1947-10-21-01 |
Previous | 1 of 6 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
PutiUstied twJc^ weekly* >otliorizell by EUOOM HO. rivö Äffairs Division, M-tb iQly, 1917, AG 383, 7 6EC-AGO. Editor: kärlis Ra- Ibä^ Priiiter: „Scliwäbl* Volk8l>lan<«, GOnz* ^org/DOoan. BOrgermelster Laodmdiin^^ 7* Popu- I^Hm t§ be |3edr@d: 20.m LATVIAN NEWSPAPER Nr. 1? (86) Ottdi^ 1947. K. 21. iokt^ UnSk otrdieaas im dienäs. Isdevljs; ; lutdeviimS LatvieSn ^ darbinielEa sadarbI1»&s v ko* ' pa. AtbUdlfais redabtos: K. BabScs, vietn, A. Liep^ r^daktort: Z. BSrda, M. v Ctiuas, ; H. fitiadeabergs» A.' Smits. Adrese: Qdiö* barg/DonaUt ^ t ^ * ** ^räniid: apg. 81» red. 81» spiest 9& ^ CCtJTA STARP DmEM BLOI KOSItlKISTIEM. UN DE GOLUSTIEM 25.(MMI iu>^80.0eo Parisds pazanes i^dzcela darbiniekiem Joprojäm iIrdkojE, sättkssne bija tiktal paralizeta, ka ari partikas apgade Jaa radlJa vislieläkSs grutibas. Sai diaosa svetdien pL 8 ritä iesakas v e l ^ S8i^ kas paSas par sevi gan izSl^if tilcai Parizes un oitu Francijas pilsetn l^valdibn gadiem, bet tojmer visa pasanle atzftas par svarifgam ne vien Francijas» bet pat visas Eiropas tnrpmakajam lik- ^nim» Jo^„ §als vile§was plrmo rdz skaldri pieradisies komnnistu nn de pUista moBm FraaoUS. Veleianu rezultätus negaida agräk olzdien. Pagaidäm zinäms tikal tis, kä piedalidanäs veleianäs bijusi ]0ti dziva, Pariz§, domäjams, nabal* lojuit vismaz 10 proa vairäk vele« tSiu, nek§ iepriekSejäs yeleSanas. pk. BBC zii^am, vlleäanaa paSä Pa* rizg noriteJuSas De GoUa jsvalgznesT. Par,s|>iti satiksmes d:iäo-mm, kSrtiba ^ot bijusi laba. Bijuiais Frandjas ministru pre- 2idents tlBons Bltims pedjgjä v^eSa-m raoi nosaucis De Golla partiju par y^ezariidcu^./äraudu Francijas demokratijai, bet kominforma nodi-binäianu Belgrade par ,,kara pi<etei-lomu sbciälismäm'*,, Vii^ salidzinaja |\$ancljas lekSeJb stävokli ar starp- ^tutyso atävokll, jo ari Frandjä ar- Birma iegust neatkarlbu Anglijas premjerä kabbeta pa-n^ its ligum^ kas atbrlvo Birmu no saistibam ar britu imperlju» ga-rantil tai neatkaribu un pilnlgu su-verlnitäti. LIgumu prakstija Et* Ujs un Birmas ministru; prezidents Tsbins Nu, kas bija ieradies nacio-nplg t&rpa: sarkanäs un ^oraniäs zf-' da un satlna^ drIbSs, gai;^ mlkstas tup^les,. it>^u cepurlti galvä ar vien vairojoties bailes no konflikta abu galejö spamu Starpa. Vix^ gan negribot ^pielidzinat.De GoUa ^ce-zäriskas tteksmes" amerikäijiu ' un angju demokratiskajid nostajpl, bet, tapat ka iekäiene franöi veloties vi-dus ceju, Francija ar! starptautiska pläksne gribetu vidus celu — Francija. ari starptautiskfi pläksn§ „n^}ut ne par amerika^u prote2§- jamo, ne ari par padomju vasali." Preteji Leona Bluma domäm, ka franöi velas vidus ceju, BBC pec svetdienas veleSanam zii^oja,^ ka praktiski Sai veleäanäs saceiituiiies tlkai lieli bloki — vienä bloka ko-mimiisti ar vii^u piekrit§]iein, ot^ de göUisti. Da2i novSrotäji domS, ka vismaz paSä Pariz§ labais späms iegOs daudz piekriteju lielä* saSutu-ma d§V ko izraisljis pazemes dzelz-ce] nläcu ilgais streik& Ka zinäms, streiku pieteica visi 30.000 dzelzcel* niekil, bet piektdienä divas mazäkas nekomunistiskas ardobiedrlbas nol§* ma streiku pärtraukt, jo „visa lietä sak izskatities p§c politiska komQ-nistu manevra". 