1948-07-13-04 |
Previous | 4 of 8 | Next |
|
small (250x250 max)
medium (500x500 max)
Large
Extra Large
large ( > 500x500)
Full Resolution
|
This page
All
|
4 - LATVIJA, i;948.g, 13. joiiji
BALETA SOUSTES AINAS EZERGAILES VĒSTULE LATVIJ.\I
NO BATHURSTAS
Brauciens līdz Austrālijas krastiem
pagāja ātri. Katru dienu strādāju
pie pārtikas kartīšu kontroles,
bet agrās rīta stundās kopā ar Arvīdu
Fibigu turpinājām savus mēģinājumus
dejošanā. Pārskolojusies
gan neesmu, tomēr kabatā man tagad
jauns diploms. Tādus saņēmām
tie, kurus* Neptun'a vārdā apcirpa,
nosmiņķēja, visādi stumdīja, āzēja
un izpeldināja baseinā. Brauciens
pfiri ekvatoram nebija pats karstākais.
Saules acenes šādā garā ceļā
tomēr ļoti nepieciešamas. Dažkārt
likās dīvaini, ka esam tik tālu pasaulē,
bet pie debesīm tas pats mēnestiņš
un zvaigznes, kas Latvijā.
Uz kuģa neizdevās noorganizēt nevienu
izrādi, jo ūdeņi reti kad bija
mierīgi.
Sidnejā atbraucējus sagaidīja
dziedonis Kārlis Nīcis. Tālāk 240
km braucām ar vilcienu un mūs novietoja
nometnē pie Bathurstas. Tur
sākumā mēģinājumus izkārtot' bija
grūti, jo klavierēm nav stīgu. Citi
priecājās par gaļas ēdieniem, kas ķ
trīs reizes dienā, bet es gaidu maizi,
marmelādi un sviestu, jo gaļu neciešu.
Katru dienu ierodas avīžnieki.
Tie kopā ar citu izmeklētu publiku
noraudzījās arī mūsu pirmajās
dejās Austrālijā,; kas notika kāda
Bathurstas viesnīcā. Likās, ka viesi
bija apmierināti, jo nekavējoties sekoja
tālāki piedāvājumi. Jau nākamajā
dienā viesojāmies pie bagāta
aitu farmeļ-a. Viņš izrādīja savas
8000 aitas un 112 g. veco māju, kas
tomēr izskatās* it kā tikai vakar, būvēta
un iekārtota •sevišķi eleganti.
Vajadzēja spēlēt pat golfu. Arī tur
notika izrāde, un mājās pārradā-mies
tikai naktī. Norunājām, ka diūz
pie bagātā saimnieka atkal brauksim
ēst tītara cepeti.
Tad bija ielūgums pie citas austrāliešu
' ģimenes, kurai pieder
daudzi nami Sidnejā un lielas far-mas.
Tur iepazināmies ar kungu, ko
sauc par Martino — ievērojamu vīru
.-tejienes mālvslas pasaulē, Kopā ar
Fibigu katru dienu trenēlamies, un
ukraiņa vietā mums tagad ir latviešu
pianiste — laipnā brīvmāksli-niece
Ozola. Uzzinājām, ka Melburnā
ir ļoti labs kla.siskais balets. Tur
viesojušās gandrīz visas pasaules
slavenības, im dažas no Melburnas
vairs nav aizbraukušas. Tāpēc ārī
dai^dz krievisku uzvārdu. Šejienes
populārākā trupa saucas Boro-winsky.
Arī mēs esam saņēmuši padomu
no piedāvātajām darba vietām
izraudzīties Melburnu, šo kultūras
un baleta, centru kaut gan
Sidneja apmēros lielāka. Solīja arī,
ka vēlāk pilnīgi varēšot nodoties t i kai'
dejošanai. Nometnē esam atbrīvoti
no visiem darbiem un atliek
daudz -laika mēģinājumiem. Gaidu
vienīgi brīdi, .kad tiksim vaļā no
kx)pgalda, jo pēc pašu izvēles var
paēst labālc.
Beidzot aizvadīta arī mūsu pirmā
ievērojamākā izrāde Austrālijā. Tas
notika tieši pēc 3 šeit aizvadītajām
nedēļām. Bija daudz viesu nP Melburnas,
Sidnejas un Bathurstas..Ap
šejienes teātri stāvēja auto rindas.
Nometnes direktors pat nezināja, kā
pateikties par visu redzēto, un uzaicināja
pie sevis vakariņās. Apmeklētājiem
visvairāk laikam patika ..Tēlnieka
vīzija" un „Pavasaŗa šalkas".
Mums jau kabatā b: arī direktora
vēstule, kas rakstīta viņa draugam.
- Borovinska baleta trupas īpašniekam
Melburnā. Direktors domā, ka
visā drīzumā varēsim pārtraukt pa-i:
edzētos darbus Melburnas slimnīcā
un mūs saistīs minētajā baleta vienībā.
Pagaidām gandrīz katru dienu
būs jādejo šeit, arī Batnurstas
teātrī. Pēc tam ar patīkamām, bet
visai pārdrošām cerībām dosimies
uz Melburnu. _
Bathurstā, jūnijā.
A i n a E z e r g a i le
H e r t a K r a u ja
NEDIENA
Lauks mani malda
Mežs mani tur,
Saule zem kājām
Uguni kur.
Tuksneša smilti
Atnes man vējš,
Saplosa dvēseli
Negants un spējš.
Debesu ugunis .
Mūžību šķeļ —
Likteni- baigu
Nediena veļ.
Ģ i r t s S a l n a i s
S T Ā S T S
(15. turpinājimis)
„Dosi zirgu?*'
„Jā: Hēj, māt," viņš atgrūda dur-vis
uz blakustelpu. ,Jedod Kārlim ļ puses," iesmējāsr^Te t^v
,^e, ne," viņš atvairīja rok^m >
„No Dieva puses".
Urka iesmējās. ' '
„No Dieva puses . Jā; no DieJ^i
ises," viņš rupji iesmējās. Te
zirgu. Nevaru iet ārā. Man ii' ies- ļ ir — kā sūceldis tu esi picsūoipc .
Vismaz 1 miljons
dolāru...
Mūsu . laikraksta pagājušajā'
numurā ziņojām, ka ASV nodibināta
komiteja, kas rūpēsies, laf
Pinebergas baltiešu universitāti
pārceltu uz ASV vai Kanādu. Saraksts
ar komitejas locekļiem —
baltiešu labvēļiem saņemts ,arī
jau Vācijā. Kāds augsts
virsnieks, izlasot- komitejas sastāvu,
teicis: ,,Sissarak.sts m vērts
vismaz 1 miljonu dolāru." Ar to
domāts, ka pasākumam garantēts
1. miljons dolāru, jo :komitejā ir
daudzi ļoti bagāti amerikāņi, to
vidū lielā žurnāla ,,Life" izdevējs
uc. ' '
Baznīcu palīdzības
organizācijas
paplašina darbību
Luterāņu pasaules savienība
(Luthcran World Federation), 'kuļ'as
vadītājs Vācijā ir Dr. Hong"s,i paredzējusi
paplašināt savu DP • palīdzībai
veltīto darbu. Par apvienības
direktora palīgiem amerikāņu
joslā darbosies K. Senfts (Kenneth
Senft, . Miinchen, Pasing,. Bisiņarek-str.
20), bet angļu joslā Dž. Ender--
sens (James Anderson, Imbshausen
b. Nordheim, filiāles — Lībekā, Ho-chenstaufenstr.
5 un Haņoverā).
Turpmāk pie savienības dai'bosies
četras nozares. — Labklājības nozari
amerikāņu joslā vadīs igaunis
Edermā, jaunatnes nozari — ameri
kāņu joslā igaunis Kivisiks, bet
angļu joslā latvietis māc. Kņezs-
KņezevskiSj transporta nometņu no
zari — amerikāņu^ joslā latvietis
māc. Rozentāls, bet angļu joslā igaunis
Klsks, izglītības — angļu joslā
latvietis prof. E. Smits, beti amerikāņu
joslā nozares vadītājs vēl nav
izraudzīts. ,
Komiteja
mākslas izstāžu
tīkošanai
Pirms LGP sesijas Hanavā 7. jūlijā
notika paplašināta LCK sēde.
Tajā priekšsēdis H. Klarks ziņoja
par LCK atzīšanu pie IRO vadības
amerikāņu joslā, kādam nolūkam
IRO štābam Bad Kisingenā un
OMGUS Berlīnē iesniedzami LCK
statūti.
Ērtākai un saslcaņotākai mākslas
un daiļamatniecības izstāžu kārtošanai
izveidota tēlotāju mākslu,
daiļamatnieku un amatnieku savien
ī b u pārstāvju un inženieru, lauksaimnieku
un tirgotāju — rūpnieku
pārstāvju izraudzīta izstāžu r ī košanas
komiteja, ar \ priekšsēdi
prof. J. Kuģu, vietnieku A. Mērcu
un locekļiem prof. V. BurkēvlGU,
amata meistaru Treju, agr. Skulti
un inž. A.Brunneru. Komiteja sadarbībā
ar L C K būs vienīgā visu
mākslas izstāžu un mākslas salonu
jautājumu kārtotāja, vienalga, vai
izstāde notiks Rietumvāeijā, vai citās
zemēs. Jūlijā paredzētā izstāde
Frankfurtē materiālu apstākļu dēl
atlikta uz rudeni. .
Par veselības nodaļas vadītāju
LCK iecēla Latv. ārstu apvienības
ietei.kto kandidātu Dr. med.. Mētru.
LCK informācijas nozare sastādīs
pārskatu par Latviju un latviešiem,
ko iesniegs Kanādas valdībai, turienes
organizāci j ām un vadītājiem
darbiniekiem.
Sēdē: priel^šsēža II. Klarka vadībā
piedalījās V. Lambergs, L. Rozentāls,
T. Tērauds, J. Zubāns, E. Gros-bergs,
M. Bērziņš, J. Niedra, Ei
Freivalds, J. Lavcnieks, J. Dravnieks,
J. Celms, P. Greizis, T. Erd-mane
un E. Stīpnieks.
Zinātnes kāpnēs
BONNAS LATVIEŠU STUDENTU
DZĪVE
Mesallna esot peldējusies ēzeļmātes
pienā ik dienas, Pompadūra
kundze — . rožlapām piekaisītā,
ūdens kublā trīsreiz gadā, bet Nū-delmeijera
kundze,' kas kultūras un
tikumu vēsturē ieies kā i mēbelētu
istabu tiuētāja 194B. gada Vācijā,
šausta savu miesu ar remdenu ūdeni
divas reizes gadā — Ziemsvētkos un
vīra nāves .dienā, kas iekrīt ap Jāņiem.
Pārējā laikā' viņas vamui aizņem
pēdējā- kara aptumšošanas aizr
kari.
_§īs trīs dāmas va:rbūt gaii nav nekāda
parasta mēraulda pasaules
mazgājamās istabas kultūrai, t^aču,
tilcpat kā romiešiem bija savas tcr-m_
oforas baiļu sviedru noskalošaiiai
, pēc interesantas kristīgo vajāšanas
Izrādes cirku, tā mūsu pilsētai ir
pirts, kur atskurbt pēc filmas ..Asins
atriebība" ar Daglesu Fērbenksu
junioru dubultlomā. To laikam sauc
par ūdens dziedniecību.
Līdz šim šķīstīšanās bija. vicnk
ša. Ļoti dimenzionāla, varētu teikt
— pi'eccil'indiiga dāma jums izsniedza
pa . miniatūru'lodziņu rozā
vai zaļu biļeti (1. klase — 70 fcn.
2. klase — 50 fcn.), tad jūs nostājāties
rindā aiz zeķu adītājām, džcm-poļ'u
tamborētajām un izšuvumu
bakstītajām un, klausoties apmērām
stundu ilgā vannai ūdeņu simfonijā,
kas varbūt varētu ic-
Ivcsmot Del^isī un Kcspīgī, sabaidījāt
savu kārtu, lai izbaudītu t'^
pieauguša cilvēka privilēģiju, ko vēl
neviena diktatūra nav iedrošinājusies
i e r o b e ž o t p r o t i , vienam pašam
ieņemt veselu vannu.
. Tagad šķīstīšanās norise ieguvusi,
svinīgu nozīmību. Kopš naudas re-fonnas
Vācijā vairs nav 80 miljoni
iedzīvotāju, ko pierāda pustukšiei
koncerti un ;pavisam tukšās -izstādes.
Bet cik viņu vēl atlicis, tad tie
paši laikam apzinīgi vairās niskaloti
vēl atlikušo paplāno kultūras stuka-tūru.
Pcldiestādc ii' savādi klusa,
nemaz nedzird varenos katlus uh
krānus uzskaņojamles parastajai
ūdeņu simfonijai. Tuklā biļešu pār^
devēja sēd savā .stikla sprostā kā
atpc.^tām.a princese. ..Pirmo > klafi?"
viņa saldi jautā, jaušķīdamiļiirožaino
zīmīti no garās lentas. Izrādās,
ka .viņa prot pat smaidīt. : i .
Un tad: es eju gar marmorēt'iem
pīlāriem cauri: šķīstības tempļa velvēm
uz karsto pelžu galeriju. Pretim
izšaujas balta sieva narunias
vecmātes izskatā. Mēs stāvam starp
tukšām krēslu rindām kā vic^:hās.
kur neviens nav ieradies. , Un kā
vienmēr svinīgos brīžos, kad cilvēk^)'
neapzinās, ko runā. es saku: ,.Vai
kāda vanna ir brīva?" Tad oirtniece
atkāpjas un ar tādu žestu, it kā izklātu
neesošu grīdsecru manā ceļā.
iemāj mani garajā gaitenī, kur 12
mazgājamās telpas gaida mani. t i kai
mani. Iespiežu pazemīgajai saujā
desmit feniņu zīmi, dzimušu! marku,
un pirtniece mani pavadcji ar reizē
godbiiū^u un iztrūcinātu skatu, it kā
es būtu Kleopatra. bet vanna
>''h. Ti'.lr.n k rok od i
Trešo reizi 60 latviešu studenti
Bonnā ir aculiecinieki vasarai Rei-nas
krastos. Beidzoties 1948. g. vasaras
semestrim. . piepildīsies . Bon-nas
Fridricha Vilhelma universitātē
6 darbā pavadīti semestri. Universitāte
18. oktobrī atskatīsies uz 130
pastāvēšanas gadiem. Šajā ziņā tā
nevar sacensties ar sirmajiem zinātņu
tempļiem Heidelbergā un Jenā,
bet arī 130 gadi bijuši ražens
darba, un sasniegumu laiks. Bonnas
universitāte savā klēpi izauklējusi
daudzus slavenus Vācijas un citu
ārvalstu zinātniekus.
