Bavarijas Latviesu vestnesis, December 12, 1947

              « ^ i nomāc tas r^'^'
« gleznas no S ' > »Ž ^
^a, cer uz kāda m ^^^nieS S
Sanu. . ' Pekžņo*°«
*a kā oavēks
« n i e k a un veikli, f^^^ootas
tikai nedaudziSI? t''?, ^2
u Parīzē Pārdeg pg-'t^l»-
^ u . , Sis pats darbfii^'"-»»)
ļaksaja 1950, franku tt^',!»^
a - 94.,000. p £ 7,. 122. ga.
»du simteņa piecas?raiS'^*5
las kopā deva 211 fra4T f
«na, kas Parīzē saSāt»
^u. m i z v ā c u ok2!^>
«n»«ksāja par kirSal'^
ras pirms kara bōtuToSft^'^
apmēram'800.000 frankT
Atzīti portretu gleznatā» t. ^
«ad pDeellnnaa 4d0n0(-i1_i8»0r0^ ?^M^'L P! aiia
portretu.. BetparSi D2
..kiet no mnHoQ« -.5^ «iziet.np. modes" v^^mm
fegadijumi, kad g l e S o ^
Ilgumu: 200 dolaru^'a^^^
ko ]Qs gleznosit gada laiki
vas tiesu nokrejojot staSfid
kppS kara sākuma trlskāi^ojies
- K a s . ir galvenie glem
Kara > un ,.pēekaŗa laika jaunbaX
nieki, meklēdami naudas iegulda
i)^-veidus, sastāda lielu daļuklil
turas, jo „vecbagātnieki" p^ric aj,
vien mazāk. Dzīves dārdzība tikai
retajam ļauj domāt par privātu glez*
nu ķoUekclju, Tirgotājliep§rkda^
bus; tikai atkarībā no. apgrozijm-
Bet tas nevar gletootājus. atturēt
no darba. Ngtiek daudz Izstāžu w
darbojas ap 250 lielu un mazu *
slas galeriju un salonu. Bet izstiiu
telpas divām nedēļ"m maks§ ap 1611
dolāru. Izdevumos vēl ir sludlnāļumi
un plakāti un savi 40 vai 50 dolanr
par kādiemi 600 ekseinplārlem kata»
loga. Tirgotājs, kura galeriju m&
slinieks iztnanto, parasti patur '&
ličz 30 proc. np visu pārdoto darbu
vesrtibas* Turlclāt nav tā, ka saļonif
Īpašnieki ar mieru izstāsit absoM
visu, kamēr vien viņiem samaksļ,
jo divas ttts slīku darbu izstādes var
gāligi sabojāt tirgotāja reputSdJu;
Privātiem mākslas darbu ipaSnle-i
kiem ir tendence nelaist tos no ro»
kām ārā, jo, lai k§ groļitos saimnie­ciskie
apštākU, ,^aizi un galu tli
allaž bOs vērts". M. D.
is
is
)-
)S
>
tl-e-
0 -
ir-a$)
lie
las
iz-er**
S.
ila,
au-ev*
de-,
ētā
āu-:
ga-ptiBt
stu,
feka
sau-,
i H.
Ieži!
i.tai
m-noajā
teokšņot un;beigas palaidām
paņemtām papes kārbām veselu
bara^ balto peļu. Peļu atnesēji biļ»
divi laulātie pāļri: raķstnielts Af-nolds
Bronnens un kāds Jozefs w
berlss, ar savām sievām... T o »
rakstā atstās rakstnieks, Bnua
jCestnm. . ,
krustvārdu mikla
ieātri
Simu
Eri-j
H f
karu
i "da-ibēja
«tika
sāka
ravāna atpūtas vie^a.^^It
kalpotājs. S 22-aunami
nieks. Dzlriei* * S
k a l n i Eiropā. 26. Dŗn^^
Latvijā. 39. S š u vai*,.^
'^rakstnieks. 31. ^ f i ^ i
AueL 4. Trauki., 5. »»» ^gonļ»
; saku bW^ IJ: Darba r S i jV
I Līmeniski: I- 88»^ V I
119. ivau». n.
f^r"29." stop-
4. svira,
Elks. 24. Bsn*-
LATVIJA
Latvian Newspaper
publisbed lwlce weekly.