5000 atgriezäs dar* bä, bet pirejie turpinäja stFeikot KomQnistu prese draudeja, k^, ja veleSanu rezultäti bOlot vii^em ne* labv§llgi, tad vii;4 §ai nedi^i isslu-dinäSot denerälstreiku. ^ Ari ministru prezide^ta Ramaäji^ kas nepiekäpDii paliek pie lemuma tiiiiai kilju pie labäa auss. Citadl | aakt sarunaa ar streikotäjiem, tikal o&a gandrlz ni^§das svixägas kad tie bus' atgriezuiies darbä, ai! ceremonljas..NYHT ^cialkorespoj]^* dents TifyOi ka bridi. pims liguma par^Sanas; Staj^ords Kripss jau* tSjls'EtUjam: „Vai jums ir aelta spälva?" Etlljs pakratxjis galvu, un Kripsa irfpbildis: ^To nu gan tomir vajadzeja." PSc liguma parakstfSanas takins Nu pa:di;|ipjis presei, ka l Birma lugs to uzpemt UN, slegs ali^nses Nar Ih-* diju im Pakistanu, gribStu piedall* ^ ties Japahas miera kojfiference un Aodiblnät ^plomatiskas attiecibas ar daiädäm valstim, to vvidä a r i ^ Pa* '»'^«\ju Savienibu*. , ^ nosauds ^ streiku par ^poUtisku**. Pa* zemes dzelzoel^os notlkusi ari aabo« täia. Bojatas 'vairäkas maSInaa Sestdienas ritä vei piedeväm Pari* zes ielas bija izkaisttas naglas, lai bojätu auto riepas. Bet tai paSä laikä pienäca labä zli;|La, ka fran£u ostu strädnieki izBeiguSi-^ streiku. Amerikä];^u senätoru komisija, kas paälaik. atrodas Francija, apmekle-jusi Ramadj6 un aidnäjusi vi^u stingräk nostäties pret komO* nistiem, jo streiki apdraudot ari amerikapu palidzibu. BBQ, NYHT Ja Yajadzes, tad vacu fabrikas demontis af varti Amerika^u un ang^u topigais pa* ^ojums par 682 väcu fabriku no* monteSanu reparacijäm izrdisijuSi ieblldumus ne vien ho vädeSu, bet ari no padomju puses. Austruliiei* ropas vaistis gan nepirpteste pret. paSu demont§Sanu, bet pret to, ka ySdJas saimnieclbas Umenis ari pic tam vSlpaliks pära]^ augsts. It wiiHfJi par to, §10et, norapgjusies Polljs un Cechoslovakija. ICrievl visvairfÖK n^apmierinSti af to, ka vtpi nav aidnäti apspri^es par de* monteSanu, VädeSi savukärt domä, ka pec demwit§:iam nespes atjaunot savu saimniecibu. ,*New York /Herald* Tribune", ievadrakstä par ata^dro, ka apalerlkä^u mllitärä vai- ^ a lekjuvusi kritikas- krustugums, izvasdamäs vidus ceju starp dras-tisku Vädjas sainmiecTbas väjina* un täs ätstäSanu UdzMnejä li- ^ oienL , Laikraksts tomir atzist. le-mumu par labäko, \ käds MB apstäkjos iespejams, un piebilst, ka H demoätäias /butu izdaritas ^Jt pec ka^^a,, vädeäi vispär ne* bOtu ledroiinäjuäies ko iebilst Tas nav darits täpec, ka amerikä^i idsu te&u cereja tomer saprasties par visas Vtdjas saimniecisku