Bavarijas Latviesu vestnesis, February 13, 1948

              • . . • • • / •
5S. Man Jau ni5>v
i > Sakrāsi arī Avl to^
. kāzām ej toolS i
au iedzert, bet
«veņs_ atkal paraSi,?5 «^l
«n piecēlās kājās^'^^ %\
.ta<ij paliek? Vai'
leša Bet par t o t a,
it galvu ~ es tikan^^j,
lenas es esmu attm* % !!•
[kaut vai attuSgft{
'jās Kreivēniene vā aiM
/iru pārnākam tm paļ>8»l
krāsnī malku, lai vS,^'^^
•^^.Ķalpone sen l a t S ^
edia vakariņās?" ^"''A
ļķs viņu^zina/iedzerj.
ijumu. Ēst negribas!"
-būt ^ d u krējumu",
var. Vari iedot arī "ks/,
;«ē:aari,l s vačtiesņtēšrd aāsps a,sj ētialzaidgsā lSjjao ^a^l ļ*i
.ja,_lid2 beidzot autāP'^
irbut iiŗ vēl no tās
. gan."
od kādu astīti. Vilks vf«„ . i
ķ M i e n i r . T ā : k ā ^
,iis Viņš aizdedza lākw
la .paskatīties,: ^
labi pabarojuši bpus!^
lietuivju valodas tiUkojia
E m ī l s Skujeaie^,
laistuma oMpiadaP
jau ap 30 valstu, ieskaitot h
11 Savienību. '
_ i reģistrēti ap 800 profi ^
M l , un katru dienu taja i,.,
^ ^ r ā 2 jāuniis vārdus. Notv
taesā sevišķas „ātrās tlt
ies dzelzceļā notverti ubagi
lurriiēra dienas ieņēmumus
ap 100 marku.
AUDZINĀŠANAS, zināta
ras oirganizācijas UNESCO k
:ēASy delegāts pasto
. kulturālās organizācijas
ķts V p a š r ^ nesasniedzot
kuģa apbruņojuma i
)OītAS: PREGĒTIĒM
Vfdifs nav jābažījas, ka
ialzntet sievas dzimunidii
ļdiehu vai oiitu jubileju. Pēc
Juanst visus prātā pa
ius un -termiņus saviem
liatgādina mtss Marionas
)js. Petērse, kas kājas
d^ Ipļijusi spiesta a
ļo(lājas ^karjeras, telef
lijunius izdara bez ma
apņemoties pēc norādi
lāt puķes, saldumu kārba
dāvanas. Ienākumus b:
!entu veidā no puķ^ ^
iu īpašniekiem. •.
uštvardu mik
m
r
IT ia
ib 1
1 • •• a •
24 i
i
i '
84 36
0 w
Zivs
Nols
P
i
m.
m
lenisfci: 1. Deja. 6. Vn
9. Sapīcis. 10. Date
11. Upe Latvijā. 13.^
^5. Upe Turdjā.
its. i 20. Dzivnieki.^^21, J
mes līdzeklis. 26. ' |
ateriāla savienojumsv»
Jl. Sievietes vārds.
. 3 5 : Blakus. 86. ^SK'
tenisM:, 1. Sieviet^^^^^^
nebojāsies. 3. Ra<ļngji
. 5. Jautājums. 6. t^Pj,
: 8. Sastindzis.^lO-^Jj
^Puķefe. 13.KiJngi'|>
izivnieM. 22. puķe-. ^jjls;
• 24.. Tauta. 25..Dar^Vp
UW parpāadsīabkaus . i32^. Su»n*f *e !.
jsacijums.
RIEkSEJSS
aepisM:, l-^^' {ļ»^.
s. 14. Zta (dnks).„15.^^^
rams. 22. ^%\^MS
30. tibeta. ^ . 3'
' i . Vāts. 2. Taii^P<^'^jjI&l
11. ļņš. a.Eseiice.
