1948-10-12-04 |
Previous | 4 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
•berami i •
•roJUillļl
bUfl
v l i a i i
•m . - ' ' . 'i
ni
: « i i
cii
mmmt
I
M r • - . . . . fc' I
.mm
• f i i f
A T K A L
M T T i ^ A , g. 12, oktobrt
/
B A
BU. SABIEDRISKO LIETU MINISTRA A BĒRZIŅA ATOTŅAS
Kad ministrs A. Bērziņš atsakās no Gestapo piedāvātā ;,darba"
propagandas ministrijām 1943. g; 10 novembrī Viņam paziņo, ka to no
koncentrācijas nometnes atbrīvos, novietos darbā Berlīnē un piitures po-
Udjas uzraudzībā. \
XXXII
Atceļā Trenfs pateica, ka no šī
brīža varot sevi uzskatīt jau par
brīvu cilvēku. Tas, ka atradies apcietinājumā,
nebūšot man nekāds
traucējums. Viņš tomēr ieteicot manis
paša labā atturēties no jebkādas
lX)lītiskās darbības un pēc iespējas
mazāk sastapties arī ar saviem tautiešiem.
^ . '
„No jums atkarājas, vai gribat
dzīvot brīvībā, vai atgriezties koncentrācijas
nometnē. Bet ja jūsu
vainas dēļ mums vēl vajadzēs ar
jums nodarboties, tad uz atbrīvošanu
yairs neceriet."
I Labi zināju, ka tie nav tukši
• (ļlraūdi,
Prinča Alberta ielā nokļuvu atkal
ļiie Valinska, Saņēmis rīkojumu, nokārtot
atbrt^bšanas* formalitātes,
^-iņš tiesām likās priecīgs.
Vispirms bija jāparaksta iespiests
formulārs ar kādiem 20 punktiem,
ka nevienam nestāstīšu, ko esmu
koncentrācijas nometnē pieredzējis
D i ņ dzirdējis, tad vēl bija jāparaksta
solī]ums bez Gestapo atļaujas neatstāt
Berlīni un, visbeidzot, nenodar-borties
ar politiku.
^Novembra diena bija pēcpusdienā,
kād ' iekāpām apakšzemes vilcienā,
lai nokārtotu atbrīvošanas formalitātes
arī koncentrācijas nometnē un
piaņemtu savu nelielo mantību. Pa
ceļam Valinskis stāstīja, ka es būtu,
atbrīvots j^u priekš gada, ja nebūtu
^•retojušās Rīgas iestādes.. Kad no
šim iestādēm • saņemtie apvainojumi
pēc pārbaudes izrādījušies nepietiekami,
atsūtīti citi. .Sarakstīšanās, pa-
. sikaidrojumi un pretpaskaidrojumi
aizņēmuši daudz laika/ Nenosaucot
nevienu iestādi vārdā, viņš kā garāmejot
vēl jautāja, vai man agrākos
laikos neesot bijusi kada personīga
sadursme ar Rīgas ' prefektu
Jau krēsloja, kad pēdējo reizi iegāju
44. kamerā. Šoreiz man mantiņas
palīdzēja iesaiņot pats bunkura
priekšnieks Skarihs ar savu acīgo
palīgu Luksu. Taču manjis domas
vairāk par gaidāmām personīgām
gaitām svešā lielpilsētā nodarbināja
tjie, kam še nebrīvības gados bijvi
pieķēries ar patiesu draudzību, sevišķi
ukraiņu neatkarības cīnītājam
Steicko no 46. kameras. Tik ļoti gribējās
viņam vismaz mēmi aizejot paspiest
roku.
„Pa visiem Āiem gadiem, neesmu
jās apgrūtinājis nē ar vienu lūgumu.
Tagad aizejot man viens lūgums tomēr
ir," teicu bunkura priekšnie-kam.
•^ '• .
„Kāds tad tas būtu?"
„Sejieni atstājot, vēlētos paspiest
roku' apcietinātam 46. ķamierā,"
„Vai jūs zināt, kas viņš ir?"
„Zlnu tik daudz, ka viņš ir kārtīgs
ukraiņu nacionālists • un labs cilti
. „Vairāk neko?"
„Turpat divus garus im grūtus gadus
esam .pavadījuši blakus, aiz divām
durvīm un divāni sienām. Jums
nebūs grūti saprast, ka kopējs grūts
Hiktēnis cilvēkus tuvina."
Bunkura priekšnieks brītiņu šaubījās,
bet vācu ierēdnis, akls. Tīko-jumria
pildītājs viņā ņēma virsroku.
„Kaut man personīgi nebūtu nekādu
iebildumu, no priekšniecības
puses tas ir stingri aizliegts," viņš
pēdīgi atbildēja. Tālāka pārliecināšana
šķita veltīga.
Vēlreiz pārlaidu acis četrām sienām,
dzelzs gultiņai un ķeblītim
Vai ko mīļu te atstāju aiziedams? Nē
n^īļu neko. Bet te palika manas līdz
šiihējps dzīves grūtākās dienas. * Tik
grūtas, ka no to sekām vmrs nekad
pilnīgi vaļā netikšu.
Ejot gar 46. kameras dutvīm, pie-sd.
tu.ar roku, bet sētā, ejot gar 46. kameras
logu,nesaucu ūkrair,iu revolucionāru
sveicienu „Slava Ukrainai!"
Vai draugs, kas palika ieslēgts,
manu sveicienu dzirdēja?
Aizvērās aiz manis ar! lielie dzelzs
vārti ar uzrakstu -—darbs dara brīvu.
Biju viens no nedaudziem laimīgiem,
kas dzīvs caur tiem no nometnes
izkļuva brīvībā.
Bet brīnums! Nejutu ne mazāko
satraukumu, nedz saviļņojumu. Cik
bieži savās domās atbrīvošjmas stundu
biju iedomājies kā kādu augšām-
A ī d a Nie dr a
Saules koki
Gāju ceļu aiz zilganām tālēm, cauri
' Latvijas gaidošām birzīm.
Meklēju Saules kokus, -xSarkanos
Saules kokus vara saknēm, sudraba
lapām, zelta zariem debesīs
augstās,
Mūžīgos dzīvības kokus pie avotu
kalniem un lejas.
Atvērās dzimtenes zeme, teika no
dziesmas un dejas,
Saules meitu rotaļas mundrās zaļā
. pakrēslī, šalcošās birzīs,
Baltās puķēs, pa smaržīgiem līčiem;
upju dziesmām un gavilēm
Skanot.
Gāju, klausījos ijnirdzošā ceļā, vieglu
vēju maldlta. nestaļ
Redzēju visu lat\aešu zemi, it kā bagātu
zeltītu šiļinu Dieva dēla varenā
plaukstā;
Pēkšņi pacēlās mākoņu ēna,.salnas
rasa bez dziesmām un rotām,
Vīta nepļautas smaržīgas pļavas,
svelmē izkalta zeltītie kalni.
Nekrita laukā' sudraba sēkla, kokles
apklusa, aizmirsās Vārdi . . r
Bet es. gāju un eju joprojām un ar-vien
vēl meklēju zemi.
Saulē dzirkst0^b. latviešu zemi, Saules
kokus, šos mūžības' sargus.
celšanās brīnumu. Līdzīgu akmens
novelšanai no kapa Tik lielas bija
tieksmes pēc - brīvfbas, ka ar ilgām
noraudzījos pakaļ putnam vai tauriņam^
kad tie aizlidoja gar kameras
logu. Bet tagad vienaldzība. Vai biju
pārāk noguris, vai arī apstāklis, ka
vēl vienmēr liegts atgriezties dzimtenē,
bija tam cēlonis.? Ierobežotā
brīvība jau patiesībā bija tikai pus-brīvībā.
Blakus šai sajūtai jaucās
arī citas — kā pēc gariem vientulības
gadiem varēšu iejusties ļaudīs,
un pie.tam svešos ļaudīs.
Atceļā mani "un Valinski nodarbināja
domas, kur pavadīt nakti, jo
Dez atbrīvošanas apliecības man nebija
nekādu personības dokumentu.
Dienā nesekmīgi zvanījām sūtnim
Krieviņam,' bet Krieviņa dzīvoklis
gaisa uzbrukumā bija sabumdots:
Krieviņš tomēr uzturoties ; Berlīnē
pie mūsu konsula Š. Lahdhausa ielā.
