Bavarijas Latviesu vestnesis, May 6, 1947

              mu
^^Jf- ---- il::;:'
MX
mix
i i i i
ii
h
tm
m
m:
mmm
m, mi IL
jtöiH XÄndonfi par izceiota
Learaaitdroja, ka p.a|8liiio
•jaöida d2Äva radi vai'taivu
:|it'i<2QP0 dolam M u QOM
-'>'^9B-iF'jfi^ Ir t4])W
" ' ^ ^ e r i ; Xristigai pimM
.(Oiii^tlaa SeUef iSodttr
jjm---.Refugees) InftoidU
'W''jäutajiinfi.' VS8iul8,lu
.7/:Äartu, telkts, ka M
^HdänjiiR {can inazliet ir ,m!kitliii<
pifasUkuinu, beUilk
P .^rcergja,' pie kam pltMit
mM
m
m-l
i
SS: i
E S
'laiigiffidljas
i|;a|l^t''MdS(ns. JauphM'
Ilkuma mlkstioilil'
fot^Ica Kanädä var leceM
i^^kasi' veiaa strädat%utE8Bliii>
iCm^U'~darbos un kalnraktU'
It^tna Vajadzigs diHii
t i i m i u uz 1 gaduar ^
'•#arl>i:irokuVajad2napi>
#'nt^:ai»8 Kanada eiot lldi,
i aH::d8ivbfclu trOkuw,f
iUdinotias KanSdas m
m
^iKiliPaiidzIbaB apyieniba,
i£4iHr5ä[to.-iemeslu dS} pap;
KsoiädS batu 1#
.^•ntäZ;«tt»«viä»8m per»*
3»JB*^;«waksti8an§8 «IS.»;
a M Kanidä darba devJft
!^Häö-tttllumu dSl apvlen»«
».^JeppSjam^ sayäkt lim,
m.
m.
MMDAKCIjM
m
JB^'^ i i , apr. ,n;r8 wg
Ibljä ievtetots WS. ^
JööMcS tas pavadija,
Wl& smaga Vidusauss^
pif sOirimlcfi 8«tf''Sane;
fm Upeideku apmeld8«
köesama^S un vicu «
|.pa?l^ojumu.
maa Qiatrovä. UP«°i?Sdil» l ^ t f i ie. apr. vii;iu V^^^
iääciöija Sta, k»
..,ih-^vidQ t^juSl an ^.^"^ - K
fcarlfeeTi''''^^; ".•
i m.
m' 1
te'
LATTUA, mi. g. S.
^lWSfSULS LATVUAI NO IZ Hl. ^ I ri m 'Hv',
ioslii latviiil Jau Ir ce}a
— tg<]S| kultOraa aedSla, kas
©ttimt norltija ar labiem panSku-miem
tm ko sika gatavot §. g. s l -
feumf, pia Icam. at&stals laiks gata-
V(Mnm maniml traucija tm novU-dnija
— pirv§rtu8les par t§du k i
attmdllanis Izftdi, par latvleiu trim-i
l ^ gamicfgtimu demonstridju. Tafs-alba
apgabala latvieäu pärstävim St
latmdzemam, kas attl§8anaa^ äktd
tefea^ ka fespljams, ka ar lldzSinejo
ftttrtmhi bOs j i f z t i ^ tlgiktt lalku
J6 iiav sinims, k i mdsu ktiltara va-m
^ddotles Ja\ma}& emigräcl}!. V i -
iumä äcate bija ImiKMsanta un no
^"opagahäas viedok]a var tlkai no-
ISai, ka to ner^dzSJa videli^ jo 8e^
Jtenialiam ar vlcu ktiltQras aprin-dam
nay deia koatakta. An|t)i, kfi
fihifita, latvleiu ^dkojtmius ap«
smUi vlsal maz. Täd§} tas bija un
paUka ktvieSu inlegums pailem lat-
N^^tt levad!}a vakara diav^lpo*
fumi Sv. QertrQdes baznicä, ko baz
t^ii&m mäcftäliem - ar tvStrunu
kuplihija ardilbiskapa vietniekiB
psfvaati Ba^s no Hambur-gas..
