Bavarijas Latviesu vestnesis, November 23, 1948

              18. g. 20. novea,b^
ILAS
•KOMtNisļ,^
Dija izbalējusi, b«
Vien sev'pS
gadu, draudzības
«eja Irjo. „AtiS
^pe ams," viņa
a Somijas iekšlie.
?ya metis acia U2
Psto meitu, bez tam
,,Burzu3iska uzve.
:ijas viri, uzzing.
«nu _ar baņķiera
vaiŗak bija nobl.
V Helsinkos
lepatīkot, ka tik
šķiras meiteņu uz.
'Imeks ir viņas Ir-
'as varēja kaitēt
3
LATVLA
Utvian Newspaper
' Publishcd onder EUGOM GivU
Affairs Divisioo Authorisation
N'amber liNDP i96 Publisher
,nd Editor: Kārlir Rahācs.
DP Camp Kleinkōt2 near
Ciinrburg D Prlnier: „Schwāb.
Volksbl/ GQnzburg/D.. Bgm.-
Landm.-PI. 7 firculation 4000.
' publisbed tbree Hnifs weekly.
Editofial ofiicc: Glinzburg/Do.
r\fl-rini'<iJ'>-7.iriimerm«'tn« 9,tr. 2 LATVĪAN NEWSPAPER
Nr. U4 (208)
Otrdien, 1948. g. 2S. nov.
IznSk tris reizts nodēļā.
Izdevējs: B A L K u f devumā
Latviešu preses darbiniftkn sa­darbības
kopa. Atbildīgais r««
daktors: K. Rsbācs, redaktori:
L. Bēriiņš, M. CttliUs, B.. Ķī­selis,
A. Liepa, H. Minden^
bergs, A. Smlts., Adrese; Gttni-bnrg'-
bo.; red.: Dominikus*
Ziminerniannstr. 2 (tālr. 50).
apg.: MarkSpL 2$ (t 84).
1 i
„time'*
J DZELZS KEUSTŪ
ES NOŽIDA
Ijas ģenerālkonsuls
,SV, Videmans^ kas
karā bijis tā pulkā
kā ziņnesis kalpojis
kācijas tiesā -iztei-bijis
drošsirdīgs un
, tomēr viņam trūcis
vajadzīgas, lai pa-apakšvirsnieku.
Vi-
' „Ja Hitlers tikai
dzējis' Ņujorku,, kara
ijis." Kāds liecinieks
apgalvojis, ka dzehs
j:iru, ar ko'Hitlers le-
,aja karā aiņgmies
TAGAD SPĒKS
šaut' ar lielgaba-
B,s rīkojums Ziemeļka-
™^ ka -.ubagotajiem
p ueļotājs vilciena
;sas var vest sev lida
lU vāģīšu, dkvien
^ibu bagātīgi izrn^^^^
n tirgotāji. ^
ēnas gaisa
nekā 30 ;diaias^
savu 165 zirg" isKez pārtraukuma
l e jusu domam '
IskaiidrH) KrflUF^ .
.vil?»
Seši vadītāji vācu komunisti, ar Pīku un Grotevolu priekšgala, ok­tobra
beigās piesūtījuši padomju militārās valdības šefam un bruņoto
speķu virspavēlniekam Vācijā maršalam Sokolovskim vēstuli, kurā
[ōguši atcelt Berlīnes blokādi, kas apdraudot vācu komunistu stāvokli.
Sadu sensacionālu ziņu „New York Herald tribune" 20. novembra nu­murā
sniedz pazīstamie anrierikāņu publicisti brāļi Alsopi, atsaucoties uz
neminētiem drošiem avotiem un piezīmējot, ka vēstules saturs esot zi­nāms
aii ASV valdIbaLSokolovska atbilde uz šo vācu komunistu pār­drošību
bijusi vairāku vuiu otrās gani^i^^
rejlem par brīdinājuma. Lai nesaceltu pārāk lielu troksni, Pīks un Gro-tevols
atstāti tagadējos amatos, bet ļoti stingri nobrīdināti.
