Bavarijas Latviesu vestnesis, April 16, 1948

              rītā ar
ps izce
50 baltiešu
^P'^ciālvaci,,
<^sanas
izce
larī ne
u joslas, kas " f"'-
lu vjoslā'bija PS!«»-
.trīs mēnešus. u?S* ajo uzturu.
tas.:Cela'm^|^^M
s: Ambersa -R?
r i"
i
• • /JV? • 'I- -:•'
• : • rr;... v;
" _ rīb. -1
^ ^ " ^ I 1
•^v -.i'•'•""li:
Brenners . Balkir. ^
rona - Padova
ec triju dienu u f e '
a. ceļotāji ar k ? f
-^Aleksandriju'^ rtj"
Javu un Melburnu I'
Uzturu līdz
izsniedz sausās
•erikāiju sainīti. ^ ^
aizbraucējiem blfn i;
radio un .foto apar
RO_izsniedza atļaujas š
anaino Vācijas ^
pam pavisam ,30 vac,
kā; novietoti pa 40 ej
[m sievietes atsevišķi \i.
nes, kas paliek 'ta
pavada.un apsargā arari
•.jas, vienība. Lielo ba^j.
t no Ambergas, ved ahe.
ētos vagonos un to varēs
al Austrālijā: Izsniedza
ņu cigaretes, kas pare.
rgā vienai daļai izceļotā.
\ viņu jaunas darba vie-
2s pa Iļeļakai daļai icda.
Ipotāļu darbam,' vīrieši
iA. plantācijās un fabri."
- ' • . VAI.:KI
i.
Mūsu laikmets. ir kolosāls ^ kā ar
savāiB; ^ ^ P ^ šķautnēm, tā ar vese­lo
nāciju nacionālo traģismu, to star­pā
arī māsu Ļaitvijas trīs-
Icāftējo okupāciju, . p ;
l^esB^ToidLīm ir tie mūsu gleznotā­ji,
kas tagad savās tagadējās ;trim-.
<iļs gaitās sajūsmināti: apglezno un
grafiķē svešās zemes tiļristiskos da­bas
stūrīšus, pilsētas un katedrāles.
Man kā Latvijas pilsonim organiski
nav^ saprotami tie; motīvi, kas dzen
viņus kailo skatu medībās. Tagad,
kad visa mūsu tauta cieš gan emi­grācijā,
gan -aiz nokritušā dzelzs
priekškara, mūsu tautas'^g iz­lase
— latviešu gleznotāji -^gurma-ni'
nododas, savām egocentrisķajam
aistetismam;un savlabuma meklēša­nai.
^ ^
Pienācis pēdējais laiks mūsu māk-slinickiem
.atmosties nō glezniec.iskās
leteŗģijas un nokāpt; no tīri abstrak­tā
tih formāla gleznieciska^ z^^^
Olimpa — • lai ieraudzītu savas tau­tas
un mūsu laikmeta lielo un tra­ģisko
seju.
Māksliniekam ir ;jābūt nedalītam
nQ savas tautas, tad viņa māksla top
apveltīta ar savas tautas svēto garu.
Šodienas gleznotāji i r apskaužami
— līniju, forniu un'Ziedu valodu sap­rot
visas nācijās zemes virsū/ Tagad
gleznotājiem jābūt aktīļviēm, bet •
īstenība rāda ::pr€tējo.'
Katram apzinīgi un; konstruktīvi
domājošam latviešu gleznotājam jā­top
savas tautas tribūnam. Mums
savās gleznās jāliecina un jāapsūdz
mūsu zemes ārdītāji, " mūsu tautas
deportanti im mūsu garīgās un f i ­ziskās
brīvības, ņēmēji! Negleznb-jiet
bezmērķīgi — skaistos stūrīšus
— bet studējiet to izpostīto, savan-dīto
zemi un tās drupu kaudzes, starp
kurām paiet jūsu. ikdienība, un ta­nīs,
nonivelētos, nonīkušos cilvēkus,
kuru izvandītajā zemē jūs dzīvojat!
. Mums nav jāglezno tikai mūsu pa-šu
tautas, bēgļi — nē, mums jāglez­no
ari pasaules bēglis — vecās E i ­ropas
bēglis, jo arī tas izteiks mūsu
čopīgo ..likteni. Bēt gleznojiet visu
to ar jūsos esošo latvieša mentalitā­ti,
ar .jums piemītošo latvisko garu.
