Bavarijas Latviesu vestnesis, March 23, 1948

              ATVIJA. 1948. gag.
I
i
[emgzl redzami, Tā •
beatgādina vāciešiem
ķias ietekmes, kādu vS
ksme ar vāciešiem un 1
k s vērošana. Tai n- "
ķ ē k s tomēr stāv; gatava'
ksņai,vajadzībai/, KrZ
hwo stipri nbškirtu ri!^
[.tiem reti dodtvafe
bils_etu,^ kur tie varētu s
^vāciešiem v^i pat irzej
Novietnes notiek rēBiiij
iras_ un politiskas apm^^^^^^
peciali okupācijas vajadz,
lat ka pārējās okupāciia,
arī krievu kareivji pa £
u gados jauniļ vecumā z<>m
u ^ p ā r i ; 20 gadiem. Ja^^
leki, kaut gan_ tie gandri^
ŗa d a l ī b m ^ i , tāpat kā da
/
'i k
a
mi
' i
1
.n krievu armijas vienības
lazāl^ās n e k ā rietumu jos,
t kontrole šeit daudz stin^'.
k rokās.. Daudzās nozarei
bnu joslās a.t|Di:ldIba: atdota
L šeit noteikšana krieviem
pāi^aMē ir jdivēji padoti^
Lv Viena priekšgala ir pa.
militārās pārvaldes. (SlA) ^
•nuUtārguberņātors maršals I
ki^, un; tas aļziet lejup lidz •
• zemju, pilsētu lui apriņķu
ām pārvaldēnp.: Bet tai pa-;
pastāv otra kontrole, tiesl
tavas, kō pārzina padomju
policijas, .š^fs; Berija, ar•
1 kalSrā. militārās. pārvaldes
Tie ne vien uzrauga Soko^;
ilvēku darbību, bet arī iz-is
pavēles, kais nereti. anulle
j pārvaldes Tīko jumus. Ar
mi p^yal<ies sistēmām krie.
19 rīkoties iespējami netizr
:ādēļ daudzi vācieši savā ap-dha:;
vieņu vienīgu; okupādr
is pārstāvi -ļ turienes ko-
, apzināti mēģina uzturēt sa-brīvas
partijas preses fikci-redzētu,
ka tā tiešām ir ti-i
fikcija, pietiek; , salīdzināt:
ŗ partiju viepas dienas pre« Ķ
ļservātīvās kristīgo demokra'
;ijas ,,Thūringer Tageblatt'
LATVIA
Latvian Newspapcr
Published under E U C O M Civil
Afiairs Division Authorization
Number UNDP 196. Publisher
and Editor: Kārlis Rabācs,
DP Camp Kleinkōtz near
Gunzburg. Printer: „Sch\vāb.
Volksblatt" Giinzbg./D., Bgm.-
Landm.-Pl. 7. Circulation 4000.
" Published . t w i c e w e e k ļ y.
!1»
• 1. • •
-0}
o o
1
Nr. 23/24 (128/129) ļ
Otrdien, 1948. g. 23. martā
Iznāk otrdienās UD piekt­dienās.
Izdevējs: BALk
uzdevumā Latviešu preses,
darbinieku sadarbības ko­pa.
Atbildīgais redaktora:
K. Rabācs, vietn, A. Liepa,
redaktori: Z. Bārda. W.
Culītls, H. MlnUenbergls,
A, Siiilts. Adrese: Giinļ/-
burg/Donau. ..Latvija". | -
Tālruņl: apg. 84, red. 50.
spJesL 92. '
- I'.
lv.