Vii^a rtmal bi]a akadimiska
rateilta vdds, kas vairak lerosinaju-mu
inlodza prätam nekfi jattoi»
l^lgi.ticlbä ne tikal pacSlusi pret
dabesfan dievnama torpus* bet tS Iz-väldojusi
un sargäjusi ari literSturu»
mikslu un zinitni TotSlitäris var­ras,
kas visu grib Istraut baznii^ tm
pitvirst vals^Ji nav kultOras/ vald-f^
töjas.^ Ja zihitiiis atmet morali un
^isniegtmii nonSk ^unu d l -
viku rokl^» tad tS var atnest lielu
postu. Di@vkatpoJumä piedaUjas
koilc^artmeistars vlfokiieks Vemers
Taube m Herenvikas korts briv-mlksL
Sigridas Qoltes vadlbS» pie
&r|elSm bija komp. Jänis Kdni^S,
Laidgais atkliianas akts notika
pu§^ota.1§^ Latvleiu , teStpa lielalfi
zlle. . Pte ievadreferSta nmAja ne-de]
as atbildlgais rlkotajs, LIbdcas
latvleiu pärstivis J . Mieziä tin ap-gdbala
pärst&vis St Jaundzems.
Rakstnleku ritu levadija SI B<'br-upe
ar gleznalnu referStu ^Dzlvais
vgrds'^ kur tfi apgaismoja literiräs
Jteteiksmes ipatnibas ätSt^nbS no
isral^skSs dzlves nmas. O, Liepipi
nbla^Ija tSlojumu „Edvarta Vlnras
reäiSlums'^ no grimatas ,,Dze]nieki
tm valdniekl", A. Dzilums lasfja pär
9dku par bileiu di^u, bet J . ^Rudzltis
Iztirzija Rallaa temu pör .,ctpu bez
aslnlin Spldcdas valstlbl". M. Bin-berga
/deklämSja AndrSJa EglTSa
dzejolus no grimatas ,,Uz vairoga**.
Tai pat dienä latvieiu gimnazilas
telpis atkl|i}a mlkslas, dailamatnie-clbas
un Iloltako mantu .sKati. Stiprl
daudz bija tautisko audumu — pa
Uelikal: da)al IkdienS lietojamo
pridcjmetu, tomer ar lielu r a k^
krästt bagitibu un labu gaumi. Dar-
.ba cenfibas a^glus bija oargdijuias
ar! iejienes IJNRBAs SaSanas un
daliamatnlekU darbnlcas. Bi]a re«-
dzainas latvleiu gr^znis nrimatas
uh.goda zlmes. Ar gleznam piedali-jls
Jietn libeklei^: Fr, Milts, .T. Soi-kans,
A. Orunde un J . Jiliers. Fr.
Mllts Ir pa«l8taip8 kä vlens no mu9U
lablkajlem paste^gleznotäjiem, 2 ga-du
laiki LIbdcä, riditajos darbo^ vS-n>
jami jaunl meklejuml ktiqaintbi
un kontrastos. A. Örunde ir Llbe-kas
teitra bij. dekoritors. Izstidljis
„Äksta*vko8tImu im dekorädju me-tus
un daSus portretus reai^tif^ki —
natOraiistiskä garl Juris Soikftos
Ir javms talants, midjles mikslas
akadln)l]e. Vl^ia |tipri puse — kom-pozldja,
vl^i mit sp^clgu, pa da^ai
ek^resionlstisku Izteiksmi. Bddzot,
Jdlijs Jlgers ir pazistamais Sanrists.
Atsevi§l}:a, lieläka vii?a darbu skate
bija sarlkota Artilirijas nometnS,
feur tas Ir arl dallamatnieku darbnl-qas
padomdetf Js. Tur bija redzami
labl, gaumfgl kokgriezumi un virpo-
Jumi. N6' paia Jggera darbiem no-ska^
otas ainavas tm b§g)u Sanri,
I t o o t i klasisko ikölu ietekmi un
stihgraji formä.
