēnešus.
Dažreiz pat divas reizes dienā. Mo­cīto,
kaut arī .• nezināmo cilvēku,
stundām ilgie kliedzieni un vaidi
nebija panesami. Centos aizspiest
rokām ^usis, kaut ko klusi dziedāt,
dc«māt par ko, bet viss tas līdzēja
maz. Sitienu troksnis, kas ar maziem;
pārtraukumiem, kamēr nākamo pie­saistīja
speciālai ierīcei, ' atbalsojās
dzirdē, pretīguma sajūtu ar laiku
plirvēršot paniskās bailēs. Kad kādu
dienu Švarcs iečukstēja, ka ierīce
esot aizvākta im cilvēku pēršanā sē­tā
vairs nenotikšot, jutos kā no lie­tuvēna
atbrīvots. ^.
Tā paša gada vasaras sākumā da-b\
iju atļauju no nometnes bibliotēkas
ņemt grāmatas. Atļāva abonēt arī
.,Volklīscher Beobachter". Laikam
ar nometnes vadības gudru ziņu vis-piiins
iedeva Rozenberga daudzināto
Divdesmitā gadu simteņa mītu un
. Gebelsa Ceļš uz varu. ; Bet biblio­tēkā
atradās arī ļoti labas 'grāmatas.
Kad. sāku saņemt tās, ļdienas ieguva
gluži citu saturu.. Kaut gan nedēļā
drū^stēja izsniegt tikai divas grāma-
L i j a K r o n b e r g a '
Divi zemes
šī ziemeļu zeme cik skaista!
Bet ne tāda kā tu.
Ar Dieva. smaidu • laistā, .
Kurai es piederu.
Te brienu es ūdeņos dziļos,
Bet tevi pieminu,
; Mana upe, lai nepieviļos
Ar gaisīgu rotaļu.
Te eju es mežā un klajā.
Un visu atstātu.
Lai zemē mūžīgajā,
Manā zemē reiz nomirtu.
daudz, kas mainījās uz labo.
pusi, vēlreiz pārdzīvoju grūtas die­nas.
Kādu pēcpusdieiiu 1942. g. no­vembri
mani pārņēma pēkšņas bai­les,,
bailes no katrā..priekšmeta,•bai­les
no pašas teloas. Vācieši to apzī-mē•
ar vārdu ..PJatž Angst'Šo baiļu
lēkmju' brīžos prāts zaudē kontroli
un ir tāda sajūta, ka katra; ziņā jā­tiek
laukā no telpām. Pat elpot
kļūst • grūti. Šo baiļu lēkmju, brīžos
ar visu gribas spēku turējos pie vie­nas,
domas kā pie tieva diedziņa: sa­valdies,
nekas laūns nav noticis, var­būt
pēc : mēneša, diviem, : būsi
brīvs! —.Beidzot laimīgi biju pāri
arī šim bīstamajam posmam 33 mē­nešu
ilgā ieslodzīiuma laikā. • '
Daudz man palīdzēja grāmatas.
Sevišķi Epiktets. Lasīju viņa darbus
vairākas reizes. Dažas vietas zināju
tiknat labi kā Tēvreizi. Nebrīvais
Epiktets savās domās un uzskatos
jutās brīvāks nar toreizējās Romas
senatoriem. Viņa ticības apliecinā­jums.
Dievam ir skaistākais, .kādu
jebkad esmu dzirdējis. Varbūt kā­dam
,.stipras gribas"-cilvēkam Epik-teta
padevība 1 iktenim liksies nepie-.
ņemama, . varbūt pat kaitīga. Lai!
Bet dzīvē lir brīži, kad stiprais kļūst
vājš un vājais stinrs un kad Epik-teta
padevība vairāk spēj dot nekā
Nīčes idejas par pārcilvēku. •
AI f re ds B ē r z i ņ š .
- - • .-•'..
Turpinājumā lasiet
-,;SATIKŠAMĀS AR 'ĢENERĀLI-
.. DAMBiTr
.KAS ;F.IJS SKATĀMS DP: .GLEZNU KLĀSTA:;A:MS:rEEDAMA:
• Daudzi brauc uz ' tālām: ;aizolveaiia
zemē.m, lai tur kli^.tu meža .strādnie- •
ki, sētnieki vai trai iku ma ^ ā t^ i i ;
Bet. ir arī tādi, k^s no melnā d^"b'^
nobaidās; arī .tepat -Un, lūk, viens
t-š.ds jauneklis, kam jau kom daii-;
.d7iem,?adiem; liela;'drau(l;zība a niū-z~
»m. kl 11 ss .•;un ^-^nrluīz .,nemanāms
velk sirgtu pa I.RO .g-alvon-^ mītnes-
;gav-a'i:em: gaiteņiem Bad Kisingen^
un saslaukā un izb^r mēslu . kp.stē
visus tos ;piļteklus, ko: sacel daudzo
tautību .mpdžekljs,; Kad •viņam ir
brīvs brīdis, .vi>^š iemet aci Alberta
Prānd-^s mantu kambaros un iŗka-vēias
: tural,""āk,. nekā to; parīdu® ^l.au-cīt
§.:T;amats no vi>;^a ^rpi^ītu. Un'kā-
:du dienu v i ^ ^ ' i r gluži^tuvū' konā: ar.
vienu no m-~"-ām —• rnšu; krāsaināko
un ;il'*sto?āk^ — «Glezniecību. Viņš
drīkst; ie'^^n'iēt- dnŗbu?, nonatinēt; pa­šus
rāmii'^.nTolā/^ot;;tos Pēc'lieluma,
un toņav-izvietnt '^nr;Si;'^'n^m' un;rei7ē
ar .Gleznām craidīt; b^'īdi, kad tās tiks'
guldītas' 1 i e 1 ^ s ' kastēs. • ;]' ad; a i 7vērs-m^
sīvos ';vākus. ūn uz.- tiem ūzdo;"^z' -
n'^s ii-elus^ melnus bu^'tus :.— ;
LATVIJAS" AļBONEMENTS
pasūtinot laikrakstu pa atsevišķiem ek-sempliiriem
(līd? • 3 eks. iesk.), maksā |
D M ; 3 . - mēnesi ^ D M 0,50 ^ar piesū-
^ tīšanu: pasūtinot kollektīvi vairāk par
3 eks. — D M 3 . - mēnesi oar eksem-ļ
p l ā n i ; pasūtinot uz tārzemēm un maksājot;
;•; Vācijā DM 3 . - mēnesi + D M 0,80 par
r piesūtīšanu. _ Sludinājumi maksā DM 0,70
!| par : vienslejigas nonpareiļle iespiedŗindas,,
V aiziiemto telpu. Darba meklēšanas sludi-
; ; n ā j u m i par puscenu.
' Abonementa pieteiKumi. sludinājumi,
naudas oārvedumi tin koresp'»ndence adre- |
; sēj.ima „Latvirai" (13b) Gun2burg/t)o., s
i Biirgcrmeisteī"-Landmannplat2 7. ;
,* Latvija iznāk trīs reizes nedēlā ~ otr-
(iienās, ceturtdienās un sestdienās.
. . . . . ; •
Tad vi^a;davbs būs nadai^vts,,; ūņ ; v^n^;
atgriezīsies; nieproT'^s. krV'^ ir cl^-^^'^^
uzticamākā ^ceia- b'^^^re drīves .^^:tās
par iebkun\ nn 'r^tām- o l i m p i s k i ;^
sievišķīgajām bOtēni. - ;; • '
;. Runā ir pār studentu - Ūdri,, par
mākslinieku Albo^iu Prandiv kas va­da
priekšdarbus ārzemēs'' rīlvotaiai
DP {Jleznu izstā:ļei, un ••nar pašām
gle7nam; kas; 1 ielā ūn.' tagad jau ;'?a-līp^
ā skaitā-;;snņ!ļlcētas divās gaišās,
saules piespīdētās; istabās : ; r' ;: •:;
. D a r b i ; pamazām,; bet droši tuvojas
bpi:'āin: Un Jvādu' dienu; bijis iera-'
dies .pat Amsterdamas m mū-ŗ
zejā konservators Džefe, lai. uzmestu
savii lietpratējā .'skatu; šim nolūkam
īpaši sakārtotajiem darbiem un - bil­stu
vēl kādu vērtētāju Vardu: •. lai
Holande pati'^5-i'; redzētu labāko no
labākā,: kas nācis: nb Vācijā, saplū-dušo
daudzo ārzemju mei.stžru otāiti;
Viņu i r pavisaņi ap; 60,' šo izvēlēto
autoru,; ar •300;darbiem, un; .roku uz
sirds ---; latvieši starp viņiem^ nav
pēdējie, bez uzpūtības, bez iedomī­bas.
