1948-11-23-02 |
Previous | 2 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
, 153.00 vemto" LATVUA, 1948. g. 23. novonbrt „ . .. I ATVIJU», (Q:wsMm» Nr. 104 (209) 1948. g. 23. novembri kt ©tstora |®rak«ni nd taldāliem parak-reketos Izteikta» dodm nav katrā m^a r«tfakdiai domss. Beid2amā laikā, sākot plakt cerībām par pavērtām im tomēr neatvērtām durvīm izceļošanai uz ASV, atkārtoti atskanējušas, balsis, ķa katram pašam jābūt aktīvākam, jo citādi hekiAT netiksim un nekā nesa-gaidīsiera. Pieminēti arī piemēri, ktir, aktīvi un enerģiski rīkodamies, cilvēki jau izlēkuši laukā no apburtā ap]a, fittādā un dzīvo kā līdztiesīgi starp brīviem ļaudīm Un kaut tam blakus notikuil arī nelaimigi nolēcieni tumsā, tas viss mūs i>a-taisa nemierīgus un nomāc vel vairāk. Neviena Šimbrīžam nevar ne iedomāties, dk un kādas vēstules tagad pasts nes pāri ūdeņiem ar saucieniem pēc palīdzības; Bet cik necik padomājot, varēs arī saprast, ka šādu individuālu vēstuļu: un sauseņu atbalss vienmēr neizskanēs fhži tā, kā gribēts un gaidīts. Pirmkārt, ko gan visu šādās individuālās vēstulēs neparaksta, otrkārt, kam gan tās nepiesūta, treškārt, cik atsevišķās versijās atsevišķām per- OTiām iās dažs neizsūta ui^^ ce-turtkārt, kādus blāķus šo vēstu] viena atsevišķs adresāts nesaņem. Tajā pašā laikā tūkstošiem citu, kas varbūt būtu varējuši palīdzēt, nesaņem neyienu tādu vēstuli. Amerikā, kur arodbiedrības, arteļi un dar-ba aa^des uzņēmumi, runā tūkstošu un desmit tūkstošu vārdā, mēs inēģinam ielauzties individuāli! Sen jau vajadzējis būt aktīvākiem sen jau vajadzējis rīkoties un ne jau Amerikas virzienā vien. Bet tas Vispirms ir bijis jādara un arī vē tagad ir jādara nevis individuāli bet organizēti, caur pašu vēlētām un pašu uzturētām organizācijām. Diemžēl, šīs organizācijas Vēi vienmēr sevi visvairāk parāda runāšanā ne īstā darbā urt izdarīšanā. Tādē tās draud kļūt tik nepopulāras, ka caurmēra vēlētājs pāt nemaz nezina kur tās atrodas, vai vēl pastāv un ko dara. Zinu, ka šie vārdi neglaimo nevienaņa, bet tie nav arī izgudroti tā ir īstenība, kas ir jāsauc vārdā Katrs ņlēs alkstam pēc kopības, l^as, patiesas, atklātas un aktīvas. Aizkavēta darba, neizmantotu iespēju un spiedīgu vajadzību ir -tik bezgiala daudz, ka tās taisni brēktln brēc pēc darbīgām rokām un dedzīgām sirdīm; Domāju, ka mums tādi ari ir, bet, Ja ir, tad lai rīkojas, lai Hck sevi sajust. Alfr. Abers UVU NR. 204 I Mēs ierodamies DZEJNIECES VELTAS TOMAS RAKSTS PAR BRAUCIEI^U UZ KANĀDU Jau sākums bija* neparasts. Kad, radus Kanādas ceļam izvadījusi, atgriezos Manheimas nometnē, vārtu sargs vēstīja: „Jums tūlīt ar visām paunām jādodas uz Ludvigsburgu." Man kabatā bija 60 feniņi, un es Daraustiju plecus, nodomādama: ari šoreiz noturēšos nebraukuši; reiz tā bija grāmata, tad nervi un tagad iemesls palikšanai būs naudas irū-kums. Bet manus, nodomus izgaisināja mūsu izvietošanas daļas vadī- ;ājap ar roku uz sirds liecinādama: — Jums jābrauc, vīzu vairs nepagari-nās, un tad jums Kanādu neredzēt kā savu ausu. — — Man ir tikai 60 feniņi, — es nekustējos nō vietas. — Es jau ziņoju to, bet man atbildēja, lai savācot jums kollekti. — — Kollekti? Man? Ne mūžam! — Lādēju likteni un skrēju pie uzpircējiem, kur jau mēnešiem gulēja pārdošanai nodotas manas mantas. Jāatzīstas, man negāja tik ļauni kā darba vīram Rikām, kam par melno iesvētāmo im laulājamo- kārtu, kas desmit gadus godam kalpojusi, grieķis piesolījis divas mārciņas jēra gaļas . . . Nabaga Riks, pat vāciete to bija piekrāpusi. Par šķību somu ar pieminēto iesvētāmo — laulājamo kārtu, segu, kurai vidū bijis tikai viens caurums, diviem pāriem valkātu zābaku, divdesmit zobu sukām, sievas 1938. gada kleitu un koka lustru viņš bija saņēmis simts marku. Man negāja tik augsti. Ziepes neviens nepirka, un par tumšo miltu maišeli dzēriendaris iedeva divdesmit markui Un tomēr, kad tautieši, kam augsta teikšana, atļāva savam darīšanu braucienam pievienot nianu izpriecas, mani sešdesmit feniņi bija pārvērtušies sešdesmit markās, ko noUku galdā par benzīnu. Ar vienu vēzienu es biju atpirkusies no nometnes vlriAives, kas deviņus mēnešus bija mans nams un mana pils. Kas nāca līdzi? Sēļu zemes manuskripts, mala krūze un koka ceļa lāde,,kas reiz no Rīgas bija devusies uz Ostrovu un Ļisiciem, no Opočkas atkāpusies, pieredzējusi asiņainās Vidzemes dienas, izbraukusi vēlreiz caur Rīgu, atvilkusi elpu Kuldīgā izlaupīta uz kuģa ceļā uz Gotenha-fenu, drebējusi Berlīnas pagrabā, bēgusi caur Insbruku uz (Jēru un beidzot, vecu avīžu pilna, gulējusi uz skapja Veidenē un Manheimā. Mēs abas nespējam šķirties, ^ im, iešūta zili rūtotā loga aizkarā, tā solījās izturēt ceļojumu caur Kanādu uz Latviju. Par abām kopā sasniedzām pirmo rekordu manā mūžā: no Manheimas līdz vilcienam LudVigsburgā, ieskaitot pulvera pūšanu un DP kartes atņemšanu izvietošanas nometnē, nokļuvām četrās stundās. Bet vilcienā mūs pārsteidza poļi, kas ēda ķiplokus un sarunājās vāciski. Baltijas asi turējām kopā ar igaunietēm, ku- 'as, izsniegto pārtiku sadalot, konservu desu mērīja ar manu centi*- metra mēru. Pirmajā gājienā katrs dabūja vienu centimetru, ļoti resnas desas un sauju sausas, graudainas vērša gaļsis. Ķiploku polis nesa kafijai ūdeni no lokomotīves, bet viņa sieva man jautāja: — Vai