I •
Atsauc bauinas par 5GQ;000 vīru Vācii
. • 1 » as inā^anu a ajā joslā
cv
ptīgi atkārto
uālistiskās
^jThūringer
Ija" atspoguļo
padomju, lete
vienības parti-
,Volk" toni, kā
„Pravdas" par-i
nļu korespondentiem Veima^
Isi izdevība,; g a n klātesot
ostošajam krievu virsniekarn-lim,
tikties ar vācu brīvas
preses" pārstāvjiem. Virs-ļorespondentiem
deklarējis, ka
visām : partijām piešķirot
konāli- biedru skaitam, .SĒD
Iri tomēr dižojās,- k a viņiem, |
loOO liela biedru skaita, iespe- | :
i ^d- ot. :. .- .Č e,t ru • '1-l1 a p p u š u ' • •d/•liire.vn-iOaOs p ^
feu -300.000 • e k s e m p l ā r . Tai^
likā' ;,sānGenses" partijas, kris- g
mokratiskā ūnija ^CDU un IK
rmokratu pārlija n ) P ar Ķ - K ^
.edru skaitu 76.or'^ , .:.^sp^ēj'^. i^zdot
lappušu avīzes. ^ti^k^^a^i^'t^r īš.. rei-dēlā,
ar kopējo.tirazu-43.W
zīrnē, :ka.SSDpiešķirts.nede.
F.MH i
i -
lv-''
•eizes vairāk avīžu papīra m-impārējām^
partijām,; (aiii
£ 0 biedru ^aits. nav ne cei-^
Ēzes lielājcs. i Kad kpresp^^^^^^^
Lz to norādīja, kāds vācu CDL
f,rs atbildējai :„Mums pret'»
ļk viesi apjautājās,^vai^a-W
tkādreizesot arī daMd|a_
lalvenajos j.autā.iumos, _piem _
*^ par Maršala planu, Ode|
^robežlīniju, ASV IKjtf^
Ijā vai padomju reparaig
Uaktori par imfff^
igti un:visi vienā b a l s a « .
I nē'V: Uz līdzīgw_^ J a f 5
as ministru prendentv^
.Zeidevics, varēja, atbd^.
LMums nav ^"^i.
I:vi:si kopā veļamies
Art vissvaii^as vag^^^^^fc
L korespondentiem ^151,;
k bezv iņpiaevmad onņeieesiont, ,n eP. a^^āi
^ par politiku. 0^
te;. • •
ķtinot laikrakstu j)a^afj
b eksemplāriem (''"^.^5;^
P, maksā RM..T.--^J'„e-
Utpfitai", kas m^^ņ^-
bt koUektivi vairāk
tplāriem — R™. "•'^ ...
' eks.i bet ar „Atpu^
par eks. SludmM«m
I RM. 3.-- par vienf e ,^1.
edrindu vai tai.a^^^';„#
piederīgo meklesai^^^. ^a-fiumi
pa puscenu, P*^' .miinā-f
ka RM.:6.- par ^'
P"- : •-'^ -siltai-
fOruemspi, onndauednacse aPd'r^«'eljTamjf<
lai". (13b) G«"^burg^/«^
tmeister-Lar,dinaan-J'V
w
i -:
i ' .
0.1
i,f.,
•5
AMERIKĀŅU./OTLI^^^ ..VIETNIEKS PRASA/SODĪT-BERLĪNES'
SĒD: VADĪTAJlļS : P A R ; ' B R p S ^ ^^
Padomju Kiintārģiil^eniators Vācijā ma/ršals Sokolovskis sestdien ar
visu savu Štabiļ atstāja paša šasaukio sabiedroto konirolpiadoiņes sēdi
Berlīnē, iepriekš paskaidrojis, ka rietumvalstis saārdījušas im apraku­šas
kontroiimdomes^ darbu un tādēļ viņš neredzot nekādas nozīihes sē­des
turpināšanai. P-Sc sēdes da:lībnieku-ameŗik domām, padomju de­legācijas
dcinaisštvīīīčija bij,usi iepriekš sa^ŗatavota un arī Sokolovska
beigu paziņojums nolasīts no iepriekš sagatavotas lapas. Pēc visu ^t^^
Tictumvalsiu miiiiār^uberņātoru d'^mām, ai- Sokolovska rīcību vienīgi
pārtraiJkta viena kontrolpadoņies sēde, bet ne visa padomes darbība.
