Bavarijas Latviesu vestnesis, December 9, 1948

              ^lā ieejot, nespēiāt -
kaklasaiti izvēlēul.-
Jus baidāties
galvu un S'ļ:^'
^enopircis. Tas i^^ScSns
Jit^vajaga'iegādāties
t ^ e ņ u s - t i k a i vislabā
iegāde^ mazliet . j ā p a ļ ā
iardas krasu. Bet u z v a t e '
„iedz būt tik neeilas, k ^ ^ ^
K^ariaciju kaklasaitēn?
icilo, uzvalka krāsai radrlle^
zot ar pretstatigo, spilg^:
soļiem. Esmu sastapis c iK
! pans jreizes gadā aiziet U7
izstādi un nozākā t ur
peznotos kokas, kuriem nav
skatāmas lapir^aslBūtula,
ļadzijušles savās kaklasai.^
gan glezniecība būtu vien*
lieta nekā kaklasaišu ie<TS.
^an nav uz tematu .
lalka lieta i r mezgla uzsie-ir
lielā mērā pfakses -jau^
1, ķā tas dažkārt mēdz būt
tur gaumei jāsadarbojas ar
limu, ari kaklasaišu nozare
ļspeciālisti: vieni, kaS' prot
laklasaiti no gaumes vie-
—•kaš i r labi mezglu sē- '
te ir tā, ka māksllniecis^
ļids mēdz būt praktiski ne-ļ
A b u talantu apvienojums
[r pilnība, kas tikai i e t a -
tirta. Ir pat tādi meistari,
be yien izvēlēties visgau-ķklasaiti
un uzsiet sev lep-glu,
bet kas prot to izdarīt
ļaklā.: Tādi virtuozi ir reti,
ļsai pat ar pašamezglu nav
galā, un katrs iztiek, kā
imc. Kā krasāko piemm
iet kādu viru, kas sēja
; mezglus, bet — papriek-leles,
tikai pēc tam uz-
: savā kaklā. Gitādi viņš
Mlvēku spējām, kā zināms,
īrēs ir vilktas nepārkāp-livīdtiālas
robežas,
ļume prasa, lai pie frakas
Īga t. s:,,tauriņš" būtu
siets, nevis pirkts gatavs,
s. Bet tā jau ir tik „aug-.
ka tādus pratējus var uz
ļskaitīt, personīgi paziņu
iu' pavasari pie manis uz-biņš
no apakšstāva, tikko.
ķversitāti, frakā, un, turē-nepelniti
- - p a r lietu
mgšminētajos jautājumos,
it viņam tauriņu (vakarā
|fakultāti beigušajiem). Ar
spiests viņa lūgimui no-ļm'an
iešāvās prātā, ka da-tālāk
dzīvo mans paziņa,
kviem, kaš būtu, uzskatāmi
ļinojamiem speciāl Īstiem
inozar,e. Mēs sazvanījām
Ilrunl un, ievērojot mo-ļlgumu,
vin5 atnāca, kakla-
Izskatījās :briniš©
|a tikai pirmais mēģinar
ļērigi pametis aci, di-au^s
iniekam savu darbu, gluži
labi gleznotāji, kas ne-j
t r r e i z tā pati krāsu kom-irētu
neizdoties vēl labāk.
līdzīgiem mēģinājumiem
meistars bija apmierlnāis
Iku darbu. Patiesi, es
ka siets tauiuņž atšķi-
Mvā kā īsta rc^fe no māk-hl
dienā mans kaimiņš
•nelaimīgs. .ledomājiev
ķatDnēs ar mani sastopo-
,',ap pusnalcti, pie gal-jokdaris
parāva manu
izjul^a kā pūka,; un ne-Ŗ
Starp kollēgām, kas 11 uzsiet! Visiem pare-itavie!"
varbūt starp profcso-jminējos.
ludzijās man! baltu aci
Ir rokuVnekā neteikdams,
lākslu meistari kļūst ar-latviešu
Iaikraksts^>^-
Kanādas latviešu Kju^a
l A . Karlsona vadība^
„ paredzējis s&vuciaŗ-ināt,
pārkārtojot ^Unŗ
literāru žuniālu./ļ^-
kāvibas vadnDVi:^aci]a
.stnieks Pāvils Klan?-
"bzdes stāsts Ieva a r n i ­ka
zīmējumu 1^^^^^^'
iā, Kempteiie.
011
egŠdājaties ^
: A R Ļ A K U N D Z I Ķ A J
onografija |
R i S T U S I
ena DM3,50.
isūtināma pie mācītāja r
(13b) Kleinkotz b. Gūnz-
)o., Letteniager. ^21^1
AGRSKAIS IVIINISTRU PREZIDEŅTS^^^^ N KOMDNISMA M E -
Vajāšanas pret katoļu ba^^ Ungārijā ^ak ai-r-
: yien vairāk pieņemties. Asākas valodas izskan ari pret kardilnālu
IVfincenti. Dažas pazīmes liecina, ka vārdi var drīz pārvērsties ari dar
boa Kāda Budapeštas tautas tiesa jau ieaicinājusi valsts prokurora
ievadīt oficiālu izmeldešanu^^^^^ galvu, kas vienojot ap
sevi, valstij naidīgos elementus un„sacerējis" vairākus pamfletus par
patreizējo režīmu. Piesardzības dčļ kardināls Mincenti jau vairāk nekā
mēnesi nav atstālis savu pili, jo-nav vairs drošs, ka viņu neapcietina
vai neizsūta/ Savā rezidencē pret policijas patvarību kardināls jūtas īsi­nāma
mērā pasargāts.
Otrdienas rītā Budapestā pakāra
ijni?ārijas: bijušo sūtni Kairo un a^?-
rakā valsts prezidenta, T i l d i j a znotu:
ViktorU; Gornoki.; Tiesas sēde, kas
ilga • t i M vienu dienu,- viņani „pie-rādija'•
spie^^ošanu pār: labu : ^ S V ,un
Lielbritānijai unVarī to, i t k a : v i^
būta mēģinājis:piG^^unāt:savu s
tevu bčgt no Ungā Pats T i l ~
dijs gan paskaidroja, ka par šādu
,,pierunāšanu"- vīnam neesot nekas
zinams/ Tai pašā dienā,: kad: izpil-.
^ija' nāvcš spriedumu .vCornokini,
Budapestā; beidzās arī starptautiskās
jīlevieŠU federādjas otrs . pasaules
Ivongress. ;Pif;<riemtaj?;ŗezolMCi-ļā dā-:
inas nosodīja; Savienotās Valstis, p ar
to, ka: tās^ gatavo karu, . b e t ; visas
vienprātīgi .atzina,:'ka • Padomju , S a ­vienība"
i r : vienībā, valsts, :k:ai „mll
. mieru".:::• Interesanti atzunēt,: V; ka;
minētā: sanāksniē - piedalījās •-ari
• amerikāņu delegātes. „Washington
pbst!Viai:;sakaribā r i r o n piezīmē,
ka ,,amerLkānietēm tomēr nebūs j ā ­baidās
atgriezties :mājās, kaut arī
tās: izteicās pret valdībās politik.Li".
• Savienotajās Valstīs nesen iznā­kusi
agrākā ministra; prezidenta
Nagi grāmata.; ..Ciņa aiz dzelzs aiz­kara",
kurā attēlota slkzemņieku no^
stāja, pret totalitārismu, ' J a u vācu
okupācijas: laikā- Ge.staoo apcietināja
Nagi : un citus 'izcilākos partijas
darbinielvus. K a d melno diktatūru
nomainīja sarlvanā,, padomju, armi­jas"
aizsardzībā - vispirms: notika; p o i i -
:djas: reorganizācija. Agrākos : dar-strādniekuatiDūtas
telpas. Tā i ā tas
nav bijis- paredzēts programmā, ne­viens
šais telpās nav t i c i s . ' l a i ' gan'
tās :atradu.ias ielas otrā pusē. Kad'
misija ar N O ' D pavadonieni taļsīj"
VALtJTAS „OPERACIļAS" Š V E I CE
m SAVIENOTAJĀS VALSTĪS
ļ Jaunais 'cilvēks gaišoelēkaiā mē­teli
Šveices muitas ierēdņiem liekas
aizdomīgi steidzies, tik steidzīgs, ka
tie sāk runīgi oārbaudit viņa auto-mašmu.
Un tad a t k l v a s , ka viena
durvju starps'cna piebāzta oilna ar
veco vācu sudrabu. Pēc divām stun­dām
.formalitātes" nokārtotas, mui­tas
sods samaksāts un steidzīgais
^aunais cilvēks sāk braukt. Bet kas
tad tas ~ automobilis dīvaini „velk
uz .vieniem" sāniem. Muitas ierēdnis
vēl laikus pagūst nolaist robežsoros-t
i l . . . Pārbaudot otras durvis, arī t u r
atrod sudrabu.. Tad tāpēc mašīna
tā' ,.vilka uz vienu pusi"! Šoreiz
braucēju apcietina.
1,,Nemākulis," nosmīn īstie valū­iziet
pa fabrikas vārtiem, oēkA^i uz tas snfekula"n ti. A'r tādiem ".•."nie'kieAm '
ielas, parādījies ap 100 vīdeSu' uņ T ^^ff^^s, JO sud-
Sieviešu,, dze ^^'rabs,: pirkts,vācu markas-, maksa t i^
UTļl
Z'JS sčislO^ftām rokam.
Pavadonis, kāds- N K V D kapteinis,
steidzīgi pleskrGiis pie sargiem, un
gājiens pazu'dis fabrikas pa?cil'mā.'
.Drīz.: pēc tam Nagi apmeklēiis Sa­vienotus:
Valstis. Viņam piekbman-dC4s
komūņist'a vadonis. Rakoši, kas
kai dažus frankus vairāk. Pēc valū­tas
reformas par simts vācu mar­kām
deva 80 Šveices franku. Pēdējās
nedēļās kurss noslīdējis jau uz 17,50
ļ'Sveices frankiem, lai gan tomēr tas
ir divtik augsts kā Austrijas i^ilin-v
i s u nonicināiis un ansmādeji;s, Kad.Ut^;. . padanus
ungāri T^^^^^ ielejā apkatīiuši S . f ' ' ^ ^^
strādnieku %ājas, Pakoji sākumā^' -''^^"^^ ^'^^'^ ^'^'^ ^^^^^ ^^'^
āpiucis, j o ātrumā nevarējis izdomāt
n.ek.ādu vainu. Vēlāk viņš t-^mēr at-^
tapies un izm.etis: ..Ret ja šais n^a-jas
Ieperināsies' blaktis, es Gribētu'
redzēt,:kā viņi tās dabūs ārā.'' ' -
AB, BBC, N, .
steist
nvjnti
ja
valdībai
500 milļardiļ
franku
ielvus ātiaida. un viņu, vietā nozī-meja
krinfilnālnoziedzniekus un,, k o -
: mūni^tus. Policijas: prestižs -tautas
acis drīz • Vien bija-:zudis. • Slkzem-:
nickd:pārtijā sākuniā,vēlējās :gpd
/sastrādāti(}s ar ; komunistiem,: jb. č e - •
rēja. kā Padomju Savienība respek­tēs
Jaltas nolīgumu, kurā tā b i j a , ap~
• solījusies, aieiei aili;ties citu: tautu iek­šējās
lietās. : Bet: viena: Vilšanās; se­koja
aiz otras. Vorošiiovs: j a u 1946.
^adāmēRilnāla pārliecināt sikzem-;
: niekus, :;lal tie: iziet vēlēšanās ko­pīgā
blokā ar komunistiem.: P a r t i -
• jas vadība'5o praslb(r noraidīja; un
sikzenvnieķi .ieguva :57.2: proc-fbal^
. P ē c katras. Nagi sai/unā^ ar Savie­noto
Valstu, v a i : Liej/britanijas pār-
^"lāvjiem N K V D ^ j m t u tulkus, i n -
:;lerosēdaniās- par visu, : kas runāts,
•kas; teikts vai; apspriests. -Turpmā-
• kās sarunās - šādiem. tullvi,em Nagi
. vairi; - nevarēja • uzticēties,':; Intere-santadr
tā grāmatas nodaļa, kurā ag­rākais
Ungārijas ministru prezidents
pastāsta par.savu vizīti- Maskavā. Tā
nolilva: 1946. gada aprīlī, kad viņa
vadībā uz Padomju: Savienības g a l -
•vaspiļsētu:devās īpaša :misija,\. lai
runātu: par: turpmāko ::sadarbību.
; Staļina:'apsolījis, -ķa
. jnuķšieš Ungārijas : iekšējās; lietās.
.Jums nav jābaidās: no rhūsu. jr\ter-
: ^ veņcijas," solījis Štaļins;,,ja mēs t£
nkotos,m&;ņodotu Ļeņina ideālus'-.,
esošanās laikā misijas docekli
vadāti:pa: Maskavas ievērojamākām
vietām un fabrikām. Kāds delegāci­jas
loceklis, : komunistu partijas
biedrs, izteicis vēlēšanos: apskatīt ar
Franču: valdībai līdz piektdienai
jāatrisina .nopietna problēma — j ā ­atrod
-500 miljardu franku Tik llela^
- arī tas-.ne., j a viņiem .ļ-ano-dzehs
tauva, kas . pārvilktc
oāri Peinai, lai varētu ^oārdabūt ba-rolvļus,.
.Drecīzijas . anarātus vai auto
dajas. Viņi nebrīnījās arī tad, kar:
Lugano ezerā atklāia zemūdeni, ko
dzina uz priekšu kājām minama ie-rice.
Preēu un fabrikātu; kontra­banda
tagad mitējusies, jo neatmak­sājas
vairs pat-Leikas.
ļ' Bet to vietu ienēmasi. valūta. Švei­ce
i r vienīgā valsts, kiu- nav devīžu
operāciju Ierobežojuma. Turienes
b t o v a maina jebknvu ārzemju
|lbiržās kotētu valūtu, neprasot-nedz
bersonības dokumentus, ne citus ap­liecinājumus.
Vienīgi vācu austru­mu:
markai arī Šveicē nav nekādas
Niēfu operācija kādā Vašingtonas
slimnīcā pirmdien izdarīta A S V ār-ietu
ministram Maršalam. Slim-lieks
jūtas labi.
FreKidehta Trumena valdibn ap­solījis
atbalstīt arī progresīvās par-ijas
vadītājs Volless. atteikdamies
skandāls
,Pēc Stutgartes raidītāja informā­cijas,
vācu iestādēm izdevies atkial
10 ftdziinejas opozīcijas, ja p r e z i - ļ n^^^ lielāko saimniecības skan-dents
turēs v'iešanu laikā dotos so- dālu Vācijā pēc kapa. Nelegālos
njumus un rūpēsies par pasaules starpjoslu veikalnieciskos darijumas
mieru. I un lielu naudas summu spekulatīvās
Zaksijā uz nāvi notiesātas 5 per- transakcijās iejauktas kā, apvienotās
sonas par to, ka esot piedalījušās britu-amerikāņu joslas, tā aņ krievu
melntirzniecībā ar tekstilprecēm, joslas firmas. Nelegālie" pfečn uņ
izvedot tās uz rietumjoslām. Citiem valūtas darījumi izvērtušies tik plaši,
apsūdzētajiem piespriesti 5—15 g. varēniši apdraudēt rietumu mar-pārmācības
nama. Trīs apsūdzētie, U ^ s stabilitāti. To ki^summu vērtē
kam izdevies aizbēgt uz rietumiem. U z 7—8 miljoniem markitr Informē-tiesāti
aizmuguriski., tās aprindās apgalvojot, k a aiz darī-
Ceilonas valdība nav ar mieru pār- jumiem stāvējusi krievu militārā
dot Padumju Savienībai gumiju. Ja valdība. Izdaritas aocietināšanas.:
kāda valsts var būt bīstama Ceilonai, Aočietināto vidū i r kāds agrākās
tad tā esot Padomju Savienība, pa- Vācijas valsts bankas p^rezidija lo-skaidr-
ojusi valdība. Nesen padomju eeklis. Tāpat iejaukti daiādu Icrievu
pārstāvji piedāvājās atpirkt visu ļ joslas finnu pārstāvji un iepircēji
Cellonas gumijas produkciju.
1600 bērnu no krievu joslas pare­dzēts
pārvest pie piederīgiem angļu-joslā,
apmaiņai pret 1000 bērniem no
angļu joslas.
Brīvprātīgi pieteicies policijai bij.
Japānas ministj-u prezidents A.iida,
kas iejaukts lielā kukulošarias afērā.
10 gadus pānnācibas namā ameri­kāņu
tiesa piesprieda galvenajam
apsūdzētam Stutgartes 28. oktobra
nemieru prāvā. Diviem piesprieda
pa divi gadi, bet vienam — gadu cie­tuma.
3 mēnešus cietuma/Minchenes ap­gabaltiesa
piesprieda ^6ij. Bavārijas
denacifikācijas ministram Loricam.
kas bija apsūdzēts par melntirdziiie-cību
ar benzīnu un par bēgšanu no
apcietinājuma. Sods dzēsts ar ie­priekšējā
apcietinājumā pavadīto
l a i k a
Pārtraukta pasta satiksme starp
Berlīnes rietumu.sektorienl un k r i e -
rietumjoslās. Pi-āvu laikam iztiesāšot
augstākā britu militārā tiesa. St^
Palestinas arābi prok­lamē
Abdulu par
karali
Senajā Jērikas pilsētā, ka^ atro­das
30 km uz austrumiem/ no J e r u ­zalemes,
notika Pale.^jtīnas arābu
kongress, kurā piedalījās vairāk ne­kā
10.000 pārstāvju no visām Svētās'
zemes malām.- Sanāksmē nolemts
proklamēt Transjordānijas karali
Abdulu arī par Palestinas vaidnieku.^
Attiecīgā delegācija j a u lūgusi A b ­dulu
uzņemties valdīšanas /pienākū-i
mus. Palestinas arābu kongress ra-^
dijis lielu neapmierinātībuļ- Ēģipte,
īrakā, un Sīrijā. Oficiālas a^f^jndpk
vu sektoru, kā ari krievu joslu. Tā K'-";^» P''s'^'>>^'f°: ^f.'^^^k' v•a"i's,l?a"s\ n' ,e7f,
' - pieļaus par Palestinas Iv^rali kļūt
^iel-itdien. jaunā budžeta projekts jā-esniedz
• nacionālsapulcei. BB •:
summas pietrūkst nākamā gadjf bu- vērtības. Šī iemesla dēl Šveice k l u -
džctā. 'Jau pirmdien Keja kabinets, vusi par vienu no tām zemēm, ko mH
Volēma samazināt valsts aizsardzības' apmeklēt amerikāni. Ar 1000 dolāru
zde\nimus par 120 miljardiem ,fran- čeku uz kādu A S V banku pie nāka­mu,
bet ar to vien nepietiek. I lespē-māi lodziņa var nopelnīt 400 Šveices
ams, ka valdībai būs nopietni ļā- franku. Pie tam pilnīgi legālā kārtā,
apsver, vai nepaaugstināt nodokļus, ļ .Šveicē i r d i v i dolāra kursi — tā sau­camais
finanču dolārs, ar k o samaksā^
imDortu no A S V , :kōtets ūz 4,30 līdz
4.,32::Šveices franku, kamēr par do­lāra.
banknoti var.; dabijt; t i k a i 3,85'
vāi 3;95 Šv. franku.: Par finanēu;:kur-su
aomaina: a r i dolāru čekus, r^^'
: ^ Amerikāņiem ķoDŠ ka Ņu-j
ork ā iespē i ams. iegā dātiēs; ārī v ācii
marku banknotes, maksājot tikai
vienu- cetirrtO; dalu no oficiālā; k u r -
sa.Vēiera '& Veieraceļojumu; birojs,
atzinumi
(Turpinājums no 1. Ipp.)
pļeDrasītā.s ziņas par vecajiem, un
darbā nespējīgaiiem. Pēc līdzšinējās
informācijas šādu cilvēku amerikā­ņu
joslā i r 4939. Šos datus oazinos, , . .
GhurchWorld-Service, lai mēģinātu r?i^"^l^*^"^' P^^^ ^ dolāriem piedāvā
realizēt nodomu par soeciālu nomet- J^-^SV vēl nav l i ­nu
Iekārtošanu darba-^^nesnējīgajiem. aizliegtu vācu valūtas
Parakstīts līgums starp Hūvera i n - ^^P^^^^^-ias. So izdevību plaši izman-stitūtu
un L C K par archīvu m a t e r i - [^^^^^^'^^^^ ^^,.^^!^f ^'^cieši, kas at­ālu
u n kultūras vērtību glabāšaniL f^-'^^J^Yyļ^^^^^^^^s rcichā., N a u -
Bēglu dzīves archīvs tagad aicipas f?,^ Pf^^V'^^'''' uz Vāciju izdara
organizācijas un tautiešus nodot vi-1 ^^^^^^^^^^ pagaidām grūti izkont-sas
uzglabājamns vērtības, ko nosutis
uz Hūvera. institūtu.
: Brēmenes ostas noliktavās jopro­jām
neizdalītas i r baotistu organizā-i
ciju ziedotas 50 t drēbju mūsu bēg­ļiem,
Vācija. LCK\ izteica neapmie­rinātību
dažiem mūsu tautiešiem, k i s
sadales dai'bu aizkavējuši. Tagad
rolēt. Vācu markas uz Ameriku sa­vukārt
aizplūst no Šveices. Sp
ir pirmā praktiskr komunistu ma­ģistrāta
reakcija U2 svētdienas vē­lēšanām.
800 Maskavas algotu aģentu pildot
augstāko virsnieku vietas lielā .,sle­penā
armijā", ko patlaban apmāca
A S V valdības gāšanai, norāda pret-amerikāņu
aktivitātes izmeklēšanas
komisija kādā brošūrā. „Visriāvīgā-kais
drauds" esot komunistu iespie­šanās
audzināšanas nozarē.
Par spiti vācu iebildumiem, otr­dien
sāka demolēt agrāko torpēdu
izmēģināšanas staciju Ekernfērdē pie
Ķīles, vispirms uzspridzinot divus
molus. Kīlieši ar savu lielvecāko
Abdulam..
Jaunais pagodinājums 67 gadus ve^
cajam Abdulam nenāca negaidīts.
Neapšaubāmi, tas Ir pirmais solis uz
„Lielsīrijas valsti", ko viaš J^ludina
jau daudzus gadus. Vēl nesen A b -
dula izteicās, ka tas būtu vienīgi p a ­reizais
Palestīnas problēmas atrisi-nājums.'
1947.-gadā publicētājā^...bal-tajā
grāmatā Abdula deklarējis, ka
Lieīsīrijas valstī jāietimst Transjor-dānijai,
Palestīnai, Sīrijai^ un even-šas
Ālandu salas cenšas pēc neatkarības
Kad Padomju Savienība jau četrus
beidzol; saņemta pilnvara, ka drēbes gadus pūlējusies arī Somijas priekšā
tūāli ^arī j r a k ā l . y : ' i [ j ' i
Tie: ārzemju diplomātivMtri^^^fi
tuvākās darīšanas ar Abdulu^
priekšgala sarīkoja pn^testa dēmons-1 '"iff ^^''-^^ .«"Š^'R-' P°l>tikis.
trācijit klusēdami sojojot gar britu .Abdula esot au^stsird.fi.s apvclt.t.
1 I humoru un asu pratu. Bet ka visi
a;u,stiannniēki;vjn5-varot ^
sirdīgs un" neniekāoīgsI/V^^
akinēņs; pilī Aņnamā^^^ .V^^
stbpami Tuvo uņ Vidējo austrumu
šeichi, rietumu 'sūtņi un ^IžciItīgi
arabivf Kādā : telpa' viņš ierikojis
..smieklu kabinetu*'r;kura; ^greiza^^
Sļ:)ogu]6s. tas :mīl vērot^^^'^
izķēmotās sejas, apgalvodams, ka tā
iespējnms saredzēt ciļl\-ēka apslēptos
nodomus. Nereli. AbdiUa liek' gapos
mēteļos tērTDtājieiia .^efchicm b m i M|
ar velosipēdiem pa savas pils gara-l
jiem koridoriem, pats uzjāutriņādā-'
mies par komiskajiem skatiem. Aņ-namas
ielās Abdula nereti redzama
vizinājāmies ar savām trim mīļāka­jām
sievām zaļa- limuzīnā. Viņ."^ esot
arī lielisks sacbā spēlētājs;
militārās valdības mītni.
Ar juras slimību saslima septiņi
iūras lauvas, ko kuģī pārveda uz
Zviedriju kāda cirk^ vajadzībām,
kaut gan uz kuģa tiem bija Iekārtots
īpašs baseins ar jūras ūdeni.
Dāmu zeķes Bavārijā nedrīkst būt
dārgākas pār 10 markām pārī, no­teikusi
cenu inspekcija Minchenē.
īsviļņu raidītāju preses vajadzī­bām,
sakaru uzturēšanai ar Amerika
Berlīnē Cēlendorfā uzstāda pēc ame-kāņu
iestāžu pasūtinājuma: •
no noliktavas varēs izņemt L S K dajr-binieks
Sp. Paegle.: Paredzams, ka
mantu sadale vairs, nekavēsies. ' .
Panākta vienošanās starp L C K un
Bavārijas Izelītībaš ministriju nar
novilkt dzelzs aizkaru, pēdējā laikā
tā 'sākusi aizvien biežāk apgalvot, ka
rietumu demokrātijas vēlas izman­tot
Alandu salas par eventuālu ize­jas
bazi uzbrukumam Botnijas līcī.
gatavības apliecību izdošanu tiemļpie^apgulvojumi viegli saprotamlj
(Turpinājums no 1. Ipp.)
rakstīja nberālāisi,vMān(±ester G u ­ardian",
un Maskavai tā esot; -š^
triecēja atbilde. Strādnieku partijas
'-Daily Herald", ;tāpat „Times^.* , i z -
^'?icas. ka līdzīga rezultāti būtu b i ­jusi
arī, ja vēlēšanas būtu notiku-visos
četros sektoros, un: tos v a -
^'^t pieņemt par, raksturīgiem ne
vien trīs rietumu sektoriem vai Ber-inei,
bet arī vižai padomju, joslai
visai .Vācijai. :Ber^^ Izteiku­sies
par demokrātisko sociālismu .un
P^et totalitāro •komunismu, atzīmē-:
ja britu •sociālistu ;X>aily Herald^',
'''ooļot sociāldemokrātu sevišķos pa-f^
ākumus,
M BBC komentātors : Tomsenš
^-^svēra, k a 87 proc. berllnlešu; p
daloties vēlēšanās, ne vien - savā, bet
^-ri krievu sektora" un visas- k r i e vu
^^5las .iedzīvotāju^ vārdā-;nobalsojusi
P^et Padomju: Saviembu:un par
^^^imvalstīm." Vairākums -balsojis par
%iāldemokratiem tāpēc,, k a saredz
^^ji-partijā spēcīgāko -; komunistu
^^etiniekuv:kas arī"'līdz šim višaktī-'
V3^ķ-: pret.. t i e m . cīnī.i i es. . Komunistu
••Daiiv^ Worker" .atkārta-' pārmetū-ka
vēlēšanas' „de\nīsas brīvu
viltojunuera ;.un :aplamiem : i z -
•:''i^ojutriļGnV<, tiešimeapsūdzot
'';^;'^|'Tivalstis viltojumos.,^: Tās .'tagad
^^'?^^not no vēlēsanū • rezultāt iom. Iz-
^^^3t if^5nS;'!i>-n; .IvnV.-
latviešu eiimnazliu absolventiem, kas
skolas beigusi Vācijā. I. Zubans z i -
ņojaV ka līdz šim beigušajiem būs
ševl.sļca. pārbaude,.pēc kam tie iogiis
tiesības studēt vācu universitātēs.
L G K ievadīiusi'pla.sāku akciju, l a i
aizkavētu IRG atalgoto nometņu
darbinieku atlaišanu.: kaut gan pa­ziņots;
.ka 1949.. eada 1. janvārī, no­tiks,
šo.- štatu radikfda samazināšana.
L C K viceoriekšsēdis L. Rozentāls
šajā jautā ļumā 3.. decembrī' Bād K i -
sīng.enā. apmeklēja IRO amerikāņu
joslas; dir. Haiānu. Direktors lūdza,
lai-baltieši iesniedz kopīgu priekš­likumu,;:
k o nekavējoties arī darīs,
L C K noTēma šajā jautaiumā lū*-:^t a r i
sūtņa J . Fejdmana iestāšanos IRO
galvenajā m^tnē 'Zenēvā.
Drīzumā nometnēm Izziiios atzinu­mus;
par sol^f^m dros"bas jautājumā.
Sēdē, ķo v a d i i a IvCK vicenriekšodiļs
V. Lamber^^s. vel niedalīins L. Po^
zcntāls.. J . Lavenieks. I. 7,ubr!ns. J .
Vonners, ; P . Greizis. P. Starcs un
I^CK infprmr'C!\a3 nozares biroja val­dītājs
A. Ci lailis.
J X K inf. noz. i " .'
ami lielāku propagai dis-
^^sku kapitālu r; B B G , : S t ; ' i £ - AZ
P P J N r E S F S F.LIZABETE.S DKLS
BEKLNOr.i:MAS PAKKĀ i
•Otkllen .princeFC:.^ KlīznbeV'.^
'Mu ^Dirmoreiz ir.v^^da sva'^i'i
mazo
ve-
\?asos
gaisa
Bekiļi.j^hemas pils dārzā. Princis
s c l u ; s t u n d u -^abrauk?':o> l./.s
rātinps,.;.:ko iznian;o\ i s i arī pati E l i ­zabete
S u n v:^a^ mā'c I n n d^n:
o.f;ciālJ; paziP' - s . ka k a r a ' a T^}.''--
•dža-A'K.vcr^'Mība^ r a v ^ i - š r-ē-iē
d i e t e . ; . m a z l i e t - . L . O ' r d on
lielāko d i e n a s ..d:r^u-;iva;r^^^^^
kopš Maskava lielākā vai mazākā
iriērā pakļāvusi savai Ietekmei So­miju,
savā interešu lokā tā ceusas
iekļaut arī stratēž^lski svarīgās Ālan­du
salas.
Maskavas "nolūki . saprotami arī'
pRišiom • ālandiešiem. Tāpēc viņu
pārstāvis Jūlijs Sundbloms vispirms
griezās pie somu parlamenta revidēt
Aļaņdas statūtu un piešķirt salām
neatkarību. Somi šo jautājumu ne­varēja
izšķirt. Tad Sundbloms ieva-,
dīja sanmas. ar Zviedriju, • kas v i -
nam • deva • padomu.. lūgt' Apvienotās
Nācijas izšķirt Ālanda.^ salu turp­māko
lilUeni. Novembra vidū Sund-bloms
iesniedza.lūgLimu U N sekre-tAriātam
Sagaidāms, ka debates par
Āiandu salām notik.s, tiklīdz. attiecī­gās
valstis būs ar šo jautājumu ie­pazinušās.
Kā dabīgs tilts Alandu. salas stiep­jas'
no Zviedrijas territorijas uz So­mi
dien vidiem. Tajās ietilpst ap-
.m^^ram 80 salu. no ku'^ām tikai ne­liela
dala apdzīvotas. Kopējā plati-,
ba ?a^-nicd7. 14-!2 kv.km. Lic-iJi'-cā .-a-la.
ko sauc par .Alandu. atroias t i -
i.ai 45 km no Zviedri ja.-. Tā i r 37
•:m, ua^^a un 'A'] k m plata. .Salns osta
Ma rihamņa • ia izsalst; • t Ik ai ;: visbargā­kā
\ā? zTm' l s . Pavisam. Alandu
dzivo 28.000 cilvēku.
l\ot nocietinājumus, ko nniera laikā
vaļa dzeja atkal nojaukt.
Alandieši zina, ka par viņu salām
ieinteresētas vairākas valstis. Ap
96"/o Iedzīvotāju nerunā somiski, bet
zviedriski. Lai gan 1921. gadā Tau­tu
Savienība un tagad Apvienotās
Nācijas garantējušas ālandiešu kul­turālo
autonomiju, tie tagad vēlas
ciešāk saistīties ar savu mātes zemi
Zviedriju. Arī Stokholmas politiskās
aprindas neoficiāli paskaidro, ka
karaļvalstij nebūtu nekas pret cie­šāk
ām; atti cks mem a r Al and u sa 1 ā rii.
Kaut arī salu liktenis vēl nav i z ­šķilts,
pazīstarpā Marihamnas rēdera
Gustava Eriksona kuģi jau' brauc ar
Ālandu karogu, kas i r stipn līdzīgs
Zviedrijas karogam. — i —
ijillllllllllillllllllllllll
salā?
•devies valsta darba:n. B E C
Pec Frederik^harnnas miora līgu­ma
-Āk-.niu >:i.a5 kopā ar S o m i iu
-.1 ;?radā:;;.scN'..';pievienoja • Krievi-rā
'/-/^l >a!a-; jTOcH^n.;-ņāja..;.]-^03: ••ga-
.iVriFraru-ija ..;pa!iāca.
iedza : ^a[a:^•. .jzmān^
no lūkiem.. • -vien'?:
\j i br
\ōt.
kctļ'a i^auiju.ru'i tur b i ja
ROMAS PĒTERA BAZNiCU
SAGATAVO DliE\XtDZĒ.UJ
PULKU UZŅEMŠANAI
Neparastus sagatavošanas darbus
sākuši Vatikāna architekti, jo pa­redz
ka 1950. g., kas izsludināts par
.svēto gadu, milzu bazmīcā pulcē.^ies
40— 50.000 dievlūdzēju • no visas pa­saules
malām. Agrāku laiku piere­dze
rādot, k a tik lieli ļaužu pulki ar
miesas siltumu vien paceļot- t(?mpe-rātūru
baznīcas iekšienē pat par 10
grādiem, un. tāpēc varot gadīties, ka
marmora plāksnes~ baznīcas .sienās
izplešas un sienu anšuvums .sabrūk.
J a u _a^rāk tādos gadījumos, kad I;JZ-nīca'
bijusi pārpildīta, gadīji<''S. ka
šķietami bez iemesla piept.'ši no
griestiem krīt 10—15 k g smasi mar­mora
plākšņu gabali. NYHT
Divas trešdaļas visu redakcijas, uņ
administratīvo štatu atlaidusi fraiK-u
.sociālistu laiki'aksta ,.Le P o p u l a i r e"
va'^ība. Fiha.ncialu grūtumu ' dēl
la.ik]-ciS-;si.N tm'pmāi-^ iznāk.-- S ' i n r i .-^a-i
.Aa--.!-inātos aprnē:-ns un bez illu-'"ā-c
i ' a m . fvi [la^a i-mo^la dēl jau a.g-
. ' - . V . : sa.^a^urlriājušiL-s vai a p v i e n o j u.MC-
. vairāki franOu laikrak.r.:.
g . Kādā Bo.stonas laikrakstā 1884.
^ g. ievietots šāds ziņajiims: SoriV
H Ņujorkā apcietiriļ^ats kād.s' 4(3 ga-g
diis vecssDžordzŗ^ Kopei-fllds, kas
ģ mēģināja izblēdit naudu no,muļ­ķīgiem
un māņticīgiem cilvēkiem.
Koperfīlds izrādijLierīci, kiis, kā
viņš liel i jās, pārnesīšot^' cilvēka
balsi pa dzelzs vadiem tā, ka ap
varēšot sadzirdēt vada otrā galā.
— Mēs šodien smaidām par 19.
g. .s. naivajiem bostoniešicTn. bet
pēc dažiem gadiem citi savukārt
smīnēs, lasot 1948. g. laikrakstos;
par nemitīgajiem saprašanās mē­ģinājumiem.
Atklājot Londonā baznīcu pār­stāvju
konferenci,, klātesošie ievē­roja,
ka divi pulksteņi al^. prezi­dija
galda nerāda
vi^fjnādu: laiki^. To
.na^anījis
Kentx^(^ŗijas. "ār-;.
cniblskaps Dr.
.•'išers un .kont'e-r-
encē •. ziņojis:
,,Pulkštenis p a l ar
; b l ir-: ^10; minūtes:
vēlāks, pulkstenis,
pa kreisi iet pareizi." Mazliet ap­domājies,
viņš smaidīdams pi('-
biidis: Lūdzu nepārprotat, po­litiski
tas nav domāts.''
Kā.rtībal jābūt. .,Die Neue Z e i ;
t\\ng j^ak.sta: KernpJ^-ntSs "uzgaidā­mā
telpā piestiprirLats sīks inven­tāra
.saraksts: 1 galds' (koka), /2
• y)V. (dz")]zs). 1 pulk\^tems (normā'ls),
1 trauks (splau'a^^di4.. — Apakšā
ar zīmuli papildināts:"^"! galva
^ (•uulķa),
iii.li
H'!'''<'V''"'iM"I''lM..''.'{'''"'''i'''i''!!'
^4