Bavarijas Latviesu vestnesis, July 13, 1948

              i
i »
JPROSTI UN
ko.
' York Herald TriK.
^ents pareģo ka
U situācijai ko y ^ ' 'm
i kmnūnistu partijas i*»-
lieverojamu nair ^'sciļ)!.
ļātisķās aprinda?Z""^fi
I , ģenerālsekretārs
ļielaku.varu un
dz šim. Gotvalds kS^s
.rezidentu, daļēl' esl^^^
4iņos"._Bez tai S '
'as pagājušajā 7km^^
Iezīmējis sevi par
..tagad, ^peckomini:'
i l t i k M v . l v a i r l S s f e
M i u Ietvariem, varētu.clT:'•
rati_vadītp partijas S;^^^^
^ > un iekšlietu miniSt^
P^ i ņ u s a b u s , tāpat kā Gotļ-
^ kātot par. Vismazāk „ a s£
LATVIA
Latvian Newspaper
Published under EUCOiM Civil
Affairs Division AuthorisatioD
Namber UNDP 196; Publisher
and Editor: Kārli? Rabācs,
DP Camp Kleinkotz near
Giinzburg/D. Printer: ,>Schwab,
Volksbl.", Gunzburg/D.. Bgm.-
Landm.-Pl. 7. Circulation: 4000.
Published twice weekly. Edi-torial
office: Giin/burg/Do.
Dominikus-ZimmermaTin-Str. 2 LATVIAN NEWSPAPER
Nr. 53 (158)
Otrdien, 1948. g. 13. jūlijā
Iznāk otrdienās un piektdienās.
Izdevējs; BALK uzdevumā
Latvieša preses darbinieku sa­darbības
kopa. Arbildīgals re­daktors:
K. Rabācs. vietn.
Liepa, redaktori • Z. Bārda.
M. Culītis. H. Mindcnberss,
A. Smits. Adrese: Giinzburg-
Do.; red.: Dominikus-Zinimer-mannstr,
2 (tālr. fO). apg.:
Marktpl. 25 (t. S4), spiest:
Bgra.-Landmann.-Pl. 7 (t. 92)
i i
m ii
I
« I
/
paši diplomātiskie novērota;; |
LI _miriistru Gepicku uzsh'l'
ļelako ^ekstrēmistu tag
Lc^'f ^^^^ f^^^^ P4.:;!^^
•bas. konŗoles pastiprina:-ļ:
dioslovakija. • Neskaidrs eT'F
P'stāvoklis ^.iesp^ ^
imos. Toties skaidrs esotlail'
ihoslovakijas komianistu
:viena tāda,; kas varētu ie^ ! • ' •
5 izaicināt kominfomu ta ^'^ fe^
i j i s T i t o / : - ' : - : i ; -
0 laiku aktivitāti pastiprina. •
phu.: trimdas politiķi. Agrāki
:s un; ilggadīgais sūtiīisFraN i -
fuskis Ņujorkā 3. jūlijā paz;. ļ l - ^
ļat četru,pretkomūriistiskočt.K
rtiju; memorandu/ kurā pis-biņa
„visiem. legāliem 'lidzeifc'
tjaunot likumību un
1 ,
—
ļu' iekārtu" Cechoslovaldjā,
^esmit: pretkomūnistisku agr^ I
±ioslovakijas i)arlamenta (i« p
vārdā Osuskispaskaidraili
īpa cenšas, izveidot vienot;|i
ar: centru ASV.. :Memorancl3:'
LS; arī ^:ASV ārlietu minis::;
ks Armūrs unito parakstijl;^
ļi demokrātu, .ļtautas; :sociāl!^
|oļu un sociāldemokrātu pa:-
lenerālsekretāri. — ASV a:-
[Ministrijas pārstāvji gan nori^
i ka .ministrijas interese
landu nenozīmējot gatavij;
grupu atzīt par. Cedioslov;
rimdas valdību.
• .DM,.;N,'BBC,:m
ii;'
iļ5 V
Ja Berlīnes
tenis piemeklētu
arī Vīni.,.