Valinskis tad lūdza kādu savu darba
biedru pa mūsu braukšanas laiku
uz Zachsenhauzeriu mēģināt Krievi-ņu
sazvanīt. Atgriežoties pie dežūr-ierēdņā,
atradām zīmīti ar ziņu, ka
Krļeviņš mani gaida vēl tanī pat vakarā
konsula dzīvoklī. ;
dītLoasi, Vaapltiunmskšiost ā maBneir līlnīdēz netunorimenael-i |es^^k^osneservrvaattoorrii] iaa^s pnrrooftee^soorraA^ I Ga-
. \ lamiana
pavaaija, ^^^^^^^^^^^^^^^^^ - Lietuviešu rakstnieks Vincas Ra-
Mans pirmais patiesais saviļņo- monas, kura romānu Krusti šogad
jums bija, kad durvis ieraudzīju!
sūtni Krieviņu. Ar Krieviņu dienu i^^pā.ar diviem' igauņiem-vēstures
pirms apcietināšanas kopā pusdieno- profesoru un .'filozofijas doktoru —
jām. Viņš bija pēdējais latvietis, f.r strādā ineža darbos. Lietuviešu do-kuŗu
tikos.: pirms a|)Gietināšanas, uņUents mežkopis Jonas Vilčinskas, kas
arī pirmais, kas mani pēc atbrīvb- g^vasar izceļoja ^2 A S V , gājis boja
šanas sirsnīgi sagaidīja. Tad vakari- nelaimes gadījumā darba vietā pa-ņas
pie apklāta: galda: šķīvji, nažit pīrfabrikā — viņam uzgāzies baļķis,
dakšiņas, glāzes — civilizācijas/patī- Baleta solisti Helēna Pakule un
kārnie: atribūti, no kuru lietošanas Brūno Klaips: atrodas turnejā pa
vieninieku kāmeŗā biju atradis. amerikāņu joslas nometnēm.
I^ēc vakariņām, par spīti- noguru- slinieki paredzējuši decembrī tur-mam,
ar sūtni notērzējām dažas | neju atjaunot ar jaunu programmu,
stundas, jo bija bezgalļgs jautājumu
daudzums par apstākļiem Latvijā,
par draugu un paziņu likteni. . Bez
tam gribējās dzirdēt arī sūtņa pado-rom
Vijolniece Norma Auziņa izturējusi
konkursu un iekļuvusi .kā stipendiāte
Ņujorkas augstākā mūzikas
skolā Julliard Sdiool of Mu-sic.
Viņa mācīsies pie agrākā Parī-
J ā n i s K l ī d z ē j s
•m
NO V ELE
(1. turpinājums)
Orups izgāja un pagriezās pār
Ļaudānu tīrumiem uz meža pusi, bet
Stebers sāka nospodrināt zābakus.
Caune jutās tāds paslims. Sasvīdis
pagulējis rudzu tīruma malā. Krustos
tā kā knaibles būtu ieliktas.
Kad Orups pieminēja Macānus, uzreiz
arī Gaunes mugura kļuva mīkstāka
un viņš pieslējās gultā sēdus.
„ B ū s jābrauc" viņš, ceļgalu kasīdams,
teica. /
Kā l^i nebrauc, kad bija iemesls
palūgt "Dievu par tādiem ļaudīm,
kādi bija Macānos, kas paši nezināja,
ko viņi īsti darīja. No maza
līdz vecam tie bija pilni mantrausības;
negausības, lielībjis un citu
apsmiešanas. Cik nu viņu tur bija
•— trīspadsmit saimnieM .pret Ļaudānu
divdesmit diviem, bet skaties,
kas šiem-par deguna sliešanu gaisā:
šie gudri un bagāti bet tie Ļaudā-nos
tik šādi;tādi. Kāds tik vien gadās
~ šie tūlīt ar visu feāk dižoties.
Macānos esot pieci radio masti, bet
Ļaudānos tikai trīs. Macānos trīs
plājajammašīņas, bet Ļaudānos tikai
divas. Labi! Vai šie lai domā, ka
Ļaudāni neko nespēj ? Vajag tikai
aprunāties, un darīt nepaiet ne
divas nedēļas, Ļaudānos jau ir seši
radio masti un tīrumos sprakšķ četras
pļaujammašīnas. Tā pēc samēra
un saimnieku skaita pareizi vien
būtu — Ļaudāni ir lielāki, tiem vairāk
arī vajag. Vai Macānu <ļrebeļi
to sapratīs? Kas to devis!/ Viņi
stiepjas no ādas ārā, bet šiem vajadzīgi
astoņi radio masti un piecas
mašīnas. Kur te prāts? Nu, ja jūs
tā, tad ejiet uz visiem laikiem pie
velna! •Vr';
Tad otra lieta — šiem esot tikai
sugas govis, īstās, ,tādas ar skārda
pasi ausīs, bet Ļaudānos esot tikai
* sugas/ seski. Vai macānieši nebija
īstie puscūči, tā sacīdami pašas agro-
Jiomu komisij as klātienē? Nē, viņi
labos, ļaudīs pat uzvesties neprata!
Orups ar Cauni stingri nosprļeda,
ka kaut ko nelāgu macānieši jau sen
bija nopelnījuši. Viņi abi, kā jau
kristīgi cilvēki, nedrīkstēj a tiem nāvi
vai kādu briesmīgu slimību vē-lēt,
bet, ka viņiem visiem vajadzētu
saslimt vismaz ar kādu jocīgu vēdera
kaiti, par to viņi abi bija gatavi
lūgt Dievu vai.ikvakarus.
Trešā lieta, ko tālāk pāiTunajot
nevarēja nepieminēt, bija ar to pa-šu
Melno Teklīnu. Meitene kā visaa
godīgas meitenes — prātīga, strādīga,
glīta, Dieva bijīgā. Un ko darīja
šis Macānu Ejupa dēls? Mīlējās, mi.
lējās divi gadus ar šo Teklīnu un
galā apprecēja tādu izstīdzējušu Al-miņu
no tiem pašierh Macāniem, tādu
sila kaziņu. JLJn kāpēc? Reibuma
esot izrunājies reiz, ka Teklīnai smejoties
viņas mute esot par daudz
plata, tāda Ļaudānu sugas. Varot
pat mazo mēlīti redzēt, kad Teklīna
cērtot': smieties. Tā nabaga meitene,
ko tad lai viņa dara, ka Dievs viņai
tādu muti reiz devis? Vai lai
iet pie šuvējas un piediedz no abiem
lūpu kaktiņiem un lai atstāj tikai
tadu čiepstēs mutīti, kas tam Ejupa . |
slaistam būtu pa prātam? Kā lai ^
ar tādiem^ļaudīni sadzīvo vpagpda^^
Ne skauties, ne kauties, ziniet. Lai ^ '
slavētas debesis, ka tās šejienes
draudzei devušas tādu Dieva cilvēku,
kāds bija prāvests Vasars, kas
zināja īstās zāles pat tādiem prak-vastientj
kādi.bija macānieši jau lio :
savu vectēvu laikiem. Nē, galu galā
bija arī labi, ka Ļaudānos savs ba-
Austrumeiropas
f uzsaukums
eks]
ci
Ja»
•mm
m
' i
MM
i apsūd^to sola. J2
ka P2
riāeiju-sesija ne-ļ
ō. Vel
* 5 < t drošībā un kas
tdziaa mazās tautas
mus tuvākai nākotnei.
Kad ērtā, mīkstā guļas vietā balts
palags apņēma augumu, otru reizi
šinī vakarā izjutu brīvību, pēc kuras
gadiem ilgi biju velti slāpis.
A l f re d s B ē r z i ņš
Turpinājumā lasiet
,JK3LDAS LIELPILSĒTĀS BOJĀ
'"EJA" : ' /
Mans dēls" Ēriks tagad iet skolā.
„Latviešus . es gribētu sev kaimiņos
tad, kad būšu mājās, Amerikā.
Esmu redzēji^ ne tikai latviešu mākslas
izstādes, bet divu gadu laikā iepazinies
ar viņu lieliskajām darba
spējām un krietno stāju. Par tādiem
pilsoņiem Savienotās Valstis varētu
tikai priecāties," saka.majors Vaits,
EUCOM vienību un darba nozares
vadītājs, kamēr dejā garām aizslīd
latviešu tautu meitas ar tumši zila-vīriem.
„Lūk!" majors
pamāj uz vīru,; kas zāles vidū aizrautīgi
spēlē akordeonu. ' „Sakiet,
vai tas tiesa, ka šis cilvēks ir viens
no jūsu:labākajiem: slidskrējējiem.