jūs arī esat šuvēja? — Kad bijām uz vietas stundas trīs; saluši, vagonā. aizelsies egāzās ķiploku polis ar pusduci bērnu un pāris sievām, kliegdams:'>— Divās stundās no Ulmas! Mans rekords bija pagalam. Nu mēs varējām braukt., Saspie-dāmies ciešāk, jo vēl salām, un vilciens, vairāk atpakaļ kā uz priekšu iedams, tomēr šļūca uz Brēmeni. nezināma 21. novembri prāvs pulciņš latvie-^ §u ar mūsu karogu pa Briseles ielām devās uz beļģu nezināmā karavīra kapu: Sūtnis Dr. M. Valters tur nolika Latvijas vainagu, godinot Beļģijas brīvības cīnītājus un izteicot mūsu nelokāmo gribu atgūt Latvijas brīvība 18. novembrī sūtnis Dr. M. Valters izbrauca uz Ostendi, kur nolika ziedus uz Beļģijā mirušo latviešu karavīru kapiem. viesu ōveice šuDP no-mēs Latvijas draugi Zenēvā 18. vembrl noskatījās filmu ,JKas esam, ko mēs gribam?" Sūtņa J. Peldmaņa aicināti, ieradās ap 300 viesu, kas pārstāvēja Starptautisko Sarkano Krustu, Sarkanā krusta starptautisko ligu, IRO, UN, Eiku-mēnisko padomi, Vispasaules, baznīcas apvienību, Bērnu palīdzības ūni-ju uc starptautiskas organizācijas. Bija ieradušies arī lietuvieši, igauņi, poļi un daudz Šveices polītiķu, žurnālistu un sabiedrisku darbinieku. Šķiroties viesi izteica labākos novē-lejunu^ Latvijai. etnu KASELES tuvumā esošās sanatorijas, īpaši Merkhauzenas sanatoriju, kur pēdējā laikā pārvietoti daudzi latvieši, jau 2 gadus aprūpē Kaseles Betenhauzenas latviešu YMGA un YWGA, sadarbībā ar nometnes komiteju un pēdējā laikā arī Daugavas Vanagiem. Koncertos bez maksa? M. Briksele. Gādāts slimniekiem arī par medikamentiem, grāmatām uc vajadzībām. FLENSBURGAS DP jūrskolai ir izredzes ar IRO palīdzību iegūt vajadzīgo aparātu kuģu radiotelegra-fistu kursu noorganizēšanai. Tos rīkos tad, ja pieteiksies pietiekams reflektantu skaits. Kandidātiem jāpieteicas DP Navigation and Sea- Eng. school: (24b) Flensburg, Mun-ķetoft. 1. ĪZlE^mĀŠ aizliegumu vakaros pēc pl. 21 bērniem un jauniešiem noteikusi Mindienes Varhera nometnes skolu valde. Katru vakaru pl. 21 atskan ģaŗš sirēnas pūtiens, kas dzirdams vairāku kilometru attālumā. Nometnes skolās, mācās baltieši un ukraiņi. PIENSAIMNIEKIEM darba iespējas' ASV un Kanādā meklē Latvijas piensaimnieku centrālā savienība, izsūtot ofertes un ar sludinājumiem presē. Darbinieki, kas vēlās piedalīties šajā kopējā pasākumā, lūgti izdevumu segšanai iesūtīt DM 3 . - E. Antonam: DP Camp Kleinkōtz bei Gunzburg/Don., n (13b). ^' , ' Ipatakais trimdas izdevums: Raķstita ventiņu izloksnē, ^/ ar R e i ņ a B t r z g a ļa zīmētu tekstu un daudzām ilustrācijām. Cena DM 1,50. Pieprasiet nometņu grāmatnīcās. Vairumā ar atlaidi LATVIJAS apgādā, Gūnzburg/Do, Marktplatz 25. Pārvedot mums naudu pa pastu, - . . neaizmirstiet ai pārveduma talona parasti,piedalījusies Z. Ze.ntiņš, Pn- otrā pusē atzīmēt, p a r k o Jū mo Dei Rosi, E,Svare, R. Līcis un atbild zmis bija milzīgs baltkrūtains pans, cas, segas izsniegdams, mūs uzlūkoja <:ā tārpus. Kad bijām nomazgājušies un atkal pazinām cits citu, kāds bērns teica: — Māmiņ, es zinu^ kāpēc mūsu transporta vadītājam bija balti cimdi. Lai redzētu, cik netīras kļūst tī* ras rokas. — No Bucbadias nometnes braukušie stāstīja leģendas par dzeramo un mazgājamo ūdeni'vildenā, maizi, ēr-ļsport^^ tām vietām, bet mēs viņiem neticē- tvaikoni„Gen.W. M. Blackļv atstāja ; ^ . . . •„ . ; / V 813 pasažieri, to vidū 32 latvJeši. Ve- Pirmie baigie mirkļi mus ķera am- cākajam DP transportā bija 79 gadi bulancē;: kur ikvienam, kas nevarēja bet vidēji treša daļa ^ pasažieru biia uzrādīt apliecību pār tīfa un baku jaunāki par 20 gadiem. Tvaikoņa I injekcijām, dūra un skrāpēja pret Upkalpē gan bija^ 200 personu bet tā % visām sērgām par jaunu. Toties ba- tomēr par mazu, lai braucējus HD- 81 gāžas nojumē piedzīvojām lielākuUalpotu tādā veidā, kā tas notiek pretimnākšanu. Kad bagāžas pieņe- uz pasažieru kuģiem. Tāpēc braucē- >' mējs bija nokliedzis, >ka nepieņems jiem bijā pašiem sevi jāpalīdz ao- -i SAVIENOTAJĀS VALSTĪS Kā norit izceļotāju pirmās gaitas aiz okeāna VĒSTULE LATVIJAI NO ASV Man gadījās būt pirmajā DP tran. Cangkaiš^a ļ . » '"^'^'^radiofonā teica sl§l •mii i " ' i t tikpat * mm pasaules ģķ0 lai spētu aptu-uzbrukumu.' Labi ap-r Vašingtona tomer^ Nellingenā. IRO Area 2^ lietota tā saucamā atbildes mecha-nizēšana". DP, kas ierodas, piem., administratīvajā daļā izklāstīt savas raizes par apstākļiem vai personīgām neveiksmēm, saņem iespiestu kartīti ar virsrakstu: „Pre-sented as a Consolatioh for Trials and Tribiilation". Zem titulrindi-ņas teksts: ,,Yours is undpubtedly the saddest story I-ve ever heard". Visbeidzot, kartītes otrā pusē vēl ir piezīme :„The card is to be re-tained imtil yoa find someone with a padder story". • Latviski tas skanētu apmēram tā: „Izsni,egta kā mierinājums pārbaudījumos un bēdās. Jūsējais neapšaubāmi ir skumjākais stāsts, ko es jebkad esmu dzirdējis. Kartīte paglabājamā, ,kamēr Jūs atrodat kādu ar vēl skumjāku stāstu". > ^. -^v-v' Karļ-itei bijis pārsteidzējs efekts: lūdzēju rindas koridoros samazinājušās acīmredzami. V. D. nevienu kasti, kas lielāka par pusot-ļ kalpot, līdz ar ko brauciena lāiklS rlem kubikmetriem, ķiploku poli ša- k^iģa radās daudz un dažādas darba j.pamatots izmisums. Jo ko gan iespējas, par ko nodarbinātie saņēma Sl lai