Bavarijas Latviesu vestnesis, February 6, 1948

              LATVUA, 1948. g. 8. ttta^
Ņr. 10 (115) 1948. g. 6. f^^ ^^^^^^ ar
Ar ^tttors paralssta va) iniciāļiem pa- Jeb atkal citāda rafc«5ttira aaHīw i gan ar ļaunu — ar klaušām, rafeitltalos rakstos te^elli^ domaa nav ;
mrētm rcda&Sias domas. | juras: Kādam farmerim vajadzīgs l ^ ^ P " ^ ^ ^ Bet kas ta gan butu
priekšstrādnieks, un šoreiz^^^^^^u^^^^^^ vis-viētu
var kandidēt arī Eiropas brīv- ^^^^^^^^^ māsas uzraudzībā! Un
prātīgie strādnieki. No vairākiem, ^^^^ pašu ^ o M mēs Jau Vā-dotibu
ziņā apmēram līdzīgiem kan- cijā novēlētu daudziem citiem — cik
didātiem, farmeris izvēlas to, k a s g a n atvieglotu šejienes dzīves
prot vadīt auto, jo šajā farmā saskaņu! Katrs arods ir labs, bet
priekšstrādnieka pienākumos ietilpst kas nav strādājis nemaz, der
arī piena kannu aizvešana ar sma- P^^^^^^^^s vienkārši kaut ko strā-
PagSjtišfi gada decembri laikraķ- go auto no kūts līdz ceļam ~ tur pilnu darba laiku un pieklfiji-
8tos bija lasāma ziņa, ka Latviešu kannas uzņem īpašs piena auto. ļ gā darba tempā,
preses bieto"ba^ nolēmusi stāties Pie Mums gan nav zināms, vai Eiro- ^et aroda prasmes medaļai, tāpat
ļalv^eSu bibl^eku iermošanas ārpus brīvprātīgais strādnieks var ^ā visur citur, ar! Anglijā ir otra
Vācijas, mtoot parjo bibliotēku vie- Anglijā iegūt autpvaditāia tiesības, P^^e. Tā rūpīgi pamatoties apkārt,
tām AngUju un Savienotas Valstis. ^^^^ tajā pašā laikā uzdrošināmies ^ākas konstatēt, ka staro šejienes
Sira blMiOtēkāra bufrU ar^ p, „ S ^ . , e oncoKnlo lof,noX„ u^^i
rfgs uzdevums ^^mkrāt^^^^s^^^^
vd pieejamos latviešu raks^^ ar-U^ieži. Motors še ir ieņēmis zirga nevis daži šiliņi, bēt gan k ā d s ^ ^ ^ ^^
dilvu materiālus utt. un kopt m vietu un, tā^^^^^ Funkkasemes izceļotāju tran-glabāt
tos no irputēlianas. Tajā pa- ^^^^ ^ā te ar motoru prot braukt jaunā „virsšķira" 'komplektējas sitnometne noorganizēt latviešu par-
Sā laikā šis bibliotēlas kļūtu arī^^^g^^ noP^avību, par ko jau saņemta pie-par
neaizstājamu materiālu avota ^g^^ēt ka 10 g ve^ iesnēja krišaana. Ar to BALK informācijas
pašiem kultūras darbiniekient Uu ved uz tīrutriu m ievērojami atvieglot mu-j
- X i; 1 . arī mūsu zemē šī vecuma zēni šā- h^^^adāt laika, su tautiešu izceļošanas formalitāšu
a u S i S ^ S m S « m ^ S o s b f ' m ^ ^ ^ ^ ^ viegU ta. nav., bet kārtošanu lo_ sOdzlbas par apstSk-augstaKa
m«a svarīgajam gan ar zirsu Bet ia nu •arih^ceresimies — ari Latvi ā h»em minētajā transitnometne nav
^ A ^ ? ,Č T^^^^^^^^^ ^^^^^ uz augSu. Mūsu amat- uzturēt visciešākās attiecības ar
vēl S a K l S S ^ S d u S ^ ^ ^ ^ b ^ ari loti līkumotajiem Andiias^^!^^^ loti mums piemērotāko izceļošanas zem-
« . . ! , ». - i . re^^^ Hd2 traktora vadītāiam "erobežotas te galvenā kārtā ap- u pārstāv lem, turpinās propaeandUi