apvieno* sanu. Tagad amerikä;^! un angji at- *inu§i, ka v§l ilgäk gaidit nav iespe* jams, AÄg}u joslas virspayelnieks ie-neralis Robertsons pasicaidrojis, ka vajadzibas gadijumä fabrikas de-montes ar \varu. Darbam vajadzes ap 40.000 strädnieku. Ja vädeSi at-teiktos stradät, tad to domäjams veikäot amerikai;iu un angJu armijas sapieii, Qenerälis Robertsons 4ekla- ^jis, ka piespiedu dartaus §im uzde- ^ a o i nepielietDS> neesot ari do- "f^jams, ka izmantos DP ' darba spektt, jo ar to lik un tä nepietiktu. ^^äjams, ^a visu labriku nomon7 teäana un ateveiana ilgs divus ga-dui3. „New tork Herald Trtbune** raksta, ka visu väcu partiju vadi-täji atzinuSi demontälas jautäjumu par labäko izdevibu „balsu zvejo§a«^ nai". Visasäk tomer- plänam uz-brukot padomju licencetie,un vispär kreisie laikraksti, kas agräk neteica ne värda par demontäiäm padomju Joslä. Vairäki padomju licencetle laikraksti apgalvojuäi, ka väcu rilpnicas demontejot täpec, ka ame-rikäi^ d gribot atbrivoties no nevela-mas konkurences röpniecibä. ,*Vor* waerts" rakstijls, ka rietumu valstis jau izmantoju5as Vädju, pai;iem5ot „simtiem t(iksto§u väcu. rupnieclbas patenäu, konfiscejot väcu zeltu un tirdzniecibas flotTV Runatäji padom* ju joslä aicinäjuäi strädniekus rie-tumu. josläs streikot Pagaidäm par streikiem v51 zli?u nav, bet §oned§V notiks vesela rinda väcu arodbiedribu, saimnieclbas va-ditäju un ministru apsprieiu. 22. ok-tobri Visbadena sapulcesies visu amerikäiju un anglu joslu valstu ministru prezidenti. Asi izteikuäies ne"tikai väcu komunisti, bet ari krlstigäs unijas.polltilji CSU angJu joslas IJderis Ardenauers preses pärstävjiem pateic^s, ka demontäia ir „väcu rupniecibas aplaupi§ana", kas nesaskanot ar tautu tiesibäm, Hägas konvendju un dtiem ligu-miem. Oficiäli paskaidrots, ka 25 proc. no d^montetkjiem uz^emumiem sa-skaijiä ar Potsdamas nollgumu pie-häkas Padomju SavienibaL „New York Herald Tribune" tomer norä-da, ka äen. Klejs VaSingtonä Sinis dienäs ieteicis pärtraukt reparädju ^tijumus uz austrumiem, kamer Padomju Savieniba nepiekritis . Vä^ cijas saimnieciskai apvieno§anai ta paia Potsdamas noliguma garä. NYHT, NZ, DM odien säkas vadibas apspriede pai DP izvietosanu • • • • ..... • .f • • . •. " dazädäs valstis Sodien Zenevä, bijuSajä Tautu sa-vienibas pili, säkas IRO sagatavoSa-nas komisijas sanäksme Ami Ponsö vadibä. Starp svarigäkajiem darba kärtibas pxmktiem ir pärrunas par iespejamiem lldzekliem iedzivinät Uf^ 194€. gada 15. decembfa rezolQ-dju, kupä UN dallbnieces valstis uzaicinätas labveligi apsvert kädas äajas nerepatriejamo DP uzi^emäa-nu saväs territorljäs. Kanädas lieläs „Pacific" dzelzceju sabiedribas prezidents V. M. Ntls devies uz Eiropu, kur cerot iegut tieSu Jnformäciju par DP stävokli Vädjä, blakus sayam istajam ce)o* juma nolQkam meklet jaunus okeana kui;us savas sabiedribas JA* tiksmes linijäm. Nils pirms doäanäs U2 