Bavarijas Latviesu vestnesis, March 23, 1948

              IV. li
U
l i : '
kor
ir
1
L E O N D A OZOLIŅA ZIMEJUMI
(Beigas)
„Katra paaudze ir izv^^-īsāka
par . . Vecāmāte Deviņi ( visu
laiku bija turpinājusi pie sevis rūkt
un tagad izmantoja izdevību, lai
grieztos pie. Cao Septiņi. ,,Pumpinie-kiem
šais laikos ir dīvaini paradu­mi
— viņi ļaudīm, nogriež matus, tā
ka visi izskatās pēc'mūkiem. Esmu
nodzīvojusi-septiņdesmit deviņus ga­dus.
Esmu dzīvojusi ilgi ' diezgan.
Ķeizariskie princi valkāja dzeltenu
zidu, jā — dzeltenu zīdu un. sarkanu
zidu . . . Esmu dzīvojusi diezgan
i l g i . . • • / v : : . . . ; : - . ; ;
Cao Septiņi purināja galvu. ,,Ļoti
nožēloj a m i v i ņ š , teica. ^,Būt bez
bizes, tas {r;smags nodarījums^ bez
šaubām. Tas viss ir rakstīts tai grā­matā,
bez mazākā pārpratuma. Un
pat, ja ģimenē ir lieli aizstāvji un
sargi — pat tad tas> ir• un;
smags pārkāpums." V
Ievērojot to, ka viss bijā
stīts grāmatā, Septiņi Cingi kundze
atmeta pēdējās cerības. Viņa jutās
kā iedzīta strupceļā, kur viņai pat
nebija iespējas atriebties vīram. V i ­ņa
norādīja ar. saviem ēdamajiem
kociņiem uz^ Septiņi /Cingi degunu
un sauca: : , , T u dzīvais līķi^^ itaģad
tu. pļauj to, ko esi sējis! Kad nāca
revolūcija, ; vai::es tev tad neteicu:
Nebrauc laivā, uz pilsētu? Bet nē,
tu negribēji/ Iclausīt.. : Tu izdomāji
visādus ieganstus unlaizbrauci; uz
pilsētu, un liklco. tu biji tur, viņi tevi
noķēra un nogrieza bizi . tādu
skaistu, lielu bizi!' Tu dzīvais mironi,
tagad tu.pļauj to, ko;Sēji
Cao Septiņi' ierodoties ciemā, visi
pārējie zpmnieki steif;;šus bija beiguši
ost un atrtcigušies: .pie galda, kur
•Wū Soptiīvi -Cingi, ar: savējiem.. Sep^
i i 11 i C i n ri i, k as bi ja'^ paradis .pats sevi
1 izskatīt. par čļenīja:mu personu, ju-
I 'is dziļi pazemots :aŗ;.savas..:-sievas,
runām pārējo laužu prlclvšā, un^. lāi
slēptu savu.:apjukurnu,:viņš mierīgā
balsi toica-: t ,
„§odien tu:māki gan runai, bet. to-
•rei:=: .•.:•.•,'/•:/•/• •'
„Tu dzīvais līķi!"
No visiem apkārtējiem Astoņi
Ciniķi atraitne bija^ vislabsirdīgākā.-
Ar divgadīgo dēlēnu uz rokas vina
Cingi sievai: „Tu esi nekrietna, in­dīga,
dumja zoss — jā. tā tu esi!"
Cao Septiņi visu laiku bija api-mierinājies
ar skatītāja lomu, bet
tagad viņš atcerējās piezīmi, ka pil­sētas
galva vēl nav neko paziņbjis,
un viņš atkal atgriezās pie vecā te­mata.