viņš svešā krastā iesāk bez tām paciņu cigarešu dienā. iii pāris ar vācu porcelānu pilnām kas- ceļā vienīgi mātes ar maziem bēr-i|. tēm? Izmisuma uzplūdi norima, kad niem sēdēja pie galda un tās apkal. Sp-^ tas pats bargais vīrs atvesti ja, ka poja. Visi pārējie apkalpojās paši un kastu tilpums tomēr neesot ierobe- ;eda pie galdiem stāvus stāvēdami, i l žots. Un te nu viņa tupēja, mana ari bērni un pusaudži, kuriem galdi P vecā koka lāde, kā cīrulītis pie bija drusku mazāki, nekā oieaugu^ ī mamuta apmēra lādes sāniem, uz šajiem. Ēdiena bijā pietiekami un'I. kuras bija rakstīts: Icikson, Mon- tas bija trekns, tā daudziem uz sejas IP treal, Oueb^c. ; no vielu maiņas radās izsitumi. Ķat- S uz melnā dēļa stāvēja, ka rā maltītē ikviens saņēma vienu „Mafine Flascher" aties no Hambur- apelsīni vai ābolu. Augļu dažam ut i | gas 16. novembrī un: mūsu vārdi ga- pārējā ēdiena rēķina kārojās Vairik. H ŗu garās slejās, ikviens ar numuru Jāpiemin arī pārbaudīts padptns par^^ jūras slimību — ēst mēreni itn rēgu- |f| i ari im kustēti ps tm <??rt npr» IpcnS. J SH V Nankinā nemitoties ^i?o ka arņerikāņu vest-coarjo, i^'* kā esot iizaici- - ar ^ ^ iin nodibināt koalīci- • bet Nankinas valdības ka vēstnieka Ātri uznākusi nakts redzēja patiesu tautu brālību: manā klēpī bija igauņu zēna kājas, uz pleca lietuvietes valgs, lampu bija apsedzis labais ķiploku polis, bet blakus nodalījumā pēc brīvās Ukrainas gauži raudāja divu mēnešu vecs zīdainis, Rīts nnāāccļļaa; lar angļu zonas melņral-bām gov^ aplokos, atkal siltu lokomotīves ūdeni kafijai, biskvītu lauzumiem maizes vietā, cigaretēm im mūsu drausmīgi netīrām rokām. Ūdens nebija pat atejā, kur ukrainis uz sausā spirta vārīja savam brēkulim pienu. Bet mēs vairs nesalām, mēs svīdām. iļzmezdamies gluži va-sargi, jo nu kurināts tika bez žēlastības, V:''''::^'-'^^^^^^^ Brēmenē nokļuvām otras dienas pievakarē!. Mans ģeogrāfijas skolotājs būtu sūtāms uz nespējnieku patversmi — šī ir poļu pilsēta, jo pirmajā stundā ļ^Hisi ar mums runāja tikai poļu niēlē, vai tas bija sargs, vai utu pulveru pūtēja. Arī bloku pār-sarunā ar cangkai- 8B, NVHT priekšā, kas būs karams kaklā im aizstās līdzšinējo vārdu. Es neatceros, kāds numurs manai koka lādītei, bet man pašai u* 204. Nu domāt, mēs braukšanai norīkotie, būtu jau tīri vai ievērojamo kārtā, bet kas to deva. Poļi trenkāja ķiploku jpoļus un baltiešus un bloku vecākie jeb pani biedēja: ,;Kartupe-ļus mizot!" — Konsuls, var gaidīt, ārsts var novilkt balto uzsvārci un uzpīpēt, bet pana norīkojums ir svēts likums. •,. Citādi nav ko sūdzēties, telpas spodras, izlietnēs pat kājās aizliegts mazgāt Ēdiens lābs, bet liess. Grāmatnīcā visu DP tautu laikraksti, vācu žurnāli un rakstāmpapīrs. Kafejnīcā sulas, cepumi, kafija un galdi, pie kuriem atvelkam elpu un rakstām vēstules. Jaukākais, ka vēl līdz šim neesmu runājusi angliski. Vakar to mēģināju pie konsula, bet viņš, cik spēdams, atbildēja vāciski. Jā, Kanāda valodu ziņā nākusi tālu pretim šim krastam, Ludvigsburgā, mani toreiz ieraudzījuši, ierēdņi sauca skaidri latviski: — Beidzot! Paldies Dievam! — ' Te oficiālā sarunu valoda ir vācu, valdošā poļu un biežāk dzirdētā — abu pirmo mistrojums. Vecs lietuvietis teica: — Es jau gan vairs neiemācīšos kanādiski. — Matīs krustdēls solās: — Es kanādiešu bērniem mācīšu latviski. — Uz to es viņam piedāvāju Mazo pareizrakstības vārdnīcu un Balii-ņas — Bērziņas latviešu gramatiku. Mēs taču braucam caur Kanādu uz Latviju. l Brēmenē, 15, nov. V e l t a Toma Šai IRO galvenais štābs Zenēvā izdevis nelielu,! glīti iļlustrētu brošūru ār npšaukuijnu „Fakti par bēgļiem". Brošūra i ar jauno IRŌ ģerboni — baltu glābšanai apli tumšzilā laukumā un zaļu uzrakstu IRO — izdots angļu valodā un tai sekos izdevumi franču un spāņu valodā, ' Ievadvārdos IRO ģenerāldirektors Viljems Taks aizrāda, ,ka pagājušajos gados par Eiro'pas bēgļiem daudz rakstīts ūn sarakstīts ari daudz aplamību. Tāpēc daudzās pasaules malās ir maldīgiI uzskati par bēgļu sastāvu gan rasiskā, gan politiskā, gan ai^odnieciskā zinā;;.: Brošūras iesākumā attēloti apstākļi, kādos b^gļu masas saplūdušas Rietumeiropā, minēti skaitļi par repatriāciju pirmajā laikā, pēc kara beigām, tad sīki tēlots stāvoklis tagad, kad vienu gadu darbojusies Iro Ar statistiku un diagrammām parādīts bēgļu etnislcais sastāvs, uzsverot, ka žīdu ir tikai 25 proc. no visiem. Sīki attēlots, kas darīts, bēgļu veselības uzlabošanai, arodu apmācīšanai utt. '. Nodaļā par bēgļu nākotni norādīts, ka īpa: IRO atzinuma gandrīz visus 598.000 bēgļus, kas pašlaik saņem aprūpi, būs jāpārved citur, jo jau tas fakts vien, ka tie devušies nometnēs, trija vai liecinot, ka Vācijā, Aus-ļtaiijā I šiem . cilvēkiem nav ^espēju jaunu dzīvi uzsākt. Bez tam būšot jāpārvieto arī ap 350.000 ārpus nometnēm dzīvojošo, kamēr ap 500.000 -f. visvair.