Tad šī māksla būs ir latviska, ir
viscilvēciska. Ar to jūs radīsit sa­va
laika izcilus dokumentus. Tā
gleznojot, mūsu mākslu sapratīs visi,
\asa izpostītā Eiropa, kā arī jaunā
kontinenta bijušie kareivji.. .
Dabas skaistums pastāv, bet gru-veži
un. izvandītā dvēsele aizaug un
nākotnības leo'endās. Nekur,
kā nometņu bēsilu blīvumā .var
latviskā, kolloktīvā portreta
kompozīcija. Sī burtima ar savu
M a r i j a U r n e ž us A1e k s a n d r s L i e pa
- I , Kvel rietā debess ie«>arkani,
; Pār zemi ilgu sārtu kuļ\
Es zinu, kādā sirds par mani
Sai stundā aizlūgumu tur.
Tik vienreiz mīlestība svēta
Kā debess gaisma pieri skar.
No viņas skūpsta izredzēta
, Viss liesmo zeltā šovakar.
Es iļaugos, rokas salikusi.
Mirdz debesis, kā altārs sārts.
Kaut esmu viena palikusi,
Mūs vieno — mīlestības vārds,
PILĀDŽ
IfCMSTAPA ITALNAPAURA
KFRTAS KRAUJAS DZEJOĻI.
APGĀDS SELGA KEMPTENE,
1948.
(2. turpinājums) .
Spīva pārsteiguma stingumā ievē­roju,
cik resnais vīrs tomēr vēl
šķautnains. Deguns starp vai^em:
gandrīz Getrstū]:ains, mute iegriezta
asa un sīva, pat dubultzods un trīs
tauku kumbri uz skausta cieti kā
sūnaini akmeņi. Acis, dziļi krunci­ņās
ie.gi'imušas, šaudījās skaudras
un dzēlīgas.
„Kristap!" iesaucās Anna.
Tas i^.klausījās vairāk pēc vaidā
nekā pēc sauciena. Viņa pasnieca
roku, it kā gaisā meklētu atbalstu.
„Nu.!" itin kā niīlīgi aizsāka Kal-napaurs,
tādā pat balsī'kā dienā, kad
viņš. mānīja īvi. ,.Kam nu brīnāties,
mīlīši, tik plaši ieplestāmniutēm ka
Kalnapa-urs atsēdās atpakaļ zārkā
un pēkšņi pārvērstu balsi rēca skaļi-^
kā pēi^kons: ļ
,.Un tu šovakar sērosi, Annai De­ram,
ka sērosi! Ja ne manis deļ, tad
tur..." ' ' V
Vīrs slējās zārkā stāvus kā uz­rauta
bura. Roka kā grotbomis r ā ­dīja
uz sienu aiz mūsu• galvām,
„Tur . . . par to tul'l!"
Mēs visi apsviedāmies. ^
Uz āķa aiz diurvīm bija pakāiia
kaķis. Nejaulcais Annas runcis.
Anna, brīdi sastingusi, atmeta gal­vu
un klusumā skanīgiem soļiem
gāja pāri istabai uz pretējām dur­vīm.
Bet Kalnapaui-s, kas, zārkā stāvē^
danis, bija vērojis sievu uz priekšu
salīcis — man liekas, pat aiztu^rētu
- \
elpu, trim gariem soļiem panāca
viņu, , V,
„Anna!" viņ^ sēca, un mirkli mah^
šķita, ka tirrans lūdz, nevis pavēl.
_. . . Periodikā Hertas Kraujas dzejoļus elles vārtiem, kas gatavi rīt šīs pa-patnejo
un latvisko kustību ir neiz- atceramies lasījuši jau Latvijas lai- saules nabaga grēciniekus bez stājas
smeļama viela mūsu žanra gleznie- kā. Ja pieskaitām klāt svešuma ga- un mitas? Jūs tak bijāt te sanākuši
čības īpatnai veidošanai,Jī savandī- dus, tad iemesls runāt par pastāvi- manās mājās, lai par brivu izēstos
tā zeme ar drupām un šķautnēm — gām , literārām interesēm, kas nu im izpriecātos kā Kanānas kāzās.
