Bavarijas Latviesu vestnesis, July 23, 1948

              te l i
• •
iii,:
l i . ! .
p i l
ml •
• •
l i - .
te
Ir'5
i ^ *
•
1^
ko
be
pa
tir
ro.
liG
pr
Mi
m
?ā
kq
ni.
dg
šli
riļ
nž
ūi:
m
Pi
sa
m
vi
: ja:
P<
m.
m
bi
ru
ti
ci
rri
n
b
(}..••
c
MDSU LĪDZSTRAJDx\IEKA METEOROLOĢISKS Zi:sOJLMS
NO JAUNANGLIJAS ASV
Sēžot friziera krēslā- vai sastopoties ļ perātiira nokrīt par kādiem piecienp
ar. vienaldzīgiem pazīstamiem, jiīs Farenheita grādiem, bet gaisa
neizbēgami sākat runāt par laiku, i mitrums: var vēl pieņemties. Ja die-
1 klimatu... Sis temats pēc vispār nu ir bijis vējš, vakarā tas nostājasl
pieņemta atzinuma pieder pie nein- Drošības dēļ jūs neejat gulēt pirms
teresantākajiem pasaulē. Taču Jaun- pīkst 11, bet arī tas nav glābiņš,
anglijā, kas ietver Menas, Vermon- Kaut arī segas .aizspertas kāj.^alīl
tas, Ņuhempširas,. Masačusetas, Ko- matracis jūs sutina k ā cepeti un spil-nektikutas
un : Rodailendas status venā atbalstītā galva liekas spieža-
ASV, pārspriedumi par laiku allaž mies pret karstas plīts malu. Visi
ir uzmanības centrā. ' « logi vaļā līdz galam, bet velti gaidīt
Savienoto Valstu ziemeļaustrumu uz mazu pūsmiņu. Gaiss iekšpusē un
stūrī noteicot' laiku, meteorologi ja ir. ārpusē ir vien ādi , .biezs", k ārsts uņ
tikpat nodeilga vai 'nedeHga- kā:^^^n
astroloģija: - Jaunaņglijas iedzīvotā- no gultas karstajiem apkampieniem,
' jisvešiniekiem mēdz noprasīt:,,Jums bet atspiesti kauli ho rīta garantēti:
nepatīk mūsu laiks? Pagaidiet! Pēc Pie visājn nelaimēm vēl var gadī-piecām
minūtēm tas grozīsies." Pie- ties, ka no rīta pamostoties karslu-cas
minūtes var likties gandrīz pēc nia izmocītais kailais cilvēks sasa-
; rekorda, ja ne pēc anekdota. Bet lis ragā, jo ' termometram stundas
palasot meteoroloģiskos ziņojumus laikā norāpties līdz stindzinoš-iem
par pēdējo vētru Bostonas apkārtne, dziļumiem ir nieks,
atrodam šādu konstatējumu: Bostonā, jūlijā.
„. ..starp pīkst. 6.42 un 6.44 vēja
virziens radikāli grozījās sešas rei-
. zes." Laiks, kas ir tikpat kaprīzs kā
jaunas meičas prāts, protams, sagā­dā
krietnu tiesu neērtību. Pirms
Iešanas uz darbu no rīta nav nozī­mes
skatīties avīzē vai debesīs. Abi
var solīt. brīnišķīgu, skaidru laiku.
Labāk apvilkt lietusmēteli, jo tad
L K r ā s tš
U
ā
K ļ l ' ā r a Z a le
Rūgtais medus
Jau pusnakts stundu visos torņos
zvana —
Dun pulksteņi, kā soļi aizejot,
Kad sākas aizlaicigā klusēšana.
Cik netverami diena pazust prot —
Kā mīla, laime — te tā ir, te nava, —
Un iesāk visi gaisi asarot.
Pār tumsu sazied tālā zvaigžņu
pļava;
Skrien dvēsle — bite viņā medu
sūkt,
Jo visiem ziediem acu spulga tava,—
Bet medus auksts un vērmel'aini
Latviešu pirmo dziesņiu svētku at­ceri
Austri j as '•' 1 atvieš i rīk oja 11. j ū -
Izredzes samirkt mājās nākot krietni iļjā Glāzenbachā. Piedalījās Giazen-mazas.