Eiropu izteicies, ka 1948. gada vasara esot sagaidäma pastiprinäta DP im 6migrantu kustiba xiz Kanädu. Padomju pärstävis UN tieslietu komisiji K. Rodtonovs pagäjuSajä nede}ä ^ersa jaunus uzbrukimius pret Angliju un c|täm UN dalib* niecem vaMlm par UN rezolucijas neieveroSanu par kafa noziedznieku izdoSanu im sodlSanu. Septijgipadsmit no äiem ka^a noziedmiekiem esot atradu§l patvSrumu Anglijä un Sveice, bez tam kafa noziedznieki pildot svariguB amatus DP nomet* nes, kur nodarbojoties ar sabiedro* tajiem kaitfgu propagandu. Rodio* novs piepraslja atcelt no pärvaldes amatiem visas täs personas, kas uzaidnäjufias DP neatgriezties dzim* tex^e. Ari Polijas delegäts M. Lacfos norädlja, ka pieaugot vispäreja ten* dence mazinät ka]ra noziegumu no* zlmi un nostija ilni jautäjumä klCLstot arvien Mremdenäka". NYHT, DM ' I < I i i i ^ mm m — ' ' • t ' . • • • • • - • G» eneralis Sviridovs no Ungarijas parcelts uz Austriju J^ew York Herald Tribune" zii;^o, ka Austrijä daudz pärrunu izraisi* jusi zb^a, ka padomju i:enerälis Sviridovs no Ungarijas pärkoman* dets uz Austriju, lai gair nesen Bii-dapeätä ofidäli pazii;ioja, ka Vijgiä at^ griezisies Krievijä. Dipfomäti un ka* Taviri uzskatot Sviridovu par „poli* tisku iJeneräli", kas ieguvis daudz pieredzes Ungärijä. yi]?5 visvairäk paiidzeja „atklät ungäru sikzemnie* ku sazverestibas", leverojot to, ka krievi savä joslä nesen atlaiduSi augstus austrieSu polidjas iered^us un aclm redzot patavojas pastipri-näi komunistu partijas darbibu, sa-biedroto rStäbos uzskata Sviridova ieraSanos par seviSl^ svarigu; Austrijä tagad esot divi „polItiskl feeneräji", jo päi' ^eneräli 2eltovu, kas 'tur bijis jaii agräk, sabiedrotie zl2;iojot, ka vi^iä-esot fpaäs Stajlnä favorits, Pirms 18 meneäiem vii;i§ esot atgriezies no Maskavas auto^ mobill, ko vipam personigi dävl-näjis lienerälisims. Sabledroto kon-trolkomisijas sedes izäljlrigo värdu par .t)adomju nostäju esot teids 2eltovs uh nevis»nominälals virspa-velnieks Kurasovs. Domä, ka Zel-tovs ari turpmäk kärtoSot padomju attiecibas ar citiem sabiedrotiem, betf Sviridovs pieversiSoties iekäe-jim austrieiu problimäm. NYHT Pec siväm debatem, kufäs Gfomi-ko pateica, ka Padomju Savieniba boikotes amerikähu ierosinäto UN interiih komisiju, U^^ politiska-ko-misija sestdien tomer ar 38 pret O balsim nolemi dibtnät apalt^pmisi-ju, kas apg)riedis biterim komisijas dibinääanu uh statutus, Velot par-stävjU8jaunajaiapak §kömisijai^ Padomju Saviehibas im Ged^ jas pärstävji atteicäs tajä piedali-tiiBs. leva^ja Anglijas, ASV,Ar-gentinas, Austrälijas, Brazilijas, nas, Frandjas, Indijas, Libanonas, Holandes un Meksikas pärstävjus. pebates pirms nobakoSanas par apakSkomisijas radiiSanu, paasu ruhu teica Anglijas pärstäyia Saukrpss^^^ kas ierosinäja mlkstinät amerikäi?u priekSlikumu, nosakot, ka interim komisija drikst ap^riest' tikal tädus jautäjumus, kufu