LTbeka }au labu laiku ir lepna ar
savu tilas galtas Izstalgijuio Zuikas
viru korii kas tagad atzistami salie
dits balsu plOdumi un spiki un ar
panikumiem seko sava dirigenta
smalkjatlgal Interpretidjai. KultQ-ras
hed§|al par godu koris savam
koncertam blja sastädijis bagätu
trisdalfgu programmu, kur sevlSlji
Imponeja pirmäs dajas »speka nu-muri"
— prol. J . Vitola „Uguns mii­na",
A. Kalniija „Kas tie tadi speka
viri" \m pirmatskai^ojums — Japa
Kalnii^a interesanti ieceretäs „Pa-vasaira
dienas". Vidus da}ä ar lie-giku
raksturu bija jaunS kompo-nista
Imanta Saksa un Bruno Skul-tes
darbu pirmatskai^ojumi, beigis
jauträkäs tautdziesmas,
Izdls notikums bija arl baleta ya-kars.
LIbeki dzlvo daä no mösu
levlrojamikajiem baletmäksliiiie-
Idem, bet lldz §im nebija bijis v§l
naviena' paistiviga latvleiu baleta
sarlkojuma, Tagadejo nu publika
bija pirpUdijusi un tas guva Irkär-tlgu
piekriiänu. Dejoja baletmeisr*
tars Eiiens ^aeäöevskis, kas paradija,
ka nav neki zaudej^is no agräkä
viegltmtia, jatmdd!^ tm i f ^ , le-priednidams
gan ar bagittgu hu^
mora izdomu Stratisa ^Vines valSt"
tm J i i ^ KalnijQia jaunkon^onitija
JPutbolisö-, gm är droiu un irau-mlgu
vadibu mi reSiju divdejis. Ap-brlnojama
ir Nadonilis operas
primabalerlhas Tatjanas Vestenes
elevadja un brlo, vU^aa iarms. At^
zlstami uzstijis arl vietSji DP va-rlete
baletmelrtars» operas sollsts
Bruno iOalps^kas pSdeji laiki ievi-rojami
progreaijis. Tipat par no-pletnu
spiku atttstas Jinis Zarini.
Vei no DP varleti teitra nica divas
launas dejotijas V. J a i & o v ^ un U
Ramahe. Nosligumi vlsT tris pi|i
jauki un temperamentlgi nodejoja J.
Kalnloa komponito latvlskö ^Jautro
dand", ko l^ieiitevslcls biji Izkirtojis
ftaisU un simetrlskL
Vfii ievirojams kultOras nedelas
iOlegtims blja Ji];^a Kalni^a jauno
dziesmu koncerts, ko tas izpildlja
^oplgl ar Spikenberga^ ieddvotiju
Teoddru B r i ^ . Pa trimdas gadiem
¥^|5dnipi, viens no mOsu iev^jami*
%Jlem skaj^afiem, i^eloclji^ bagitl-gu
noiu rakstu pQru, staip dtu arl
soloddesmas. Programnm bija i r -
kirtfgi viengabalaina un ^oska^ota,
kitit ar! pasmaga, jo vlsim dzies«
liiim bija rezignSti — skumja tm
grQtsIrdlga nokrisa. Melodiskikis
dziesmas bija: ,^ur tu radies, b§-
dar un JCas nakts" ar B a l i ^ tek-stiem,
„Dadzis** ar Jaunsudrabiij^a;
bez tam Kalnl^i bija kompönijis di-vus
skalstus Strilertes tm v i i dtus
dzeiolus. Barltons Brilts sasniedzis
augstu klasi, Izlidsdnatu balsi ar lie-läm
iespejim augieji un apak^eji
re^strli kultOrilu tm Izstsriditu
priekinesumtL »
KultOjras nedijas sai^ojtmii ^ir
dzäs ar teitra Izridl. PIc llglOca lai-ka
atkal redzSjäm Julija Pitersona
komidiju »»PiekHduiais kapeus", kur
tagad legata atzistima, sapludlnata
kopspile. Plrmo relz izridlja Ed.
Vulfa komidiju „Sv§tki Skangali",
Petera Elsij;ia reiiji. Si gffbala gal-veni
figura Ir vecais darznieks
Bumbiers. , TS lomu teloja jaunais,
apdivinitais raksturtilotäjs Elmars
Upermanis. Vi^am daudz sirsnlbas,
jutu tm laba ari teoritiska Izglitiba,
ta£u gribetos mazllet citidu rakstura
uztverumiL Bmnbieri butu vairik
jäizceV lielais dlveks^ talsnlba^' cini-tSjs
un detijs — tie tikai sQcais» pa-la
veSuks.. Lugas panikiml
pa. lielai dajai a t k a i ^ no t l , dk
spejlgi aktierl daudzo ^ u noraksliih
roiana. PIrmlzrite vläma apsda-rinija.