heroiskas ainavas radīšanai. ^ beidzot. novedušas pie pirmās grā- Bijāt te pulcējušies, lai nodzertu ^^l*^: ^ « " " " v - ^ I m T ^
. Man kollegas var pārmest, ka es Uatas. Bet tā pavisam maza grama- bēres tam vienam aizgājējam no pa-^.^^.^^ mirKii^ gan, - virs un sitva
ar^so sa.uksmi it kā atstumjos no' tina Ir 50 dzejoļiem, tātad nevar gasta, kas jūsu prār gan laikam h^^^^^
iras glezniecības. Jā, tā tas ir! Bet teikt, ka Herta Krauja būtu sistē- nekrietni cietis par taisnību. Jūs tak P ^ P ^ ^ s '^^^'^^ ^
. matiski nodevusies dzejas darbam, bijāt te satecējuši, lai aizskalotu ar PP^^^^\ ^^^^^^^^^
^^Es^tikaīajcinu pagaida labi, jo jāiedomājas, ka viņ^a | Kalnapaura alu šķebenas atmiņas ļ ' ;V;i\^\'i,!-J;fi^ .^t^
dabīgo temperamentu - ieraudzīt Tas ii' laimi, jo darbs dara daritāju, viņš samalts! Vai viņš nezināja, ka P ™ ^ . ""^^^^^ .^A'^J^t J^l\Z
ar savu i ^ ^ ^ ^ ^i^^ bet ari Kalnapaurs ir tāds šosejas veltnis, h?^^^"^^^ ^^^^'^J^' P^^P^^'' '^^^^^
„Lai .sanāk' visi!" viiiš pamāja
kalpotājiem, „Kunga bērēm neviens
meta seju, mūsu kopējās idejas m<:T- sk iezīmētus personības vaib- tāda stampas kāja? Vai nezināja,
ķi —• par labu mūsu izpostītajai tē- stus. Cerēsim, ka pirmās dzejoļu ka — kur iet pāri Kalnapaui^s, tur
vu zemei! I grāmatas iznākšana kļūs par dzinuli ir slapjujns vairs neeppaalliieekk?? Nu, ne-
Tad, kad mes viņu atkal atcrūsim. apzināties profesiju un attaisnot to palika ari ne mikluma miņa no tā P^^^J^^^^^^^^^
mes, ia^^^^^^^^^ gleznotāji, atkal varē- ar (ālāku veidošanos un lielāku', ra- stūrgalvja, kas šodien bučoja šo Svecei 17^^^^^^^^^
sim: atļauties to mūsu iedzimto ppnriee-- ļ žzīW'^uumnuu • • - ' ļ rrookkuu uunn llūūddzzāass.. BBiijjaa jjaauu ppaaii'' v, ēlu! , Annas paceltajā .s e..j a. .N .e. viens .v aibsts
k u kā; tīro glezniecību, tTO zioda • Pīlādžu ogā pāriiecināmies, ka to Jūs slijāt dzert bēres, Ivem, Pa^lē- h^^;^^^3^^^
prieku — kopa ar atjaunotās Latvi- UiošāT^ devusi nevis kāda jūsmī!?a .puši īgnumu pret Kalnapauru a i z l ^ ^™ ^^'^ ^^^^ mcinosas
jas prieku!
Stokholmā, martā.
• N i k l ā v s S t r u n ke
Latvijā meklē Pēteri
dzim. 13. 3, 25.), Ēmcsbj
5. 08., Grobiņas p.), Oh
Kārkliņu .{8. 5. 98),
(1910., Ļaudonas pj,
:eldi (29. 2. 18.,'Bilskai
riku Valdemāru Dzeldi
Ezeres p.), Jāņi Jāņa i
, g., Liepājā), Māru Jā*
ii (1945. g., Vāciiā), Va
(28. 1, 09., Elkšņu p,
a d. Brūveri (30. 6, 02
d. Akotu (1915.), Mār.
d. Gulbi (1918.), Andreji
Švāgeri (1911), AdaiB
Švāgēri '.(1917.), Alberta
. (3'.B. 19^, Elfridu Lauvu
y.) un Pēteri Brižovi,
Bērzones p). Par ^^iem
.ūdz zinot ;Šlezv.-HolštO!'
amburgas .ap?; latvic|
aundzemam: (24) Lūbecl(,
[•59. • ••:•.:•,••;•••••"'^^^
diletante, bet ar. i.stu talantu apbal-ivota.