āk pirmā kara laika bēgļu, apīm. recķot, paši spēs iekārtoties. Tā kā repatriācija praktiski plašākā mērogā vairs nav iespējama, tad toVnēr jāatrod iauņas mājvietas vismaz 750—900.000,Dersonām. Pēc 1RQ ^plēsumiem nākamajā^ lāri un kustēties "on sēdēt pēc lespē- » jas daudz svaigā gaisā. joties Ņujorkai, jsai uz kuģatļ| izdalīja muitas deklarāciju formulā-rus: un katram bijā jādeklarē visa līdzvedamās mantas, izņemot personīgās drēbes, ve izpildītām anke u un grāmatas. Pret tām izsniedza kvīti, bet pret to ostā saineķlē ja nodotās dek larācijas un pārbaudīja bagāžu. Mui«;-I tas ierēdņi ļoti korrektā veidā to i veica ļoti ātri. īpaši strādnieki at- ' l i ^ p a direktīvā franču ^komū^ sazieŗi atslēdza koferus un atsaiņoja lil^'ļjg^a. ^ ieskaitot. ziņojumu avoti neesot ap-no iegūtajiem doku-sicaidri pierādot, ka Krem-saiņus. Bagāžu no kuģa novietoja apm. 200 m garā hallē to īpašnieku uzvārdu alfabētiskā kārtībā uh 5 stundU; laikā visu• 813 pasažieru bā-WĶ gāža bijā pārbaudīta. Līdz formalitāšu . noskaidrošanai | | | atbraucējus pie sagaidītājiem -nelai-11 dā. Tie bija novietoti atsevišķā tel- &Ēt£ un rīkojumu saņemšanu īlSorma, turpmāk pieķrit Ža-aDiklo," kolidz šim uzskatīja par 'dhikoniōnistu Nr. 2 un Staļinam itigu teorētiķi, un. Ahdrē Marti, ttam ekstrēmistam" , ar četru Maskavā. Torezs, pā un sēdēja ērtos krēslos, gaidīdami « Sar ī .uz priekšu pa-vairākas stundās, kamēr izsauc pēc ^;cSc ^ ^ vārda...Tā kā ar kuģi atbrauca g a n - l p ^ " - ' • ^' - y - • drīz tiķM tādi, par kuriem bija vojuši radi vai paziņas ASV, tad ajt-j w urna ar t. i., šajā finanču gadā, paredzēts izvietot 381.000 bēgļu, pie kam paredzēts, ka no tiem 57.000 atradīs mājvietas Rietumeiropā— Lielbritānijā, Francijā un Beneluksa valstīs, 75.000 ASV, 60.000 Kanādā, 50.000 Palestī-nā, 30.000 Argentīnā, 20.000 Austrālijā, 15.000 Brazīlijā, 5.000 Gvatema-lā, 10.000 Venecuēlā, 5.000 Cīlē, 10.000 Kolumbijā, 5.OOOPerū, 3.0Ō0 Parag-vajā, 2.000 .Ziemeļafrikā un 1000 Jaunzēlandē. Bez tam paredz, ka šai gadā ap 42.000 bēgļu izceļos individuāli, izmantojot savas pazīšanās vai sakarus ārvalstīs. Pirmā darbības gadā IRO faktiski jau esot palīdzējusi 44.207 individuālas izceļošanas gadījumos. Nodaļā par transporta iespējām plašāk attēlota IRO flote, kuras uzturēšana izmaksā jot • 155.000 dolāru dienā un kurā spējot pārvest apm. 1:^.000 personu mēnesī. Speciāla nodaļa brošūrā veltīta sjarežģītajam uzdevumam atrast iespējas nodarbināt intelliģento profesiju speciālistus viņu pašu arodos.' Nodaļā ar virsrakstu „Ko bēgļi var piedāvāt", aizrādīts, ka viena trešā daļa no pieaugušajiem vīriešu kārtas bēgļiem ir kvalificēti strādnieki, viena ceturtdaļa ir laukstrādnieku, ap 13 proc. ir ar augstskolas izglītību, administratori, intellektuāļi vai mākslinieki. Ar piemēriem rakstu-rota .IRO arodpārbaudes ,komisiju darbība. Kādā mašīnistu grupā šāda komisija esot atradusi, : ka no 629 pārbaudāmiem mašīnistiem 101 klasificējams par meistaru, 208 par pirmšķirīgi kvalificētiem. . Augstā kvalifikācija pārbaudīto bēgļu vidū izskaidrojama aŗ Eiropas darba em. Pīka un . . ^, , ^ , , „ ,, «(sal^evola-vēstules afēru ir • skaidri braucēju t a l a l ^ s ^ p i t a ^ I ^ AI)! vācu komunisti sa-norit^__ sagaidit^ju aiigādfta. ^^^^^ protestēt vienkārši sagaidītāju nebija, par t^em vm nu organizac^^ izl^pšanas kra^^^ tiek pašam ar sevi^ ku vai organizāciju palīdzību' gala. iAfr^ „ m mnoi Pat par bagāžas4ansportū:n^^^ līdz dzelzceļa stādjai,^j^ projām no W^ pašam ātbrž\icējam Vai t^^^ Braucot vilcienā katrs pasažieris-' - te var vest 150 mārciņas bagāžas par y^ brīvu, par pārējo bagāžu jāpiemak- -M^ sā. Viena bagāžas saiņa svars nedrīkst pārsniet 200 mārciņu. Braukšanas biļete no Ņujorkas līdz Čikāgai maksā ap 32 dolāri. Vago-iM nos tikai mīkstie sēdekļi. ; Interesanti, ka visi kuģa Ņujorkas ostā nesaņēma vienā- ^ISti ,^«nri/l.i^r®^^^»: la ASV ar :1 Pal3 nesenajā intervijā jl::liķa:saprast, ka komūnis- " "^"ejā pasaulē uzskata lepeno ieroci. Šī Sta- Sli,,./,^W> raksta Džo^^^^ wAlsops, nepārprotami ir .™P •: naciohā: dus identifikācijas dokumentus. Pa ••mmm ieceļoSa nas Vīzu, citi konsu'"' ka dodas uz ASV, bet LandingCard ar zīmogu, ka le šanai ir likumīga atļauja, bet šī kar^| te, nokāpjot no kuģa, tika atpr^ita. j | | Ņujorkā, novembrī. ' ži saņēma Exit Permit un i e e e l ( » a - | » a j j , ^ ^ ; i ^ ar- , d t i , konsulātu-apliec» — • • • "acijas spētu rast J. st. RmAKCtm mm RAKSTĪT L. R u d 2 ī t i s, Kemptenē , KĀDA NEPIECIEŠAMA M^TA, ^ ^ ^ j ^ Mūsu apgādi ir rūpējusies par' tuvumā die- 9f7»i« ^c'Ja. lai aiz- «zvešanu ar varu. .ciemā pie is smagā mazvērtīgu izdevumu iespiesai«i.i«: Tiem, kas atstāj EiŗopuAm;latoieJtt?|*it|^^^, ^ nometņu saimes, tā ir sagādāts ^ floi .j^ģ. :kuMras^ērtIbu,icp:lik^^ vai pārsūtīt pa pastu, kas ir Pat P» • s| 4:p.ai ,,,7» tiem, par Lm rocigāk. Vienas Joti vajadzīgas mģ^':^^: izbēg?, tas tomēr'tfūksti-lābas^^.^^I^^ ^«duši l i g - ^ f fi kartes, kāda varētu būt, p i e f f i^.,.WtabS^ dēlus ^ un Mantinieka kartogrāfijas : tāl&^ £ Rīgā izdotā trīskrāsainā I^^^īpMia^f^^^^^^ kar'e ar mērogu 1:450.000, ķac^ f ļ tanks, starp citu, atrodama Kemptenes;£|%y.^^ LaRtvu.n ātajoutt skaor lās.v ešiniekiem^,^; '^t^aa^t ie- '''4 %»fiC,.,L;*E^ji ^ ēvzemē; kd allaž pieminēsim. Len^ f ^'aS^^^n k a H n i & " i^bāl atmiņa, un dzirdētos ^ a i ^ "cija. DS"?- nespējam labi lokalizēt citu :^^v^ Labai dzimten'.. kartei J^^' -ģ rokās būtu neatsverama vērtit*. . šāt 1 "^^iStoru kas: t g • i n n P g s ' • - J k st K r P .ia ja tā ir k; ša cā 11 5e laju re vi, tru bīt un ka kā āte Va Fr ar ien Sir pa
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, November 23, 1948 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1948-11-23 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari481123 |
