Bavarijas Latviesu vestnesis, November 23, 1948

              tas
l i i i • •
wm
l i
•Vil
II
i
. ''Mi- •
- l i
y^^m i i
l i
•••• ' •••^^'^
••••
i
i
I•'IMl
II.
11
mm
11
i
ip
Mi m m
m
• i •
•
i
:ll
, i
• r^c- • M
-LAIVIJ.^, 1948. novettib^
HITLERS PAVĒL IZNĪCINĀT KREMLI
Z i n a ī d a L a z da
194L gada Z, oktobra rita plašā frontē starp Brjanskas mežiem un
Dņepras iztecēs apgabalu Hitlers saka uzbrukumu Maskavai, par kura
izplānošanu un rašanos atbildīgie vācu virsnieki pēc kara atklājusi lidz
šim nezināmus epizodus. Iepazīstinām ar tiem Latvijas lasītājus.
1941. gada jūnijā, kad. Hitlers bija ļ š ā d ā noskaņojumā Hitlers sep-noraidljis
savu ģenerāļu un diplo- tembra beigās piepeši pavēlēja soļot
mātu padomus neuzbrukt Padomju tālāk. Viņš vairs neredzēja Maska-
Savienlbai un ģenerālštābs saņēmis vu vai Tulu vien, bet ari Donu un
pavēli -izstrādāt ruzbruķuma detaļas, Kaukāzu. Viņu bija pārņēmusi vāj-ģenerālfeldmaršals
Boks, kas tajā prātīga alka pēc Volgas, Maikopas
laikā skaitījās vācu uzbrukuma ar- naftas un, Staļingradas, un viņš iz-mijas
vidējās grupas virspavēlnieks, darīja stratēģijas drausmīgāko kļū-izteica
bažas, ka būs jāsoļo līdz'Mas- du — aizmirsa, ka pārāk daudz uz-kavai,
lai ienaidnieku vispār sastap- reiz nedod nekā. Viņš pavēlēja Bo­tu.
Pēc viņa domām tad sekotu iz- kam ielenkt Maskavu, ieņemt to un
šķīrēja kauja, k i i ŗ ā vāciešiem būtu Dar zirni savai uzvarai iznīcināt
maz izredžu uzvarēt. Boka vārdus Kremli. Rundštets saņēma pavēli
neviens neievēroja. Hitlers bija pār- turpināt uzbrukumu Donas virzienā,
liecināts, ka astoņu nedēļu laikā pa- šķērsot to un spiesties Kaukāzā un
domju armijas izdosies' ielenkt un Volgas telpā,
iznicināt rietumos no Dņepras. Hit- Nakti no 1. uz 2. oktobri Boka ar-lers
ļpija pats savas; propagandas miju vidējās grupas karavīriem no-upuris
un ticēja Padomju Savienības lasīja Hitlera pavēli: „Šodien sākas
vājumam uri drīzam sabrukumam, šī gada pēdējā lielā izšķīrēja kauja.
Astoņas nedēļas vēlāk nebija vairs Tā ķers ienaidnieku nāvējoši."^ Vācu
šaubu, ka Hitlera uzvaras nodomi, karavīriem, kas bija soļojuši no
iznicināt ienaidnieku iespējami īsā frontes uz fronti un no uzvaras uz
laikā, izjukuši. Tiesa, Sarkanā ar- uzvaru,nebija. iemesla šos Hitlera
mija, kas, skaitliski stipra, bet slikti vārdus apšaubīt. Viņi nezināja neka
apmācitift, stāvēja pie rietumu robe- par domstarpībām virspavelmecibas
žSm bija sakauta Vairāk nekā 1,5 štābā, par. paredzētā uzbrukuma ne-milļoni
vīru bija krituši vācu gūstā, sagatavotību un steigu un par to, ka
Bieži Vien no ielenkumiem izlauzās galvenās uzbrucējas — 4. armnas
vai izkļuva pavisam niecīgas vieni- komandieris ģeneralfeldmaršals Kln-bu
atliekas. Augusta pirmajās die- ge vismazāk ticēja, ka izdosies izDil-nSs
Bbks ar savu armijas vidējo dīt pavēlēto un sasniegt noradītos
grupu atradās 900 km dziļi, ienaid- mērķus,
nieka territorijā, bet dienvidos Turpinājumā la^et
RundStets bija ieņēmis Galiciju un „STA!TNS SAUC PALIG?L TĀLO
Bukbvihu. Ziemeļos krievi, ciezdami | AUSTRUMU ARMIJAS"
smagus zaudējumos, steigā atgāj
Ļisņinģradas virzienā. Sarkanā ar­mija;
bija ļčfrausmlgi sasista, bet par
pdlnlgu sabrukumu nevarēja runāt.