dzejniece; Tiesa, dažu vi et^:^^^^^
teiJvsmē'' pamanām.;; mantās, kas.;ne-;
ktitiskiļiegūtas .vecu .lietu tirgotavā:
zvaigžņu zaiga,, šaiibu. vēji, saldas
mokas utml.- Ir pa dzejolim,- kur, ja
arī ,nebūtu.; pierādāmās , svešas ;.ie­tekmes,
tad tomēr ieskarias kaut kas
• tāds, .kās atgādina citus ' dzejniekus
Kāds latviešu:; mākslinieks .izte Man gandrīz vien-11?'?, .^^^J^^ Strēlerii, Jāizpērk -
cies, ka mākslinieks nekad nelielo- mērVlmit kas izslīd no rokām, kad f ^ f sastopamies ar
dzirdu tālruni zvanām. Uz noliktavu P^'^^fr ^-T'^'^- dzejoli domāts
Weidc^t stingra forma,, bet-tas.ag^r^
onu
FEĻETONISTA DRŪMĀ DARBA VAROŅA GAITAS BRITU SAL.^S
t0
RED AK
ļ n i S , EsJlngenā
mcisv KRĪZE
i : ,
I:-
i;-' ^ i ' f ' ••
, 2. apr. nuraura 10
kam" ierosiilājums reļfi
• zīmītēm: i.fialīt;aaļļ;p
vēlētāji vaijētu ieraķ^Wfc
tiesar saviem darbiem, īsts mālvsli-nieks
tō var atļauties, bet man kā
darba valronirn tāda kautrēšanās ne­piestāv.
Ja nerakstīšu par saviem
darbiem, trimdas sabiedrībā nosti­prināsies
;pārliecība par naanu; nāvi
pārpūlēšanās dēļ. ,
Katru rītu pussešos kā putniņš
esmu augšā. Es;;nLedziedu. Ir, ziniet,-
tādi putniņi, kas nedzied rie rītā, ne
vakarā..; Gulbji, pieņieram. Totiesu
es drebinos, jo vējŠ, kas nāk no A t -
lantikas, sasodīti " viegli tiek cauri
plānām barakas sienām. Tas kāpina
saģērbšanās tempu. Piecās nainūtēs
. esmu galā un slcrienu. Skrienu uz
virtuvi. Ak, virtuve, tu miera osta,
tu sapņu pils un bēdu ieleja! Vai
spēšu tevi aizmirst? Tavus katlus
• un spaiņus, tavas paplātes un pan­nas,
šķīvjus, duŗanips, griežamos,
bakstāmos, spiežamos, maļahips, ber-
-žamos? Cik maisu burkānu, biešu;
un kartupeļu es nomizoju? Jā,; kas
to lai zina . . . Un aust atmiņā mana
Vācijas nometnē — mana Tālavas
valsts. Kādus cīniņus tur . izcīnīja,
kartupeļu mizošanas dēļ!; ; ;
' / Tā domādams, skrienu uz virtuvi,
lai varētu laikā izsniegt pŗodūīvtus
brokastīm. Virtuve vairs nav māns
darba lauks:: tas tagad atrodas bla­kus;
ēkā ;pārtikās noliktavā. Esmu
tagad tuvāk visiem labuniiem, par
kiipem Vācijas tautieši atdotu 'visu
; un tomēr būtu par maz. Es atslēc^zu
vaļā noliktavas durvis, iededzinu
gaismu un tūlīt - nņdām::-^s
tauta no virtuves.'. M devīgu roku
no veikaliem un ka.ntori zvana da­žādi
jekti Trunā an.e^Uski. Tas
ādas kā zaglis, kas lūko slēot azotē P^™^} pie galda,
zosi, pats nemanīdams, ka astes gals ' niedzeriet! Dzeriet,- lai sapu f
raugās laukā pa stērbeļu apakšu, h ^ ^ ^ P^^^^ S^^^^^^^^^' ^^^^^^^
Jūs te sarādāties —mūdži —aiz bai-P^^P^^P- ^ ^ , ,
lēm un drebēšanas pašiem iekļūti sanāca kalpotāji daudz viņu
Kalnapaura dusmu - piestā, ja nelie-P^l^ -,P^ ^^^^^^
kulosit un neizJiksities pēc viņa , • , , .
prāta. Bet Kalnapaurs zina bez jūsu Viņi saku.stejas, bet neviens neko
teikšanas, ka ar pavisam citādu , „ .
dzertu! "N^- grauda Kalnapaurs. „Vel
nav. viši!; Es teicu;v i s u S !:Ķūr:paT\
zadi..,^d^ž-^evn^t+l^mv, eni•, un vu•s i. sie .s uub - .ļ o'j a,s nepareizu ats1lc- Ja.n-ui vaAi -p\e krspn' i • - - - • ' ' I mainītas atskanu kartības del. Tas
atus par-nometnes_pi.