Nākošajai koritrolpadomcs sēdei butu jānotiek šodien, un^^^^^v rie­tumvalstu
pārbīdes iestādēs Berlīnē pastāvēja uzskats, ka sēde arī no'-
kūmiem, būtu pietiekams pamats ap^
cietināt un 'notiesāt visu Berlīnes
ŠED vadību, ; t o .amerikāņu; militā­rā
valdība" tomēr ^nļegribot darīt,; b>et
vienīgi prasot SED: tuvaķ. paskaidrot
savu rīGibu.. SpD iesniegusi .paskaid­rojumu,
-kurā apstrīd,' ka miņētā^
brošūra saturētu apvainojumus ASV..
Pulkvedis Haulejs teicās, ka, pēc vi-'
ņa domām, Ģsot maz starpības starp
ŠED: un iSFSDAP rīčībās^^^^^^^^^m^
Pēc sociāldemokrātu partijas iesnieg­ta
• saraksta no Berlīnes trim rietu­mu
sektoriem pazudušas bez vēsts
1600 personas, kas liekot domāt par
polīti.skām vajāšanām. Šai jautāju­mā
vēl esot gaidāms amerikāņu mi­litārās
.valdības galīgs atzinums.
Pieminētā brošiira esot izdota ar
padomju iestāžu piekrišanu.!
Līdz šodienai Berlīnē tomēr ne­darbojās
neviena kontrolpadomes'
apakškomisija, jo padomju pārstāvji
atteikušies ; piedalīties. Vakar gan
notika sabiedroto komandantūras
apspriede.
Angļli: militāras valdības pārstāvis
Berlīnē piektdien atsaucis baumu,
it kā,ģenerālis Klejs plānojot apvie­notajā
joslā sastādīt 500.000 vīru lie­lu
,,vāču armiju". Šādas ziņas pa­rādījušās
čechu presē, Maskavas ra­diofonā,
un pēc tam Berlīnes ' SED
pre.se. Kaut gan' ģenerālis Klejs šo
..smieklīgo baumu" atsaucis, tomēr
daļa ļaužu ticot šīm baumām un
viņa birojā Berlīnē nepāitraukti pie­sakoties
„vācu ^ brīvprātīgie", prasot
tuvāku informāciju.
• Pirmo reizi pēc Parīzes konferen­ces
sākšanās piektdien Berlīnē sati-
Iv.ās trīs rietumioslu .militārgubernā-tori.
• Kā ziņo.„New York Herald Tri-:
bune", tas bijis ievadījums trīsvalstū
apspriežusērijai, kurās starp; citu:
esot paredzēts izstrādāt > okupācijas
statūtu .RietumVācijai.
•' ,.Daily .Mail" ziņo, ka, pēc Berlī­nes
sociālistu . preses ziņām, krievi
un vācu komunisti" plānojot neko-mūņistisko
• politiķu . masu arestus
padomju .'.oslā. Saksijā jau esot aiz­turētas
32 personas. Notiekot arī
..izpildkDmiteju"." dibināšana. Uz
Štutgai^i; atbēdzis' Saksijas-Anhaltes.
landtāga , viceprezidents Hennemans.
Viņarn lairaējies aizbē^^^^
ma durvīm jau bijuši apcietinātāji.
. A^lcietināsanas / pastiprinājušās: sef-yišķi
pēc Prāgas apvērsuma. ;
: Apvienotās joslas^ saimniecības pa-
•dpme'izslēgusi' uz 2 mēnešiem pado­mes
locekli komunistu Malvsi Reima-ni:
no• angļu joslās.• kad viņš atteicies
atbiinet^ uz'jautājumu, vai viņš arī
•.piekrītot - komunistu,'apvainojuiņam,
• ka .,;visi vācu politiķi, kas darbojas
par' labu ^apvienotai joslai, 'ir.m:
' Maršals Sokolovskiskas scs
nas sodi sasauca un vadīja, sēdes ie­vadījumā
prasīja iztirzāt Cechoslo-vakijas,
Polijas un Dienvidslāvijas
trīsvalstū konferences Prāgā ; izdoto
komunikē,, bet trīs pārējie; militār-gubernātori
/to noraidīja, jo : tāds
jautājums-ŗneietilpstot kontrolpado-mes,
bet gan attiecīgo valšt^^ valdī­bu
kompetencēs. Sokolovskis atbil­dēja,
ka nevēlēšanās sadarboties ar
Prāi:(as konferences trīs. valstīm lie--
cinot, ka rietumvalstis kontrolpado-mi-
vairs nopietni neuzskatot. par
Vācijas četrvalstu pārvaldes orgānu.