An Bonnas latviešu studenti parasti
neapmierinās tikai ar universitātes
beigšanu, bet strādā tālāk
doktora, grāda iegūšanai. Pinnais
bija Jānis Zariņš, kas 1947. g. vasaras
semestrī beidza agronomijas fakultāti,'
bet šogad maijā ]oti sekmīgi
ieguva doktora grādu. Bez viņa
doktora ..grādu ieguvis Latvijas Universitātes
ing. chem. Kristaps Stieb-ris..
Bonnas universitāti ar agronoma
grādu beiguši vēl 4 latvieši.
Bonnā studējošie tautieši devuši
centīgu aķadēmislvo darbinieku saimi.
, Pvosīgi darbojās Latviešu .studentu
centrālās savienības pilnvarotie
pfirstāvji Jānis Sapietis (Lielbritānijā),
Augusts VeLsmanis (Austrālijā)
un Ritvars Brcgžis (Kanādā).
Pēc valūtas reformas mūsu studentu
stāvoklis ļoti neskaidrs. Studenti
tomēr cer sagaidīt militārās
valdības un. tautiešu atbalstu, lai
vairotos latviešu akadēmiskā saime,
kas vienmēr bijusi un būs spēcīgs
ļierocis cīņai-par brīvu tēvzemi.
— is
pati
. Un es esmu silrā ūdenī, .kur
vM-imsi visas vēlmes, iiņemoit vienu:
:dziedāt •pašam ;;?avā:::meldiņā. •
R i t a L i e i a
Chronikō
Neizdot profesora Pētera Sriiita
darbios bez mantinieka atļaujas lūdz
Ida Šmite: (17a) Karlsruhe. Forstner
Kaserne. Bl. 3—49.
. StaiTDtautiska tēlotājas mākslas
skate notiks olimpisko spēļu laikā
Londonā. Sūtnis K. Zariņš latviešu
mākslas reprezentēšanai kraudzījis
N. Strunkes, L. Liberta, V. Tonēs un
B. Dzeņa darbus.
§im numuram pievienotas :i iapas-mises.
kura.*; ^aņem A T r t T AI
nasūtinātāji.
nas. Bet tūdaļ!" — viņš aši noko- sava tēva pērminderību. „Edi'';HTi{'
mandēja un, nesagaidījis atbildi, at- īgni paķēra rokās dzēriena pud^i
griezās pret draugu un paskatījās zel-1 būtu derīgs cilvēks, ja vien
ta pulkstenī, pie kura karājās vai-ļviņš ilgi domīgi skatījās Kāri'"
rāki dārgakmeņoti breloki. „Pēc pie-l Hm," beidzot cieti piebilda j . j"!
cām minūtēm viņa būs saģērbusies tiktu veselīgā gaisā . . . Vai'hi lir^'
un izies uz stalli. Es viņu esmu pie- man, āpsi, tu, kas pilns budžu smī^
radinājis staigāt uz pakaļkājām un kas," viņš uzkliedza savā ierastā hit
lēkt uz pirmo saucienu. Tā tev jā- teriskā bļāvienā. „Tici, vai ne
izmāca savējie, ja viņi grib dzīvot - Kārlis uz mirkli pamodās no &i
un kalpot jauniem laikiem," , viņš vas nekustības, bet daudz neka ne"
lepni saslēja īso kaklu, kā vēlēda- saprata, -ko īsti Urka ņo' viņa gri^
mies rādīt, cik patiesībā ir liels. „Tev panākt. . ^ ^.
būs tuvākās dienās vesela rinda _uz- ,,Tici, vai nē? . . . Pie visiem de-devumu.
Tu zini, ka visi zemes īps- viņdesmit deviņiem sātaniem! Tols
šumi ir pasludināti par valsts īpa- tev prasu pēdējo reizi," viņi kam
šumu un mūsu uzdevums stingri nāja kliedzienu, un Kārlis nomui"
raudzīties, lai nekas neietu zudumā mināja pavisam sabijies^;-^' " ,
no tā, kas kalpo zemes apsaimnie- „Protams, protams, ticu"^
košanai. Tā tad ar zemi ir saistīti ^^Hā . . ." tas bija \ā kā pimktl
lauksaimniecības darba rīki, lopi, ķo Urka pielika savasVdrāmatiskl
ēkas — viss, un kur mums rastos spēles augstākam kāpinājumam tali
šaubas, ka kaut kas varētu tikt paņēma" krēslu, pievilka tuvu'klāt
iznīcināts, tur mēs pārņemsim īpa- Kārlim un pacēla pudeļli pret'gaisi.'
šumus tūdaļ savā rīcībā. Patiesībā, n:^^. ^^vai tu esi spējīgs saprast \i
tu sapratīsi, ka nav nekādām šau- skaidri domas un apjēgt prāta snļ
bām jārodas. Tās pastāv no^ lielās ]^^^ lai^ atbildēdams man nelautS
oktobra revolūcijas pirmās dienas, gļēvulīgiem meliem, pie kuriem tl
Visa šī pelēko baronu suga, šie esi pieradis, dzīvodams savā nolāl
treknie grauzēji tārpi būtu jāapšauj dēto radu vidē? Tas, ko tagad tef
bez žēlastības, un es brīnos, ka par- sacīšu, ir svarīgākais, ko jebkad tu
tijas vadība vilcinās to darīt. Jo v i - U s i dzirdējis. Es tev prasu, vai tļ
ņ i j r bijuši, ir un vienmēr būs pret Usi,spējīgs man ticēt?"
mums , . . Labi — bet partija ir ^^gg ļev vienmēr esmu ticējis^'
dļsciplīna. Ja nevaram pārvērst tos Kārli kaitināja svinīgums, kād}
tārpu barībā, tie jāpārvērš mašīnās, -pēļ^šņi ļ^ļj^ ieslīdējusi Urkas'valodI
kam jākalpo tikmēr, kamēr tos mie- bet viņš centās valdīties, paliviļ'
rīgu sirdi var aizsviest lūžņos. Sa- sekodams brīdinātājai, balsij, "i^a
prati: kam atļauts dzīvot, tam pa- vienmēr kliedza kaut/kur .^mndzc^
šam jāizvārās savos sviedros un asi- nēs, tiklīdz Urka bija vina tuvļiml
nīs, lai ar šo putru beidzot vēl va- ,,TU tici," Urka pašūpoja galvu/lji
rētu pabarot zemi." ' laikam zobojās, bet tūdaļ atkal klU'
Kārlis klausījās viņā un juta, ka va stingrs. ,.Tu tici, tev jātic, un c;:
izdzertais konjaks traucē domuskaid-tevi_maci.su ticēt . . . Tu esi deri^ļ
rību, vai arī viņš vispār bija pā- cilvēks^ bet . . . Es tevi atbrivo.sil
rāk gauss, lai sekotu šīm atziņām, no visam sailēm. kas tevi saista ari
Visu mūžu dzīvojot diezgan yieglas pagātni. Tava personīgā brīvība tc-dienas,
vairāk valstoties gultā vai vi spārnos un tu spēsi darīt darbus,]
vasaru zālē, viņā bija attīstījusies kas tevi vainagos ar partijas alzi- ļ
tieksme dzīves' īstenību laist pāri nību un jauniem uzdevumiem. Pats.l
galvai, iztēlojot sevi dažādu reālis- es pārcelšos uz Vecgulbeni, un tev^
tisku pasaku varoņu lomā, kas t i - bus jāvada visa pagasta dzīve,
kusi visu apbrīnoti kādu laimīgu Dzersim uz to!''' viņš ieleja glāzi,
nejaušību secībā. Arī tagad viņš Dzer!"
nespēja apzināt to atbildību un rī- Kārlī dziļi dziļi kaut-kas sakuš'le\
čības vaļu, ko Konrāds Urka bija jās un piesarcis, mēmi pa.spiedis
iesviedis vina rokās, ātri iegūdams drauga roku, viņš satvēra ghm,
viņa uzticību un bez grūtībām ie- Acumirklī viņš aizn\irsa slepeno ig-'
vilkdams oktobra revolucionāru pul- numu par Urkas vamiācīgo no.^āju.:
kā. Bija tik dabi.ski, ka viņām, kara pret viņu. Dažās sekUH4!ēs_vJ;;rž no-laikā
nicīgi novērtētam simulantam, jauta, ka būs brīvs no Urkas tic.^:i-;
radās izdevība parādīties kā vano- jiem rīkojumiem un prieka rcibaļv
nim. Bet nu? . . . Iztēles varonībai viņā saplūda ar dzēriena svclmainoļ
nebija vietas: jāapķīlā īpašumi, ie- spcl%:u. i
naidnieki un nepaklausīgie bez- žē- „Svciks!" viņš vienā sviedienā iz-ļ
lastīJDas jānodod milicijai — jācīnāsJ dzēra glāzi.
Viņam derdzās pārāk straujā kustī- „Bet," Urkas pirksti uzmanīgi pa;!
ba,' mūžam saspīlētais nervu stā- cēlās augšup un apstājās sa.stinru.t;
voklis, vientulība, kuru — ciešot pa- gaisā. Zirgs tev jādabū atpakaļ" ļ
ša sagādātās slimības — padzina ..Protams," Kārlis nešaubījās ncf
māte ar savu ierasto, kluso sirsnību, mirkli un pielēja glāzi. ļ
Un tēvs ar Ēvaldu jau arī bija sa- „Par katru maksu.— vēl tonakt;:
mierinājušies ar Kārļa bailēm no Saprati," viņš draudīgi paskaidmja;;
frontes, beidzot pat aizmirsuši un „Tāda lieta: par tevi. par mums,,
ikdienā iztikuši bez kādām naidi- par visu partiju smiesies, ja rJrc?;
gām piezīmēm. Tikai tad, kad viņš nebūs atkal mūsu rokās. Un klausi, ļ
iDija sadraudzējies ar Urku, kas bija esi draudīgs, esi mīlīgs esi viltīga.;
ieradies no Maskavas, mājās bija bet neesi padevīgs," viņš pieceia?.:
atjaunojies kluss, naidīgs cīniņš, kas „Ej, māte būs zirgu izvedusi no.
arī mātes sirsnību bija pret' viņu staļļa. Tikko esi nokārtojis vien-;
padarījis par zaglīgu, bailīgu, kam alga vai vēl naktī, vai agrā rīta, esiļ
atļauts tikai retu brīdi likt glāstīgā pie. manis. Laiks necieš, kad }H
kustībā pieskarties sastrādātiem nostiprina savs gods un revolucijas^ļ
pirkstiem viņa rokai. Kad viņš bija ieguvumi. Uz redzēšanos," viņš^tc:-1
atdevies savām domām, kaut kas ca gandrīz jautri, vadīdams uz pur-derdzīgs
modās viņā pret visu to, ko vīm Kārli, kas dzēriena vai piMļ
pats darīja. Tikai'lepnums un spīts ietekme jutās drusku nedroš3 . X ;
sakarsēja asinis, tikko viņš juta, ka kājām. :i
kāds smīn par viņu. ' Durvis atvērās un aizveras. U^^a i
Šovakar konjaks atjaunoja viņa P^Ķ^ ^^^^^ "^[f ^''^'"^^^ "^,1
iztēles spēku Nedzirdēdams īstās P ^ ^ ^ ^ ^ . l ^ ^ ^ s M e n u , i^^^^^
Urkas runas beigas, kurā tas tēloja ^emamijas cietajā seja. Ta^ apsvr ^
atriebības saldmi, kas pāri visiemh'^^__uz papēža,^ vniš apa W
budziskiem kavēkļiem paceļ jaunās f^^^^r^^ petrolejas spuldzes iicsm ,
pasaules morāli, kas dzimusi nāvī-r^^ ^'^^ ^^"^^^^ nespodrāka,
gās cīņās, Kārlis ieslīdēja krēslā v n . ''Tā ir dzīve," viņš domāja. . . i e runātajā
balss cietā, sausā skaņa n^l^^c t^k^^^ ^ ^ " ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ l ^ - ^'^.Z^.i
viņā radīja dīvainas vīzijas, k^m\'^}'^J^''^^''\l'^''^^'^^^^^
nebija it kā nekāda sakara ar vārdu ļ^^^^^-. ^^^^^^ ^^^^rZ^^^^^
jēgu. Urkas, vārdi šķita, parkškam 7?^^ rīkot un veidot i^asa^^^^
kā ložmetēja šāvienu kārtas, un Kār- • • • ' 1^ un^ •
lis neaicināts ielēja un iedzēra pilnu P^^^^^ ^""^ l n-C'
^lāzi konjal^a. Pievēris acis, atgāzJshf^^^ Jāsaka - es
;^alvu atpakaļ, viņš klausījās Urkas ^ita paŗa reizes ar ^^IJ^ŗ"^:
runas plūdumā un viņam šķita, ka "^^^^'^^3 un pasmejas: ;:^\J^^
viņš sēž satrakota zirga mugurā, zo- • • ^ J^: ^i^ai «v^^ W ^
benu rokā un joņo pa lauku mājām. U^e . ^ Ta ir revo uci s pl ka^^:
klie:?dams saukļus un aicināiumus Nospiest ka blaktis
smaku," viņam reiba.np .
dausītos, ko viņš teiks. Bet pirms r?^'^^ ^1''''^"^^^'r.Sī^^
^ I T3 . TTrir \r vinil VarorU- *-\\ .
pāsa^ui^f
sekot vioam, pulcēties kopā, lai no- ^'^^"^ '"'^'.''f
vairāk kā, no konjaka.
kāds bija paguvis sekot pavēlēm, I Jā_ . . . Kur ir 7*'?^, ""'-^jauje.'
viņ5 apgrieza ap galvu zibenīgā lo- f^"^ sapr^atuši kas r
kā zobenu un no tā izšāvušās sar- h^Oļ^'^'L"''^: ^^'^f' ^ ! n'ra-jS'J
kani liesmainas ugunis cUvēkus 3a- ^^'^'^a Radu P^^t ="f;,ļ^^ ^Jj^i-lieca
ģindenigDs, tikko ar ādu pār- I P^<=t ^""^^^ • • ' ^'''•^ '
vilktos, ned7.ivos tēlos.