I
ļ vēl nepiedzīvotā veidā Pp;^
Ldomju spiediens ^ pret 5V
^tīm Berlīnē, Vīnē stawt-p
fā laikā nav mainījies un ?;|;'.v
ierīgs. Padomju puse nav*;;,
nekādas lielākas al^tml!"
s, kaut, gan Vīni :P' 1 « ; :|
rievu okupētā territonja. i'
b līdzīgai situācijmlca»:!;;:
adofflju blokāde _V.m*^ |v:
agāk nekā Bermv,»;,.
ānu un angļu; iKlaul^^^^^
Sve(Aatā, atrodas ta:iev«l^^|,,
^rajonos.' ! V '
:ikānu un angļu labi ir
r {
HUkdaaņsu •u np āralniegcaiun āt^^ W^p ;,i;:..
Savienība: nerng»^^ ,
,,izspiešanas o^aktto, H
ķ W Herald.Tnb ne^^.J
ts- Austrijā I .etru^^^^^^^^^^
komisija, joprojām
Ķustrijai ir fava^ J v ^ ' '
P tur faktiski | n £ ^
s, vai politisks d l " " f a'^l
s'^un-.,,rietumoS:.
rlīnes križu S^g^^:.
leizes notikumi
ka Padomju:Sav^..^:v?
^ Vīni uzskatot, par: tj,
Ļ problēmām. : ^ļM:::
m pašreiz raW.^,.,^
austriešu V^^^^^^
reka dēļ. Vii^JPp,<ŗ^
iestādes,
spiegošana, f^^mf
Unistrija pr^^ē^a^^ Lx.. „ ; o ^ r A - l aizsta™
Latviešu Nacionālā Padome uzsāk darbu
Latviešu trimdas organizācijas uz
ciešas sadarbības ceļa
• / . . -v
Eslingenā sestdien un svētdien notika sanāksme, kurā pie viena gal­da
bija pulcējušies trimdas organizāciju izvēlētie LNP delegāti. Ap^
spriedes rādīja, ka saprašanas,panākama, un jāvēlas, lai turpmākā dar­bā
uzticība un vienprātība vel vairāk padziļinātos. Pastāvīgajā LNP
prezidijā Jizraudzīti: no LGP J. Lavenieks un V. Lambergs, no karavīru
organizācijām V, Janums un J. Celms, no parlamentāriešiem A. Klīve
nn V. Bastjanis, no Latvijas Sarkana Krusta R, Liepiņš, pretestības kus-tības
A. Endziņš un preses L. Bērziņš. Prezidija apspriedēs piedalīsies
ari prāv. J. Ķullītis kā baznīcu pārstāvis>R, Osis no kurzemniekiem un
J. Niedra no LCP.
LNP kārtos latviešu tautas pamattiesību jautājumus^ bet trimdā eso-go
bēgļu izvietošanas, materiālās un kulturālās aprūpes jautājumus tur­pinās
kārtot LCP resp.LCK. Divu dienu apspriedes bija veltītas dau­dzām
svarīgām problēmām, kas saistās ar mīisu turpmākām gaitām,
plašas pārranas un pieņemtās rezolīicijas dos vadlīnijas LNP prezidi-
, j a i n . ; ' ' . ; : ^ ^ / J-:'.^^^
ASV armija prasa
EsMgerias latviešu tautskolas zāle
greznota Latvijas karogiem,; "lauru
kokiem un ozolu vītnēm. Pie prezi^
,(Jija galda 3 lielāko organizāciju
•; pārstāvji' — H. Klarks, K. Lobe, V.
Lambergs, V-Bastjānis,:A.;Klīve un
V. Janums.;'yPiteācis vēsturiskais
Sanāksmi: atklāj ,LCK. priekšsēdis
H. Klarks/ uzrunā^ ņo^ ilgā
trimda nav salauzusi un .arī nesa­lauzīs
māsu: garu., „Mēs nevaram
gaidīt un no malas noskatīties no-
: tikumu plūdumā,", pasvītro, :runā-;
: tājs, „bet mums pašiem jābūt aktī-:
viem: cīnītājiem. Sl ;atziņa lai vada
LNP darbu. Dievs, svēti Latviju.-';
Pēc :hinmas: • :LNP piŗiņās sa­nāksmes
dalībniekus Eslingenas ko-
, lonijas - vārdā sveic J.Aperāns.