Viss vai vismaz:ļoti;daudž,pro-.
tanīs, atkarā;īās'no ;tā,v • ko; publik
viņpus robežām'; grib redzēt, .ko; tā
ieradusi :redzēt,; :Misters; Džefe', šai
ziņā i r -autoritātei un viņš/^ ja' atļauts;
citēt,/ bijis; .domās, :ka latviešu rn^is-tari
ir;pārāk .rātni. : Iedziļinoties šai
jēdzienā, jāpiemin, ka tie svešam:
•skatam 'būs :likušies pārāk;'godīgi,
uzticīgi: pārbaudītiem. • "stingriem
mākslas principiem. : i r , i ā :t3:d, gājuši,
dziļumā; :kām,ēr;lielā^ masGt. izstāžu
publika, droši ^ vien ./labprāt : gaida
sensācijas. Un te; nu par;interc--:an-tiem
izrādījušies^^ mūsu ziemeļu kai-
;.miņi',/•••:.. .••.;
No: latviešiem ar interesi var vē-'
rot.Jūlija Jēgera liela formāta kom-noziciju
figūras :Zala meža; • ēnā;
rovica.jaulredzētos darbus;Drap^:
čes-ēnu studijas' Annusa savdabīgo
n ;\šnot>'etu: ar: zivi V: Nemrņes •: aktu i
Milta nelielos;, pasteļus — kas gari; lai
uzskaita.dažās. rindās^ visu to;; var. ko.
lero:^'^s..la:tviešu skatītājs.: Bet T^
;k,n al až: st?v kaut kur .savrup un;
nnrstcidz: arvien • .no'jauna — tam:
kas redzējis; vina. Edīti rudzu laukā'
—- šp/ raksturī^To:; brūni ;zilganb,: psī^-
ebnlor^i^ļ^O poīļtretu: :būs gandrīz vai
\'^rūti ipateikt. ka. liesmojošās gladio­las
:;sauiē.i^v^iena;un:tā ;pašāv mei sta­lta
dnr-b i.. Jā:— lai;nu paliek ;pul)lika^
ār: savu^>aumi un;,::.raode:'tur:''kur
t^s' ir;-;bi^sira "nri^^cī^i^ u lepni, ka
nie mums. paliek:Tono.;.-.
; M'^.znķ /interesanta (lēvūši - poļu: un:
^'krai^u :^leznhtāji. :totiēs par. • izci-.
Tns :vMu)-is : cienīgrem;; izrādījušies
;buķāru;.; 1 •;ptuvipšu' un / krievu atse^;
•viski /gle';'nnt|āji,../tāņat::ūn'qāri::/-
armēņi;.'rāc^a' savas:;au;;redzētās'/mi-.
niatviŗps;: Un /?rafikā' dižolas viens'
otram blalcus mūsu Vidbergs. un; lie­tuvi
^^šM :T^ini:nas;; smaIki.;^dziļi.;un īstr
/^avn>^ : ^nāV^v^c;- iņeistari, :kuru ; . T ā t -
,.,^ r;.. , . . , : ^ > ^ . - v , ; .;nā'i, lie-.
tuviešu; darbi: ar'daudz^runjākov lie-ļdS;
vilcienos. nausto. izteilvsmi, tāpat
ķol^a. un : linoleja ..Griezumi;.;; darināti
li':Josf^^rmāt^s.ļB^t, taisni 'šiem:':pē-dēiiem'/
Pž^fe nare^o 'visvairāk piē-
'kri:šanas...va]iDūt tādēļ-, -ka tīrās gra­fiskās
;:māk.slB;s;',nasaulē/ķlūšt^^'.
mazāk,/ uri: skatītāji arvien/ / vairāk
;^^i;prod bie: iauktām technikām un no
.citiem;: ņovad.jem, • aizgūtiem izteik-!