.aniem. Sādā:^ea J
t interesi par velesananv
nometnes .i>ozicļja':^J^^^ _ .....
j Stipnņāt ^iz^^c^'^^. .ģ! |, , ^^du viņiem sviestu, galu,, desu, tēju,
sdnājims neļautu W\ | cukuru, kafiju, bekonu, naaizi, pienu,
Šaubu, ka.zīmītes Di|^^^ | olas, ābolus,:plūmes — visu, visu!
īdz tnuļķīboi,
sēnalānn,^ atraul^ Kup arī. mana galviņa, jo tagad
toas. Galvenais .^^^ skaitu kopā unces, mārciņas un pin-
\ sabiedrības 1^^. ^ te tus. vienā unceman- var atnest to-^
as ti^^ I^^P^^^'Ī^^^'L^^^^ I ^^^.neļaimd; Neesmu kungs un no-
L |Sabiedribas aziv 1;.: teicējs,p^^^^ mantām. Šinī
pamazām P^^^ļ^,.;v;ibir p Pat karalis: nekā nevar uzsākt
as; uzskatu nepc.- | . . t^ez valdības un pariamenta piekri-o.
rn darbā .revi^uj^^ fe; ; ; ^ ^ pārbaudu peļu slazdus
nepareizi | un uzstādu tos atkal uguns pozīcijā.
P^!^^?,.,^i:niiii, ; l ; .^^s nav tik' viegH: un; savas kreisās
^kas īkšķi: esniu noķēris biežāk nekā
Slazdi ir/uzstādīti, un; n^ nāk
• Obait?
Jes, sēr.
V - Tenk ju!
A ^ , , A r . . r^r. fn . • - I ^r,.P^^ I vissi, šķiet, rutīnas, trūkuma un vēl
daudz, pa tālruni un vel angliski! Lenostipri^ātu teorētisku zinā.šanu
.: ~ Esmu ārzemnieks — saku es, — sekas!
runājiet, lūdzu, lēnāk! Bet aiz kļūmēm, dažām svešām
.Džentlmenis viņā galā runā lēni, Ivai lētām sišanām pamanām dicz-jo.^^^
ķ^^^^^^^^ viņš beidz, es atceros gan patstāvīgu talantu ar savām pa­tikai
•pedeio vardu un vairāk nekā. Uīm^hi, ;savu temaMku un savu iz-.
Pedeja laikā es progresēju, jo izstrā- teiksmi. Visu-to vajag tikai attīstīt,
daju stachanovisku metodi sarunām, lai icļzimīgais kļūtu par pazīmīgo un
Ja zvana no ' maizes ceptuves, es rastos dzejoļi, kas būtu ne vien labi,-
šķielēju uz maizes plauktiem un, ja 'bet aii tik oriģināli, ka uz ilgu laiku
tie tukši, salai: mums maizes nav. sagū.sta lasītāļa atminu.'
Ne katru reizi man ir skaidrs, ko Pīlādžu oga raksturo Hertu Krauju
saka ;ccptuves īpašnieks. Varbūt kā visai spilgtu subjektīvisti. Pat
viņš. stāsta, ka ceptuve nodegusi, bet pēdējo gadu notikumi, kas visiem
es palieku pie sava — mums maizes dzejniekiem pavēlējuši īsāku vai
nav.. Ja plaukti pilni,"es saku: mums garāku Ipiku picmir.st pcr.sonīgos
maize ir. Plašākās debatēs neielai- ļ^ārd7^īvojumus, nav viņu kā dzej-žos..