„Agrāk vai vēlāk, tas jUms
jāzina," viņš teica, ' „seit cauri do­sies
ķeizariskā • armija. , Ķeizarisko
aŗmij u ;vadīs kāds) ģenerālisv C i ī ^^
kas ir Cang Ji-Te pēctecis, i Cang
Ji-Te ir viens no lielajiem tīģeru
ģenerāļiem, kas pieminēti grāmatā
,Trīs valstis'. :Viņam ir serpentīna^
s, astoņpadsmit pēdu garš. Pat
: kas spētu pretoties desmittūk-stoš
vīru armijai, nespētu izturēt \^i--'
ņa šķēpa triecienu . • ; ; " Viņš ru^
dams visu laiku. bija cieši sažņau­dzis
rokas, it kā būtu aptvēris ser-pentīna
šķēpu. Tad viņš pagāja pā­ris
soļu uz priekšu, pret Astoņi. Cin­gi
atraitni, un sauca: „Vai jūs va-gudroja
par kādu izeju, bet viss l i -
kās tik .tunišs un sajucis, ka viņš
rlemaz nespēja tikt pie kāda sakarī­ga
domu gājiena. „Bize, tā ir prob­lēma
. . . Serpentina šķēps, astoņ­padsmit
pēdu garš . . . ILatra pa­audze
ir nevērtīgāka . . . Un ķei­zars
atgriezies uz troņa. Kas var
tādam vīram pretoties? Viss skaidri
im gaiši rakstīts grāmatā. Velnu, ko
nu.!"
Nākamā rītā Septiņi Gin^, kā
parasts, uzcēlās jau agri un devās
uz savu laivu. Viņ5 bez mitēšanās
cilāja airi, līdz ieradās pilsētā,
un kad viņš pret vakaru atgriezās
uz Lu-Cenu, viņš atkal turēja sešas
pēdas garo bambuka pīpi rokā un
arī salāpīto bļodu. Pie vakariņu
galda viņš izstāstīja.vecaimātei. De­viņi
Cingi, kā labojums veikts.
Plīsums bija bijis krietns, un bija
izlietotas sešpadsmit misiņa naglas.
Katra nagla bija maksājusi trīs
laudas gabalus, un pavisam viņš
F r a n k l i n s P. Ā d a ms
rētu pretoties tādam vīram?" ; l:
Astoņi Cingi atraitne, ar bērnu ro­kās,
drebēja aiz dusmām un bailēm,
satriekta no Čap Septiņi izskata,'kas
viņai tuvojās sviedriem klātu seju.
Viņa aizgāja,: Cao Septiņi viņai se­koja,
kamēr visi pārējie atkāpās, lai
viņai ceļu, un vārdiem skaļi
nosodīja to, tāpēc ka viņa bija ie­jaukusies
lietās, kur tai nebija ne­kāda
daļa. — „Vai jūs spētu tādam
vīram pretoties?" vēl dzirdēja sakām
Cao Septiņi, kad viņš jau bija pie
tilta. Tad viņš aizgāja, augsti pacel
tu galvu.
Cieminieki bija dziļi satriekti. .Vi-i
ņi šo lietu apgrozīja savā prātā šā
un tā, un visi bija pārliecināti, ka
neviens nevarot pretoties šim Ca
Ji-T6 un ka tādēļ Septiņi Cingi esot
maz izredžu paglābt savu galvu. V i ­ņi
atcerējās, kā Septiņi. Cingi a'grāk
viņiem tikai tā nō" augšas bija pa­sviedis
ziņas, ko bija pān^'edis no pil­sētas,
un \ viņi slepeni priecājās, ka
nu viņš pats noziedzies pret ķeiza­risko
'pavēli.: Vīru vidū dzirdēja
murmināšanu un čukstēšanu, un tā
sajaucās ar moskītu dūkšanu, kās
viņiem dejoja ap; kailajām krūtīm
un .tad pazuda tauku koku ēnā. Pa­mazām
visi' izklīda, atgriezās savās
mājās, noslēdza durvis un devās piē
miera. Septiņi Cingi sieva vēl kā­du
laiku bija • nodarbināta, novāco
' us un krēslus, un arī viņa' visu
DIVAS TELEFONA SARUNAS
Di ja samaksājis četrdesmit astoņus
Vecāmāte pukojās par lielajiem
izdevumiem;
„Katra paaudze ir sliktāka par ie^
priekšējo," viņa sūdzējās. „Es esmu
dzīvojusi ilgi diezgan. Viena nagl^
trīs naudas gabalus? Kaut ko tādu
S' vēl nekad neesmu dzirdējusi
Agrākos laikos katra nagla maksā-
Esmu nodzīvojusi septiņ­desmit
. deviņus gadus . . ."
Septiijti Cingi ik dienu brauca uz
pilsētu, bet noskaņojums mājās
cļuva arvien: bēdīgāks. Vi5i ciemi­nieki
tīšam izvairījās no viiia un• zi­ņām,
k5 viņš atveda no pilsētas,
vairs neveltīja nekādas vērības.
viņu vairs citādi nesauca, kā
par „dzīvo līķi".