Parasti es viņam, protams, nejau- ļ bet nesen kļuvis arī par medicīnas
tāju, ar ķo viņi tur nodarbojas, jo doktoru. Un, sksit akordeonu arī
kuram trimdas sabiedriskam darbi- prot spēlēt!"
niekam gan klātos kaut pārrunu ' JĶ tiesa gan," man jāsaka, jo
kārtība atzīt, ka ari; jaunākas paau- „aprunātais" ir Elmārs Bite. Šī sa-dzes
cilvēki vispār var kaut ko mā- runa notiek tādēļ, ka mums visiem
cīties. Mācīties un tapt gudri jau hr kabatā mazs, anglai valodā iē-1
mēs varējām tikai toreiz. . spiests ielūgums:; „Latviešu 8710.'
Ērikam visumā nav i^ildumū * 8830. darba vienības vadītāji
pret nerunāšanu pār skolu. Viņš ir virsnieki un darba ;vīri pagodinās: jūs
diezgan normāls puika. Bet viņdien ^^^^^ latviešu ; daiļamatniecības
viņš pats iesāka runāt. Skolotājs bija izstādes atklāšanu 'ar sekojošu lat-uzdevis
katram zēnam atnest līdz viešu stīgu kvarteta un darba vīru
kādu rudenī ienākušos dārza aoigU: dubultkvari;eta koncertu 5. oktobrī."
Ēriks gribēja nest ābolu. Es neziņā- Salīdzinot ar Frankfurtes mesi, ŠLS
dams, v^i viņš to arī atnesīs atpakaļ U^Is nptikyms, taču skais-uzmājuf
aizstāvēju/uzskatu, ka rutks Palmgartena telpas pulcējušas
arī: ir labs un veselīgs dārz^ auglis. J^tiu tiesu latviešu (ļraugu, ievērojamu
viesu — militārās valdības un
Vēlāk noskaidrojās, ka runāt viņi mo pārstāvju, un izstādes organizē-bija
runājuši par. visādiem augļiem, tājs, Minchenes latviešu mākslas sa-vdsvairāk
laikam par kartupeļiem, lona vadītājs L Mamantovs, kas ir
jo Ēriks pēc vakariņām stāstīja: arī čaklo Kleinkecas dailamatnieku
„Skolotājs lika, lai katrs no mums pārstāvis, var paredzēt lielu skatī-pasaka
visgardāko kartupeļu ēdienu, tāju pieplūdiimu.
kādu ^viņš zina..Un e s ^ t e i c u : V i s - ^jāatzīstas, ka šī ir pirmā latviešu
gardākais kartupe u ēdiens ir kar- daiļamatniecības skate^^ ar ko iepa-tupeļi
ar ceptu pili un_sa atei^!" zīstos," sakā Frankfurtes preses un
D i p i t i s L. '
kas šovakar ir darba vīru viesi, bet
teicamais pasākums — darba vieriību
paspārnē sarīkot daiļamatnieGības
skates un koncertus, liek vēlēties,
lai tas notiktu vēl.
Frankfurtē, 5. oktobrī.
R. L.
riņs Sievu un vecu meitu, kas sarak- ' i l l i ž ^ f'^+ārnevar uzvarēt
stījušās visādos pātaru.pulciņos im S^al^itāpec,*^^:^^^^^^^^^^^
kas varēja īstā brīdī nodot, ziņoju-moi
prāvestam par to Macānu Sukur
ra veikumu kapsetāj: ļo kam |
būtu bijis vaļas darba iaiķā tur aiz* 1
skriet. Šīs reizes dēļ. viņām varēja
piedot pat visās agrākās pļāpas, ko
viņas šad tad bija aiznesušās turpat
vien arī par pašiem. Šo sievu būšanu
jāpieņem kāda nu reiz tā ir, jo
tāds .radio aparāts pasaulē vēl nebija
izgudrots, kas varētu viņu apa-ratiņus
šinī ziņā pārspēt. Ja tā pa^
domāja, galā bija. jāsaka ~ kas to
lai zina, vai. ari šī sievu mūzika ne- S
bija radīta, ar gudru debesu ziņu, jo
bez:viņām macānieši, varbut,:^ri sē- ?§|
dētu baznīcā atgāzušiesu^ . iļļ
to karsto svētību? .•^^:^:' .•:-:-X'iļ^
Orups ar Cauni staigāja pa dārzu, vj^
ēda ābolus un beidzot nolēma, ka SSi
pasaule tomēr skaisti, iekārtota, pēc .\';||
Dievs: tik Samefr^ara^^^^
^•'r&anniju. Beļģijas ms-
'SiS Anrl Spāks pirmais
^Eiropas fiolītik®:pa-.
. - .r:!es no Padomju Savie-
* 'v/Stt-valsts ministrs
I l i acis pateica ka
jo tā - anektōiusi Lat-jvu
un Igauniju. Un nule
•'.•.P«Ss kara laika premjers
^?Ēč!ir aicināja Padfcmiu
atbrīvot vienoadsmit
skaitā nepārprotami
aŗiRīga. i TallinaunKauna;
\ vēl priekš pāris .gadiem :ne-
\x\ neviena lielvalsts
, gādir^ja. pasaulei, - ka
li brīvas'bij9 Baltijas :valstis.
• tieši šīs Apvienoto Nāciju
ces laikā daudzi runātāji.
Au
ina
vā
griež un tik. nogriež. Un skaties
macāniešiem trako ' krekls pašūts!
Viņi abi stāvēja viens otram pretī,
sita uz pleiiJa un smējās. Jā, jā —
bija taču tik skaista sestdienas pievakare.
Ilgi tāda diena nebija justa
un redzēta,
„RJt brauksim?" atvaicāja Orups.
„Protams! Vai tad es kāds nekriš-kāns?"
smējās Caune, ņn viņam
m |fe daudzām: Austrūmeiro-
• im.' ; :;: ;'••:-;.
f] oagriezienu .pašreizēja situāci-^
l'i'^nto arī Austrumeiropas .p6ļī-
Ifeņeni/laimējies ;:ižbēgt • pbli-varām
vai arī neatgriez-
^^fe-Panzes^prese^ jāj^': vair skk
.iaiinejiisi Čechoslovakijas deie-Ņācijās
Dr. Papā-
\ ^^'ai^Uam vēl aizvien dota iespēja
vairs nesāpēja mugura, nē, nemaz! ^-'-I i padomdevējam piedalīties vairā-
Pašā pievakarē par rītdien gaidā- ' ' 4 J ; . u « . ' , : i s . . . L . . ^ - . . ^ , .
majiem notikumiem jau zināja visi
Ļaudānu ciema gani. Viņi sasaucās
no kalna uz kalnu, un viņu balsis
sestdienas klusumā skanēja tālu.
„Alik, vai tu zini, kas būs rīt?'*
kliedza no sava kalna Ēriks.
,.Zinu! Rīt būs svētdiena.un man
brīva diena! Iesim vēdzelēs!"
,JMu, tad tu nezini nekā! Rīt baznīcā
— lamās — macāniešus! —
^storaisijas uņ atgādināt pasaulei,
::||3mazemē komunisti nelikum'gi
-^•'%ušivaru un nWbinājuši to-,
^ini režīmu. Parīzē gaida iero-
^fs ari bijušo poļu zemnieku
.JLATVIJAS" ABONEIMIENTS.
pasOtinot laikrakstu pa atsevišķiem eksemplāriem
(līdi 3 eks. iesk.), maksā
DM 3.- mēnesi + DM 0,50 par piesū-tfSanu;
pasūtinot kollektīvi vairāk par
3 eks. — DM 3.— mēnesi par eksemplāra;
pasfitihotoz ārzemēm un maksājot „
Vācijā DM 3.- mēnesi + DM 0,80 par j
piesūtīšanu. Sludinājumi maksā DM 0,70
par vienslejlgas nonpareille iespiedrindas
aizņemto telpu. Darba mekiēšahās slndi-oāļumi
par puscenu, ŗ
Abonementa pieteikumi, sludinājumi,
naiudas pārvedumi no korespondence adresējama:
„Latvljai". (13b) Gttnzburg/Do.,
E(Qrgermeistn^Landmannplat2 7.
Latvija iznāk trīs reizes nedēlā - otr-dienās,
ceturtdienās un sestdienās.
informācijas nodaļas vadītāja
na H. Harte. „Esmu tā pārsteigta,
ka jāatvelk lelpa, lai sāktu par visu^
to skaistumu priecāties." Jūsu daiļamatniecība
ir lieliska jūsu īpatnē-
Ja kāds ko Zinātu par NIKOLAJU PUČA.] kuMras ^^ītkartel; Vēl kompli-
CEVU no Rīgas, Lienes ielas 18, vūdzu ziņot h^ents jaizsaka Gizenes dubultkvar-
A. Busch, Box 64, Vāsterās, Sch\veden.. tetam — jusu tautasdziesnias i r ļoti
Xi33) skaistas." ,,
. . . • , . . 1 Itāļu ģenerālkonsuls pulkv. Itri.