^mes iīdzpkliem:;; Tād ar rūnēni jā­jautā;;
kā gan:,fr^nči:; bel5;i: vai :ho-:
1 oņrijpqļ • ļ-ļoyē.r[ēs liel;iskds; niūsu
.ĀbeIļtes. 0<^ 1 es zīmēiumus.: kas :mūsu
;?^aumei šķiet' nīākslmieciški tik tīri.
veik 1 i un srāciozi dāriiiati:,' it kā pats^
Eugrs: būtu stāvējis, viņaiti / blakus.;
Bet:: naldiesi Dievam;: .viss/ :kas' šeit
pārrunāts.,, v: jVairāk i.vai:..mazāk/pri­vātu;
iesnaidu; at^tāstīiiiiTis:::^ .g^^^
vārdii; teiks kritiķa^ viņbus -..robežas..
b . ^ t a r ī ; tas'/vēl:ļnebūsi;istais.- :;-gala
^^'f^-fj.?::;—" to; sacīs-iiļaiiks/.:
ā V i i s:K 1 a n s-v
sim INA mm
ANDR; OZOLIŅA APGADS
(24-b)- : Itzehoe, ' :Kaiserstr. ;:t8, Letteniager,
\(;: piedā'vā:';.: /'-•.;^;.,:•::
1. Dabās iiiā;cību 5; ' k i : , . i l u s t r . : / DM 3/—
2. Brēmaņa ;':Sich;; Schri^e: ļ l , .5. k i . D M 2 ; -
/ . M i n ē i ā s grārn;atas :ir labā ;r.o'tāC!Jas .novil­kumā..'
•••:.' -• :.-••::.;';:••.-...;: .:•;'•...•:: •
vid.u : īļstā.iespiedumā,.;-.i!ustr.; iznāks:
:Sichere: Schriue J l l (pēc tam I V i : d a ļ a . : ( 1 2 5)
Moklēju .Kārli: Augusta;:d, Š ū p ļ i l i , ;.dz:
^ 9 ? ? : ' E ; ' t o i ļ s t e r / ; (20b) 'dSttingeņ,; :^:'eender
;L£nJ5rr. S 8 . : , ; ; ' ;.; : (122)
Pērku klarnetes skolu un notis A klametiei.
A. Sirmulis, E.V.wJiHostel, The .Beach Snet-tisham,
Norfolk, Čreat Bntain. (124)
R ū t a S k u j i ņa
(3. turpinājmns)
Varis ragaviņās slidinājās no pie-:
kalniem-kopā ar citiem ciema bēr­niem
un vingrinājās pirmos nobrau-cienos
uz slēpēm. Viņš vienmēr bija:
glīti un silti tērpies^ labi pabarots,
tukls un rožains kā firziķis, runāja
Augšbavāriešu izloksnē tilcpat tekoši
un tikpat neskaidri kā pārējie bērni
viņa vecumā un nebija i neviena,
kas viņu sauktu par Vari; arī pats;
viņš šo vārdu bija - aizmirsis. Viņš
bija Francis. Francis Tucingers; kā:
to bijā vēlējusies Tucingera kimdze,
bet nevis Francis Eichammers, L i -
selotes kundzēs uzvārdā.
