Bavarijas Latviesu vestnesis, October 12, 1948

              •••mm
4 f i f
•bWli
irt'
i »
.'mteiili
vvi
mmm'
i
<
LATVIlA, 1948. g. U oktobri
Q^ /iQo^ lodfl 19 nkfnhrT I (Turpinājums no 1. Ipp.) ļ ģu skaitu vēl palielinās, tad nepie-ļ No citiem Mr. Korkerija paskaid-
Nr. 87 (192) 1048. g. 12. oktobri zaudēšanu Vai tā-U^^^n^i ^^l Jāpalielina to skaits, rojumiem, atbildot-uz dažādiem jau-
•Ar m^. parakstu vai inic.aiiem ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ kas jau i e p t i e k pilnīgi sagatavoti tājumiem, izrietēja, ka IRO pē^
stājos rakstos Utelktās domas nav katri | pat nevaŗetu riKoues ari A a v K O ļ i ^r.AUAA..7:A\c.rr. I iri+oo vn^nrtnoc •harAH7'priicv nāk
2tņā r94Akcijii8 doma». misi s a -
'mm
itftl
•1 vi
i i
kāpšanai kuģos.' No individuāliem Ilutas^ reformas paredzējusi
•"''NPviPnij'hPi7<?ai^^ joslā ir;4--5(K)0, kam talkā ;t^^^ ,
m S n e ^ S vh^^^
būs novirzīta līdz konsulam, i i . , bet kas gaida uz-transportiem. Bez vaļadz^^
Vhinpr nphii«navPiktfls visas' ie-l^^^^ apm. summaš,:kas sim-noluķam/nosutitas
mPttiP rm+ik<! vienīd Mmna ar kon- formalitāšu kārtošanu, kamēr nebūs Ipaslaik izstrādā :DP papildu izglito-mpnfnT^
l^ana ' viņš vēl nav ieradies Frankfurtē, tad rību.:veUis angļu; un spiņu valodas
īSios^^iumos IRO izceļošanas viijš i3ūs: tur :.išinīs:.diehSs/' „ Mr. mācīšanai,rnotiek ļsarunas par;filmu
izceļot UZ A S V un Kanādu Tā 2 rAt-geritina i r ar mierii dot latviešiem DP zemes,^uz kurām: varētu azc
Nesen zinojāin par latviešu orgāni- ļapgļbalgpkāds IRO ierēdnis stāstījis aP 60(10, bet 'iģaimiem:ap 2000 vīzu.' Atgriežoties pie ::jautājutna;par^ie-zāciju
apvienības izveidošanos K a - dažu baltiešu nometņu i e r r i l t n i e - U^
. . . . ^ 1.. j_..ri. 1.» . . x - i . i . . _ i . . - , . ^ - - ļjezies no Vasmgto-sarunās
par i n -
'ieceļoŠanas liku-viefiu
ogļrai^upaSpalIdžn>$s fonda r jautājumii neatbildēja »
pārstāvji. Apspriedes dainDnieHvie-Karufll^^^^^^^^^^^ joslas inspekciju gadlju^
nojuSies kopējas Beļģijas latviešu izvietošanas daļas šefs Mr; Korke- p^^^ <iaudz ļ^as mainoties. • P ē c , t o tā būs pieejama visiem^^
orfjanizācijas radīšanai, kurā līdzši-r^^^^^ Vinš-vispirrns lūdza paziņot ^^o^ares'vā veltīt ^ īm ,,United Service for ^ Ņ^^^
nejās organizācijas ieies kā paitstāvi- Viņa nodaļai attiecīgā ieridnavār- sūdzībām ieverlftu' no jauna; ļcans" pārstāvis Mr, Hadle paskaid-gas
vienības. Līdz jaunās orgāni- Lļu^ bet pēc tam paskaidroja, ka vie-zācijas
izveidošanai darbosies brga- nlgais IRO izvietošanas ierēdņu uz--
nlzācijas pārstāvju komisija, par devums i r iriformētDP par visām
kuŗasVlietvedi ievēlēts Ķ. Gulbis. liz^^^ izvēli
pilnīgi pašu DP ziņā.