..Revolūcija bez sarkanas krāsas
ir kā zeme bez mēsliem," viņš dzirdēja,
skanam Urkas vārdu zalvi, un
prei-araugu . ••Z-'^
jās garu' srnējienu.-,,,Un :kas.:pie^^^^^
dis d e S u —gluži
^guma-.vada - paliek i: Tam;<jāp|-
un;:jāsādegl''::viņš: paskat
T ^ - r 1 - , . . ' 1 smīnā uz durvīm, izbaudidams
Karhs,_ skabi saviebis, neapzmīgi ap- ^a-mu pārākuma apziņu.^^ Jzman^-
^^^^P^'^^^^^'- • mietpilsonisko uzticību, naīvitat:;;^
'•Ja, jā . . ." ^1 visu, ko viņi atzīst par pašsapro^'-.gg
..Tu. varbūt, šaubies par to?" Ur- un nemainī^^u" Urka atsēdas,;
pēkšņi apstājās, un Kārlis sabi- galda un brīdi viņa domas sastm^
1 (Turpinājums sekos)
Object Description
| Rating | |
| Title | Bavarijas Latviesu vestnesis, July 13, 1948 |
| Language | la |
| Subject | Latvian Canadians -- Ontario -- Periodicals |
| Publisher | McLaren Micropublishing |
| Date | 1948-07-13 |
| Type | text |
| Format | application/pdf |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| Identifier | Bavari480713 |
Description
| Title | 1948-07-13-04 |
| Rights | Licenced under section 77(1) of the Copyright Act. For detailed information visit: http://www.connectingcanadians.org/en/content/copyright |
| OCR text |
4 - LATVIJA, i;948.g, 13. joiiji
BALETA SOUSTES AINAS EZERGAILES VĒSTULE LATVIJ.\I
NO BATHURSTAS
Brauciens līdz Austrālijas krastiem
pagāja ātri. Katru dienu strādāju
pie pārtikas kartīšu kontroles,
bet agrās rīta stundās kopā ar Arvīdu
Fibigu turpinājām savus mēģinājumus
dejošanā. Pārskolojusies
gan neesmu, tomēr kabatā man tagad
jauns diploms. Tādus saņēmām
tie, kurus* Neptun'a vārdā apcirpa,
nosmiņķēja, visādi stumdīja, āzēja
un izpeldināja baseinā. Brauciens
pfiri ekvatoram nebija pats karstākais.
Saules acenes šādā garā ceļā
tomēr ļoti nepieciešamas. Dažkārt
likās dīvaini, ka esam tik tālu pasaulē,
bet pie debesīm tas pats mēnestiņš
un zvaigznes, kas Latvijā.
Uz kuģa neizdevās noorganizēt nevienu
izrādi, jo ūdeņi reti kad bija
mierīgi.
Sidnejā atbraucējus sagaidīja
dziedonis Kārlis Nīcis. Tālāk 240
km braucām ar vilcienu un mūs novietoja
nometnē pie Bathurstas. Tur
sākumā mēģinājumus izkārtot' bija
grūti, jo klavierēm nav stīgu. Citi
priecājās par gaļas ēdieniem, kas ķ
trīs reizes dienā, bet es gaidu maizi,
marmelādi un sviestu, jo gaļu neciešu.
Katru dienu ierodas avīžnieki.
Tie kopā ar citu izmeklētu publiku
noraudzījās arī mūsu pirmajās
dejās Austrālijā,; kas notika kāda
Bathurstas viesnīcā. Likās, ka viesi
bija apmierināti, jo nekavējoties sekoja
tālāki piedāvājumi. Jau nākamajā
dienā viesojāmies pie bagāta
aitu farmeļ-a. Viņš izrādīja savas
8000 aitas un 112 g. veco māju, kas
tomēr izskatās* it kā tikai vakar, būvēta
un iekārtota •sevišķi eleganti.
Vajadzēja spēlēt pat golfu. Arī tur
notika izrāde, un mājās pārradā-mies
tikai naktī. Norunājām, ka diūz
pie bagātā saimnieka atkal brauksim
ēst tītara cepeti.
Tad bija ielūgums pie citas austrāliešu
' ģimenes, kurai pieder
daudzi nami Sidnejā un lielas far-mas.
Tur iepazināmies ar kungu, ko
sauc par Martino — ievērojamu vīru
.-tejienes mālvslas pasaulē, Kopā ar
Fibigu katru dienu trenēlamies, un
ukraiņa vietā mums tagad ir latviešu
pianiste — laipnā brīvmāksli-niece
Ozola. Uzzinājām, ka Melburnā
ir ļoti labs kla.siskais balets. Tur
viesojušās gandrīz visas pasaules
slavenības, im dažas no Melburnas
vairs nav aizbraukušas. Tāpēc ārī
dai^dz krievisku uzvārdu. Šejienes
populārākā trupa saucas Boro-winsky.
Arī mēs esam saņēmuši padomu
no piedāvātajām darba vietām
izraudzīties Melburnu, šo kultūras
un baleta, centru kaut gan
Sidneja apmēros lielāka. Solīja arī,
ka vēlāk pilnīgi varēšot nodoties t i kai'
dejošanai. Nometnē esam atbrīvoti
no visiem darbiem un atliek
daudz -laika mēģinājumiem. Gaidu
vienīgi brīdi, .kad tiksim vaļā no
kx)pgalda, jo pēc pašu izvēles var
paēst labālc.
Beidzot aizvadīta arī mūsu pirmā
ievērojamākā izrāde Austrālijā. Tas
notika tieši pēc 3 šeit aizvadītajām
nedēļām. Bija daudz viesu nP Melburnas,
Sidnejas un Bathurstas..Ap
šejienes teātri stāvēja auto rindas.
Nometnes direktors pat nezināja, kā
pateikties par visu redzēto, un uzaicināja
pie sevis vakariņās. Apmeklētājiem
visvairāk laikam patika ..Tēlnieka
vīzija" un „Pavasaŗa šalkas".
Mums jau kabatā b: arī direktora
vēstule, kas rakstīta viņa draugam.
- Borovinska baleta trupas īpašniekam
Melburnā. Direktors domā, ka
visā drīzumā varēsim pārtraukt pa-i:
edzētos darbus Melburnas slimnīcā
un mūs saistīs minētajā baleta vienībā.
Pagaidām gandrīz katru dienu
būs jādejo šeit, arī Batnurstas
teātrī. Pēc tam ar patīkamām, bet
visai pārdrošām cerībām dosimies
uz Melburnu. _
Bathurstā, jūnijā.
A i n a E z e r g a i le
H e r t a K r a u ja
NEDIENA
Lauks mani malda
Mežs mani tur,
Saule zem kājām
Uguni kur.
Tuksneša smilti
Atnes man vējš,
Saplosa dvēseli
Negants un spējš.
Debesu ugunis .
Mūžību šķeļ —
Likteni- baigu
Nediena veļ.
Ģ i r t s S a l n a i s
S T Ā S T S
(15. turpinājimis)
„Dosi zirgu?*'
„Jā: Hēj, māt," viņš atgrūda dur-vis
uz blakustelpu. ,Jedod Kārlim ļ puses," iesmējāsr^Te t^v
,^e, ne," viņš atvairīja rok^m >
„No Dieva puses".
Urka iesmējās. ' '
„No Dieva puses . Jā; no DieJ^i
ises," viņš rupji iesmējās. Te
zirgu. Nevaru iet ārā. Man ii' ies- ļ ir — kā sūceldis tu esi picsūoipc .
Vismaz 1 miljons
dolāru...
Mūsu . laikraksta pagājušajā'
numurā ziņojām, ka ASV nodibināta
komiteja, kas rūpēsies, laf
Pinebergas baltiešu universitāti
pārceltu uz ASV vai Kanādu. Saraksts
ar komitejas locekļiem —
baltiešu labvēļiem saņemts ,arī
jau Vācijā. Kāds augsts
virsnieks, izlasot- komitejas sastāvu,
teicis: ,,Sissarak.sts m vērts
vismaz 1 miljonu dolāru." Ar to
domāts, ka pasākumam garantēts
1. miljons dolāru, jo :komitejā ir
daudzi ļoti bagāti amerikāņi, to
vidū lielā žurnāla ,,Life" izdevējs
uc. ' '
Baznīcu palīdzības
organizācijas
paplašina darbību
Luterāņu pasaules savienība
(Luthcran World Federation), 'kuļ'as
vadītājs Vācijā ir Dr. Hong"s,i paredzējusi
paplašināt savu DP • palīdzībai
veltīto darbu. Par apvienības
direktora palīgiem amerikāņu
joslā darbosies K. Senfts (Kenneth
Senft, . Miinchen, Pasing,. Bisiņarek-str.
20), bet angļu joslā Dž. Ender--
sens (James Anderson, Imbshausen
b. Nordheim, filiāles — Lībekā, Ho-chenstaufenstr.
5 un Haņoverā).
Turpmāk pie savienības dai'bosies
četras nozares. — Labklājības nozari
amerikāņu joslā vadīs igaunis
Edermā, jaunatnes nozari — ameri
kāņu joslā igaunis Kivisiks, bet
angļu joslā latvietis māc. Kņezs-
KņezevskiSj transporta nometņu no
zari — amerikāņu^ joslā latvietis
māc. Rozentāls, bet angļu joslā igaunis
Klsks, izglītības — angļu joslā
latvietis prof. E. Smits, beti amerikāņu
joslā nozares vadītājs vēl nav
izraudzīts. ,
Komiteja
mākslas izstāžu
tīkošanai
Pirms LGP sesijas Hanavā 7. jūlijā
notika paplašināta LCK sēde.
Tajā priekšsēdis H. Klarks ziņoja
par LCK atzīšanu pie IRO vadības
amerikāņu joslā, kādam nolūkam
IRO štābam Bad Kisingenā un
OMGUS Berlīnē iesniedzami LCK
statūti.
Ērtākai un saslcaņotākai mākslas
un daiļamatniecības izstāžu kārtošanai
izveidota tēlotāju mākslu,
daiļamatnieku un amatnieku savien
ī b u pārstāvju un inženieru, lauksaimnieku
un tirgotāju — rūpnieku
pārstāvju izraudzīta izstāžu r ī košanas
komiteja, ar \ priekšsēdi
prof. J. Kuģu, vietnieku A. Mērcu
un locekļiem prof. V. BurkēvlGU,
amata meistaru Treju, agr. Skulti
un inž. A.Brunneru. Komiteja sadarbībā
ar L C K būs vienīgā visu
mākslas izstāžu un mākslas salonu
jautājumu kārtotāja, vienalga, vai
izstāde notiks Rietumvāeijā, vai citās
zemēs. Jūlijā paredzētā izstāde
Frankfurtē materiālu apstākļu dēl
atlikta uz rudeni. .
Par veselības nodaļas vadītāju
LCK iecēla Latv. ārstu apvienības
ietei.kto kandidātu Dr. med.. Mētru.
LCK informācijas nozare sastādīs
pārskatu par Latviju un latviešiem,
ko iesniegs Kanādas valdībai, turienes
organizāci j ām un vadītājiem
darbiniekiem.
Sēdē: priel^šsēža II. Klarka vadībā
piedalījās V. Lambergs, L. Rozentāls,
T. Tērauds, J. Zubāns, E. Gros-bergs,
M. Bērziņš, J. Niedra, Ei
Freivalds, J. Lavcnieks, J. Dravnieks,
J. Celms, P. Greizis, T. Erd-mane
un E. Stīpnieks.
Zinātnes kāpnēs
BONNAS LATVIEŠU STUDENTU
DZĪVE
Mesallna esot peldējusies ēzeļmātes
pienā ik dienas, Pompadūra
kundze — . rožlapām piekaisītā,
ūdens kublā trīsreiz gadā, bet Nū-delmeijera
kundze,' kas kultūras un
tikumu vēsturē ieies kā i mēbelētu
istabu tiuētāja 194B. gada Vācijā,
šausta savu miesu ar remdenu ūdeni
divas reizes gadā — Ziemsvētkos un
vīra nāves .dienā, kas iekrīt ap Jāņiem.
Pārējā laikā' viņas vamui aizņem
pēdējā- kara aptumšošanas aizr
kari.
_§īs trīs dāmas va:rbūt gaii nav nekāda
parasta mēraulda pasaules
mazgājamās istabas kultūrai, t^aču,
tilcpat kā romiešiem bija savas tcr-m_
oforas baiļu sviedru noskalošaiiai
, pēc interesantas kristīgo vajāšanas
Izrādes cirku, tā mūsu pilsētai ir
pirts, kur atskurbt pēc filmas ..Asins
atriebība" ar Daglesu Fērbenksu
junioru dubultlomā. To laikam sauc
par ūdens dziedniecību.
Līdz šim šķīstīšanās bija. vicnk
ša. Ļoti dimenzionāla, varētu teikt
— pi'eccil'indiiga dāma jums izsniedza
pa . miniatūru'lodziņu rozā
vai zaļu biļeti (1. klase — 70 fcn.
2. klase — 50 fcn.), tad jūs nostājāties
rindā aiz zeķu adītājām, džcm-poļ'u
tamborētajām un izšuvumu
bakstītajām un, klausoties apmērām
stundu ilgā vannai ūdeņu simfonijā,
kas varbūt varētu ic-
Ivcsmot Del^isī un Kcspīgī, sabaidījāt
savu kārtu, lai izbaudītu t'^
pieauguša cilvēka privilēģiju, ko vēl
neviena diktatūra nav iedrošinājusies
i e r o b e ž o t p r o t i , vienam pašam
ieņemt veselu vannu.
. Tagad šķīstīšanās norise ieguvusi,
svinīgu nozīmību. Kopš naudas re-fonnas
Vācijā vairs nav 80 miljoni
iedzīvotāju, ko pierāda pustukšiei
koncerti un ;pavisam tukšās -izstādes.
Bet cik viņu vēl atlicis, tad tie
paši laikam apzinīgi vairās niskaloti
vēl atlikušo paplāno kultūras stuka-tūru.
Pcldiestādc ii' savādi klusa,
nemaz nedzird varenos katlus uh
krānus uzskaņojamles parastajai
ūdeņu simfonijai. Tuklā biļešu pār^
devēja sēd savā .stikla sprostā kā
atpc.^tām.a princese. ..Pirmo > klafi?"
viņa saldi jautā, jaušķīdamiļiirožaino
zīmīti no garās lentas. Izrādās,
ka .viņa prot pat smaidīt. : i .
Un tad: es eju gar marmorēt'iem
pīlāriem cauri: šķīstības tempļa velvēm
uz karsto pelžu galeriju. Pretim
izšaujas balta sieva narunias
vecmātes izskatā. Mēs stāvam starp
tukšām krēslu rindām kā vic^:hās.
kur neviens nav ieradies. , Un kā
vienmēr svinīgos brīžos, kad cilvēk^)'
neapzinās, ko runā. es saku: ,.Vai
kāda vanna ir brīva?" Tad oirtniece
atkāpjas un ar tādu žestu, it kā izklātu
neesošu grīdsecru manā ceļā.
iemāj mani garajā gaitenī, kur 12
mazgājamās telpas gaida mani. t i kai
mani. Iespiežu pazemīgajai saujā
desmit feniņu zīmi, dzimušu! marku,
un pirtniece mani pavadcji ar reizē
godbiiū^u un iztrūcinātu skatu, it kā
es būtu Kleopatra. bet vanna
>''h. Ti'.lr.n k rok od i
Trešo reizi 60 latviešu studenti
Bonnā ir aculiecinieki vasarai Rei-nas
krastos. Beidzoties 1948. g. vasaras
semestrim. . piepildīsies . Bon-nas
Fridricha Vilhelma universitātē
6 darbā pavadīti semestri. Universitāte
18. oktobrī atskatīsies uz 130
pastāvēšanas gadiem. Šajā ziņā tā
nevar sacensties ar sirmajiem zinātņu
tempļiem Heidelbergā un Jenā,
bet arī 130 gadi bijuši ražens
darba, un sasniegumu laiks. Bonnas
universitāte savā klēpi izauklējusi
daudzus slavenus Vācijas un citu
ārvalstu zinātniekus.
An Bonnas latviešu studenti parasti
neapmierinās tikai ar universitātes
beigšanu, bet strādā tālāk
doktora, grāda iegūšanai. Pinnais
bija Jānis Zariņš, kas 1947. g. vasaras
semestrī beidza agronomijas fakultāti,'
bet šogad maijā ]oti sekmīgi
ieguva doktora grādu. Bez viņa
doktora ..grādu ieguvis Latvijas Universitātes
ing. chem. Kristaps Stieb-ris..
Bonnas universitāti ar agronoma
grādu beiguši vēl 4 latvieši.
Bonnā studējošie tautieši devuši
centīgu aķadēmislvo darbinieku saimi.
, Pvosīgi darbojās Latviešu .studentu
centrālās savienības pilnvarotie
pfirstāvji Jānis Sapietis (Lielbritānijā),
Augusts VeLsmanis (Austrālijā)
un Ritvars Brcgžis (Kanādā).
Pēc valūtas reformas mūsu studentu
stāvoklis ļoti neskaidrs. Studenti
tomēr cer sagaidīt militārās
valdības un. tautiešu atbalstu, lai
vairotos latviešu akadēmiskā saime,
kas vienmēr bijusi un būs spēcīgs
ļierocis cīņai-par brīvu tēvzemi.
— is
pati
. Un es esmu silrā ūdenī, .kur
vM-imsi visas vēlmes, iiņemoit vienu:
:dziedāt •pašam ;;?avā:::meldiņā. •
R i t a L i e i a
Chronikō
Neizdot profesora Pētera Sriiita
darbios bez mantinieka atļaujas lūdz
Ida Šmite: (17a) Karlsruhe. Forstner
Kaserne. Bl. 3—49.
. StaiTDtautiska tēlotājas mākslas
skate notiks olimpisko spēļu laikā
Londonā. Sūtnis K. Zariņš latviešu
mākslas reprezentēšanai kraudzījis
N. Strunkes, L. Liberta, V. Tonēs un
B. Dzeņa darbus.
§im numuram pievienotas :i iapas-mises.
kura.*; ^aņem A T r t T AI
nasūtinātāji.
nas. Bet tūdaļ!" — viņš aši noko- sava tēva pērminderību. „Edi'';HTi{'
mandēja un, nesagaidījis atbildi, at- īgni paķēra rokās dzēriena pud^i
griezās pret draugu un paskatījās zel-1 būtu derīgs cilvēks, ja vien
ta pulkstenī, pie kura karājās vai-ļviņš ilgi domīgi skatījās Kāri'"
rāki dārgakmeņoti breloki. „Pēc pie-l Hm," beidzot cieti piebilda j . j"!
cām minūtēm viņa būs saģērbusies tiktu veselīgā gaisā . . . Vai'hi lir^'
un izies uz stalli. Es viņu esmu pie- man, āpsi, tu, kas pilns budžu smī^
radinājis staigāt uz pakaļkājām un kas," viņš uzkliedza savā ierastā hit
lēkt uz pirmo saucienu. Tā tev jā- teriskā bļāvienā. „Tici, vai ne
izmāca savējie, ja viņi grib dzīvot - Kārlis uz mirkli pamodās no &i
un kalpot jauniem laikiem," , viņš vas nekustības, bet daudz neka ne"
lepni saslēja īso kaklu, kā vēlēda- saprata, -ko īsti Urka ņo' viņa gri^
mies rādīt, cik patiesībā ir liels. „Tev panākt. . ^ ^.
būs tuvākās dienās vesela rinda _uz- ,,Tici, vai nē? . . . Pie visiem de-devumu.
Tu zini, ka visi zemes īps- viņdesmit deviņiem sātaniem! Tols
šumi ir pasludināti par valsts īpa- tev prasu pēdējo reizi," viņi kam
šumu un mūsu uzdevums stingri nāja kliedzienu, un Kārlis nomui"
raudzīties, lai nekas neietu zudumā mināja pavisam sabijies^;-^' " ,
no tā, kas kalpo zemes apsaimnie- „Protams, protams, ticu"^
košanai. Tā tad ar zemi ir saistīti ^^Hā . . ." tas bija \ā kā pimktl
lauksaimniecības darba rīki, lopi, ķo Urka pielika savasVdrāmatiskl
ēkas — viss, un kur mums rastos spēles augstākam kāpinājumam tali
šaubas, ka kaut kas varētu tikt paņēma" krēslu, pievilka tuvu'klāt
iznīcināts, tur mēs pārņemsim īpa- Kārlim un pacēla pudeļli pret'gaisi.'
šumus tūdaļ savā rīcībā. Patiesībā, n:^^. ^^vai tu esi spējīgs saprast \i
tu sapratīsi, ka nav nekādām šau- skaidri domas un apjēgt prāta snļ
bām jārodas. Tās pastāv no^ lielās ]^^^ lai^ atbildēdams man nelautS
oktobra revolūcijas pirmās dienas, gļēvulīgiem meliem, pie kuriem tl
Visa šī pelēko baronu suga, šie esi pieradis, dzīvodams savā nolāl
treknie grauzēji tārpi būtu jāapšauj dēto radu vidē? Tas, ko tagad tef
bez žēlastības, un es brīnos, ka par- sacīšu, ir svarīgākais, ko jebkad tu
tijas vadība vilcinās to darīt. Jo v i - U s i dzirdējis. Es tev prasu, vai tļ
ņ i j r bijuši, ir un vienmēr būs pret Usi,spējīgs man ticēt?"
mums , . . Labi — bet partija ir ^^gg ļev vienmēr esmu ticējis^'
dļsciplīna. Ja nevaram pārvērst tos Kārli kaitināja svinīgums, kād}
tārpu barībā, tie jāpārvērš mašīnās, -pēļ^šņi ļ^ļj^ ieslīdējusi Urkas'valodI
kam jākalpo tikmēr, kamēr tos mie- bet viņš centās valdīties, paliviļ'
rīgu sirdi var aizsviest lūžņos. Sa- sekodams brīdinātājai, balsij, "i^a
prati: kam atļauts dzīvot, tam pa- vienmēr kliedza kaut/kur .^mndzc^
šam jāizvārās savos sviedros un asi- nēs, tiklīdz Urka bija vina tuvļiml
nīs, lai ar šo putru beidzot vēl va- ,,TU tici," Urka pašūpoja galvu/lji
rētu pabarot zemi." ' laikam zobojās, bet tūdaļ atkal klU'
Kārlis klausījās viņā un juta, ka va stingrs. ,.Tu tici, tev jātic, un c;:
izdzertais konjaks traucē domuskaid-tevi_maci.su ticēt . . . Tu esi deri^ļ
rību, vai arī viņš vispār bija pā- cilvēks^ bet . . . Es tevi atbrivo.sil
rāk gauss, lai sekotu šīm atziņām, no visam sailēm. kas tevi saista ari
Visu mūžu dzīvojot diezgan yieglas pagātni. Tava personīgā brīvība tc-dienas,
vairāk valstoties gultā vai vi spārnos un tu spēsi darīt darbus,]
vasaru zālē, viņā bija attīstījusies kas tevi vainagos ar partijas alzi- ļ
tieksme dzīves' īstenību laist pāri nību un jauniem uzdevumiem. Pats.l
galvai, iztēlojot sevi dažādu reālis- es pārcelšos uz Vecgulbeni, un tev^
tisku pasaku varoņu lomā, kas t i - bus jāvada visa pagasta dzīve,
kusi visu apbrīnoti kādu laimīgu Dzersim uz to!''' viņš ieleja glāzi,
nejaušību secībā. Arī tagad viņš Dzer!"