Tā pagāja desmit dienu. ' Kad
viņš vienpadsmitajā dienā atgrie­zās
no pilsētas, sieva viņu uzliikoja
ar necerēti draudzīgu vaigu.
,,Vai esi dzirdējis ko jaunu?" viņa
jautāja. .
" „Neko."^ . :
„Vai ķeizars tiešām atgriezies uz
troņ^?" \[^r:^y-[:A^^ •
„Neviens man nekā nav teicis . . ."
•„Tu gribi teikt, ka viesnīcā ,Pie
gā uzplaukuma' neviens neko
nav teicis?"
: „Tā ir."
,.Izskatās tā, it kā ķeizars tomēr
nebūtu atgriezies tronī. .Šodien gāju
gar Cao Septiņi viesnīcu, un . tur
viņš atkal sēdēja pie savas grāma­tas.
Viņš savu bizi atkal bija sari­tinājis,
un, vēl vairāk, viņš arī ne­valkāja
vairs zilo tērpu."
„Man tāda sajūta, ka. ķeizars nav
atgriezies uz troņa.": '
,,Tas varētu būt. gan."
' No šī bnža Septiņi Cingi atkal
atguvis savu agrāko izcilo stāvokli.
Sieva un cieminieki atkal uzlūko
viņu ar agrāko cieņu un saka viņam
komplimentus. Kad: ģimenes vasarā
sēž savā 'pagalmā :.pie vakārinām,
kaimiņi tuvojas^ smaidīgiem ģīm-
:iicm. Vecāmāte Deviņi Cingi jau
paguvusi nosvinēt savu āstoņ-desmitō
dzimumdienu, veselīgā un
kašķīga kā arvien. Seši Cingi apa­ļās
bizītcs izaugušas. par kāiiigām
bizēm, un, kaut gan. viņas pēdas
kopš kāda laiciņa jau nosietas, viņa
vēl palīdz mātei: saimniecībā. Bieži
viņu var redzēt staigājam pa pa­galmu,
mazliet klibojot, līdzīgi krop­lim,
un ar sešpadsmit misiņa.naglām
sa1"'])īto rīsa bļodu rokā. :
Sievietes jau no laika gala uz- ļ Ko tu saki? Ak nĶ par^ toļes liein
skata par \nsai runīgām butēm, nezinu. 0, nē. Kopš mēnešiem
lai gan viņas pašas to noliedz, esmu nekā lasījusi, liurti^i
Amerikāņu rakstnieks Franklins mēnešiem^ nekā. Es nezihu, Ijļur M
P. Ādams humoristiskā skicē at- paliek, es tiešām to nezinu!
tēlo, kā kopējas pusdienas norunā klau, vai tu esi pavisam ^dro^a^fe
vīrieši un k ā sievietes. rīt pusdienlaLkā esi briva? Ja tu 2
. « ir • -jv^-,>^h^<x^c>niājusi ko citu, saki man^/ļ»sv?^
Viņš: Edu, tu? . . Vai edi^f^ L^ . e ģ i n ā s im kādu citu i ^ ^ f c
šo.<iien kopa puscenas? Vienos, ja? pulksteni J'^
Pie Vaita. Labi. Vesels- ^^^^^^^ ^^i. o. va^
šķiet, ka tā ix starp parka ļun ^
Viņa: „Hallb, lūdzu vai centrāle? disona avēniju, ielas — paģ^
Eii vēlos centrāli. Lūdzu savienojiet ielas kreisajā pusē. Vienos es boŽ
m%ni ar 5-832. Kā, lūdzu? Ak, tas ii' tur, vai katrā ziņā vienos trīsd^^!