„Vai Visi likumā paredzētie 205.000
P P varēs ieceļot ASV noteiktā l a i -
m
m
„Kas darīts, laļ veicinātu speciā-^ļrojavķā vina; organizācija ir
listu un inteliģento protesiju pār- un vecākā^^no tām, kas^i^s^
stāvju izceļošanu?" . / pējas par ieceļotaju izvietošanu A SV
,.šl problēma gapdrīz: tikpat gf^^ un palīdz tiem atrast piemērotu dar^
kā; Veco, aklo ūhļ nespējīgo n Pēdējos gados organizācija jau
šanas problēma, lai gan minētās gru- ieguvusi krietnu pieredzi arī ar DP
pa3 pārstāv divas galējības. Zenēvas ieceļotājiem. Mr, Hadle sevišķi u z -
kā un* cik'dVudk'varēs ieče^ pir- ļ štābs nemitīgi pūlas uzņemt sakarus svēra, ka pats svarīgākais sagatavo-
P g .. iQ+tHn6ti nnHn I malā gadā?" īsavmjaaapgaoaia •' ar dažādu valstu augstskolām, z i - šanās darbs katram ieceļotājam
rrlStuJātmi C^5^m"nt JTr^^^^- MG t .tādliumiem. -kas varētu palld «anizāci]al- i r speciāli darba biroji
S S ā v T z t e S ^ s ^
•mua S I^ēs darīsim^ ko .varēsim." ka^kāda^ valsts - viņus uzņemtu?" proc. no,tiem:ir tādi, .kas prasa, ai
musu ,pārstāvjiem UAf^ m\ __Vai ari ģimenes ločeklul pakļaus- . ..Šis atkal i i - kur IRO|darba vmeklētājs prastu : angliski.
•• :•::'••,••'•••' " t i e m pašiem mediciniskāa pārbaudes: cenšas ietiemt:,^ pēdējām ziņām redzams, ka v l s -
Patlaban .viens no svarīgākiem] noteikumiem, kā^^ .stāvokli, ķstrādāts projektā, maz pusmiljons D P varēs; doties uz
ijautājumlem i r emlgrScija. Nometņu ^^jg- jo ģļuļ' pgriDāudēm nav sakara būtu jāuzņem zemēm, kur runā angliski;^—
vienprātīgi konstatēja, 'kaļ ar D P ieceļošanas likumu. Tās ir I sava taisnīga daļa no vecajiem. Tie- uz ASV, 100.000 uz Kanādu un
ir aizceļojuši gandrīz Visi viēniniekl^ļļ pārbaudes, kā- l^iP^^^^oJ ja ļoti daudz l200.0()0;Už Austrāliju, tāpēc^^
itn tagad notiek nesaudzīga ģimeņu das jāiztur jebkurai personai,' kas H'^^āja pirmajā IRO padomes sēdē ļ būtu ieteicams iemācīties vismaz 300
skaldīšana. Mūsu centrālām lēstā- gŗii) ieceļot ASV no> jebkuras pasau-1 ^lenēvā." ' ITHT Rnn v p r H n ^ n f ^ l n v a l n H a ."
neatlaidīgi jāgriežas pie attie- ļes malas. ,;Val IRO i r sīkākas ziņas par pa-cigo
valstu valdībām un emigrācijas ^^yai tiesa, ka neuzņems šķirte- h'c^^ēto plašāko ieceļotāju uznemsa-komisijām,
lai panāktu emigrācijas UJs?" ' . nu Austrālijā?"