Bagitlga ^fiBe, Izdomi k i
mietpilsoni^ nSSilaa pdidja** bija
Milija Einbarga-Valtere, )ott mar-kanti
un M simits, labl iisMdits,
varbut vl®algl n ^ e t par irOmu
Gustava Grauda kandiditi. Jinls
Birkmanii ^ki^L titoja z ^ t^
Dalbij^u, VtUJa EgUIs jatiki un
valil^gi a^auka lilljas lomi. Pie-klijligi,
mazllet pastlvl qsilija Sosu
T. Lejnieks, raksturlp grimi. rutl-n
§ts spel^ K Dosala Svdklftis. La-bus
daiidu profesljtt sievi(dti ttptis
veidoja Valttina Pone (garderobis-te),
Lidija BUsbac^ (sitniece), Spod-ra
Zyaigzne (kalponeV Atzimijami
v i i 2anis K i t i p i (Bltuks — rikitu-rlga
maska)» IL M a ^ (ik^), A.
Rai^tmBS 0Ene2ktmp) uc.
O l l a r t s L i i p l i ^ i
ums
K i katx^ gadtif arl iogad svi-t{
sim otri malja avitdieni Qlme-nes
dienu. Svitisim to ar svitu
nopletnlbujo itfmene nea tautas,
valsts un .baznlcas d^vl, jo kids.
gars valda i ^ e n i , tidä valda
visi tauti. Bet io g ^ noteic
mujms ceturtals batusUs. tiimi
lai no jauna pirdpmi tm liek ve­r
i , kidat ir jibClt vti^n mQestlbai
tm paklaustbai vecikiem, vit;iem
SI diena lai atgldlna, ka vii^em ir
jiizturis ti« ka tie Ir vecikiem
par prieku,.sev un Udzdlviklem
par avetibu itm Dlevam par godu.
Bet ^menes dieni arl vecSkiem
sev jijauti: k i esam, k i Dleva
viethiekl, savus pienaictmius pret
birniem izpHdlJiäl, vai esam Ifl-kojuil
ar labu priekizTml tm
sirsnfbu labo b§mi saistft tin
|auno apkapot. It eeviiki iida
pärdoma Ir st^arfga a^stiklos, kl«*
dos dzivojam. Ja to nedarfsim
apzinigi un nopletnlt tad mori-liskl
grlmslih. No t i lal^Dlevi
mus. pasarga! ^
Un nu lal Dievs mums palldz
i ! gada (^enes dienu svitit par
sirdssipzi^as tnodi|iiianu un par
savu pienakumu apzinlgu plldt-
§anul Kolektesipd diena }r no-lemta
tröcigo daudzbemu ^me-;
Prof. Dr. t / Q r l n b e r g s ,
Latvijas" e\^. lut baznicas
:ardtiiblskaps
LätvkM emigranfä sfästs
V i S T U L l LÄTVUAI MO AMERIKAS SAVIENOTÄIVi V.v^öilM"
Mi&iginas iHats ar galvaspilsetu
Detroitu gubemätprä Siglera vadibi
ir ^vddojies par i&n;^erikas „antiko-manistiskiko*'
itatti. To seviSJ^ vei-dna
viens no llelikiem Hersta laik-rakstifem
„The Detroit Times". Sis
laikraksts bija arl pirmais, kas sika
rakstlt par Baltljas valstu tragidiju
un,NKVD darbibu Latviji, T i nesen
lalliaraksts levlctoja latvieia emigranta
Viktora Purvlia 3 garus rakstus par
Latviju un tis nelaimlgo likteni, iz-sakot
pirlledbu, ka agri vai vilu
Amerikai baa. jilzSJjiras vai nu no-*
stities cilviclbas pusi, vai piejaut
atklätu despoiiju un vergtt medlbas.