Hallo, latvju meitenes! Ar jums veļas sa- ^ - . _ , tj _ K _
raikkssttīittileess jifaluunneekklliiss aarr nhnonpiiPettnn,u. «skv«attnu Hd7zTīvvĀē , I Galliņi Savukart brinas, ka gan savec.
no 17-25 g. Atbildēšu katrai nopietni ļ dus mākslas darbus bijis iespējams
domātai vēstulei. Vēstules ar-ģīmetni un īsu ' - - - - •: •. : •
biogrāfiju lūdz adresēt šīs avīzes kantorī ar , , ., ,. . , , . v . rr-
Nr. 101 DM. (108) I daiļamatniecību nodarbojusies. Ka-
,,Tas ir kauns visiem švābiem, ka
ārzemnieks kļuvis Ba\^rijas meistars
boksā," par mūsu 22. g. v. izlases
bokseri. Zani' Šmitu (uzņēmumā pa
labi) saka vācieši. Svētdien Smits
startēja Nirnbergā. Viņš bija iedalīts
Augsburgas reprezentējošā vienībā
pilsētu sacīkstei pret Nirnbergu, kas
beidzās neizšķirti 8—8. Pusvidējā
svarā Smits pārliecinoši pēc punktiem
pārspēja nirnbergieti' Breieru,
kuram tā bija 50. cīņa ringā. (Ed.
Krauca uzņēmums.)
Vācu futbolisti uzvarēja 3 pilsStu
sacīkstēs pret šveiciešiem, tā sekmīgi
ievadot pirmās starptautiskās
futbola sacensības pēc kara. Stut-:
gartes pilsētas vienība 70.000 skatītāju
klātienē pieveica Cīrichi 6—1,
Minchene St. Gaileņu 5—1 un Karls-rūe
Bazeli 1—0.
Torīt debesis sedzās kā zils un
mīksts samts pār. visu pasauli, bet
viszilākās tās bija taisni virs Ļaudā-niem.
Varbūt tieši no šī saulainā zi
1?
M lokiļlkļus oira
Berlīne?
k Tat" speciālkorespondents
vieļ
dāt
vai
bāij
uzsi
lat^
mul
es,
dū I
d?>
-ciōi
d
as, ka pēc pēdējo
notu apmaiņas staS) ie-
L sauiama zi- aprindas uz^
luma arī pār visiem ļaudāniešiem S' Pievērsušas
Dija nolaidies taos svetKu pneKs uii >'^l|Pa^.jv,i, "n^^^^^j™i par t(^
maigums. Vīri nebārās ar sievām /; §|4 ^ savienība būtu izškī-kā
citās līdzīgās steigas reizēs. Bēr- '^^A^ Mit otru „Berlīnes
ni smējās vienā smiešanā, un bieži ,An||:ŗ^ Jļ^ J^^^iļumā krievi Me-skrēja
ārā skatīties, vai uz lielceļa
neparādās kādi agrāki baznīcas
braucēji nekā viņi, jo visam Ļaudānu
ciemam. bija stingri norunāts izbraukt
vienu stundu agrāk nekā citās,
parastās svētdienās.
Orups sameklēja taisni to kaklasaiti,
kuru viņš mēdza siet tikai
Ziemsvētkos un Lieldienās un ilgi
darbojās ap piemērota rnezgla iesiešanu.
Nu jau tumši zaļš mezgls pui-
«gjnā atrātu"i^ti-'spMl
. , J S , , ^ ^ k a ņ ā r n meklējam.
'fm&^V^ streikus.
mm m a pa SnS^ •ļ.-aradmeku šķiras ap-
' « d aS'^f āņu Virsis
l%sattea^ notu; ku-
^ . . » ā £ J ^ , ! . « l nav zināms.
« t a S » ka tā i
•-. da amerikāņu virsnieka kundze to-
.cmr ^),' ^m.a^n ; ?ir' ) d^e,l.s.' ^/ ' g^. ' ^v.^ ^u n meita SV? g. v., _ . , , , , . ' v , m, u, zikāl-a,
pats esmu šķirts. Meklēju saviem maziem. Bet kad latViesu stlgU kvartets spe-mīļuļiem
audzinātāju un sev' dzīves ceļa līdz- lēja MocartU, man likās, ka esmu
gājēju. Ja kādai jautietei. ir godīga un ."ztv- U^^udz- dzivē nokavējusi. neinteresē-cama
sirds, un spētu manu velēšanos izpildīt, . ,. , , . lūdzu rakstīt Jānim Sveķim: Rouvres par JOtieS par ķlasisku muziku. Viņai
Betz, Oise, France. (102) patika arī Veras Vilkas-Veēeroks
Divi veseiīgi7""siaidnātvju jaunekļi, 'ko'p- un jaunā tenora J|. Sarmas"dziedātās
vecumā 52 gadi, nedzērāji, nesmēķētāji, vēlas Medina un A. Kalniņa dziesmas, bet
nopietni iepazīties^arssev līdzīgām tautietēm., par visu vairāk — brašais Gīzenes
Ja kadai butu velēšanas, lūdzu rakstīt Ara- % , ,
jam un Dzintaram, (20) Unterlūss b. Celle, Ciubuitkvartets. i
Forest Camp. , (134) | Tā ir tikai maza saujiņa ļaužu,
Jaunu Eiropas rekordu kārtslēkšanā sasniedzis
zviedrs Lundbergs, pārvarot 4,36 m augstumu
un labojot paša Eiropa8 rekordu par
4 cm. '
Valkas nometnes Sacha rudens turnīrā uzvarēja.:
E. Bērziņa ar 19 p. no iespējamiem
11, 2. A. Doniijjš 9,5 p.^ 3. Jumiķis 9 p.
Latvijas agrākais Jntemacionālais futbolists
Pētersbns turpmāk ievērojami pastiprinās
Phōnix Karlsruh€ . vienības uzbrukumu, raksta
Dienvidvācijas izplatītākais sporta žurnāls
,,Sport Magazin"..
Lietuviešiem emigrācijā aug jaunas teicamas
vieglatlētes. • Sacīkstēs Rozenheimā D.
Točilauskaite lēca tālumā 5,07 m, bet E.
Šikšniūte. skrēja 100 m 13,4 sekundēs. Abi
šie rezultāti ir lietuviešu jaunatnes rekordi.
Mprīna Gārdnere, Anglijas sekmīgākā
vieglatlēte Londonas olimpiskajās spēlēs un
sudraba medaļas ieguvēja 80 m barjerskrējienā,
salaulājusies ar majoru Džefriju Dai-s.
on,u. -Laulību laikā Oksfordas baznīcā bija
sapulcējušies -tik • daudz ļaužu, kas gribēja
redzēt savu iemīļoto- sportisti, ka drūzmas
atvairīšanai" bija jāizaicina policija.
Zviedru izcilais
kas dūres'lielumā piei baltā krekla ^'M^kl Secināt ~-Va ^^^^^^^^^
bija, bet tas arvien vēl griezās §ķi- :'%l!>rāk nek5^.^ rn^.^^^^
biv Viņš to žņaudza un spaidīja
abām rokām un, pie spoguļa stāvē-;
dams,- caur zobiem klusi lādējās.
„Es tevi, velnu, saberzīšu, smeltē,
ja tu nepadosies!" Beidzot mezgls
padevās, jo pasaulē nevarēja būt
daudz tādu lietu, kas Orupa rokām
spētu nepadoties.