Stājoties : pie ^ mandātu; \komisijas
vēlēšanas, H/i^arks konstatē, ka no
; :55 pieteiktiem Vācijā esošo- organi­zāciju
pārstāvjiem nav ieradušies 6,
bet no citu zemju pieteiktiem 3 pār­stāvjiem
nav ieradies 1. Mandāta
komisijā ievēl prof: A, Švābi, prā­vestu
J.Ķullīti,::R;^^0 T: Tēraudu
: Ain J. Kalniņu. Mandātu komisija
- darbu:veic 3 stundās un pēc kcunis^^
• jas. ziņojumfa kopsapulce : apsti,prlļia
šādus " LNP delegātus: no Ļatviepu
centrālās padomes— V. Hazhem
; H. Klarku, V. •l.ambergii, A. Dnlv-
nieku, J. Niedru^ J. Lavenie J.
Poruku, J.• Turku,.K. Lobi, H. Vīto­li^
E.Fred valdu u n T . -Tēraudu; no,
Latvijas centrālās - padomes ;V.
Bastjāni,A. Budži, R. Drilli, K.
JĀIZVEIDO CĪŅAS FONDS
Ievadot: LNP darbu, R.; Osis, V.
Janumsv Ŗ. Liepiņš un ;V: Lambergs
.referēja; par temū ' „Dzirntene". : ž
^ Osis uzsvara, ka emigrāciju
varam .attaisnot tikai tad, ja turpi­nām
cīņu; par brīvības atgūšanu;
Pašreizējā: brīdī :dzimtenē paliku­ša
jienŗi varam palīdzēt vienīgi, mo­rāli,
nosodot varu, -kas nomāc -mūsu
;tautū, un' modinot tos,- kas vēl neiz­prot
totalitāro režīmu; žņaugus. Otrs
svarīgākais uzdevums ir saglabāt
dzīvo spēku; Vācijā palikt nevaram,J
bet vai visi tiksim prom arī ne­zinām.;
V Tūristus neviena valsts ne-i
grib, bet gan cilvēku^, kas gatavi
asimilēties.; Nepareizi būtu mānīi
sevi ar liekām cerībām. Turpinās
„nokrejošana" un mūsu sastāvs pa-
. liek aizvien vāj āks.; Ir v pēdejais brī-dis
izveidot Visciešākos sakarus^/^^1^
izklīstot mēs toRiēr vēl justos;.kā ko­pība.
Jāizveido cīņās fondi visās f
vietās,; kur latvieši dzīvo, lai;kopējā
stājā un kopējā gribā paustu vsavu
apņēmību par.; dzimtenes atgūšanu.
Referents • norādīja ^ arī; uz ^ notiku­miem
Berlīnē, kur; rietumu: humāļ
nismam jāiztur ; smags spiediens.
Latviešu: trimdinieki dziļi jūt līdzi
deinokratiskās Vācijas tai tautas;da-izšķirties
par 600
atombumbām
„Daily IVlail" sniedz Reutera ziņu.
lka augstākie..ASV virsnieki prasot
lai" prezidents •Triunens, ievērojot
pašreizējo sasprindzināto stāvokli,
izšķiras par ASV atombumbu krā­jumu
izlietošanu. Saskaņā. ar: atom­enerģijas
likum.u, ko kongress pie­ņēmis
priekš divi gadiem, preziden­tam
piešķirias tiesības • izilvirt, vai
šis ierocis atstājams atomenerģijas
'komisijas rīcībā- vai nododams armi­jai.
Līdz .šim saražotie krājumi, ku­rus
vērtē uz 600 atombumbām, atro­das
komisijas rīcībā.