noteikumu grozījumus par labu iz- ,Nē." ļ; „Daļa no Austrālijas plāna jau z i -
ceļotaļiem un viņu ģimenēm. Otrs "vai ASV ieceļot varēs vienīgi DP ^"^āma. Šai budžeta gadā Austrālija
«vārīgākais jautājums ir financlālais no" amerikāņu joslas?" gatavojas uzņemt 26.000 DP, bet
stāvoklis. Kā katra privātā dzīvē, ^Pielaidīs'arī DP no citām joslām ^^^^P^^ākās plašākās programmas s i ­lā
ari mūsu iestāžu salmnieclb^ un Vācijā, Austrijas un Itālijas, tikai kumu^ vēl; izstrādā. Svarīgākais
rīcībā jāievēro ^vislielākā taupība un tur akcijas sākums nokavēji es tā- jautājums ir, kā atrisināt dārgā tran-lietdeAa.
Šinī sakarībā Bavārijas pg^,; ka jāvienojas, ar attiecīgām pPo^^a problēmu. Cik zināms, Aus-un
Hcsenes apgabalu komitejas iz- oļtupācijas iestādēm " trālijas akcijai nekāds beigu termiņš
šķīrušās ierosināt apgabalu komite- ^yai personas, kas par piedalīša- paredzēts, nav minētas nekādas
Ju likvidēšanu. Nometņu delegāti nos pretestības kustībā bijušas ieslo- h;rupas, kam dotu sevišķu priekšro-ieroslnājumam
pievienojās un atzl- dzītas koncentrācijas nometnēs, bau- P^^' skaidrs, ka uzņems ar visām
ņa, ka reizē būtu likvidējamas ari dīs priekšrocības līdzīgi tiem, kas ^i^^enēm"
apgabalu padomes. Tāpat izteica ie- cīnījušies pret sabiedroto ienaidnie-rosinājumu,
ka LĢK darbībai • jābūt ^iem?"
koncentrētai vienkopus, pie ' kam „vispār katru gadījumu apskatīs
L C K atbildīgie darbinieki nevarētu atsevišķi, bet par cīnīšanos sabied-but
nodarbmāti IRO un citos atbil- roto pusē nav uzskatāma tikai tieša
dīgos darbos. ^
līdz 500 vārdu angļu valodā.
Tālākā konferences gaitā žurnā­listi
jautāja, kā izskaidrojama parā­dība,
k a IRO darbinieki dažos ga-dījunios
saņem algas ar ļoti
nokavēšanos, lai gan vācu birģer­meistari
apgalvo, ka naudas. izmak­sā
tiklīdz saņem attiecīgus rīkoju­mus.
Darba daļas vadītājs Rutrofs
uz to atbildēja, ka tiešām atseviš­ķos
gadījumos IRO ierosinājusi a l ­gu
izmaksu atlikšanu, bet .citos ga­dījumos
pie kavēsanās vainīgas vai
nu vācu, vai militārās iestādes. Ne­sen
liela daļa izmaksu aizkavējusies
tā sajukuma dēļ, kas radies pēc v a -
ūtas reformas ievadītās sarunas
par 70 D M atvilkšanu. Tagad atkal
algas izmaksāšot l|ārtīgi, bet ja tas
kaut kur nenotiktu, lūdz ziņot darba
daļai Bad-Kfeingenā; Tālāk, atbil-dēdaņis
jautājumam, vai IRO darbi-liekiem
atļauts dibināt arodbiedri-bas
savu. profesionālo» interešu aiz­stāvēšanai,
Mr.: Rutrofs paskaidroja,
ka tādas tiesības: pastav un nftasīja
garāku instrukciju par DP •arod­organizāciju
darbības noteikumiem.
Pēč jautājuma, vai nav iespējams
Dlašināt DP nometņu dzīvojamas ^ ^ft
pas, vai vismaz sadalīt lielākās
telpas, -lai katrai ģimenei būtu sava
i s t a b a , paskaidroja, ka IRO lūgusi
OMGUS paplašināt DP dzīvojamas
telpas līdz 60 kv. pēdām uz ik per­sonu,
bet ģen. Klejs'šo prasību no^
raidījis. Panākts tomēr kompro-miss,
ka: līdzšinējoplatību 36 kv.
pēdu uz personu drīkst paplašināt
līdz 46 kv. pēdām "uji personu. Lie­lāku
telpu sadalīšanai trūkstot mate­riālu.
Izceļošanas, dēļ telpu jautā­jums
pamazām uzlabojas. Veselības
nozares vadītājs Dr. Henesijs pa­skaidroja,
ka DP veselības stāvoklis
visumā apmierina; ,
: ļ S ā d ā citā jautāja
aizrādīja, ka nometnēs izsniedz ne­vajadzīgi
daudz zobu suku un citu
sīkumu, un jautāja, vai nevarētu,
ietaupot; izdevumus par šiem priekš­metiem
uzlabot DP pārtiku? Uz to
Dārtikas daļas pārstāvji atbildēja,
ca visu preču sadale notiek pēc.sting-r
i noteiktas atslēgas, un pārtiku ne­var
uzlabot, ja ari taupītu uz citu
izsniedzamo mantu r
oktobri gan stāsies spēkā jauni no- ^
teikumi par pārtikas devām. Turp- l i f
māk DP saņems mazāk miltu un 1%.
barības līdzekļu, bet toties palielinās
taukvielu un siera devas. • v
Aprūpes daļas vadītājs Mr. Grigs
paziņoja, ka nav izdevies panākt to,
lai DP studentiem neatvilktu 70 DM
no algas. Tieslietu daļas vadītājs Mr.
Ķimels ziņoja, ka IRO cīnlju^leg
par to, l a i likumu par spjeciāliA lī­dzekļu
izmaksāšana bijušiem kon­centrācijas
nometnēs ieslodzītajiem
piemērotu DP tāpat kā' vāciešiem.
Likumprojektā tas a r r bijis pare­dzēts,
bet pēdējā vācu ministru pre-,
zldentu apspriedē, kur likums pie-
« ^ j ā n e v a r
• .V
mm
«Iii
m
ļas
R. P. cīnīšanās sabiedroto armijās." •
„Vai ieceļotāju kandidātu izvēlē
iesaistīs arī pašu D P nacionālos pār­stāvjus?"
^,Oficiāli DP pārstāvjus komisijas
darbā neiesaistīs, bet tie varēs dot
padomus un norādījumus."
safaidīs surš d
UKRAIŅU PROFESORS STRAipA DŽELZCEtA DARBOS UN TĒLO
^ JĒZU yK^^
Jau desmit kuģu ar ieceļotājiem •
1 . , -1-1 V . ,.no Eiropas piestājuši Aust.rālijas
„Ko lai dara^ eavel^,^ kam ^ A S V |,,a5t^^^ Atbraukuši zinātnieki, da-nav
^draugu vai radu bet kas tomēr ^ādi speciālisti,, .lauksaimnieki un
S'TT? 0 ASm^prMnrSnsn ^r.«^1.^ ..r .^A - y^. . ^ ^ {"^^^^ ' V-,. •.ašmoast nfiizeiksik, obs e. td vairsbi oisz.v ieLtaottvi ievšiue nkbāūrs-ronces
Bad-Kismgena bija rīkojusi Var griezties pie labdarīgam orgāni- vienam o t r a m i m m n ^ P m P nn « r o r t s
viakaru^ASV laik,rakstu P^
ki^s pMlaik apceļo Vāciju, lai iepa-^h^
poblemu. Kā vlengiem pP preses ļoganu atbildēja IRO amerikāņu atpakaļ uz Vāciju >
^^i^ārn daudz kuģu. aiz- Melburnas.operā vai kdiofonā, bet
S^^^^ darbā,-kur nu bū-
L f f i m ^ "Latvijas, redaktoram A. §^9 ziņas neatbilst patiesībai un no- šot „iāaprok gadiem koptā un skolo-
IV •* ^1 - X • l a s ī j a " skaitļus par kuģu kapacitāti tā balss". Bathūrstas nometnē visi
.^Desmit amerikāņu žurnālisti, kas un tās izmantošanu pēdējā mēnesī, priecājās par latviešu baleta maksli-pžirstāv
„New^ York Times*', „Wa- Skaitļi rāda,- ka dažos gadījumos uz nieku 'priekšnesumiem, dejotāji • sa-smngton
Star", „Chnstian Science kuģiem aizbraukuši pat vairāk DP. ņema solījumu ka vēlāk "varēs
Monitor", „Miami. Herald", „Provi- nekā paredzēts uzņemt.; saistīties o p e r ā , ' b e t v i ņ u s tāpat
d^ņce Journal", „Indianapolls Star",| ^ V a i tiesa, k a amerikāņu joslā at- i z v i e t o j a valsts ; norīkotos" dkrbos.
„St. Louis Globe Democrat",^„Louifi- ^odas ap 30.000 DP, kas' pilnīgi pa- Simtiem i r gadījumu, kur zinātnielči
n i l e U)uner^^ J o u r n ^ strādā ar cirvi.
mws Ageņcy un ,,Catholic We^^^ uņ lānstu. Kāds ukraiņu pro-
N^ļws Agency-,^kā ari vienīgais K a - DP nav Par n i l n l d N"^^^ jau ilgāku laiku strādā valsts
nadas preses pārstāvis šai žurnālistu : ^.J^' ^ dienvidos dzebreia immbūvpc: dar-delesācUā
Winninpff tr^ pr^eo" Pabeigtam formalitātes uzskatamas ai_Ģnviaos azeizceia^jaunDuves aar
itj 1 , J i""iPeg ŗree rress . . , - . ^ . - ba. Braucot no Pērtas uz Melburnu
līdzstrādnieks, Jau vairākos brau- tikai,_ Kaa jau saņemta vīza No i z - . staciiā.mū^ an^tāia nnnu-clenos
let>azimišie<; ar D P nometnēm ceļotajiem grupas gan A S V josla ir vientuļa stacija iirms
cu.nos iepazinusies ar ui:'nona^ « fnrmsiUatfvc te uši un noguruši ļaudis. Redzēm
uņ dzirde uši dažādus paskaidroju-^^,-^^'1^ 7^ / - i ^ " ^ lormantates i _ kārdn an^ i i c r i k i , vonikii T^^c;
muq ?an no TPO n 3 r d - 5 v i i i nno^c S^^^' bet j ^ n a ari, ka tagad ikp^^^ ar oarau apaugušu vecuKu. las
in^js gan no IRO pārstāvju puses, tienesi aizbmjc 5-7000 Tā k a k u - t)ija profesors. Kad jautāju par garo
gan no pašiem DP. Sarunās a r l a t - "^"^^^^ ^^^^^^^^ V ^"0^- / ^ a ka ku ^^^^^^ ,.tbildēia: ..Tē^
viešu žurnālistiem viņi visvairāk m - U ^ , loju Jēzu' Kristu." Par! darbu un t«r!^mfctn ī "^^""T J f Siāmas karalis gatavojas sastrādātajām rokām viņš neko, ne-
^^1 orientāciju ,,Jopro- / ; ^ . minēja, kaut; manīju, ka šim vīram • Irpklff kalmiku neklāias viegli, i - Sālmms šķiet
a kraksta t^^^^ smags, fiziskais darbs saliec un pār­slo
^^''.''''v DP no Vācijas . bauda ķer4ni, b'et galu galā augļi
t a u s Amerikā^ visvaiŗak^vm / ; ir p a t ī k a m i - - naudai ir vērtība,
jautājums, vai. DP nav komunistiski Siāmas karalis uzaicinājis ierasties pērkams viss ' ' '
noskaņots elements. Visumā tomēr Bangkokā Vācijā dzīvojošo kālmiku
^noskaņojums par DP uzņemšanu DP pārstāvi, lai apspriestos par ie­kļūst
arvien labvēlīgāks." Jācer, ka spējām novietot kalmikus Siā-všo
noskaņojumu vēl. vairāk uzlabos mā. kalmiku pārstāvis Dr. Hamba
žuiTiājistu raksti par redzēto un Balinovs ievadījis sarunas, lai sa­dzirdēto,
ņemtu izceļošanas' atļaujas no Vā-
, Uz jautājumiem, kādas i r žurnā- cijas.
listu personīgās domas par DP i n - Nelielās kalmiku DP grupās stā-tollģences
iespējām atrast ASV dar- voklis Vācijā dažādā ziņā i r grūtāks
bvi savās nozarēs, visi vienprātīgi at- nekā citu tautību DP, jo kalmiki.
^vidēja, ka jautājums nav atbildams kas i r Džingishana vadīto moni^oļu
^-^ pozitīvi, ne negatīvi, jo ASV ir pēcteči, nevar cerēt 'uz izceļošanu
^Ists, kur katram jātiek galā pa- ASV, kur joproiām pastāv aizlie-
• ni ar savām spējām un prasmi, gurns ieceļot dzeltenās- rases niede-
^ lielākai daļai brīvās profesijās rīgiem. Kalmiku DP skaits Vācijā
^kādu ārēju ierobežojumu nav. | nepārsniedz dažus tūkstošus.
mm
.•C:. S d na^da lai
,am. Bet franču tau-
« pret savu lielo aa-
Savienibu."
uicspondenti no i'a-ka
,
'savu $pēku Fran-āaidrojamas
arr
? S KTflTisiiā. ;kad..po-m<
•mmm
• •mm
• Ī S I
1 ^
ņemts, noteikunil par DP a t k a l : ^ j t -
r o t i . ; IRO iesniegUiSi- protestu '
cer, ka gūs panaķūmusv: : A, L^
0m ••:'ā^
•'Wi
i ir i^lsu ;franfiu''u^^
^sJfefie katru dienu var lasīt
i^iiis M raksturo,
ka cilvēkus. Sevišķu; ieVē
es^:Pandīta Nēru mā-ļļjjetilpst
Indijas delegācija un.
āiišidgt augstība^. vHedžasas^
,,No valstiskā: viedokļa būtu
apsveicami^ raksta -austrālieši,: j
ho'tiķtUv; ka D P vspeciālisti. ārsti
inženieri, teclīņiķi ^ UQ ; tagadējiiem
Austrālijas: speciālistiem ; sagādātu.
^conķurenci.".-...
Izdevīgāka darba un dzīves prob­lēmas,
vairāk skar ģimenes ar bēr­niem,
kuras kuplākā skaitā ieradās
ar piekto • transportu. Tām ilgi
bija jāmitinās Bonegillas izvietoša­nas
nometnē. Ja vieninieki sev dar­bu
atrada pēc 3—5 nedēļām, tad ģi­menes
ar bērniem gaidīja; pat 10
nedēļas. ;— • Bet galu galā tas bija
to vērts — saka šie ļaudis. Kāda ģi­mene
ar 3 pieaugušiem un 2 mazga­dīgiem
bērniem sagaidījusi ļoti labu
darbu — kādā meiteņu skolā, Vīrs
ir dārznieks, bet sieva virēja, Ir rī­cībā
3 istabu dzīvoklis ar mēbelēm,
verandu un vannas istabu. Ēšana
kongaldā,; ļoti bagātīga. Nedēļā at­liek
vairākas mārciņas. : . ' .;v
— •Esmu ļoti laimīgs, ka mēs,
5. cilvēki, tā paglābāmies no Vācijas
bada — raļcsta ģimenes galva. ,tJn
tāpat labas atsauksmes dzird arī no
citām ģimenēm, ja.tikai ar nopelnīto
naudu prot saimniekot. ;. '
Visi šeit atbraukušie apmierināti
par • Austrālijas ' ārsta un konsula
rīcību. Toties .gadās 'dzirdēt" nega­tīvus
stāstus par. pašu .tautiešu —
;Vadītāju darbinieku izturēšanos.• —-
Grūtālcais bija pašu nometnē — saka
kāds bezbērnu' pāris — negribēja
un negribēja ļaut;izmēģināt izceļot
uņ ierakstīties sarakstos esot ga­du
. par daudz. Vēlāk ne ārsts ne
. konsuls necēla nekādus iebildumus.
Šķiet, būtu jārīkojas tā — lai
;^.n..;- vispirms izpaliek tie, kam drošs, ka
Kadeļ Austrahjas valdība ^ta n - , ^.^3. mākamajā transportā^ -
kojas, novietojot visus D P lebrau-' - - ^
cējus tikai fiziskā darbā? Sis jautā-
*^ Pasaules baznīcu konferencē Am­sterdamā
no mācītāju un teoloģijas,--m
doktoru galdiem ; pazuda trīsdesmit •
radio aparāti, ar kuru. galvas klau- ļ'-ģ
sulu palīdzību katrs delegāts varēja-4^»'^"^^^^^^^^^^
dzirdēt visu tautību runātāju vārdus, ' i ^ ' ^ N lodēm,
tulkotus savā valodā. Amerikāņu fir-ma,
kas šos technikas brīnumus: biia | ^
nodevusi;konferences lietošanā, ižtei- :;{^
cusies, ka : tie ;: paši aparāti ; lietoti U
Nirnbergas kara noziedznieku: prāvā, f l l'
neviens no tiem neesot pazudis;. , .U
• • -mi
. *•; Amerikāņu: žurriālists uji .radio • >
komontātors par filmu ļaužu aizkuli- [-ģ^
sēm Valters VinČels, kas .pelna vis-maz
piecas reizes vairāk nekā;ASV-prezidents,
pārsteidza: savus, k.lausī:^: ;:ļB
tājus u n f i l m u aktŗi>si Dinu Sori; ar• ; ^
jaunumu, ka pēdējā;;:'ķļūšOt-; mHtG.^v|ļ
Filrnu diva par to tikai uzjautrina-^ W
jās; un paskaidroja,' k a viszinis rcU:."||'
tomēr būšot nepareizas inform!idias :||
upuris,: jo,: ja' ziņa būtu pareiza, tad ļj
vispirms: taču; viņa'. pa;ti" to • :• zinātu.
Aktrise tomēr pati .bija maldījusies;
jo viņas ārsts; par gaidāmo notikumu i i
vispirms bija informr^ii:? Vinč'-i'^
Faizals,; Itin; A b -
L! \M 'Al Sauds. Parīzes ielās
5Mrecams ar lielu.turbānu-iii.
lam piestiprināti daudzi p l l -
Al.Saudu stāsta, ķa viņš;
liaigskS Jauna meitene un
(idJts kJtērauds^ '
MslākSs rūpes policijai • tomēr
Ē„6etru lielo", drošība. Nesen
1 uzzināja, ka BSvins brauc
W zils Rols Roisā, kas no4^
Sarežģītas
fi'j sistēmas dēļ no ārpuses ne­līst,
kas. atrodas automobilī,
Wa .BBdetIjiem viss uz ie-redzams
kā uz delnas,
its arī par bijušo Ceeho-
Dr. Papaneku.
viņu atsaukusi. P a -
aitis divās U N - k d -
fParpadomdeveju. Visas sa-r
a t a u . b l o k a ' Dār-
« sim^viņš. kategoriski
amizējas par^ kādu
v i . " ^ ^ ^ a a u , Kaa nek^
^^^^^^s,^ite. PēĢ l a i m l ^
• ParīzfcS' Operas laukumā
apstājās kāds automobilis, ņo tā i?^- ^
kāpašoferis, palī.d.a zem vn^a' un
darbojās t u r v e s e l u pusstundu. Pēc::»
tam viiņš piebrauca pie kādas
nīcās un smaidīdams saņēma no pa- i
ris jaunekļiem 10.000;franku, r .Viņ§ |
bija saderējis, k a pusstundu nosules ;|
uz .„ muguras Operas lauliumā. Pati- .|
zes dzīvākajā satiksmes vieta.