Frontes' vidējā sektorā Timošenko
joprojām raidīja kaujās no ielenku-1 prof. Dr. Mārtiņš Straumanis 23.
miera iznākušo daļu atliekas, papil- \ novembri top 50 gadu vecs. Viņš ir
dlnātas ar jaunām vienībām. Rund- viens no ievērojamākiem latvju ķi-štets
pat ūz laiku bija apstājies ne- Plikiem, kas ar saviem pētījumiem
tumos no Kijevas. Sānos neaizsegts Uļ^Vis pazīstams visā zinātniskā pa-viņam
bija Pripetes purvu apgabals, g^ulē un labi reprezentējis latvju zi-
Bpka komandētā vidējā grupa bija Klātni un latviešus. Straumana vārds
izravusies nedaudz uz ^priekšu, kas ^^]^]^'^ neizdzēšams divās ķīmijas
Ŗundšteta stāvokli mazliet paslikti- nozarēs: cietu vielu struktūranalizes
ņāja. Sal mirklī nemanāma sākās jautājumos un metallu aizsardzības
ndās ziemas kaujas Hitlera kļūme. problēmās. Ievērojami ir āri Strau-
.Hitleru maoa šaubas., Viņš nebija maņa im viņa līdzstrādnieku fētīju-pārlļecinams,
ka pāris ielenkuma mi par kompleksiem savienojumiem,
kaujās pretinieku nevar tā sakaut, Straumana zinātniskā karjera sa­lai
sekotu pilnīgs sabrukums. Var- kāš pirms apm, 25 gadiem, kad Lat-būtību,
ka pēc tam ienaidnieks būs vijas universitātē viņuat^tā^a sāga-jāvajā
tāpat kā lidzjim, .Hitlers, uz- tavoties- zinātniskai da'rb^ai • prof.
sķatjja. par savu" ģenerāļu izdomu. Centneršvera vadībā.' Vēlāk,, kā
Viņš' nevarēja tikai izšķirties, kur Hokfellera fonda stinendiats, Strāu-sākt:
nākamo ofensīvu. ĢenerāJfeld- manis tur'nināia savus pēt"-1umus. pie
maršala Boks atkārtoti ieteica izšķī- nrof. Tammana Vācijā. Visumā to-rēju
kauju izdarīt Maskavas telpā, mēr Str. jau no paša sākuma
jo pēc viņa pārliecības tas reiz būs strādā i a ļoti patstāvīgi un savu ;Geiu
jādara tā kā tā. Tajā pašā laikā ir nosnraudis pats. Būdams lielisks
radās doma, ka Hitlers, sviežot; uz eksoerimentātors, kas katrai jaunai
dienvidiem Boka armijas labo spār- problēmai pieķērās ar salūsmu, viņš
nu, lieliski varēja ielenkt pie Ķue- sākumā ar maziem iTdzekliem prata
vas stāvošos krievu spēkus, jo Rund- izveidot lieliskas iekārtas un parād-t
štets no rietumiem tos saņemtu, kā savas spēias. Vēlāk viņam izdevās
knai))lēs. sagādāt līdzekļus un iekārtot vienu
. Bet.Hitlers vilcinājās.. Apspriede no modernākiem X-staru vai Rent-sekoja
apspriedei. Ģenerāļi runāja, Kenografi ^as institūtiem Eiropā, kur
sprieda un protestēja,, nespēdami ie- viņš konā ar pfof. Ieviņu uc līdz-tekmēt
,,fīrera". noslēgtību. Pēc trīs strādniekiem izstrādāja savu ^aveno
nedēļām Hitlers piepeši izšķīrās: viiiš asimetrisko metodi struktūranalizes
atteicās no uzbrukuma Maskavai, lai nētviumiem. No šī mūsu' institūta
izcīnītu jaunu iznīcināšanas kauju nlūda neskaitāmi darbi ar pirmās
Ukrainā. Viss noritēja kā paredzēts, šķiras nozīmi, kas au?sti cēluši Lat-
600.00.0 krievu gūstekņu palika'vācu | vijas universitātes vārdu. Lielais
ielenkumā pie Kijevas. Taču arī šī
sakāve nenesa cerēto padomju sa­brukumu.
Ko darīt tālāk? kalendārs rādīja
septembra | | g ā s . Vasara bija pa­gājusi.