Vēstule maršalam Sokolovskim
nodota; pa slepenajiem kanāliem,
IcSdi salstot padomju virspavēlnie-cibii
ar vācu komunistu vadību. Līdz
ar Pīku un GKrotevolU; to parakstiju-l\
vēl četri citi mazāk izcili komu­nistu
vadītāji. Pīks ir vecs komu­nists,
kas i)iedalljies jau sp^rtakistu
dumpī 191W. gadā, bet Grotevols, ag­rākais
soolālists, pēc: krievu ienākša­nas
pārgi ja komunistu pusē un kļu-
Va, kopā ar Piku, par vienu no ko­munista
organizētās un padomju
okupādjas varas atbalstītās „sociā-ļistiskSs
vienības partijas" SED
priekšsēžiem.
Iesniegums, kā tālāk norāda brāļi
Alsopi, protams, rakstīts ar parasto
padevību, kādu izrāda komunisti,
griežoties pie saviem padomju kun­giem
un pilns lojalitātes apliecinā­jumu.
Tie tomēr nav, spējuši ma­zināt
Sokolovska un Kremļa sašutu-a
arī
visaui
„New York Herald Tribune" ziiib;
ka ?rāgS šinīs .dienas beigusies čediu
komunistu partijas sanāksme, kas
Ilga divi: diepas un ko vadīja pats mi­nistru
prezidents Zapotockis. , Parti-
,u. konferences notiek visās valstīs,
tapec, tikai rio šī vle^doķļarauiotie^
Prigas sanāksmei nebūtu jāveltī Ipa-h
vērība. Bet čechu komunisti savā
sapulcē atklājuši vairākas, interesan­tas
lietas, ko citādi varbūt atklātība
neb'ltu uzzinājuši. Par lielu pārstei­gumu,
sanāksmes dalībnieki no pāŗ-tijag
ģenerālsekretāra Slansk'a mutes
dzirdēja, ka jau divus mēnešus dar­bojas
īpaša partijas: «kontroles ko-
^teja", kas pārbauda Visu biedru
'aktis: Kas šo komiteju ^.vada, to
Slanskis nepateica, izmetot; vienīgi
piezīmi, ka ari augstākie partijās
ftnkcionāriatrādātu. daudz vairāk
• un intensīvāk, ja' zinātu, ka .viņu
darbību, pastāvīgi uzrauga*'. Pēc ap-vienDaanās
ar sociāidemokratiem,
^ediu konaūhistu partijā pašreiz ir
2,5 nailjoni biedra ; •
.Partijā pēd. laikā nodibināts vēl
viens gluži jauns iestādījums, proti,
.todidātu; institūts";-i.:par:;^w^^
tu" var-degradēt ikvienu biedru, kas
^nepilda pienākumus"; Bet pienā-
Kunil nav maiie: jāapmeklē partijas
sanāksmes un politiskās izgirtošanas
Kursl, kas nereti notiek katru otru
''akaru vairākus .mēnešus no vietas,
ļpiedalģs kopīgajos :;,,sabiedriskos
Mrbos" svētdienās un vasaras; atva-
Pnājuma laikā, kāņigi jāmaksā bied-
^ naudas; jālasa partijas prese uri
,|^?ulāri jāapmeklē; padomju • iilmu
, zrades. Kas to visu veic bez kurnē-
-^^i^as, to uzskata par ,,labu biedru^!.