Autborized by EUOOM BO.
Civi) Affairs DIvision. 14^Ui
July. 19't7> 383. 9 GEC-AGO.
Editor: Kārlis Ba-bācs.
Printera :.,Sdiwābi-sdies
VolksblEtt** OQiuŗ>
burg.'Donatt Eargermeiste?
- Lāndmanaplatž 7. Popa-tatioa
to be* served: mm
Piektdien, 1947. g. ig, dee,
Nr. 84 (ĪSI)
dienās, isdevf^* B4LS
osilevitmi lAtvlfSo^m«s
darbinieku sadarbRos ko»
pa. AUOIdlg&k redakton:
^ 8&bits, vietn, A. Ltepa,
redaktori: Z. BSrda, li.
CnUtte, a Ml&desi^fis, ^
borgrDma* J U v n t s l ^ .^
Tris konkrēti priekšlikumi Vācijas
Saimnieciskai atjatinolanai
Padomju Savienību visvairāk interese reparacļļas
Rietumu valstis grib veicināt eksportu
ĀRLIETU MENtSTRU EONFERENdiS LONDONĀ
ASV ārlietu ministrs MarSah kadā i ^ n ā Londona izteicies, ne-zina,
cik flgi vSi adieta ministru konference varētu turpiua^es. Konfe-
\ irences sedē ti^^enas vakari viņi deklarēja, ka ASV nav ar mlemi
. ^ k s a t Padomju Savienībai 10 milferdu dolarti par VSdJas spvienoga-
' -nu* Si cena ei^t pārak dārgu.
- :Pēc tam, kad pirmdien un otrdien
Šķita, ka konference gust zināmus
panākumus, trešdienas sēdē krasi sa­stapās
amerikāņu un krjevu vie­dokļi.'
Maršals deklarēja, ka ASV
,vaa5, lai kpnfCTenee apskatītu Vā-
OiJ^as i^iitāJUmus Sādā svarīguma
kSrtfbā: 1. okupācijas sadalīšana, 2.
VāaJas tiipniecības. paligvielu sada­līšanā,
3. izvedumi jeb gksportg no
Vacija3 un tā sadalīšana.
i ' Molotovs paziņoja, ka I^domju
Savi«iība savukārt; vēlas, lai konfe-r^
ioe, apskata jau^jumus,, kas pēc
iiUfSiS domām. ^vurīgāki, un proti:
1, repssrāļcljas, 2, ccJntrālā valdība,
is^inmieciskā vi.enotiba. Pie tam Mo-lotova
viedoklis ir, ka viisi tris viņa
minētie jautājumi ir "viens ar otru
līstīti: un nedalāmi jāapsprfež kopāv
Vtei koņfereiice^.vērotāji
idnoši, ka šī nedēļa varētu kļūt kbn-
^ferencei izšķirīga. Molotovs pirm-
'dJenŖas sēdē; kurā Bevins slimības
d|I. nepiedalījās, deklarēja padomju
viedokli un apvainoja amerikāņ\is
un angļus,, ka tie savās joslas atjau­nojot
Vācijas kara .rūpniecīpu un
tādejādi, kā. ^rī ar MĪaršalā plāna
pEdžību, gribot iegūt dominēšanu
miķf^ Padoinju ministra deklarā^
d j i rādīja, ka. ārlietu ministru ķ9n-f
^ c e s pi6k^:§s sesijas svarīgākais
jāutSjļums na^' vis Vācijas p r o b l ē^
fe»; rstoīfe ,<ļlarba kSrtIbži, b^^^^^'^^g^^^
iSropas - atjaļcinošanas programma
Maršala 0mu,, ietvaros.^^^^^
teica,.ka,amerikāņi, angļi un (to viņš
ipaši uzsvēra) ari franči jau aiz­gājuši
pārāk tālu** ar/separātām ak­cijām.