apsprieSanu kop-sapulce nevar nobdgt, un tädus, kas paredzeti näkoSai kopsapulcei. P§c tam vii?S aicinäja padomju delegä* dju izbeigt pretoäanos. Jo tai ne-esot pamatä. Viäinskis esot uzburis drausmigu ainu, kur parädäs kara kudltäji, taSistiäcaa bestij^ nezveri uh sp^ki, kas, tumia sazvSrestlbä slepdamies, tikojot pec UN chartas dzivibas, lai nolaupltu veto tiesibas, ko nesaVtigä Padomju Savieniba iz-lietojot tikai mazo valstihu labä. kas, diemiel, gan neesot par to pia* teicigas. ViSinskis 16 rdzes esot ap* galvojis, -ka interim komisija ap* draudetu XJN *Äart^ esot tiliai tukSs ärgupents. „Vai padomju koUegas nevar§t^ panäkt mums pi^oejä pr^im?** jautäja Saukress. . r , ? ^ : ]^ loniju töja^ kia lielbritahija negrods IteiU* mu atteiktiei no mandäta tle^äm Palestinä un jau gatavojas leniuma reälizeäahail ,jDaily i^egraph" zi^o, ka 40.000 britu kaj^Viru, tas ir pUB& no Palestinas garhizona, aisirauks vei pizms^giHäa^^^^ 2idu miU* tärajai organizädjal »^Hagans^** tsot 70.000 biedru, kas gandriz visi d - nijuSies sabiedroto armijäs ksfa lal* ka. Arähu l^a^as gru nä, tiirpretim, esbt tikai ^ 20XJOO viru, bet toties lieli ierööu krijunii. Arabu Mgas päi^tävis Anglijä pa* skaidrojis, ka' ASV ,;tuvredzigie'' po-litiljl^ sd^ ©evi pi^xfpt. PadÄJu Savlenltas pagi-hojumsrka tapiekrit Palestl^ da* USand, es(^^^^ ieguvusi sen kärotäs tieslbaa run&t kopS ar ASV* im AngliJu^ fmo austrumu jauiäjuxiiiön. 0 UN APSINDÄS^^^B^ Brazilija partraukusi idiplotnaiiskos sakarus ar Padomju Savienlbu Brazilijas valdiba ofidäli pär-tmukusi diplomätiskos sakarus ar Padomju Savienlbu. lemesls: neap-mierinoSa padomju atbilde uz Brar ziHjas protestu par „Izvestijas" uz-briikumiem Brazilijas prezidentam, valdTbai un armijai. Pec AP zipäm, iespejams, ka Brazilijas paraugam sekös ari Gne un vei dtas Dienvid-amerikas valstis. Brazilija nodibinäja diplomätiskos sakarus ar Padomju Savienlbu 1945. gada Lidz tam laikam tä nebija padomju iekirtu atakiusi. NYHT ; AJSV biJuSä ärlietu ministra x i i^ pubUcetä grämata „Ätklätl runäjot*' radijusl visHeläko ieverli^^ kläj daudzus svarigiJfe^^^^^to atklätibai hezinämus faktus par ,Jido öetru*^ konferencem kara laikä un pec kara, kääri aizstäy^s stäju pret Padomju Savienjbas poli-tiku. Vissensädonäiäko • iet^kmi at* stäjis Bernsa ieteUcums vajadzibas gadijumä piei^iedu klirtä padzlt padomju karaspeku nö Vädjas. TOlit pec Berhsa gramatas parädli^näs, Anglijas ärlietu minstrija atsaukusi apgalyojumu, ka Anglijä un Pa-doniju Savieniba 1944. gada vienojuSäs par ietekmes joslu lläahu savä starpä, atstäjot Griel^ju Anglijas, bet Rumani ju Padomju Savienlbas orbitä. Runa bijusi tikai par to, kä sekmigäk koordinet mi-iiiäräs onerädjas iin! Eiropas V a i i ^ r^eli anglu^^^l^ U2A)rui; ^ tik atklätas gramatas publice§anu paäreizejds apstäk^os, jo tä nevarot veicinät miera saglabäSahu. „The Times" ievadrakstä