Ja Amerika neiziljrfrsies itri, ti
telkts kadi d t i Purvtta raksti, tai
bQs Jipiedzlvo otra Perl Harbora.
Raksti radlja Uelu ieviribu Det-rofiÄ
un Purviti uzaidnija runit
valräkos sarlkojumos. Viens tids no-tlk^
k i d i Detroitas l i e l i k i . klubi
(Lions Qub). Purvltis runija i i klu-
^a rikoti lenöi Detroitas viesnici
„Hotel Statler", kas Seit tikpat iecie-nita
k i Rigas „Roma", Purvlia re-feräts
guva dzivu atsaucibu un to
atzimija visasi Detroitas avizes. Pur-vitini
paredziti arl vei dti referatl
Viens no Uelikiem pidejt laika
notikumiem Detroitas dzivi bija 84
gadus veci Henrija Forda nive.
Fords bija tas, kas Detroitu 30 pdu
laiki pirvirta par vienu no lielikim
Amerikas rQpniecIbas pilsetim, Pats
par sevi saprotams, visa pilseta ari
piedalljas siru svinlbis tm b ^
dieni, 10. aprlll, kustlba pllseti ap-stijis
tiz vienu minatl. Gar Forda
il^rstu vieni dieni nodefileja apm.
100.000 cilviku. To pulj:u vertibu,
kas tika noliktas uz Forda kapa,
amerikii^ aplisa uz 70.000 dolaru.
Biju Detroitas — Toronto (Kani-da)
ledushokeja spele, kas bija Ame­rikas
nadohilis llgas beigu spile.
l i g i piedalljis pavisam 6 pijsitu iz-lases
(Visi prc^fesionili) — Montreala,
Toronto, Boslrona, Detroita, ljujorka
un Cikaga. Minita vietu kirtlba Iz-veidojis
pic pidijas spiles, kur To­ronto
pieveica — Detroitu 5:3 (2:0;
2:2; 1:1). Kaut ko. tik traku, kä §o
s^eli, vei savä muJi nebiju redzijis.
Nevarija Isti saprast vai t i ir ame-rikä^
u brivi doa vai hokejs. i Gan-driz
katras piris minQtes starp spS-letfiJiem
notika kaut kaslldzigs boksa
vai grleljLU-romieiu d^ii* Sodi blfa
k i no pilnibas raga (27 sodi pa visu
spiU) un gandrlz visu laiku koman
das dpilija tikai 4--5 viru sastivi.
Hokejs, kidu te spili — tas taiu ir
pasaules labäkis komandäs» —• ir
oti ätrs un^^späitiji dara visu, lal
egutu pec iespejas vairak vartu, Sat
clkstes notika ;,01impia" halle, kur
vietas 15.000 . ^ t l t i j l e m .
Detroitä, 15. aprlli.
* V l t ^ l d s P o r m a n is
BANMA8 i M C i ^ smmvsBmi | f i L 4 m Ai msm&ä.
fas bija akiMi sdzklii, k a i 1.1 banavldtt ^veda" S4-H31. Jm fi
maUa vakari &dtltiju plqitldltajl 1 min. vilik, ar Lusira un Veisa m^
Vlrtburgas YMCAs vingrotavl 1 Ueniam, »^ursa** guva S6r-34 viri«
Dsnoätadss .^ursad^ vlenlbas kap-jroku. Beidzot bumbu groä lerai«
tdnla agronoms M i r t M Sttilfrt^ sa^ldlja Tibnanis, un Darmitates vienl«
9§ma Bavirijti apg. latvie^ koml«|bt uzvarija 3^-84.^ Ptmktu gOSaid
tejas balvu, kaa blja idedota Dian- ti blja l i e l ) ^ diana alzsc^em,
vidvldjis 1047. g. meistaram bas-1 kur Btoiejevakis ( i ^ v a 14 p.^^aut
ketbolL Bez Jls, mikslinieka A. 1 arl "jau 27. minati 5 pieämju AH
sndega dirinitis jatMs vtites, uz-1 aistija laukumu) un Raiskuma een«
varittjus un 2. v. leguviju Ranavas | tis pirsf«t viena otru. I^d vecis pa-
YMCA0 vlenlbu apbalvoja ar! Vire-1 audzes si^QAjlem loti sekmlgs lz«
btnrgas latvleitT centrllfo nomatn^ 1 ridljis Zlda 9D, Darmitateri^tir^^
dlrÄtors H. Klaiks, PIc epilemjsas** vienlbal uzvaru Izclnija liferle«
kas gandrlz visaa blja loti nc^etnas heväkis 414 p,), Igenbergs (10) Stul«
tm rtvai, tet tomir m 4^ pian ptijJ (6), i^elss (49, Lusits (2) un TU-uzvarStajus
vi^rfrms »apsvdca zau- manls (2).. Hanavas VMCAS sasti-ditijl.