Pēc tam Sokolovskis iesniedza me­morandu,
kurā prasīja, lai trīs pā­rējie,
padomes locekļi ziņotu par
direktīvām, kādas - tie. saņēmuši:'sa­skaņā,
ar Londonas, trīsvalstū kon­ferences
lēmumiem. Sokolovskim uz
to atbildēja, ;ka Londonā nekādi lē-:
mumi nav pieņemti un nekādas di-reķtīvas
rietumu militārgubernātori
nav. saņēmuši.. Ģenerālis Robertsons
vēl norādīja, ka padomju delegācija
gaņ nav 'ziņojusi kbntrolpadomei
par vairākiem patvaļīgas rīcības ga­di
jumiem, piemēram, vācu saimniē-cibas
komisijās nodibināšanu pa-
'^mn joslā un „tautas -kongresa"
ļsto. darbību.. Solvolovskis atteica, ka
Hobertsons .no viņa vēloties „tautas
ļj^f^esa": aizliegšanu. Robertsons
• "'ja: ,.Es neprasītu no sava pa-
^ollēgas,.lai.viņš nogalina sa-vjī
miesīgu bēniu. Paša bērni nav
•Jāgalina, bet. jāiekauj, ja nerātni."
Kad rietumu militārgubernātori
palika pie savām domām, ka viņiem
l^av , ņoivas' ziņoja.ms, Sokolovskis
ļ^'ViLka no kabatas un nolasīja savu
"^^ļgu paziņojumu un līdz ar . visu
padomju delegāciju atstāia kontrol-padomes
sēdi.-Ģenerālis • Roberts'ons
^'adija, ka Sokolovskim kā priekš-
;-eciim. nav bijušas tiesības bez .pā-
•ļ.^Jo_ piekrišanas sēdi^'bei^t. Generā-"
^5 Klejs izteicās, ka tuvākajās die-.
ļ ^ , notikšot: sazināšanās par.na^
ļ^^ļ.-un norādīja uz Sokolovska for-
-^^^liejumu,,. ka viņš neredzot nekā-
•^^s nozīmes turpināt.:..šo :sēdi"..:^ :
. . ļ G p r i e k š ē i ā : d i e n ā .Berlīnei
komandants.ģenerālmajors. Koti-
^^^t^^^'^^^^ sē-
^5 ^aeica līdzic^us pārmetumus .rie-
.'ļ^^vastim.. .apsūd7;r)t: t ā s : ..Bed
.Starp
^^•^^slcata .noteiktu .sakarību. Pirms"
A O i i K D v a : uzbrukuma': Berlines'-ame--
^^a.ņu .komandants-.pulkvedis • Hau-
^s. mn'ādī-^ā,.:ka S^D'i7dQt:ā,:b::c-ž-ū-
•^'-'.Gangsteri: darbā"-^
!7n • •
pārvaldes ^ iznīcināšanā',
^.Otikōva un: Sokolovska:rīcī-
^JPiata-B,erlrnē,
:^'fin.oiu.mus -n'
. AO • patlaban
satur;, .spēcīgus:: ap-:
merikāņu ::tautai, ^un..
. 'i^^-vj^s-^ spēkiem un.-SED-: vadītā-^
.^ni izteicis/-brīdinājumu. Saskaņā.