noräda, kä Bemss esot grämatu ^rakstljis niknä gara stävokli. Viha ieteiktajai polltikai pret Padomju Savienlbu, ja tai butu pla- Säka amerikähu tautas piekriäana, varetu but katastrofiskas sekas. Nedz to nedz Bevinam neesot iemesla but pateicigiem Bem-sam par äo soli, leverojot priekää stävoSäs sanmas Londpnä ar Mo-lotovu. \,The News Chronicle** raksta, ka Bernsa grämata esot llelisks materiäls Maskavas propagandid-tiem, un esot jänoielo, ka Bemss täs publiceSanai izvele^es paSrei-zejo momentu. „Daily Mrror" saka, ka Bemss atkläti aizstävot karu pret Padömju-»Sayienibu, un \ jautä, vai §äda riciba butu jäuzskata par Jaun-prätlbu, idiotismi! vai abu sajau-kumu. Saviem uzskatiem B§mss Anglijä neatradiiot piekritejua. „The New York Herald Tribune**, turpretim, apsveic faktu, ka B§mss nav kautrejies ,^runät atkläti" par pedejö tris gädu diplomätisko vestu-ri laikä, kad vipä atkläjumiem tr vairäk nekä tikai vesturiska nozTme; Bemss, kas personigi stenografejis Ruzvelta sarunas ar Stajinu un Cer- ^ilu Jalta \m bijis klät v i ^ svart-gäkajäs starptautiskas konferences, savä grämata dodot faktu materiälu, kas nepiecie§ams, lai saprastu kä ASV, tä Padomju Savienlbas ärlietu polItikiL Sie materiäll dodot lo^s-kus secinäjumus par motiviem, Icuru dej Padomju Savieniba noral-dijusi Mar§ala plänu. Bernsa grämata varbut ari izbeig§ot mitu, it kä amerikähU ärlietu politika strauji maimjusies pec Ruzvelta näves. ASV un Padomju Savi«iTbas drau-dzTgas attieksmes kabigalu esot sashieguS^ Jsjtas hc^iguma laik^^^ B^msta pUblicetie mat^iäli rädot, ka jau driz ^xh säkuaies at-tiek^ u pasliktiniäa^ iernss savä g]*ämatä, izsekojis pa* domju ärpolitikai, atzist, ka Padcnn^ ju Savienlbas m§rJ08 ir pak}aut sev visu propu^ ^enlga i e ^ stfities tam prtitim esot jebkuru agrfesijäs aktu nodot UN Droäibas pa-domeiunpec varbQteja padomju ve* to lemt par, „kollektiviem soliem". Bemss aplieciha, ka jau Ruzvelta laiicä attieksmes abu lielvalstu starpä biJuSas dUctai Isi pirms Ruzvelta näves Cerdls vii^am rakstijis, ka ik bricU esot järe^in^ af krizi rietumvalstu' un Padqmju Savleni* bas {ittieksmäs. Män^ pec Jaltos köhferences Ruzvel^ pats B§^^ izteides pesin^stiM par attlecäm täläko izveidoianos. ]]>audzi UN ddegäll I|^uj<^ kuSl stiprto baias par^ matas ietclkml turp^^ hu-padömju ik^ m^r no savu atzinumu publice^^ ar värdu. Käds no delegätiem iztd-cies, ka vipa dzimten§ Bemaa par iädu griniatu d^iitu 7 gadus de* tuma^^,^•:l•.•:^.•••v^ IHMiililU Sodien Anglijas kairalis atklas lamcjnta säsijUj runäs Eilijs ito Cer-dis.;:,:^;;-.::^:',^ Berominsteras raiditäjs zii;io, ka Pölijä säcies jauns apcietinäSahu vllnlk Apcietlnä ses aj;enturas darblntöci • Noslegiiääs; Gri^jas un Turcijas sarunas par multaa uniju. Grie^j^jas ^neräl§täbs sadaxbosies ar amieri^ kä^u militäro jnisiju karasp^ea pa-pildu ihobilizädjäi, aiHm^^ nadonälas gvärdes dibinäSanai. Rumänijas apsardzibas ministrs apsudzejis liberäll nacicmälo' partiju un täsv vaditäju "Bratianu^^^j^ zverestibas pläniem. Partijas mitek\i esot atrasti iero6i. /^^^ „Izvestija" pärmet zviedriem. ka Zviedrijas generälStäba ärzeiÄju in-formädjas nödajas §efs kädä laik-rakstä aidnäjis nodot Skandinavi-jas lidlaukus amerikähU ayiäcijas atbalstam.'