Description
Title | 1948-11-23-02 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text | , 153.00 vemto" LATVUA, 1948. g. 23. novonbrt „ . .. I ATVIJU», (Q:wsMm» Nr. 104 (209) 1948. g. 23. novembri kt ©tstora |®rak«ni nd taldāliem parak-reketos Izteikta» dodm nav katrā m^a r«tfakdiai domss. Beid2amā laikā, sākot plakt cerībām par pavērtām im tomēr neatvērtām durvīm izceļošanai uz ASV, atkārtoti atskanējušas, balsis, ķa katram pašam jābūt aktīvākam, jo citādi hekiAT netiksim un nekā nesa-gaidīsiera. Pieminēti arī piemēri, ktir, aktīvi un enerģiski rīkodamies, cilvēki jau izlēkuši laukā no apburtā ap]a, fittādā un dzīvo kā līdztiesīgi starp brīviem ļaudīm Un kaut tam blakus notikuil arī nelaimigi nolēcieni tumsā, tas viss mūs i>a-taisa nemierīgus un nomāc vel vairāk. Neviena Šimbrīžam nevar ne iedomāties, dk un kādas vēstules tagad pasts nes pāri ūdeņiem ar saucieniem pēc palīdzības; Bet cik necik padomājot, varēs arī saprast, ka šādu individuālu vēstuļu: un sauseņu atbalss vienmēr neizskanēs fhži tā, kā gribēts un gaidīts. Pirmkārt, ko gan visu šādās individuālās vēstulēs neparaksta, otrkārt, kam gan tās nepiesūta, treškārt, cik atsevišķās versijās atsevišķām per- OTiām iās dažs neizsūta ui^^ ce-turtkārt, kādus blāķus šo vēstu] viena atsevišķs adresāts nesaņem. Tajā pašā laikā tūkstošiem citu, kas varbūt būtu varējuši palīdzēt, nesaņem neyienu tādu vēstuli. Amerikā, kur arodbiedrības, arteļi un dar-ba aa^des uzņēmumi, runā tūkstošu un desmit tūkstošu vārdā, mēs inēģinam ielauzties individuāli! Sen jau vajadzējis būt aktīvākiem sen jau vajadzējis rīkoties un ne jau Amerikas virzienā vien. Bet tas Vispirms ir bijis jādara un arī vē tagad ir jādara nevis individuāli bet organizēti, caur pašu vēlētām un pašu uzturētām organizācijām. Diemžēl, šīs organizācijas Vēi vienmēr sevi visvairāk parāda runāšanā ne īstā darbā urt izdarīšanā. Tādē tās draud kļūt tik nepopulāras, ka caurmēra vēlētājs pāt nemaz nezina kur tās atrodas, vai vēl pastāv un ko dara. Zinu, ka šie vārdi neglaimo nevienaņa, bet tie nav arī izgudroti tā ir īstenība, kas ir jāsauc vārdā Katrs ņlēs alkstam pēc kopības, l^as, patiesas, atklātas un aktīvas. Aizkavēta darba, neizmantotu iespēju un spiedīgu vajadzību ir -tik bezgiala daudz, ka tās taisni brēktln brēc pēc darbīgām rokām un dedzīgām sirdīm; Domāju, ka mums tādi ari ir, bet, Ja ir, tad lai rīkojas, lai Hck sevi sajust. Alfr. Abers UVU NR. 204 I Mēs ierodamies DZEJNIECES VELTAS TOMAS RAKSTS PAR BRAUCIEI^U UZ KANĀDU Jau sākums bija* neparasts. Kad, radus Kanādas ceļam izvadījusi, atgriezos Manheimas nometnē, vārtu sargs vēstīja: „Jums tūlīt ar visām paunām jādodas uz Ludvigsburgu." Man kabatā bija 60 feniņi, un es Daraustiju plecus, nodomādama: ari šoreiz noturēšos nebraukuši; reiz tā bija grāmata, tad nervi un tagad iemesls palikšanai būs naudas irū-kums. Bet manus, nodomus izgaisināja mūsu izvietošanas daļas vadī- ;ājap ar roku uz sirds liecinādama: — Jums jābrauc, vīzu vairs nepagari-nās, un tad jums Kanādu neredzēt kā savu ausu. — — Man ir tikai 60 feniņi, — es nekustējos nō vietas. — Es jau ziņoju to, bet man atbildēja, lai savācot jums kollekti. — — Kollekti? Man? Ne mūžam! — Lādēju likteni un skrēju pie uzpircējiem, kur jau mēnešiem gulēja pārdošanai nodotas manas mantas. Jāatzīstas, man negāja tik ļauni kā darba vīram Rikām, kam par melno iesvētāmo im laulājamo- kārtu, kas desmit gadus godam kalpojusi, grieķis piesolījis divas mārciņas jēra gaļas . . . Nabaga Riks, pat vāciete to bija piekrāpusi. Par šķību somu ar pieminēto iesvētāmo — laulājamo kārtu, segu, kurai vidū bijis tikai viens caurums, diviem pāriem valkātu zābaku, divdesmit zobu sukām, sievas 1938. gada kleitu un koka lustru viņš bija saņēmis simts marku. Man negāja tik augsti. Ziepes neviens nepirka, un par tumšo miltu maišeli dzēriendaris iedeva divdesmit markui Un tomēr, kad tautieši, kam augsta teikšana, atļāva savam darīšanu braucienam pievienot nianu izpriecas, mani sešdesmit feniņi bija pārvērtušies sešdesmit markās, ko noUku galdā par benzīnu. Ar vienu vēzienu es biju atpirkusies no nometnes vlriAives, kas deviņus mēnešus bija mans nams un mana pils. Kas nāca līdzi? Sēļu zemes manuskripts, mala krūze un koka ceļa lāde,,kas reiz no Rīgas bija devusies uz Ostrovu un Ļisiciem, no Opočkas atkāpusies, pieredzējusi asiņainās Vidzemes dienas, izbraukusi vēlreiz caur Rīgu, atvilkusi elpu Kuldīgā izlaupīta uz kuģa ceļā uz Gotenha-fenu, drebējusi Berlīnas pagrabā, bēgusi caur Insbruku uz (Jēru un beidzot, vecu avīžu pilna, gulējusi uz skapja Veidenē un Manheimā. Mēs abas nespējam šķirties, ^ im, iešūta zili rūtotā loga aizkarā, tā solījās izturēt ceļojumu caur Kanādu uz Latviju. Par abām kopā sasniedzām pirmo rekordu manā mūžā: no Manheimas līdz vilcienam LudVigsburgā, ieskaitot pulvera pūšanu un DP kartes atņemšanu izvietošanas nometnē, nokļuvām četrās stundās. Bet vilcienā mūs pārsteidza poļi, kas ēda ķiplokus un sarunājās vāciski. Baltijas asi turējām kopā ar igaunietēm, ku- 'as, izsniegto pārtiku sadalot, konservu desu mērīja ar manu centi*- metra mēru. Pirmajā gājienā katrs dabūja vienu centimetru, ļoti resnas desas un sauju sausas, graudainas vērša