ļ 15. Kirgiza. 16'.^^
t 18. Ārsts. l9.La^'|9,H^
^' 26. Jeb. 27. Si^'
^1
• i
LATVIJA
LatviaD Nevs^spaper
publlshed twlce weekly.
Authorlzed by EUOOM HO.
CivU Affalrs Dlvlšion, 14-th
July. 1947, AG 383, ? GEC-AGO.
Editor: Kārlis Ea-bācs.
Printert ,,S<aiiwābi-sche^
Volksblatt". Gtinz-burg/
Donāu Bttrgemeister
^ Landmannplatz 7; Popu-lation
to be served: 20.OOOL
LATVIAN NEWSPAI1R
Nr. 12 (llt)
Piektdien, 1948. g. IS. febr/
Iznāls otrdienās D A piekt-dienās.
Izdevējs: BALK
ozdevumā Latviešu preses
darblnlekn sadarbības ko­pa.
AtbUdIgais redaktors:
K. Rabācs. vletn. A. Liepa,
redaktori: Z. Bārda, AL
Cālītis, H. Mindenbergs,
A. Smits. Adrese: GUnz-bnrg/
Donan, .4^tvija*<.
Tfilriiņl: apg, M, red. 50,
spiest 92.
slepenajiem kara
Amerikāņu radiofoni raidījumā ,,ASy balss^ turpinot komentēt ne­sen
pubHcētosRibehtropa slepeno sar^^^^^ sāka at­tēlot
notikumu norisi Austrumeiropā, kas sekoja protokolos minētam
sarunām par Eiropas dalīšanu. Komentators apskatīja notikumus Aus­trumeiropā
no 1939. g. līdz 1940. g/ vasarai, Pieminēja Iģauidjas,^]^^^
Jas un Lietuvas neuzbrukšanas līgumus ar Padomju Savienību, to sa­turu
un veidUf kā vi^s trīs valstīs iekārtoja padomju atbalsta punktus,
llpat komentators pieminēja padomju kaŗai^ēka iesoļo
Latvijā tm Lietuvā 1940. g. vasarā.
e o
Militārais stāvoklis Mandžūri-jas
galvaspilsētā Mukdenā kļuvis
ļoti kritisks. Komunistu kara­spēks,
kas pilnīgi aplencis pilsē­tu,
ielauzies jau vairākās priekš­pilsētās.
Nacionālā valdība sūta
Mukdenai palīgspēkus ar lidma­šīnām
.
Ķīnas komunistu ģenerālštābs
apgalvo, ka pārvalda jau.pusi no
Ķīnas. Arī, kādā TASS ziņojuma
teikts, ka komunisti „atbrīvoju-ši"
pusi no visas milzu valsts ter-ritorijas.;
V;^'--' ;-fV
Plašāku apskatu par»ciņu no-;
risi un; spēku samēriem Ķīnā
skat. rakstā 6. Ipp.
Raidījumā apskatīja arī padomju
karaspēka iesoļošanu Austrumpolijā
un Somijā.. Atsevišķi pieminēja kā­du
Staļina yēstuli vācu vēstniekam
Maskavā Šulenbuvgam un Sutlenbur-ga
telegrammai liibentropam, ka pa­domju
prasības kļuvušas lielākas —
pieprasot arī Lietuvu un Besarabiju.
Raidījuma noslēgumā amerikāņu
komentators izteicās, ka kopš tā lai­ka
padomju prasības arvien turpinā­jušas
pieaugt un tās ekspansija ne­esot
mitējusies visus šos 9 gadus.
Maskava reaģējusi uz ASV publi­cētajiem
slepenajiem protokoliem
ļoti asā veidā. Ai^emju žurnālistiem
Maskavā paskaidrots, ka publicētie
dokumenti esot vātojums. Tos esot
sacerējuši nacistu ierēdņi un tie pil­nīgi
sagrozot faktus. Par publicēša­nu
^ot vienojušās ASV, Anglijas un
Frandjos valdības, kas visas kopā
ari esot atbildīgas par padomju ap-p^
lošaniL Tagad Padomju Sarvie-nib^,
es^^ publicēt airi tos
dokumentus, kas viņas rīcībā. Pa-domju
Saviediības ārlietu ministrija
jau 1945. g. rudenī esot aicinājusi
angļus kopīgi pārbaudīt šos doku­mentus,
bet angļi esot no tā attei­kušies.
Anglijas ārlietu ministrija
U 2 to atbildējusi, ka tai par slidu pa­domju
uzaicinājumu nekas neesot
zināms. •,, \. - >
"Oficiālā padcŗmju ziņojumā tris
Padomju Savienības kara laika sa­biedrotie
apvainoti par to, ka Liel­britānija,
Francija un ASV atļāvu­šas
Hitleram toaisīt otru pasaules
karu. Šis apvainojums, pēc AP zi­ņām,
ir padomju informācijas biroja
atbilde; ASV ārlietu minktrijas ne­sen
publicētajiem slepenajiem proto-koliem
par Ŗibentropa sarunām ar
padomju valstsvīriem. Krie^n no­saukuši
šo publikāciju par „vēstures
viltošanu". . .
Padomju ziņojumā teikts, ka krie-r
vu rokās esot svarīgi nacistu doku­menti,
kas iegūti Vācijas iekaŗoša-
:ias laikā, So dokumentu publicēša-
: la pierādīšot, kā īstenībā sagatavota
jtn izveidota Hitlera agresija un otrs
pasaules karš. Krievu ziņojumā
rietumu sabiedrotiem pārmests, ka
tie neesot publicējuši nacistu protor
kolus no tā. laika; kad notika Min-chehes
l^nference. Tālāk padomju
informācijas biroja ziņojums gari
un ^laši izklāsta dolāru lieto, kas
audzēja Vācijas rūpniecību", utt.
Francijas ārlietu ministrs Bido pa­skaidrojis,
ka Francijas valdībai par
ASV nodomu publicēt slepenos do­kumentus
iepriekš neesot bijis zi­nāms
nekas. Ari Francijas rīcībā
tomēr esot daļa slepenu nacistu do­kumentu,
ko ieguvis franču kara­spēks,
Austrijā. BBĢ, NYHT
ai vai acizma vara
speķa
sairu kaŗaspeM
ILJNPalēstīnas komisija slēgta sēdē vienprātīgi nolēmusi, ka Palestī-nas
dalīšana bez varas līdzekļiem resp. bez starptautiska karaspēka
palīdzības nebūs iespējama un iesniegusi attiecīgu pieprasījumu Drošī­bas
padomei, kam vienīgai tiesības lemt par starptautiska karaspēka
pielietošana. Paredz tomēr, ka Drošības padomei būs ļoti grūti šo jau-tājtimu
atrisināt ASV ārlietu ministrs Maršals preses konferencē pa-skaildrojis,
ka ASV nedomājot grozīt savu reiz pasludināto nostāju Pa-iesiīEnas
dSilīšanas jaukumā, bet amerikāņi nesūtīšot turp savu kara­spēku
un neatbalstīšot arī citu valstu karaspēka sūtīšanu uz Palestīriu.
Arābi no jauna paziņojuši UN, ka pt^etosiēs jebkādai karaspē­kam
Pale^tīnas territorijā. /
Eiropā patlaban ir apmēram 2 mil­joni
bez dairba esošo, un iespējas
iesaistīt viņui atpakaļ darbā atkarā­jas
no Eiropas vispārējās saimnie­ciskās
atveseļošanās, — konstatējusi
Maršala plāna darba spēka konfe­rence
Romā, kurā piedalīj ās 15 Eiro­pas
valstis un ASV. Konferences iz­dotais
komunikē min, ka darba roku
pieprasījumi no valstīm, kur darba
spēka trūkst,^ kopš 1947. g. jūnija
samazinājušies no ' 700.000 līdz
380.000. Tai pašā laikā par pusmil­jonu
samazinājies arī pieejamo
strādnieku s^caits, kas toreiz bija 2,5
miljoni. No tagadējiem 2 miljoniem
bezdarbnieku 1,7 miljoni ir Itālijā.
Pārējie pa lielākai daļai ir bēgļi Vā­cijā,
un Austrijā. '
Konference atzinusi, ka nesamērl-ba
starp spēka piedāvājumu xm'pie­prasījumu
Eiropā joprojām ir bīsta­mi
liela. Pieprasījumi darba spēka
deficīta" zemēs, galvenokārt Anglijā
^ Francijā, samazinājušies uz iece­ļojušo
strādnieku rēķina, bez tam
kopš Parīzes konferences šais valstīs
stingrāk organizēta darba laika- un
darba roku izmantošana un darbā
iesaistīti arī pensionāri un sievietes,
l^udzās Eiropas zemēs darba akti­vitāti
kavē arī izejvielu un pārtikas
trūkums. Bez tam grūtības sagādā
dzīvokļu trūkums, īpašas griltības
: rada arī tas apstāklis, ka pieprasa
galvenokārt apmācītu darba spēku
un speciālistus, kamēr bez darba
escļšie visvairāk ir neapmācīti strād-nielci.
Brīvā darba spēka uzsūkšana,
pēc, Romas konferences atzinuma,
nav iespējama tikai Eiropas valstu
sadarbības ietvaros. Problēmas tā­lākai
kārtošanai konferenc 3 izrau­dzīja
pastāvīgu komisiju.
»E)aily Mail" ziņo, ka, pēc konfe­rences
aplēsuma, Anglijai šogad va­jadzēs
vēl 100.000-110.000 ārzemju
strādnieku.
NYHT, DM
„Daily Mail" korespondents Va­šingtonā
ziņo, ka pagājušā nedēļā
ASV prezidentu apmeklējuši ameri­kāņu
augstākie armijas vadītāji un
pieprasījuši, lai ASV groza s£ivu po­litiku
Palestīnas jautājumā, atsaucot
piekrišanu tās dalīšanai. Ģenerāļi
pēc šī korespondenta ziņām apgalvo­juši,
ka ASV nekādā gadījumā ne­drīkstētu
kopīgi ar Padomju Savie-nībif
piedalīties Palestīnas dalīšanā.
Prezidents Trumens arī esot uzdevis
jaunajai valsts drošības padomei iz­strādāt
plānus, kā nodrošināt naftas
piegādi no Vidējiem austrumiem uz
ASV un Rietumeiropu, ja sāktos ka­ra
darbība. Ārlietu ministra Marša­la
paziņojums preses konferencē
acīm redzot saistās ar 'šīm apsprie­dēm.
Militārie speciālisti norādījuši, ka
karš ^alestlnā visnopietnāk apdrau­dētu
Maršala plāna realizēšanu, un
visa palīdzības programma Eiropai
tad būtu jāpārstrādā. Neraugoties uz
to, - Vašingtonas diplomāti, pēc „Dai-ly
Mail" ziņām, uzskatot asinspirti
Palestīnā par nenovēršamu. Jaunākās
slepenā dienesta ziņas liecinot, ka tā
acīm redzot sākšoties pēc angļu ka-ispēka
atsaukšanas 15. maijā. Pa­redz
ķa tad cilvēku upuru skaits
pieaugšot uz 1000 dienā.
Sadursmes Palestīnā no jauna pie­ņemas
asumā un pagājušā otrdiena,
pēc BBC. ziņām, bijusi visasiņainā­kā
kopš UN lēmuma par dalīšanu.
Jeruzalemes ielās kaujas turpināju­šās
bez pārtraukuma 6 stimdas, kri­tuši
vairāk nekā 40 cilvēku. Ārval­stu
konsulāti pieprasījuši aizsardzī­bu.
AP korespondents ziņo, ka„arabi
t^igad pārdod pistoļu makstis Gol-gatas
ceļa malās un granātas Dāvi­da
ielā".. Sos un citus kara piederu­mus
atklāti pārdodot svētajā pilsētā
uz visiem stūriem. Tā, piemēram,
Dāvida ceļā sakrustotām kājām sē­žot
arābu ielas ^tirgotājs, kam vienā
pusē sakrauti apelsīni Un kāpostu
galviņas," priekšā cigaretes, bet
pusē rokas ganātas, patronas
automātisku pistoļu magazīnas,
cēji pārbaudot šīs mantas tikpat
otrā
un
Pir-rū-
>agaida jaunu saimniecības politiku
Vācijas krievu joslā
• —————. > ^ /--v-i
KIUEVI AIZTUŖEJIJSI ANG^ UN AftlEIUKĀŅU VILCIENUS^^^^^^^
P ^ ^ itopavēliueks^^ y^ maršals Sokolovskis sabi^roto kon-trolpadomes
sēdē Berlīnē trešdien atkal vērsās pret rietumvaJ^tu Vācijas
polīt^u un pret Frankfurtes lēmumiem, kas veicināšot Vācijas sadalī­šanu
un esot pretruna ar Potsdamas konferences atzinumie^^
Frankfurtes lēmumiem trešdien asi nostājļies arī Cedioslovakijas ārlie­tu
ministrs Masariks^ saskatot tajos ilcību^k^
Vācijas kaimiņus. Naktī uz trešdienu pie padomju joslas noticis jau
piektais gadījums, kur atkal aizturēts kāds angļu militārais vilciens. Bes
tam trešdienas rīta pirmo reizi aizturēts arī kāds sunerikāņu ātrviloiens.
Hanoveraš-Berlīnes angļu militā­ro
vilcienu, kam bija piekabināts
vagons ar vācu pasažieriem, pie pa­domju
joslas robežas trešdienas-nak-tī
aizturēja krievu militārās iestā­des,
liedzoi vāciešiem padomju jos­las
caurbraukšanu. Aizplombēto va­gonu
pēc tam kāda angļu virsnieka
pavadībā nosūtīja atpakaļ: uz Hano-veru.
Trešdienas rītā Marienbronnā
krievi pirmo reizi aizturēja arī amcr
rikāņu joslas Frankfurtes-Berllnes
ātrvilcienu. Pagāja 35 minūtes, līdz
krievu ierēdņi pārbaudīja piecu līdz
braucošo vāciņu tiesības šķērsot
krievu joslu.
Sabiedroto kontrolpadpmes sēdē
trešdien maršals Sokolovskis .nolasī­ja
iepriekš sagatavotu pārmetumu
runu, kurā asi kri-tizēja® Frankfurtes
konferences lēmumus par apvienotās
angļu-amerikāņu , joslas jauno pār­valdes
sistēmu. Sie lēmumi radīšot
„Er9atz" valsti, ko iekļautu rietumu
blokā, tā galīgi sadalot Vāciju. Tam
varētu būt smagas sekas.
Angļu militārgubemātors ģenerā­lis
Robertsons izteitas, ka Sokolov-ška
sacerējums laikam būšot bijisdo-māts
plašākām Idatisītāju aprindām,
jo ^ajā minētie r p ā n ņ e t ^ rietum-vaMm
jau daudzkārt pārrunāti un
atspēkoti četru valstu apspriedes.
Anglija arvien esot bijusi par vie­notu
Vāciju, un arī Frankfurtes lē­mumi
nekādā ziņā neesot pret to.
Angļu militārā valdība tomēr neva­rot
savā okupācijas joslā atbalstīt
prasību pēc tā sauktā ,,tautas kon­gresa",
kas vēlas uzspiest vi^as par­tijas
vadību. Tomēr šī kongresa
pieprasītājiem angļu joslā esot daudz
labāks stāvoklis neka tā piekritējiem
pašā padomju joslā. Viņš, Robert-sons,
esot ar mieru pārrunāt Soko-lovska
ierosinājumus jautājumā par
vācu kara potenciāla likvidēšanu,
bet iepriekš gan Sokolovskim vaja­dzētu
grozīt sava iesnieguma nedip-,
lomātisko izteiksmes veidu im va­lodu.
Pēc kontrolpadomes sēdes privā­tā
apspriedē sastapās visi četri mi-litārgubernātori
līdz ar saviem fi-nanču
lietpratējiem. Pēc BBC zi­ņām,
esot pārrunāta valūtas refor­ma,
nepanākot nekādu vienošanos.
BBC komentators vakar izteicās, ka
Padomju Savienība, liekas, gatavo-grozīt
saimniecisko progrjāon-mu
savā joslā, jo redzot, ka ar po­litikas
taisīšanu ,ūn policejiskām ^
metx>dēm vien nespēj stāties pretim
rietumvalstu centieniem Vācijas
saimniei)ības atveseļošanā. Sai sa-kārībā
raksturīga Šveices radioziņa,
ka rnaršals Sokolovskis, pieņemot
padomju joslas liberāldemokrātu
partijas (LDP) priekšsēdi Dr. Kilcu,
izteicies, ka Padomju Savienībai ne­esot
nodoma dibināt kādu,Austrum-vācijas
valsti, bet gan censties pēc ;
vienotas Vācijas. Padomju yara pa­kāpeniski
jau tagad pārslēdzot vā­cu
rūpniecību sava joslā, uz miera
laika vajadzībām un nodošot to pa­kāpeniski
vācu pārvaldei. : y • >
Arī „D'aily Mail" uzskata par ie­spēj
amu, kā krievi, savā joslā mē.^i-nās
radīt jaunu saimniecības pār­valdes
sistēmu, kas būtu domāta kā
pretspars apvienotās joslas saimnie­cības
politikai. Šādas prasības ne­sen
izteicis padomju joslas „BrIvo
vācu arodbiedrību savienības" vadil-tājs
Jendreckis kādā runā: I.eipcigā.
Līdzīgi uzskati pēdējā laikā biiuši
vērojami padomju licencētajā 'vācu
'presē. ^ -^i.'^---': ;-''>-^-• •''.
"Pret Frankfurtes lēmumiem treš­dien,
Cechoslovakijas parīathentā asi
nostājās ārlietu ministrs Masariks,
norādīdams, ka šo lēmumu sekās va­rot
būt tiešs apdraudējums Vācijas
kaimiņzemēm. Frankfurtes lēmfmu
rezultātā Vācija varot pārmērīgi kā-pināt
savu produkciju un tirdzniecī­bu.
1936. g. līmenis Vācijas rūpnie­cībai
esot daudz par augstu.
Francija saņēmusi Anglijas un
ASV kopīgi ieteikto darba kārtības
projektu trīsvalstu konferencei Lon­donā,
kas notiks 19, februāri un pār­runās
Vācijas problēmas. Projekts
paredz pārrunāt rietymuvioslu ap­vienošanu,
Benēluksa valstu pieda­līšanos
Vācijas jautājuma apsprie­dēs
ūn viņu prasības, Vācijas iespē­jamo'
stāvokli Maršala plānā, Rū-ras
apgabala un tā produkcijas nā­kotni,
drošības soļus pret Vācijas
agresiju nākotnē, reparācijas un
okupācijas joslu robežas nākotnē. 20.
februārī Londonā notiks arī četru
ārlietu ministru vietnieku apsprie­des
par Austriju.*
BBC, NYHT, Dk
Palestīnsus arābi draud cīnīties
N€Wšweek
pīgi, kā namamātes aptausta kāpos­tu
galvas. Rokas granāta maksājot
15 piastm (apm. 0,5 dolāru), bet to
krājumi diezgan ierobežoti. Visādu
kalibru patronu cenas pēdējā laikā
stipri neslīdējušas im tās maksā ti­kai
dažus centus gabalā. Drusku tā­lāk
ap jjtūri Ģolgatas ceļā ādinieki
uz ielas savu darbnīcu priekšā pie­dāvā
un pielāgo pistoļu makstis. Vis­pār,
tagad reti gadoties sastapt vī­rieti;
kas nebūtu apbruņots vismaz
ar pistoli. Lielai daļai esot mašīn-pistoles
vai šautenes, un katram aiz
jostas duncis. ; Vēl priekš mēne­ša
par atklātu ieroču nēsāšanu Je­ruzaleme
draudēja cietuma sods, bet
tagad policija vienkārši piemiedzot
acis.
Korespondents savā ziņojuma vēl
piebilst, ka arābi;kops UN lēmuma
par Palestīnas dalīšanu ieņēmuši žī­du
raudu- mūra rajonu un kopš" tā
laika neviens žīds neesot ticis klāt
šai sava^r tautas;! vi8svētākajai^^:\^
NYHT;DM-alonikos
sprāgst granātas^
bet grieķu karaspēks negrib pāriet ofensīva
PARTIZĀNI PIEPRASA 300.000 DRACHMU PAR BRAUKŠANU AR
AUTO
Grieķijā notiek sīvas kaujas ap Salonikiem. Nemiernieki ieņēmuši
vairākus centrus šīs lielas ostas tuvumā un nedēļas sākuma sākuši ap­šaudīt
ar granātām pašus Salonikus. Grieķijas valdība'lsiņo, ka nemier­nieku
uzbrukums Salonikiem atsists, bet granāta nodarītie postījumrvi^
sai ievērojami Līdz trešdienas vakaram^ pēc valdības ziņām, Saloniku
rajonā sagūstīti vairāk nekā 300 neioaiemiekn un krituši 58. UP ziņo,
ka vislielākos zaudējumus partizāni detušl atkāpdamies, jo viņi iedi^
kādā mīnu laukā.
BBC ziņo, ka visā Grieķijā tagad
partizānu grupas ievērojami traucē­jot
satiksmi, mīnējot ceļus un bojā­jot
tiltus. UP ziņo, ka daudzās vie­tās
nelielas partizānu grupas uzbrūk
ceļiem tieši un vietām tos pilnīgi
bloķējot. Partizānu posteņi apturot
visus braucējus un no privātu auto
braucējiem iekasējot 300.000 dradi-mu
„nodokli" par ceļa lietošanu.
Grieķijas valdība nolēmiisi palie­lināt
tautas miliciju no 23.000 uz
50.000 vīru, bet „New York Herald
Tribune" speciālkorespondents Ho­mērs
Bigarts, kas tagad pastāvīgi
pavada amerikāņu virsniekus pa pa­šiem
kauju rajoniem Ziemeļgrieķijā,
raksta, ka grieķu valdības karaspēka
trūkums neesot meklējams skaitliskā
mazākumā. Viņš raksta, ka saujiņa
amerikāņu virāiieku Ziemeļgrieķijā
pie Albānijas robežas saņēmuši vis­grūtāko
uzdevumu, kādu vien kara
ministrija būtu varējusi dot. No vi­ņiem
sagaida, lai viņi pierunā grieķu
karaspēku sakustēties un uzbrukt
Markosa spēkiem kalnos. Bet vi­ņiem
pateikts arī, ka šis uzdevums
jāveic ar laipnību un pieklājīgi. V i ­ņu
uzdevumu grūtu padara tas^'ap-stāklis,
ka grieķu armija ir briva un
neatkarīga un tās vadītāji negrib
atteikties no reiz uzsāktās defensīvās
taktikas. Vi<mīgais ierocis, ar ko
amerikāņu virsnieki varot rīkoties,
esot draudi, ka kongresam apnīkšot
gaidīt un grieķi vairs nesaņemšot
amerikāņu atbalstu, ja tie nepalieli­nās
nopietnu cīņas sparu.
(Beigas 5. Ipp.)
/
1 •#
4
"vil
•llt:
- m
'Ml
mi
III