>Bb:edroto;kontK>iDadomes notei-vēji
• pret: Vācijas vienību". ::
•r':-'-:,:;-.:: : ' , - : : : N Y H T . : D M . . N Z
PĒČ LmĻDIENĀM NOTiKS
•: Lcp S E S I J A : - U N : : L O A - K O N - ::
'.:..;::::;':: :::-".,Fm'^^^
, : S arunas p ār sadarbību starp:
ILOA; t^^^
st|vjiēm notika 18.' uņ 19. martā
:Saeimas priei^šsēža V. i . J . : Ran-cana
vadībā. ::Taņīs no :LCP' pu-:
;'ses: piedalījās :priekšsēdis ; J.
: Celms: imvicepriekšsēdis V. Ja-nunas,.:
bet ņo: LDA pnises >^
priekšsēža .v. i, A .Klīve uh :pi:Ģ-i
: V. BastJānis, R.
Ļiepiņš: un V.; Skaistlauks. Ko-tbkolēja
B. Kruķa,
Par apspriežu bazi vienprātīgi
pieņēma LCP Babenhauzenas se­sijā
apspriesto Latvijas Nacionā­lās
Padomes statūtu proj ektu un
LOA statūtus. Divu- dienu lie­tišķās
un draudzīgās pārrunās
apspriežu dalībnieki vienojās par
': to, ka: 1. jatina organizācija no­saucama
par Latviešu Nacionālo
Apvienību (LNA),V2. tās mērķis
nr : Latvijas atbrīvošana, tautas
saglabāšana un latviešu :organi-
• zāciju. sadarbība un 3. apvienībā
ieiet, uz paritātes pamatiem, t. i.,
ar vienlīdzīgu delegātu skaitu
Latviešu CP, Latvijas CP unka-pavlru
pārstāvji. Bez tam pie­ņēma
arī jaimās organizācijas
(LNA) statūtu tekstu. Vienoša­nos
nepanāca un'atklāts vēl pa­lika
jautā jiims: par pārējo LOA
ietilpstošo: organizāciju . pārstāvī­bu
un to pārstāvju skaitu. :;
Par sarunu gaitu un v rezultā­tiem
galīgā lēmuma pieņemšanai
V abas puses: ziņos i savām organi-
: zāciļām. ^:LCP, sesija; . uņ tāpat
LOA konference sanāks pēc Liel­dienām.
Cerams,; ka līdz tam
laikam domstarpības abas puses
vēi pārbaudīs savās mājās un
ļ galīgo vjienosanos panāks.
agaiaa jaunus
padomju prieMliķu
musj
1
Diplomātu aprindas Ankarā pare­ģo,
ka jaunais padomju vēstnieks
Turcijā drīzumā iesniegšot Turcijai
līdzīgu padomju draudzības pakta
pr i eks l ikumu ka Somijai. Turcija to -
mēr to nekādā gadījumā nepieņem­šot,
— ziņo „Die VVelt."
Turcijas ārlietu ministrs pēc at­griešanās
no Parīzes konferences
paziņojis, ;: ka pievienošanos Briselē
parakstītajam piecu valstu; paktam
pagaidām; neuzskata : par Turcijai
izdevīgu, bet gan sekojot visām sa-runām.
par \ienošaņoš rietumos: ar
lielu interesi. -•:
Amerikāņu aģentūras AP un. INS
ziņo, ka apstiprinājās baumas par
ievērojamu spēku koncentrēšanu
Grieķijas •.: kaimiņvalstu pierobežā.
Šais apgabalos atrodoties ap 30.000
labi. apbruņotu vīru, kas acīm re­dzot
gatavojoties iebrukumam Grie­ķijā.
Dienvidalbānijā ati'bdoties trīs
starptautiskas brigādes, kas veidotas
visvairāk no albāņiem; grieķiem un
maķedoniešiem. \ Grieķijas ..: valdība,
sagatavodamās .jaunu uzbrukumu
atvairīšanai,. . izsludinājusi likumu
par vispārēju mobilizāciju ikā vīrie­šiem,
tā sievietēm
ŅZ, DM
Sestdien Romā, Parīzē un Londonā vienlaicīgi publfcēts ASV, Liel­britānijas
un Francijas lēmums atbalstīt Triestas apgabala atdošanu Itā­lijai.