Bet kādā dienā, neraugoties uz nicci iziļāvuši no individuālās pasau-stachahoviskām
pieejām, viena tāl- ies. Dažām rindām, kam sakars ar
runa sai'una izraisīja lielāka kalibra laikmeta aktualitātēm, nav šai ga-pārpratumu.
dījumā nozīmes, ko' būtu vērt.s
Tai ;dienā sabojājās noliktavas pasvītrot — Mēģinot ieiet Hertas
sviesta mašīna. Komplicēta mašīna Kraujas' pasaulē, pamanām viņu kā
ar koka rokturi, kuru griežot sviesta psīchisko disonanču dzejnieci.' A r ­nikas
pārveidojas glītās ripiņās. Kas viiJn viņa' pārdzīvo kādu sadm\^mi
tur bija, kas. nebija, bet sviesta ma- ar to, kas'ir un nav novēršams. Tā-šīna-
manās rokās izjuka'kā smilšu ,pēc tad nu arī Herta Krauj.a tiecas
kūciņa. Par mašīnas bojāeju ziņoju tais pašob virzienos, kurp vilina mū-šefam.
Viņš atnāca, piegāja pie žig^ romantika: no dienas naktī, nō
galda, kur tas rīks bija uz.snādīt^s, un zaudējuma apziņas — atmiņās, no
skatījās uz mašīnas atliekām ar dzi- proziskām. realitātēm' — Aspazijas
ām skiunjām acīs. Tad šefs aizgāja mēness staru apstīf^otajā iedomu ne-un
apmēram pēc stundas iezvanījās kurienē, }no morālām konvencijām
tālrunis. Kāds džentlmenis steidzīgi ļ _ izpērkamā grēkā. Dzejnieces tem-ņobēra
kādu jautājumu
uztvēru tikai vienu
lsaas vau n nepareizības
izstādīta
ir^ēšanai būs P --^^
. ar mūsu sabi^^
autājtims,varg^ 'ii-ā
elementā, toaer.'p.^
uriba sabiedrībai*^
fc.;
šksVGrēvene .
ās, kur. atrod'"'
t kur atrods
asts, par to
šstata. v,ws pā*
a beletristikas_,ļ;, icattl
vftt silcu
4
ii;:,--
Ņemu zīmuli pirkstos un. šefs sāk
^ t ē t produktu nosaukumus un
aaudziimu lenčam, pusdienām; un
\ vakariņām. Es rakstu uņ pēkšņi ap-
"^os kā pie raudu 'miiŗa: P-ateikt
l^aau vārdu angliski — tas i r viens,
: rakstīt to pašu: vārd^
J^u i ŗ divarpus. Ar šefa - palīdzību
mūrim p
^aa ^^produktus.- Šefs aiziet. Strā^
^3ju līdz aUsīm iegrimis svēršanas
; suģestējošā ; romantikā.: Tas • — .
Pusdiehāni, tas — vakariņām, tas
pūtienam. iPekšņi 4 mārciņu atsva­ru
no māniem pirkstiem
^ ripo attālākā kaktā: zvana no-prieku
jūs. dirbtu kopā, .ja
bēres tam, kas malis un mals ik
vienu, kas šai novadā: sliesies uz
pakaļkājām. Tā nu dzeriet bēres
Kristapam ' Kalnapauram! Dzeriet,
ka lai saput! Kungs var būt žēlīgs
un piepildīt jūsu slepeno vēlēšanos!
liek mājskolotājs?"
Istaba nošalca. Viens otrs saķus-
•.; y ļ
„Tas man it īi^aši vajadzīgs! Lai
viņš nāk šurp — mūsu mājsķo-
Dzeriet, jo Kalnapaurs rīko pats sa- ^<^tājs."
vas bēres un viņš grib, lai šais dzī­rēs
viss noritētu kā pienākas!"
Astmas smacētsv viņši atņēma elpu.
,.Kristap!" sacīja Anna.
.„Alu šurp!" iesaucās Kalnapaurs,
pa.mādams kalpotājiem. ;„Visu. šurp.
kas. vien dzerams! Un jūs — nāciet
te! Izdzē.sict gaismu tur ēdamistabā.'
pieveriet durvis! Kalnapaurs pats
labprātīgi iegulies zārkā. Ja viņš
ko dara, tad tikai pēc sava,prāta un
patikšanas. Bet tomēr — arī Ķalna-pam^
a bērēs vienīgā pieklājīga gais­ma
i r vaska sveces. Arī: Kalnapaura
bērēm vismaz jāsākas .svinīgi. Sai
pasaulē, kas ir tilxai tāds lišķīgs un
liekulīgs teātris, tas tā pieņemts.
Anna mirkli pagrieza galvu. Salts
viznis plaiksnīja acīs.