Sālcas rudens. KaŗS ar Pa­domju
Savienību bija sācies veselu
mēn^i vēlāk nekā paredzēts, jo lie-, „ ^ „ o . - , ^
lākā dala no tiem 2400 tankiem kfl^ \\,^^ Angliju, Kanādu, Savienotam Valstīm,
JrtĶa u^ļa^no. xiem Z^UU TanKiem, Kas Venecuēlu, Austrāliju un ci'-Ti zemēm aiz-
Dlja atvēlēti austrumu frontei, pa- braukušie l jums t6?ad iesnrnms sazināties
Vasarī bijĢi iesaistīti necerēti ilgās ļ ar tautiešiem jaunajās .zemēs un atrast vecus
operācijas Balkānu frontē. Hitlers P^" jaunas draugus visājasaulē:^
Pār mani, nievāto, snieg, bērni,
sniegs.
Mans sudrabs satumst, gredzens
I nolaupīts.
Ap galvu sirpis, iie vairs vainags vīts;
Un manas pēdas ātri aizvelk sniegs.
Vēl platām acīm raugos tālumā:
„Kur esi dēls? Nāc, svešais namā
sēž;
Dēls, pašus mūs kā mēslus projām
I mēž,
Mums dienas paiet grūtā dzīvībā.
Nāc, dzīvais dēls, nāc, brīvā soļa.dēls,
Man durvis ver;, pie galda atkal laid!
Vai nedzirdi, kā mūsu v ē ŗ i vaid?
Mūs deldē laiks; jā, laiks jau tiešām
Kad svētku piemiņai tu maizi
Tad zini '—-saujā mān tik asaras,
Kas karstas rit un ledū pārvēršas.
Dēls, rūgtu maizi svētku miņai lauz!
Jūs, meitas', kam vēl plecos villaines,
Jūs, kam' vēl brīvu gaitu staigāt
Vai aizniirstat: jau to, kas jums ir
Vai vēstis nedzirdat no dzimtenes?—"
Pār mani, nievāto, snieg, bērni,
V:-'-:']-.'-'^^^ sniegs.
Mans sudrabs satumst, satumst acu
•'••t':-'-.:/ skats;
Man kapu klajums apkārt plešas
• • / ) ' - • p l a t s .
Jel esiet modri, paņems nāves miegs!
••• * t . ' " ' ^ " • [ • /•
Redakcijas piezīme: Dzejoļa pirmpublicē­jumā
(Latvijas i6.| novembra numurā) ieviesu­šās
iespiedkļiidais dēļ, dzejpil' iespiežam otr­reiz.
'. ;
A l f r ē d s D z i ļ u ms
m STĀSTU KRĀJUMA „M1SAS PLOSlNīEKl' mi
vācu J. Špringera apgāds aicināja
Str. par ļminēto metodi sarakstīt grā­matu,
kas iznāca un guva vislabākās
atsauksmes. Vēlāk viņu pieaicināja
par līdzstrādnieku arī tādos izdevu­mos
kā Handbuch d Ķatalyse un
Handbudi di Onalytischen Chemie.
No 1944. g. rudens Str. strādāja
Mārburgas universitātē un no 1947.
g. decembra ir metallu pētīšanas in­stitūta
vadītājs Misurī imiversitātei
piederīgā Metallurģijas un.Kalnrūn-niecības
institūtā Rollā, ASV. So
institūtu Str. uzdots modernizēt un
šo darbu, viņš ta^ad veic, reizē tur-ninot
savus daudzos iesāktos ^etīļu-mūs,
kas taf?ad parādās kā t>irmm.1.b*
li cēlumi • ASV zinātniskā literatūrā.
Lieli ir; ne vien jubilāra nopelni zi­nātnē,
bet daudz viņš veicis arī jau­no
latvju ķīmiķu sagatavošanā Lat­vijas
universitātē, kur viņi^ bijis gan
analītiskās, gan neorganiskās kīmi-ias
profesors. Ar savu darba pa­raugu
un simpātisko nersonību viņš.
nrata saistīt par līdzstrādniekiem
daudzus jaunus latvju diolomandus
un inženierus, no kuriem daži jau Iz­augtus!
par patstāvīgiem starptau­tiski
atzītiem nētnieklem. • Arī cit-tautu
zinātnieki mācīlušies pie mūsu
Straumana, un tagad viņš ievada
kīmiias problēmu labirintos jaunos
amerikāņu,pētniekus Rollā.;
No sirds novēlam jubilāram vese­lību
un veiksmi nākotnē!
Mančesterā, 1948. ģ. 12. nov.
• : v : ^ : - \ ' / - D r . B. J.
(3. turpinājums)
Citi plostnieki jau sen bija izklī­duši
vasaras .darbos, arī Jukums
pļāva mājās sienu un mācīja savus
puikas peldēties, bet Tīļu Nikolajs
slaistīja ķeksi gar upmalu višu va­saru.
viņ5 stumdīja vaļējo papīra
malku, lai lēnie upes ūdeņi to pama­zām
nestu lejup. Darbs bija gauss
un vienmuļš, bet par to viņam mak­sāja
dienas algu, viņam vienalga, cik
ilgi mizotie koka kluči peld. "
V Protams, Zīļu salas sēklī tie atkal
uzsēžas. Kura pagale nāk, tā paliek,
malka krājas ēupām un gubām, kaut
Nikolajs lādas pat sapņos.