Tad. viņš sasukāja matus. Balts
celiņš virs kreisās acs bija taisns kā
mērnieka šņore. Atgāzis plecus atpakaļ,
viņš savilka seju mazliet bargākā
izteiksmē, kādu vajadzēja nest
kārtīgam saimniekam. . Vēlreiz . sevi
nopētījis spogulī, viņš pats pret šo
seju sāka just bijību: jā, tagad nu
^ Tālo alj^^^kins Pie-
" sprediķo ^ ^'
''•<tļ k Vēl esot vēlēi
M'.^ ™ arvien
to, ,ko
:^ejies Ikreiz
viņš bija tāds, kādam pat ma- > ve?L^?'^ Sūsteknn at
cānieši nevarētu paiet garām nesvei- -^Amī ' f darba nnmlt -
I ^ JapinSr kā to
canieši nesvei
cinājušL
Pagriezies prom no spoguļa, Orups
_. barjerskrējējs Lidmans, pam^ anīja, ka sieva . s,ē ja , galvā
kas vairāk nekā 10 gadus• turējies Eiropas .pasu parasto, balto lakatiņu,
labāko barjerskrējēju vidū, nodomājis tuvākā ļ
laikā aiziet no aktīvā scorta. 1 (J^pinājuma sekOS)
to
ns
kā
Da
flc
• mi
' jā]
tie
flc
Jas
br
izr
tāi
Ml
bu
mi
k a l
bū
• ai2
mm
Li]
tai
ko
va
k a i l
s a r i
sa]
r|(
un
s ē tp
tui
nav
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, October 12, 1948 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1948-10-12 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari481012 |
Description
| Title | 1948-10-12-04 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text |
•berami i •
•roJUillļl
bUfl
v l i a i i
•m . - ' ' . 'i
ni
: « i i
cii
mmmt
I
M r • - . . . . fc' I
.mm
• f i i f
A T K A L
M T T i ^ A , g. 12, oktobrt
/
B A
BU. SABIEDRISKO LIETU MINISTRA A BĒRZIŅA ATOTŅAS
Kad ministrs A. Bērziņš atsakās no Gestapo piedāvātā ;,darba"
propagandas ministrijām 1943. g; 10 novembrī Viņam paziņo, ka to no
koncentrācijas nometnes atbrīvos, novietos darbā Berlīnē un piitures po-
Udjas uzraudzībā. \
XXXII
Atceļā Trenfs pateica, ka no šī
brīža varot sevi uzskatīt jau par
brīvu cilvēku. Tas, ka atradies apcietinājumā,
nebūšot man nekāds
traucējums. Viņš tomēr ieteicot manis
paša labā atturēties no jebkādas
lX)lītiskās darbības un pēc iespējas
mazāk sastapties arī ar saviem tautiešiem.
^ . '
„No jums atkarājas, vai gribat
dzīvot brīvībā, vai atgriezties koncentrācijas
nometnē. Bet ja jūsu
vainas dēļ mums vēl vajadzēs ar
jums nodarboties, tad uz atbrīvošanu
yairs neceriet."
I Labi zināju, ka tie nav tukši
• (ļlraūdi,
Prinča Alberta ielā nokļuvu atkal
ļiie Valinska, Saņēmis rīkojumu, nokārtot
atbrt^bšanas* formalitātes,
^-iņš tiesām likās priecīgs.
Vispirms bija jāparaksta iespiests
formulārs ar kādiem 20 punktiem,
ka nevienam nestāstīšu, ko esmu
koncentrācijas nometnē pieredzējis
D i ņ dzirdējis, tad vēl bija jāparaksta
solī]ums bez Gestapo atļaujas neatstāt
Berlīni un, visbeidzot, nenodar-borties
ar politiku.
^Novembra diena bija pēcpusdienā,
kād ' iekāpām apakšzemes vilcienā,
lai nokārtotu atbrīvošanas formalitātes
arī koncentrācijas nometnē un
piaņemtu savu nelielo mantību. Pa
ceļam Valinskis stāstīja, ka es būtu,
atbrīvots j^u priekš gada, ja nebūtu
^•retojušās Rīgas iestādes.. Kad no
šim iestādēm • saņemtie apvainojumi
pēc pārbaudes izrādījušies nepietiekami,
atsūtīti citi. .Sarakstīšanās, pa-
. sikaidrojumi un pretpaskaidrojumi
aizņēmuši daudz laika/ Nenosaucot
nevienu iestādi vārdā, viņš kā garāmejot
vēl jautāja, vai man agrākos
laikos neesot bijusi kada personīga
sadursme ar Rīgas ' prefektu
Jau krēsloja, kad pēdējo reizi iegāju
44. kamerā. Šoreiz man mantiņas
palīdzēja iesaiņot pats bunkura
priekšnieks Skarihs ar savu acīgo
palīgu Luksu. Taču manjis domas
vairāk par gaidāmām personīgām
gaitām svešā lielpilsētā nodarbināja
tjie, kam še nebrīvības gados bijvi
pieķēries ar patiesu draudzību, sevišķi
ukraiņu neatkarības cīnītājam
Steicko no 46. kameras. Tik ļoti gribējās
viņam vismaz mēmi aizejot paspiest
roku.
„Pa visiem Āiem gadiem, neesmu
jās apgrūtinājis nē ar vienu lūgumu.
Tagad aizejot man viens lūgums tomēr
ir," teicu bunkura priekšnie-kam.
•^ '• .
„Kāds tad tas būtu?"
„Sejieni atstājot, vēlētos paspiest
roku' apcietinātam 46. ķamierā,"
„Vai jūs zināt, kas viņš ir?"
„Zlnu tik daudz, ka viņš ir kārtīgs
ukraiņu nacionālists • un labs cilti
. „Vairāk neko?"
„Turpat divus garus im grūtus gadus
esam .pavadījuši blakus, aiz divām
durvīm un divāni sienām. Jums
nebūs grūti saprast, ka kopējs grūts
Hiktēnis cilvēkus tuvina."
Bunkura priekšnieks brītiņu šaubījās,
bet vācu ierēdnis, akls. Tīko-jumria
pildītājs viņā ņēma virsroku.
„Kaut man personīgi nebūtu nekādu
iebildumu, no priekšniecības
puses tas ir stingri aizliegts," viņš
pēdīgi atbildēja. Tālāka pārliecināšana
šķita veltīga.
Vēlreiz pārlaidu acis četrām sienām,
dzelzs gultiņai un ķeblītim
Vai ko mīļu te atstāju aiziedams? Nē
n^īļu neko. Bet te palika manas līdz
šiihējps dzīves grūtākās dienas. * Tik
grūtas, ka no to sekām vmrs nekad
pilnīgi vaļā netikšu.
Ejot gar 46. kameras dutvīm, pie-sd.
tu.ar roku, bet sētā, ejot gar 46. kameras
logu,nesaucu ūkrair,iu revolucionāru
sveicienu „Slava Ukrainai!"
Vai draugs, kas palika ieslēgts,
manu sveicienu dzirdēja?
Aizvērās aiz manis ar! lielie dzelzs
vārti ar uzrakstu -—darbs dara brīvu.
Biju viens no nedaudziem laimīgiem,
kas dzīvs caur tiem no nometnes
izkļuva brīvībā.
Bet brīnums! Nejutu ne mazāko
satraukumu, nedz saviļņojumu. Cik
bieži savās domās atbrīvošjmas stundu
biju iedomājies kā kādu augšām-
A ī d a Nie dr a
Saules koki
Gāju ceļu aiz zilganām tālēm, cauri
' Latvijas gaidošām birzīm.
Meklēju Saules kokus, -xSarkanos
Saules kokus vara saknēm, sudraba
lapām, zelta zariem debesīs
augstās,
Mūžīgos dzīvības kokus pie avotu
kalniem un lejas.
Atvērās dzimtenes zeme, teika no
dziesmas un dejas,
Saules meitu rotaļas mundrās zaļā
. pakrēslī, šalcošās birzīs,
Baltās puķēs, pa smaržīgiem līčiem;
upju dziesmām un gavilēm
Skanot.
Gāju, klausījos ijnirdzošā ceļā, vieglu
vēju maldlta. nestaļ
Redzēju visu lat\aešu zemi, it kā bagātu
zeltītu šiļinu Dieva dēla varenā
plaukstā;
Pēkšņi pacēlās mākoņu ēna,.salnas
rasa bez dziesmām un rotām,
Vīta nepļautas smaržīgas pļavas,
svelmē izkalta zeltītie kalni.
Nekrita laukā' sudraba sēkla, kokles
apklusa, aizmirsās Vārdi . . r
Bet es. gāju un eju joprojām un ar-vien
vēl meklēju zemi.
Saulē dzirkst0^b. latviešu zemi, Saules
kokus, šos mūžības' sargus.
celšanās brīnumu. Līdzīgu akmens
novelšanai no kapa Tik lielas bija
tieksmes pēc - brīvfbas, ka ar ilgām
noraudzījos pakaļ putnam vai tauriņam^
kad tie aizlidoja gar kameras
logu. Bet tagad vienaldzība. Vai biju
pārāk noguris, vai arī apstāklis, ka
vēl vienmēr liegts atgriezties dzimtenē,
bija tam cēlonis.? Ierobežotā
brīvība jau patiesībā bija tikai pus-brīvībā.
Blakus šai sajūtai jaucās
arī citas — kā pēc gariem vientulības
gadiem varēšu iejusties ļaudīs,
un pie.tam svešos ļaudīs.
Atceļā mani "un Valinski nodarbināja
domas, kur pavadīt nakti, jo
Dez atbrīvošanas apliecības man nebija
nekādu personības dokumentu.