.•^i'zemjU; laikrakstu korespondenti
no Prāgas, ka pēdējā laikā aiz-ļ^^
n biežāk; izmanāmas 'nesaskaņas
«^.?stako komunistu partijas, funk-
:^onaru starpā. Klīst valodas,^^k
.^i^s^ nevar saprasties ģenerāsekre-
Slanskis ar ministru prezidentu
/;ļP^^ Prāgā no Maskavas ne-stgriezies
'sarkanais - profesors
:^mns, ko uzskata par čechu ievē-
\ff^o marksisma teorētiķi X un
;:f K5'em]a„balsi". Kad valsts pre-
'r •^'^^^'^^^s ^^^^ās Krimā, viņš
» n i A - ' ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ ' ā l m s augstus ko-
,;^J^-stus^ par nacionālisma kultivē-
^^^^i^is, komunistu :konver-
• S!:ļ^: vissmagākais grēks,, tika pie-
;j;,^^^^^^rstāvim kominfonnā Bare-va
t ^^^^^ dabū ja ari Svenno-d^^
P M^echu sieviešu organizēša-
• J.' aarbs pastāvot vienīj^i uz papīra"
j^^^s ovaku dzīves vadītājs Novo-t'ij-?^^
fašistiskārn un antisēmi-sj^^
j^^ciencēm..: Vispēdīgi;,pro^
tii'a^^ ^^^-^.^ns pārmeta augstāko par-
^s^.ļ'^^^i^ieku; sievām, ka;tās dzīvo
•'^''^kgrezni'^
mu par šādu vācu komunistu vado­ņu
pārdrošību. Vēstules iesniedzēji,
klaji lūgdami atcelt Berlīnes blokā­di,
norāda, ka tā. apdraudot vācu ko­munistu
pozīcijas un vēršot vācu
taptas masas kā pret .sociālistisko
tēvzemi", tā arī pret vācu komunistu
partiju. Kļūstot arvien ;grūtāk uz­turēt:
partijas disciplīnu, Un partija
katru dienu zaudējot agrāk uztica­mus
piekritējus. Vācu komunisti ir
krietni :ķomūnistiv raksta seši vēstu­les
iesniedzēji, bet reizē tie ir arī vā­cieši.;;.:
V'-- •';
Pi'ks un Grotevols pēc šī izlēciena
saņēmuši no; Sokolovskā ārkārtīgi
spēcīgu brāzienu un apsūdzēti par
„šaura nacionālisma" kultivēšanu un
novirzīšanos „deviācionismā", / Viņi
pagaidām noturējušies savās pozīci­jās
tikai Maskavas taktisku apsvēru-,
mu dēļ, bet brīdināti, ka līdzīgu ga­dījumu
atkārtošanos nekādā ziņā ne­piedos
arī viņiem. / Pārējie četri
vēstulēs; parakstītāji, ,kuj'Us;Alsopi
vārdā nemin, iebāzti cietumā. ;
Laikā, kad Kremlis Berlīnes krizi
izmanto par svarīgu savas politikas
ieroci un spiež ārvalstu politiķus,
diplomātus un visas Apvienotās Nā-;
cijas jau mēnešiem lauzīties gar to,
vācu komunisti paši atzīst blokādi
par nesekmīgu un lūdz to atcelt. Sis
fākt^' ]^u pats par '^sevi ir. ļoti nozī­mīgs,:
bet i-aksta .autori tajā saskata
vēl citu nozīmību, izdarot interesan­tus
salīdzinājumus,
Pašās pēdējās dienās iegūti pierā­dījumi,
ka Maskavai radušies ildzini
grūtumi arī ar franču komunistu
pai-tijas vadību. Jau vasaras sāku­mā
ziņots, ka franču komunistu va­donis
Moriss :Torezs pēc Maskavas
pavēles aicināts bargu soģu priekšā;
un apsūdzēts par ^pārliecīgu nacio­nālismu".
Toreiz Torezs izdarīja pa­rasto
grēku •atzīšanas un nožēlošanas
mas svari
izšķiršanās
; Svētdien^ Savienoto: Valstu ār­lietu;
minisli|S;;Maršais;;izlido.ja no
Parīzes; uz Va:s:ngtonu,; lai • ap­spriestos,
ar; prezidentu; Trumeriu.
Geļā: lidmašīna nolaidās Īrijā,; Se-•
npnā,;;|kur :MarSals ;UP pārstāvim
izteicās, kaļ.; janvārī;.viņš nolēmis.
atkāpties no šāva;līdzšinējā pos-'
teņa un: |au tagad priecājoties; par
8 g^aidārrio atpūtu;; ko ;esot: nopel-:
; : n l j i s . : • • : : • ; ' ; ' • ; • •.'•; " V - : ' ^ : ; : - : ; . : • .•;•
J Pēc ,divu nedēļu atvāliriājuma
Floridā svētdien Vašingtonā at­griezās
prezidents Trumens. Vi-vriam'paredzētas;
vairākas svarīgas
apspriedes. Vispirrņs viņš Baltajā
namā pieņems ārlietu ministru
MaršMū. BBC ziņb^ fe^^^
viri. p ā r r u n ā S ; Vācijas problēmas,
stāvokU Tālajos austrumos,: Rie--
• tumeiropaf';uniju ; un^^-^ ;A^^
V:paktu. Tad prezidentam būs kon-;
ferciice a r . ERP pilnvaroto Heri-menii;
; Pēc i tam Tru menš; sagata­vos
jauņīi;: kongresa ;ātklāšanas;.
runu uņ. ziņojumu ka; par "starp­tautisko
stāvokli, tā par pašu
amehkāņu:; iekšpolitiskajām • lie-tāni;
;Labi /informētas: aprindas
Vašingtonā izsakās, :ka; pēc jDre-:
; zident^ a tpūtas ga i d āŗna s sv arigaš
izšķilŗšanās: uii liela ;polItiska ak­tivitāte.