Kad dārzos ziedēja ābeles un ce­riņi
un; kalnu pakājes bija kā ziedu
segas noklātas, Varis dzirdēja lielos
runājām^ ka beidzies. karš. "
/;Gaisā vairs nežilbināja sudrabai­no
lidmašīnu bari. bija apklusuši
dobjie duriieni /un īpatās kalnu mā^
jas un mājiņas gluži pagaisa ziedošo
ķoķ/u; un krūinu ielodā.• itirši, ābeles,
bumbieri un ceriņi Varim plaiksnījās
atmiņā; kā kaut: kur sapnī, redzētos
dārzos;un: zemē. Tāpat zilie un bal­tie
; vizbuli un dzeltenās gailenes
iiācā prātā, bet māju dienvidsienām
cieši piestiprināto firziķlcoku balti:
rpžainiē,:: smaršīgie ziedi un magno-^
liju • koku /rnilzīgie,krā.šņie "ziedu
kausi,: tāpat' kalnu rūcošie un šal­cošie
ūdenskritumi un dažādie augi
klintīs: bija. pilnīgi svešinieki, kui'u
vārdus •vajadzēja iegaumēt kopā ar
simtiem ūn tūkstošiem citu -jaunu
:^^ārdu,: veidu-tin skaņu.
Vasara pagāja. No Ķeizaru kalnu
puses sāka auļot sniegu vērpetes.
• Mazajai' Kīfertāles stacijai katru
dienu, drāzās gan , garām, gan īsu
brīdi piestāja vilcieni, nākdami no
R.ozonheimas vai" Insbrukas puses.
Sveši karavīri braukāja gan šurpu
un turpu. Daudziem no tiem bija tik
melnas sejas kā Vara zābaki, ko L i -
selote ik rītus rūpīgi nospodrinātus
nolika - pie Vara gultas.
• Varis bieži kopā ar citiem ciema
bērniem:: maisījās pa stacijas uzgai­dāmo
telpu, ziņkārīgi • aplūkocļams
ceļotājus un klausīdamies daudzo un
dažādo valodu skaņās. Dažreiz sta­cijā
uzkavējās arī . pulciņš sieviešu
un bērnu, ķas arī sarunājās nesapro­tamā
valodā, bija apputeiuši un no­plīsuši..
Varis bija dzirdējis, ka šā­dus:]
audis sauca par dīpi. No tiem
lielie katrā ziņā ieteica izvairīties-.
Tos redzot/Varis lepni saraustīja
sava baltā, svīterīša stūrus, kam uz
krūtīm bija ieadīti divi zaļi auļojoši;
brieži Viņš apzinājās, cik tas ir tīrs.
un • glīts šo panīkušo un biklo ceļo­tāju
bērnu vidū.
Tad bija kāda diena, jau labi uz
pavasara pusi^ kad: Varis ilgi un ap­mulsis
noraudzī.ļās pakaļ aizejošam
vilcienam, jo no tā caur vaļējo, pa
daļai dēļiem aizsisto logu izbāzusi
gaIvu. maza meitene kaut ko' rādī-iusi
un runājusi valodā, kas Varim
šķita jau kādreiz dzirdēta. Sevišķi
vārds „māmiņ", kas vairākkārt at­kārtojās
meitenes runāšanā, Varim;
skrēja caur smadzenēm. Raudzīda­mies
pakal vilcienam, viņš ilgi stā­vēja,
rokām pietvē^ies sētiņas spraiš-ļiem
un .murmi.riāja:
• --: Māmiņ.. māmiņ!
Tad draudu Dulks vinu atkal ierā-va
savā vidū: un atgrieza pasaulē,
no kuras sliekšņa tikko mulsdama
uņ sāpēdama rāvās prom. jaunā dvē­sele.
Viņu atrāva atpakaļ kā cilnā
notvertu putnu, noraujot priekšā aiz­karu
tain apvārsnim, kam neapzinīgi
:ilgodaiTiies tikko bija mēģinaiis lais­ties;
pretim viņa- sars.
;. Atkal dārzos plauka magnolijas un
firziķi birdina i a uz .. na galm a tekas
ziedus.:kad kāda vilciena lokomotī­vei,
ceiā no Insbrukas uz Rozenhei-mu,
Kīfertāles^ tuvumā notika lie­lāka:
klizma. ; Ceļotāji izkāpa no va­goniem
un / apsēdās vai • pastaigā jās
pa: uzbēruma valni, kas ziedēja pret
sauli zilos vizbuļu un vijolīšu pudu­ros.