ASV šinī jautājumā iesuiegusi notas Padomju Savienības un Itālijas
valdībām, bet norakstu piesūtījusi arī Dienvidslāvijai, Pēc BBG ziņām,
esot domāts sasaukt jaunu četru lielvalstu konferenci šai jautājumā, bet
AP ziņo, ka rietumu valstis grib runāt par to Drošības padomē, kas līdz
šim laikam vēl nav varējusi vienoties par Triestas gubernatora izrau­dzīšanu.
ASV notā norādīts, ka rietumu valstis jau Itālijas miera līgu­mu
sarunu laikā atbalstījušas Triestas atstāšanu Itālijai, jo divas treš­daļas
no apgabala iedzīvotājiem esot itāļi, bet pašā Triestas pilsētā patj^
90 pi*oc. esot itāļi. Padomju Savienība esot priekšlikumam tik ļoti pre­tojusies,
ka rietumnieki piekāpušies, lai vispār varētu miera līgumu pa^
rakstīt. •..•:---^''-"::-':•,:•• ':•'': ..•:•:.:•••:''';'•• ^,':"-- '•'•^•^i
Francijas ārlietu ministrs Bido,
kas sestdien Turinā parakstīja ļta-lijas
un Francijas muitas .ūnijas un
tirdzniecības līgumu, izteicies, ka
Francija atbalstīs ne vien Triestas,
bet arī bijušo Itālijas koloniju atdo­šanu
itāļu apsaimniekošanā., Rietu­mu
valstis drīz aicināšot Padomju
Savienību uz konferenci par miera
līguma revidēšanu. ;
Pēc UP ziņām, ASV notā Triestas at­došana
Itālijai pamatota ar norādīju­miem
uz to, ka Drošības padome ne­varot
vienoties par starptautiskā ap­gabala
gubernatora iecelšanu, bet
tai pašā : laikā rietumvalstīm esot
pietiekami daudz pierādījumu, ka
'.starptautiskais apgabals" praktiski
pilnīgi iekļauts Dienvidslāvijā.
Dienvidslāvijas ārlietu ministrija
iesniegusi oficiālas protesta notas
visu triju rietumvalstu sūtņiem Beļ-gradē.
Notās norādīts, ka, pēc Bel-grades
valdības domām, rietumvalstu
rīcība nozīmējot apzinātu Dienvid-siavijas-
Itālijas vienošanās aizkavē­šanu,
jo vienošanās par Triestas
brīvvalsts gubernatora ieceišan
gandrīz jau bijusi panākta, kad pa-kļ^'
ziņots ASV, Anglijas uri Francijas i
jaunais priekšlikums.
Rietumu paziņojums radījis . lielu,
sajūsmu Itālijā un tikpat lielu pār- i •
steigumu un sašutumu Dienvid.sla- ļ
vijā, kUr tas nosaukts par ..reakcijas \
priekšvēlēšanu manevru". Dicņvid-'
slāvi jas sūtnis Vašingtonā izteicies, i
ka priekšlikums vēl vairāk saļasina'-ļ
šot starptautiskās attiecības, kamēr
Maskavas radio pirmajos komeKtāros j
nosaucis to par ItaUjas. miera ļlīgumaj,,.'-
,,revīziju aiz padomju mugurās, kas i
nebūt' nenotiek itāļu tautas intere-
J l . - f . ;
ses . i
Itālijas komunisti ir ļoti grūtā stā- i
voklī, jo' pretoš an ā s rietumu priekš - i
likumam nostādītu tos sliktu patrio-,;^,
tu lomā. Par spīti tam To]lati pa-;;'
teicis, ka viss esot ^tikai ASV ma-'
nevrs vēlēsa^m priekšvakarā, bet
komunists Teračini, kas^bija satver-,
smes sapulces priekšsēdētājs; patcicis,|
'ka lēmumts ir ,;īsts nākošā kara ie-}
mesls".