Velns lai parauj! Ik reizes, kad
viņš nonāk šajā vietā, liekas, pat
niedres liecas viņam pretī, bada sa­vus
vēja aplauztos kātus viņam tieši
sirdī un čukst: Nik, tu neesi godīgs,
vairs nē! . •
'V Bet viņš taču nevar iet uz Zīļu
salu lūgties! Arī papīra malku viņš
nevar atstāt, citādi tā sakrāsies kal­niem
un aizsprostos visu upi Lūk,
nāk atkal vesela guba, sagriežas
šķērsām un paliek uz akmens sēkļa!
Vai šajā vietā nebūs jāmocās visu
vasaru?
Jo ilgāk Nikolajam sēklī jākavē­jas,
jo nemierīgāks viņš kļūst. Zīļu
salas ēkas katru dienu guļ saulei
priekšā, vakaros stiepjas šurp mil­zīgi
garas, baismīgas ēnas. Viņš pat
neiedrošinās aiziet pie kalējienes pēc
piena, jo-Elīna atkal raudzīsies pāri
sētai ar savām padevīgajām acīm kā
noziedzniekā..;: .
Gik viņa var būt nežēlīga! Pui­sis
tik ļoti sargās viņas tuvuma, viņš
cenšas pat nedomāt par to, kas bi-
:is, bet viņai to bez žēlastības moca
dienām un naktīm. Viņš pat nepa­skatās
uz Zīļu salas pusi, tomēr ik
solī viņa rēgojas acu priekšā • kā
NEZAUDĒJIĪET KONTAKTU AR
TAUTIEŠIEM!
ar savu vileinS^anas Vi\vrr\<i TCiiAvn*: I vaciia un citur Eiropa vel paliekošie! Aiz-
Kn 1 • ^ . P^^?^^,^^^^^^^ braukušie tagad zinās par jums un stāstīs
kaujas bija .nokavējis vel trīs ne- tieši jums par jaunu dzīvi un darbu tuvās un
dēļas. • ļ tālās zemēs.
Vācu vir<?hflv?lnipHAm hiia cVol'/lrc 1*0 ikvienam dod iestāšanās par biedru
, V acu virspavemieKiem DijasKaidrs, STARPTAUTISKA KORESPONDENCES UN
'a Hitlera nodoms izcinīt i s u „ z i - APMAINĀS KLUBA „WORLD OF
>Gns kaŗii" pēc Kijevas kaujas iz- FRIENDŠ" (DRAUGU PASAULE) Los^^ndže-
•ici«? Uz vi«?1f»m InilriPm PrtVc in^nT- I !osā, Kalifomi'ā, Savienotās Valstīs Klu-fac^
s}^^,:^^^^^ adrese: Viktors Baltkājis, Manager, In-
-^aiS^ iestājas par jaunas ofensīvas |ternational CorresBondence and Exchange Oub
t^icii p i e p r a s ī j a xuiix apsxaainat ar- r'/nr,,4,r„;„ "V.sT i ^ v j*»",* : • ^^i^*^"""
miMofr i^y.r^rUir.A j'u-.v-X • ^- - I drōudzīgōs vēstules, skatu kartes, grāmatas,
mijas, ierakties, izbuvet nocietma- žumāius, pastmarkas mt.) publicē kluba bi^
jumus un tur pārziemot. Ari Brau- Īstenā, ko biedri saņem ik pa 2 mēnešiem.
chičs atkārtoja Bundšteta prasību, r^^'^'^^ "^^^^^^ 8 mēneši - U.s. vai
Abus šos ieteikumus, kas varbūt pil- U 3!"^^^^ fl'lf^,
nīgi grozītu austrumu kara vēlāko (Anglijā Un Austrālijā un Vācijā
nonsi,. Hitlers neievēroja. Viņš bijā citās zemēs, no kurām vēl nevar pārsūtīt
iededzies kaislīgā gribā par 'katru vai International Money Orders vai
renn "i^nTpir.5+ ^ « ^ v ^ ā u t ^ t S i ^ i naudaszīmes ierakstītās vēstulēs, - 30 uh 45
cenu l^icmat lenaidmeku vel 1941. starptautiskie atbildes kuponi - International
gaaa. Uzvara pie Kijevas stiprināja M v Coupons, kas pērkami katrā lielākā
viņa apziņu. • : pasta kantori.)
illtlIlIllllllllllllHIlIlllllllllllllli Vāciiā'dz'
= vpjošie • biedra maksu (8 mēneši 11 DM,
^ gads 16 DM) var sūtīt „WORLD OF
^ FRIENDS" galvenajam ^ pārstāvim: Vladimirs
^ B ē r z i ņ š , 35 Rechenstr., Augsburg-Haunstet-
= ien, Bavaria (13b) U.S, Zone of Germanv. (45)
DAUGAVAS VANAGU
KALENDĀRU
glītā sējumā sagatavo DV apgāds.
Pasūtinājumi adresējami LAB
= Latviete! Ar Jums nop. prec. nol. vēlas
= iepazīties Vācijā dziv. glīts, slaids, vēl gados
g jauns, vidēji izglītots latvietis. Jūs vēlos no
= 20—35 g. V. Vēlama- īsa biogrāfiia un ģī-
DAUGAVAS .VANAGI- grSraatnIcai, |h™^- Vēstules adresē. 5Is avizes kant. dtt.216
~ (13a) Nūrnberg 2, A / C Valka. Atkal- ^ \ Ja esi viena, jaukā nebēdne, atsau:":s nop.
= pārdevējiem atlaide. (207) ° 1 k^^'* .^/^^l^ "°P--ļo^: ^'^^h^?:^
..V . .. ^ . . r ' :gimeuu. - Adresēt Kanādietim :• HEPC P'ne
mO STARPTAUTISKAIS MEKLĒ­ŠANAS;
DIENFgTS;. AROLSENA,
Alfrēdu Brakmaņi, dz. 13. 4. 1901. Rīgā,
pēdēiās ziņas no Ventspils; Arvīdu Brasu,
dz. 1899., p. 2. no Rīgas; Aneisu Breizasu,
dz. 1885. Latvijā, p. z. rib Valmieras; Gu
nāru Bremmani, dz. 5. 11. 1926. R"gā, p. z
no Dānijas; Austru Briedi, dz. 1926. Latvijā,
p. 2. no Drezdenes; Ēriku Bumbieri, dz.
4. 7. 1909. Rīgā, p. z. no ZviedHfas: Ama
liju Bušu, p. z. no Perlebereas, pie Stenda'
Ies; Annu Bušu, dz. 9. 8. 1917. Tverā, p. z
no PerlebereasV Kārli Būšu, dz. 11. 2. 1886.,
p. z. no Periebergas; Janinu Ceksteru, dz.
1922.,' p^ 1. no Gervisas pie Magdeburgas:
AVmu Celmiņti, dz. 28, 10. 1922. Krustpils
pag., p. z. no Rostokas; Romaha Damarovski,
dz. 18. 3. '1936, Rīgā, p. z. no Rostokas;
Egonu Damarovski, dz. 13. 9. 1939. Rīgā,
p. z. no Rostokas; Heincu DamarbVskl, dz.
1942. RTpā, p. z. no Rostokas; Ingu Dama­rovski,
dz. 1943. Ŗlgā, p. z. ņo Rostokas;
Zelmu Fenslieru, dz. 1919., p. z. no Man
heimas; Bruno Gaili, dz. 1923.; Ernestu
Gārni, dz. 22. 9. 1891. Rīgā, p. z. no Rade
bergas; Jūli Glāznieku, dz. 5. 11. 1882. Ai
viekstē, p, 2. no Albekas, Vekermindes apr.
Augusti Januļeviēu, dz. 1900. Rīgā; Volde­māru
jansonu, dz! 5. 6. 1920, MaskaVS; Val
demāru Jensonu, dz. 9, 8. 1910. Rīgā, pēdē­jās
ziņas no Rīgas Centrālrietuma; Gunāru
Ieviņu, dz. 4. 9. 1925. Rīgā, p. z. no Svi
n?.mindes; Gertrūdi Johanseni, dz. 31. 12
1892., p. z. no Meisdorfās;-Jāni Jostiņu, dz.
7. 8. 1922.,p. z. no Kēnigsbergas; Moricu
Joudrovski, 40 g. v., ' p. 2. no .Nīcas; Sāru
rovski, 35 g. v..
,;LATyiJAS*r ABONEMENTS.
lllliililllililli portage Dev, Via Caraeron Fails. Ont. Ca-
IJIIliL'najd;». Iļ219)
[inot iaikrakstti pa atsevišķiem ek-semplāri'em
(līdz 3 eks. iesk.), maksā
DM 3.- mēnesi + DM 0,50 -5ar oiesū-tīšanu;
pasii tinot koUektīvi vairāk par
3 eks. — DM 3.- mēnesi oar eksem­plāra;
pasūtinot uz ārzemēm un maksājot
Vācijā DM 3.- mēnesi + DM 0,80 par
Diesūtīšanu, sludinājumi maksā DM 0,70
par vienslefigas nonpareMIe lesojedrindas
aizņemto telpu. Darba meklēšanas sludi»
nāiuml par puscenu. ;
Abonementa pieteikumi. sludinājumi,
naudas oārvedumi un korespondence adre­sējama
ļ,Latvijai' (13b[ Gūniburg/Do..
Bnreermeister-l andmannolatz. 7,
Latvija iznāk trīs reizes nedētā ^ otr­dienās.
a iznav tri
cernridiena s tm sestdienās.
Pirmo vasaru viņa -uzplauka; kā
svaiga Misas; pļavu purene, pēc
gada jau līgojās viņam pretī kā
sausa sēkļa niedre, bet kopš pagā­jušās
vasaras tā sāka ļengani gul­ties
pie viņa kājām, līdzīgi no ūdens
izrautai lepu lapai. Un šopavasar tā
jau ieplešas viņa krūtīs kā rūgtā
ceļmalas strutene. Nolādēts! Ja šajās
s upē necelsies ūdens, Nikolajs
traks. Viņš sāks lamāt katru
cilvēku, kuru satiks ceļā, ņudieni ;
Bet debesīm pietika lāstu,. Viskār­ākajā
siena laikā sāka mākties,
dienas kļuva krēslainas, naktis tvei­cīgi
siltas! .Sāka raženi līt. Vispirms
piesūcās ar ūdeni izkaltusi zeme, tad
piepildījās grāvjif un pļayu ielejas,
līdz beidzot upes līmenis sāka strauji
celties.. Zīļu salas sēklis atkal pa­zuda
zem čalojošas straumes, un. līdzi
steidzīgajiem ūdeņiem aizpeldēja le­jup
arī papīra malkas krājumi.: /
n līdzi arī Tīļu Nikolajs.
Puisis vairs netika redzēts Zīļu
pļavās visu vasaru. Atnāca ru­dens,
nodzeltēja apsēs un lazdas, bet
sēkļa ūdeņi vienmuļi/Urdzēja pār
oļiem. Neviens te vairs nelādējās un
neslaistija ķekšus. Tāpat pirmajās
kailsalās vel slinki skalojās ūdens
gar krastiem, tikai pēc Ziemsvētkiem,
kad nalctīs pieņēmās bargs sals, sek-,
lis aizvilkās no abām pusēm^ar sīk­stu
ledus kārtu. Ziema pagāja klusa
un tukša, noslāpēdama, zēni biezā
vāka ūdens burbuļošanu un apkrau­dama
upes krastus ar' sasērsnējušām
sniega kupenām.
Tomēr dziļi zem ledainā sprosta
vēl pulsēja dzīvība. Tā gaidīja savu
laiku, kad garā nakts būs galā un
atkal saule pacelsies virs koku'gn* '
lien^ :
Šķita, pirmais cīruļa skuciens at-modināia
visus iemigušos dabas spē,
kus. ūdens sadumpojās no augšas
un apakšas, uzspīlēja pelēkos ledus •
kalnus, salauza tos bez žēlastības un
aizgrūda lejup pāri dziļajiem atva­riem
un platajām sēkļu jomām. Ti­kai
upes krastmalās vēl tupēja daži
uzsēdusies ledus gkbali kā nokauti
lāči, līdz tie sadrupa un izputēja gai*
šajā pavasara saulē.
Liekas, strazda dziesmas pamodi­nāja
aiī Elīnu. Viņa sāka atkal tral­lināt.
Taču gads bija pagājis, daudz
ūdeņu sēklim pāri aiztecējuši, viņa
ziedēja atkal kā pirmā vizbulīte
krasta, piesaulē. Taču jauna vasara
smaržoja visapkārt, visa dzīve mu­tuļoja
pretī kā strauji palL
Arī plostnieki atkal parādījis Mi­sas
malā, sākās darba kņada kā ne-skaitāmus
pavasarus visgarām upea
krastiem.
Lūk, vai tas nav atkial Tīļu Niko­lajs,
kas tur lādas pie sēkļa? Jā, j t .
Abi ar gaŗt) Jukumu viņi tur cīnās
ar bomjiem un ķekšiem gluži kā pa-'
gājušo gadu. : : \ ; '
Elīnai pēkšņi nodreb sirds. Šķiet,
to skar salna kā puķi, kās tikko pa-,
vērusies saulē. Tajā pašā brīdī EŽna
beidz trallināt, viņa klusi nolaiž acis,
Kaut viņš nepa^atītos šurp, kaut
viņš neiedoniātos iarī šopavasar nakt
Ic. piena! Dievs, sūti ātrāk raženo
lapu lietu, lai straiirne^^^{;a^^
plostus!•..Vv;
Bet dienas aizgāja viena pēc o^*
rās bez lietus un mākoņiem. Platais
sēklis, izplūdis starp jaunajām nied­rēm,
spītējās tikpat niķīgi kā ar­vien.
Straume sagrūda lāviņas 5u«
pā, uzsvieda izārdītos plostus /ta
seklajiem akmens oļierti un piesēja
it kā ar tērauda stieplēiru Ūdens
vienmuļi krākdams drāzās g^ām,
pāršalkdams vīru lamāšanos. Tie
staigāja gar ^^^M
darba, lādēdami debesis un izdzer»
dami visus krogus. Vairāldcārt viņi
aizgāja arī uz mājām, iestādīja kar?
tupeļus,. apsēja miežus un rūpju pil­ni
atgriezās atkal savā īstajā druvā,
kur bez lietus rftdījās posts un bads
tāpat kā zemes arājiem.
Pļav^ saziedēja raibos rakstoa^.
upmalā jau slējās "uz^ .au|štt kāliņes»
niedres un siriailās varžu~
pas. Tikai viri vēl klaiņoja gar sSķU
un bažīgi raudzījās pret dienvidrff
tiem, vai Augškurzemē ņesāviDil^
lietus-gaisi . . . ' V
Pie velna, Nikolaj^taēu nevar at­kal
visu vasaru slaistīties bez darbal
Un taisni šajā vietā, pretī Zīļu sa?
1as ciemam! Kur lai viņš alzblg, ko
lai tagad iesāk? Vecumnieki Jau sen
aiz muguras, Plakanciems vēl priek­šā,
trīs dienu braucienā. Plostus ne­drīkst
arī pamest^ jo kuru k^tru
dienu var sacelties ūdeins. •
„Kur tu paliksi?" viņš kādu dienu
saīdzis, prasa Jukumam. „Atkal 1
uz mājam?"':';.V;'
(Turpmāk beigas)
EUCOMCivi'
ppHU'»*?)ivisioo .^^ Publisher
^fmot' Skfitz near
_ — ^ J
Runā p"*f
fagadeiais stā^
i nasājušās nedēļas bei
fClisucovas frontē,
'^'""tri^araspēks atstājis'
ta.ad atrodas
--m lai pēc tam
ipr
i ''\ f znomā.šanu, Savienota]
I f'f. Sā Konkrēti ir runa i
'4 * , Sas nodošanu āmen
l | f ^ L f kopš komunisti ie
i:;fi4.Koreiar
I1 * SIrlmsVoū b ūptua tis emviašķrši ala svCarair
i £to kundze esot U 2 a » s i \ 1 Jonu iesniegt Apvienotajam ļ
IZ pieprasījumu pēc parval
i m pār šo salu, ,Mineto mf
I L netieši apstiprina .an tas
i i0m dzīvojošie amerikāņi 1
i tvēLnav:^saņēnniši. rīkō]Uinu
i .'iļjtjt kamēr flo citēm Ķīnas dali
inenoto Valstu pavalstnieki i
?:cē:i. Vēl oimidien 150 persoi
5 ļļādu amerikāņu transporta kj
gSa Kinu. Citi 350. to vidū 1
[j;-3āru. ieradušies Šanghajā,
;e:sr. dotos m ASV. •
Otrdien Vašingtonā oficiāli pa
f,i ica maršalam Cangkaišckam
d
Bērnu grāmatu Brīnumstabulīte,
ar V. Plūdeņa tekstu un J. Zvirbuļa
krāsu ilustrācijām, izdevis Sejeja
apgāds Augsburgā. Tas pats apgāds
izdevis arī sienas kalendāru 1949.
gadam ar A. Grapmaņa fotoattēli'eia
uzvar 6^^^^^^
S\*TDIENAS SPORTA NOllKUMI
itiās
* Beļfliā jau vairākas dienas
lis valdības krize, pēc tam k;
' "ais 'Spāka kab
radiia nāves; sods':kJ
Katoļu partija
ffis pret to, motivējot savus iebļ
wjs.ar norādīļurnu, ka nāves ^
Wl jau kopš ^adu • desmitii
* Pēc pavaldoņa lūguma, m
% sastādīšanu ^ no 'jauna ūžnēmi
"ālistu partijas pārstāvis un'līt
* ministru prezidents Spā>
i;Pules tomēr.izrādījās nesekm
\^ jo katoļu partija pieprasīja s
l^in^tetm skaitu^^^^
ŗSāķs..ne^5arēJ£i:-pievienoti(
• javaldonis uzdevis va^^
^|Jp.imanču
V kas ir katoļu pa
vl^nī
Vācijas ledus stadionos sestdien
sākās izdlā vācu ledushokejista
Leinvēbera piemiņai veltītā kausa
izcīna. Klātesot 6000 skatītājiem,
Krēfeldā sacentās abas latviešu „Dku-pētās"
vienības - VfL. Preussen Kre-feld
un HC Augsburg. Krēfeldieši
uzvarēja 6—1,;un rezultāts būtu vēl
lielāks, ja HCA vārtos lieliski ne­spēlētu
latviešu vārtsargs Ansons.