Vtatu s i ^ j u m s merlki- vi bija Rtfänmis (12), Zids (10),
t>ti jo^as 1047. g. mdstarlbi Izvel- Sprud2enieks (6), Lukovskls (4), Jan-dojis
ilds: L Darmitates ,3^um^ liavakis (3) un Stauvm. SacBcstiva»
2. Hamas TTMCA, 8. At«8bur|asJ d!ja esUngieil A . Celms un V, (Sika,
YMCA, 4 Herabrttos »JLstvJu Hanavleil IQgull Io spSU anullt, lal
Sjports^, 8. Svibadias latvtdu sar-1 atkirtojuma sacmlbi viiju vlenlbi
dzes vlepiba un 6.Mingana8YMC!A.|^rltu piedalltlas ar! J . Stils un
?J1?J. ^? VlÄburgas Alfr. Mezltls. Jautijumu izSljdri
YMCA turpmik veidos amarikii^u mdsu sporta vad. emigridji Alfr,
joslas vlrslTgas sastivu. n Izl^^ma 1 B&slni.
8. maiji/Vlrd)urga. • ^
Lal Idciatu flnili,.Hanavas Y M - | Amerlk&iju ]pslas basketboUstti
<:Ai vajadziJ4 pleveikt 2 pratinie-1 paride Vircburgi beigusles, Neno»
kus. Ti ari notika. R ^ v l e i l 1.1 liedzami Jike^nstatil, ka sportisti no«
n^aiji tizvarSja Rersbrukas baskat-1 demonstrlja daudzus virttgus sa*
boUstus BO—41 (^22), pie kaml shlegumiis spSles tedmiki. Vel.gan
zaudStSjl i^nridlja stvu pretäiQbu un 1 var bQt daSidas vSleSan&s taktiskl
mrjtiju. 2. maiji Ranavas TMCA | IzpratnS, bet par vlslm lietim
pirspija Augsburgas VMCIAs vienl- IzturibL Saji zil^i darits dauds
bu 80-45 (28-aO).V. Vitola un G. par maz. Sunisim ar piemSrtemt
Sulca vadltie augsburgiafi bija bts- Augsbur^s badcetbolistl J . malji
tams pretinleka, tajEu nevajadzigl | vl^ojis Selnfddi uh zaud^a lietu-bieii
spilitiju maii;4 vlanlba niat»)vie9u vlenlbai «Jtovas'' ar apm. 30
rada savu Isto sasttvtt Ranavleii punktu starplbul Zaudlja galvano-dariJa
pareizi, ka sevii^ uzmanlja I k i r t izturlbas trOkuifna dl}, kaut
V.^VItolu, kas paireis Izv^dpjles par ftKavas** izla^ ^tja pirlkp arl d«
vienu no mOsu tdciamikajlem ais^r zb^i. ar vlrtupnem meti«[^em,
sarglem. Augsbjörgi^ Y M C A bfls modemu takttku tiq lidlsku i t n i ^ u,
laba vlenlba täd, kaa 8|)61iti}i varis laplladnot lletttvle8u\ basketbola .pal-lepoties
ar Ueliku ^ t l n u un isturl-lreiz apbflnojamo lImenL_^Ja spor«>
bu n ä i tlem ir lodlen. ttst^bds (aMi, gasim Isaclkiu rutinu
' A« ««^Ä^ ^niAtM» «i««aia I ^ tautleii Izridlsles tik atsaudgl
tao JÄI^s* S^^^^ iPOrtam, kSdl Ir, pieifalram, vire, ^^15^^ F ^Hn btffgleil, tad ndzpsdiks art mösu
fÄI«T§^i« Ä ^^^^ <^^S8 no^ ^» H. matkam; viijia pallo
]^^^^^TTK^ui^pfiÄ Vlrtburgas Ä A I , vlesSnilo
S?H^wÄh^ÄHTfSf^'R^^^^^^ Äatltijlem un- rQpIgajim
mostt bask^bola vaditija V. Pju- L^amamitlm pcrtdcis amerlkinu Jos-saclkit^
tu5?eja_s&TÄn«i_iViLdJ.^^^ M^ei- ^A . Aciezlsmtras uutsn. baske^
A r n o l d s S m i ts
Gaidami Kanadas
imigracijas ieredi^i
Kanidas misdstni prezldents Me«
ijs Kings Kanidas apakSnami
zitim, kas 2. maiji k)uva tikai 22 g.