nespēja apzināt to atbildību un rī- Kārlī dziļi dziļi kaut-kas sakuš'le\
čības vaļu, ko Konrāds Urka bija jās un piesarcis, mēmi pa.spiedis
iesviedis vina rokās, ātri iegūdams drauga roku, viņš satvēra ghm,
viņa uzticību un bez grūtībām ie- Acumirklī viņš aizn\irsa slepeno ig-'
vilkdams oktobra revolucionāru pul- numu par Urkas vamiācīgo no.^āju.:
kā. Bija tik dabi.ski, ka viņām, kara pret viņu. Dažās sekUH4!ēs_vJ;;rž no-laikā
nicīgi novērtētam simulantam, jauta, ka būs brīvs no Urkas tic.^:i-;
radās izdevība parādīties kā vano- jiem rīkojumiem un prieka rcibaļv
nim. Bet nu? . . . Iztēles varonībai viņā saplūda ar dzēriena svclmainoļ
nebija vietas: jāapķīlā īpašumi, ie- spcl%:u. i
naidnieki un nepaklausīgie bez- žē- „Svciks!" viņš vienā sviedienā iz-ļ
lastīJDas jānodod milicijai — jācīnāsJ dzēra glāzi.
Viņam derdzās pārāk straujā kustī- „Bet," Urkas pirksti uzmanīgi pa;!
ba,' mūžam saspīlētais nervu stā- cēlās augšup un apstājās sa.stinru.t;
voklis, vientulība, kuru — ciešot pa- gaisā. Zirgs tev jādabū atpakaļ" ļ
ša sagādātās slimības — padzina ..Protams," Kārlis nešaubījās ncf
māte ar savu ierasto, kluso sirsnību, mirkli un pielēja glāzi. ļ
Un tēvs ar Ēvaldu jau arī bija sa- „Par katru maksu.— vēl tonakt;:
mierinājušies ar Kārļa bailēm no Saprati," viņš draudīgi paskaidmja;;
frontes, beidzot pat aizmirsuši un „Tāda lieta: par tevi. par mums,,
ikdienā iztikuši bez kādām naidi- par visu partiju smiesies, ja rJrc?;
gām piezīmēm. Tikai tad, kad viņš nebūs atkal mūsu rokās. Un klausi, ļ
iDija sadraudzējies ar Urku, kas bija esi draudīgs, esi mīlīgs esi viltīga.;
ieradies no Maskavas, mājās bija bet neesi padevīgs," viņš pieceia?.:
atjaunojies kluss, naidīgs cīniņš, kas „Ej, māte būs zirgu izvedusi no.
arī mātes sirsnību bija pret' viņu staļļa. Tikko esi nokārtojis vien-;
padarījis par zaglīgu, bailīgu, kam alga vai vēl naktī, vai agrā rīta, esiļ
atļauts tikai retu brīdi likt glāstīgā pie. manis. Laiks necieš, kad }H
kustībā pieskarties sastrādātiem nostiprina savs gods un revolucijas^ļ
pirkstiem viņa rokai. Kad viņš bija ieguvumi. Uz redzēšanos," viņš^tc:-1
atdevies savām domām, kaut kas ca gandrīz jautri, vadīdams uz pur-derdzīgs
modās viņā pret visu to, ko vīm Kārli, kas dzēriena vai piMļ
pats darīja. Tikai'lepnums un spīts ietekme jutās drusku nedroš3 . X ;
sakarsēja asinis, tikko viņš juta, ka kājām. :i
kāds smīn par viņu. ' Durvis atvērās un aizveras. U^^a i
Šovakar konjaks atjaunoja viņa P^Ķ^ ^^^^^ "^[f ^''^'"^^^ "^,1
iztēles spēku Nedzirdēdams īstās P ^ ^ ^ ^ ^ . l ^ ^ ^ s M e n u , i^^^^^
Urkas runas beigas, kurā tas tēloja ^emamijas cietajā seja. Ta^ apsvr ^
atriebības saldmi, kas pāri visiemh'^^__uz papēža,^ vniš apa W
budziskiem kavēkļiem paceļ jaunās f^^^^r^^ petrolejas spuldzes iicsm ,
pasaules morāli, kas dzimusi nāvī-r^^ ^'^^ ^^"^^^^ nespodrāka,
gās cīņās, Kārlis ieslīdēja krēslā v n . ''Tā ir dzīve," viņš domāja. . . i e runātajā
balss cietā, sausā skaņa n^l^^c t^k^^^ ^ ^ " ^ ^ ^ ^ ^ ^ ^ l ^ - ^'^.Z^.i
viņā radīja dīvainas vīzijas, k^m\'^}'^J^''^^''\l'^''^^'^^^^^
nebija it kā nekāda sakara ar vārdu ļ^^^^^-. ^^^^^^ ^^^^rZ^^^^^
jēgu. Urkas, vārdi šķita, parkškam 7?^^ rīkot un veidot i^asa^^^^
kā ložmetēja šāvienu kārtas, un Kār- • • • ' 1^ un^ •
lis neaicināts ielēja un iedzēra pilnu P^^^^^ ^""^ l n-C'
^lāzi konjal^a. Pievēris acis, atgāzJshf^^^ Jāsaka - es
;^alvu atpakaļ, viņš klausījās Urkas ^ita paŗa reizes ar ^^IJ^ŗ"^:
runas plūdumā un viņam šķita, ka "^^^^'^^3 un pasmejas: ;:^\J^^
viņš sēž satrakota zirga mugurā, zo- • • ^ J^: ^i^ai «v^^ W ^
benu rokā un joņo pa lauku mājām. U^e . ^ Ta ir revo uci s pl ka^^:
klie:?dams saukļus un aicināiumus Nospiest ka blaktis
smaku," viņam reiba.np .
dausītos, ko viņš teiks. Bet pirms r?^'^^ ^1''''^"^^^'r.Sī^^
^ I T3 . TTrir \r vinil VarorU- *-\\ .
pāsa^ui^f
sekot vioam, pulcēties kopā, lai no- ^'^^"^ '"'^'.''f
vairāk kā, no konjaka.
kāds bija paguvis sekot pavēlēm, I Jā_ . . . Kur ir 7*'?^, ""'-^jauje.'
viņ5 apgrieza ap galvu zibenīgā lo- f^"^ sapr^atuši kas r
kā zobenu un no tā izšāvušās sar- h^Oļ^'^'L"''^: ^^'^f' ^ ! n'ra-jS'J
kani liesmainas ugunis cUvēkus 3a- ^^'^'^a Radu P^^t ="f;,ļ^^ ^Jj^i-lieca
ģindenigDs, tikko ar ādu pār- I P^<=t ^""^^^ • • ' ^'''•^ '
vilktos, ned7.ivos tēlos.
..Revolūcija bez sarkanas krāsas
ir kā zeme bez mēsliem," viņš dzirdēja,
skanam Urkas vārdu zalvi, un
prei-araugu . ••Z-'^
jās garu' srnējienu.-,,,Un :kas.:pie^^^^^
dis d e S u —gluži
^guma-.vada - paliek i: Tam; |
Tags
Comments
Post a Comment for 1948-07-13-04