Reuters piebilst, ka augstākie virs­nieki
gan . nevēloties. ..atombumbu
pārņemšanu, kan^ēr turpinājās Ber­līnes
krize, jo šādu soli varētu nc-
Jpareizi iztulkot kā ka^a aktu. Sio
virsnieki, paskaidrojuši, ka ASV-ne­vēloties
karu, bet iespaidīsīākais lī-d/
nļclis •vkonflikta ' gadljumā^; uzvarēt
hida ^pielietot atombumbas pec pie­spēj
aš ;kaŗa ;sākuma; stadijā/;
:ļ1<:āds' raidījums ' ;Ma;sķavas radio-,
toriāizraisījis-jaunuinteresi'Vašing­tonā
par to, kadi i r padomjupanā-;
kurni'atompētniēcTbā. ziņo-UP> Prb-fe^
ōr5^ .. Zvorikiiis;;v stāstījis • krievu
klauisitājieni,; ka „padomju;ziņātniē-.
• ivu:• panākumi;•.V studējo^^^ metodes
atomkodolu skaldīšanas:• ::;im ūrāņa.:
atorrtkodolu skaldīšanas - pētīšanai,
ižvi:rzījuši ;• padomju; zinātniekus; va-:
dītāju vietās, pasaules- zinātnieku; v i ­dū;"/
Viņš neminēja ātornbumbū tie-;
ši/ bet teicar,,Kapitālisti
rtiecihāt padomju kultūras,-zinātnes
un technoloģijas panākumus."
;ļai, kas šai cīņā gta.
leju, A.; Klīvi," B. Krūku, E. Laimiņu,
J;. Mežraupu, V. Slakānū, A.; Švābi,
F.; Zepu u A. Ūdri; no karavīru ^or­ganizācijām
-~ Latviešu veco strēl­nieku
b-bas rul Sibīrijas strēlnieku
pulkiem—- ; P. Dārdzanu, biedrības
; Kt^lpaka . bataljons^ — A;; Krīpēnu,
; Ziemelniekiena > - A, Bērziņu,: no
Daugavas Vanagiem — ;V. Jariumu,
; Jr Celmu, G: Odiņu, P. ;Balodi,; T.
Dukātu un E. Lauvu, virsnieku; ap­vienības
— J;" Kalniņu un A.. Pet-rīti,;
Lāčplēša kara ordeņa kava-lieļii;
b-bas — V. Škaistlauku; Kur­zemniekiem
— ;R., Osi; ;R. Kociŗiu uņ
:E.Stīpnieku; Baltijas universitātes
— P. Gulbi; Studentu savienības —
A Vatvaru; ev. ; lut. baznīcas .—
prāv;; j ; Ķullīti;; katoļu: baznīcās
prof.; P,' Lavrinoviču; pareizticīgo
baznīcas—; prof. P; Starcu; baptistu
.. draudzeni māc.. V.. Preimaiii;;pre-testības;
kustības; A./ Eņdziņu. iin;
.;E: Pārupu; preses — -L.; Bērziņu;
; Latvijas Sarkanā Krusta —^ R ;;Lie-
• Piņu;\.Sieviešu : padomes';— ;T. Erd-..
;niani un; M. • Gdri; • kooperātoru; —
; • A.' Plakanu un' T. Sitkalnu;' lauk-
. saimnieku .— J,- Venneru;;Latviešu
;; tautas 'apvienības —.'A-.; Āboliņu;
Kanādas latviešus pārstāvēs Edmon-
;: tonas ;; latviešu ;-.b-bāsV: ; ,;Inļanta'ŗ
.priekšsēdis K. :^Dobeli.š; bet par Ang-;^
lijas latviešu pārstāvjiem pilnvaroti
A Vanags un;; V.Voitkus. .
; V. J a n u m s uzsvēra, kā ;mūsiļ
pienākums runāt, arī dzimtenē pali-1
;cušo. vārdā. Tiesības; un brīvību va-rēs;
atgūt tikai organizētā ūņv vien-;
prātigā darbā.;,,Nāks ;diena, kad-au-
. sīs brīvībās saule," savu ticību ap­liecināja
runātājs, ,,mumis šim lie­lajam
brīdim jābūt gataviem ne ti^;
k a i ; šeit;. ;trim d ā,; b et. arī. Latvi j ā.; K ā
to sasniegt, tas ir ;smagākaiš, ::bet; ai;ī
visnepieciešamākais v LNP ; uzde-:
.vum&";;•'•;••;' ;^;;-:'^';•••;••' ..; -
R;;; L i e: p i n š^ apskatot starptau­tisko
notikumu -attīstību, rezumēja
tiklab mums labvēlīgās pazīmes, .kā
; ; (Beigās 5. Ipp;) V ; ; ;V
:E'lr6pas ; komunistu ; partijas Pa-
(domju Savienības vadībā saslēdzās
kopā; „kaūjai" pret m a r š a l u Tito; un
viņa sekotājiem^ Francijas' • kom-pār1:
ijās centrālkomitejai - paskaidro­jis
-^Etjēns.;Fā jons/. kas;^ .pēdējā .lai­kā
.kļuvis ;kominfornaa domās ;pāu-
'dējs .Frandjā. ; „
komilnisti, piedalāmies kā cīnītāji
ņn ne; kā; skatītāji,"; viņš; piebildis,
uzsvērdams, ka ; Maskava vadīļDa
turt>māk' Jāatzīst vel;noteiktāk;; un;
bēz ierunām, jo vienota komūņisnia
^fronte; esot; vienīgā;. cerība uzvarai. ;;;:
; Fajoņs savā runā: atl^ilaja, ka kom-iņfornia;^;-
sanāk-sme 13ukarestā.' . no-tiku.^;,!;.
10. •/jūnijā; - un -ņe.,; kā;;tēikts•
;oflcialājā paziņojumāv./ „jūnija.; .bei-^;,
gāš'V ;Tālāk- viņš :.:paskaidroji§,;; ka
politbirojs noliedzis Tito atbildes pub­licēšanu;
-fi-anču;':.kompai-tijai, .;ķa;
•dienvidslāvu; kompartijas:biedri;.l)ī^
šot;,vsagatayoti'-,; lāi.ŽU .jūlijā Izteik-:
tu'/uzticību Tito.'; Franču komunista
uzdevumi;; tagad ; esot:;; .;',,glorificēt"-
Padomju. .Sa\^<mību,;: apkarot.; vie;gl-
]:^rātību . komunistu; rindā.? i\n^ pa-
NYHT
AVIĀCIJAS BĀZES NO VISĀM PUSĒI\l APJ02 PAD0:MJU
SAVIENĪBU
Feldmaršals Montgomerijs apspriežas par
Francijas un Vecā kontinenta drošību
Pag. nedēļas beigās Parīzē ieradās britu impērijas ģenerālštāba
priekšnieks feldmaršals Montgomerijs, lai apspriestos par Rietumeiro­pas,
sevišķi Francijas aizsardzību eventuāla uzbrukuma gadījumā. Vi-/
ņam bijušas, sarunas ar ministru prezidentu Sumanu un aizsardzības
ministru Teitgēnu. Franēu-angļu biedrības banketā Montgomerijs iz­teicās,
ka ^Francija un Lielbritānija ir drošākais un stabilākais aiz­sprosts
komunismam. Rietumeiropa, Anglijas un Francijas vadīta un
ASV atbalstīta, ir daudz spēcīgāka nekā uzbrucējs icdonfājas un pesi­misti
spriež. Vajadzīgi tikai divi priekšnoteikumi r - saprašanas un
gudra valsts vadība." No Parīzes Montgomerijs devās uz Austriju
inspicēt britu okupācijas karaspēka vienības.
/ ; Runā to kur piedalījās arī Franvijas ārlielu mi-
; ņ.isti^: Bido, -feldmaršals/ Montgomerijs sevišķi uzsvēra, ka brī\'iba
. vēriējariia; augstāk^^n Arī 1914. un 1939. uadā Anglija un
Francija: ;būtuvarēj^^^^^^ no kaj-a un sa^j^labāt mieru. l.k?t tad
tās būtu; zaudējušas, brīvību; apliecināja, ka Franciju nekad
vairs neoķupašot, jo kop^^ tautu-franči aizstā\'rŠi)tios un .uūšot
; uzvaru:/ ,,Es zinu,- kā/būs^ teica feldmaršals. ..Un jus zi-ņāt/;.