. Ja gadījuma dēļ nelīst, tad bachas un Rīdas nometnes kori, Di-var
samirkt pats savos sviedros. Ter- riģēja A. Vasarinš un O. Liepa. Sa-mometram
Jaunanglija ir atļauts nļ^ojums sākās' ar dievkalpojumu
taisīt visakrobatiskākos lēcienus, māc. R. Rcinfelda vadībā, bet svēt-
Tie izskatās iespaidīgāki it īpaši ta- kus atklāja - Austrijas apg. latviešu
dēļ, ka amerikāņi temperatūras me- kp^itejas priekšsēdis 0. Siktars Pēc
rīšanai lieto Farenhēita skalu. -Va- izrunas un :Latvijas himnas sekoja
sarās laikā dzīvsudrabs staigā starp Glāzenbachas nometnes latviešu lic-apm.
60 un 95 grādiem. Cik tas ir, tuviešu. igauņu un ukraiņu kolonijas
lietojot Eiropas Celsija standartu? apsveikumi
Vienkāršākā lietojamā metode grādu, o • * • , •
. pārrēķināšanai esl>t šMa-;no ī ^ r e n - J^^f ^ « apvienota,^ kons
hoita grādiem atskaita 32, tad dala K j^^;; ' r;!^''-• • v^'^fT-'^*^
ar doviol un reizina ar pieci. Ātri un ļ^"^''- Klausītāji bija ļoti atsau-ērti,
lūdzu.' Bet Amerikā šāda pār- ,
rēķināšana nav vajadzīga, jo paši' SK
grādi nav tik nozīmīgi. Jūs varat
ērti justies 90 grādu karstumā. Jūs
varat mežonīgi svīst un sažņaugtu
rīkli tvarstīt pēc gaisā, kad termo-metrs
tikko sasniedzis .80 grādus.
Kungs un karalis par labsajūtu, ļ Varbūt viņa vārds bija Ule Pcder-cik
vien tā atkarīga no meteoroloģis- sons, varbūt. Gēsta Ekstrēms vai:
kiem. apstākļiem, ir gaisa mitruma JuhansLunds. Viņa ceļa somā droši
pakāpe. Ja apaļš 100 apzīniē robežu, vien varētu atrast turzu ar uzrak-kur
mitrums sāk kondensēties lietus stu„Marabū šokolādes fabrika Slok-pilienos,
tad J.aunanglijas lietus zi- holmā" un- podiņu Jonsona -istā
ņcjumos 95 vai 83 nav retums. Prak- zviedru medus. Galvā viņam . bija
tiski dabā vasaras laikā tas izpaužas baltā studentu cepure ar zila samta
^ kā smacīga; svelme pirms pērkona, apmali, un viņš par galvas tiesu pa-
Nelaime tā, ka ne vienmēr nāk pēr- cēlas pāri drūzmai, lai gan nebija
kons. Pagājušā vasarā, šāds laiks gluži tik gapš, cik zviedriem pēc an-
Jaunanglijas piekrastē valdīja ve- tropologu domām atļauts būt. Viņš
selas piecas nedēļās no vietas. Tā- tik ļoti atšķīrās no vācu pilsētas ļau-dās
reizēs jūs darbā izsvīstat pāris dīm, ka gājēji tam līdzās nevis gāja.
kilogramu un '•, apmēram tikpat bet drūmi lavījās, laiski ložņāja,
piedzerat klāt no jauna. Mājās nā- steidzīgi kratījās, dīki klimta . v ai
kot, krekls pielipis cieši pie miesas ļ čakli brida. Tas bija cilvēks, ka.^ ne-
7. jūlijā Nimberģā miris tautsko­lotājs
: un paidagoģijas rakstnieks
Aulgušts Rudītis, viens no rosīgā­kajiem
mūsu vecās pa audzes skolu
darbiniekiem.; \ '•;/•; .••
': Rudītis dzimis 1880. g. 27. jūnijā
Ērģemē un kopš 1901. g. nepār­traukti
līdz 1940.:' g. sti'ādājis par
skolotāju un skolas pārzini,: 27 ga­dus
no šī laika darbodamies Ernesta
Glika Jaunpiebalgas' draudzes skolā.
Līdz pašām pēdējām sava mūža die-nāņi,
gari tiešā skolas darbā vairs
nebūdams,^ Rudītis strādāja pie ap-sāktajām
paidagoģiskajām • apcerēm.
Kādās no pēdējā laikā rakstītajām
. atmin ām, par sevi: viņš saka: ,,Esmu
viscaur stāvējis uz kristīgās ētikas
aistētikas un humanitātes pamatiem,
savu pārliecību esmu paudis atklāti,
Vientiesīgi un godīgi visos. 1 aikos un
visās mūsu tautas situācijās. — Mū­ža
darbu Jaunpiebalgā darīdams,
esmu. palicis par piebajdzēnu. Šo ze­mi'
un ļaudis mīļoju un par viņiem
domāju. Tik maz no Latvijas alkstu
(15. turpinājums)
„Un Kripšķis?** i + „ Kei,(izot ne^ianmfi i^T'^^^
„Līdz rītam laika diezgan. Man ^ S a u i ^ ^ ^ ^ ^ i ^ ^ ' ^
Slapjas _ k ā j a s - jāparauj . . . i:>osH s l e p t v l T b'^^^^^^
mies maja??" . Ko tu te " ***^«!wava.«
„Labi," Kārlis pagrieza U2 māju . •
pusi, un Ēvalds lēni slampāja viijam ;;?fenigSs k o t
K i r l i , " viņJ briia ieru-n
ā ā s . Vai tu nejūti, ka mūgu..star4.«J.....J^Jf2Sa ^ ««•
pā^ radušās nesaskaņas ir tikai pār- ^^u^Z^^!"^;^ ^
^ ^ ^ ; k ā r . : vecāko^^P^^^^
nlgi, ka attieksmes tā sabojājušās," spēj-os izdarīt'" ^ ^•^
Ēvalds turpināja. „Mēs neesam at- ^g^^,^,;^
klāti viens pret otru. Ta tad - v.cns ^ i j i , karavīrs. Zini ko tL Ittf.
otru: nesaprotam." _: ^ drusku neērti, p a g r i e z i e š ^ n ^^
, ,.Kādu atklātību tu vēlies?" };: ; .-ūca Kārlis sams, jļ.
..Ks gribētu • zināt, vai_ tu_tici ka_, Kavavirs?" Ēvalda ļck rifec
darbodamies pēdējos mēnešos kopa piebērās, bet i^.teiktais vānU
ar Urku, tu . . . Na, es neesmu ne- .ju klu.^s. ka
pašu lakonisks.
ari
Ies 60;
. .;,c valstis turpļ
kāds politiķis, kaut ari esmu v^rz^\'f^.^'^..J^.^'^'^^ ^^i
skolā gājis kā tu . •.. . Es «i ^irga un
tā
^,^Kaui dll . . ^ u u vauazv
viļis meklēja vārdus,; ka ļ jnierigi; ' . J
to
cijvōks. darbodamies savā mājā, sa_-. F,^ nokārtošu visu trijos nakti
va druva, vai jebkufa sava darba ^evar celt cilvēkus augšā. S &
vispirms nodrošma savu patstāvību tos i7?raiirli^"
blakus citiem, ; Tad viņš rāda savas I ļ ā j a T cirvim '
.spējas, pāraug citus, kā stiprs dzīv­nieks
ganāmpulkā, nokļūdams kādā
augstākā stāvoklī, kur visi to ievēro.
^dokufneritiern^^
riis .pasmejas:
„Pieliēcies, puisīt
^ - . . , ^., . , Kad viņš ienāca istabā.
Pec tam vm.§, vadīdams citus, aiz- lēniiocīiās ap apaviem un til
.stāv tos un. kamēr ^^si ietur lera.sto h ^ ^ ^ ^^^.^^^^^^ 'bija ielic '
kārtību, ir viņu sargs. Ja tie izdara k^^^^ja ^ . ^ ^ ^ brāli
mm
esam pa
sīkus pārkāpumus, pārmāca tos r^p^j^^.- Kārlis smaidīja ļ:
tikai tieša uzbrukuma gadījuma ss- H-7in« crnivo oU^ā
lai:
es: guM..
sev,: un arī tas man liegts." \
A. P.
kā peldkostīms. . Ja mugurā' svārki,
tie pielīp tāpat. Saulei rietot, tem-kad
nebija drebējis patvertne, ēdis
maizi bez aizdara un redzējis savu
karali, zaudējam kafu. Viņam bija
z i n ā m a
vin.š n
(Sveces
: No 15. jūlija līdz 15. septembrim:
Ko pilsētā, Šveicē notiek morālās
apbruņo^anās konference, kurā pie­dalās
pārstāvji no. visām pasaules
nialām. Morālā apbruņošanās, kas
pazīstama arī kā Oksfordas.kustība,
radu^f^s jau pēc pirmā pasaules kā­va.
i|acclās balsis, ka cilvēkiem
jātopiļabākiem, lai pasargātu pasau­li
no jauniem iznīcības draudiem.
Morālās apbruņašanas idejas sludi­nātāji
guva aizvien jaunus piekritē-
;us daudzās tautās, un tagad aptvē­rusi
visu kristīgo p'asauli, nostājo­ties
garīgā cīņas frontē pret mate­riālismu.
• •:)••) ..:ļ
1947. gada vasarā morālās apbru­ņošanās
konference pulcēja ' 5000
. pārstāvju no 53 valstīm. Sīs konfe­rences
gaitā daudzi tās dalībnieki
ne vion ieraudzīja savu tautu.šķel­šanas
un vājināšanas iemeslus, bet
saskatīja arī ceļu to novēršanai.
Morālās apbruņošanās kustība nav
vums
organizācija, kurā var iestāties, vai.
no Ivuŗas. var izstāties; šai kustībai
pieder ikviens, kura dzīves veids
atbilst 4 pamatprincipiem — abso­lūta
mīlestība, absolūta pašaizliedzī­ba,
absolūta tīrība un absolūts go­dīgums.
Kustības dibinātāja Dr.
Franka Buchmaņa vārdiem runājot,
tā ir cīņa par jaunu sabiedrisku kār­tību,
kuras mērķis — dzīva kristie­tība
un cilvēces garīgā atdzimšana,
ejot vistiešāko ceļu: labāki cilvēki
labākas, tautas — labāka pasaule.
•••• V. L.
sauciens pec
aprūpes
a anāda
Nesen Iznākusi inž. E. lilguta grāmata
„Radiotechnika" 1 daļn, ko radio draugi gai­dīja
ar lielu interesi. 'Grāmatā apskatīti radio
uztvērēļu slēgumu pamatelementi un šo', ele­mentu
. darbības principi. Bez techniskās
prasmes, Elgutara picmīr arī īpašība labā tcch-niskS
un kodolīgā valodā aprakstīt ne vien iz­vēlēto
vielu, bet ari tās • parādības, kas ne­pieciešamas
prakgtiskā 'darbā- pie.'uztvērēju
būves .vai remontiem. Grāmatā Elguts pār-sfrādāļis
savu bagātīgo pieredzi ilggadīgā
praksē radio technikā, ko tas guvis strādājot
\ i E F ' a . radio konstruktoru laboratorijā pie
jaunu uztvērēļu tipu izveidošanas. -
Grāmatā daudz vajadzīgu formulu, praktisku
rēķināšanas piemēru, zīmējumu un schēmu.
.Matemātiskā viela domāta tādiem, kas ele­mentāro
matemātiku vēl nav aizmirsuši. Ne­patīkamas
. daudzās .iespiedkļūdas formulās,
>ekstā un zīmējumos, . arī viela apstrādāta
diezgan konspektīvi.. Vēlams vairāk technisko
tabulu. Tomēr viss tas. grāmatas vērtību ne-
. mazina un. visumā jāliecina, ka ,,Radio(ech-nika"
ir vērtīgs ieguvums mūsu techniskā
literatūrā. Tieši. uztvērēju būves un re­montu
nozarē visās valstīs ir plašs • dfrba
•lauks. • • . •
Inž.-<;lektr. H. T r u m p m a n i s
„Jūsu rokās, cienījamās latviešu
biedrības, tagad ir spēks vai nespēks
visus latviešus apvienot kopējās do­mās
: un darbos, lai reāli palīdzētu
izaugt ^ .lielākai; latviešu kolonijai
Kanādā!" raksta, dziedonis Mariss
Vētra Latviešu. klubam Toronto.
Montreālas latviešu palīdzības komi­tejai
un EMmontonas latvie|u biedrī­bai
Imanta. M. Vētra lūdz ie.spēiami
ātri organizēt latviešu aprūpes fon­du
Kanādā, jo atsevišķu cilvēku spē-^
kiem. šis darbs;pārāk plašs. Eakstī-.
tājs ierosina, lai katrs latvietis K a ­nādā
fondam maksā vismaz 50 cen­tas
mēnesi. T. Brilta vadītajā latvie­šu
kartotēkā Halifaksā iau reģistrēti.
1000 .ieceļotāļu. Kartotēka pakalpo­jusi
ar aDmēram 3000. izziņām, im
arī šo darbu drīz viens cilvēks vairs
ne^^arēs veikt.
,.LCK doma. ka Kanādā dibi:nā.m?
palīdzības fonds, ir oareiza. Fondam
var būt nevien materiāla, bet arī
dziM morāla nozīme/' raksta Vētra.
Viņš ierosina sasaukt ?anāksmi. kur
picdar-os katras latviešu organizā­cijas
pilnvarots pārstāvis, lai sāktu
priekšdarbus fonda d;binnša:ini.
Mūs informē, ka Montreālas
īdzība ar , Sarkangalvīti;
i ja red.zējis vilka, varbūt
tikai dzirdējis, ka tam sarkanas acis.
i :Viņš soļoja pa Heidelbergu un bija
viens no simts ārzemniekiem
i(īstiem! saka vācieši), kas sabrau­kuši
Heidelbergā uz starptautisko
brīvdienu kursu studentiem no 23.
jūlijā līdz 13, augustam.' Pavisam 250
ciiVēku tur • domās un spriedīs par
„Gilvēku šīdienas pasaulē". Vācu un
ārzemiu profesori, to iztirzās, no kul­tūrvēstures,
tiesību zinātnes, sociolo-ģiias,
ekonomijas, psīcholoģijas un
dabas zinību viedokļa. Bet, varbūt,
nevienam neienāks prātā izcelt'\no
ielu;;drūzmas kādu cilvēka pāraug-cksemplāru
un ^ viņam pajautāt, kā
viņšl māk dzīvot šīdienas pasaulē!
Diez vai lekcijās piedalīsies arī tas
nr(.)fcsors, kas. nesen, ielūgts ciemā
pie sava studenta, kam tēvs miļ3S-.
ņiekiņēistārs, apēdis 26 desiņas vienā
paņēmienā. Tas,, lūk, ir cilvēks šī-s
pasaulē! •:!^-
ams: šiem simts ārzemniekiem
rādīsj Heidelbergas slaveno pili, ve­dīs
pie vīna mucas.; ko sargā Perkeo.
izvadās pa .filozofu x e ļ u . Paši viņi.
ja gribēs, varēs apskatīt- kūkas un,
kažoķiis . veika 1 u logos, kāpostgalvas
namamāšu tīkliņos, rožainus bērnus
baltos ratiņos un nodomāt, ka šīdie­nas
pasaule gan visur apmēram vie­nāda.
Viņi varēs izlasīt „Rhein-
Neckar-Zeitug" ; sludinājumu: res­torāns
„Pie baltā .zirdziņa" piedāvā
olu ēdienus, ceptus baložus, zaķa ce­peti,
rulādes, labākos vīnus, un viņi
vienaldzīgi pačaukstinās kabatā kro­nas,
frankus vai līras. Daudz i n ­teresantāk
izlasīt ziņu, k a kāds ņu-jorķieltis
uz Brodveja atradis dzīvu
vardi / rozā acīm. Varbūt pastāstīs,
ka Pleidelbergā pēc valūtas reformas
900 studentu palikuši bez pajumtes
un maizes. „Cik bēdīgi," Samtcepure
teiks un varbūt jutīsies neērti. Bet
pēcāk aizrakstīs uz mājām vēstuli:
Mīlā Brigita, Heidelbergā ir tik ro-mnnti.
ska! TM, ka tevis.tē nav,.."
Kādu dienu viņam, Juhanani vai
Svenam, iespiedīs pa<^ē jaunu zīmo-gu,
un, vi'ņš aizbrauks uz Zviedriju
uz iļavisam citu .pasauH nekā tā, kur
paliksim mēs. : ; ;
Kamēr .studenti akadēmiski taustīs
š ī d icņas problēmas, kādā šejienes
skolā sanāks ļaudis, kas 'sevi ' d ē vē
par ..Jehovas liecinieku biedrību"
un-;spriedīs: kā iemācīties mūžīgi
dzīvot?
• Ak. mēs jau nemaz neeribam dzī­vot
mūžīgi, — tikai. kaut kur citiir
Bet pīlādzis, dēkainiem čemuriem
uzmeties pētai kā ziņkāra sieva, spīd
bezl'vau'nīgi sārts: neskaties samta
cepurēs, skaties saulē., kā es!"
R i t a L i e pa
, . ^ - ijunict ^c- alkohols dzina galvā asinis;.msmii
kas ciņa uz dzīvību un n a v i . N a ^ J ducināja neparasti stipri, ļ
piemēram, gadījies, ka ga.ilis p a d z ī s l e p n i smaidīja aprtūkihSjM^I
vistu bapno-esmas.^.^T^
viņš^ir aicinātājs un palīdzētājs ^ ^ ^ ^ j . ^^^ā es jūs visus saMii«
to atrast. ^ ^ ,^ . ^ , . viņam zvanīja; galvā kā zvani;'i»
„Ko tu ar visņ to gribi teiktrv nesakarīgi murgi ievadīja ^
' „Es gribu sacīt, ka tava darbosa- j^iegā : ; • :
nepamatojās dabiskā lietu un , 'Ēvalds.,bija atsēdies uz gultas un
notikumu likumībā, .bet stājas tai atspiedis galvu rokās.; raudzīja
\ j . . ;.; : i .;^ ' i v i tumsā, viņš* nedzirdēja, ka br&lii
Ķ:arhm,;b;i^^^^^^ sākumā svaidījās to pa miegam ie-cerīgo
runu.^ Viņs^ tikai juta, ka aiz smējās, nejuta tēva kluso i e k « .
tā^ slēpjas kaut kas vairāk; ņ^^^^
prātošana. . tāds, kas grāva domas, nespējot pti^
,,Saki ^kaidri uii gaiši." / 1 toties samulsumam un niknuim
„Redzi, man liekas, vka_^ turpin^^ „Cik viņš mierīgi guļ. Glk viņi
veidot jauno dzīves kartību UrkasL^^as liels, iedomājies mani tau
gara^- bērniem jāapēd tēvs un mā- ^lelnu un mazinu : Tas nei^ Ul
te./Ja, vai tajos nav visa vecā pa- notiek, kas notikdams,'' un
.saule? Taisni vecākos slēpjas vecās ^^^^^ vina atmiņā Izauga gandri^
pasaules kodols. ^ , ; , vai pašam dzirdami brāļa draudi.
,.Tu laikam gribi sacīt, ka es aze- ,^Tad, tādēļ es esmu sēdējis pozidišs.
nu kapa savu; tēvu un- māti.'- rāpies pāri dzeloņžoglem, lai mans
..Ne. Domāju, ka tu pagaidām t i - brālis mani . ' ^
kaV viņus nežēlo." ^ : Dzeguze vecajā sienas pulksteni
.^^,.Revoliicidu ņeta^^^
diem, . Kārlis norūca iegaumēto i r a - kojienu.-Evdlds ar veselo roku;P§i^
, , V - , , vilka pierei ~ tā bija ledaini ato^
Ēvalds klusēja • gandrīz līdz pat Yļn§ sapurinājās* •
mājām.; Pirms iegriezties pagalmā, ,;Tikai ne ar vājprātīgiem . . u n ..
viņš saņēma zirga pavadu un aptu- par spīti nogurumam pictraucis ļ
^ ^ V ^ ' ^ ' : V : :, V . V kājās. „Na, ja tu mani dzirdi, tad •
_,.Kas ir?' Karhs satraukti lesau- [^j^osi vien priecājies!" viņš atriebi.
^ ^ ^ ^ T V . -^-.v ^ . : , gā priekā domāja. „Labāk nepai-eiza
.Necel traci. Vecīši drosi vien guļ. rīcība nekā gļēva padevība," V I Ŗ J;
Sjiki. va^tu vari izpildīt kādu manuh^iusi paspēra pāra soļus uz Kārļa
lūgumu?" ^ ^ . ^ gultas pusi un, celim jiitot tās malu.
,.Lugiimur^ Kārlis patiesi Pār- apstājās. Lēni pieliecies, viņš.i#r
s.ergts brinij.as. , • ;;^ ,; ^:.. •, ,;. klausījās. Vecākais kaut ko ijurdžja .
,.Es neveļos majās naidu," teica pa miegam. Ēvalds aizturēja elpu,'"
jaunākais. ,.Laiki i r ' mainīgi. Neti- tad dziļi, dziļi ievilka gaisu.: Viegls
cu, ka. kļūstot pavisam veselam. h : n i v a « , : r n a i r « ipdtn^ nn.^ī»; un puisis
• S d i e n apcietnati 6
Sd partijas vadi^aji
5 t to ari kompartijas;
S L t e un ģeneralse
eptīto komunistu pļ
īsi Detroitā. Tas i r '
a komunistu partijas'
57?e£ iestādes izdevušas
i aMetoat .vēl piecus vaf
.,jr apcietinātie sesip
irlitbrlvoti ottā:d
drošības; naudas;-: š
m
iieiņaķa
ibrivs
10.000 dolāru, lai; viņi
lidz procesa; sākumamJ
feiierātivās tiesas priek!
ibels: skaidrojis,; k a .prāfvai
i cl -
viešu palīdzības komitejas priekš­sēdis
K.' Lazdiņš un Edmontonas lat­viešu
b-bas priekšnieks K. Dobclis
jau pi(ŗkrituši nekavējoties." sadarbī­bā
air c i t ā m .ormani zā c i i ā m ūn sa -
biedriskajiem darbiniekiem stātie?
pie aprūpes fonda reāiizē.-anaš.
vadītājiem
apvaino
ā, lai grautu valsts I
;adarbībā; ar svešām vi
apdraud Savienotās Valstiis.ļ
ļātie
Idzek
ēlējušies.gāzt ^
em. .Partijas centrālļ
aļ)lic€jusi paskaidro;
asā-tonī pārmet tiesai
ķtiesibļinerespektēšanu un
amerikāņu komi
ies
vasti."
ka Vi
. . ^_ . , spirta smaka iesitās nāsīs un puiiS
nani atstās majas.: Droši vien atkal neapzinīgi pasmējās. Nākamā .mirkli
esauks jaunajā armijā. Apsoli tnan,.Uiņg aurēja rokās Kārļa drēbes un
ka tad, vismaz, tēvam un mātei tu vēl kaut ko smagu, kas bija viii
būsu atspaids, nevis drauds — kā I +tā™m . - • ' :
Dzeguze virs Ēvalda tukšas
pēkšņi pārgāja pilnas auļos.. Aiz viņa
šķīda gaisā dubļains sniegs.
(Turpinājums sekos) : ;
roni
tas ir ta]
l^rlis^kļusēja.;^ ;;^^^
"Tev bail to apsolīt?^' Ēvalds ne- jumā, kad pavisam lēnā solī, izjājis;
spēja apslēpt pārmetumu balsī un tā no Zirņu pagalma, kāds "
pietika, lai Kārli pamostos. īgnums. '
..Ko tu.te mani pratini?" viņš nik­ni
atcirta. Ja vajadzēs palīdzēt —
palīdzēšu."
Jaunākais atlaida pavadu. Kārlis
jau bija iejājis pagalmā un nokāpis
no zirga,, kad Ēvalds sakustējās un
lēni piegāja mājās durvīm. Vairāk
T^^^!^^y "^P^^V: I Anšlavs Eglltis sarakstījis lugu pa[
nākamo.; Kārļa izvairīga atbilde, r u - ļ : ^ ^ ^ = ./^ • ;
nājpt par vecākiem, Ēvaldā pamodi- v. i.f,,in5n ^eznii^
nāja negantu sašutumu, UTI viņš dru-^^^^
džaihi meklēja; atbildi jautā^^
- kas darāms?. Viņš arvien vēl ne- P^^"^ l'^^f^'^^ M^ii.n.J^
varēja, atjēgties; prāts: a^^
prast cietsirdību/ Pēkšņi viņš^^a
griezās- un teciņus aizsteidzās uz stal- Bruvens, R. .Kaņeps, K..
li, krur Kārlis norīkoja zirgu, Balodis, A. pj^^^^^^,
Ēvalds atrāva durvis un iegājis at- ' Bija izstādītas 75 g i ^ ^ ^ . ^
spiedās pret sienu: " • Eslingenas latviešu teātris.F^j
. „ K ā r l i , " v i ņ š klusu uzsauca. ' garākā izrāžu turnejā. Ar^
Vecākais pagriezās atpakaļ un kā grēkiem teātris viesosies 2^.. 1
pētot viņu uzlūkoja, skatienā ne- Aņsbachā, 23. jūl, Erlangcna,
bija nekā draudzīga. Pie sienas pa- .Ambergas vācu pUsētas ^^^a.^IJ^.ģ^
kārtā lāktura dzeltenā gaisma'abu Jūl. Fisbachā, 26. un 27. juĻ V
brāļu sejas darīja spocīgi bālas, asām 29.- Ingolštatē, 30. ;Augsburga .un
melnu ēnu kontiirām, ;^ : ' ^r^iviō xri.^-i»^vnonr lofvipšu nom • -
..Kas tev ir?" Kārlis nepacietīgi
sakustējās.
„Lūk, kas," Ēvalds paliecās uz | jūlija
priekiu. Tev jāatsakās no tavām
trakulībām.'/
„Trakulībām?"
„Jā. Ieteicu —• savākt savas man­tiņas,
un laisties uz kādu Latgales
sādžu. Tur tevi ne velns nemeklēs.:
Tad mēs kļūsim draugi."
„Tu sāc jukt?"
..Nē. Tas ir beidzamais, ko es no
tevis prasu. Sēdies šim pašam zir­gam
mugurā un — laidies,"
ļlzln^u vai nezināmu ārzi
ieceļojusi Savienotajās
MUpvienoto nāciju vai'cit
darbinieki: Mini
as vadītajā
, Aleksanders izt.
•\^^flisijai, ka pēc pašr
. ^^^IJgem, nav iespējams
,..%8arga Personu ieplūšan-
•ūnitāte. AFP ziņ
^levp^ītizrrieklēš^^^^^
obl
• iia'
... .«vīriešiem,'
}!^^ 25 gadiem, jārc
par t o ' ^ ^ <iienesl
h tas i ^ ^ ! ^ froriti". B R n^ dc
jūlijā Kdeinkecas. latviešu.
Ziemeļapgabala pirmo
latviešu dziesmu svftku 75 ga^^
cere notiks Ļībekā 25. jūlija,
nes nometnes sporta- hallē.
The Sower in Exile (Sējējs tj^^
dā) saucas agr Ad. Eglīša;iiu^«
brošūra angļu valodā, kura sm^
Alt-Erfrades lauksaimniecības
1as darbības ap^'aksts un Pa/J^^
Latviešu humanitāro ^^^T^,^
ciācijas kopsapulce Vircburga.a/^
ceļu tarifa grozījumu dēļ, ^'^^i^^.
vis 25. jūlijā,- kā izziņots asoci^u;-
biedn'^rr» bp.t 26. iūliiā oHcst i"».
: iielbrr
- ar
sarīkojis
kroga
^ Nerads mi
Vinf. <*ain vēl' PardoKJ
nav
un
Piespiri<