' • BBG :
Veidojas pasaules varenāka alianse '
Rietumu pasaules kopīgā bet tomēr
noteikti virzās uz priekšu. Kaut arī vēl takai plānošanas un sarunu sta­dijā,
pamazām realizēšanai tuvojas Ziemeļatlantika aizsardzības pakta
projekts, kas, pēc lietpratēju vērtējuma, solās izvērsties par lielāko aiz­sardzības
aliansi. Sarunas un apspriedes par to notiek kā šaipus, tā
viņpus okeāna, kam šīs alianses ietvaros no Šķīrēja jākļūst par vieno*
taju.
-Ārlietu ministram Maršalam pa­gājušās
nedēļas beigās, pirms doša­nās
uz .ASV; šai jautājumā bija ap­spriedes
ar vairākiem citiem ārlietu
ministriem, šonedēļ svarīgas sarunas
notiek Vašingtonā, bet Parīzē uz ap­spriedēm
ar franču aizsardzības mi­nistru
svētdien ieradies Rietumeiro-par
liņijas bruņoto spēku virspavēl­nieks;
feldmaršals. Montgomerijs, lai
reizē iepazītos ar savu jauniekārtoto
g:alvend mītni Fonteneblo pilī. Ie­priekš
Mont^omerijs apmeklēja; Rie-tumvāciju,
Holandi, Beļģiju un Luk-semburgu.
Pēc apspriedēm ar Maršalu Parī­zē,
par Ziemeļatlantika aizsardzī­bas;
paktu Kanādas ārlietu ministrs
Pīrsons paskaidroja, ka Kanāda esot
gatava jau tūlīt izstrādāt konkrētu
pakta projektu. Maršala sarunās ar
Norvēģijas ārlietu ministru ' Langi
skarts Skandināvijas valstu aizsar­dzības
jautājums, Lange atturīgi iz­teicies,
ka nevārot rēķināties ar
slēglu Skandināvijas bloka iestāša­nos
Atlantika paktā, jo Zviedrija jo­projām
vēloties palikt neitrāla.
:; Kaut ari Ziemeļatlantil^a aizsar­dzības
pakts formāli var kļūt par
BERLĪNES KRIZI
NEDĒĻĀS
Ir pamats cerēt, ka Berlīnes problēmu izdosies nokārtot tuvāko trīs
nedēļu laika, intervijā a^
dien pi^kaidrojaŪN kopsapulces prezidents Austrālijas ārlietu ministrs
ivets. Galvenās domstarpības vēl pastāvot par termiņiem blokādes at­celšanai
iiņ kopīgas valūtas noteikšanai Drošības padomes priekšsēdis
Argentīnas ārlietu ministrs Bra^ vēl nebija saņēmis
trīs rietumvalstu atbildes uz izd par Berlīnes valūtas
jautājumu. Lielāka apmēra kri saņēma jau sestdienas pēc­pusdienā,
bet līdz pirmdienai tā vēl nebija publicēta. Pēc visu četru at­bilžu
saņemšanas Bramuļa paredz nekavējoties sasaukt Drošības pa­domei
sešu „neitrālo" valstu apspriedi
RiefuinvaBtu; atbilžu izstrādāšanai,
r i t u ā l u . Z i ņ o j u m i tomēr :apliecina, kas, paredzams, būs vienveidīgas, no
ka kopš tā laika Maskavas grūtumi Vašingtonas un Londonas bija iz­saukti
finanču lietpratēji: Viņu ap­spriedēs
piedalījās: ari; ģenerālis Klejs
ar Torezu nav šies:
Saskaņā ar šiem ziņojumiem, To­rezs
intriģējis franču komunistu par- un viņa padomnieks Merfiji- Ķlejs
tijas rindās,: lai atšķeltu; prāvo savu , Parīz^nedēļas beigās apspriedās arī
personīgo sekotāļu pulku no Maska- ar ārlietu ministru Maršalu. Pēc pa-vas
kontroles aploka, un nostātos na- ša Kleia paskaidrojumiem, presei, sīki
cionālās franču ķomūiīistu partijas esot pārrunātas :RietumvāGijas.-p
priekšgalā, vairāk vai itūazak pēc lēmas, ;'Berlines rietumu sektoru ap-
Tito parauga: Alsopi piezīniē, ka;-^ade ziemas periodā: uc: jo Maršals^
: (Beigas-3 Ipp;); • :/:pirms;došanās;;uz ASV vēlējies iegūt^
•i. • ticsnesta^^
PIESOLA 50.000 MARKU PAR ATGRIEŠANOS KRIEVU JOSLĀ
; Berlīnē arvien dzīvāka kļūst paš­valdības
vēlēšanu kampaņa. Vēlēšā--
nas rietumu sektoros notiks 5. de­cembrī,
bet krievu sektorā; tās aiz­liegtas..