gaļsis. Ķiploku polis nesa kafijai ūdeni no lokomotīves, bet viņa sieva man jautāja: — Vai jūs arī esat šuvēja? — Kad bijām uz vietas stundas trīs; saluši, vagonā. aizelsies egāzās ķiploku polis ar pusduci bērnu un pāris sievām, kliegdams:'>— Divās stundās no Ulmas! Mans rekords bija pagalam. Nu mēs varējām braukt., Saspie-dāmies ciešāk, jo vēl salām, un vilciens, vairāk atpakaļ kā uz priekšu iedams, tomēr šļūca uz Brēmeni. nezināma 21. novembri prāvs pulciņš latvie-^ §u ar mūsu karogu pa Briseles ielām devās uz beļģu nezināmā karavīra kapu: Sūtnis Dr. M. Valters tur nolika Latvijas vainagu, godinot Beļģijas brīvības cīnītājus un izteicot mūsu nelokāmo gribu atgūt Latvijas brīvība 18. novembrī sūtnis Dr. M. Valters izbrauca uz Ostendi, kur nolika ziedus uz Beļģijā mirušo latviešu karavīru kapiem. viesu ōveice šuDP no-mēs Latvijas draugi Zenēvā 18. vembrl noskatījās filmu ,JKas esam, ko mēs gribam?" Sūtņa J. Peldmaņa aicināti, ieradās ap 300 viesu, kas pārstāvēja Starptautisko Sarkano Krustu, Sarkanā krusta starptautisko ligu, IRO, UN, Eiku-mēnisko padomi, Vispasaules, baznīcas apvienību, Bērnu palīdzības ūni-ju uc starptautiskas organizācijas. Bija ieradušies arī lietuvieši, igauņi, poļi un daudz Šveices polītiķu, žurnālistu un sabiedrisku darbinieku. Šķiroties viesi izteica labākos novē-lejunu^ Latvijai. etnu KASELES tuvumā esošās sanatorijas, īpaši Merkhauzenas sanatoriju, kur pēdējā laikā pārvietoti daudzi latvieši, jau 2 gadus aprūpē Kaseles Betenhauzenas latviešu YMGA un YWGA, sadarbībā ar nometnes komiteju un pēdējā laikā arī Daugavas Vanagiem. Koncertos bez maksa? M. Briksele. Gādāts slimniekiem arī par medikamentiem, grāmatām uc vajadzībām. FLENSBURGAS DP jūrskolai ir izredzes ar IRO palīdzību iegūt vajadzīgo aparātu kuģu radiotelegra-fistu kursu noorganizēšanai. Tos rīkos tad, ja pieteiksies pietiekams reflektantu skaits. Kandidātiem jāpieteicas DP Navigation and Sea- Eng. school: (24b) Flensburg, Mun-ķetoft. 1. ĪZlE^mĀŠ aizliegumu vakaros pēc pl. 21 bērniem un jauniešiem noteikusi Mindienes Varhera nometnes skolu valde. Katru vakaru pl. 21 atskan ģaŗš sirēnas pūtiens, kas dzirdams vairāku kilometru attālumā. Nometnes skolās, mācās baltieši un ukraiņi. PIENSAIMNIEKIEM darba iespējas' ASV un Kanādā meklē Latvijas piensaimnieku centrālā savienība, izsūtot ofertes un ar sludinājumiem presē. Darbinieki, kas vēlās piedalīties šajā kopējā pasākumā, lūgti izdevumu segšanai iesūtīt DM 3 . - E. Antonam: DP Camp Kleinkōtz bei Gunzburg/Don., n (13b). ^' , ' Ipatakais trimdas izdevums: Raķstita ventiņu izloksnē, ^/ ar R e i ņ a B t r z g a ļa zīmētu tekstu un daudzām ilustrācijām. Cena DM 1,50. Pieprasiet nometņu grāmatnīcās. Vairumā ar atlaidi LATVIJAS apgādā, Gūnzburg/Do, Marktplatz 25. Pārvedot mums naudu pa pastu, - . . neaizmirstiet ai pārveduma talona parasti,piedalījusies Z. Ze.ntiņš, Pn- otrā pusē atzīmēt, p a r k o Jū mo Dei Rosi, E,Svare, R. Līcis un atbild zmis bija milzīgs baltkrūtains pans, cas, segas izsniegdams, mūs uzlūkoja <:ā tārpus. Kad bijām nomazgājušies un atkal pazinām cits citu, kāds bērns teica: — Māmiņ, es zinu^ kāpēc mūsu transporta vadītājam bija balti cimdi. Lai redzētu, cik netīras kļūst tī* ras rokas. — No Bucbadias nometnes braukušie stāstīja leģendas par dzeramo un mazgājamo ūdeni'vildenā, maizi, ēr-ļsport^^ tām vietām, bet mēs viņiem neticē- tvaikoni„Gen.W. M. Blackļv atstāja ; ^ . . . •„ . ; / V 813 pasažieri, to vidū 32 latvJeši. Ve- Pirmie baigie mirkļi mus ķera am- cākajam DP transportā bija 79 gadi bulancē;: kur ikvienam, kas nevarēja bet vidēji treša daļa ^ pasažieru biia uzrādīt apliecību pār tīfa un baku jaunāki par 20 gadiem. Tvaikoņa I injekcijām, dūra un skrāpēja pret Upkalpē gan bija^ 200 personu bet tā % visām sērgām par jaunu. Toties ba- tomēr par mazu, lai braucējus HD- 81 gāžas nojumē piedzīvojām lielākuUalpotu tādā veidā, kā tas notiek pretimnākšanu. Kad bagāžas pieņe- uz pasažieru kuģiem. Tāpēc braucē- >' mējs bija nokliedzis, >ka nepieņems jiem bijā pašiem sevi jāpalīdz ao- -i SAVIENOTAJĀS VALSTĪS Kā norit izceļotāju pirmās gaitas aiz okeāna VĒSTULE LATVIJAI NO ASV Man gadījās būt pirmajā DP tran. Cangkaiš^a ļ . » '"^'^'^radiofonā teica sl§l •mii i " ' i t tikpat * mm pasaules ģķ0 lai spētu aptu-uzbrukumu.' Labi ap-r Vašingtona tomer^ Nellingenā. IRO Area 2^ lietota tā saucamā atbildes mecha-nizēšana". DP, kas ierodas, piem., administratīvajā daļā izklāstīt savas raizes par apstākļiem vai personīgām neveiksmēm, saņem iespiestu kartīti ar virsrakstu: „Pre-sented as a Consolatioh for Trials and Tribiilation". Zem titulrindi-ņas teksts: ,,Yours is undpubtedly the saddest story I-ve ever heard". Visbeidzot, kartītes otrā pusē vēl ir piezīme :„The card is to be re-tained imtil yoa find someone with a padder story". • Latviski tas skanētu apmēram tā: „Izsni,egta kā mierinājums pārbaudījumos un bēdās. Jūsējais neapšaubāmi ir skumjākais stāsts, ko es jebkad esmu dzirdējis. Kartīte paglabājamā, ,kamēr Jūs atrodat kādu ar vēl skumjāku stāstu". > ^. -^v-v' Karļ-itei bijis pārsteidzējs efekts: lūdzēju rindas koridoros samazinājušās acīmredzami. V. D. nevienu kasti, kas lielāka par pusot-ļ kalpot, līdz ar ko brauciena lāiklS rlem kubikmetriem, ķiploku poli ša- k^iģa radās daudz un dažādas