Tad ienāca jauneklis, bāls, tumši
dzirkstīgām acīm, viņš palika viens
klajākā laukumā tieši pie durvīm.
Viesi atrāvās nost.
(Turpinājums šokos)
roniKā
Teātra kritiķes Paulas Jēgeres-
Freimanes 35 gadu literārās, darbī­bas
atceri rīko Lībckas apgabala
latviešu komiteja. Sajā gadījumā
.ājumu ' un es peranpeļritā vērojam diezgan...strauju-vārdu:,.
sviests", ma,' viņas asinrs pulsē:'satraukti, t ā -
,Vai jūs jautājat par sviesta ma- pēc pieminētās psīchiskās disonan-šiņu?
cesļ skarbas, akcentētas,• pārdzīvoju-
Jā. mu pa,sauli saplaisinot kā trauslu
— Tā ir pagalam. Viens ritenis ir stiļklu. Kad lasa Pīlādžu ogu, tad;
nost un sviests pašķīda uz visām roda.s' sajūta, ka visu to saka kaut
pusēm. ' kādās nesaraujamās saitēs -sai,stīts
Mans Dievs! — ' ievaidējās Uilvēks,'kas nokļuvis zināmā izmi-džeņtlmenis
un nosvieda klausuli. suma pakāpē. Grūti, apgalvot, vai te
Tas. cilvēks dzīves sīkumus ņem mēģinājis Hertas Kraujas dzejas
pārāk nopietni es nodomāju.. Pēc satura • raksturojums; derēs arī nā-dažām
minūtēm pie noliktavas dur- kamam darba posmam, bet pagai-vīm
pieripoja automašīna ar sviesta dām tas idzīmē viņas īpatnību. • .
ŗu;hurkiem7k;m7om; par^ teia: I P^ŗ^^^^^^ v^'^^^^^'^^j^
mentu deg galvā nevis maiga kāh^^;f ^ P ^ ^ i krājumu Tumdas
svecīte, bet tik spilgta kā piķī unp^^^^^^- •
zēvelē mērcēta lāpa; ari tiem tuvi- ' Jānim Veselim veltīts literārs va-niekicm,
tomēr papriekš . jānāk kars rakstnieka 52. dzimumdienas,
čukstot pie zārka. Viņiem sērojot gadījumā notika Grēvcnē. Par ye-jānoliecas
pār līķi un jāizspiež — sēļa dzimto novadu. Neretu referēja
jāizspiež! — asara par to, kas tur J. Jaunsudrabiņš, bet par Vesela
guļ jau gluži bez daļas par šīs ze- darbiem P. Norvili.s. Rakstnieks, pats
mes lietām un krokodīļiem. Tikai | lasīja savus darbus,
pēc tam var sākt pamazām iedzert,
tad skaļāki lunāt līdz pēdīgi bērēs... .. .. . - .
var rēkt. trakot, iet. un ja gribas, J a u n a S g r a m a t as
pat kauties , un citādi priecāties. - " -pj^^
Tiesa,gan - es vēl neesmu līķis. Vēl j C^IRMANA DADŽU JUPIS,
nē! Vel no manis nenāk ta smaka, iiiustrējls Ansis Bērziņš 8.—
kas liks vclīficm visos trejdeviņos rpp.TTRFT^PA PTTVPK^
elles kambaros aizspiest degunu cietH- ^RAUBERGA CILVĒKS
un kājstarpi iežmiegtām astēm pa- anatomija fizioloģija, higie-slēpties
kaktos vai velna mātīšu ^^^..^^ P^^^^^^^^'^ ^^^^^^^'^^^^
brunčos. Tas laiks vēl priekšā, jo gadījumos
Kristaps Kčdnapaurs dara vienmēr M. SOSTES ĢEOMETRIJA;
tikai taisni to, ko pats grib, un v i - l VIDUSSKOLĀM HI D.,
ņam gribas vēl ilgi skatīt jūsu pa­zemības
un baiļu savaigstītos degu­nus.
Bet viņš gribj)ēres! Pats sa-^
vas bēres!" : -
Kāds pakalpīgs bija nod^č^ls ļ-A. Ceichnera Kanāda,
spuldzi ēdamistalDā un mēs, nedroši! Ulustrēts izdevums' 5.—
14.—
plānimetrijas uzdevumi un
ievads. tri-gonometr.
VĒL KRĀJUMA
12.-
kravu, un man palika- neomulīgi.