; Demokrātisko; partiju runā-tāii
svētdienas sapulcēs noradīja, ka;
vēlēšanu rezultātiem būs; plaša polī-tiska
nozīme ārpus Berlīnes, un tie;
Ietekmēšot ari sarunas Parlzē.v-Pirms
tam SED priekšsēdis Ulbrichts kādā
masu sapulcē krievu sektorā aicināja
strādniekus būt; gataviem; cīņai: pret
.,kaŗa •: rvozi edzniekiem" rietumu sekr
toros un' šo „koricerriu; kungu" uz-;
ņēmumupārņēmšanai,,tautas rokās''.
Pēc vēlēšanām krievu, sektorā radī­šot
savu pilsētas parlarnentu;. kam
būšot; jālemj par jaunām vēlēšanām.
No-ILTlbrichta :izteikūmiem;^npvērotāji
zīlē kaut kāda „vēlēšann puča" ie­spējamību
no komunistu puses.; :
Tīringi jas ministru prezidents land­tāgā
brīdinājis,, ka ņp FLiGturnvācijas
ieradušies :31epenie aģenti" ; izdarot
daudz :sabctāžas:aktu krievu: joslā:
Tīringijas iestādes piesolījušas,taga­dējam
Stutgartes raidītāja pblitiska-jam
komentštoram ;Frericelam 50.000
rietiimmarku,' ja;viņš izbeigšot savu
darbību; rietumos : un atgriezīšoties
Tlriiigijā.;: Tur - viņš strādāja •'; •kādā.
propagandas iestādē, bet vēlāk at­bēga,
uz Rietumvāciju:;^ ; ; :;
: Pārbaudot ,.tautas tiesnešu'' .kursu;
dalībniekus padomju ^ joslā, sevišķi.
Meklenburgā,: atklājušās tik katas­trofāli;
trūcīgas; zināšanas, ka ;:kursa.
beidzartīajos mēnešos programma
papildif^ta ar mācības stundām lasī­šanā
uņ rakstīšanā. „Tautas tiesne­šiem"
pēc kursa beigām jāstrādā glu­ži
patstāvīgi Laikam uz šīs bēdīgās
pieredzes pamata, padomju militārā
vadība neraidījusi ierosinājumu ra­dīt
arī „tautās advokātus". No ap­mēram
1000 padomju joslas tiesne­šiem
lap 40 proc. jau ir „tautas ties­nešu"....
';:-';••-.;.•-;••.•:.-::.
Kads SĒD pārstāvis pretvēlēšanu
propagandas sapulcē : Rietumberlīnē
izteicies, ka: velēšanu sekas būšot
dzeloņstiepļu žogi Potsdamas lauku­mā
un^ie Brandenburgas vārtiem,
bet kāds cits paskaidrojis, ka tie, kas
balsos par. nekomūnistiskajām:parti­jām.,
izvēloties karu un terrpru. So­ciāldemokrāts
Zūrs, : turpretim, tos
berlīniešus, kas atturēsies no vēlēša­nām,
apzīmēja.par ,,valsts un tautas
nodeviejlem"; ^' ;• :;^-;.";•:.:;.; ..•••.:-•
Svētdien franču sektorā apcietināts
Berlīnes ugunsdzēsēju ' priekšnieks
Fēierabends.: lai. aizkavētu ugunsdzē­sības
ierīču izdošanu krievu sektora
iestādēm.; .Pirms tam'krievu sektorā
apcietināti; divi amerikāņu sektora
ugunsdzēsības ierēdņi, domājams, ka
liegušies no'dot ugunsdzēsēju : auto­mobiļus.