darba j.pamatots izmisums. Jo ko gan iespējas, par ko nodarbinātie saņēma Sl lai viņš svešā krastā iesāk bez tām paciņu cigarešu dienā. iii pāris ar vācu porcelānu pilnām kas- ceļā vienīgi mātes ar maziem bēr-i|. tēm? Izmisuma uzplūdi norima, kad niem sēdēja pie galda un tās apkal. Sp-^ tas pats bargais vīrs atvesti ja, ka poja. Visi pārējie apkalpojās paši un kastu tilpums tomēr neesot ierobe- ;eda pie galdiem stāvus stāvēdami, i l žots. Un te nu viņa tupēja, mana ari bērni un pusaudži, kuriem galdi P vecā koka lāde, kā cīrulītis pie bija drusku mazāki, nekā oieaugu^ ī mamuta apmēra lādes sāniem, uz šajiem. Ēdiena bijā pietiekami un'I. kuras bija rakstīts: Icikson, Mon- tas bija trekns, tā daudziem uz sejas IP treal, Oueb^c. ; no vielu maiņas radās izsitumi. Ķat- S uz melnā dēļa stāvēja, ka rā maltītē ikviens saņēma vienu „Mafine Flascher" aties no Hambur- apelsīni vai ābolu. Augļu dažam ut i | gas 16. novembrī un: mūsu vārdi ga- pārējā ēdiena rēķina kārojās Vairik. H ŗu garās slejās, ikviens ar numuru Jāpiemin arī pārbaudīts padptns par^^ jūras slimību — ēst mēreni itn rēgu- |f| i ari im kustēti ps tm ?rt npr» IpcnS. J SH V Nankinā nemitoties ^i?o ka arņerikāņu vest-coarjo, i^'* kā esot iizaici- - ar ^ ^ iin nodibināt koalīci- • bet Nankinas valdības ka vēstnieka Ātri uznākusi nakts redzēja patiesu tautu brālību: manā klēpī bija igauņu zēna kājas, uz pleca lietuvietes valgs, lampu bija apsedzis labais ķiploku polis, bet blakus nodalījumā pēc brīvās Ukrainas gauži raudāja divu mēnešu vecs zīdainis, Rīts nnāāccļļaa; lar angļu zonas melņral-bām gov^ aplokos, atkal siltu lokomotīves ūdeni kafijai, biskvītu lauzumiem maizes vietā, cigaretēm im mūsu drausmīgi netīrām rokām. Ūdens nebija pat atejā, kur ukrainis uz sausā spirta vārīja savam brēkulim pienu. Bet mēs vairs nesalām, mēs svīdām. iļzmezdamies gluži va-sargi, jo nu kurināts tika bez žēlastības, V:''''::^'-'^^^^^^^ Brēmenē nokļuvām otras dienas pievakarē!. Mans ģeogrāfijas skolotājs būtu sūtāms uz nespējnieku patversmi — šī ir poļu pilsēta, jo pirmajā stundā ļ^Hisi ar mums runāja tikai poļu niēlē, vai tas bija sargs, vai utu pulveru pūtēja. Arī bloku pār-sarunā ar cangkai- 8B, NVHT priekšā, kas būs karams kaklā im aizstās līdzšinējo vārdu. Es neatceros, kāds numurs manai koka lādītei, bet man pašai u* 204. Nu domāt, mēs braukšanai norīkotie, būtu jau tīri vai ievērojamo kārtā, bet kas to deva. Poļi trenkāja ķiploku jpoļus un baltiešus un bloku vecākie jeb pani biedēja: ,;Kartupe-ļus mizot!" — Konsuls, var gaidīt, ārsts var novilkt balto uzsvārci un uzpīpēt, bet pana norīkojums ir svēts likums. •,. Citādi nav ko sūdzēties, telpas spodras, izlietnēs pat kājās aizliegts mazgāt Ēdiens lābs, bet liess. Grāmatnīcā visu DP tautu laikraksti, vācu žurnāli un rakstāmpapīrs. Kafejnīcā sulas, cepumi, kafija un galdi, pie kuriem atvelkam elpu un rakstām vēstules. Jaukākais, ka vēl līdz šim neesmu runājusi angliski. Vakar to mēģināju pie konsula, bet viņš, cik spēdams, atbildēja vāciski. Jā, Kanāda valodu ziņā nākusi tālu pretim šim krastam, Ludvigsburgā, mani toreiz ieraudzījuši, ierēdņi sauca skaidri latviski: — Beidzot! Paldies Dievam! — ' Te oficiālā sarunu valoda ir vācu, valdošā poļu un biežāk dzirdētā — abu pirmo mistrojums. Vecs lietuvietis teica: — Es jau gan vairs neiemācīšos kanādiski. — Matīs krustdēls solās: — Es kanādiešu bērniem mācīšu latviski. — Uz to es viņam piedāvāju Mazo pareizrakstības vārdnīcu un Balii-ņas — Bērziņas latviešu gramatiku. Mēs taču braucam caur Kanādu uz Latviju. l Brēmenē, 15, nov. V e l t a Toma Šai IRO galvenais štābs Zenēvā izdevis nelielu,! glīti iļlustrētu brošūru ār npšaukuijnu „Fakti par bēgļiem". Brošūra i ar jauno IRŌ ģerboni — baltu glābšanai apli tumšzilā laukumā un zaļu uzrakstu IRO — izdots angļu valodā un tai sekos izdevumi franču un spāņu valodā, ' Ievadvārdos IRO ģenerāldirektors Viljems Taks aizrāda, ,ka pagājušajos gados par Eiro'pas bēgļiem daudz rakstīts ūn sarakstīts ari daudz aplamību. Tāpēc daudzās pasaules malās ir maldīgiI uzskati par bēgļu sastāvu gan rasiskā, gan politiskā, gan ai^odnieciskā zinā;;.: Brošūras iesākumā attēloti apstākļi, kādos b^gļu masas saplūdušas Rietumeiropā, minēti skaitļi par repatriāciju pirmajā laikā, pēc kara beigām, tad sīki tēlots stāvoklis tagad, kad vienu gadu darbojusies Iro Ar statistiku un diagrammām parādīts bēgļu etnislcais sastāvs, uzsverot, ka žīdu ir tikai 25 proc. no visiem. Sīki attēlots, kas darīts, bēgļu veselības uzlabošanai, arodu apmācīšanai utt. '. Nodaļā par bēgļu nākotni norādīts, ka īpa: IRO atzinuma gandrīz visus 598.000 bēgļus, kas pašlaik saņem aprūpi, būs jāpārved citur, jo jau tas fakts vien, ka tie devušies nometnēs, trija vai liecinot, ka Vācijā, Aus-ļtaiijā I šiem . cilvēkiem nav ^espēju jaunu dzīvi uzsākt. Bez tam būšot jāpārvieto arī ap 350.000 ārpus nometnēm dzīvojošo, kamēr ap 500.000 -f. visvair.