• BBC, ,NZ
ASV pēkšņi paziņo, ka vaii's
nepiekrīt Palestīnas dalīšanai
ASV pārstāvis Drošības padomē
oficiāli paziņojis, ka ASV pagaidām
nepiekritīs Palestīnas dalīšanai, at­sauc
agrāko priekrišanu šim plānam
un tā vietā ieteic radīt fiduciāru UN
niandātu zemes pārvaldīšanai.
Priekšlikuma realizēšanai ASV pie­prasa
sasaukt ārkārtēju UN pUnsa-
Gromiko nekavējoties protestēja
pret priekšlikumu, kas runājot pre­tim
pagājušās pilnsapulces lēmu­miem.
Viņš paziņoja, ka nevar tu-,
vāk izteikties, kamēr nebūs saņēmLs
j aunas in strukcij as. Fran ci j a un
Ķīna turpretim paziņoja, ka atbal­stīs
amerikāņu priekšlikumu, bet
Lielbritānija, kas līdzšinējās sarunās
nepiedalījās, arī pai" šo priekšliku­mu
negrib izteikties.
Amerikāņu priekšlikumu, kas pā­rējiem
delegātiem bija pilnīgs pār­steigums,
AP iz.skaidro ar to, ka paš­reizējā
momentā Vašingtonas valdī­ba
nevēlas saskaldīt amerikāņu spē­kus.
Bez tam tā negribot uzņemties
risku, kas saistītos ar amerikāņu un
padomju kara.spēka vienlaicīgu no­sūtīšanu
uz Palcstīnu. Tai pašā lai­kā
esot skaidrs, ka Palestīnas pro­blēma
būs viens no svarīgākiem strī­dus
āboliem ASV prezidenta vēlē­šanu
kampaņā.
Žīdi, saprotams, par ASV priekš­likumu
sašutuši, bet arābi gavilē.
:,,New York Herald Tribime" spe­ciālkorespondents
Jeruzalemē ziņo,
ka pēdējā laika notikumu dēļ, kas
pierādījuši angļu negrozāmo vēlēša­nos
Palestīnu patiešām atstāt, arābi
esot izšķīrušies sākt ilgi pieteikto
lielofensīvu pret žīdiem agrāk nekā
domāja līdz šim, un katrā ziņā pirm.^'
15. maija, kad oficiāli beig.sies angļu
mandāta tiesības. īstais ofcinsīva.'-
sākuma datums, protams, ir arābu
militārs noslēpums, bet militārie va­dītāji
paskaidrojuši, ka vēl tikai gai­da
lietainā laika izbeigšanos, lai ie­vadītu
„vingrināšanās uzbruKumus![
žīdiem tādās vietās, kur tie' vļisvārī-r
gāki skarami. Zīdi uz to atbildot t i ­kai,
ka arābu uzbrucēji „piļ3dzīvo^
pārsteigumus". Abas puses ^apgalvO,,
ka, par spīti 1700 upuriem pēdējo
mēnešu laikā, īstas cīņas vēl nemaļi
nav sākušās.
Arābu.brīvprātīgie pulōējoties'Pa-lestīnas
pierobežā arvien lielākā
skaitā. Visvairāk viņi nākot caur
Transjordāniju. „Jarmuku" armijaļs
skaits, pēc šī korespondenta ziņānl,
jau pārsniedzot 8000. |
Sīrijas pārstāvis Drošības padomē
paziņojis, ka Padomju Savieriība aii-balstot
Palestīnas dalīšanu tikai, lai
kaitētu arābu un amerikāņu labāim
attiecībām un kavētu Eiropas-atjau­nošanu.
Pēc viņa domām/komunisli
ar to gribot panākt; 1./arābu uh
amerikāņu attiecību pasliktiināšaniļi,
2, kavēt naftas apgādi > Eiropas, a1-
jaijnošanai,. 3. iegūt bazi^ kap.spēka
novietošanai Vidējos austrumos. 4.
veicināt komunismu Palestlnļas žīdu
starpā. .V--.. •;,•:..;, .k;,.:.:
NYHT, NZ, DM
:iWii i i
•l'-ļ;
^1 \--:\: