Bavarijas Latviesu vestnesis, February 13, 1948

              - LAfVUA. im. g. a februid
'a Liepiņa stāsts, Arvīda Seļzemniekā
em
ifil
• I i
i :!
i";.. .1
I II •
I l^totfgfl ^gadfiftnfts, ksul vieni [briesmīgs i m
dienā lekēlIJaMeiei^^ ir tllsceļS. To viņa pati
inlnddi un a|Ae^ pēc saviem jaimības piedzi-mockii,
Ir ļotl^^^^^i^
Itonate to blja le^ tīta, bet jo ^Lšķl beigu daļā. Stās-bet
viņa „vēstuziškajā epizc^ē'* tījimis lēkā no n o t i k ^^
Alma Rūte (krājumā vairākos ga4ī;j\Hxxo6 pav^
auss) nav izmantotas i e e j a s , ko pēkšņi, tā ka notikunii nesaderīgi
fiela var dot Tagad l a s ^ Oļģerta saplM ktn;)ā. Tādas
Uepiņa fitāiET^ Plemlneklia. ' vairāicatbdist autora ^lantatl^^^^^
LiepiņS nav apmierinājies ar p ^ rCipigSk, bet citas
minēto sagadiianos, ķet tvēris daudz skartas tikai ' gaļrāmejotJ — V i ^ ^
ļitaSfiku vielu. Uktpigā sakarībā s t ā s ^ trūksit yiengi>ffiliki!lm,
viņā iesaista ari Kristīni im ZigfridutnHcst noteikta stila. Te mstopam
Meierovlcu un pieminekļa autoru gan naturālu protokoliamu (tel^ono-
SmiltnldoL Lai siicer^'uma saturu gramma), gan cenšanos tēlc^
padziļinātu, izmantots ticējums par nātā patētikā (,,Uk§s, it kā sengrie-mirušiem,
kas aicina līdzi dzīvos, ķu varone Aapajjija sērotu pie miru-
Varoņu pārdzīvojumus cenšoties §ā valstsvīra B^rikla" — neizdevīgs
komtilicēt, tiek iekomponēts motīvs salīdzinājums), gan sentimaitāll^nu
par vainas apziņu, kais kā mantojums (Alma Rūte un Kristīne pie M . kapa,
pāriet no viena uz otru visiem, kuri 36. Ipp.; arī tas, ka abas sievietes
iegūstīti liktenīgajā sakarībā. • tik ļoti jūsmo par M. fotoattēliem uz
Liepiņa nodomi un ceni^anās aip- žurnālu vākiem), gan tīri spiritisku
sveicami, tikai jānožēlo, ka ne visai mistiku (vīna glāzes sakustas pašas
veides ar ieceres īstenošanu. Ne- no sevis un vīns izlīst uz galda),
vefltsmju iemesli meklējami autora Izteiksmē, ortogrāfijā un i ^
nespējā atvairīt divi bīstamus kftrdi- pxinkcijā daudz kļūdu. Nevar zināt,
nfijumus: l) tēlot Meierovica valsts- par c ik šai ziņā vainojams autors,
vira lielumu; 2) ipedzē ck>t ieskatu par c ik spiestuve resp. a kam
viņa privātajā dzīvē. A b i kārdina- pienākums rūpēties par korrektūru.
Jumi gan kuplinājuši fabulu, un tā- ļ 5ā vai ta, būtu bijis labi, ja iespie-dējādi
tā var Iztapt lasītāju masas
@uto3B b i ^ dev^ io Piemi­nekļa
tekstu, kas lasāms Ceļa 1W7.
g. 5./6. burtnicl Kā redzams, žur-nSla
koārr^tora ditri» bijis īsti vie­tā,
— kaut vai pieituras ito^ii salik-ļant.
Teks^ kas ieviests Ceļā, re­dzam
hovērsUis ari daius neve&iu-mus
teikumu k03istr\^cijL
Sednājimis no visā teiktā: CMteiia
L i ^ a nodomi bljīuši: plaši, iecere
oriģināla; bet pietrūcis veiksmes. L i ­terārs
pieminddis Uelajam v a l ^ -
vīram ar šo stāstu rm uzcelts, ne­izstrādāta
palikusi ari tā klusā, bet
dziļā traģēdija, kas saistās ap Almu
Rūti. Jānis R u d z l t ia
H e n r l k s B a d a u s ks
OHtenrikafl R a d a u ^^
Kā jāņtārpiņā spulga blāvi-zaigā,
Mums naktī zvēridcā tās gaisma zied,
IJn nevaram mēs nogrlnīt purvā
baigā
Kaut ļaimas miglas kavē iet. ^
Kad pīpeni tu redzi pretī mājam,
Vai svēri dzeltenu tur, atmatā,
Tad sirds, šī pacietīgā klejotāja,
Tev pēkšņi mostas Lietuvā, v
Gan diena nāks, un atkal ieraudzīsi.
Kā liela saule peld pa Nemunu,
Kad atkal laukā jaunu vagu dzīsi
Ar roku malgi-spēcigu.
K n u t s L e s i ņ S
(^^ turpinājums)
Dejas, ko viņi spēlē, ir tāds
mistrs; kā viss šāi: vakara;
vēl "atskan : olimpija, Aleksandrs III,
padeķatrs, padespap, tiek^ &
gāriete un l^^akovjaks, pa vidām ie­griežas
reiniendeŗis. Jaunāku laikus
iz^skaņa;--- kādreiz :visu\ ģiirin
sapnis -—tango valsim, tad veco
No lietuvju valodas atdzejojis
E m ī l s S k u j e n i e k s .
gaumei, bejt iecerētais saturs pasēkll-nājles,
jo rakstnieks gribat negribot
bijis r i e s t s iznirt no mistiskās l i k -
tēnibas ārā un n^mērigi iiģi k a ­vēties
ārpusīgos notikumos. Radušies ļ Nesen redzēju kādu dāmu slaukot
ari īpaši traud^umi un riskantas asaras, kamēr viņa lasīja populārā
problēmas: vēlēšanfis tēHot Meierp- rakstnieka Remarka romantizētās
vica karjeru ieacustinājusi tādu vie- bēgļu dzīves grāmatu „Trlumfa a r -
1as lavīnu, ka autors vairs netiek ar U a " . Šī romāna bēg]j valkā savus
to galā. Ja jau savā laijkā šai ziņā pēdējos angļu uzvalkus, dzīvo Parī-nebija
teicamu panākumu pat An- zes viesnīcās, spēlē šachu, nervozi
aim (Soilbiim ^i^^^ cigaretes un nfeiztiek bez ape-tad
saprotams, ka Uepiņš savā r^^^^^^^ absinta nevienu dienu.
siļĒistā spēj omsties tikm steidzīgijv^^ viņi izturas ļoti skalsU un
visu ko atstāstīt v a i sausi' konspek- varonīgi. Par pārskološanos gļan ne-tēt
Tādēļ Mcderovlcs Piemineklī viens nedomā, un lie^^^ visi
kā vailstsvirs parādās nevis māksld- pļ^^prot daudz svešvalodu. , ,M šie
nieka tēlbj'umā, bet publicista ap- nabadiņi," nopūtās aižk^^
skaitā. Sai a p t o tā notiek ari at- U i a . (Starp citii, pati viņa iitin^^p^^^^
kāiPtpšanās. A r to jūtami oieš kom- ^j^ļ atpērk ta\ikvielu kuponus l a t -
poōddjō. - Tēlot Melerovlca privāto viešu kara tie jā-
( k M riskanti vairāku iemeslu dēļ. ^^^^^^^ tādēļ, lai iegūtu līdzekļus
Ito viņa nāves gan pagājuši jau 22 dzīvošanai).
gadi, bet dzīvo vddū vairāki tuvi- jā,^^ un i r tādi bēgļi,
nieki, kam nevar būt vienaldzīga kā- N e s ^ kādās bēgļu viesībās,
da rakstnieka vēlēšanās pdeskarties kuras aprakstot Remarkām no sava
nelaiķa^ ģimenes dzīvei. To dari- stila nemaz nebūtu jāatsakās. Galdā
dams, Uepiņš^^ atķārtodla Kārļa Jē- bija tikko vietas, kur nolikt iztūk-kebsana
nepareizo ricību. Bez tam, Uotu padzērlena glāzīti. Šādās vie-
^ U ^ l ņ ā gribējis izcelt polllilfikās gj^gs^ tāpat kā tais gados, kur
peKN>n1^ katram jāņem līdzi sava* s4ķe, visi
fes tēlošana to degradē. Sad gadi- ir niīļi un labi cilvēki Parasti tiek
JiHnfi mums nav nekādas vajadzības dziedātas bēdīgas dziesmas un runā-slafit
» cik reizes Meierovics p a ^ tadroaniga valoda.
kfidēļ šķiries, kam teicis^ toom- Tā nu kāds pieskandināja pie glS-sntus.
Un ko gan mūsu slavenā 2es^^ t^^^^ „Jā, mēs jau solāmies
^ilstsjrtra per^MiIbas tēa^jumam dod gan pasaulei rādīt, ko mēs varam,
iteidUums,^^^ k^^^ viņš atradis l a t o b^t ica to izdartsim svešā zemē ar
paprtecāities restorāņ(^.un de- gvešu v ^
rldfis . . Prof. Svābes vār- ko Jūs par tādām lietām," ie-iwāJot
( a p c e a^
su), tā i r , ; tM niietipilsonlska ziņ- U^^^^^
ba par valstsvīriem apakSvē- darbu mēs sevi parādīsim, ar
ļf*. - Pa^^sam ļauni, ja lasītājs se- darbu!^* Kāds zln^^^^^
dim, Mderovdca^ k ^ „Tā?" brīnījās vModu sācējs. ,m
mv^^r^ Amerikā patl^an sevišlji popul^ā^^^^
vmajiem v e i M ^ .
-Stfista^^c^
i « 4 a darinafianu, sarunas māksll- tāds teikumos: jūsu Šefam i r l l d ^ s
nieku khibā un liktenīgo 1»gadISa- vārdu krājums, tāpēc viņš i r šefs.
ilo@, Uepiņš nepārprotami izmantodls Tas ir sekmju noslēpums, atrisināts
Pāvila Gruznas noveU Alma Mte. pasaules valodu laboratorijās. Jo
mvairāk, par to pāriiecinā^
lldalnot abu sacerŅ robežotākas darba iespējas. Vārdi
cerētos nodomus te |raucē tas, ka domu ieroči, un i r pats pēdējais
Makus persbn^ tēli itiStoJinieciski laiks uzspodrināt visus ieročus, jo
daudz labāki nekā galvenie. Pašā tikai labi apbruņotie pastāvēs."
prlekSplM livirzās Meieit^ brā- ^Latviešiem k labs šakāmvā^
lēns Saša. P«ur mākainieku k M ar miuti Rīgā- ar darbiem aizkrāsnē,'*
sabiedrības aiM^akstuLlepiņš^^^i^ ^Tāpēc es saku — lē-augstfiko
uzslavu. ^ Kā dzīvs acuļngm pa uitu! Gan jau zināsim, ko
priekšā nostājMGruzna,JūU^ mācīties, k a d būsim kaut kur tikuši,
tersons, vairāki aktieri. Apskauža-1 gj nu mācies, kad nevari saost, kurp
saucās. „Von, tū, sri! Silentium ad
cantum! Un dzerdams tu aizmirsti
dzī-^ī-4~:..
,,Ar dziesmām, ar dziesmām mēs
iekaļ'ojam dzīvi", kāds čukstēja man
līdzās.;:--'.;-/
Bet man ienāca prātā Bernhardā
Sova vārdi: ,,Vairums laužu domā
divas vai trīs reizes gadā. Esmu kļu­vis
slavens tāpēc, ka domāju reizi
nedēļā."
Kā nē, ļaudis tagad bieži domā.
Domfi tā: „Ko nu tik daudz domās,
mazliet vēlāiki*
man kaut kais labs ienāks prftā^
I ^ : liktos : l a i p i i s ,m vii;iii dej^jt; ^
Bet kad esam aplaiduši pirmo val­ša
apli klusēdami uh raudzidajniea^
kārtdvīns dejo ar
mēs redzam: k a ārEUgas jaunkundzi
kaut kas nav kārtībā: viņa p$ķiņ4
_ _ izskatās t ik bāla; atlaižas no Edvīna,
u n " j a u n ^ l a l k u grāvē^^
Gac'ešt Paris, bostona un ahgluļ^^^^ uņ,naslīl:st zemē gar solu.;Pēt
valM, un aUaž valsis un^^p^^^^ mirkļiem visi pārtraukuši dej(4
liekas tīri hebeidzānu, jo ^^^^i^^^ jauiikundze^av- gluži noģību-
Viņu ikdienas darbā norūdīti ķer^-
meņi, bet tie maz dalDūju^i kustēties
mūzikas ritmā; netiek aizmirsti arī
K u r tu teci gailīti, Tūdāliņ tagadiņ,
Māte saka Janci5am;:ple tarn visā
šai deju mūzikas jūklī allaž atrodas
pāri, kas atceras i r soļus, i r meldi­ņus,
uh tie nemaz nav .veci cilvēki,
tikai pa laikam kāds no degvīnā
iesarcis tēvocis uzlec pa polkai vai
uzgriež veco valsi ,,ax piesēdienu".
Bērni pamazām tiiek aizvesti, vecā­kas
sievietes sāsilslas vienā gala
blakus ki'iLstmātei un, viņām atkal
sava runaSana un savas atmiņas, bet
tēvi uzkož, iedzer, nokrekšķinājās,
pamazām piesarksi; un pace
konkurēdami ar orķestri, no ķuŗa
arī dažs l a i ku pa l a i k am izstājas, l a i
dabūtu izgriezt savu kārtu ar ieska-kas
būs, tas būs!" R. L.
Latvijas redakcijas izsludināto
prēmiju piešķiršanu par labāko
prozas darbu un labāko dzejoli, kas
nodots redakcijai vai iespiests laik­rakstā
līdz š. g. 1. aprīlim, ka jau
z. ,iots, Izlems īpaša žūrijas komisi­ja,
kuru izraudzīs pjīši lasītāji- Tu­vākā
laikā laikrakstā būs ievietots
kupons, kurā lasītāji vārēs ierakstīt
vēlamo žūrijas koŗniidjas dalībnieku
vārdus un paziņot tos . redakcijai.
Saskaņā ar šo lasītāju izteikto gri­bu,
redakcija tad šādā ceļā iz­raudzītai
žūrijai nodos visus caur-skatāmos
darbus priSmijas piešķir­šanai,
pie kļam žūrija paredzēto
prēmiju — 3000 marku par prozas
darbu un 3000 marku par dzejoli -
varēs piešķirt arī tādiem darbiem,
kas redakcijai līdz 1. aprīlim būs
gan nodoti, , bet laikrakstā vēl ne­būs
publicēti.
Lasot komunismu ndeodītājus rak­stus
ASV presē, nebūtu jāpiemirst,
ka Amerikā ir vispilnīgākā preses
brivība. Bet patl<6sl brīva prese at­referē
visus notikumus, arī
mi veiklībā divi teikuinos tverts
n^urlgāis Koberta Krodera stāvā
un pei^sonlbas ia^usmē. Bet ko tas
ļldz, ja šai blakus personu un notl^
kurnu veiklajā tēlojums pavisam
v ^ aizpūtis."
»j^areizi, Andrej," visapkārt atsau­cās
draugi ,Jelej labāk!"
Tad ieruniUās filpdoģijas S ( ^^
„ C i l v ^ no dzīvnieka atšķir prāts,
necila,^ūduātoi kontūrām r f i ^ ^ vai m&
^ 7 ^ ^ ! ^ manti- tagad nesirgstem ar Sigismunda
nieks Smitoleksl Jūtaimi traucē vel ķ g j i ^ ? »!
tas^ka ari^ien^nekla p o a ^ Kas tād tā
piņs nav izvairījies no pliekanībām. tā<la?"
Piemēram, Smlltnieka kundze klau- Sigismunds bija tas valdnieks,
sfis aij d ^ ^ v l m . , g a n bija, bet teica: ,Es esmu Romas karaUs
viņa tomēr ledwt«^ pa atļ^as ^ graanatikai' Tas bija
caurmmi Miertafidama g r e h ^ gadā Konstaiicē, kad kāds ga-bu,
viņa domfi, k a ^ nekas | j ^ ^ ^
•runu." -^^ ^;
tā," munamilte atvieglota pa-»
smējās. „Jūs jau tikai blēņojaties.
Lūdzu, ņemiet taču vēl maizīti!" Bet
Dztedātfijs Arturs Friedniēks-Ka- tad, apzinādamās viesmīlības pienā-vaflpa,
kas izceļojis U2Sayieno;tām kurnu, vlņ^^ pagriezās pret pirmējo
VMstīm, pēc ierašanās Ņujorkā sa- runātāju: ,,Istenībā jau jums tals-ņāttļs
idcinājumu diledāt kādā ka- nība. Valodas jāmācās gan. Cltādr
zaķu kbļPi ar atalgojumu 120^ d^ mēmi, kā jau avīzēs
n e d i l t l>ziedonis aicinājumu norai- rakstīja"
dtji^ m^^^ angaiemientu kā „Vai jūs, kundze, mācāties ang-i^
tsbtotlv . •.: • li^:i?"
^^(iņdiSy^ Nogriezusi lielu šķēli balta cepu-piba
izdeviis L. Rumaka apgāds ma, kundze nogurusi atslīga krēslā:
Valkā. 'Grāmata maksā 10 markas. ,,Alt, ko nu es," viņa nopūtās. ,,man
• • JJdite Pfēifere piedalījusies jau vīrs. Viiņš jau nupat kā sāka
dziesmu spēles Zaļā pļava izrādē, ko mācīties."
Kopenhāgenā rīkojuši latviešu stu- otrā galda galā uzrausās pats n a -
denti, • | matēvs. ,JCā t a d ! " viņš līksmi ie­kas
varbūt nepatīkami laikraksta
paša viedoklim. Objektīva Informā­cija
šādā izpratnē Ir visu notikumu
faktisks atreferējums. Laikraksta
paša ieskati atrodami vienīgi ievad­rakstu
nodaļā. Tā, pienL, ahtikomū-nisti&
kals amerikāņu laikraksts l ^e
Plttsburgh Prešs atreferē Metodistu
federācijas gadskārtējo sanāksmi
Kanziisas Sitijā, ,kur runātāji nopē­lušiMaršalā
plānu, Trumena dcrfrtri-nu,
Amerikas nostāju atomenerģijas
jautājumā un ASV ārpcintiku. Sa-nāksnaē
slavināta Padomju Savienī­ba
tin galvenais runā'tājs pateicis,
si, viņā aikāl mēģina piecelties, Ed-^
vīns palīdz, mēs ar Anniņu arī pie*
^idzamics ķlSt
projām uz tēvoča Istabu. "Viņ^
nokrīt uz gultžis malas, un visi pie^
dāvā viņai kauļ ko iedzert,; On>a
tēvs pat iesteidzies ar degvīna glāzi
Anniņļi sameklē baldriānu. Elgas
jaunkundze; iedzer uii mēģina smai­dīt.
Viņu apgulda gultā, <Mkie pa-līdzētāji
pamazām Izklīst. Istabā
paliek krustmāte un Anniņa gate-vojot
aukstu dvieļa apliekamo.
ejam ar Edvīnu atpakaļ. Viņš izsk%»
tās nopietns. \':/.
,,Ķas tas^v esi prasu. .,Nellkās, ķa
viņai būtu kāda vaina . . ." Bet maņ
nāk prātā, ka viņa sūdzējāi^^^^^p^
galvas reibšanu uz riņķa slēžām.
; .,Nu - r - ko man zināt?" Edvīiis
• T f ^ IX .i r I saka. ;,Laikam sirds lēkme;
tīto meiču. Viss tinajs, pīpju dumu arī reiz gadījān" •--y-'
paaudzes icavalieris jau atver;logu; orņu tēvs ;dobo EdviriU ^
p y ^ v ē j u
navbcKias; vejš_iz^
zas kleitas, jzvedina s v i e d a uzzinu, kas mani zlņkāiu
n u ^ n tabakas smak^^^
:cmajumudtiem,Grauda kundze n ^
dej^ mazurku, ,ko skiitit^i^^pavada jaunkundze uzņemtos, ko Ed^
kāj^ ^ piesitieniem; ļautrīl;^ un vīns vēlas ^appi^ēties un dzīvol
troksnis aug^ugumā. Ki-usttēys sed, i^i^^^g^ ^ ; - j ^ ^ ^ : ^ ^ ir mājaa
mierīgi J^gadams,^!^
dzer Uk^ paris gāž^ bet visa Si Ervina vecākiem piarvārgM
kņada arī viņu^padarīju^
reizēm^ viņšr pīpi ievilkdaiT)
skata telpu, mazliet užsmaidīdainsKļijas^^ tad apprecētos i - tas^^E^^
jdenarrr vai otram. ^^^^
ļlski, būdams visur Īdat, ir pie ^^^^^^^
šanas, lr;pie 8pēleSaņiis,^^i^^^^
dams pa jokam uz kadu k&ktu,^kur L^iem prātojumiem; Tā šī lieta vel-iestājies
apsūcums sarunā, ^ejodams kas jau trīs gadus.„Caurvējā svece
ar jaunām un ar vecām, lešUepdams Lļ^g ^šāk vai nodziest," Edvīns prS-pa
spainim alus vai uzHkdamsg^
pa (iegvma pudelei. Krustmāte lā- jau ar^
giem uzmana traukus un pārskata kaķa, uzmezdams man īsu, zīmīgu
galdu, vai kaut kā netrūkst. skaUenu. Viņš piecelaš un iet atki^
Annlņa staigā no viena kakta uz pārlūkot Elgas ļaunkuhdzi.; -
otru, no sola uz solu, irt kā lāgā ne- Pēc pusnakts Edvīns iznāk no tē-atrazdama
vietos. Vii^a, dejo labprāt, vbča^L^^
gluži labi, turēdamās taisna kā sve- pamāj man ar galvu. ,,l3ej tu
cīte, tikai ^ v a l o d a s ar dejotājiem parunājies^ man nav Vairāk laika,
viņai kaut kā neveicās. Beidzot viņa Arī sliiņs ciemiņš ir ciemiņš .
atrod patvērumu man iepretī pie Viijšlzslieņ plecus un^^^^ž^ uasi^-
galda, blakus Grauda kundzei. Viņa dams^^^^^^^^
kaut ko prasa. Grauda kundze smai- Elgās jaunkundze gtiļkrustmfite^^^
dīdāma paskatās nmnī. „Kāpēc ne!" guita, lakatu sasegusies, uz gā^
viņa iesaucas. ,,Lūdziet droši, viņš Uļakus kafejas tasīte. Mazās degle-nemaz
nav tāds;lepnlķis." — Izrādās nes gaismā viņa^^^l^^
— Anniņai ļīdk maza grāmatiņa, ļ ^^^^ jautri?" viņ®
zaļā, puķotuvākUi kur ierakstīt kaut saķa^^
ko atmiņai. Esmu izvēlēts par upuri „Jfi; tiešām nevaru stķizēties, M
un smaidīdams raucu p^^ ne- jĢtattes?"
kas nenāk prātā. Acīm redzot viņa „Labāk, rr«a\ tiktai d n j ^ u ^ <^
gaida no manis kaut ko nopietnu,, buļl."
bet man galvā tikai jbciiM un sehti
mentālu pantiņu skrandas. «Varbūt ļ gjuži aukstas, un es gribu tās i tm
liet pii^dīt. Viņa a^^^^
.siltas rokas," viņa saka un pavelk
*® 'tās zem ljjcata,^^^^m
es sajūtu viņas iniesas kailo ua
rnāigo «uiitu. Tur viņi dus^—^
ka amerikāņu svarīgākā problēma ļ apaļumi, • ap kuŗian
neesot vis ciņa starp komunismu un saule . . • :
dembkratUu^ bet gan cīņa reakdjas,] ^^^^^^^^^^^^
vecās kārtības, īpašumu pārvaldīša- ierltlnād(ima galvu ciešāk i p l l v ^
nas un topošās jaunās kārtības star-] ^^^^ _ Kad man i^asa, ee®^
rasti bez teicamā."
,J^iipat jūs t^^ ^
Jautri; jūs ari nēlJEskatāties bē­dīgs
; . . Bet plnnīt, ķad^^^^^^^^n^^
mājās, jūs stāstījāt, ķa ^bakt ndfil
kādā dziļākā dzīvē, ^^k^^
ba . ; . Vai tad juTOīs arī nav
citas — savas un
Anglijas automagnāts un rūpnieks
ŅufOds britu eksporta veicināšanai
ziedojis 1 m i l j . mārc. steri. — B r i tu
joslā 1947. g. ražots 71 m i l j . t ogļu.
vai 32'^/o vairāk kā ie
Divjoslu tērauda produkcija 1947. g.
,zēto 3 milj. t vietā bijusi 2,7
t. 1948. g. paredzēts ražot 4,8
milj- t. No pasaules tērauda pro­dukcijas,
ko ' 1947. gadā vērtēja 150
milj. t, A S V ražoja 85, Pad. K r i e v i ja
21, Anglija 14 un Francijas nepilnus
7 milj, t. — Divjoslu mežsaimniecī­bas
plānā 1948. gadam paredzēts iz­cirst
30 m i l j . .ciešmetru koksnes.
— o e c .
pā, kas ausīšot cauri asmīm, asa­rām
un sacensībai. Sekojošās pār­runās
uz jautājumu par Krievijas
darba nometnēm atbildēts: „Tās Ir
noziedznieku ieslodzīšanas vietas."
Esot gan tiesa, ka Krlcvljā neatļau­jot
kritizēt komunismu un komunis­tu
partijas vadoņus, bet caurmēra
krievs to arī ^n^^niaz nevēloties
Ja Krievijā koncentrācijas nometnēs Tāda taēu Ir katram . .-.'^
ciešot ari nevainīgi un esot ierobe-^r^^^,^
žota cilvēku personīgā brīvība, tad vērts runāt. Tai nav noziines v V .
pie tā esot vainīga Amerika, jo īpaši Bet man ir tidcsme dzīvot vair®»^
runas par kapu. mū^
caurmēra amerikānis, lasot šo at-1 makstu, tie ir svarīgāki"
referējumu laikraksta pimajā lap-| „Rakstits taču^^^^^^^^ļf^"
pusē, prāto, k am te taisnība, jo d z i - gas jaunkundze domīgi b l M - ^
ve, vadīdamās no savas devīzes „jums nepatīk tāda abstrakta
,,Dodiet cilvēkiem gaismu un tie paši lozofē
atradīs sev ceļu", pieminēto sanāk-^^^d^^^^
smi atreferējusi bez jebkādiem pie- apstāties. Tiesa, man reizēm tā ga-bildumiem
no redakcijas puses. Tur^ dās . . . J a visas manas domas pa-pretī
ievadraksta daļā šis laikraksts uktu tur, k u r patlaban atpūšas mft-saka:
„Mēs nespējam atcerēties li-1 nas rokas;, tad es būtu
dzīgu gadījumu, kur t ik lielas baz­nīcas
vārds būtu tik nelietīgi izman­tots.
To spēj vienīgi viltīgi bezprin-cipu
cilvēki." ; • ;
Lasītājs pats var izšķirties, kam
ticēt — sanāksmē v a i laikraksta iz­teiktam
viedoklim. Un i r skaidrs,
ka daļa lasītāju izšķiras par vienu,
daļa par • otru viedokli. ;
Tas arvien jāatceras, lasot patiesi
brīvā presē D'P labvēlīgu ieskatu
atreferējumus; t i em ir a n sava otra
mans ceļž būtu galā . .
Brītiņu viņa don\a, tad lēni
laiž manas rokas. „Jūs laikam
bat iet pie citiem; E j i e t " ;
,,Varbūt es negribu, es vēi<®^
vēl iepriecināt .
,^Kā gan jūs td Vārētul
vien, tā ari būs labāk,"
Es noliecos, n^kūpstu viņas bāiits
un sausās lūpas, un tā ir mūsu
digā saruna.
^ • ka nav f *
identi «ļV'
laiks
PIC pēdējam ziP^
ka kongress.
5, laikarn,_Kaa^^^
I * * f ^ T t e u t e r a aģentūra •
1 * . ; ^ ^ , nirmiem 15_me
iu
IStl^Sapmekl^usiļn^
ministrija
rS biitufvēsh^
S pasaulei. AS
joās ar visŪelSkām simpātijām.
Kikti no pirmdienas m otrdii
(ļļdOl stklfita satiksme pāri Sp^
m NebiJ
ļ ^ ^ ^ ^ ^ ^ un tikai nelie
pūM noskatijās, ka rc
2 paceļ sarkanbaltos robei
^ kas bijuSi nolaisti kop
g. I?. februSŗa, kad ģenerāļ
hato fibi^^ noslēdz
Kto divdesn^ stunda
itfijfis Francijas vaid!
mpar sakaru pārtrai^an
"Aoķaiīnlņu.
atjaunošanu: visvai
i, saSiatufii komunisti
ivas radiofona komen]
)ji8, ka robežas atver
- pagājuši gadā ievadīti
inam Riultits, Francija esot W-W
vlea no pirmām valstīm, ka<
"JN ļ§mumain pārtraukt sa^
Jtoko Spāniju, bet div
Mļza polHlka esot radi-aii
fldrfluitfts Robežu atvērdama,
<JSOli .nomaksājusi
-7-7»—^i". Sumaņa-Bldo
k ^ ^ u ^ fipiti tam,!
•^"^'St ^ valdība
1
(1
I
I
"«^v dmeriKaņu plānus
1
. ir 250
vaaay
i-i»,A-:,->-*-'..i--.->.'-i'
mm