• • - v'^^7•.• No slepeniem dctemoitieiiri, kas tagad ätra^i un publiceti dai^u laik-rakstä „Aftenbladet", redzams, ka Hitlera gätavoji^ proklamet sevi i»r „väcu dievur BIbeli tad aizliegtu, bet „Mein Kampf" izsludinätu par ..vädesu sveto grämatu." Visu baz-nicu krustus atvietotu ar kä§u krus« ^"Uem.^"?^^-,::-'-','-::^^^
Object Description
Rating | |
Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, October 21, 1947 |
Language | la |
Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
Publisher | McLaren Micropublishing |
Date | 1947-10-21 |
Type | text |
Format | application/pdf |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
Identifier | Bavari471021 |
Description
Title | 1947-10-21-01 |
Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
OCR text |
PutiUstied twJc^ weekly*
>otliorizell by EUOOM HO.
rivö Äffairs Division, M-tb
iQly, 1917, AG 383, 7 6EC-AGO.
Editor: kärlis Ra-
Ibä^ Priiiter: „Scliwäbl*
Volk8l>lan<«, GOnz*
^org/DOoan. BOrgermelster
Laodmdiin^^ 7* Popu-
I^Hm t§ be |3edr@d: 20.m
LATVIAN NEWSPAPER
Nr. 1? (86)
Ottdi^ 1947. K. 21. iokt^
UnSk otrdieaas im
dienäs. Isdevljs; ;
lutdeviimS LatvieSn ^
darbinielEa sadarbI1»&s v ko* '
pa. AtbUdlfais redabtos:
K. BabScs, vietn, A. Liep^
r^daktort: Z. BSrda, M. v
Ctiuas, ; H. fitiadeabergs»
A.' Smits. Adrese: Qdiö*
barg/DonaUt ^ t ^ * **
^räniid: apg. 81» red. 81»
spiest 9&
^
CCtJTA STARP DmEM BLOI
KOSItlKISTIEM. UN DE GOLUSTIEM
25.(MMI iu>^80.0eo Parisds pazanes i^dzcela darbiniekiem Joprojäm
iIrdkojE, sättkssne bija tiktal paralizeta, ka ari partikas apgade Jaa
radlJa vislieläkSs grutibas. Sai diaosa svetdien pL 8 ritä iesakas v e l ^
S8i^ kas paSas par sevi gan izSl^if tilcai Parizes un oitu Francijas pilsetn
l^valdibn gadiem, bet tojmer visa pasanle atzftas
par svarifgam ne vien Francijas» bet pat visas Eiropas tnrpmakajam lik-
^nim» Jo^„ §als vile§was plrmo rdz skaldri pieradisies komnnistu nn de
pUista moBm FraaoUS.
Veleianu rezultätus negaida agräk
olzdien. Pagaidäm zinäms tikal
tis, kä piedalidanäs veleianäs bijusi
]0ti dziva, Pariz§, domäjams, nabal*
lojuit vismaz 10 proa vairäk vele«
tSiu, nek§ iepriekSejäs yeleSanas.
pk. BBC zii^am, vlleäanaa paSä Pa*
rizg noriteJuSas De GoUa
jsvalgznesT. Par,s|>iti satiksmes d:iäo-mm,
kSrtiba ^ot bijusi laba.
Bijuiais Frandjas ministru pre-
2idents tlBons Bltims pedjgjä v^eSa-m
raoi nosaucis De Golla partiju
par y^ezariidcu^./äraudu Francijas
demokratijai, bet kominforma nodi-binäianu
Belgrade par ,,kara pi |
Tags
Comments
Post a Comment for 1947-10-21-01