Ņujorkā Jau ieķartojuiii un tur jauj ^ ^ . ^ ^ ' ^ ^ ' ^ ' ' ] ^ \ kalno tikai Eiropas brīvprātīgos lai sekmētu mōsu valsts patstāvības
ikaiām
SĀKTI PRIEKŠDARBI PIRMO LATVIEŠU VISPĀREjd moJi
SVĒTKU ATC
MU
Z^^a^n^An^.S^\^^i^^ tīTumā jau ir avansējis viens otrs. ^^^t'" r^iropas orivpraiigos lai sesmi
Kuŗu saKanosana ari jau sSKusie^^^ ' sefa pašam stavoka uzlabošanu. Lai šis k^ar'a ^vie^ns vvieEnīgs^ la^bv ēllīg^s 'ptlebii^l d, -^, ^. m - -t x- liela noritētu kontaktā ar tautieSu dvaarjbas-dums,
kas tādu latviešu rakstu krā- P^o^^^^, garaža.r Vispār j i a ķ ŗ maši-tuvi
leteica^ izveidot ne vieiv Anglijā m ^^,2^ ^ ^ braukt^pieder, pie
un Savienotās Valstīs, bet ari Dien-vldamerikā/
Tad atkal palika viss
klusu un an^ šotrld nav nekas gro^ h^?^^^^^
gjljļgg * Zināšanas. An zirga īpašnieks nav
' , ļse^ speciālists dzīvnieku
Taču preses biedrības i^skustinā- anatomijā un^^^^^v gadījumā
tais nodoms ir pārāk svarīgs, lāi to uzmeklēs veterināru. Se analogais
pamestu „pu8ratā", kā tas, diemžēl, uzdevums piekrīt diaudzajām auto
noticis ar dažu labu vērtīgu ierosi- remonta darbnīcām, ktiŗaš ierīkotas
nājumu. Nepētīsim to, kāpēc tas tā gandrīz vai uz katra soļa.
noticis, bet konstatēsim vienīgi to, Tie nu bija tikai daži, garām ejot
ka vienas pašas preses biedrības atzīmēti, gadījumi, bet tādu ir daudz
spēki un varēšana gan šoreiz" būs un mēs nemaldisimies, teikdami, ka,
par mazu, lai svētīgo nodomu īste- ari iegūtā specialitātē nestrādājot,
notu. Te jārod sadarbība ar citām jaunās dzīves cēlājam ļoti noderēs
organizācijām, piem., &r Humanitāro viņa praktiskās zināšanas un par
zinātņu asociāciju, ar mūsu centrā- tām patērētā enerģija atmaksāsies
lajam pārstāvībām, ar visu latviešu kaut arī netieši, bet tomēr ar uzvi-sabiedrlbu,
lāi pasākumam dotu va^ jām. Un, protams, tas pats sakāms
jadzigo vērienu un gaitu: par valodu. Tās prašana atmaksā-
. . . , , u-x 1 jas vienmēr, tās prašana nes augļus
P^i pm ierosinājums butu papla- daudzos gadījumos, ka tos nevar ne
Sināms. ietverot tajā^ ne vien domu kptvert, ne uzskaitīt. Pieminēsim še
par musu vel atlikušo garigas^kul- vienīgi W. H. visjaunāko akciju
Mācītājs Klaupiks, kas līdz šim
daudz pūlējies savu Eiropas tau­tas
brāļu labā, Savienotās Valstīs
veicis daudzus ceļojumus, brauk­dams
no pilsētas uz pilsētu un
iedams no baznīcas* xiz baznīcu,
kur izskaidrojis bēgļu patieso stā­vokli
un ieinteresējis amerikāņu
sabiedrību palīdzības darbam un
pārtikas un drēbju ziedošanai
DP vajadzībām. Nesen mācītājs
Klaupiks atgriezies no mēneša
ilgā ceļojuma pa Kanādu, kur
pēc laikraksta „The Blakon" zi­ņām
viņam bijusi izdevība skaid­rot
arī emigrācijas iespējas uz
šo zemi. • ,
dzibām un arī lielākos vācu laikrak­stus
informētu par DP patieso dzīvi,
BALK lūdz piesūtīt bez maksas vai
pret samaksu 2 eks. nometnēs iznā­košos
laikrakstus vai informācijas
biļetenus.
BALK^ izglītības daļa par savu
galveno * uzdevumu uzskata mūsu
skolu augstā, līmeņa saglabāšanu.
Sajās dienās ar vācu iestādēm Min-chenē
turpinājās sarunas, lai bei­dzot
reiz oficiāli varētu nokārtot mū­su
ģimnāziju gatavības apliecību pie­līdzināšanu
vācu ģimnāzijām un lat­viešu
ģimnadju absolventi gūtu tie­sības
iestāties Vācijas augstskolās
-Dānijas latviešu skolu v|ldei dā­vāts
Vācijā iznākušo grāmatu komp­lekts.
Apgabala labākai tautskolai
kas atrodas Vircburgas centrālaj
nometnē, BALK nolēma dāvāt māk-
Vslinieka A. Sildega gleznu, turpmāk
paredzētas balvas ari katra apgaba­la
labākam ģim^ļiazijas absolventam
BALK garīgās aprūpes daļa saņēmu-
BALK priekšsēdis Am. Steinhanfa
mums paskaidro: „Uzskatu, ka ap»
gabala komitejas darbs būs sekmīgs
tikai tad, ja atradīsim visciešāko
contaktu ar. tautiešiem nometnēs»
Tuvākajā laikā tādēļ esmu paredzēs
iis ierasties atsevišķu nometņu tau-iešu
informācijas sanāksmēs un to
abprāt darīs arī BALK valdes lo.
cekļi." . .
Rīkos baltiešu
rakstnieču un
žurnālistu dienu
Jau gandrīz gadu darbojas Balti»
jas tautu sieviešu padome, kas kļua
vusi par krietnu faktoru tagadl]§ Q\m
ņas posmā par trīs Baltijas tautu
likteņa atvieglošanu un šo zemju
brīvības .atgūšanu.
BSP <\ivākajos nodomos ir rīkot
Baltijas tautu sieviešu — rakstnieļtt
un žurnālistu dienu Vācijā. Pare*
dzēts izdot ari Baltijas sieviešu
glfeznotāju un grafiķu reprodukciju
albumu. Latviešu, lietuviešu un
igauņu valodā vēl izdos grāmatu par
zīdaiņu kopšanu trimdas apstākļos
Radusies doma sarīkot ari baltiņu
jaunatnes dienu, tās noorganizēšanu
nododot pašu jauniešu ziņā
turas vērtību un liecību sadabāša- l ' '7"T "' v--^------ , i laime, a var pasūtināt uzvalku pie sl kada ārzemju labvēļa paziņojumu,
luras veri DU un ueciDu saļ laDasa- o^^^ vervēšanu. Tam, kas angļu jatviešu drēbnieka. Mēs oazīstam P^a tuvākā laika piesūtīs medu izda-nu,
bet pūloties tam nodrošmat ari valodu lati katīt rik nrnf vairai nav^v pazisiam « v RnvāriJ.; IntvfpSi nākotnē uztvērējus -~ trimdas lat- i - ^ R ^ n - ^ ^ ^ ^ ^ ^ meistaru, kas, pa va- f^anai i-^a g. v. Bavārijas latvieši
ndKui^e uztvtrejus . trimaas lai- jātērē 2 mēneši valodas skola, tas kariem <rtrSdadam<5 ž<> \ui iau div- bērniem.
viaimešsu tjiakuani atuadd ze1sa. 5Ui<;n ifltiaijsn ftbudū7sA <iie snppe.- x ^ti eSi uuzz oogclļrraaēčuu SskKoOlluu uunn 2i ^mfē'- l^5^ smui t^o vzv^,^ ku' un v^^^^k atrs pašūtais Nākam-a jā vasa-r a paietn c7 5 g^a:d i no
juaantms vnseo šU inlKaāatsvii eilesaš auņ, ojv ala alstovidsi sakjsaa ui?n aduodmzāešsa nnea-s pnneeeSiinnuīīstt uuānntr ādakzr itvvpooartt AcAinnti^gellmHija asu vaaa.prn s«traf.KaskāļloAksts Kuz^^vJa^l ksst rā^dv^āīFnda^amm, i diie^annžeeressi za5 ļommti āārrpccriiiņņmaaiss-, ldlaazttivveiiseemšsuuu svpnētiikrrmmieaamjlii.ee, mnBi ALKvv iissooprgāārraēēnijiiizeeemm-sai
iespējai ir liela nozīme. tīvos hosteļu baraku apstāikļos, solī- tā iniciatoru sapulce, kurā piedālī-
Ižkllstot tālāk svešumā un iejau- Mums šķiest, ka, salīdzinot ar līdz- du šiliņu ražu Ievāc frizieri un jās prof. Ad, Ābele, J. Poruks un V:
cotles citu tautu vidū, ir jārēķinās, šinējām paražām, arodu māciša- kurpnieki. Darba netrūkst šuvējām. Bērzkalns, atzina, ka dziesmu dienas
ka savas latviešu skolas tur nevārē- nās jēdziens būtu krietni paplaŠi- Daža adītāja pasūtinājumus jau pie- ļ atcere atzīmējama vienlaicīgi visas
orciirAVir rarcUrv^r^^ri^I*^^ ir bijusi ari daudzi megmajumi izsniegtas vairāk nekā 500 šādas ap-
?L b^f^liS^^^^ piegādāt mūsu amatnieku ražojumus Uec^bL BALK turpinās ari pādo-
Bet ari šāda riciba būs M ā mē-lSi'^S^ āt­rā
apgrūtināta, Ja šajās papildu sko-g^^^^^^ Komitejas tautas
ļās nebūs latvlešu^^ jādara daudzi līdzīgi darbi-^^^^^^^V^^^^ -
un mācības līdzekļu. Var šaubīties, ļllba (angļu valodas'neprašana),dar-l^r^^^ ^J^^f^' vvfka<i ftaaHd, kiraad/f npUiemmt ninSēf rto. »s aorpios+tān ikHļio. ^s« I k „ ^s^7x««s- ^:-«^-« I lapīt icpiBSias oreocs, Ks xo ncvar | ^ ^ Y g j ^ tikai tos ^ pab"a l7s7ta lūg"uvm us,
būs vajadzīgi, būs ari iespējas tos kums viņai darba sākuma mēne^^ vai kopu komi-sagādāt.
Ja jau iepriekš par^^^ Pabalsta _„
būsim rūpējušies. Bet t^igad sagādāt tdes šo stāstu, mums bija jāatceras 3 i^^^^f, ^ ^ l ^ ^ " ^^
šos n<izekļus eventuālām vajadzi-LIbdcas latvie^^
bam^^n^^^^ v., Nūmh.r. . DP Hamn
vairākkārt esot tulkoti mūsu am
Liekas, tas Ir tikai labas gribas un
organizācijas Jautājums, ja pie pre­ses
biedrības ierosinātam bibliotē­kām
radītu l^ari latviešu skolu grā­matu
un mācības līdzekļu fondus,
kuros jau tagad nogādātu un uzkrā­tu
vajadzīgos materiālus. iKatram
Izdevējam, kas izdod kadu [mācības
grāmatu, būtu uzliekams par pienā­kumu
noteiktu skaitu eksemplāru
nodot šo fondu vajadzibiim. ;Te ne­varētu
būt febadumu no Izdevējiem,
jo fondētie eksemplāri paliktu (ap­gādu
īpašumā, vienīgi to apsalmnlē-košanas
tiesības pārietu fondu pār­valdei.
Ar to būtu panākts, ka i^ven-tuālām
latviešu papildskolām Ang­lijā,
ASV, Kanādā; Braidlljā, Aus­trālijā
vai citur būtu nodrošināti
mācības līdzekļi, vai >- citiem vār­diem
— latviešu nākamajām audzēm
svešumā radīts ceļš uz latvietību.
Tiklab preses biedrības ierosinā­tais
latviešu bibliotēku ierīkošanas,
M latviešu mācības grāmatu fondu
izveidošanas jautājums savā saknē
ir viens un tas pats, tāpēc abus tos
ērti apvienot. Tā kā šis darbs pēc
sava plašuma un nozīmības iet pāri
atsevišķas organizācijas darbības
rāmjiem, tad būtu jāvēlas, lai tā or­ganizēšanu
uzņemtos LCK, proti,
tās izglītības nozare. Jācer, ka ari
LCP, kuras pbrmā šīgada sesija so­līta
šī mēneša beigās, pasākumam
neliegs sayu atbalstu un norādīju-
Ttm.
K ā r l i s Rabācs
ne-
U
Žurnālistiem
Padomju žurnālistu grupa, kas
patiaban viesojas Vācijas ame­rikāņu
joslā, pagājušo svētdien
ieradusies arī kādā DP nometnē
Laimā pie Mindienes. Tur mī­tošie
baltieši nh ukraiņi viesus
gan uzņēmuši mierl^, bet toties
sarīkojuši tiem skaļu izvadīšanu.
Kā :yņo „New York Herald fn'
bune", padomju korespondenti,
ko pavadījuši amerikāņu militā­rās
valdības virsnieki, bez starp­gadījumiem
sarunājušies ar da­žiem
pP. Bet kad grupa nometi­ni
atstājusi,, DP visus izvadījuši
ar zobgalībām \m „kaķa kon­certu".
Amerikāņu armija iepriekšējā
nedēļā bija noliegusi padomju
korespondentiem apmeklēt nom'et-nes,
norādot, ka tas varētu radīt
sarežģījumus un viesiem būtu
vajadzīga militārās policijas pa­līdzība.
Kaut gan, kā minētais
[ laikraksts noskaidrojis Frankfur­tē
armijas galvenajā štābā, Sis
aizliegums nebijis atcelts, viens no
žurnālistu pavadoņiem paskaidro­jis,
ka Laimas nometnes apmek-lējumam
viesiem bijusi atļauja.
NYHT
Melu strādnieti
Singer** firmas mežu
darbiem Kanādā
niekiem nelabvēlīgi un pat vel
trūkst precīzas informācijas.
Pēdējie apstākļi, lai cik tie būtu
nepatīkami, mūsu konstatējumu to­mēr
nemaina: Anglijā mūsu amat­nieki,
vismaz kāda to daļa, pēc sava ļ «
tiešā darba strādā savu arodu, kaut
vai tikai tautiešu un likteņa biedru
vajadzībām. Bet līdz iar to materi­ālā
ziņā strauji paceļas vispārējais ļ Mindienes izceļotāju nometnē sā-
Eiropas brīvprātīgo strādnieku ieņē- kusies 35 DP vervēšana un pārbaude
mumu līmenis. darbam ,;Singer" šujammašīnu fab-
: Daudz vairāk Sē tomēr ir tādu rikas jnežos Kanādā. Mežu dar-mūsu
cilvēku, kas gan skaļi, gan ari biem izmeklē vienīgi 21 līdz 40 gadu
klusībā domā: „Savas pāris stundi- vecus baltiešus ar praksi mežu dar-ņas
dienā jau nu varētu atlicināt, bos. Pieprasīti.gan tikai vieninieki
lai kaut ko uzsāktu, bet ko isti?" bez ģimenēm, bet pieņem arī precē-
Par nožēlošanu, šī prātošana pārāk tus vīriešus, ja tiem ir speciālas zi-bieži
beidzas bez panākumiem. Lai nāšanas. Piederīgie varēšot sekot
kaut ko pasāktu^ vispirms kaut kas tikai tad, kad būs nokārtots novie-jāprot,
un nevis otrādi. Vienīgi ar tošanas jautājums. Katru gadījumu
šo kārti rokā var sākt domāt par izlemj ,,Singcr" firmas pārstāvis
piedalīšanos spēlē, kur tāpat ne Firma pieņemtos DP iepriekš vč
katrs ir laimētājs, īpaži apmācīs un •gādās arī par no-
Anglijā, janvārī. vieto jumu. Garantētas parastās al-
A n d r ē j s Grauds I gas. IRO
ometņu
BEVERNAS baltiešu nometnē Ce­rība
par nometnes vadītāju ievēlēts
Teodors Keizers, bet komitejā G.
Brunovskis, V. Miķelsons, K. Veide-lis,
B. Cunčlns, H. Lagzdiņš un lie­tuvietis
O. Lungas. Bevenas nomet­nē
nodibināta^ YMCAs nodaļa. Pa­gaidu
valdē darbojas T. Keizers, A
K. Deksnis. Diriģenta G. Bru-novska
vadībā pie YMGAs jau noor­ganizēts
vīru koris ar 80 dziedātā-
SLEZVIGAS-HOLSTEINAS apga
bala Jaunajnes audzināšanas pado
mē par l^riekšsēdi ievēlēts P. Bu
kāns, priekš, biedri 0. Sīlis un sekr
A. Raiskuzns
CiksP«^f
un
"iris '^^^'^ ^
soiegj^ K u valstu.nol
^ f f i S e l t t u būs
^ Wvaldlba, tad
^^^SS^ffaliga
A. Ja un ze ms, Germersheimā ;
KONKRĒTS PŖIEKStt^
Visi līdzšinējie informācijas uA
propagandās izdevumi latviešu valo­dā
ir privfitas uzņēmības rezultSts.
LČKiņfomācijļas biroja uzdevto
nu būtu radīt tajos kādu galveno 11*
niju un izdot autoritatīvus darftu^ un
informācijas jautājumos sadarboties
_ ^ ^ ^ ^ ar pārējām Baltijas tautām. Infor-slm
uzturēt un bērniem būs jāap-ļ nams'un to derētu izteikt: 'katram ļ ņem nšacainam gadam. Vdenu otru ļ mūsu trimdas' dzīves apjomā. So nācijas birojs gan radies pārāk vfilu,
meklē tās zemes skolas, kurā tie dzī- Jāiemācās kaut ko strādāt, un ne reto pulksteņu labotāju cilvēki pa- ierosinājumu BALK nosūtīja izlem- ai visu zjiudēto atgūtu, bet man bū-yo8.
Tomēr ari tādos apstākļos, jf tikai jāiemācās, bet ari fiziski jā- tiešām gāž apkārt. Dūšīgi strādā šanai LCK. Neatkarigi no atbildes tu šādi priekšlikumi:
vien būs kaut cik lielas latviešu ievingrinās. Protams, tas domāts kabatas portfeļu taisītāji. Kādā sa- sāksies priekšdarbi Bavārijas apga- i) Būtu jāizdod divas grāml-grupas,
uri tādas, jācer, būs, vēl h^^n^» kas dzīvē neko nav strādāju- dales nometnē, blakus savam vien- bala dziesmu dienas sarīkošanai. tas viena lielāka otra mazāka kas'
paltek iespēja rīkot papUdskolas]^^ da- veltīta latviešu un vispār balUeii
personības doku- pārvietoto personu jautājuma popu-lārizēšanai,
ārzemēs. Mazākā apmfi*
ra grāmata noderētu ārzemnicku Ic- ;
interesēšanai un tādēļ sRiitādama ar
pēc Iespējas bagātīgu illusirātlvo
materiālu un mazāk teksta un sta­tistisko
datu. Saturā pārsvarā jāWt
paiSreizējiem DP dzīves apstākļiem
Vācijā un viņu aktuālajām pŗoblē-mām.
Ja pēc tam ārzemniekam ras­tos
interese, viņam varētu dot otru,
lielāku dai'bu, kas apskatītu ari lat­viešu
vēsturi un tautu un, galvenais,
latviešu jjasniegumus neatkarības
laikā.
2) Abas grāmatas jāizdod tā, lai
katrs latvietis aizceļotājs varētu fra-'
ņemt vianaz vienu eksemplāru līdz.
3) Abi darini jāsastāda četrās va-;
lodās: angļu, amerikāņu, franču un
spāņu (Anglijai ūn kolonijām, ASV,
Francijai un kolonijām un ^Dlenvld- -
amerikai). Pretēji līdzšinējai prak­sei,
kad tulkoja latviešu valodā sa­stādītus
rakstus svešvalodā, jāpieai­cina
Jabi attiecīgo svešvalodu pratēji,
kas tekstu t ū l ī t sastādītu angļu.
amerikāņu, franču un spāņu valoda.
I^tl svarīgs un līd^^
fakts ir lielās atšķirības starp angļUv
un amerikāņu valodu un §o tautu
rakj5turiem. Rezultāti būs nesalldzi'
nami labāki, ja, atsevišķajām tautām
domātos izdevumus sastādot, vislie­lākā
mērā vadītos no šo tautu rak­stura
un īpašībām.
4) Līdzšinējo izdevumu parastā
kļūda ir; ka tajo^ pārāk daudļz ne­vajadzīgu
datu, kas lasītājus (pat
latviešus!) tā apgrūtināja, ka atņē­ma
interesi. Lielā izdevuma vēstu-j
riskai daļai vajadzētu būt īsai un. In^
teresantai, daudz, lielāku vērību V^^'\
vēršot pastāvīgās Latvijas ^ sasniogu-mlem.
Par visām lietām 1
no Ulustrātīva materiāla W
vispārējās nepārskatāmības uņi n e*
u z s k a t a m ī b a s . •
5) Laikam nerealizēja^
grāmatu izdalīšana bez maksas, M
gan larī tāda iestJēja drīkstētu pa^^*
vēt. Katrā ziņa grāmatu cena buvU
jānoliek ievērojami zemāk par tra*
dicionālo caurmēra RM 5,20 lUņeņl. ;
/STilt jau vairākkārt
Smviclja. To nupat vēlreiz
'»ļls An|!i]a« delegāte stei.
5 kristīgo demokrātu konfe
• pjc-rija domim, VSdja bu
toiiiama Rietumeiropas ūnija
^ļļBilgl t§, kādus apvei
• liiiļa iegStu;
jtetnunu viedokli rietumu
jggtiļuini no jauna raksturo k
- to laikraksti* sestā numura
ndtaksts, kurā Bevinam, ri
HiljM priekšlikuma autoram,
aests, ka viļž, šķiet, esot nodi
_Jļtpar «Amerikas gauleitei
»ļi8". Bet tids viņš tikpat v
. piit tikai lidz tam laikam, k
ISV iBskatišot par vajac
iiistit ar kādu amerikāņu ģen
Koiciiitorma laikraksts, pie
rjRitokolu M", norāda, ka š! „'
mm" pavedieni noveuot līdz •
Irlieta ntoistrljal Tas ari esot
•• ^"MBums, ka angļi, kopā ar f
btodSMem un Sūmadiera
* VSdji, amerikāņu imperiā
BdM ar saviem rietumu bloka
Joniem tikai veļas atdzīvināt
m ass valstu pretbominternes
Ipalu apgaismojumu Bevinā
• « «nljas plāniem sniedz am
m mm Oonalds BeUs
•ffltta/ parasti sniedz ..
Žfi^ ' " ' ' ^ « ā ņ u v i ed
^«BTOlojumu^Bellsmēģiiia
diviem galvenajiem^au
« cik plaža un
^tetelktā rietumu
^ Bevlns saviem tālu eioši
letilpmašanu" aain
īžsak
» teļ^f. gados sadarb
m rtsrt ?" Pū
«"«ilitars
ama
U svaru
'ārstu
em.
autors
Par
« «stŠM* Retumu