5-832? 0, piedodiet, man ļoti žēl. Es mit — tas ir burvīgs lokāli - ,^
domāju, ka tā būtu centrāle. Man ja es būšu. tur pirmā, aizņein.^ugJ^
pēdējā laikā -ar telefonu ' bijis tik diņu, un tu dari tāļ^at, ja ^'ad^ju^^i
daudz nelaimju. Vai es varētu runāt tu esi pirmā. Bet vienos man bL'
ar Lusiju Vebstera jaunkundzi? Lū- tur jāļDŪt.. Mana satikšanās ir
d2Ai? Ko? Pie aparāta? Ak, piedoša- vienos, im tā prasīs varbūt tikai da.
nu! Vai tur Vebstera jaunkundze? ms minūtes, Iespējamāka būšu t^r
Vai tu tā esi Lusī? Ko, tiešām tu? jau pirms viena, bet noteikti ^
Sākumā es tavU balsi nepazinu. Sa- turksni pēc. vieiiiem un pilr
kumā es domāju, ka tā ir centrāle, līdz pusdivicm .. . ,:
lurtadm^^^^
bet nevis tu. I^usi Vai ^ e s i saauk- j^,xillera - nē! Kur
stējusies,vai kas dts? P^^H galva!
tams, nebūtu nekāds brmums: š s ^ ^ ^ ^ . ^ ^ nē? V a r b ū t t ^l
šausmīgais W ^ mazā
Ak ta! Zmu. Es esmu t i e - l ? - - - - -
gucaM cm
^ ...hed ^^^^ ^Vtfiori^a*^^'
106 P»^^^^^^*
«>1
t4ču ir
^^s. wm z.mu. "^^stV I loti debešķīga. ,Nu labi, es'
šam pneciga, 1^ neesi^saa^^ eju pie M i l l e r a , 'J
sies, bet sakuma ta likas.^Es nui^t 1^^^^^ galvenais, ka es te>
pinns^miricla r u n^
viņa^bija ta apaukstejusies ka.tikko l - ^ telefona sarunas ir S Li'
^areja^ pmmat.
j u Ja, .|a, faoā laika jau ata^ ko e s d o ^ ^
nedzird, ka klepojam un šķaudām. ^^^^^^^ ^ātad pie MUlera Vn "ia
Ko? Ak, nekā sevišķa . . . Vai ja, ^umis tur nepatiks, tad taču
tomēr — pareizi. . Gik muļķīgi no katra laikā varam aiziet d;ur ^
manis! Es visu laiku ar tādu interesi i-ibi. Jauki. Tad
tevī klausījos, ka gandrīz būtu aiz- LUSĪ, lūdzu,; iesim i;omēr% )āk ^
mirsusi pašu s-varīgāko. Lusi, ko tu nīcā, - - tur irmierigāk .. .%t\^\
domā darit rīt? Nē, tā: ap pusdienas Es tā priecājos par tevi, Lusl Lidi
laiku . ; . Vai arī drusku agrāk. Vai rītdienai. Tējnīcā, tas. ir i?! ieU ?
mazliet vēlāk, vienalga. Tam navUtarp Parka un Medisona: avēniju.'
nozīmes, jo zini, es ap šo laiku būšu leias kreisajā pusē, dzirdi, kr^isaiS!
tavā pusē, varbūt tā ap vieniem vai _ •; ; ļ ':
:pusdiviem; piLsvienos man ir kāda Tātad rit pec vieniem. Tas ir tn^
satikšanās, un tā nevar prasīt- vai- dien:. ... K-rO—o? Rit ir ot«dien?!,
rāk par pusstundu vai, teiksim, vis- Ko tu saki! Ak debess, debess! &
lielākais. trīsceturtdalstundas, bet Nomāju, ka nt ir trešdiena. Ķ^n g
nekādā zinā ilgāk par stundu, par to žel, Lusi, bet ja nt ir otrditotsd
esmu pavisam droša un, man šķiet, nav iespējams ar tevi ^ t l f e i
pietiks pat ar pusstundu — drošības O^^^iienai man. jau pi;sdiem?aha šs-'
pēc katrā gadījumā tomēr pusdivos, h*unata -r- jau kopš nedēļām, un n
un tad es varētu ār tevi kaut kur tik daudz reižu to esmu; atliļcusi,
satikties, - tev tikai jāpasaka kur. vairs nevam . Ka? :,Tu nev^i
A O , j.a- , zVin u g^a n, bet p^iire. Mu/TiMUte^r^a^ 1,t re. šd. ien? Gik zel!: Nu;; /trārd:^ k^S.d:uL-d"tla
krievu )0i
fSSines ca
S rīkojums att«
« tt^. Trīs netum
kLir pret Potsdam
«ceturtdienu^i^to
,„ amerikāņu- armu
:iLen angļu viBspaTOlme
Ifar vienpusīgu aktu le
Id u2 rietumjpslaffl ur
laSu armijas locekļus,
^Sk lai ;autājumu var^
"tiTreždieņ pie,Berlīne
' un nosūtīja
stāvēja Septiņi Cingi sievas lu\-.iiv,ā la*u muŗmiivaja, pie sevis. :Bcid7.o
un ar baudu noklausi jās pārējo s'.ri- ^'•'•••'ļ a i p ē r a durvis un ar savu mei
dū. Ecl reizē vina. arī bija ļoti: nc- '--vās «ulet. ,
.'ikumusi Septiņi eingi sievas ^ dēļ. : septiņi Cuigi ar saplēsto bļodu m-
„Vecākā māsa," vina tai aikstēja.U'^^^^ ^"''^1" s^efežņa.;,,^^^
..nedusmojifes. Vīrie.^i nav nekādiV^''"'^^^ df^-'^s. viņš pavisam aiz-dicvi.
Kas var paredzēt uz priek.iu. ^"'^^ ^avas pīpes , ziloņkaula
kas notiks? Cik es atceros, vecākā ""lāva- kvēlei: nīisiņa galvi
māsa, tad tu toreiz, teici, ka virs bez izdzist. Vina prātu pilnīgi, aiz
bizes neizskatoties sliktāk neka ar draudīgas, .neredzamā.sbries
bizi, Un vēl kas; pilsētas galva vēl "^''^'•••a Klaipiņa. Vir.-S
nav neko izsludinājis . . j <w^A^AM^^MAl^v^^AM<^w^l>vAlvy^w
Septiņi Cingi kundze nespēja to
visu noklausīties. Pavērsdama sa-, , Fi ' 1/
vus ēdamos kociņus pret otrās sie­vietes
degunu, viņa sauca: „Tu ne­zini,
ko runā. ,Es gan būšu godīga
•^^eviete! Kā es būtu varējujH: teikt
kaut k\) tik nepieklājīgu? Es vēl ta-šajā:
laikā vienmēr ir diezgan reizi. Piezvani, man. Mājas- js'esni\i
Nē? Vai nav kait kas cits tuvmiiā? :l^f"r,,X''t.,f'rn^;f"M ^
Mana satik.^anās ir 47. ielā, Mēdi- t^^'^M^^,^^^ tu... Jā... Tā, es esmu tik priecip, kt
varēju ; ar tevi mazliet papļap§%
Uz redzēšanos drīz!... Ķo? Nē, drlv
1k adu' ' 'd"a^biū' š' ^u',^ \ VV' ia^i! it'u " ^Nk ādreiz I i,a, r.:' 7. .d". Ak+?ā: d^i.^re.7k^t Uo rs. : Jā, d. riz. A^i
sona avēnijas tuvumā — nē, liekas,
tuvāk 5, avēnijai. Bet tam nav no­zīmes,
Es ņemšu taksametru, tas ir,
ja es
'w i) braucējiem riebi ja brar
(ioiaaentu tulkojumi krievu
Kili rīkojums paredz^ visui
bagāžas.kontroli, kā ari
pr^ii satiksmes kontr(^|
• mas"
sat
: ang
esi piedzīvojusi, cik grūti tagad da-bīit
taksametru? Neiespējami! Vakar
vakarā, mana m ī ļ ā , es nomocījos
veselas • 25 minūtes, lai.dabūtu tak-
Lusī... Atā, atā!...'
VAROŅI PEC PAVĒLES
Ja totalitārā valsts ār nSves
sametru. un tādēļ ierados par vēlu ļ draudiem spiež kuru katru
uz vakariņām. Bet .ja es. nedabūšu varoņdarbus, kuf us kādreiii pietikt
taksametru, iešu kājām. Tas arī ir Uzņemties: brīvprātīgi, lai i(>?ut^D^
tikai gabaliņu tālāk. Un drusku pa- mirstību, — kas tad lai vairs, atžķlf
kustēties jau man nevar kaitēt, es drošsiržus • no gļēvuļiem? '
domāju . . . Pie Millera? . Kā būtu
ar Raitu? Nē, tur ir galīgi pilns, un
tur tik neērta juŽanās. Bet man : ir
pilnīgi, vienalga; kur vien tu gribi.
Ak Dievs, Lusī, tas ir šausmīgs lo­kāls!
Ēdiens ir tā-āds, es nezttiu,
kā to lai saka, Tu jau zini. Nu
riskēsim reiz ar Milleru.
Žoržs BernaboH
JKružtVardu m
sabiedroto
jTisaļamioslam,;: •
pli:uz
caņu militārie vilcieni n|
• Iļs uii uz. Berlini devas :c
ļsiiclasaraksta, bet .krievu, aļ
UIdīstos aizturēja- pie krie\
las K)!«ias; Kāda.anglu" vilcief
cei'j 'agonu izkontrolēja, ang]
4'i(ļn\kl8t esot, bet paži,
kontrolei' pakļauties,
cienā kri:(jvupers^^^^^^
aida. Berlīnē izkoni
ada angļu lidmašīna,!
kļi gribējuši doties ceļāL
tīri tiea iiglu:;vileieni :yēlāk^H
. , citi pastmarkas vai vecas mo-gad
atceros, ka es toreiz, trīs dienas; ncias, tā Senluisaspilsēt
no vielas raudāju, un to visi E.• Kuks,JVrisūrī Štatā, kra^^^^^^
ro(lzo,ia . . . Pat šis nelieša radījums i,as likumu dīvainības. Daudzi no
Sosi dnin raudāja līdzi . Seši veciem ASV štatu likumiem ir klu-gi
kundze to'redzēja un ar ēdama- celšana prasītu lielms izdevumus un
jiom kociņiem iesita tai pa pauri, neviens tiesnesis tos tikpat neiedo-
, . U n turi .labāk muti!" viņa skarbā mātos praksē izlietot, jo tad kļūtu
balsi nobeidza savu' atbildi atrait- par sabiedrības apsmieklu. Bet šie
nei. ,.Kam gan patik klausīties ne- likumu kuriozi tomēr vēl atrodas l i -
l!!yi-ni^as .atraitnes vārdos,: ko?''^^^^:: Ik
Sinī brīdī Seši Cingi no rokām Bostonas pilsētā pastāv : likums,
izlu'ita tukšā bļoda un, krītot uz kās aizliedz turēt si^ius augstākus
z(Mnes. tai izlūza viena mala. Sep- par 25 G
tiņi Cingi pielēca kājās,•pacēla s a - č ^ lilaims, kas no­sisto
trauku, rūpīgi •:aplūkoja abus saka, ka 10 skūpstu pielīdzināmi pre-s^
abalus un mēģināja tos salilrt kopā, čību pfe Mainesotā pie-
Velns!" viņš lādējās un iekrāva tiek noslcūpstīt meiteni tās vecāku
Seši Cingi pa ausi. Meitene nokrita ļ klātienē un atnest, līdz kādu dāvanu,
un. izstiepusies visā gapumā, sāka
skali kliegt. Vecāmāte Deviņi Cin­gi*
galvu purinādama, aizveda mei- |
teni, visu laiku pie. sevis murminā­dama
: „Katra paaudze ir sliktāka
par ieprielcšējo,.
• Arī Astoņi Cingi atraitnē tagad
bija saniknota un uzkliedza Septiņi
LIKUMS PALIEK LIKUMS
lai to uzskatītu par formālu precību
piedāvājumu. Mineapolisā aizliegts
lietot sarkanus automobiļus. Barrē,
Vermōntas štatā, pilsoņiem ar liku­mu
noteikts katru sestdienu iet van­nā,
citādi draud cietuma sods.
, Kalifornijā ar likumu aizliegts me­dīt
no braucoša auto vai no lidriaa-šīnas.
• Par to draud naudas un cie­tuma'
.sods. Vienīgais izņēmums ir
Valzivis..' Tās var medīt visādos vei­dos.
' arī no lidmašīnas vai auto.
Mainesotas pilsētā, Illinoisas štatā,
kino īpašniekiem atļauts izlikt aiz
durvīm apmeldētājus, kas aizmirsuši
mazgāt kājas un ir par apgrūtināju­mu
kaimiņiem. :. Teorētiski Ulmoisā
vēl spēkā arī likums, kas štatā aiz­liedz
runāt angliski. Ļūsā, Delavaras
štatā, vīriešiem aizliegts valkāt jos­tas
vietā pārāk šauras bikses. Mē-nas
štatā, kas izrādījis īpašu interesi
par DP uzņemšanu, aizliegts publiskā
vietā šņaukt degunu. Oh ai jo štatā
kokvilnas plantāciju īpašniekiem aiz­liegts
aršanai izmantot ziloņus, Ore-gonā
jauna dāma nedrīkst būt viena
automobilī ar jaunu vīrieti, bet allaž
līdzi jābūt kādai vecākai dāmai. :
Takomā, Vašingtonas štatā, vēl
spēkā šāds likums: „Ikvienam: auto
braucējam,- kam ir noziedzīgi nolūki, ļ Līmeniski: ļ. Pulm . 4.^
obligāti pie pilsētas robežām jāpie- .Varone Jāņa Sārta romāna
tura un telefoniski jāpaziņo policijas san". 9. Elements. 10. ^^
priekšniekam par savu nodomu ie- Raitas. 14. Sportot. 15. ^ ^ ^ ^ " j i
rasties pilsētā." . Indianā ar likiim^^
aizliegts nēsāt ūsas. Vēl nav d^.-^^^^^^
mm
w GRIB UZSPRID;
Aiāli sākuši jaunu kara-veidi
un
^-.^ ^īdu
, J^^t kā savā laikā^:an
»^t^Tobrukas tktok^
^ l a f c trūkuma r^Sl . . r i
sauļots arī likums, kas nosaka, ka so­dāms
| vīrietis, kas nēsā bārdu, ja
viņš „parasti mēdz skūpstīt cilvēcī­gas
butes". Cikagā suņa dzirdīšana ar
viskiju skaitās kriminālnoziegums.
Tas viss, droši vien, liekas jokaini
arī ASV, bet — likums paliek likums.
PROGRESS: vecu rūpju apmainī­šana
pret jaunām.
SIEVIEŠU ASARAS: efektīvākais
ūdensspēks pasaulē.-
OPTIIMISTS:. cilvēks, kas ceļ gaisa
pilis.:
PESIMISTS: cilvēks, kas ceļ gaisa
pagrabus.
NEIESPĒJAMAIS: tas, ko neviens
nevar izdarīt, tikai daži izdara.
Sen Luisa, Misūri šta­ta,
aizliegts ietves malā
dzert alu no spaiņa.
AMŖRIKA - DĪVAINO LIKUMU ZEME
Kāds Zlcrnelkerolai-nas
likums noliedz vil-
Portlendā, Oregonas
štata, aizliegts nest ier
pirkumu grozus, pakār­tus
kārtī pār plecu.
cienos dzert ūdeni vai
pienu.
Denverā, Kolorado šta­ta,
vēl spēkā sens likums,
kas paredz sodu par slik­tu
apiešanos ar žarkānu
paņēmiens. 24. Prei
miJDas. 29. Ģerboņi 32. Pai^^
Burts. 34. Elements. 35. Sp^^
Vīrieša vārds, 37. Mašīnu daļai
Stateniski: 1. Izaugums. 2.
3. Kursīvas. 4. Slavens dzejnJC^.
Latviešu rakstnieks. 6. Da^as ^
d ī b l 7. Trimda. U.Vpe'l^^
El^ents. 17. P a z ī s t ^ s?i^f
18. Termins volejbola./ 19r
20. Prepozidja. 22.
23. Ģeometrisks ķermei^^^^
ņu skaņradis. 27. Nots. 28.
30, Celtnes. 31. Pareizs,
IEPRIEKŠĒJAS KRUSTVJJ^^
MIKLAS ATBISiNSJtJ»»
Līmeniski: 1. Ieva.
8. Akra. 9. Un. 10. Naba- 12-
14. Spānis. 15. Asas. 16; tK- .
sa. 21. Āksts.. 24. Sm
Lobe. 29. Ekrāni 32.
Āzēt. 34. Sc (skandijs). ^ ' ^^
Siseņi..' 37. Asja. "
1. lons. 2. Vaba. 3. A^^^^'f' }
5. Rūta. 6. Inesis. 7. Stāsts, i - ,
1.3. Ka. 17. Kā? 18. V^^,
buss. 20. As (arsēns). ^^-^f^
Tīne. 25. Mesli. 27. Op./^S. ^
Āzis. 31. It kā.
dēļ, arī zi
^ f e i t r ī s "—
Sai smago
tmfnt^j^f' darīuzt op. iPea;šSi^^ ^^. 'il
, emes
. ^gad pā
loti iero
par oīstamāj
inl
ļgglļiiB{pwataS ^ ^ ^ ^ ^ ^ 333
1- !: