Bavarijas Latviesu vestnesis, April 18, 1947

              KO NOZIME C A N G K A I S E E A U Z V A B A P H JENANAS
Maskavas konferenees, Truniaia
priekSlikumu un d t u rietumu poll-tlkas
notikumu enä itin itä gafäm
aizslldeju§i notikumi Tala jos austru-iriös.
Pagäjis jau gändriz mehesis,
kops Cängkaiseka armijas '^inä gu-vuäas
uzvaru, par ko kädreiz butu
^i^öjusas pasai^es^^ p^^
lappuses. Kuomintanga armi jäs
virspavelniek5 ^enerälis Hu Tsung-nans
licis nogäzt komunistu virsaiÄä
Mao Tsertunga statuju lieläs pilse-tas
pievärte un pasa pilsetä licis uz-vilkt
di^/padsmitstaraino nacionaläs
j^inas saules karpgu; ' ^
lielä pilseta, kur tas notids, ir
Jenanäi kas desmit gadus bijusi l^h
nas komunistu galvaspilseta un sva­rigäkais
centrs. Komunistu speki
atkäpusies uz ziemejiem un gata-vojas
radit sev jaunu galvaspilsetu.
„jenanas radio" sai starplaikä atkal
säds darboties^ lai gän vei nav z i -
näms, no kurienes Isti tas raida.
^inas korniinisti izveidoja Jehänu
par savu galvaspilsetu 1937. gada
pec 10 000 kilometru gaf ä; „pärgä-jieiia"
no vii;iu ajgräkäs bazes I^inas
dienvidos. Yirp, iedrta mäjpkjus,
iestades, slimnicas un fabrikas dziji
dzeitenajä klinti, lai pasargätos pret
japäijiU un näcionälistu bumbäm, uh
driz pilsötädzivoja 50000 dlveku.
Komunisti no turienes pärvaldlja
100 miljonu Zieme}^Inas zemniieku
un ceturto daju no ^^inas zemes,
kaut ari ta i r mazäk auglTgä daja.
Visus §os gadus tie bija spejusi pa-sargät
Jenanu ka pret japaniem, tä
ari pret Cangkaiäeka nadonälistiem.
Taöu jau pagajusä gada novembri
atzina, kä nevares to yairs no-turet,
un gapas kamieju, mu}u un
apkrautu kuliju karavänas evakueja
no turienes visu, kas varetu Dut no-
,Time** komentätors, rakstot par
Jenanäs kriSanu,. piezime: „Väcu
militärists Klauzevics ir sacijis:
,Sabledribas noskai;iojumu veido ar
lieläm uzvaräm un ienäidnieka gäl-vaspilsetas
okupesanu.* Jenanas
ieijem^ana nav liela uzvara, bet tä
katrä zii^ä iespaidös ;^inie§u no-skaijiojumu
un stiprinäs uztidbu
CangkaiSeka valdibai."
Jenanas ienemsana patiosi nav
bijusi liela miiitära uzvara, jo Gang-kaiseka
speki iegäjuSi tuksä un pa-niesta
pilsetä. Vecais. Jenanas ra-diofons,
tulit pec atdzivosanäs ,,kaut
kur Sensi ziemejos", a r i pasteidzies
pazii^ot, ka komunisti turpina veco
. taktiku ,»mainit tuk§as pilsetas priat
kritusiem Kuomintanga kai-avi-riem",
lai gan vei pirms menesa tas
pats runätäjs atradäs Jenaiiä un
teica, ka komunisti aizstäves so p i l -
setu lidz nävd. Tas pats Taiditajs
ari, ka, „jo vairäk
§eks koncentre spekus, jo lieläkas
briesmas tam draud". Un „TimQ"
piezime, ka Jenanas radibfons pa-
Kdzejis minet miklas ari tiem, kas
joprojäm vei äauboties, vai ^inas
komOnisti tiesäm neesot tikai agrär-reformu
tikotäji, kamnav nekä kp-piga
ar komönistiöm citäs zemes.
Jenanas radiofons dibinäjis savas
näkotnes ceribas uz ,,zimigiem noti-kumiem
ärpasaule". ^^^^^S^^
Par Hertas LQses, Ata Tdchmai?a
un Hugo Strausa koncertu Ingol-
§tate väcu laikraksts „r)onau Kurier*'
raksta: „Reiz atkal pavisam skaidri
vargja sajust, ka lielas mäkslas
priekää zud valodas un tautibu ro-beias.
Herta LQse dziedäja ta, kä
mQsu Emmi ja Leisnere. saväs labä-kajäs
dienSs, ar lii^li«Vu, lidz pede-jam
pärvalditu balst pilnigi izvei-dotä
izteiksme. Atis Teidhmanis ap-vieno
toijia skaisturau ar neaprobe-iotu
techniku. Pianists Hugo Strauss
äiicärtigi piekjävigs. Plastika, skaid-ra,
8ik)äa^ gara piina
„Schwäbische Landeszeittmg** mu-ittitilj:
is LQsi apzime par lielis-leu,
Teidimani-^par jaimu un apdävi-nätu
un Strausu par tedmlski un
mazikäli Joti apdävinätu mäksli-
Bieku. Maksliiiieku koncerts' Augs-burgfi
pierädijis §o mäkslinieku aug-stas
spejas. AtzimSta LQses" parlie-oinöSä
iztgles gp§ja un balss kvali-täte,
kä ari Teidimaijia teicamais ät-
&kai>ojums ipaäi to^u augääs. Vls-
Helakäs izred^es esot Strausam, k u -
?a spele ari garigi }oti discipllneta.
Ka pie baltieMem biezi, bijusi vero-jama
tendenee uz virtuozitäti.
Teodora Tomsona dzejolu krä-jums
Saita: elpa' iznacis Dzintärze-mes
apgäda izdevumä Eslingenä.
The New Word §igada 1. burtnica
izÄkusi ar E. Ädamsona, V. K.
l ^ j u s a , J . Jaunsudrabi3;ia, J . SUh^,
A. JgrUmä un J . Rudziäa rakstiem.
Burtnica bagätigi ilustreta.
Baltiesu trimdinieku darbu salons
säds d«u:boUesGesthaditas pilsetä
(angju joslä) Salona pircejiem pie-ietami
kerämikas izsträdäjuini, kok-griezumi
un rota^ietas; P
V. Freija tulkojumä zviedru valo-dä
Stokholmä tuyäkä laikä iznäks
Andreja Egliäa dzejojunss Dievs,
Tava zeme deg.
esot ,4qi2e Ai^erikä** un „Padomju
Savienifeas uzvaras saimniedskä
jaunuzbQvö up ärpolitikä."
Kuomintanga sp§ku ^enerSlStaba
Sefs Cens Cengs pec Jenanas ie^em-äanas
esot teids: „Mes ceram
sagraut komönistu galvenos spekus
tris meneSu laikä. Ar to gän ne-
(k»naju, ka pieveiksim visus komQ-nlstu
bru^otos spfSkus. Saprotams,
ka paliks pari „maisi". Domäju t i ­kat,
ka ienaidnieks beigs ekslstet
kä formäla brui^ota opozidja."
Cangkaiäeka generä}! daudz neba-
2ijas par partizäniem, jo tie nespeja
nopietni apdraudet ari japäi;iufi.
, J i f e " spedälkoresponderits vii­nas
pilsötm kara laukos tomer do-ma,
ka taisni partizänu de} Cang-kai^
ekam kläjas visgrötäk. Kä na-donälisti,
tä komGnisti esot atzinusi,
ka viijLU svarigäkais uzdevums ir
sargät savas un iei;iemt pretinieka
dzelzceja linijas, kas joprojäm* ir
yidiigäs satiksm^s arterijas vairäk
kä desmit gadu ilgä kara nopostltajä
zeme. NoguruSajai, bada mäkta-jai
kinieäu tautal §is karS nozime
neaptveramus dlveku un vertibu
zaudejumus. Amerikä l^inas pilsoriu
kara turpinäSanäs nozime lieläko
diplomätlsko zäudejumu pec kara.
Mar§ala veltigais m§äinäjums sa-mierinät
komunlstus un nacionälis-tus
pierädijis, ka A S V pärvertejusi
savus spekus, iedomädamäs> ka
Viena gada laikä vares panäkt to,
ko nav värej u§i panäkt daudzi l y i -
nas vestures gadu simti — viena
laikä radtt demokratiju un mieru.
Pilsoi^u kari, kas tagad iededzies
Ipnä, par visäm lietäm tätad izvei-dojies
dzelzeeju de}. Tie i r vienigie,
kas daudz maz atlauj atvairit badu
no plasiem apgabaliem. Cangkai-
§eks täpec pagäju§ä gada novembri
säkä ofensivu, lai atgutu Luhghaijas
dzelzce}u, kas sl^ersö Ziemelkinu no
austrumiem uz rietumiem. Otrs ofen-sivas
uzdevums bijä saäkelt ko­munistu
spekus Sangtungä \m at-spiest
tos zemes iekSiene, kur tiem
bez apgädes linijäm butu jäpärtiek
t i k a i , no pa§as "zemes ra^ojumiem
un täpec vien" näktos savus spekus
samazinät. Carigkaiäeks täpec saka
frpntälu uzbrukumu, bet komtoistl
driz atzina, ka nespes pretoties, iz-vairijäs
no lieläm kaujäm, atkäpäs
un centäs traucet ienaidnieku ar ne-gaiditiem
sänu uzbrukumiem. Par
spiti tam, ka Gängkaiäeka ricibä ir
amerikä^u lidmaSinas, labi apgädä-tas
bruTiotas divizijas un daudz mo-demu
kara riku, kaujas joprojäm
ir käjnieku cinas.LidmaSinas un
tanki neder pret partizänu grupäm,
kas uzbruk peksi^i im atkal pazud
kälnos. Kara gaitu joprojäm nosaka
tas, cik ätri spej virzities ziläs u n i -
förmäs terptie Cängkaiseka käjnieki
un cik ätri tie spej ieijiemt un nostip-rinät
näkoSo dub}u appludinäto
demu.
: „Time" korespondets attelo poli-tisko
ainu Cangkai§eka puse ar da-zäm
ainäm no debatem Kuomin­tanga
centrälkomitejas sede. Sir-mais
Ifinas ärlietu ministrs Vangs
Si-öi, ko vispär uzskata par „progre-sivi
zinätniskäs" grupas pärstävi,
ziijiojis par pagajusä gada ärpoli-tiku.
Tikai nedaudzideputäti klau-sijuäies.
toties ska}as bijusas vii?u
kritiskäs piezimes. Seno mandarinu
svärkos terptais K u Geng-tins tei­ds:
„Mes mocamies vai nu ar bai-lem
no Krievijas, vai • ari ar naidu
pret to. Neviens, ne otrs nav parei-zais.
ASV un AngHja iei;iemu§as at-klätu
nostäju pret Padomju Savie-nibu.
Mes jari varam to darit. K a ­pee
mes neesam protestejusi pret
Mandiurijas izlaupiäanu?**
A r i dti kritizejusi ärlietu mi-nistru,
kam neesot pietiekami daudz
drosmes. Beidzot Sao Li-ce, kas ta­pat
terpies garos mandarina svär­kos,
aizstävejis ärlietu ministru:
„Mums jäatceras, k a ?:inai un Pa­domju
Savienibai ir gara kopiga
robeza. Mums jäbut draudzigiem ar
Krieviju. Ärpolitikä mums jäbut
uzmahigiem. Sifl nav istais laiks
neapdomigai varonibai."
K u Geng-tins tomer nerimies:
„Mes visi zinäm, k a mums gara ro-beza.
Bösim droSi, bQsim stingri un
noteikti, tad ari pret mums izture-sies
noteikti un ar depu." Sapulce
vi^am aplaudejusi.
Beidzot atbildejis pats ärlietu
ministä^ Vu)& atgädinäjls, ka är­politikä
var but sekmiga tikai, ja
valsts vienota. Ja nav iespejams
visas valsts apvieno§ana, tad vismaz
partijai jäbut vienprätigai. Pec tam
Vangs paskaidrojis, ka no visam
kritikäm redzams, kä vi^g: näv
istais virs savä posteni. Vii;iä patie-säm
butu pateicigs, ja vii;iam at-
Jautu atpusties. Kritizetaji nav tä-dej
apklususi. Ministram esot jä-prot
uzklausit kritika. Un Gangkai-
§eks pazipojis: „Visi grib atkäpties!
Kam lai es iesniedzu atlugumos?
Jus paliksit savä posteni." Divas
dienas veläk GangkaiSeks pazirioja
partijas sesijai, ka uz^emas pilnu
atbildibu par Vanga ärpolitiku un
Kuomintanga cehträla komiteja pie-iTiema
rezoldciju, kas uzslave ärlietu
k(Mnisi)u. I4>.
P e t e r i s E r m a n ls
meiteriu enas
Ka sapnis tas, ka paradiba bija:
Man alzslidgja garäm enu vija.
No enäm skata tverama neviena;
Kä S^lrtu ledus pläns, kä stikla siena.
Tadvienu balsi saklausiju es:
,,Täs — agri dzivei liegtäs meitenes;
Ne sieväm .k}Q^^^
tam,
Ne Jatmaväm pat, pilnam plauksto-
, §äm.'*
Tas, bäli slidpt, aizvijäs bez steigas,
|: vitnei skumjäkai, kad bus tai
M a ^ 41tu^is pekgpi sirdi skä^^
Tai mirkli Tu man garäm aizslideji.
Daudziem tautiesiem ASV dzivo
radi vai pazirias, ar kuriem tie grib
sazinäties. Bet biezi i o tuvinieku
adreses pazuduSas. Piederigo sa-meklesanai
pastäv UNIlRA's mekle-
Sanas birojs. Palidzibu sniedz ari
latvieäu biedribas Amerikä. Tomer
ir vei käds cits ce}s, kas, §l^iet, tau-tieäu
vairumam nav zihäms, kaut
gan tas darbojas ätri un daudzos
gadijumos ari palidz. Ja vien zinä-ma
pilsetä ASV, kura meklejamä
persona dzivojusi, " tad ieteicams
rakstit tiesi täs pilsetas Amerikas
Sarkana Krusta nodalai (American
Red Cross), kur m^klejamais dzi­vo
jis, un luj?t palidzet attiecigo per-sonu
sameklet. I/)ti svarigi piepra-sijumäuzdot
visas iespejamäszi^as,
t. i., meklejamä nodarbosanos, vai
pieder nekustäms ipasums, veikals,
uz^emums, kädä nozare, vai i r A SV
pilsonis, kad beidzamo reizi sai;iem-tas
zinas utt. Sie dati }oti atvieglina
un paätriria sameklesanu.
Amerikas Sarkana Krusta noda}a,
ja tä atradusi meklejamo, tam tele-foniski
vai ar pärstavja apmekle-jumu
pazino, ka to Väcijä mekle,
uzdot mekletäja adresi, lai tas piits
varetu sazinäties. Mekleäanas pie-prasijuma
vestule järaksta ang}u
valodä. • • I. R.
ASV zaudejmni 2. pasaules kafä
pec jaunäkäm statistikäm bijusi
313.000 kritusu. ASV militärais per-sonäls
sasniedzis 1Ö.200.000. Kars iz-maksäjis
340 miljardu doläru, t. i., ap
87,5 pröc. no visas tautas kapitäliem.
Izdevumi, kas tiest saistiti ar karui
lidz 1972. g. sasniegSot 700 miljardu.
Jäuno vasaras laiku atteikuääs at-zitvairäkas
Algejas^ draudzcs. Vis­maz
trisdesmit / ciemi nav savus
pulkste^us pärstätijuäi, lai gan ie-mesli
nav lidz §im pazinoti^
Nesen pagäja divi gadi kopg pa­domju
annijas atbrlvoja Vini. Pil­setas
lielvecäkäis bija aicinäjis ria-mus
§ai dienä karogot, bet, kä ziijiO
DENA, karogu tÖmer bijis }öti maz.
Iznidnät ätlikusäs Hitlera laika
pastmarkas nolemusi sabiedroto
kontrolpadome,
Ilja Erenburgs paskaidrojis, ka
arherikaijLU radio raidijumi krievu
valodä esot naidigi un apvainojot
Padomju Savienibu.
Vädeli pasi vares izveleties man-tas
amerikäQU apriipes sainisos pec
ipaäiem cenu katalogiem, kurus iz-dalis
Vädja. Vajadzigo summu gan
vajadzes iemaksät dolaros Amerikä.
kädä Skötijas viskija fabrikä pär-pratuma
de} atgriezts aplams kräns
un 3500 1 laba viskija 5000 märcii:iu
vertibä iztecejuM upe. ledzivotäji
vei 5 km lejpus fabrikas varejusi
sagar§ot viskiju upes udeni.
yiens izpleti^a lecejs izgläbiJS ötru,
kura izpletnis nav atveries, satveröt
to gaisä aiz drebem un noturot vipu,
kamer abi laimigi nolaidusies. Tas,
pec A P zipäm, noticis kädos manev-ros
Alaska.
Ar slepenu rikojumu krievu yirs-niekiem,
kä zii:io „Daily Mail", aiz-liegts
draudzeties ar citu sabiedroto
virsniekiem un ieredi^iem sabiedroto
kontrolpadome Berline. Konirolpa-domes
restoränä tagad krievi s§iot
vieni vai kopä ar po}u un dienyid-slavu
virsniekiem. Neesot zinams,
vai riköjums izskaidrojams ar to, ka
krievu virsnieki päräk interesejas
par rietumu idejäm, vai ar Trume-na
rmnu VaSingtonä.
Jaunam anglu stradniekam Bir-mlnghema,
kas bija zaudejis öetrus
labäs rokas pirkstus, operätivä ce]ä
pieaudzets viens kreisas rokas
pirksts un tädejädi atkal abas rokas
padaritas darba spejigas.
Krievijas ienerilkonsuls Sanfhaja
pieprasijis, lai Kinas valdiba rupe-jas
par vilja dro§ibu, jo Sanghaja
arvien vairojoties naids pret krie-viem.
Pret „Tristaiia uBi Izoldes" uzve-dumu
Kaseles operä 20. aprili pro­testejusi
väcu sociäldemokratu par-tija,
jo agräk vienmer Hitlera dzi-mumdienä
operä uzvesta „Tribtans
un Izolde**
E m i l s S k u j e i x i e ks
fiO{iiiiiil8KIIUIiiiiiiiiii)iil^
ItllltliHHIH^
U. turpinäju^
A r i tas vei! Liela steigä nometis
apdeguäo koka gabalii;iu, vii?5 ar
meli apslapinäja apdedzinätos pirk-stu
galus, pa]^§ra no mazgäjamä gal-dipa
Jdepju gabalu un biezi nozie-peja
apdeguma vietas.
JS, tagad nu gan bija visas ceri­bas
vejä. ifäre pec smeljia, kas pa
meklesanas laiku bija tä kä piemir-susies,
tagad uzmäcäs par jaunu, un
daudz negantäk nekä iepriekl Par
strädääanu nebija ko domät. *
Tagad Ansim slj:ita pienäcis istais
bridis pierädit savu attapibu un ne-atlaidibu
— ipä§ibas, ar kuräm tas
klusibä medza lepoties. Lai nu vai
kas, bet pie serkocii;uem jätiek.
Aiziet pie käda pazipas? Ansis
pameta skatu uz pulksteni — pus-divpadsmit..
Ne, tä nebija reäla
doma. Kaimiijiu yii;iain nebija, jo
mazajä därza sayrupmäjiijiä dzi-voja
tikai saimniece un v i p . Tomer
ne — augää, mazajä jumta istabinä
bija apmeties polidsts Upenieks. To
vii>g pirms päris stundäm bija dzir-dejis
aizejam, laikam uz dezui^u. P a -
me^nät jau yareja.
Ansis pa tumsu uztautijäs pa
käpnem un, sameklejls durvis,
pieklauveja. Viss palika klusu kä
bijis. Vii?s pieklauveja otro, treso
reizi — tas pats. Paklabinäja duryju
klirilj:i aizslegts. Tätad nekä.
Nonäcis lejä, viijä bridi gudroja.
Jä, neatlika nekas cits, kä iziet uz
ielas un noljiert kadu nejauSu ga-rämgäjeju.
Jo drizäk, jo labäk,
Ansis steig§us uzvilka meteli, sa-taustija
kabatä cigaretes, nödzesö
galsmu uh rupigi nosledza ära dur­vis.
Lidz värtiem virnS vairäk aiztaus-tijäs
nekä aizgäja. Rudens nakts
bija tik melna, kä izlieta tui5a Bet
tas tä likäs tikai pirmajä mirkli, iz-näkot
no gaiSas istabas. Uz ielas acs
jau säkä at§lj:irt atsevi§lj:us priek§-
metus. Lii;iäja smalks lietii;iS, uri no
veco :kaistai;ikoku lapäm riteja sma-gas,
dzestras lases. An§a jau tä slik-ta
oma saä}uka vei vairäk.
Kas gan tädä nakti rädisies uz
ielas, — vi^is igni nodomäja, tomer
säkä leniem so}iem käpt uz tirgus
laukuma pusi. Reizi no reizes vii;i§
apstäjäs un iekläusijäs aplajä tum-sä,
vai nesadzirdes käda velinä
gäjeja so}us. Bet tas bijä tikai vejs,
kas vienmuji cgriäcä kupla jos koku
vainagos un grabinäja aizvertos
logu sle
A r i tuksais tirgus laukumö bija
kä izmiris. Siko maje}u grupa pasä
vidu tagad äljiita tum§s un draudigs
masivs. Kaut kur täläk §alca arte-ziskä
äka. •
Pie stura Ansim pekSipl iesitäs
acis kabatas spuldzes raidita gais-mas
salts, un tuda} ari atskaneja
pazistama balss:
„Kur tad tu tik velu?"
Tas bija polidsts Zarii;is, kas stä-veja
posteni. lerävies kädä iedurvi,
lai pagläbtos no liet^ is, vii;i§ diezgan
izbrinijies voroja pärsteigtx) nakts-putnu.
Apsveidnäjies Ansis säkä stästit
savas bedas. Bet ari draugs neva-reja
nekä lidzet.
„Tu taöu zirii, ka es ; nesmelj:eju,-^
ZäriuiS atbildeja; „Pagadas kädreiz
serkociiji kabatä, bet §oreiz, kä par
spiti, nav klät."
Seit, tätad, nekas neiznäca. Ne­bija
verts kavet laiku, jo ar katru
minuti izredzes tikt pie uguns k}uva
mazäkas.
„Vai tevi driz nehomainis — es
pagaiditu, kämer atnak käds cits,
bagätäks?" Ansis iejautäjäs.
„Tikko minutes desmit kä atnäcu,"
2!arii>ä atteica. „Ja nu tu gribi gai-dit
divas stundas — bet tad naks
Zvirbulis, im tas ari nesm§lj:e."
Ansis bezcerigi atmeta ar roku.
,,Ko nu — ar diegiem nav ar-
§ana," vii?§ atcirta un gäja täläk.
Tad nu äonakt visa pasaule tiri
kä sazvSrejusiesI Ja nu yel butu
eSana — to varetu drizäk pieciest.
Bet sni§lj:e§ana, un ja vei stingri
iästrädä ar galvu — —r Nesmelj:e-täjs
to nemaz nespej saprast.
Te Ansis päris solus täläk saska-tija
uz ietves mäzu gaismas svitrii;iu,
kas. näca no aizvSrta yeikala slefea
spraugas. Vii;iam uzreiz k}uva vieg-läk.
Tä taöu ir maiznica, un tur
strädä ari nakti. Paine^as pie-klauvet.
Anfeis viegll piedauzija un bridi
paklausijäs. Pa ieksu käds staigäja,
bet klauvejiens laikam bija päräk
maigs bijis. Vii;i§ to atkärtoja §o-reiz
stipräk. Tie§am — driz vien
atskaneja sapikusi sievietes balss:
„ K a s tur ir? K o vajaga?*"
„Es . . . es . . Ansis apmulsa.
„Gribeju palugt päris serkocinus..."
„Te'ir maiznica, ne spiöku fabri­kä.
Ko jus nakti traucej at godigus
cilvekus?" balss atcirta, un tuda}
apdzisa ari gaisma. ;
It kä es butu negodigs, Ansis,
bridi veltigi nogaidijies, brida täläk.
Ar katru soli vairäk vi^ä viesäs, ka
nav nozimes ilgäk klaii;iot Bet tad,
lidz ar alkäm pec smeljca, vipä par
jaunu pamodäs spits. lerävis galvu
mete}a apkakle, viri§ säkä iet äträk.
Dzimavu iela Soreiz likäs nepa-rasti
gara. Pagäjis labu gabalu, A n ­sis
jau gribeja griezties atpaka} un
meklet laimi eitä virzienä; kad
peksoi tuvejä §l<:ersielä atskaneja
so}L Vir^ apstäjäs —- tieSäm, tur
käds näca; Uz izmitajiem l^ie§e}iem
klaudzeja ne vien zäbaku papezi, bet
ari spielj:a gals.
Ansis pagäja näcejam daius sojus
pretim. Tavu laimi — tai vietä, kur
svegajam vajadzeja but mutei, päris
reizes iedzirkstija papirosa uguntii^a.
Tad jau näciens nebQs vis bijis vel-tigs.
,,Piedodiet," vir^ uzrunäja näcgju
jau pa gabalu. „Vai es nevaretu
jums palugt kadu serkocii;iu? Nakts
laiks, nekur nevar d a b u t . .
So}i apstäjäs un nuja smagi no-klaudzeja
uz bru^a.
„Uguni es tev do§u, un vei tädu,
ka visas ausis apsvils" no tumsas
pek§i>i atskaneja barga balss; kas
Ansim lika sastingt uz vietas. „Ne-näc
tuväk, es tev saku, citädi sala-»
pisu pakausi, metamais pie rokas
labu labais!"
„Ko jus . , Ansis stomijäs. „Man
patieääm vajadzeja tikai serkoci*-
pus . . . Es samaksääu . . . Smg^et
• • • '
(Turpmäk beigas)
But; sabiedriskam darbiniekam to­mer
i r gruti. Tikpat gruti. kä malku
kraut. Tagad saprotu, kapee dau-dzäs
nometnes prätigi cilveki slepjas
pagultes ne vien tad, kad baraku ve-cäkie
izsauc: „Kas häks malku
k r a u t ? " b e t ari ikreiz, k:ad atskan
sauciens: „Ko velesim par nometnes
komandantu?"
Latvieäu sporta apkaröäanas i n -
struktoru apvienibu nodibinäju. K ad
izzii;ioju, ka apvienibai bus savs pre-zidijs
ar trim locek}iem im krQäu
nozime är trim piekarek}iem, tad
musu nometnes 8. barakä tulit pie-teicäs
13 biedru. Ar 7 pret 6 balsim
mani ie velejä par apviehibas prezi-dentu.
Pazii;ioju, k a Sädu balsu v a i -
räkumu uzskatu par hepietiekamu,
bet ITdz turpmakam tomer esmuar
mieru pienäkumu izpildit.
Tä, luk, bija aplamiba, ko neyaja-dzeja
darit. Ar §o bridi iesäkäs
grutibas. Jau näkosa ritä sa^emu
no 9. barakas §ädu vestuli:
„Kungs! Esam dzirdejusi, ka jös
savä barakä esat liodibinajis organi-zäciju^
kas grib pärstävet latvieäu
sporta apkarosanas instruktorus
trimdä. Aizrädäm, ka pec musu do-raäm
latvie§u sportu' trimdä drik-stam
apkarot tikai mes, kas to^ d a r i -
jäm jau Latvijä.
D r u m a i s , Latvijas sporta
apkaroSanas instruktoru
grupas pärstävis". '\:\:
Nezaudeju du5u un sasaucu pats
sevi un kollegu Drumo uz apspriedi
mezii^ä aiz mazgätuyes. Lidz pus-naktij
bijäm vienoj uSies, ka jäizdod
kömunike, kä sädarboSanfs velama
un k a tä ari jäpanäk, tikapäbi butu,
ja visos jautäjumos piekäptos otra
puse. Tä ka paäi ari atzinäm, ka
gluzi labi §is förmulejums neskan,
tad pie viena ieceläm redakcijaä ko-misiju
no abu grupu pärstävjiem, l ai
lietu riogludinätu un tad celtu tautai
priekSä.. ;
Nedomäjiet, ludzu, k a lietä ar to
butu kärtibä. Komisi ja ir gan ie-celta,
bet es, protams, nedomäju pie-käpties.
Man taöu skaidrs, ka es
esmu istais virs. Savädä kärtä to
pa§u laikam domä ari Drumais. Es­mu
dzirdejis, ka vii;iam ari "mana
persona neesot piepemama. Es esot
bijis Dienvidpolä. Droäi vien spor-tiskos
nolukos, — tä vips apgalvöjöt
Neredzu vairs citas izejas, ka vien
kadu laiku pärorienteties, neapkarot
vairs sportu, bet gan tos sporta •• ap-karotäjus,
kas grupejas ap Drumo.
Bail tikai, ka Drumais nedara to pa-
§u un nesäk apkarot mani. Mums
gan nav savu laikrakstu, bet katra
barakä irsäivs pazii>ojumu delis. Ja
nu mes säktu izlikt zipojumus pie
tiern?l Es, piemerani, izliktu rak-stii?
iu: „Drumä un L S A I A P tLatvija?
sporta apkaro§anas instruktoru ap-vienibas
prezidijs — red.) satikäa-näs."
Drumais atkal pretim: „Kas
patiesibä runäts 8. barakä". Un tä
joprojäm. , - ' '•.
Kas tas butu par jauku blikä^l!
Un ja labi apdomä — vai musu pie-näkums
nav uzjautrina t. ;tautie§us
trimdä? Vai tas citiem vien jädara?
D i p i t l » L.,
LSAIAP
'MM
m
- mm
il
l i *
ilfe
•m
Iiii?
11
^ 1 i i i m
l i
•• ... \r.^,r
..mm
• ^ mm
l i .
Vi
ii ii'-', \ V
i i iv
•mm
-mm
- i ii
• mm
•••::u
- >r j •-•.? -iii l i