V. (Rersbrukas vlenlbas kapteinis
P. Skxiasttt^J tad pat nallka trisdes-mitpiecgadniaks)
un Stilam tipic|
steidzaml vajadzija alzbratdst no
Vircburps.* Kja faldltSt ka Darm­itates
f^ursa'' f i n i l i nu gfls vleglu
uzvaru: Notikuml lauktmti tomir
ridlta pretejo. Tas gan ne)}ija kva-litativi
sevii^ augstvirtlgs baaket-bols^
bet ptinktti i^iaits atiga i^pu-mi
tik vienlldzld, ka spile vakbd-1L maiji pazi^bjis, ka vi^i nosatlSot
nija ^ t l t i j u a Udz pidijai s^un- uz Eiropu imlgridjas ieredi^us,. lai
del Ja Hanavas YMCAs spiks pa- pirbaudltu stivokli daiidis biglu
rasti mita skaisti uzbruktimi, > tad grupis un pasaktu kaut ^o daSu
ioreiz vienlba pielletöja loti sapri- tOkatoiu drizai ielaiSac^ai Kanidi.
tigu aizs^dzlbas tektiku; kas vien- Argehtlnas vistoleks LUtl, kam val-mir
bfjusi ^ufsas*' ^ecoleka ptipri diba uzdevusl studit. Eiropas DP
puse. Puslfidks bddzis 19-^18 darm- problemu, pie divim vai trim nedS-itatieiu
labi, bat spiles turplnijumi l im siks inapakdjas celojumu pä
arvien bieiik vadibi tika RaHavas Vi^ijas un Austrijas DP nometpim.
spilitiji tm 8 minates jiirms bMgim | Luti patlaban Londbni apsprieSas ar
Stazpviddlbu big|u komisiju tm
noridljls^ ^ a Argentlna Vjau pani<-
0\kiisi x^difttra par regt^^ italu
Ekard^eimi pie BUefeldas miris
karaviru' garlgis aprilpes vadltijs
angtu josli midtijs OljEerts Krau*
lis. Vi^i pallka uzttdga saviem lik-te^
u bieikiem ari Putlosas tm Ce-delhemas
ncmtetnis. Smagie pir-dzlvojumi
bija atstijuil dil|as p i -
das vii;^ veselibi, t i k i 8.g, febru-i
r l vii^u; vajadzija' ievietot narvu
kllniki. ^
Nelaikls dzimis 1808. % 7. janvi-ri
Lietuvi, ZQu mulSi, k i mtii2as
Vicu kikr&ksh
par bälfieh darba
skafi Memingena
Väcu laikraksts ,JDer AUgiuer**
ievietojis plaiu d^ojtmiu par Me-niingeni
rOcoto baltieiu mikslas, et*
nbgrafijas un amatniedbas darbu
skati, kas atzlta par yisptis^ tiH
kvalitatlvi augsti virtijamu.
^Väcu laikraksta zij^otijs nobelgu-mi
atzimi: „Mi8 ticam, ka SI äcate
radis par DP, ktiru primitlvis im
saspiestas darbnlcas atrodas mitris
pagrabu telpis, dtidu spriedimtu,
k i tas bija Udz S^^^ > DP vairikumu
nevar nostädit v i t ^ pakäpi ar ne-lielo
„melni tirgus makleru" skaitiL
Lal SI lielä tm aplOkoSanas verti
skate palidz uzcelt tiltu labäkai tm
dzi]äkai izpratnei dzlmteni zaudeju-
So un vietejoiedzivotiju Starpa."
' Dz
oM /m# s v^ifrfil^i^Ms fS^tsiw I aemgi^g^ra ntpu jtiuz^^em^i anu un ItdSzipgäun nijcui^,
. j« t - ..I K Esot maz ceribu, ka A^gentiner varS*
rebtnieka dils. 1919, g* Vlsfi atstija tn trniamt ar! dtus bislua.
Ömnaziju un brlvpritSl lesttjis ka- ^ ^
raskoli.' KopI 1918. g. Kraulis blja Amerikftgiu galvenais itibs Eiropi
latvleiu strilniekti l;>taIkos, 1918. i . 1 a^o, ka amerikii^iu joslas nomethes
Isu lalku, bet sevU|l grQtos apstik-1 aprQpitö DP skalts laiki no 1. lldz
lo% atradis gOsti V i d J L Pic at- 18. aprllim sama^^ijies pidr' 8610
gri<dlanis dzimteni piedalljis tatvl- l^rsonim, kas vai nu repatriijuiis,
jas atbrivoSanaS;^cinia tm bija pir- vai ari izcelojuias. Uz IS.aprili xt^
mals Latvijas läilltirals p&rstlvls metnis v i i pallka 357.934 persona%
tdetuvi. 1921. g. demobilizijis un bet irpus nometnim 151.733 perso»)
äils:a studit teolojftju Latvijas uni- nas, pavisam kopi 509.667 DP.^ y,
versititi* . - DENA
ordinidjaa micltija amati
1926. g., biJa HIgas apr. vikirs, kopi
1917; g. Kokneses, Krapes, Pjavb^u
un SilpUs draud£u midtijs, kojfi
1931. g. Jetgavl " U d u viribti ne-l
a i l ^ vdtlja lekimisijai un iiavleiu
lldsdallbai baznieas imvti, organizi-dams
savis draudzis devialu komi-tejiBS.
Roslgl piedalljis ari gabied-, _ ^. . , ^ . , ..^ -
rislki dzlve - bija Jelgavas aizsar-P^^ Pörtiziniem p«WJi pagijuiis
gu pulka midtijs, aerokltdm tirieki- » ^ T ! ^l^H^Fl^T^. ^ J S^
niciks. Jelgavas Hdotiju skolius udz- ™ P ^ ^ ^ ^ ^idas kaujas Orield-diblnitijs,
Studentti korporidjaM^ »«bija noöktitas kopi pagi^^
Lettonia KrauU plemlnis k i mlju f"5®*^ ^ipas notika ne v l ^ G r i ^
tautiett tin amatÄu WJas ziemejos un dienvldos, bet ari
, . . ^ . Kritas sali. Orie^ijas dienvldos,
IPic atgrieSanis, no gOsta Be}iija peleponesi partizini bijuii tik
nellai^s toipi 1948. g/lölija blja lat- gtipri, ka turienes mllidjal paligi
viۀu midtijs Detmdldi, v l l i k Au- Uosatltas rigulara karaspeka vienl-guitdorfi,
relzi kirtodams biJ.. ka-1 bas un pat karakufel. Peleponesi
raviru garlgis aprQpes Uetas angju nemierus rada ari labi spima ban-joiili.
Daudzie braudeni uz slim- dlti, kas iauj k i uz Hrelsajiem par-nI<
rfUn iin nometnim i l darba diUtlzinlem, t i uz valdibas pidcriti-nepalika
bez ietekmes uz vipa ve- J jieni. ^7 N
seJIbtL •" -1.. • • •. • • • 1 A ' • • • •
ASV flotes vlenlbas komandleris
NelaiJiJs krematizits Dortmundi.|no sava admirälkufta izsfltl-
Urnu ar pelniem paredzits apglabit jis ofidilu pazir^ojinnu, ka vii^a ku-
DetmoldllT. maiji. Mera vli;iia U u manevriem Vidusjura nav nd^i-dviselei,
kas ir pie Dieva. das polltiskas nozimes.
E. ^ I p l o k s ' NYHT, DENA
visa
Kaujas starp valdibas karaspScn
M ö i
mx
mi?:--
iI