āk pirmā kara laika bēgļu, apīm. recķot, paši spēs iekārtoties. Tā kā repatriācija praktiski plašākā mērogā vairs nav iespējama, tad toVnēr jāatrod iauņas mājvietas vismaz 750—900.000,Dersonām. Pēc 1RQ ^plēsumiem nākamajā^ lāri un kustēties "on sēdēt pēc lespē- » jas daudz svaigā gaisā. joties Ņujorkai, jsai uz kuģatļ| izdalīja muitas deklarāciju formulā-rus: un katram bijā jādeklarē visa līdzvedamās mantas, izņemot personīgās drēbes, ve izpildītām anke u un grāmatas. Pret tām izsniedza kvīti, bet pret to ostā saineķlē ja nodotās dek larācijas un pārbaudīja bagāžu. Mui«;-I tas ierēdņi ļoti korrektā veidā to i veica ļoti ātri. īpaši strādnieki at- ' l i ^ p a direktīvā franču ^komū^ sazieŗi atslēdza koferus un atsaiņoja lil^'ļjg^a. ^ ieskaitot. ziņojumu avoti neesot ap-no iegūtajiem doku-sicaidri pierādot, ka Krem-saiņus. Bagāžu no kuģa novietoja apm. 200 m garā hallē to īpašnieku uzvārdu alfabētiskā kārtībā uh 5 stundU; laikā visu• 813 pasažieru bā-WĶ gāža bijā pārbaudīta. Līdz formalitāšu . noskaidrošanai | | | atbraucējus pie sagaidītājiem -nelai-11 dā. Tie bija novietoti atsevišķā tel- &Ēt£ un rīkojumu saņemšanu īlSorma, turpmāk pieķrit Ža-aDiklo," kolidz šim uzskatīja par 'dhikoniōnistu Nr. 2 un Staļinam itigu teorētiķi, un. Ahdrē Marti, ttam ekstrēmistam" , ar četru Maskavā. Torezs, pā un sēdēja ērtos krēslos, gaidīdami « Sar ī .uz priekšu pa-vairākas stundās, kamēr izsauc pēc ^;cSc ^ ^ vārda...Tā kā ar kuģi atbrauca g a n - l p ^ " - ' • ^' - y - • drīz tiķM tādi, par kuriem bija vojuši radi vai paziņas ASV, tad ajt-j w urna ar t. i., šajā finanču gadā, paredzēts izvietot 381.000 bēgļu, pie kam paredzēts, ka no tiem 57.000 atradīs mājvietas Rietumeiropā— Lielbritānijā, Francijā un Beneluksa valstīs, 75.000 ASV, 60.000 Kanādā, 50.000 Palestī-nā, 30.000 Argentīnā, 20.000 Austrālijā, 15.000 Brazīlijā, 5.000 Gvatema-lā, 10.000 Venecuēlā, 5.000 Cīlē, 10.000 Kolumbijā, 5.OOOPerū, 3.0Ō0 Parag-vajā, 2.000 .Ziemeļafrikā un 1000 Jaunzēlandē. Bez tam paredz, ka šai gadā ap 42.000 bēgļu izceļos individuāli, izmantojot savas pazīšanās vai sakarus ārvalstīs. Pirmā darbības gadā IRO faktiski jau esot palīdzējusi 44.207 individuālas izceļošanas gadījumos. Nodaļā par transporta iespējām plašāk attēlota IRO flote, kuras uzturēšana izmaksā jot • 155.000 dolāru dienā un kurā spējot pārvest apm. 1:^.000 personu mēnesī. Speciāla nodaļa brošūrā veltīta sjarežģītajam uzdevumam atrast iespējas nodarbināt intelliģento profesiju speciālistus viņu pašu arodos.' Nodaļā ar virsrakstu „Ko bēgļi var piedāvāt", aizrādīts, ka viena trešā daļa no pieaugušajiem vīriešu kārtas bēgļiem ir kvalificēti strādnieki, viena ceturtdaļa ir laukstrādnieku, ap 13 proc. ir ar augstskolas izglītību, administratori, intellektuāļi vai mākslinieki. Ar piemēriem rakstu-rota .IRO arodpārbaudes ,komisiju darbība. Kādā mašīnistu grupā šāda komisija esot atradusi, : ka no 629 pārbaudāmiem mašīnistiem 101 klasificējams par meistaru, 208 par pirmšķirīgi kvalificētiem. . Augstā kvalifikācija pārbaudīto bēgļu vidū izskaidrojama aŗ Eiropas darba em. Pīka un . . ^, , ^ , , „ ,, «(sal^evola-vēstules afēru ir • skaidri braucēju t a l a l ^ s ^ p i t a ^ I ^ AI)! vācu komunisti sa-norit^__ sagaidit^ju aiigādfta. ^^^^^ protestēt vienkārši sagaidītāju nebija, par t^em vm nu organizac^^ izl^pšanas kra^^^ tiek pašam ar sevi^ ku vai organizāciju palīdzību' gala. iAfr^ „ m mnoi Pat par bagāžas4ansportū:n^^^ līdz dzelzceļa stādjai,^j^ projām no W^ pašam ātbrž\icējam Vai t^^^ Braucot vilcienā katrs pasažieris-' - te var vest 150 mārciņas bagāžas par y^ brīvu, par pārējo bagāžu jāpiemak- -M^ sā. Viena bagāžas saiņa svars nedrīkst pārsniet 200 mārciņu. Braukšanas biļete no Ņujorkas līdz Čikāgai maksā ap 32 dolāri. Vago-iM nos tikai mīkstie sēdekļi. ; Interesanti, ka visi kuģa Ņujorkas ostā nesaņēma vienā- ^ISti ,^«nri/l.i^r®^^^»: la ASV ar :1 Pal3 nesenajā intervijā jl::liķa:saprast, ka komūnis- " "^"ejā pasaulē uzskata lepeno ieroci. Šī Sta- Sli,,./,^W> raksta Džo^^^^ wAlsops, nepārprotami ir .™P •: naciohā: dus identifikācijas dokumentus. Pa ••mmm ieceļoSa nas Vīzu, citi konsu'"' ka dodas uz ASV, bet LandingCard ar zīmogu, ka le šanai ir likumīga atļauja, bet šī kar^| te, nokāpjot no kuģa, tika atpr^ita. j | | Ņujorkā, novembrī. ' ži saņēma Exit Permit un i e e e l ( » a - | » a j j , ^ ^ ; i ^ ar- , d t i , konsulātu-apliec» — • • • "acijas spētu rast J. st. RmAKCtm mm RAKSTĪT L. R u d 2 ī t i s, Kemptenē , KĀDA NEPIECIEŠAMA M^TA, ^ ^ ^ j ^ Mūsu apgādi ir rūpējusies par' tuvumā die- 9f7»i« ^c'Ja. lai aiz- «zvešanu ar varu. .ciemā pie is smagā mazvērtīgu izdevumu iespiesai«i.i«: Tiem, kas atstāj EiŗopuAm;latoieJtt?|*it|^^^, ^ nometņu saimes, tā ir sagādāts ^ floi .j^ģ. :kuMras^ērtIbu,icp:lik^^ vai pārsūtīt pa pastu, kas ir Pat P» • s| 4:p.ai ,,,7» tiem, par Lm rocigāk. Vienas Joti vajadzīgas mģ^':^^: izbēg?, tas tomēr'tfūksti-lābas^^.^^I^^ ^«duši l i g - ^ f fi kartes, kāda varētu būt, p i e f f i^.,.WtabS^ dēlus ^ un Mantinieka kartogrāfijas : tāl&^ £ Rīgā izdotā trīskrāsainā I^^^īpMia^f^^^^^^ kar'e ar mērogu 1:450.000, ķac^ f ļ tanks, starp citu, atrodama Kemptenes;£|%y.^^ LaRtvu.n ātajoutt skaor lās.v ešiniekiem^,^; '^t^aa^t ie- '''4 %»fiC,.,L;*E^ji ^ ēvzemē; kd allaž pieminēsim. Len^ f ^'aS^^^n k a H n i & " i^bāl atmiņa, un dzirdētos ^ a i ^ "cija. DS"?- nespējam labi lokalizēt citu :^^v^ Labai dzimten'.. kartei J^^' -ģ rokās būtu neatsverama vērtit*. . šāt 1 "^^iStoru kas: t g • i n n P g s ' • - J k st K r P .ia ja tā ir k; ša cā 11 5e laju re vi, tru bīt un ka kā āte Va Fr ar ien Sir pa |
Tags
Comments
Post a Comment for 1948-11-23-02