Vācija un par višātn lietani
Rūras apgabajls esot strsitēģiska bāze
varas iegūšanai Eiropā; M^
jauna pārmeta ASV nodomu^^^^^^ r^^
atsevišķu Ēi^tumvāciju. ; j;
Deklarējot padomju prasībasv^žM
lotovs pieprasīja Padoih^u Sāviēnīr-bai
un Polijai 10 miljardu dolāru
reparādjas, par avotiem šo reparā^
dju iegušank minot vācu rūpnīcu
pārņemšanu, Vācijas ieguldījumus
citās valstīs un tekošās produkcijas
ražojumus. Bez tam viņš piebilda,
ka reparācijas varētu ņemt;„dažādti
pakalpojumu" veidā, pēc ,,New York
Herald Tribune" informācijas, ar tp
domādams darba spēku. Reparāci-
Ja,s jākārto vispirms un tikai tad var
runāt par produkcijas ķāpināšaiiu
pašas Vādjas un eksporta vajada-
Bietumu delegāti, turpretim,
oa, ka vispirms jāveicina eksports^
lai-Vācija spētu pati samaksāt pār­tiku
un citus ievedumui Maršals
aorādīja, ka ASV un Angli j a . kopā
piemalcsā Vācijai 700,000.000 dolāru
gadā. ASV inegribot to turpināt un
tāpēc Marš9ls vēlreiz jautāja Molo-tovam,
vai 10 miljardu reijlarācijas^i^
padomju jļriekšnoteikūins Vācijas
saimnieciskai apvienošanai; Molo­tovs
atbildēja, ka pēc viņa domām
šie jautājumi apspriežami reizē. >
Molotovs iesniedza pārējiem ārliet
tu. ministriem arī plašu rakstītu 4 -
ņojumu pdr Padomju Savienības
Alusskatiem tādjas saimniecības jau--
tājumos. Līdz ar to konferencei bi:ia
jau tiis vairāk vai mazāk konkrēti
plāni — Anglijas, Padomju Savienī­bas
unFrandjas priekšlikumi,
nistri vienojās uzskatīt angļu iesnie­gumu
kopā' ar papfUdinājumiem np
padomju un franču iesniegumiem
par bazi turpmākām sarunām.
Vairums angļu otrdienas laiki'^-
5tu atzina, ka Molotovs,. ,^oklādains
padomju kārtis galdā", novērsis kon­ferences
izjukšanas draudus, kaut
arī vispārīgās izredzes uz vienoša-
J^os joprolāim vērtē skeptiski. „Ti-
^es" otrdien rakstīja, ka ,daži ne­daudzi
Molotova teikumi izklīdinā­jusi
miglu, kas divas nedēļas klāja
konferencei; apspriežu galdu". Strād­nieku
partijās laikraksts „r>aily He-
^ d " nosauds pirmdienas sēdi par
«4ielu soli lā vienošanos.*' Konser­vatīvais
„Daily Graphic" par .,pir-solīdo
progi^esu divu nedēļu lai-
«a^ Vienīgi „DQily Mail" drūmi pa-
Vādjas saimniecība atjaunojama,
lai kalpotu tikai miera laika vaiadzī-bāmrFi-
anči pieprasa, lai Vācijas
jāunužbūve nebūtu ātrāka par kai­miņvalstu
atjaunošanu. Kā an?ļi, tā
franči vēlas iespējami drīz atjaunot
ārējo tirdzniecību, .lai Vācija nebūtu
nasta okupācijas varām. Padomju
priekšlikums paredz eksporta kāoi-nāšanu
tikai pēc reparāciju nokār­tošanas.
Afigļu un padomļu priekš-likuini
atzīst nepieciešamību refpr-reģoja,
ka Molotova kritika pret
Maršala plānu norādot „uz gala tu­vošanos".
Turpmākais „būs tikai
ēnu ļjdkss, uh drīz vienā vai otrā
punktā gadīsies nokauts".
Trīs.iesniegtie plāni visumā šādi:
padomju plāns pirmām kārtām u z ­sver
nejpiecieSamību nokārtot repa­rādjas,
angļu priekšlikumā galve­nais
svars liktsiiz saimniecisku jaun-uzbOvi
im Potsdamas lēmiunu re-vīzijTL
Franču priekšlikums daudz
neatšķiras no angļu ierosinājuma.
Visos tris plānos uzsvērta vajadzība
raudzīties, lai Vādja atlīdzina kafa ^^^^^
laHca postījumus dtās zemēs, ka J4epiudina"vād1ā
met VadJas valūtu, kamēr franču
plānā naudas reforma nav paredzē­ta.
Otrdienas sēdē, ko atkal vadi ja Be-vins,
ministri vienojās par angļu
priekšlikumu radīt kopīgu importa
programrou Vācijai Molotovs pazi-ļK>
ja, ka piekristu ari brīvai preču
apmaiņai starp Joslām im visas Vā­cijas
izejvielu kopīgu izmantošanu,
bet tikai, ar priekšnoteikumu, ka
paoriekS r®āma centrāla valdība
Bido pretojās angļu priekšlikumam,
Jo Frandja vēloties, lai papriekš at­zīst
Zānis apgabala atdalīšanu no
VādjasL Ilgas debates izraisīja re­parāciju
jautājums un sēdei^ beigu
daļā Molotovs asi uzl^;uka angļiem
un amerikāņiem, kas it kā pārdodot
vācu ogles ārzemēs par 32 markām
tonnā, bet vāciešiem maksājot tikai
12 mārka par tonnn. Bevins noslē­gumā
pateica, ka «Molotovs ar og­lēm
atkeil sacēlis milzu putekļus, lai
aizmigloitu jautājumus, kas diskutē­jami".
Ari tnsšdienas sēdē visilgākās de­bates,
izi-aisīja reparāciju jautājums.
Maršals pieprasīja, lai Molotovs
sniedz ziņas par saimnieciskiem ap­stākļiem
oadomiu joslā. Pēc ameri­kāņu
datiem, amerikāņi un angļi
dā, bet no padomju joslas izt)ludinot
uz citurieni 500 milj. Maršals iero­sina
ja ar 1. Janvāri aizliegt no Vā­cijas
izvest jebkādas preces, kas nav
samaksātās ar oretvērtlbām. ASV
nekad neatbalstīšot reparācijas ņo
tekošas produkcijas. Maršals pārme­ta
Molotovam, ka krievu j^^
na milzu koncernus Vācijas saim­nieciskai
izmantošanai.
(Beigas 5. Ipp.)
Patciotnju ;Sayi^
urna
UN-Drošības padome'bija paredzē­jusi
apspriest Palestīnas problēmu,
bēt otrdienas vakarā nolēma jautā­juma
apspriešanu atlikt. To ierosi­nāja
ASV pārstāvis Heršels Džoi-šons,
atzīstot jautā jumā tūlītēju pāŗ-^
rimāšanu ,par ,Jpti negudru". Pa-domju
Savienības delegāts Gromiko
turpretim vēlējās, lai Drošības pa­dome
tūlīt pieņemtu lēmumu, kas
apstiprinātu UN kopsapulces lēmu­mu
par Palestīnas sadalīšanu.
Kairo, patlaban apspriežas Arābu
līgas padomē.;: Otrdien padomes
pārstāvis paiSkaidrojav ka esot
spriests par to, kā tūlīt realizējami
jau iepriekš pieņemtie lēmumi par
pretošanos Palestīnas dalīšanai. Bez
tam padome pārrunājusi arābu val­stu
sagādājamos līdzekļus ieroču un
sanitāro materiālu iepirkšanai. No
līdzšinējām apspriedēm esot skaidrs,
ka regulārās arābu armijas Palestl-nā
neiejaukšoties, ja Palestīnas žī­di
nesaņems palīdzību no ārzemēm,
un ja ar^u partizānu grupās I*a-lestīnā
nenonāks bīstamā stāvpiclī.
u
sag
arzemcrri
Padomju Savienības komunistu
partija sagatavojot sevišķus pārstāv­jus,
kas būtu piemēroti ārzemēs pār­stāvēt
partijas ārlietu politiku, pa­skaidrojis
Maļenkovš, viens no pa­domju
ministru padomes priekšsēža
vietniekiem. Runā, ko parraLiīja
Maskavas radiofons, Maļenkovš Iz­teicies,
ka komunistu partija āipo-lītikai
veltot sevišķu uzmanību un
riipējoties par piemērotu kadru ^iz­vēli
un sagatavošanu, lai sekmētos
partijas ārpolitiskie mērķi. /Sī tikai
tagad publicētā Maļenkova luna esot
pirmo reizi teikta septembra beigās
Polijas komunistu partijas organizā-djas
biroja slēgtā sēdē, Varšavas sa­runu
laikā par kominforma dibinā-
Fadome sprieda arī, kut ieročti^ ie­pirkt,
jo no Anglijas, ASV ^Vļili^^^
domju Savienības esot vājas izredzes
tos dabūt. Pirmos ieroču pasūtinā-jumus
arābi 'nodošot Cochoslovakijai
un Pakistānai. Jautājums pār arābu
trimdas valdības dibināšanu atlikts
līdz laikam, kad angļi būs izvāku-šies,
no Palestīnas. Palestīnas arābu
augstās komitejas sekretārs Rhalidi
Jeruzalemē izteicies, ka iespējamā
žīdu DP invāzija Palestīnā no Eiro­pas
neizbēgami radīšot pretakcijā
arābu Invāziju no Palestīnas kaimiņ­zemēm
Diplomātiskās aprindas Londonā
informē, ka angļu valdībai pastāvot
nodoms savu Palestīnas mandātu no­dot
UN komisijai laikā starp 1. un
15. maiju, līdz ār to nododot visu
atbildību par Palestīnas likteņiem.
Apgabalos, kur angļu karaspēks jau
būs izvākts, par miera un ķārttbās
uzturēšanu pilnā mērā būšot atbildī­gas,
UN.
Pa to laiku nemieri Palestīnā vēl
turpinās. Angļu polidjas tanks šā­vis
už žīdiem, kas bija uzmetuši
spridzekļa lādiņu, tā saukto Moloto­va
kokteili, uz kāda cita tanka. No­nāvēti
trīs žīdi, līdz ar ko kopš ne­mieru
sākuma Palestīnā galu dabū-šas
jau vairāk nekā 100 personu. No
Jeruzalemes ziņo, ka vismaz 1500^ Pa­lestīnas
arābu, kas ieguva militāro
apmācību SIrijas armijā, slepeni pār­gājuši
robežu atpakaļ uz Palestinu
un novietojušies stratēģiski svarīgās
vietās. Robežiecirkņos starp, Jafu
un Telavivu noteikts izejas aizlie­gums
pēc saules rieta. Naktī ka-rdvjl
bez bridlnājuma šauj uz kat­ru,
kas parādās ielās
Abas naidīgās puses organizē* arī
brivprātītzos no citam zemēm. Ang­lijā,
ASV un Eiropas valstīs esot,
pieteikušies Jau ap 500 brivprātigo.
ķas vēloties cīnīties arābu pusē. Žī­du
aizsardzības organizācijai .,Ha-ganah"
esot pieteikušies ap 6500
brīvprātīgo, bet tie noraidīti, jp or-ganizādjai
esot 60.000 apmācītu vī­riešu
un sieviešu un ar to tai pilnī­gi
pietiekot.
NYHT, BBC
bet Francijai diraud diplomātiski
sarežģījumi ar Padomju Savienību
PILSONISKA
PRESE GAVILĒ PAR VALDlB.^ UZVARU PRET SOMONISTUM
Trešdienas riti Francijas strīdnieki atkal s t r ā c ^ Vte pil
Frandja gavfl^ par ttsvaro. ko Sumana valdte guvusi iml komilnls^
vadītiaa streikotājiem. Gaviles pārskanēja pat a ^ ks lOlHmiklia
tirdznieciskas nanmas ar Padomju Savienību un nav Isred^
25.01» tonnu krievu kviešu, kas bi^ ^īsoUtl fids fada betgim.
Maskavas radiofons Jau 8, decem­bra
vakarā ziņoja, ka Padomju Sa­vienība
nosūtījusi Francijas valdī­bai
divas notas. Vienu par „padom-
Ju repatriantu vajāšanu" xm otru par
„padomju pUsoņu vajāšanu Fr^in-cljā".
Notas izraisīja franču polidjas
pārmeklēšana repatriācijas nometnē
Boregārā, kam sekoja pavēle 19 pa­domju
pilsoņiem atstāt Francijas
territoriju. Padomju notā norādīts,
ka polidjas pārmeklēšana noUkusi
pēkšņi, lai g^n visā nometnes ŗm-stāvēšanas
laikā frančiem nav biju­ši
pret to nekādi iebildumL' Padom­ju
"repatriāciias virsnieki nekod un
nekādā veidā neesot iejaukusies
Francijas iekšējas lietās.
Francijas valdība padomju notu
noraidīja gluži nepieņemamas for­mas
dēl, un otrdien 9, decembri Pa­domju
Savienība nolēma pāriraiM
tirdznieciskās sarunas ar Franciju
uri izraidīt no Padomju Savienībās
franču repatriācilas komisiju. • Pēc
tam Francijas valdība tai oašā dienā
nolēma izraidīt no Francijas padom­ju
repatriācilas mīsim. Ārlietu mi­nistri
ia pamatoja šo lēmumu ar „re-oatriācijas
misijas apvērsuma tiek­smēm"
un apvainoja misijas dallib-niekusnar
līdzdalību &
ku kustībā. Viens padomju ģenerā­lis
un 3 pulkveži jau nakti uz tr*eš-dienu
esot bijuši ceļā uz Padomju
Savienību. Francijas nacionāla sa­pulce
apspriedīs Franclms attiecības
ar Padomju Savienību nāko.^as
piektdienas sēdē. Pēc oficiālām zi-riām,
izraidītā padorfijū repatriāci­jas
misijā bija 12 personu pulkv.
Filatova vadībā. Oficiāls vaid'ba.^
pārstāvis paskaidrojis;
oadomju kviešu, ko cerēja saņemt
Francijā līdz Jaungadam, tagad ne­saņemšot.
Valdības pārstāvis piebil­dis,
ka Francija vēl līdz .^im neejot
lauzusi nevienu nolīgumu ar Pa­domju
Savienību uh arī turpmāk no­domājot
to darīt. ;
Francijas ārlietu ministrijā otrdien
izteica ,,p5rsteigumu" par ^netaisno'*
tirdzniecības sarunu pārtraukšanu.
Sis solis esot daudz nopietnāks par
repatriācijas misiju izraidīšanu- Mas­kavas
radio e ^ apgalvots, ka šis^
solis sperts „FranciJas valdības nāi*
dīgās nostājas dēļ'*. Sarunu n61Qks
bijis apmainīt franēu rūpnieciteta
ražojumus pret krievu kvleēiem.
Kaut ari Berominsteras mdlo tre§»
dienas ritā ziņoja, ka Parijē Jau ru*
nājot par iespējamu Francijas un
Padomju Savienibas diplomātisko
attiecību pārtraukšanu, ziņas''
diplomātiskajām notām un niislju
izraidīšanu pārskan priecīgas vēstis,
ka trešdien Frandjfi vairs nebija
streiku.
Ārlietu ministrs Bido otrdienas va«*
karā Londonā izteicies, ka Frajčidjas
valdība uzvarējusi politiskajā dņā
starp ..civilizācijas i^spēku un tiem
elementiem, kas krasi noliedz dvi-lizficlju".
Viņš piebildis, ka, ieskai­tot
pēdējās Londonas konferences
sēdes, viņš ta^ad esot jau kopā de­batējis
ar MolotovuSlJo stundu. Tas
esot daudz ikāk. nekā ār padomju
valstsvīriem debatējis -Torezs.
Visa Parīzes nekpmūnistiskāpiļ^^
apsveic sti-eiku izb^leŗšanos. Tas i^sot
Jačha pietdkums Wtovrai*\^^^^^^k^
servntK'ais. v,Flgaro" sako, ka \Mi
dēHā sakauta komCinistu partl jās po­litika
un nevis franču tauta^^
llski izturējusi pārbaudījumu", Ra-dikālsoclālistu
..Aurbre" rakst
izjaukts „iekaŗotfi 1a Staļina un viņa
kvimiņformā mēģini^jums Londonas
konferences laikā padarīt Franciju^
par Padomju Savienības satelītu.''
Prieci^Jas arī ahglu nres^^^
Tt]%ntph** runā par ,l^llrojHif uzva*
ru pret mosķovitlsko (^^^
bilst ka ..rvtkiāiunrii. ka pādpmjui piU
soniem bijusi Francijā padomju ie­roču
nolikttivas: lai at|>alst!t^
brīnos; daudz nalld/ēiīisi Izjaukt fļkv^
ciju/ ka komunistus
cfts. kn tikai ārzemHi revolO^iju
n«Vontūra*\ AnnlijasVtŗādnieku-val­dības
aprindās, pēc Rl^uterā infor­mācijas,
uzskata streiku izbeigšanu
FVancijā pār štradnieku un arōd-biedribu
sociālistiskā mazākutha pa­nākumu
un sagaida, ka nostiprinā­sies
to politiku nozīmība. kHS aižJjtā-vejā
vidus šķiru pretestību tiem^ kas
gaidīja atrisinājumu tikai no gālē-
(Belgas 4. ipp.)
sūtisahū uz raaoinļu
DEBATES PAR PAGAIDU PALĪDZĪBU
ASV koi^resā turpinās debates par^^^^i^^
Itālijai un Aūstrijfai Pēc kon^
esot sagaidāms, ka no visiem 434 kongresa locekļiem pret palidzibu
sdšōt tikai kādi 75. fitarp pieņemta^ctti papildinājumiem pie pālidslm
likumprojekta ir ār! Id&uzula. ka palīdzība Sim vtOitim ^pSrtreu^is^Ja
tes nonāk komunistu ietekmē. Noraidīja ierosinājumu, ka oadjam, kā»
saņem ASV palīdzību, būtu jaa^^^
atbalsta punktus. Pietļ^emtas vairākas dtos klauzula», kuŗim jaais^sv*
cenu eelSanas ASV. iatdarot iepirkumus Eiropas valsto
Prezident^ kandidāts, republikānis
Stasens radibrunā ieteicis pārtraukt
tādu mašīnu un materiālu nosūtīša­nu
uz Padomju Savienību, ko varētu
.izmantot kara mašinērijas radīšanai
Šogad uz Padomju Savienību esot
nosūtīts no ASV vairāk elektrisku
aparātu un ierīču nekā uz Angliju
un Franciju kopā. Padomju Savie­nība
acīm redzot mē|ļ;ino aizkavēt
Eiropas atveseļošanos, un streiki
Frandja un Itālijā esct dala no pa­domju
obstrukcijas pcilītikas. Viņš
Padomju Savienību un Dienvidslāvi­ju
uzskatot par vienīgām Elronas
valstīm ar sociālistisku saimniecību.
Francijai un pārējai Eiropai sniedza­mo
palīdzību nedrīkstētu izmantot
pastiprinātai sociālizācljai un centrā-lizādjai.
Saimniecības jautājumu vicemi-nistrs
Normens Armurs Vašingtonā
šanu. - . . . ..
ARI VISSĪKĀKĀ VELTE
INVALIDIEM UN SLIMIEM. TRŪCfGĀM UN DAUDZBĒRNU
61MENEM ZIEMSVĒTKOS NESlS PRIEKU =
pafacaidroja; ka nekādā ziņa no<^
iespējams pieņemt prlekMlkumus.
kas prasot miljardiem dolāru Dien­vidamerikas
vajstui-pabāistl^anni-
Tur saimnicdsķā attīstība esot jāat­stāj
privātās ūn?ēn^n)as rokās. Daži
senāta budžetā komisijas l locekļi iz­teikušies,
ka^ ipēc viņu domām, d-ņas
Grieķijā ^tlesibā w t daudz
mazākas, nekā to mēdzot attēlot, lai
radītu labāku noskaņojumu |»r
Maršala palīdzības programnm ilg­termiņā
palīdzību. Komisijas locekļi
vaoties zlnat, kādēļ pagājušā ru­deni
Vādjas lidlaukos iznldnatl 2000
amerikāņu bumbvežti, kārnā' Grie­ķija
izlieto ASV dolārus, lai Anglijā
iepirktu nelielas lietotas lidmašīnas.
Amerikāņu zvejas laivās stāvot ne­izmantotas
grieķu ostās.
ASV valdība iesniegusi kongresam
llliumprojektu, kas paredz gaļas.
bJnzIna un dažu citu preču racio-nēšanu
Likumprojelcts paredz arī
valdībai pilnvaras vajadzības gadī­jumā
uzpirkt visu ASV labibas ra­žu,
kā arī dažas idtas-preces. Ari
republikāņu senāļtors Tafts jparedz,
ka aprīlī esot gaidāms nopietiis gaļas
trūkums, kas spie^dl^igaļ^^patēriņu
NYHT. BBC