Jeu kopš trim mēnešiem
automobiļi no rietumu sektoriem ne­brauc.;
uz ugunsgrē. :. ;^";'vrievu. sek-;
torā. jo iestādes baiaas, ka tie vairs
neatgriezīsies; vairākus; ugunsdžēsē-
' (BeigsLs 1 ipp.} ::•:.:;','•• •:>^.:
sīku pārskatu par visām Vācijas
problēmām. Maršals, cik zināms,
uz ŪN; sesiju vairs neatgriezīsies, un
pastāvīgais amerikāņu UN delegāci­jas
vadītājs kļūs par viņa vietnieku
nesen ieceltais Daliess. Ari kopsa­pulces
delegāta Ostina vietā, kas šo
amatu atstāj slimības dēļ, iecelts
cits; —; Bendžemins Kohens. Sakarā
ar paredzamo jauno Berlīnes saru­nu
sākšanu, uzmanību veltī arī fak­tam,
ka, pēc-uzkavēšanās Berlīnē, uz
Maskavu ;atgriezies amerikāņu vēst­nieks
Bedells Smiss.
Angļu ārlietu ministrija un militā­rā
valdība Vācijā noraidījusi mar­šala
Sokolov.ska pagājušā nedēļā
presē publicētos pārmetumus, ka bri­tu
valdība esot torpedējusi UŅ ietva­ros
mēģināto Berlīnes problēmas at­risinājumu.
Ne viņš, bet angļi esot
atkāpušies no Maskavas 30. augusta
vienošanās par kopīgu valūtas kont­roli
Berlīnē, Padomju valdības at­bilde
uz Iveta un Li ierosinSjumu
pierādot, ka Maskava allaž vēlējusies
pozitīvu atrisinājumu. Britu militārā
valdība no jauna konstatē, ka Soko-lovskis
tikai atkārto sagrozīto pa­domju
vei^iju par Berlīnes sarunām,
un atbildība par to izjukšanu gulstas
vienīgi uz viņu pasu.
Pretēji Iveta optimistiskajiem iz­teikumiem,
daļa politisko novērotāju
ir visai skeptiskās domās par drīzu
Beriīnes krizes atrisinājuma iespēju.
Ari franču laikraksti, piemēram, ^Le
Monde" uņ „La Croix" atzīst, ka ne­esot
lielu cerību uz to, ka pēc LI un
Iveta; starpniecības mēģinājuma ga­līgas
neveiksmes -Bramuļas. jaunajai
akcijai varētu būt drīzas^ sekmes.
..L'epoque" .11dziinējos mēģinājum^s
UN Berlīnes jautājumā salīdzina ar
ningpohga spēles tedmiku, kurā maz
vairs esot no īstās diplomātijas. Iz­šķirīgajai
atbildei jānāk no Maska­vas,
nevis • no kādiem starpniekiem
Parīzē. Nekā pozitīva ari nesola
Berlīnes krievu licencētās preses at­jaunotie
uzbrukumi rietumvalstīm.
Pēc kādas nedēļas ..klusuma brīža"
laikraksti pastiprinātā kārtā pārmet;
rietumniekiem, ka tie jau no pat
okupācijas' sākuma . esot vēlējušies
Vācijas saskaldīšanu.
BBC, NZ, b, PS
īstenību ne ātrāk kā pavasari, tā ie­tekme
netieši jūtama-jau tagad, jo
nav vairs apšaubāma rietumu pa­saules
apņēmība izveidot šo aliansi,
kas, ieskaitot britu impērijas sastāv­daļas,
aptvertu 1150 miljonu cilvēku
vai apmēram pusi zemes lodes iedzī­votāju
ar milzīgiem izejvielu avo­tiem,
techniskām rezervēm un gan­drīz
neierobežotām attīstības iespē­jām.