, ;^V:,--.\^.v;;.C-:-;- :• •••r--;:,;:\:(T^
* Bambergas naci laika birģermei.s-tars
V Lorencs Ganeizens protestējis
pret* denacifikācijas! tiesas lēinumiļ, |
kas;-viņu atzinusi par .,līdzskrēieju|'- J
,,Es nevēlos, ka mana ierindo līdzskre^ f
jējos. Ēs allaž biju aktīvs naci par- |p
tijas biedrs." • ; (DSp)^ »
tienj
spie!
atbr]
me
no
dzel
uz
Sa^
•lai
Vecaj
Šokrl
ves
l':m\
1500 '
1 maļ
ij
I ,
m\x/:[
-pārti
gātav
le^ātil
nāt r
; „ Ja
sit, .k
visno
tos; k
gātieri
ministru pre^i-
"laiies'^•^^^^ vēroja-iejjf^
lelus līdzekļus
jums bija apskatīts arī. Kanblras
presē. Neesot noslēpums^ ka Austrā­lijā
no Eiropas.Ieradušies tūlvstošiem
speciālistu un tūdaļ atraduši darbu
savā specialitātē, bet tie nav bijuši
DP. Pēdējiem jāpaklaujoties valdī­bas
lēmumam par DP izvietošanu,
un tas paredz, ka DP Austrālijā divi
gadi jānostrāļdā obligātajā valdības
darbā. Pēc šī laika stāvoklis mainī­šoties,
varbūt gan b - ' v - t jāiztur z i ­nāmi
pārbaudījur-• . -^i darbs pa­veicoties
īsto spējjv .:jzarē.
bet' gludāks ceļš jālīdzina .nedro­šajiem.
No J: posta un trūkuma
jāglābjas visiem, .nespēcīgajiem
vispirms. Vēroju, ka- baltiešu kai­miņu
tautas šajā ziņā mums aizstei­gušās
priekšā.
Septembra saule 'silda šejieniešus
un katru• atbraucēju. Gribu teikt ~
nolieciet vieglās dienas, aizmirstiet
sapņus, šeit , gaida sūrs darbs, bet
strādātājam tas paver arī ceļu nā­kotnei.
Kanberā, septembra beigās.
A. S t r .
AK
i
'm
Z. E r c h i I d a , Baireitā
Latvijas 72. numurā M. Grivāne
Aiigļijā sūdzas, ka nevarot tuberku- j|g
lozes sli mn iekiem palīdzēt,, jo lai - -
rakstos neesot minētas, slimo adre­ses.'
Bet arī Grivāne' nemin savu
adresi, Ja viņa to būtu darījusi, ne
vien ^ es, bet droši vien arī c i t i , slimo
adreses viņai varētu paziņot. ,
ESmji novērojusi laikrakstos nereti
tādas ziņas, kur lasītājiem svarīgi iZi-nāt
tieši ziņotāja vai. kādas ziņojumā
pieminētas iestādes adresi, bet tā to­mēr
netifi* uiinēttt.
l S^H), kas
lU.
(11 13 sti
Par-ie-
,par
BBC
v a i ])
diezga
k u r
krekls
Dar 11
.k'abat:
ņi 4 dl
apsēd
"V^iesnii
patūp
ārpus
l a ir
ķreklif:
cenas,
rēķins
l i n u s ."
K a d
m
cek
dosapsļ
na ize-ziepjufi
pslts,'»
sagādā,
bet a r !
riiel^
l i
eŗu
Ot 1
v^m Eiro
stādes ir-K^
dzelz
V a
vākti
labot
atbal