ka kop.š /Nirņbergas;;tribunāla pastāvēšanas ir no/.ief^ums uzsākt,
;ka]^u uņ/ne^^^^^^ ģenerāļus notiesās un pakārs." _ j
/Ārlietu ministrs^;B runā uzsvēra, ka vēsture, i/.raud/.ījusi
Franciju, um vadītājiem Eiropas kustībā uz bnvibu,
,,kām/ jānodrošina/ y tiesības visām tautām, liel/im .\'ai m;i-
Zām.'' Feldmaršal^^^^^^^^ ieradās Vīnē. kur viņam' bija aļ3^;priedcs
ar visu četr^^ komandieriem^un Auslriļas valsis prezi­dentu
;Renneru;Ķād Montgomerijs vakarā apmeklēja Vīnes operu, aus­trieši
.viņam sarīkoja jūsmīgas ovācijas.
klau ties • , ,pa šķr i tikai";
j
izes b
LCP SESIJAS
uņ taupība
'M .UN^ATZINUMI,:,-:
ķšu viedokļi ^ ^ • ļ ^ i b f l . t /
; -V.' • ;
1 - -- - - . pao^^^;|/-.;
plašam ,.«|f^iw»f^' Tbas;financu^^^„,,tf>^
[nanču • minif»a jgniefls,,;;
: News-weeK ;• .ar "-*|'.:
^^eapmierin^^^^^
ku valūtās, pai^^-.
kad Latvija zaudēja neatkarību,
a^ svarīgiem, līdz šim atklātībā
nezināmiem faktiem, fiksēti mi­nistra
A1 f r e d a B ē r z i ņ a at-
•minās.;-:
ŗ Šo darbu tuvākajos numuros
sāks iespiest ,;Latvija."
Krizes budžeta pieņemšana Latviešu Centrāliai Komitejai laikam
no i. jūlija līdz 20. sept., kas saskaņots uz DM 31,000, bi,ja viens no
svarīgākajiem jautājimiiem, ko 8. un 9. jīilijā sesijā Hanavā priekšsēža
J. Celma vadībā izlēma Latviešu centriiilā padome. Budžetā LCP un
LCK iestādījumu vēlēto un technisko atalgojamo darbinieku skaits sa­mazināts
no 50 uz 36, bet atalgojumi(samazināti par 40—50°/o. Budžetai
ienākumi sastādās no pašpalīdzības nodevas, kufu noteica DM
personas par 3 mēnešiem, no I—3"/o lie
bas nodokļa no uzņēmumiem un no Nebloķējamām
LCK līdzšinējie līdzekļL
1 no
a algu nodokļa, no T'/o apgrozī-summām,
ko dos
Plašu pārskatu; par LCK darbību
sesijā sniedza priekšsēdis H.; Klarks
un LCK nozaru vadītāji, kas deva
samērā vispusīgu; ieskatu; par p^jīš-reizējiem
trimdinieku . apstākļiem
(pārskatu atreferēsim Latvijas nā­kamā
j ā numurā), pie kam plašākas
debates izraisīja skolu, jauna budže­ta
un imigrācijas; jautājums. .
: Naudas reforma LCK nostādījusi
tādā situācijā, ka pašreiz LCK. kasē
nav ne feniņa naudas, tā kā pat
vēstuļu markas koresDondencei L CK
loce Kļiem ļāsedz . no savas ^kabatas
resļi).: ;izmaksātās. 40• mārku ..galvās
naudas". LCK tāpēc ..sastādījusr
krizes budžeta" projektu, kur visas
vajadzības drastiski sašaurinātas, jo
arī visa trimdinieku • s'^.ime ir be.z
līdzekļiem. Reizē ar budžeta pro­jekta
nodošanu LCP sesijai. Centrā­lā
komitejā pilnā sastāvā atlūdzās
no amatiem. • lai L C K locekļi/ būda-
SUTI
oar
mi ari LCP; locekļi..; varētu pilnīgi
oiDjeklīvi izšķ:rties ;par budžeta jau­tājumiem.
Pēc budžeta pieņemša­nas
(par 21 balss, atturējās 2 bal­sis),
kas darbinieku samazināšanai
apvieno -vairākas - -līdzšinējās atse­višķās
LCK nozares vienā vadībā,
p^r LCK;;priekšsēdi ar 23 •
ievēlēja ;.līdzšinējo;^ H. Klarku,
ļVicGipriekšsēdi^ ujļ- ;delegācij
tāju an.gļu joslā (līdz šim A. Tra­pā
ns); J; Miezi (19/balsis par. 4; pret.
• 2 attlurējas):;parvicepriekšsēžiem L..
Rozentāiu (bez atalgojuma.) un V;
Lambergu. kas ;vadīs.; arī / informāci­jas
nozari, par saimniecības nozares
vadītāju.;J. Niedru.; labklājības. — J...
Lavenieku. izglītības J. Zubāriu
cli: A. DMvnieku (ang u- j un.
(Beigas 2. Ipp.)
Rietumeiropas atsevišķo štābu
priekšnieku un aizsardzības minis­tru
' apspriedes, kā arī sabiedrības
noskaņojums Sa vienotaj ās Valstīs lie­cina,
ka demokrātijas pēdējā laikā
sāk nopietni apsvērt plānus, kā pre­toties
eventuālam agresoram. Lai
gan valsts; aizsardzība visos laikos
bijusi- noslēpums, ; amerikāņu un
šveiciešu presē šad tad parādās
raksti, kas apcer šīs svarīgās; prob 1 ē-mas.
,,News\veek" un .,Luzerner
Tagblatt" V a irākos nu mūros nodar­bojusies
ar jautājumiem par Eiropas
nodrošināšanu un par kapu arktis-kajos
apgabalos; ko izmantojam ai'i
sava.m šīsdienas rakstam.;;
Amerikāņu žurnālists Lihdlejs nā­kamo
. kaļ-u praktiski iedomājas šā­di:
No • bāzēm. Lielbritānijā, Islandē
un Āfrikā pacelsies nelielas Savie­noto
Valstu lidmašīnu formā ci j as,
kurās • nebūs vairāk/ par divi līdz
ti'īs mašīnām. Tās lidos 10.000 līdz '
12.000 m. āuiļslu un mē^in/is noļ)ama-nitas
tiki Padomju Savienībā. Pir- '
mals mērķis būs Ma:;kava; atom- '
bumbu drausmīgajā detimācijā sa- i
grūs padomju galvaspilsēta. Tad .se- •
kos Kijeva, Ļeņingrada, Cliarkova,
Odesa, .Sevastopole un citas lielā- ,
kās Krievijas pilsētas. Pirmais
atombumbu uzbrukums tiks vērsts .i
nevis pret'rūpniecības ccntriem,_bet I
gan pret tām vietām, kur varētu at^-
ra.sties valdība .resp. politbfirojs, jī^e-nerālštābs
līņ galvenais satiksmes
mezgls (telefons, telegrafsV^ radiņ).
Zināms, līdz ar to sagrūs arī lielākā
daļa Krievijas rūpniecības, jo. pēc
drošas informācijas. 1ā tomēr atro­das
Padomju Savienības Eiropas da-ā
un nevis Sibīrijā.
Pēc šī pirmā u^.brukuma viļņa'
sarkanaumijas. aizmugure bus pilnī- i
(Beigas 3. Ipp.)
īh€s krize izšķirs karu vai miertf'
„ C E T R U LIELO" APSPRIEDES IETEIC PIEPRASĪT I»LARU
-SATIKSMES KORIDORU
Sagaida maršala Sokolovska atsaukšanu no Berlīnes
,iMaskavas atbilde uz trīs valstu notu būs svarīgākais diplomā­tiskais
dokuments kopš 1939;^ g.," rakstīja „Manchester Guardian". Bet
šīs atbildes, uz ko ar vislielāko nepacietību gaidīja visa rietumu pa­saule,
nebija vēl līdz vakardienai. Pēc četru dienu nogaidī.šanas ASV.