Dienā nesekmīgi zvanījām sūtnim
Krieviņam,' bet Krieviņa dzīvoklis
gaisa uzbrukumā bija sabumdots:
Krieviņš tomēr uzturoties ; Berlīnē
pie mūsu konsula Š. Lahdhausa ielā.
Valinskis tad lūdza kādu savu darba
biedru pa mūsu braukšanas laiku
uz Zachsenhauzeriu mēģināt Krievi-ņu
sazvanīt. Atgriežoties pie dežūr-ierēdņā,
atradām zīmīti ar ziņu, ka
Krļeviņš mani gaida vēl tanī pat vakarā
konsula dzīvoklī. ;
dītLoasi, Vaapltiunmskšiost ā maBneir līlnīdēz netunorimenael-i |es^^k^osneservrvaattoorrii] iaa^s pnrrooftee^soorraA^ I Ga-
. \ lamiana
pavaaija, ^^^^^^^^^^^^^^^^^ - Lietuviešu rakstnieks Vincas Ra-
Mans pirmais patiesais saviļņo- monas, kura romānu Krusti šogad
jums bija, kad durvis ieraudzīju!
sūtni Krieviņu. Ar Krieviņu dienu i^^pā.ar diviem' igauņiem-vēstures
pirms apcietināšanas kopā pusdieno- profesoru un .'filozofijas doktoru —
jām. Viņš bija pēdējais latvietis, f.r strādā ineža darbos. Lietuviešu do-kuŗu
tikos.: pirms a|)Gietināšanas, uņUents mežkopis Jonas Vilčinskas, kas
arī pirmais, kas mani pēc atbrīvb- g^vasar izceļoja ^2 A S V , gājis boja
šanas sirsnīgi sagaidīja. Tad vakari- nelaimes gadījumā darba vietā pa-ņas
pie apklāta: galda: šķīvji, nažit pīrfabrikā — viņam uzgāzies baļķis,
dakšiņas, glāzes — civilizācijas/patī- Baleta solisti Helēna Pakule un
kārnie: atribūti, no kuru lietošanas Brūno Klaips: atrodas turnejā pa
vieninieku kāmeŗā biju atradis. amerikāņu joslas nometnēm.
I^ēc vakariņām, par spīti- noguru- slinieki paredzējuši decembrī tur-mam,
ar sūtni notērzējām dažas | neju atjaunot ar jaunu programmu,
stundas, jo bija bezgalļgs jautājumu
daudzums par apstākļiem Latvijā,
par draugu un paziņu likteni. . Bez
tam gribējās dzirdēt arī sūtņa pado-rom
Vijolniece Norma Auziņa izturējusi
konkursu un iekļuvusi .kā stipendiāte
Ņujorkas augstākā mūzikas
skolā Julliard Sdiool of Mu-sic.
Viņa mācīsies pie agrākā Parī-
J ā n i s K l ī d z ē j s
•m
NO V ELE
(1. turpinājums)
Orups izgāja un pagriezās pār
Ļaudānu tīrumiem uz meža pusi, bet
Stebers sāka nospodrināt zābakus.
Caune jutās tāds paslims. Sasvīdis
pagulējis rudzu tīruma malā. Krustos
tā kā knaibles būtu ieliktas.
Kad Orups pieminēja Macānus, uzreiz
arī Gaunes mugura kļuva mīkstāka
un viņš pieslējās gultā sēdus.
„ B ū s jābrauc" viņš, ceļgalu kasīdams,
teica. /
Kā l^i nebrauc, kad bija iemesls
palūgt "Dievu par tādiem ļaudīm,
kādi bija Macānos, kas paši nezināja,
ko viņi īsti darīja. No maza
līdz vecam tie bija pilni mantrausības;
negausības, lielībjis un citu
apsmiešanas. Cik nu viņu tur bija
•— trīspadsmit saimnieM .pret Ļaudānu
divdesmit diviem, bet skaties,
kas šiem-par deguna sliešanu gaisā:
šie gudri un bagāti bet tie Ļaudā-nos
tik šādi;tādi. Kāds tik vien gadās
~ šie tūlīt ar visu feāk dižoties.
Macānos esot pieci radio masti, bet
Ļaudānos tikai trīs. Macānos trīs
plājajammašīņas, bet Ļaudānos tikai
divas. Labi! Vai šie lai domā, ka
Ļaudāni neko nespēj ? Vajag tikai
aprunāties, un darīt nepaiet ne
divas nedēļas, Ļaudānos jau ir seši
radio masti un tīrumos sprakšķ četras
pļaujammašīnas. Tā pēc samēra
un saimnieku skaita pareizi vien
būtu — Ļaudāni ir lielāki, tiem vairāk
arī vajag. Vai Macānu <ļrebeļi
to sapratīs? Kas to devis!/ Viņi
stiepjas no ādas ārā, bet šiem vajadzīgi
astoņi radio masti un piecas
mašīnas. Kur te prāts? Nu, ja jūs
tā, tad ejiet uz visiem laikiem pie
velna! •Vr';
Tad otra lieta — šiem esot tikai
sugas govis, īstās, ,tādas ar skārda
pasi ausīs, bet Ļaudānos esot tikai
* sugas/ seski. Vai macānieši nebija
īstie puscūči, tā sacīdami pašas agro-
Jiomu komisij as klātienē? Nē, viņi
labos, ļaudīs pat uzvesties neprata!
Orups ar Cauni stingri nosprļeda,
ka kaut ko nelāgu macānieši jau sen
bija nopelnījuši. Viņi abi, kā jau
kristīgi cilvēki, nedrīkstēj a tiem nāvi
vai kādu briesmīgu slimību vē-lēt,
bet, ka viņiem visiem vajadzētu
saslimt vismaz ar kādu jocīgu vēdera
kaiti, par to viņi abi bija gatavi
lūgt Dievu vai.ikvakarus.
Trešā lieta, ko tālāk pāiTunajot
nevarēja nepieminēt, bija ar to pa-šu
Melno Teklīnu. Meitene kā visaa
godīgas meitenes — prātīga, strādīga,
glīta, Dieva bijīgā. Un ko darīja
šis Macānu Ejupa dēls? Mīlējās, mi.
lējās divi gadus ar šo Teklīnu un
galā apprecēja tādu izstīdzējušu Al-miņu
no tiem pašierh Macāniem, tādu
sila kaziņu. JLJn kāpēc? Reibuma
esot izrunājies reiz, ka Teklīnai smejoties
viņas mute esot par daudz
plata, tāda Ļaudānu sugas. Varot
pat mazo mēlīti redzēt, kad Teklīna
cērtot': smieties. Tā nabaga meitene,
ko tad lai viņa dara, ka Dievs viņai
tādu muti reiz devis? Vai lai
iet pie šuvējas un piediedz no abiem
lūpu kaktiņiem un lai atstāj tikai
tadu čiepstēs mutīti, kas tam Ejupa . |
slaistam būtu pa prātam? Kā lai ^
ar tādiem^ļaudīni sadzīvo vpagpda^^
Ne skauties, ne kauties, ziniet. Lai ^ '
slavētas debesis, ka tās šejienes
draudzei devušas tādu Dieva cilvēku,
kāds bija prāvests Vasars, kas
zināja īstās zāles pat tādiem prak-vastientj
kādi.bija macānieši jau lio :
savu vectēvu laikiem. Nē, galu galā
bija arī labi, ka Ļaudānos savs ba-
Austrumeiropas
f uzsaukums
eks]
ci
Ja»
•mm
m
' i
MM
i apsūd^to sola. J2
ka P2
riāeiju-sesija ne-ļ
ō. Vel
* 5 < t drošībā un kas
tdziaa mazās tautas
mus tuvākai nākotnei.
Kad ērtā, mīkstā guļas vietā balts
palags apņēma augumu, otru reizi
šinī vakarā izjutu brīvību, pēc kuras
gadiem ilgi biju velti slāpis.
A l f re d s B ē r z i ņš
Turpinājumā lasiet
,JK3LDAS LIELPILSĒTĀS BOJĀ
'"EJA" : ' /
Mans dēls" Ēriks tagad iet skolā.
„Latviešus . es gribētu sev kaimiņos
tad, kad būšu mājās, Amerikā.
Esmu redzēji^ ne tikai latviešu mākslas
izstādes, bet divu gadu laikā iepazinies
ar viņu lieliskajām darba
spējām un krietno stāju. Par tādiem
pilsoņiem Savienotās Valstis varētu
tikai priecāties," saka.majors Vaits,
EUCOM vienību un darba nozares
vadītājs, kamēr dejā garām aizslīd
latviešu tautu meitas ar tumši zila-vīriem.
„Lūk!" majors
pamāj uz vīru,; kas zāles vidū aizrautīgi
spēlē akordeonu. ' „Sakiet,
vai tas tiesa, ka šis cilvēks ir viens
no jūsu:labākajiem: slidskrējējiem.
Parasti es viņam, protams, nejau- ļ bet nesen kļuvis arī par medicīnas
tāju, ar ķo viņi tur nodarbojas, jo doktoru. Un, sksit akordeonu arī
kuram trimdas sabiedriskam darbi- prot spēlēt!"
niekam gan klātos kaut pārrunu ' JĶ tiesa gan," man jāsaka, jo
kārtība atzīt, ka ari; jaunākas paau- „aprunātais" ir Elmārs Bite. Šī sa-dzes
cilvēki vispār var kaut ko mā- runa notiek tādēļ, ka mums visiem
cīties. Mācīties un tapt gudri jau hr kabatā mazs, anglai valodā iē-1
mēs varējām tikai toreiz. . spiests ielūgums:; „Latviešu 8710.'
Ērikam visumā nav i^ildumū * 8830. darba vienības vadītāji
pret nerunāšanu pār skolu. Viņš ir virsnieki un darba ;vīri pagodinās: jūs
diezgan normāls puika. Bet viņdien ^^^^^ latviešu ; daiļamatniecības
viņš pats iesāka runāt. Skolotājs bija izstādes atklāšanu 'ar sekojošu lat-uzdevis
katram zēnam atnest līdz viešu stīgu kvarteta un darba vīru
kādu rudenī ienākušos dārza aoigU: dubultkvari;eta koncertu 5. oktobrī."
Ēriks gribēja nest ābolu. Es neziņā- Salīdzinot ar Frankfurtes mesi, ŠLS
dams, v^i viņš to arī atnesīs atpakaļ U^Is nptikyms, taču skais-uzmājuf
aizstāvēju/uzskatu, ka rutks Palmgartena telpas pulcējušas
arī: ir labs un veselīgs dārz^ auglis. J^tiu tiesu latviešu (ļraugu, ievērojamu
viesu — militārās valdības un
Vēlāk noskaidrojās, ka runāt viņi mo pārstāvju, un izstādes organizē-bija
runājuši par. visādiem augļiem, tājs, Minchenes latviešu mākslas sa-vdsvairāk
laikam par kartupeļiem, lona vadītājs L Mamantovs, kas ir
jo Ēriks pēc vakariņām stāstīja: arī čaklo Kleinkecas dailamatnieku
„Skolotājs lika, lai katrs no mums pārstāvis, var paredzēt lielu skatī-pasaka
visgardāko kartupeļu ēdienu, tāju pieplūdiimu.
kādu ^viņš zina..Un e s ^ t e i c u : V i s - ^jāatzīstas, ka šī ir pirmā latviešu
gardākais kartupe u ēdiens ir kar- daiļamatniecības skate^^ ar ko iepa-tupeļi
ar ceptu pili un_sa atei^!" zīstos," sakā Frankfurtes preses un
D i p i t i s L. '
kas šovakar ir darba vīru viesi, bet
teicamais pasākums — darba vieriību
paspārnē sarīkot daiļamatnieGības
skates un koncertus, liek vēlēties,
lai tas notiktu vēl.
Frankfurtē, 5. oktobrī.
R. L.
riņs Sievu un vecu meitu, kas sarak- ' i l l i ž ^ f'^+ārnevar uzvarēt
stījušās visādos pātaru.pulciņos im S^al^itāpec,*^^:^^^^^^^^^^^
kas varēja īstā brīdī nodot, ziņoju-moi
prāvestam par to Macānu Sukur
ra veikumu kapsetāj: ļo kam |
būtu bijis vaļas darba iaiķā tur aiz* 1
skriet. Šīs reizes dēļ. viņām varēja
piedot pat visās agrākās pļāpas, ko
viņas šad tad bija aiznesušās turpat
vien arī par pašiem. Šo sievu būšanu
jāpieņem kāda nu reiz tā ir, jo
tāds .radio aparāts pasaulē vēl nebija
izgudrots, kas varētu viņu apa-ratiņus
šinī ziņā pārspēt. Ja tā pa^
domāja, galā bija. jāsaka ~ kas to
lai zina, vai. ari šī sievu mūzika ne- S
bija radīta, ar gudru debesu ziņu, jo
bez:viņām macānieši, varbut,:^ri sē- ?§|
dētu baznīcā atgāzušiesu^ . iļļ
to karsto svētību? .•^^:^:' .•:-:-X'iļ^
Orups ar Cauni staigāja pa dārzu, vj^
ēda ābolus un beidzot nolēma, ka SSi
pasaule tomēr skaisti, iekārtota, pēc .\';||
Dievs: tik Samefr^ara^^^^
^•'r&anniju. Beļģijas ms-
'SiS Anrl Spāks pirmais
^Eiropas fiolītik®:pa-.
. - .r:!es no Padomju Savie-
* 'v/Stt-valsts ministrs
I l i acis pateica ka
jo tā - anektōiusi Lat-jvu
un Igauniju. Un nule
•'.•.P«Ss kara laika premjers
^?Ēč!ir aicināja Padfcmiu
atbrīvot vienoadsmit
skaitā nepārprotami
aŗiRīga. i TallinaunKauna;
\ vēl priekš pāris .gadiem :ne-
\x\ neviena lielvalsts
, gādir^ja. pasaulei, - ka
li brīvas'bij9 Baltijas :valstis.
• tieši šīs Apvienoto Nāciju
ces laikā daudzi runātāji.
Au
ina
vā
griež un tik. nogriež. Un skaties
macāniešiem trako ' krekls pašūts!
Viņi abi stāvēja viens otram pretī,
sita uz pleiiJa un smējās. Jā, jā —
bija taču tik skaista sestdienas pievakare.
Ilgi tāda diena nebija justa
un redzēta,
„RJt brauksim?" atvaicāja Orups.
„Protams! Vai tad es kāds nekriš-kāns?"
smējās Caune, ņn viņam
m |fe daudzām: Austrūmeiro-
• im.' ; :;: ;'••:-;.
f] oagriezienu .pašreizēja situāci-^
l'i'^nto arī Austrumeiropas .p6ļī-
Ifeņeni/laimējies ;:ižbēgt • pbli-varām
vai arī neatgriez-
^^fe-Panzes^prese^ jāj^': vair skk
.iaiinejiisi Čechoslovakijas deie-Ņācijās
Dr. Papā-
\ ^^'ai^Uam vēl aizvien dota iespēja
vairs nesāpēja mugura, nē, nemaz! ^-'-I i padomdevējam piedalīties vairā-
Pašā pievakarē par rītdien gaidā- ' ' 4 J ; . u « . ' , : i s . . . L . . ^ - . . ^ , .
majiem notikumiem jau zināja visi
Ļaudānu ciema gani. Viņi sasaucās
no kalna uz kalnu, un viņu balsis
sestdienas klusumā skanēja tālu.
„Alik, vai tu zini, kas būs rīt?'*
kliedza no sava kalna Ēriks.
,.Zinu! Rīt būs svētdiena.un man
brīva diena! Iesim vēdzelēs!"
,JMu, tad tu nezini nekā! Rīt baznīcā
— lamās — macāniešus! —
^storaisijas uņ atgādināt pasaulei,
::||3mazemē komunisti nelikum'gi
-^•'%ušivaru un nWbinājuši to-,
^ini režīmu. Parīzē gaida iero-
^fs ari bijušo poļu zemnieku
.JLATVIJAS" ABONEIMIENTS.
pasOtinot laikrakstu pa atsevišķiem eksemplāriem
(līdi 3 eks. iesk.), maksā
DM 3.- mēnesi + DM 0,50 par piesū-tfSanu;
pasūtinot kollektīvi vairāk par
3 eks. — DM 3.— mēnesi par eksemplāra;
pasfitihotoz ārzemēm un maksājot „
Vācijā DM 3.- mēnesi + DM 0,80 par j
piesūtīšanu. Sludinājumi maksā DM 0,70
par vienslejlgas nonpareille iespiedrindas
aizņemto telpu. Darba mekiēšahās slndi-oāļumi
par puscenu, ŗ
Abonementa pieteikumi, sludinājumi,
naiudas pārvedumi no korespondence adresējama:
„Latvljai". (13b) Gttnzburg/Do.,
E(Qrgermeistn^Landmannplat2 7.
Latvija iznāk trīs reizes nedēlā - otr-dienās,
ceturtdienās un sestdienās.
informācijas nodaļas vadītāja
na H. Harte. „Esmu tā pārsteigta,
ka jāatvelk lelpa, lai sāktu par visu^
to skaistumu priecāties." Jūsu daiļamatniecība
ir lieliska jūsu īpatnē-
Ja kāds ko Zinātu par NIKOLAJU PUČA.] kuMras ^^ītkartel; Vēl kompli-
CEVU no Rīgas, Lienes ielas 18, vūdzu ziņot h^ents jaizsaka Gizenes dubultkvar-
A. Busch, Box 64, Vāsterās, Sch\veden.. tetam — jusu tautasdziesnias i r ļoti
Xi33) skaistas." ,,
. . . • , . . 1 Itāļu ģenerālkonsuls pulkv. Itri.
Hallo, latvju meitenes! Ar jums veļas sa- ^ - . _ , tj _ K _
raikkssttīittileess jifaluunneekklliiss aarr nhnonpiiPettnn,u. «skv«attnu Hd7zTīvvĀē , I Galliņi Savukart brinas, ka gan savec.
no 17-25 g. Atbildēšu katrai nopietni ļ dus mākslas darbus bijis iespējams
domātai vēstulei. Vēstules ar-ģīmetni un īsu ' - - - - •: •. : •
biogrāfiju lūdz adresēt šīs avīzes kantorī ar , , ., ,. . , , . v . rr-
Nr. 101 DM. (108) I daiļamatniecību nodarbojusies. Ka-
,,Tas ir kauns visiem švābiem, ka
ārzemnieks kļuvis Ba\^rijas meistars
boksā," par mūsu 22. g. v. izlases
bokseri. Zani' Šmitu (uzņēmumā pa
labi) saka vācieši. Svētdien Smits
startēja Nirnbergā. Viņš bija iedalīts
Augsburgas reprezentējošā vienībā
pilsētu sacīkstei pret Nirnbergu, kas
beidzās neizšķirti 8—8. Pusvidējā
svarā Smits pārliecinoši pēc punktiem
pārspēja nirnbergieti' Breieru,
kuram tā bija 50. cīņa ringā. (Ed.
Krauca uzņēmums.)
Vācu futbolisti uzvarēja 3 pilsStu
sacīkstēs pret šveiciešiem, tā sekmīgi
ievadot pirmās starptautiskās
futbola sacensības pēc kara. Stut-:
gartes pilsētas vienība 70.000 skatītāju
klātienē pieveica Cīrichi 6—1,
Minchene St. Gaileņu 5—1 un Karls-rūe
Bazeli 1—0.
Torīt debesis sedzās kā zils un
mīksts samts pār. visu pasauli, bet
viszilākās tās bija taisni virs Ļaudā-niem.
Varbūt tieši no šī saulainā zi
1?
M lokiļlkļus oira
Berlīne?
k Tat" speciālkorespondents
vieļ
dāt
vai
bāij
uzsi
lat^
mul
es,
dū I
d?>
-ciōi
d
as, ka pēc pēdējo
notu apmaiņas staS) ie-
L sauiama zi- aprindas uz^
luma arī pār visiem ļaudāniešiem S' Pievērsušas
Dija nolaidies taos svetKu pneKs uii >'^l|Pa^.jv,i, "n^^^^^j™i par t(^
maigums. Vīri nebārās ar sievām /; §|4 ^ savienība būtu izškī-kā
citās līdzīgās steigas reizēs. Bēr- '^^A^ Mit otru „Berlīnes
ni smējās vienā smiešanā, un bieži ,An||:ŗ^ Jļ^ J^^^iļumā krievi Me-skrēja
ārā skatīties, vai uz lielceļa
neparādās kādi agrāki baznīcas
braucēji nekā viņi, jo visam Ļaudānu
ciemam. bija stingri norunāts izbraukt
vienu stundu agrāk nekā citās,
parastās svētdienās.
Orups sameklēja taisni to kaklasaiti,
kuru viņš mēdza siet tikai
Ziemsvētkos un Lieldienās un ilgi
darbojās ap piemērota rnezgla iesiešanu.
Nu jau tumši zaļš mezgls pui-
«gjnā atrātu"i^ti-'spMl
. , J S , , ^ ^ k a ņ ā r n meklējam.
'fm&^V^ streikus.
mm m a pa SnS^ •ļ.-aradmeku šķiras ap-
' « d aS'^f āņu Virsis
l%sattea^ notu; ku-
^ . . » ā £ J ^ , ! . « l nav zināms.
« t a S » ka tā i
•-. da amerikāņu virsnieka kundze to-
.cmr ^),' ^m.a^n ; ?ir' ) d^e,l.s.' ^/ ' g^. ' ^v.^ ^u n meita SV? g. v., _ . , , , , . ' v , m, u, zikāl-a,
pats esmu šķirts. Meklēju saviem maziem. Bet kad latViesu stlgU kvartets spe-mīļuļiem
audzinātāju un sev' dzīves ceļa līdz- lēja MocartU, man likās, ka esmu
gājēju. Ja kādai jautietei. ir godīga un ."ztv- U^^udz- dzivē nokavējusi. neinteresē-cama
sirds, un spētu manu velēšanos izpildīt, . ,. , , . lūdzu rakstīt Jānim Sveķim: Rouvres par JOtieS par ķlasisku muziku. Viņai
Betz, Oise, France. (102) patika arī Veras Vilkas-Veēeroks
Divi veseiīgi7""siaidnātvju jaunekļi, 'ko'p- un jaunā tenora J|. Sarmas"dziedātās
vecumā 52 gadi, nedzērāji, nesmēķētāji, vēlas Medina un A. Kalniņa dziesmas, bet
nopietni iepazīties^arssev līdzīgām tautietēm., par visu vairāk — brašais Gīzenes
Ja kadai butu velēšanas, lūdzu rakstīt Ara- % , ,
jam un Dzintaram, (20) Unterlūss b. Celle, Ciubuitkvartets. i
Forest Camp. , (134) | Tā ir tikai maza saujiņa ļaužu,
Jaunu Eiropas rekordu kārtslēkšanā sasniedzis
zviedrs Lundbergs, pārvarot 4,36 m augstumu
un labojot paša Eiropa8 rekordu par
4 cm. '
Valkas nometnes Sacha rudens turnīrā uzvarēja.:
E. Bērziņa ar 19 p. no iespējamiem
11, 2. A. Doniijjš 9,5 p.^ 3. Jumiķis 9 p.
Latvijas agrākais Jntemacionālais futbolists
Pētersbns turpmāk ievērojami pastiprinās
Phōnix Karlsruh€ . vienības uzbrukumu, raksta
Dienvidvācijas izplatītākais sporta žurnāls
,,Sport Magazin"..
Lietuviešiem emigrācijā aug jaunas teicamas
vieglatlētes. • Sacīkstēs Rozenheimā D.
Točilauskaite lēca tālumā 5,07 m, bet E.
Šikšniūte. skrēja 100 m 13,4 sekundēs. Abi
šie rezultāti ir lietuviešu jaunatnes rekordi.
Mprīna Gārdnere, Anglijas sekmīgākā
vieglatlēte Londonas olimpiskajās spēlēs un
sudraba medaļas ieguvēja 80 m barjerskrējienā,
salaulājusies ar majoru Džefriju Dai-s.
on,u. -Laulību laikā Oksfordas baznīcā bija
sapulcējušies -tik • daudz ļaužu, kas gribēja
redzēt savu iemīļoto- sportisti, ka drūzmas
atvairīšanai" bija jāizaicina policija.
Zviedru izcilais
kas dūres'lielumā piei baltā krekla ^'M^kl Secināt ~-Va ^^^^^^^^^
bija, bet tas arvien vēl griezās §ķi- :'%l!>rāk nek5^.^ rn^.^^^^
biv Viņš to žņaudza un spaidīja
abām rokām un, pie spoguļa stāvē-;
dams,- caur zobiem klusi lādējās.
„Es tevi, velnu, saberzīšu, smeltē,
ja tu nepadosies!" Beidzot mezgls
padevās, jo pasaulē nevarēja būt
daudz tādu lietu, kas Orupa rokām
spētu nepadoties.
Tad. viņš sasukāja matus. Balts
celiņš virs kreisās acs bija taisns kā
mērnieka šņore. Atgāzis plecus atpakaļ,
viņš savilka seju mazliet bargākā
izteiksmē, kādu vajadzēja nest
kārtīgam saimniekam. . Vēlreiz . sevi
nopētījis spogulī, viņš pats pret šo
seju sāka just bijību: jā, tagad nu
^ Tālo alj^^^kins Pie-
" sprediķo ^ ^'
''• |
Tags
Comments
Post a Comment for 1948-10-12-04