Velnā milti! Vai tilv džentlmenis
man nejautāja par šo mašīnu? No­jauta
mani nepievīla: trakā steigā
pagalmā ielidoja limuzīns un no tā
izlēca . džentlmenis satrauktu seju.
Viņš. pieskrēja" pie kravas mašīnas
un:;apgāja tai^ apkārt, ar kāju pie­sitot;,
visiem . četriem ^ riteņiem.
Redzēju, ka . \^iņa. .sēja .pēkšņi,
noskaidrojās, bet man palika slikti,
jo cilvēks varot dabūt trieku arī no
priekā: Džentlmenis kaut: ko salaida
angliski ar'šoferi un-bija palicis pa-,
visam priecīgs.
—^^^^^ G moning! — viņš uzsauca
man.
— Gut moning,: sēr! Skaists rīts
šodien,
.; O, jes.. — piekrita . džentlmenis.;
;— Vai vēlaties tasi tējas?
I^^ viņš vēlējās, jo tāds
džentlmenis vēl nav redzēts, kas at­teiktos
no tējas. Drūmais
Hcļi-tas Kraujas izteiksmē dominē
vizuālisms, pie tam mazāk tas iz­paužas
Ivrāsās, va,Lrāk dažāda spilg­tuma'
un; dažādu nianšu gaismas un
tumsas resp. ēnu kontrastējiimā. Va­rētu
teikt, šīs dzejas izteiksmē allaž
it kā kaut kas uzzibsnī vai at-nlaiksnās.
Ja vēl Dieminam. ka nav
tur trūkums veiklas metaforizēža-rias'
zinā., tad. talanta oatiesums arī
stilisjtiskā plāksnē atzīstams par pie­rādītu.
Gan liekas, ka laim'^ai in­tuīcijai
bijusi lielāka nozīme' par
apzinīgu izteiksmes veidošanas
mākslu. Ja tā, tad iāvēlas. lai dzej­niece
turomāk DārlieGinātos... ka lai-mei
arī mākslinieciskā radīšanā var
paļauties tikai līdz zināmam brīdim.
Daudzreiz \nsvīst arī dze'n"'^':am un
katram māksliniekam, gluži kā citu
darļDu darītājam. Sādu sviedru svē­tība
lai ilīāktu pār Hertu Krauju, da­rinot!
otruļ dzejoļu grāmatu! •
J ā n i s R u d z ī t i s .
stumdīdamies, bijām sanākuši ap
zārku. Sveces spoguļojās parketa
puslokā mū,^>u priekšā un meta ne­mierīgu
blāzmu seju rindā, kas
šķita bāla pret salona tukšajām
sienām.
,.Es pats varu rīkot sev bēres un
man nevajaga palīga!".
Kristap!" vēl trešo reizi .sacīja
.•\nna,' nostādamās priekšā starp
viesiem un zārku.
Ņirea plētās no Kalnapaura sejas,
kad viņš zārkā, uz kājgali rausda-mies.
paliecās tuvāk pret sievu.
.,Tev nepatīk, sieva?" viņš atsāka
pirmītējā glaimīgajā balsī. .,Tev ne­patīk
bēres? Tu negrib^'tu. lai vī­riņš,
kas'tev aplam mīļš, rīko pats
savas bēres?" j
Viņš paliecās laukā no zārka un
runāja uzmācīsi griezīgā: čukstā:-
..Kānēc tad es nedrīkstu, 'Anna?
Kapec nedrīkstu
sieviņa sēro?"
skatīt, kā mana
M, Celma Matemātika taut­skolām,
7. kl. kurss 10.—
M. Sostes. Ģeometrija vidus­skolām,
II. d. Stereometrija (sa­ņemts
papildinājums) 12.—
L. Bērziņa Laimīgais Ansis,
pasaka bērniem 2.50'
K. Skalbes Stāsti un tēlojumi, ;
Skaras izdevums 3.80
. Grāmatas vairumā . pašūtināma,s
Latvijas apgādā: (13b) Gūnzburg/
Donau, Būrgermeister - Landmann-
P l . 7, /Mazumā pieprasīt nometņu
grāmatnīcās un pie kolportieriem.
Pārvedot mums naudu pa ,pastu,
neaizmirstiet uz pārveduma talona
otrā pusē atzīmēt, par fco J ā s
m a k s ā j a t .