Ar šo paktu tuvā perspektīvā,
tā domā daži politiskie novērotāji,
rietumu lielvalstis var atļauties bez
pāi-stei.t^šanās sekot Berlīnes problē­mas
tālākajiem risināšanas mēģinā­jumiem,
jo arī gaisa tilts attaisnojis
cerības. Ja arī pakta parakstīšana
ieilgtu līdz vasarai, tas jau daudz
agrāk sāks ietekmēt ne vien rietumu,
bet arī austrumu stratēģiju. Rietum­valstu
pūles miera .labā tad varēs di­bināties
uz daudz stiprākiem pama­tiem.
Rietumu aizsardzības plānus tāl­ejošā
veidā esot iekalkulējis 9av(»
personīgajos plānos ģenerālis he
Golls, raksta „New York ' Herald
Tribune" līdzstrādnieks Džordžs Slo-kombs.
secinot to.no ģenerāļa pēdē­jās
intervijas presei .pagājušo, treš­dien.
De Golla godkārīgie plāni
drīzā laikā pārņemt Fi^anciJas vadī­bu
esot izvērtušies vēl daudz gran­diozākos
.sapņos, un viņš nopietni
apsverot savas izredzes vadīt Eiro­pas
pretestību varbūtējas padomju
agresijas gadījumā, tāpat kā vadījis
franču pretestību pret vāciešiem.
Minētajā intervijā De Golls no­stājās
pret feldmaršala: Montgoihe-rija
izraudzīšanu par rietumu kom­binēto
spēku virspavēlnieku, ieteicat
tā vietā sadalīt pasauli trifi operāci­ju
joslās. ASV komandētu Tālo
austrumu joslu, Lielbritānija Vidējos
austrumus un Austrumafriku, bet
Francija Eiropas un Ziemeļafrikafl
joslu. Visa stratēģija būtu jāsaskaņo
komisijai, kas sastādītos no galveno
lielvalstu galvām.
Tā kā tās Francijas valsts galva;
par kuru cīnās De Golls, būtu ne^
viens cits, kā viņš pats, skaidri no­protams,
ka ģenerālis fantāzijā sa­skata
globālu kara vadoņu trīsvie­nību,
sastāvošu no prezidenta Tru-mena,
karaļa Džordža VI un — ģe­nerāļa
De Golla, pie kam pēdējais
būtu augstākais noteicējs Eiropā un
Ziemeļafrikā.
Tāds plāns gan laikam pārāk pār­spīlēti
novērtē kā pašu ģenerāli De
(Beigas 3. Ipp.)
Ostas stradniekti
lenerālstrciks
Francijā atcelts
Svētdien komunistu kontrbletfi
arodbiedrību apvienība CGT padņo-ja,
ka pirmdien paredzētais ostas
strādnieku ģenetālstreiks Francija
atcelts. Vairākas vietās Strādnieki
izteicās pret darbu pārtraukšanu^ ie*
kām nebūs beigušās ar valdību ie­vadītās
sarunas. Marseļas ostas
strādnieki nolēmuši tomēr streikot.
Sestdien apmēram 3000 karavīru un
policistu okupēja" Denkerkas ostu im
nojauca uzceltās barikādes. Nekādi
starpgadījumi nenotika. Karavīri tū­daļ
sāka izkraut kuģus, kas jau bija
nostāvējuši vairākas dienas. lekSpo
lītiskā saspllējtima dēļ ministru pre­zidents
Kejs sestdien nacionāsapulcē
pieprasīja uzticību. Balsošana no­tiks
šodien.
Visai dīvainu ,,takta trOkumu ne­sen
parādījis franču komunistu
gans ,X'Hum[anite". Publicēdams
ziņu par dienvidslāvu arodbiedrību
10 miljonu franku ziedojumu franču
kalnračiem, tai pašā numurā tas ie­spiedis
ari asu kritiku pret maršalu
Tīto, kas radījusi lielu sarūgtināju­mu
Belgradē, Dienvidslāvijas arod­biedrību
laikraksts „Trud" konstatē,
ka „L'Humanite" atšķīrusies no ma­sām
un pakļāvUsies Maskavai (Fran­cijā
par to vairs sen nav nekādu
šaubu). Kaut arī franču komunistu
orgāns .uzturējies nekorrekti", dien*
vidslavi tomēr turpināšot vākt zie^
dojumus. BBC, BB