Pirmajā trešdaļā; augsburgieši bija
1— 0 vadībā, otrās 15 minūtes beidzās
0—0 neizšķirti, bet vārtu birums sā­kās
trešajā posmā, kad Ansons ripu
savos vārtos meklēja 6 reizes. Vi­ņam
nebija pa spēkam atvairīt arī
savu tautiešu Veides un Koņecka
raidījumus. Svētdien Krēfeldas pil­sētas
vienība pieveica HC. Augsbug
2— 1 (0—0 • 1—0, 1—1). Uzvarās vār­tus
Krēf eldai; ieguva: Koņeckis.
Bavārijas meistarsacīkstēs basketbo-la
piedalās arī lietuviešu vienība
Gintaras, kas svētdien uzvarēj a FG.
Bayem 52—32. Lietuviešiem viens
pats Gribauskas ieguva 19 p. —
Dienvidvācijas futbolameistarsacīk­šu
turpinājumā; VfB.; Stuttgart • pār­spēja
Vāci i as meistaru ļ. FG. Nūrn-
:berg 3—2 (1—1). ' Meistars punktu
tabulā tagad ir 11. vietā! Vadībā.
dr 6 p. priekšā 2. v. esošajai VFR.
Mannheim vienībai, joprojām atro­das
Kīckcrs Offcnbacb. kas svētdien
pieveica Stuttgarter K:ckers 3—0. —
Beļģijas un Holandes futbolisti val­stu
sacīkstē Briselē 1-1 ne­izšķirti.
— Anglijas futbola meištar--
sacīkšu 18. dienā Derby County uz­varēja
Portsmouth 1—0 un
medības ir vadībā. Seko
United; kas pārspēja pag. gada meis­taru
Arsenal 1—0. — Vieglatlētikas
sacīkstēs Kenijā, Āfrikā, kāds i f
dzimtais meta šķēpu 71,40 m. — Vā;
cijas .smagā svara boksā.
Heins ten Hofs uzaicināts
2 sacīkstēs ASV. { • ^
ļ ' f e ? f ^^^^^^^^
P»i»£^?*'?°^ās atbildes i
CSf- Pēc visu 5<nr.
^nPr^ ^^Istu pārstāvi
A, DZEGUZE-KĻAVIŅA
^BtJĒNaS^AIREŠS.:
Latvijas, ilggadējā daiļslidošanas mei$tart
Alīse Dzeguze-Kļaviņa ieradusies Argentīna.
Šajās dienās Buenos Airesā ne Cīles uz neil­gu
laiku iebraucis arī vieglatlēts E. Uīpe*
nieks. Viņš ar mūsu bijušā skriešanas .re*
iljisrietE^-^^
kordista St. Petkēviča palīdzību dailsUflo»-
jai sagādājis, iespēju trenēties mākslīga lefl'»
slidotavā. Paredzams, ka A . Dzeguze-M»"
viņa piedalīsies arī. sacīkstēs. . - :
VAI UNCIKERS IR ŠACHA
: FAINOMĒNS.? / .
Minchenes „Die Abendzeitung''- interv/ia^JJ
Vācijas 23 g, v. šacha meistaru Volfgang"
Undkeru liek virsrakstu: :,?Šacha fainomen»
Uncikers stāsta par- šacha aktualitātēm
sevi." Tādā gadījumā fainomeni ir. aŗi fflu^V
meistari L. Endzelīns un E. Zemgalis, i ^ ;
pret Jncikeru veikuši, lieliskas partijas. ^ '
terviiā Uncikers pastāsta, ka viņš savas sp
spēku saskata, taktikā, spēcīgā
mā un pozicionālaiiā darbībā. MUal^a_ vu?*'
spāņu atklātne. Vācijas meistars, runaļOt vŗ
modernā šacha attīstību, saka,, ka ^V^^^^' fģļ \
spēli sākot, ieiienils gājiens bijis _dZ_uv^.
pēc Aļechina laikiem e2-e4. • Neizpe-ļ" .
esot daži PSRS šachistu pēdējie jauninajuiui'
^^m^J^^ paslikti.
starp.
Pil m TT\T j ^ '^"1
'«oiespondenta in-