:; ;••;./•'/•
Varis ar savu draugu Oto arī tur-nat
vien klaiņoja, pētīdami un vēro­dami
ceļotājus, savā starpā sasauk­damies
un sarunādamies.
Te nu.notika, ka Varis pēkšņi ap-stāiās,
it:;ka-kājas būtu zemē ieau­gušas.
Oto viņu raustīja aiz pie-durlvnes
un katrā ziņā centās dabūt
līdzi .uz: vilciena lokomotīves galu.
jo :tur*:līkņājās dzelzceļnieki, likda-mi
lokomotīvei na reizi nosprauslā­ties:
un; izgrūzt. tvaiku. Bet Varis kā
apmāts lūkojās divu savrūpsēdošu
vīriešu sejās, uņ'jo sevišķi uz viņu
lūpām, pār kuŗSm nāca tās savādās
valodas skaņas, kurās vinu sapņos
uzrunā ia dīvaini tēli. kas šķita tuvi
un mīli, daudz mīļāki par Liseloti
un mutti. Un:Varis pamazām sāka
virzīties svešiniekiem tuvāk. Oto arī
sekoja, jo, varēja jau būt, ka rotaļu
biedrs pamanījis kaut ko vēl intere­santāku
par lokomotīvi. •
E)rīz. vien abi rokās saķērušies stā­vēja
svešajiem vīriem tieši • priekšā.
Staltākā,; bet. jau gluži sirmā, svešā
vīra acis sastapās ar Vara it kā an-mātām,
pētīgām un neparasti zila­jām
acīm.
Kā murgu vai smagu domu atvai­rīdams,
svešinieks novilka. ar plauk-stu
pār pieri un acīm. Muskuļi vai-'
gu galos un ap muti noraustījās. Pa­griezies
pret ceļa biedinu, viņš kaut '
ko teica, kaut ko, kas Varim šķita
saprotams un tomēi' nesaprotams
Oto no jauna mēģināja Varim ie­skaidrot,
ka šeit nav nekā ko redzēt
ka viņi nokavēs vissvarīgāko pie lo­komotīves.
Un atkal Varis to pastūma nost un
noburkšķēja, lai liekot mieru.
Svešā vīra skatiens no jauna ieslī­dēja
zēna acu zilajos dziļumos. Kā •
taustīdams, kā meklēdams, pilns
baiļu, mulsuma un dziļa žēluma.
Vīrs nodrebēja.
Cik Hela, cik baiga līdzība bija šl ^
bavāriešu zēna acīm, sejai, matiem
ar viņa mazo Vari, no kura viņš bija
šķīries pirms divi gadiem Sudrab-salu
ceļa galā zem cīruļu piezvanī­tām
debesīm, stai-p sārtu bezdelīg-actiņu
im samtainu kaķpēdiņu pu«
dūriem.
Viņi abi ar biedru bija tikko a^- •
laisti no gūsta Itālijā, un šodien viņš
nezināja, vai bēgļu stramne viņa
mīļos cilvēkus atrāvusi Vācijā, vai
tie: vispār vairs dzīvi. Nu viņš atra­dās
ceļā, lai sek^u tiem pēdas.
Neizdibināma 'dziņa lika pastiept
roku un pavilkt • Vari sev pavisam
tuvu klāt.
— Kā tevi sauc? — viņš jautāja
vāciski.
— Franci! — Skanēja īsa atbilde
ar raksturīgo bavāriešu rīkles gala-pieskaņu.
— Kā sauc tavu tēti? — pats nesa­prazdams
kālab, viņš tui'pināja jau­tāt.
— Mans tētis karā kritis.
— Bet kā viņu sauc vārdā? Tevi
sauc Francli, tavam draugam arī ir
vārds . . . ,
— Oto, — mazais steidzīgi iemeta.
— Labi, Oto. .Un tavam tētim ari
bija vārds, vai ne?
Ā, aptvēra Varis. Mutti ar Lise-'
loti bieži bija stāstījušas, kā viņa
tēti saucot.
— Franci Tucinger,
Svešā vira vaigs aikšU noraustījās,,
bet roka turēja zēna pirkstus.
— Kur tava māte? ^
— Mutti? Mutti ar Liseloti mājās..
Raug, tepat aiz stacijas. Tā baltā mā«
ja ar zaļajiem logiem ir mūsu, —
Varis kā atraisīts dedzīgi māja.
—Un mana tā blakus. Tā ar sar­kano
jumtu, — steidzās pastāstīt _
Oto, turēdamies Varim pie sāniem.'
Bet svešais viņu itin kā nemaz ne- '
dzirdēja. Viņš turpināja lūkoties
Vara acis.
— Cik tev gadu?
Toreiz, kad Vari atveda šurp, ba-.
vārieši bija nosprieduši, ka viņam
vajaga būt jeb varbūt ir pieci gadi.
Tā viņi bija nolikuši zēna dzimša­nas
dienu pa Ziemsvētkiem! Un nu
jau pēc viņu aplēses Varim bija seši <
ar pus gadu.
— Seši, seši. . . svešais murmina-ja.
— Varim būtu pieci . . . Pieci ar
pusi.
Dzirdot vārdu „Varis", Varim pār- '
brāzās kā ūdenskritums. Vai dīvainie
sapņu tēli viņu. neuzrunāja šai vār­dā?'
Vai viņš tad uz to neatsaucas-tāpat
kā nomodā uz Francli? ^ '
— Varis, jā Varis! — zēns murmi*'
nāja.
— Ko tu teici? — Svešais vēl ci«-.
4 ,//*-
/;-j
4
III;
lādas Berlīnes blokāde
bet Sirijaass delegā
aizmieg
,„„ nadome otrdienas sēdē ar 9
•^(rf»"'t5S un Ukrainai, nolerļ
.HffiJoBijuSavieniBj >j^ijas sūdzību pret
• P ' T I S S S Vlšinskis atstāja J
:• ^Sa/pSdomes vairākums esot
'-^!V'^ ifaSsprieļjēs par Berlīni ne
'''¥^TZ SalUtājs - Ukrainas
• '-^ l£ri.ot4ciM Kad žuŗnā
'•'-^•l?nepiedtt-si'pS Drošības padcļ 3<:«JUēsi4 ,rlt." Nav noprotļ
personJ" iepriekš pietei!
t i
/ ; ; i
ja Drošības pado ne nolemtu
seOes ievadījumā ^ pir^
' ^:^i^FI^djas;dele^^^^^^
ItJ jas delegāts, kas: abi iztei-.
Berlīnes jaut^uifiauzņ^^
• l i * d pašreizējais
; :C;rezi(ients Argdntīnas ār
! Bramuļa aicināja ae-soĻ
vārdu lūdza; Višin-
;i;iļ5no1auna paskaidroja, ka
' rVJslu iesniegums ^sot , nedi­li,
i neietilpstot DrošIb|as' pa-
' ''^^topetencēs.'-^ Nekāda 'Ber-
. -fiHe,nedz berllniešu izba-
' draudi nepastāvot,! — tas
'isjtiai pret Padomju,Savie-jļ^
a propaganda. I ļ Berlīnes
•-..ļaa apspriešana piekrītot čet-
' -i^ ministru padomei, ko viņš
, p j 3 i i esot pleprasijis.
\''jilM& gribej^:;§^eviš^/at-
' !:jtocijas.un
-IŠfķ-ii
/'jŗiiļa runas -
",f)5ijas pārsj"
āfispareja •
aizmidzis,
s- .atmodās, zālē
un'
Sise
lii-f
1
nobalsošanas
,^ bija atstājuši
• <pi* padomes sēdi pārtraui
. .|irel(iienai..Vakar/lnotika'dii
• ;f.«Mena/priekšpusaiehl^
\im^, • . Priekšpusdienas
VlffkaspL 10.50, vieradās ari
Padomju
sups.
.. Višinska
bija tās pa
tojums, kā
Drošības
To atklāja
tam - nodod
tinas dele
delegātu
tika debat
jautājurniē
lai runas •
šanas, bet
stāvēja uz
kavējoties;
rēja/jautri
visu pārej
pievienoja:
priekšliku
jautājumā
prātību.
Pirmais
gan; runā]
žeštikulēdš
zīmīgākā
/ministrā \
bas padon
jautājuma
UN charta
ar Jaltas '
visas karu
mas esot
mm
« 1
il5ka vietā; sēdē
delegāts ^ārasen-
^āja.ASV. pārstāvis
> ka. stāvoklis
' '"A,.\ •
un
ir miera
ak
ap-visās
sa-
'cetru liel-
; t a to
iba.; ar
Berlīni
sāk sažņaudza zēna pirkstus.
— Varis! — kā pēc slepenas pavē-;
Ies, Varis izrunāja vārdu pavisam,
pareizi.
Sirmais virs pagriezās pret savu"'
ceļa biedru, kas vienaldzīgi bija at­gūlies
augšpēdu uz saulainas pakal- «w.y,^,.iļ,ua ar nvvf •
nes. Viņš tam kaut ko uztraukti , ii^^tekž^cei PLII^
stāstīja. * . m^^^^"^'
Atkal Varim'likās, ka viņš reizS
saprot un tomēr nesaprot ne vārda . . |
šai runā. *'! [•r'^lOgrafl
Gulētājs uztraucās sēdus un, Va*
rim cieši acīs skatīdamies, jautāja
latviski:
— Vai tu saproti latviski?
Varis samulsis raudzījās uz viņa
lūpām, bet neatbildēja, jo viņš tiešām
nesaprata, tikai nojauta.
(Turpmāk beigas)
""^jem.atti
mi
uz
Chronika :y^m
8 jaunas sskkoolluu mmāāccīībbaass ggrrāāmmaattaa??- ^
izdevis Fišbachas latviešu komitejas
literatūras apgāds. Tās ir: Yeremy>'
ģenerālis-by
Hugh Volpole, cena brošētai DM , '4c\Para(ia, p^^^^^jien:,
2, iesietai DM 3; R'Blaumaņa no-. '; j.^Jveice^ ^ S r ^
vele Nauda zeķē, cena
Blaumaņa novele Pērkona
cena DM 0.70, prof. K. Kārkliņa Tīri.
toniskais pantmēi^s latviešu dzejā, -^'^^ ^^^r ; "«leiu bū­ceņa
DM 1.20; pmf. K. Kārkliņa ,
Latviešu tautasdziesmu problēmas, . v'^iver^+gi-^^^^^ ^
Klētnieka Pētījums par chronoloji- ^.,:gļļļ^!^j|.
,a- negaiss^.' r^^Jadolfgi: Sf^ēcīgu^
i-kliņa ' Pēc
prasība, lie
padomei, i
sacelta lie
faktiski n i
Iespēj aniš
spiedu da
pers
dii
ra
kas „
plašas „sž
apšaudīju
cena DM 2; Homēra Qdisēja I X - . -,}^Uar
XII, cena DM 2; mag. math. V. ' hir Va^;?^-^^ Centis at­jās
problēmām Latvijā XVI—XX';; % • r..Nākama sedp
g.s.. cr.epnnpa DDMM 92-; nprronff . KK . TKCāārrkklliiņnaa -''^If1^^^ pared'>s+'
Metodisko rakstu krājums, cena
DM 5.
Ilu.strētā vārda 33. burtnīca iznā­kusi
ar ba?ātu ilustratīvo saturu un
J, Jaunsudrabiņa, L. Kuršinskas,
Veltas Tomas. Br. Jirgeosona,
Tumila u*i rakstiem.
• s .-^%ati J (singlu
viena čechu
•ieni,;kas
mrsu. 12/]
to vidū.;;
vietnieka S
vecais
^ist Bijušo
Papane
sainanie
^' Pēc A l
isijas Ic
, 6 b
s^es. Tulīt
vispirms a^
^ 0 Apvieno
iecelšani
" ^ i ^ ^ ^ nelai
?^^sa paraki
^^jis vai nu
Piespieduši, i
_ i
^ - ^
f apvaii
^^-tā izman
piespieJ
'^^Si vācu s
^akteņus p i
aiztran^
Vienību