Anglijas un Francijas valdība sestdien, publicēja savu notu tekstus,
jo uzskatīja, ka šis laiks pietiekams, lai Padomju Savienība variētu ap­svērt
notu saturu un savu atbildi. Vairums novērotāju atzīst, ka no­tas/
atstāj Padomju S^^^^^ brīvu ceļu uz piekāpšanos Beilinē be/
prestiža zaudējumiem. „Berlīnes krize izšķirs, vai būs miers vai karš."
svētdien rakstīja angļu kreisais laikraksts „The People". '
. Lielu uzmanību radījusi; Reutera ziiia ,,no labi informētiem avnlicm".
ka.drīzumā sagaidāma maršala Sokolov.ska pārcelšana atbikiuļa armijas
/postenī:-uz. Padomju Sav^^^^ P^irmaiņu termiņ.s vēl neesot zināras.
bet domā. l^a. tas nenotikšot pirms Berlīnes kriz(-s atrisinājuma. Pa^ā-
; jušā nedēļā^^-S^^^ uz Maskavu. ap'<pi'iest;^\-; ar savu valdibu.
bet .ģēn.crāiis/Rob.eil^^^^^ ieradās ī/)ndonā, kur vakar sni(.'dza
ziņojumu ārlietu ministr un apspriedās par .^iāvokli. AnrOu
~ valdības locekļi nedēļas beicas pavadīja Umdonā. būdnmi j^-itavi ik bri­di
.sanākt-;ā;ŗkārt;-ē jā.r sēdē. ja saņ'emti) pnlomiu atbildes notu.
.; Austrā! ijas ; ministru prezident s
Giflijs, kas; patlaban viesojas Aneji-jā.
svētdien ieradās Berlīnē; iennzī-ties
ar stāvokli ūn.; apsolija Austrā-lijas
atbaistu' BerUnes;• apgādē;• V>"v-i;
īnē ieradās; ari angļu aviācijas m/-
.nistrs; Henderšons.; un ASV vēsiniek-
Ivondonā . Dagless.' Viesi tikās ar
ģenerāli Kleju. Vēstniekam Dnle-sam/;.
spcGiāli. uzdots;/sekot/BērlīneS:
nptiķiiniiem;;:^ un:'v]ņ.š;;šai • ;oau1/ā jumā
atrodas pastāvīgā kontaktā .arī ar
Francijas valdību. /.;;
. Vjnstons Cerčīls kād;ā- konscrvāti-vo
partijas.:,^s.apulcē.-.asi.;.uzbruka Pa-domiu:
Savicnlbas rīcībai Berlīnē un
.prasī.m;';. angļu/. valdīb.ai;/nēpiekā]
.V Ja;' mes -• šā i ; no?}i e tn a.j ā.. brīdi p ie k ā p-tos..
tad mē.s. .paiai;stu • garām 5-.'arī-gāko
izdevību a;izkāvēt;/trešo pasau­les
karu." teica Cerčils. Padomju
Savieniba;neesot:;salīdzināmā 'ar nā­ci
j-u,k as brīvi izteic savu gribu. Da-rīšana;
esot ne ar, krievu-:tautu vai
padomju valsti, br-t gan ai- ],3 vīriem
K r e m l ī . - k a s sevi padari ju.s. par dik­tatoriem.
Viņu mērķis e^-o1 ])er:;on!-
iih vara pār simtiem nr.lionu dažā­du
ra:-u cilvM-.u. (!ik*āu"i,ra;
Krievjiā neesot b:ii>. koļ;; .Jāna
Bricsmīcul l<')ik'i"m. Porlomju Savie­nībā
patreiz notic]:ot .smagas ,v'):šē-
]as n('sa.^4'aņas. Konservā'^!v'o lid^'-
rīs apļ.i''cināja --.nvas oari/'.as at­balstu
Bevina ārp^^litika;
Berlīnes jautājumam ^rj;iās p,"-
s k ā r ā s arī angļu min>--^ri r.:':'.^ un
v^ok/oss, kups bridinr.jc'j n^) ' "
ka ari netīša dzii-kr-'t^-k' va:>'' J
dedzināt ka'/a ugun-^r^-eku. P'e
ziņām, ASV rL-i-utjlikānu 'in :r,';
kratu vairākums e-o- j-/.-'.:•>' '-, k,
padomīu nv-^nr]' i \
no iekarošana-,
likvidēt ar nomi^:\no-/;-n;i
ļiem.
(Beigas 5. ipp j
a
uti
i":
'\ I-'
- i ' i .
/ /;^'~'>